1945-10-20-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
sairoi^iecibā, meia darbos uii kūdras
rakšanai l*aiā^^^^^P^
arodi darbu dabajuši vairāki latviešu
jaritifki. - Nav mūm nolūks ne kritizēt
Zviedrijas apstākļus, ne padomus
dot. i At2Wa«»» «i^rJ^i» svētību, teiksim,
S i i k i i n i s 1-alvijas lab
daudz ļko panest, kaut ari tas sagādātu
dažu» rŌglus brižķjs. Ja šai zinā mēs.
VSeijas latvieši, pašlaik esam privilē-gēlfi;
stāvokli, tad neaizmirsīsim raudzīties
vaļējām acim nākotnē. \'ar
pienākt bridis, kad darba zinā būsim
vl^ipi «tSvoķli^^ a^
Šiem. Pats galvenais, ka latviešu materiālais
^tāvoklis Zviedrijā arvien
vairāH uzlabojas. Vini pamazām piekārtojas
dzīvei''.
Nesalidzināmi pārāka par mums ir
Zviedrijas latviešu garīgās dzīves
iespija uii rosme. Vini^^ni iznāk nevien
2 laikraksti, bet» kopš jūnija arī
literātSras un ināksias mēnešraksts
„Daugava", kas JāAa Grīna vadībā
turpiita savas vecās tradīcijas. Latviešu
miiziki koncertē Stokiiolmas radiofona.
Teodors Reiters atkal nodibinājis
savu kori. Centros noliek referātu
un pārrunu vakari. Ir ari iat-vielu
skolas. Tikai, diemžēl, tās nespēj
kalpot visiem bēgtu bērniem. Jāzina,
ka Zviedrijas latvieši , tikai nedaudzās
vietās dzivo lielāku skaitā.
Visuiiiā,, sakarā ar novieto.Šanās un
darba iespējām, Vie izklīduši pa visu
valsti. Atsevišķās vietās provincē atrodas
tikai viena vai nedaudz pnu-nes.
Tfi kā latviešu skolām nav internātu,
tad tecbniski neies{)ējams šo
limeiiiu bērnus sOtit uz patālajiem
centriem. Šādos gadījumos bēgtu centrālās
organizācijas ieteic samierināties
ar zviedru pamatskolām, bet valodas
neprašana te atkal sagādās milzīgas;
grōtibas. No otras puses; visi
latviešu bērni Zviedrijā ir bagātīgi apgādāti
māeibas līdzekļiem. Arī nomaļā!!
vielās dzīvojošie var iegūt latviešu
ābeci uii lasāmgrāmatu.
Paniazām sāk darbu latviešu grāmatu
/apgādi. Jau iznākusi Haina
„Daugava", R. Valdesa „Jūras vilki"
un dažas citas grāmata.s. Nedaudzie
lalvieltt gleznotāji Zyiedrijā jau ļiagu-vuši
vai ari gatavojas sarīkot .savas
izstādes.; Svarīgākais notikums šai zi-i\
ā būs Niklāva Strunkes darbu klāsts,
kur ķlōs redzams viiia nacionāli no-ztmlgkis
latviešu liktentrapdijas gleznu
cikls par tematu „Dievs, Tava ze-
:^me:ļ|teg'*,-
Un nu mums jātiinā par Zviedrijas
latviek nacionaipolltisko mentalitāti.
Jau basā sākumā piebildīsim, ka tas
ir visai nepatīkams temats, un šai zi-
M nļuhis, Vācijas latviešiem, daudz
kas liksies nesaprotams un arī nepie-laujaļns
no tautas kopības interešu
.fimāīiķis Latviešu Vēstnešcf*
!•• . • • •• ; •• - - • • ' . i
i'iedokla. - Zviedrijas latvieši nokļuvuši
tradicionālas demokrātijas valsti,
piemžēl, pēc visām zinām spriežot,
Zviedrijas latvieši, vai hirbāk sakot vi-iiu
^adītāja.s personas, nav spējušas
demokrātijas principus savienot ar
mums nepieciešamo vienprātības ideju
daudzos . svarīgos nacionālās- dzīves
nākotnes saļ)nu un nesenās pagātnes
Vērtēšanas jautājumos. Cik var spriest,
tad sākumā Zviedrijas latvieši mēgi-jiājuši
rast kopīgu valodu. Bet las
ir bijis pagrūti. Asumi vairojušies un
rezultātā Zviedrijas latvieši sašķēlušies
2 lielākos blokos. Abu bloku raksturošanai
izmantošu inl'onnāciju un
lernuuus, kas rodami kāda mīla cilvēka
un reizē ievērojama kultūras
darbinieka vēstule: „kreisajā" blokā ir
Vienībnieki (universitāies studentu organizāciju
lipa iiosaukunisļ, vecās saeimas
aizstāvji un inohikāni,, demokrātiskā
centra un sociāldemokralu partijas
ļaudis, kas domā, ka jāatjauno
Latvijas valsis uz 1022. gada konsli-lūcijas
i)amatieni. .^is Jtloks savu darbību
nelegāli sācis jau vācu okupācijas
laikā Latvijā ļ)rol'. K. Čakstes un
Ibuno Kalniņa vadībā. Otrā blokā
vairumā ir korļ)oreli, Ulmaņa režīma
ļiiii geiu'iiildirektoriju ļaudis. Pirmā
lilokaoluiozs ir „Latvju Ziiias", otrā-
,,Lalvju Vārds'. Pirmā bloka ļaudis
apvienojušies Zviedrijas Latviešu biedrībā,
olru bloku rei)rezenle Latviešu
Apvienīļ)a Zviedrijā. ' Bez .šiem galvenajiem
noi^ruļļējumiem un biedrībām
ir arī sīkāki, ļ»iein., sociāldemokrali
|{run(» Kalniņa vadībā nesen nodibi-mājuši
.savu klubu.
Paldies Dievam, - abu organizāciju
vadības beidzot atzinušas, ka kautkas
darāms, lai bēgļu aprūpes darbu saskaņotu.
10, jūlija kopsēdē sūlna V,
kSalnā vadībā abas biedrības vienojušās
|)ar jaunas latviešu palīdzības komitejas
dibināšanu. Pēc ļ)reses zinām
spriei^ams, ka lā sākusi rosīgu dar-l.
tību.
K()ļ)sumniā ļ)ar Zviedrijas latviešu
politi.sko aklivilāti un i)rctcinzijām citēsim
dažas rindas vel no kādas vēstules:
,Sc ar lielo ])olītikn krāmējas
lā, it kā lielā parlamentā, - ir partijas,
frakcijas, līderi, ministri un prezidenti,
Hislnās politiskas kaislības, un
viss las karjeru dēl." Ja arī pieņemtu,
ka .šais rindās, varbūl, dažs kas tēlots
l:ii|>erl)Oliski, lad savs pamals tam tomēr
būs. Tāļ)ēč ar j)aliku lasām uzmanīgu
brīdinājumu „Latvju Zinu"
25. n-rā: „Būlu,-laikam, nepareizi domāt,
ka taisni mēs - Zviedrijas latvieši
būsim aicināti vadīt dzimtenes
liktenu.s.''
Cerē.šim, ka starp latviešiem Zviedrijā
un Vācijā neradīsies nekādas
;ilaisas. Ueāla pamala tam nav, jo ar
patiku. konstatējama uzskatu vi^iai^ī-ba
pa^ossvarīgākajos p"»ktos: ķa
Zviedrijas latviešu labais, tā arī kreisais
bloks, gluži kā mēs, ir pilnīgi
vienādas domās: mūsu visu mērķis ir
jauna, brīva, neatkarīga Latvijas
valsis. ,,7'ō/j TakV
ĀRLIETAS
(Pēc „The Stars and Stripe^'') "
Polihn atlants palikt Vācijā
Ameiikānu MiUtārāļ valdība 8. okt.
paziņoja, ka poliemļ , kas ^nevēlas atgriezties
savā dzimtenē aiz bailēm no
polīliskām represijām Vai citu iemeslu
dēl, atļaus palikt aņierikānu okup^cijas
joslā Vācijā. Vēl nav | paziiiots, kā šie
l)oli turpmāk varēs dzīvot un vai lie
drīkstēs palikt UNRRA'S vai Militārās
valdības uzturamās pP - pāfvietoto
personu nomelnēs Im saņemt tanīs uzturu.
\^—
— 10. okt. Berlīnei paziņots, ka ASV
armija līdz 15. novembrini izbeigšot sa-'
vas Militārās valdības idarbībū amerikāņu
okupācijas joslas apriņķos lin pib^ ^
sētās Vācijā, nododot pārvaldi vietējām^/"
vācu iestādēm. Līdz 15. decembrim armija
apturēs arī savu reģionālo Militāro
valdību aktīvo datbību, paturot
savās rokās tikai vāciešu iestāžu ,,pār- ^
raudzību un kontroli". ASV pārraudzība
apriņķos izbeigSpties ne vēlāk par
30. aprīli un pilsētās' he, vēlāk'par 30.
jūniju, kad visur būs notikušas vēlēšanas.
Pēc Militārās valdības pārslļavju
paskaidrojuma, šie soli - „atlaus vācu
lautai izveidot brīvu valdību, kas būs
piemērota Vācijas vajadzībām" un amerikāņu
armijai ļaus vienkāršāk kontrolēt
administratīvo aparātu. - No kriavu,
angļu vai franču joslas ^ajtinojumi par
līdzīgām pārmainām nļiv nākuši, un jādomā,
ka turienes okupācijas varas turpinās
tieši pārraudzīt arī vietējos pilsētu
vecākos un to padomes.
— Amerikāņu reģionālai Militārai
valdībai Bavārijā (Minļchenē) 14 perso^^/
nu pieprasījušas atlai,iļu nodibināt katrai
pa savai vācu politiskai partijai.v -
Francijai augstākā tieSa 9. okt. uz nāvi
notiesātais Pjēry La\ļals nošauts 15.
okt. par Francijas n0došanu Vācijas
nacistiem.
Šim numuram līdzi iet Uterārs pielikums
„Trimdā" nr. 5 2 Arveda Švābes
redakcija. :
Izdevējs - Publisher: Latviešu bēgļu
birojs.
Galvenais redaktors i Editor-in-Chief:
Viktors B a 11 k ā j i s. ;
pret ziedojumiem
Herzog-Rudolf-Str. 49.
, , korespondence un informā-odroSināties
ar „Bavārijņs Latviešu Vēst
komiķļā Hļiiitēto vm nomeir^';i!uv:^^^^^ laikrZtu Zn^^^^^^^^ '"t^"'' '^^«^^'V'af, cik
uzpķkitt, lai pēc iznākšanas ar mūsu gadījuma naZ to u^^^^^^^^^ K eksemplāru skaitu tad paredzēs arī
AbmUem i^eZm ik uz d i V i mīn^^^^^^^^ P^'^'^'^j^^ komitejai vSi nometnei
Ziediņam koi^umma fnesūtāma reizē ar Z^n^u skaita L^^^^^ "^«'^«'n ^^^ot
iepriķijS abmemma izbeigšanās, Par^^^^^^^ ^'m^ojams vi^m<iz mēnesi pirms
m rtķakdļū ammbu nevar uzAemties, \ nesanemSanu vai abonementa pārtraukšanu ķchnisku iemesla
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 20, 1945 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1945-10-20 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari451020 |
Description
| Title | 1945-10-20-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
sairoi^iecibā, meia darbos uii kūdras
rakšanai l*aiā^^^^^P^
arodi darbu dabajuši vairāki latviešu
jaritifki. - Nav mūm nolūks ne kritizēt
Zviedrijas apstākļus, ne padomus
dot. i At2Wa«»» «i^rJ^i» svētību, teiksim,
S i i k i i n i s 1-alvijas lab
daudz ļko panest, kaut ari tas sagādātu
dažu» rŌglus brižķjs. Ja šai zinā mēs.
VSeijas latvieši, pašlaik esam privilē-gēlfi;
stāvokli, tad neaizmirsīsim raudzīties
vaļējām acim nākotnē. \'ar
pienākt bridis, kad darba zinā būsim
vl^ipi «tSvoķli^^ a^
Šiem. Pats galvenais, ka latviešu materiālais
^tāvoklis Zviedrijā arvien
vairāH uzlabojas. Vini pamazām piekārtojas
dzīvei''.
Nesalidzināmi pārāka par mums ir
Zviedrijas latviešu garīgās dzīves
iespija uii rosme. Vini^^ni iznāk nevien
2 laikraksti, bet» kopš jūnija arī
literātSras un ināksias mēnešraksts
„Daugava", kas JāAa Grīna vadībā
turpiita savas vecās tradīcijas. Latviešu
miiziki koncertē Stokiiolmas radiofona.
Teodors Reiters atkal nodibinājis
savu kori. Centros noliek referātu
un pārrunu vakari. Ir ari iat-vielu
skolas. Tikai, diemžēl, tās nespēj
kalpot visiem bēgtu bērniem. Jāzina,
ka Zviedrijas latvieši , tikai nedaudzās
vietās dzivo lielāku skaitā.
Visuiiiā,, sakarā ar novieto.Šanās un
darba iespējām, Vie izklīduši pa visu
valsti. Atsevišķās vietās provincē atrodas
tikai viena vai nedaudz pnu-nes.
Tfi kā latviešu skolām nav internātu,
tad tecbniski neies{)ējams šo
limeiiiu bērnus sOtit uz patālajiem
centriem. Šādos gadījumos bēgtu centrālās
organizācijas ieteic samierināties
ar zviedru pamatskolām, bet valodas
neprašana te atkal sagādās milzīgas;
grōtibas. No otras puses; visi
latviešu bērni Zviedrijā ir bagātīgi apgādāti
māeibas līdzekļiem. Arī nomaļā!!
vielās dzīvojošie var iegūt latviešu
ābeci uii lasāmgrāmatu.
Paniazām sāk darbu latviešu grāmatu
/apgādi. Jau iznākusi Haina
„Daugava", R. Valdesa „Jūras vilki"
un dažas citas grāmata.s. Nedaudzie
lalvieltt gleznotāji Zyiedrijā jau ļiagu-vuši
vai ari gatavojas sarīkot .savas
izstādes.; Svarīgākais notikums šai zi-i\
ā būs Niklāva Strunkes darbu klāsts,
kur ķlōs redzams viiia nacionāli no-ztmlgkis
latviešu liktentrapdijas gleznu
cikls par tematu „Dievs, Tava ze-
:^me:ļ|teg'*,-
Un nu mums jātiinā par Zviedrijas
latviek nacionaipolltisko mentalitāti.
Jau basā sākumā piebildīsim, ka tas
ir visai nepatīkams temats, un šai zi-
M nļuhis, Vācijas latviešiem, daudz
kas liksies nesaprotams un arī nepie-laujaļns
no tautas kopības interešu
.fimāīiķis Latviešu Vēstnešcf*
!•• . • • •• ; •• - - • • ' . i
i'iedokla. - Zviedrijas latvieši nokļuvuši
tradicionālas demokrātijas valsti,
piemžēl, pēc visām zinām spriežot,
Zviedrijas latvieši, vai hirbāk sakot vi-iiu
^adītāja.s personas, nav spējušas
demokrātijas principus savienot ar
mums nepieciešamo vienprātības ideju
daudzos . svarīgos nacionālās- dzīves
nākotnes saļ)nu un nesenās pagātnes
Vērtēšanas jautājumos. Cik var spriest,
tad sākumā Zviedrijas latvieši mēgi-jiājuši
rast kopīgu valodu. Bet las
ir bijis pagrūti. Asumi vairojušies un
rezultātā Zviedrijas latvieši sašķēlušies
2 lielākos blokos. Abu bloku raksturošanai
izmantošu inl'onnāciju un
lernuuus, kas rodami kāda mīla cilvēka
un reizē ievērojama kultūras
darbinieka vēstule: „kreisajā" blokā ir
Vienībnieki (universitāies studentu organizāciju
lipa iiosaukunisļ, vecās saeimas
aizstāvji un inohikāni,, demokrātiskā
centra un sociāldemokralu partijas
ļaudis, kas domā, ka jāatjauno
Latvijas valsis uz 1022. gada konsli-lūcijas
i)amatieni. .^is Jtloks savu darbību
nelegāli sācis jau vācu okupācijas
laikā Latvijā ļ)rol'. K. Čakstes un
Ibuno Kalniņa vadībā. Otrā blokā
vairumā ir korļ)oreli, Ulmaņa režīma
ļiiii geiu'iiildirektoriju ļaudis. Pirmā
lilokaoluiozs ir „Latvju Ziiias", otrā-
,,Lalvju Vārds'. Pirmā bloka ļaudis
apvienojušies Zviedrijas Latviešu biedrībā,
olru bloku rei)rezenle Latviešu
Apvienīļ)a Zviedrijā. ' Bez .šiem galvenajiem
noi^ruļļējumiem un biedrībām
ir arī sīkāki, ļ»iein., sociāldemokrali
|{run(» Kalniņa vadībā nesen nodibi-mājuši
.savu klubu.
Paldies Dievam, - abu organizāciju
vadības beidzot atzinušas, ka kautkas
darāms, lai bēgļu aprūpes darbu saskaņotu.
10, jūlija kopsēdē sūlna V,
kSalnā vadībā abas biedrības vienojušās
|)ar jaunas latviešu palīdzības komitejas
dibināšanu. Pēc ļ)reses zinām
spriei^ams, ka lā sākusi rosīgu dar-l.
tību.
K()ļ)sumniā ļ)ar Zviedrijas latviešu
politi.sko aklivilāti un i)rctcinzijām citēsim
dažas rindas vel no kādas vēstules:
,Sc ar lielo ])olītikn krāmējas
lā, it kā lielā parlamentā, - ir partijas,
frakcijas, līderi, ministri un prezidenti,
Hislnās politiskas kaislības, un
viss las karjeru dēl." Ja arī pieņemtu,
ka .šais rindās, varbūl, dažs kas tēlots
l:ii|>erl)Oliski, lad savs pamals tam tomēr
būs. Tāļ)ēč ar j)aliku lasām uzmanīgu
brīdinājumu „Latvju Zinu"
25. n-rā: „Būlu,-laikam, nepareizi domāt,
ka taisni mēs - Zviedrijas latvieši
būsim aicināti vadīt dzimtenes
liktenu.s.''
Cerē.šim, ka starp latviešiem Zviedrijā
un Vācijā neradīsies nekādas
;ilaisas. Ueāla pamala tam nav, jo ar
patiku. konstatējama uzskatu vi^iai^ī-ba
pa^ossvarīgākajos p"»ktos: ķa
Zviedrijas latviešu labais, tā arī kreisais
bloks, gluži kā mēs, ir pilnīgi
vienādas domās: mūsu visu mērķis ir
jauna, brīva, neatkarīga Latvijas
valsis. ,,7'ō/j TakV
ĀRLIETAS
(Pēc „The Stars and Stripe^'') "
Polihn atlants palikt Vācijā
Ameiikānu MiUtārāļ valdība 8. okt.
paziņoja, ka poliemļ , kas ^nevēlas atgriezties
savā dzimtenē aiz bailēm no
polīliskām represijām Vai citu iemeslu
dēl, atļaus palikt aņierikānu okup^cijas
joslā Vācijā. Vēl nav | paziiiots, kā šie
l)oli turpmāk varēs dzīvot un vai lie
drīkstēs palikt UNRRA'S vai Militārās
valdības uzturamās pP - pāfvietoto
personu nomelnēs Im saņemt tanīs uzturu.
\^—
— 10. okt. Berlīnei paziņots, ka ASV
armija līdz 15. novembrini izbeigšot sa-'
vas Militārās valdības idarbībū amerikāņu
okupācijas joslas apriņķos lin pib^ ^
sētās Vācijā, nododot pārvaldi vietējām^/"
vācu iestādēm. Līdz 15. decembrim armija
apturēs arī savu reģionālo Militāro
valdību aktīvo datbību, paturot
savās rokās tikai vāciešu iestāžu ,,pār- ^
raudzību un kontroli". ASV pārraudzība
apriņķos izbeigSpties ne vēlāk par
30. aprīli un pilsētās' he, vēlāk'par 30.
jūniju, kad visur būs notikušas vēlēšanas.
Pēc Militārās valdības pārslļavju
paskaidrojuma, šie soli - „atlaus vācu
lautai izveidot brīvu valdību, kas būs
piemērota Vācijas vajadzībām" un amerikāņu
armijai ļaus vienkāršāk kontrolēt
administratīvo aparātu. - No kriavu,
angļu vai franču joslas ^ajtinojumi par
līdzīgām pārmainām nļiv nākuši, un jādomā,
ka turienes okupācijas varas turpinās
tieši pārraudzīt arī vietējos pilsētu
vecākos un to padomes.
— Amerikāņu reģionālai Militārai
valdībai Bavārijā (Minļchenē) 14 perso^^/
nu pieprasījušas atlai,iļu nodibināt katrai
pa savai vācu politiskai partijai.v -
Francijai augstākā tieSa 9. okt. uz nāvi
notiesātais Pjēry La\ļals nošauts 15.
okt. par Francijas n0došanu Vācijas
nacistiem.
Šim numuram līdzi iet Uterārs pielikums
„Trimdā" nr. 5 2 Arveda Švābes
redakcija. :
Izdevējs - Publisher: Latviešu bēgļu
birojs.
Galvenais redaktors i Editor-in-Chief:
Viktors B a 11 k ā j i s. ;
pret ziedojumiem
Herzog-Rudolf-Str. 49.
, , korespondence un informā-odroSināties
ar „Bavārijņs Latviešu Vēst
komiķļā Hļiiitēto vm nomeir^';i!uv:^^^^^ laikrZtu Zn^^^^^^^^ '"t^"'' '^^«^^'V'af, cik
uzpķkitt, lai pēc iznākšanas ar mūsu gadījuma naZ to u^^^^^^^^^ K eksemplāru skaitu tad paredzēs arī
AbmUem i^eZm ik uz d i V i mīn^^^^^^^^ P^'^'^'^j^^ komitejai vSi nometnei
Ziediņam koi^umma fnesūtāma reizē ar Z^n^u skaita L^^^^^ "^«'^«'n ^^^ot
iepriķijS abmemma izbeigšanās, Par^^^^^^^ ^'m^ojams vi^m |
Tags
Comments
Post a Comment for 1945-10-20-08
