Bavarijas Latviesu vestnesis, August 10, 1946

              7i
Mazās valptiSr šķiet, zaudē
cīņu miera sarunās
4 lielie turas kopā cIņS par
vfliraķmna
Parīzē, 4. augustā (AP). — Pēc 6
dienu ievadījuma strīdiem un runām
niiera konference šodien vienojās
par pārtraukumu. Turpinājās privā^
im sarunas starp delegātiem par vai-riāktmia
^ jautājumu, kas prasāms
miera līgumu ieteikumiem. Vispārē-jiMs
uzskats mazāko valstu vidū ir
tidlĻ ka Austrālijas prasība pēc
vienkārša vairākuma jau zaudēta.
Angļu impērijas novērotāji, atskaitot
austrāliešus, pareģo, ka Anglija,
ASV, Padomju Savienība un Fran­cija
balsos kopā un tās, domājams,
atbalstīs Ķīna, Norvēģija, Ukraina,
Baltkrievija, I Polija, Gechoslovakija
un Dienvidslāvija. Pret šo fronti
nmākās valstis, domājams, zaudēs
Helāko daļu ino cīņām ar vienas balss
starpību.
Konferences darbības pirmajās
dienās visvairāk, debatēts darba
kārtības komisijā. Jau pirmajā
Mi\ komisijas sēclē sākās debates
starp Austrālijas ārlietu ministru
Ivetu, kurš komisijas priekšsēža
amatam proponēja Beļģijas ār­lietu
mini^ru Spāku, un Molotovu,
kas savukārt proponēja Dienvidslā­vi
jas ārlietu ministru Kardeliju, iz­teikdamies,'
ka jautājums, kas būs
"komisijas priekšsēdis, ir ne vien tech-
:niskas, bet arī politiskas dabas, un
Dienvidslāvijai karā esot tik lieli
nopelni, ka^ šis gods pienākoties tai.
Dr. Ivets atbildēja, ki konference
:neyarot izsvērt atsevišķo valstu re-
.l§tīvo^nppelnqs. Cechoslovaku pār-'
iitāvja Masarika kompromisa priekš­likumu,
lai abi kandidāti prezidē
pārmaiņas, noraidīja m ar 13 pret^^^^^
balsīm, vienai atturoties, par priekšsē-di4evēlēja
Spāku. Ļ^ti sīvas debates
starp Ivetu un( Molotovu sākās pēc
Iveta priekšlikuma, ka konferences
lēmumi pieņemami ar vienkāršu
balsu vairākunm, jo prasībā pēc
vairākuma atņemot konferencei ie­spēju
izlemt jebkādus pārgrozījumus
4 lielo priekšlikumos.'Molotovs, pre-ļtodamies
šim priekšlikumam, apgal­voja,
ka to motivējot zināmi mate­mātiski
^apsvēļrumi, kas šeit neesot
vletfi. Viņš, starp citu, izteicās;
„Mums j adara viss, lai izsargātos no
zināmiem liriķiem, kurus sauc par
ižonglēšanu ar balsīm.* Sī žonglē-šana
ŗadļtu nopietnas nesaskaņas un
satricinātu, uzticību konferencei."
Vissīvākās debates starp Ivetu un
Molotovu izraisīja Holandes priekšlir
kums grozīt noteikumu, ka konferen­ces
priekšsēža amatu pārmaiņus iz­pilda
5 lielvalstu delegāti. Holandes
pār&tāvis ierosināja priekšsēdi izvē-.
lēt plēnārsesijā. Nobalsošanā Holan­des
priekšlikumu ar 12 pret 8 balsīm
noraidīja. Pret priekšlikumu balsoja
ASV, Krievija, Kanāda, Ķīna, Fran­cija,
Norvēģija, Polija, Cechosiova-kija,
Baltkrievija, Ukraina un Dien­vidslāvija.
Abesinija atturējās. De­batēs
par šo jautājumu Ivets pār­meta
Molotoļvam, ka viņš grib pār­vērst
miera konferenci par „gumi-jas
spiedogu." Viņš izteicās, ka kon­ferencē,
kurā piedalās līdztiesīgi, jā­pastāv
tiesībām izvēlēt pašu priekš­sēdi.
Molotovs pārmeta mazajām
valstīm, ka tās gribot radīt plaisu
starp 4 lielajiem, norādīdams, ka
katrs mēģinājums pārkāpt vai neie­vērot
4 lielo lēmumus esot mēģinā­jums
panākt skaldīšanos starp 4 lie­lajiem.
Bernepš iejaucās .debatēs,
uzsvērdams ^avu viedokli, ka 4 Helo
proponēļtie darba kārtības noteikumi
ir «priekšlikumi" konferencei un ne
„4 lielo lēmumi." Viņš teica^ ka ār­lietu
ministru padomē izskaidrojis
šo viedokli Molotovam ne mazāk kā
7 reizes: The Stars and Stripes
Berness atbalsta angļu
balsošanas plānu, lai
palīdzētu mazajām valstīm
Parīzē, 5. augustā (AP). — Ārlietu
ministrs Berness šodien pievienoja
Savienoto Valstu iespaida svaru
augļu priekšlikumam, kura nolūks ir
izbeigt strupceļā nonākušās Parīzes
miera konferences sarunas par bal­sošanas
procedūru. Viņš paziņoja, ka
ASV piekritis dažām mazo valstu
prasītām; priekšrocībām, ieteikdams
balsošanu ar vienkāršu vairākumu.
Tai pat laikā Berness paziņoja, ka
atbalstīs Kanādas premjera Maken-
Berlinē, 4. augustā (UP). — Iebie­dētu
žīdu bēgļu ieplūšana no Polijas
piespiedusi amerikāņu Militāro val­dību
atklāt otru žīdu DP nometni
Berlīnē. Pēc pēdējiem oficiāliem vēr­tējumiem,
ienācēj u skaits sasniedz
ap 8000 mēnesī. Gandrīz visi šie žīdi
ienāk ametikāņu joslā Vācijā un
Berlīnē nelegāli. Amerikāņu joslā
vien tagad ir ap 100.000 žīdu bēgļu,
kuru liktenis amerikāņu Militārai
valdībai joprojām ir neatrisināta
problēma. — Zīdi Berlīnes DP no­metnēs
dažādi reaģē u z Vinstona
Cerčila priekšlikumu nodot P a l e -
s t ī n a s mandatu Vienotām Nā­cijām.
Gerčils izteicies, ka pie tā bū­tu
jāpaliek, ja ASV atteiktos uzņem­ties
„savu daļu nastas" Palestīnas
pārvaldīšana. Anglijai tad jāizvācot
savs karaspēks no Palestīnas un jā­nodod
mandāts Vienotām Nācijām. —
Pāvests P i-j s 12. pieņēmis arābu de-legācijUy
kas lūgusi pāvesta atbalstu
Palestīnas jautājuma ^ atrisināšanai.
— Haifas ostā, izkraujot aviācijas
benzīnu, eksplodējis, sadedzis un no­grimis
angļu naftas kuģis j,Empire
Gross." — No Jeruzalemes ziņo, ka
Palestīnas ūdeņiem tuvojas 10 kuģu
ar žīdu bēgļiem no Eiropas. Domā,
ka uz šiem kuģiem atrodas pāri par
10.000 bēgļu, kas pievienosies 7000
žīdu, kas tāpat uz kuģiem atrodas
Haifas ostā. Daļa bēgļu uz kuģiem
draudējusi sākt bada streiku, ja tiem
neatļaus kāpt malā. — USFET pazi­ņo,
ka 14. jūnijā apcietināti 2 krievu
virsnieki im 1 sarkanarmietis privā­tos
tērpos par „slepenu darbību"
ASV joslā Berlīnē un par to, ka tie
„mudinājuši ASV armijas vācu dar­biniekus
izsniegt svarīgus dokumen­tus
un informāciju par ASV armiju
un tās politiku." Atspēkojot ziņoju-^-
mu sarkanās armijas izdotā laikrak­stā
„Tagliche Rundschau," USFET
paskaidro, ka amerikāņi nav mēģinā­juši
šos 3 apcietinātos iespaidot dar­boties
ASV' interesēs pret Padomju
Savienību. Abi virsnieki oficiālai Pa-domijas
ziņu aģentūrai pastāstījul
sekojošo: ,,14. jūnijā mēs braucām no
Potsdamas uz Berlīni. Ceļā mums
uzbruka 8 amerikāņu policisti ar ma­šīnpistolēm.
Mūs piespieda pacelt ro­kas
un apsardzībā noveda Vanzē cie­tumā
amerikāņu joslā. Te mūs
ieslodzīja pagrabā un piespieda iz­ģērbties.
Gluži kaili stāvējām 20 mi­nūšu,
kamēr pārmeklēja mūsu per­sonīgās
drēbes. Mūsu virsnieku do­kumentus,
pulksteņus un citas perso­nīgās
mantas mums atņēma. Nāka­mā
dienā mūs abus un mūsu šoferi
lidmašīnā aizveda uz Frankfurtu, kur
nekavējoties ievietoja cietumā. Tur
paļikāmV 34 dienas. Sai laikā ar
mums apgājās kā ar noziedzniekiem.
Mūs iztaujāja arī par lietām, kai
skar sarkano armiju. Bez tam ame­rikāņi,
izjautājot Zulkinu, mēģināja
piespiest viņu nodot savu tēvzemi un
pieņemt amerikāņu pavalstniecību."
„TASS" publicē Krievijas notu
ASV valdībai, kurā kā j,pilnīgi nepa­matoti'*
noraidīti amerikāņu pārme­tumi,
ka padomju politika U n g ā -
r i j ā ruīnē Ungārijas saimniecību.
Pārmetumi „nesaskanot ar faktiem."
Padomju valdība noraida „nepieņe-mamo"
amerikāņu priekšlikumu, uz­dot
3 v^stu komitejai izstrādāt plā­nu
Ungārijas saimniecības atjauno­šanai.
— Vīnē krievi atklājuši savu
valstsbanku, neievērojot Austrijas l i ­kumus
un neizprasot Austrijas val­dības
atļauju vai licenci. Banka, kas
nosaukta par „Russische Sfaatsbaiik,"
ierīkota Vīnes padomju joslā. Tās
uzdevums ir pārņemt krievu apklā­tus
īpašumus. Bankā nododami mak­sājumi
par pirkumiem no padomju
kontrolētiem uzņēmumiem. Austrieši
izsakās, ka padomju bankā iemaksā­tā
nauda Austrijas saimniecībai zi­nāmā
mērā zudusi. — Krievu pār­stāvji
ārkārtējā Sabiedroto padomes
sēdē Vinē piepraisījuši anullēt au­striešu
likumu par rūpniecības na-cionālizēšanu,
kas skaf arī daļu Uz­ņēmumu,
ko krievi pieprasa sev.
Angļu un amerikāņu pārstāvji tomēr
atteicās to darīt. — Krievu žurnā­lists
Zaslavskis „Pravdā" asi vēršas
pret „slepenu dokumentu provoka­tīvu
nolaupīšanu" Padomijašvēstnie.-
cībā Otavā, kas esot notikusi pār­meklēšanā
sakarā ar aizdomām par
spiegošanu atomenerģijas jautājumā.
Rakstā deklarēts, ka izmeklēšanas re^-
zuļtāti rādījuši, ka Kanādā pastāv „re-volūcionāras
dabas piektā kolonna;"
bet gan ne tur, kur tā meklēta. Šī
organizācija„nodarbojas ar provokā­ciju,
lai grautu draudzīgās attiecības
starp padomju un Kanādas tautām.
Šī organizācija, kuras vārds Kanādas
valsts darbiniekiem labi zināms, dar­bojoties
ar vācu ,Gestapo* metodēm."
Rakstā piebilsts, ka „Kanādas tau­ta
indēta ar pretpadomju meliem jau
pusgadu, lai sagrautu tās simpātijas
pret Padomju Savienīl^u." — Ameri­kāņu
militārā policija Triesta ziņo,
ka jau^ otru reizi uz Triestas- Gorl-cijas
ceļa apšaudīts kāds Sabiedroto
automobilis. — Ķ ī n a s komunistu
oficiāli pārstāvji atzinuši, ka viņu
karavīri izcīnījuši, kauju ar ASV flo­tes
karavīriem, bet paskaidrojuši, ka
tas darīts pašaizsardzības dēļ. Ofi­ciālos
paziņojumos amerikāņiem ie­teikts
atstāt Ķīnu, ja tie grib izvairī­ties
no sarežģījumiem. Amerikāņu
flotes virsnieki jau agrāk bija pazi­ņojuši,
ka kādam flotes transporta
automobiļu konvoj am ceļā no Pei-pingas
uz Tientsinu uzbrukuši komu­nisti.
Cīņa ilgusi 4 stundas. Ķīnas
nacionālās valdības pārstāvji brīdi­nājuši,
ka amerikāņiem jārēķinās arī
turpmāk ar līdzīgiem komunistu uz­brukumiem.
Komunistu pretamēri-kāņu
kampaņas nolūks esot piespiest
atvilkt amerikāņu floti no Ķīnas.—
Maskavas radiofons ziņo, ka Krievi­jas
tiesas iztiesā vairākas prāvas pret
valsts apzadzējiem un kukuļu ņē­mējiem.
Vienā gadījumā kāds satiks­mes
ministrijas darbinieks apvainots
par kukuļu došanu, lai iegūtu atļau­ju
remontēt māju. Dažos gadījumos
kukuļi doti, lai iegūtu ceļošanas at­ļaujas
un biļetes uz dzelzceļiem un
braucieniem ar kuģi. —-ASV slepe­nā
dienesta vadītāji 8.' aug. paziņo­juši,
ka kugstākai tiesai nodots kāds
„itin kā labprātīgs bende," kaš ap­vainots
par prezidenta T r u m e n a
dzīvības apdraudēšanu. Nav minēti
vārdi, vietas vai laiks, kad apdrau­dēšana
notikusi. — Stokholmas laik­raksti
izsakās, ka ^Zviedrija kļūSt
par izmēģinājuma šaušanas mērķi
raķešu bumbām," jo jūlijā vien vai­rāk
kā 500 gadījumos ziņots par no-
Rtmiānija atdod Besarabiju un
Bukovinu atkal Krievijai un dien­vidu
Dobrudžu Bulgārijai, bet atgūst
savukārt daļu Transilvānijas, kuru
nacisti ar, Hitlera „Vīnes spriedumu**
1940. gJ atdeva Ungārijai.
Bulgārija atgriezīsies 1941. g. 1.
janvāra robežās, atgūstot dienvidu
Dobrudžu. Apstrīdēto robežu ar Grie^
Rodopas kalnos paredzēts izlemt
konferencē. ,
Somija latdod Krievijai Arktikas
ostu Petsamo, bet Krievijā atsakās
no 1940. g. Hango nomaslīguma,
toties' uz 50 gadu nomu pārņemo
kaŗaflotes bāzei Porkalaudas terri-toriju
pie Somu līča.
The Stars and Stelpes
Morgans vai^
dienvidslāvus UNRRA's
vērotām „ugunsbumbām:'* Oficiāli z i ­ņojumi
norāda, ka lielākā daļa novē­roto
parādību nav bijuši meteori.
Daži novērotāji ziņojuši par šāvi-Ŗiem,
kas līdzinājušies „jcuļbjiem bez
galvām," „kaijām" uri „milzu lidma­šīnām,"
bet ar klusāku skaņu. Ra­ķešu
šāviņi lidojuši dažādos virzie­nos—
gan uz rietumiem, gan arī uz
dienvidiem^ no kā spriež, ka tos vada-no
tālienes. Minējumi par izšaušanas
vietu ir dažādi, variējot no Petsamo,
vai Padomju Karelijas līdz Baltijas
jūras dienvidaustrumu lirastam. —
Polijas prezidents atklājis atjaunoto
Poņatovska tiltu pāri Vislai no Var­šavas
uz Prāgas priekšpilsētu. Tas ir
pirmais lielais tilts, kas savieno abus
Vislas Ierastus kppš nacistu aiziešanas
no Varšavas 1945. g. janvārī. Atjau­nošanas
miništi^ja godalgas strādnie­kiem
sadalīja 1 miij. zlofti par tilta
nobeigšanu līdz 22. jūlijam — Ļubļi-nas
valdības izveidošanas otrai gada­dienai.
^— Kādreizējais „Gestapo"
pilnvarotais Dānijā Dr. Karls Bešts
Nimbergas tribunālā paskaidrojis, ka
„Gestapo" bijusi „apolītiska" drgani-zācij
a. — Angļu virspavēlniecība at­cēlusi
aizliegumu angļu karavīriem
precēt vācietes. Sī ziņa izraisījusi lie­lus
priekus angļu okupācijas pilsētās.
Daudzas vācietes tagad nekavējoties
apprecēšoties, lai nodrošinātu tēvus
jau piedzimušiem bērniem. Ameri­kāņu
karavīriem joproj ām ir aiz­liegts
precēt vācietes. Kāds ASV ar­mijas
pārstāvis izteicās: „Vācietēm
uz to nav nekādu izredžu. Ģenerālis
Maknarnijs to teicis jau desmitām
reižu." — A n g ļ u j o s 1 ā 1. augustā
no apgrozības izņemtas «Sabiedroto
okupācijas markas" un angļumilitā-rās
iestādēs vienīgais legālais mak­sājumu
līdzeklis par pirkumiem un
pakalpojumiem tagad skaitās īpašās
maksājumu zīmēs mārciņu un šiliņu
vērtībās. Okupācijas markas derēs
tikai iepērkoties ņo vāciešiem. Angļu
karavīriem atļauts apmainīt okupā­cijas
markas mazāk kā viena mēne­ša
algas apmērā pret jaunajām mak­sājumu
zīmēm. Berlīnes „tommiji,"
kam bija uzkrāts daudz okupācijas
marku, pēdējās dienas pavadīja nau- i proc., betIpēc vietējās UNRRA's; lin.
Vašingtonā, 3. augustā (AP). — Sa­biedroto
virspavēlnieks Vidusjūras
telpā ģenerālleitnants Morgans šo-vainoja
Dienvidslāviju par
ēšanu pret pašrdzējiem palīdzī­bas
soļiem Venēcijas Džulijā, lai
Dienvidslāvija varētu norīkot bru­ņotu
sardzi UNRRA's sūtījumiem, i
ASV ārlietu ministrija publicējusi
Morgan^ vēstuli, -kurā viņš raksta:
„Sī aģitācija par bruņotu sargu ne­pieciešamību,
šķiet, ir turpinā­jums
plašai un ilgstošai propagandas
kampaņai^ lai diskreditētu Sabiedro­to
Militāro valdību Venēcijas Džu­lijā,
un šī kampaņa bijusi labi zi­nāma
Sabiedroto spēku galvenā štā­bā
jau daudz mēnešu."
UNRRA's un Militārās valdības
darbinieki Triesta nebūt neuztraucas
par apgalvojumiem, ka UNRRA's
caur šo ostu sūtītos sūtījumus aplau­pa.
Iemesls esot nepietiekams Sabie­droto
karavīru skaits Triesta, lai
sniegtu sutīj^umiem vaja^dzīģo apsar­dzību.
jJNRRA's Dienvidslāvijas mi­sijas
vecākais pārstāvis ostā Berijs
Valts (White) paskaidrojis, ka sardzes
vairālckārt pieprasītas. Ostas rajonā,
ko sargā amerikāņu karaspēks, zau­dējumi
bijuši niecīgi, kamēr ceļā- no
ostas līdz gala mērķim, pēc kāda
Dienvidslāvijas saimniecības minis-pārstāvja
vērtējuma, zūdot 30
daš izdošanas d r u d z ī . • Amerikāņu
gaisaspēki, kas 39 gadu laikā izvei­dojušies
no niecīga sākuma 1 kap­teiņa,
1 kaprāļa, 1 dižkarelvja un vie­nas
vienīgas „32 M P H " lidmašīnas
1902. gadā līdz 2 miij. vīru un 85.000
lidmašīnu kara. laikā, 2. augustā svi­nēja
svētkus —ASV aviācijas dienu.
— A u s t r i j a s strādnieku federācija
pieņēmusi uzaicinājumu augusta bei­gās
sūtīt uz Padomju Savienību de­legāciju
sociālo apstākļu studēšanai.
— Z V i e d r i j a s aizsardizības štābi
publicējis paziņojumu, ka ,,Zviedri-.
jas armijas štābsvl941.g. jūlija izsū­tījis
vairākiem zviedru airmijas virs­niekiem
uzaicinājumus pievie­noties
vācu armijai, Isd vadītu vācu
vienības austrumu frontē, bet dažas
dienas vēlāk j aimā apkārtrakstā šo
uzaicinājumu atsaucis." Sis uzaici­nājums
sekojis zviedru štāba lūgu­mam
vācu virspavēlniecībai atļaut
nosūtīt dažus zviedru vii'snlekus uz
austrumfronti studiju nolūkos. Vā­cieši
tb noraidījuši, bēt aicinājuši
zviedrus iestāties vācu armijā.
The Stars and Stripes
zija Kinga priekšlikumu, ka ārlietu
ministru padomei jāsanāk uz sēdēm
līdztekus konferencei, lai varētu
apspriest miera delegātu priekšliku­mus.
Par balsošanas procedūru Berness
izteicās: ,,Apspriežamie līgumi j āno-dōd
ārlietu ministini padomei galīgo
projektu izstrādāšanai. Sajā padomē
lēmumi jāpieņem vienbalsīgi. Jāpie­ņem,
ka priekšlikumu, kas pieņemts
ar balsu vairākumu, padomē ap­svērs
labvēlīgāk, nekā tādu, kas
pieņemts tikai ar vienkāršu vairā­kumu."
Angļu pārgrozījums gan
paredz, ka padomei nododami kā
tādi konferences ieteikumi, kas pie­ņemti
arVs, tā arī tādi, kas pieņemti
ar vienkāršu balsu vairākumu.
Izskaidrodams ASV viedokli,
Berness uzsvēra, ka ir 26 jautājumi,
par kuriem padome nav vienojusies,
„daži no tiem ļoti svarīgi, daži ne tik
svarīgi," Par šiem jautājumiem pa­domes
locekļi padomē var balsot, kā
paši vēlas. Berness izteicās, ka gadī­jumā,
ja.arī pārējie 4 lielvalstu ār­lietu
ministri nāktu ar to pašu
priekšlilcumu, kā viņš, tad .^konfe­rence
būs tā, kas rakstīs miera līgu­mus,
nevis ārlietu ministru padome/'
Tlie Slars and Stripes
4 lielo miera līgumu
projekti satriec 5 as^
sabiedroto spēku
(UP). — Parīzē publicētie, ilgi di­sputētie
miera līgumu projekti Itā­lijai,
Somijai, Bulgārijai, Ungārijai
un Rumānijai rāda, ka šiem 5 kād­reizējiem
ass sabiedrotiem atņems
vai visus bruņotos spēkus, atskaitot
tīri nominālos. Galvenie militārie
noteikumi ir šādi:
I t ā l i j a i : kaŗaflotes personāls
samazināts uz 22.500 matrožu un
virsnieku, gaisaspēki uz 25.000, saus­zemes
spēki nedrīkst pārsniegt
250.000 ar 185.000 vīru armiju un
65.000 karabīnieŗu. Armijā nedrīkst
būt vairāk par 200 smago un vidējo
tanku. Kaŗaflote ierobežota ar ve­cajiem
kaujas kuģiem „Doria" un
„Caioduilio" un kreiseriem „Aibruz-zi,"
„Garibaldi", „Montecuccoli" un
„Cadorna." Gaisaspēkos nedrīkst būt
bumbveži.
S0mi j a i : 34.400 vīru armija,
10.000 to kaŗaflote ar 4.500 vīru. Gai-saspēkiem
60' lidmašīnu un 3.000 vī­ru,
bez bumbvežiem.
R u m ā n i j a i: 120.000 vīru armija
un 5.000 vīru zenītartilerijā. 15.000 to
kaŗaf lote ar 5.000 vīru, 150 lidmašī­nu
ar 8.000 vīru gaisaspēkos bez
bumbvežiem.
B u I g ā r i j a i : 55.000 vīru armija
un 800 zenītartilerijā, 7.250 to kaŗa­flote
ar 3.500 vīru, gaisaspēkos 90
lidmašīnu un 5.200 vīru, bez bumb­vežiem.
U n g ā r i j a i : 65.000 vīru armija,
gaisaspēkiem 90 lidmašīnu un 5.000
vīru.
Itālijai atņems visas kolonijas, kas
pagaidām paliks pašreizējā kon­trolē
un to galīgo likteņi pēc 1 gada
izšķirs 4 lielie. Itālija zaudēs arī lie­lāko
daļu no Venecij as Džulij as ar
Triestas pilsētu un tās apkārtni, ko
pārvērtīs par „brīvu territoriju.** Tā­pat
tai atņems nelielus apgabalus
Francijas Alpu robežā, kurus nodos
Francijai. So apgabalu vidū ietilpst
Tendes-BrigaS ielejas un Montčenijas
augstiene. Dodekānu salas, kuras Itā­lija
1911. g. atrāva Turcijai, nodotas
Grieķijai. Kāda klauzula nosaka, ka
visiem angļu spēkiem^ kas tagad
atrodas Dodekānu salās, j āevakuējas.
90 dienu laikā pēc līguma parakstī­šanas.
Ungārijai atņem Transilvāniju un
visus no Slovākijas un Dienvidslāvi­jas
iegūtos apgabalus, atjaunojot
Ungārijas 1936. g. robežas.
amerikāņu Militārās valdības Vērtē-juina
20 proc. Kāds amerikāņu mili­tārās
policijas virsnieks Triesta iz­teicies,
ka zādzībās iejaukta arī Ve­nēcijas;
bžulijas policija. Pārmeklē­jot
civīlās policijas štābu ostas rajo­nā,
atklāti lieU UNRRA's cukura,
seļB[u \m bēniu d^^
The Stars and Stripes
Izdevīgākais laiks
Augustā im septembrī Garmišā-
Partenkirchenā parasti, ir visizdevī­gākie
laika apstākļi, jo tad kaliiui
tik bieži neklāj migla. Dabas mīļo-tājietri
kalni šajā laikā atklāj visskair
st|kos skatus. Lielākām tūristu gru­pām
Garniišā-Partenkirčhenā apme­šanās
tagad iespējama vairākās mīt­nēs,
un braucieniem uz ,,Cugšpici"
ir iespēja saņemt āri tarifa pazemi­nājumus.
Vilcieni no Mitichenes uz
Garmišu-Partenkirchenu atiet pl.
8.15, 8.25, 12.47, 14.05 un 17.45, bet
atpakaļ 5.20, 10.50, 12;35, 17.25 un
19.05. Nav ieteicams braukt svēt­dienās,
svētku un svinamās dienās,
jo tad šejienes satiksme privātper­sonām
slēgta. Tautiešiem ieteicams
iepriekš sazināties ar LSK pārstāvi
T. Zakoviču, Schachenstr. 5, Gar-mišā^
Partenķirchenā. — V. LazdiņI,
Schachenstr. 5, Garmisch-Partenkir-chen,
Bay. (13b).
Jaunos mitekļos
Mums — grupai tautiešu, kop­skaitā
ap 200 personu, jau vairākus
mēnešus iznācis bieži pārvietoties
no nometnes uz nometni. No Bīdin-genas
nometnes mūs pārcēla uz Vec-lāru,
kur ēku bēniņos un garāžās
nodzīvojām ap 2 mēneši. No še­jienes
20 automašīnās: devāmies uz
jaundibināto baltiešu nometni, kuras
atrašanās vietu izbraukšanas dienā
vēl nezinājām. Braucienā pieturē­jām
Hanava un pēc pāris stundu
atpūtas devāmies tālāk cauri Vīrc-burgai,
līdz beidzot otrā rītā pl. 4
nokļuvām pie tagadējām mītnēm.
Bijām nobraukuši ap 500 km, kaut
gan attālums no izbraukšanas vielas
līdz šejienei ir tikai 90 km. Dzīvojam
barakās, kur katram iein'inu'kam
ierādīti 3 kv. m telpas. Laibkraksius
nesaņemam un nav ari nekādas,
rīgāsi api^ūpes.— R. Grīnbergs, UIN
RA Team 532, Latvian DP Canrlp^
Ob^mburg-Elsenfeld, Bay. (13a).