1951-02-07-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
8 L A T V I J A Trešdien. 1951. g. 7. febniSr! . Eizeahaum ierosina starptau-ļ Vēl sevasar ItinūM paMiMi iiibnkiiii$|i>AZOS VĀRDOS lisļca ōiīvibas le^ona dibināšanu JBt««WHal - PtfC^ Imass Miils 4SV var pattivcl tikai, aibabtoi i Ebropas miliiaro Ņ n ļ o r k a (md). — Ņoloikas Itita gobeniitors Tomafs D]Q1]8 kSdi raksta Inniālā CoUiers izsaka domas, ka |otl iespēlams Pad. savienibas azbmkiuiis Jngoslavilal vēl Šovasar un ka uzbrukums Eiropai varēto sāk- Ues rudeni vai nākoSaļi gadS. DJiii)s raltfti atdsl. ka viena da|a padomju pasaules lekaŗoSanaa plinu esot glnii skaidra. Tagad kirta esot Jugo-slavljal, un esot ptettekami iemesli pieņemt, ka Maskava vēl iogad vid nu mēģinās organizēt rJ^kšēJu apvērsumu" Jugoslaviji vai arī liks saviem satelītiem izdarīt bruņotu inWbdJu. tumeiropai vajagot vismaz 120 div! zlju. un tā ari spējot šādu armiju aa-stādft. Pēc Djuija domām, amerikāņu valdība aavus plānus aākumā dibinājusi uz pieņēmumu, ka Pad. savienība domā uzbrukt 19S4. g., bet tagad valdība domājot, ka padomju uzbru nm$ ATSAUKSMES PAK A T L A N T K A SPEKU VntSPAVCLNIEKA fĒ^ DEJĀM lONiM J. . . . ^ I Ievērojot to, Djuija prasa iespēja- V a l U g t o n a (11). — Vaianles po&U^aJis aprindās, bet Jo sevllķl mj paātrināt ASV Rietumeiropas i^..*^2P**. '"^Jl^^^f* ^ ^ amirikiņu tautā pag. nedēļi aizsardzības plānu reālizēfiamL Rie-tiettko ļBteresi radīja Atlanraca bruņoto spēku virspavēlnieka ģen. Eižen- < kautra jUņoJumt un paskaJdroJuvI j^ar tt»* Eiropas ce|otuna rezultātiem. Pēc piiļikato seaita un iantaa i4briiiv|u nama kopīgajā sēdē ģen. Eižen-baneri | r saviem novērojumiem EIrotA tpaH iepazlstinija abu namu ārpolitiskai un mlUtirfta komisijas, bet piakt^en amarikiņu tautai teica ra-dtonnnii^; kas bija piesligta tilredzes raMItiJam. Atkmt^j(a bruņoto spēku vlrspavēl- ļ valstīm pēc BIzeiAauera apgalvoju , niekf sa^āi runfia atkārtoti pasvītro- ma 195Z gadā Eiropā būs 6 divīzijas P ^ ^ ' ^^'^^ gaidāms jau šogad Ja, ka J | Sav. vaUlls grib paatāvēt, (tagad 2), lielbritānljid 4 (2), Franci- ^ai vēlākais nākamā g«iā. Djuija tām navncita ceļa, kā atbalstīt Eiro^ļjal 5-6 (3), Bcjģijal 3 (1). Itālijai sh^ P^«»a Sav. valstu valdības so-paa nOlltlro JaunuzMvi. ,Ja mēs stā- (0). Tātad Ks piecaa valstia līdz 1951 ka tā turpinās atbalstīt Eiro-vēaim isplStt tm vieni komunistiska- gadam varētu uzstādīt 21--22 divīzi- ^ ^ Eizenhauera armija Jā pati^lē," sacīja ģenerālis. „Uā\ Jas, bet Hdz noteiktajām 40 divīzijāmh^^'^^^ ^^^^^ apstākļos, mditt itttēmu Iznīcinās." Tālāk Bl- trūktu vēl Bez vācu līdzdali- p^^* vaistīm esot jāiedroStaa un jā-zanbaneri par maldīgām apzīmēja do^ bas io robu nevarēšot aizpildīt, ap- P^^^^^^a Eiropa, lai tiešām tiktu sa-mat, ka Eiropas aizsardzības stipri- galvo laikrakfta. Tālāk New York «"^^9^ mērķis — Eiropas ūnija un nālana virētu tewWt aorealju no ko- Times cenšas pierādīt, ka arī minēto iespējami lielāks militārais spēks. mCMstupses: „Mēs veidojam Atlao- 40 divizijn ir pārāk maz. lai atbai-l Maršals Tito jau izstrādājot plānus tika bnm^oa spēkus tikai mūsu paiu ditu padomju bloka 250 divīziju ag-alzsardzīkr resIjaskārĻ Meskaiļotlei tleiajiem ceļojuma ie- Vaiiogtonas firlletu ministrijas ap. ipāldlemJ Blzonhauers notidija, ka rMās valda pārliecība, ka ģenerāļa, AtUmtiki paku valstis apņimulli [ Blzenbauera Ietekmē kongress no- f ^ D 4«imn%^L> v^oh pildīt saVus plenākumua, lai veidotu [teikti piekrita ar! tilāku amerikāņu L^I lUrpiUClK UGlli un itipriMttt brīvās mropaa alzmg- karaspēku vienibu sūtīšanai uz Ei- .valni pret komunismu. Kā aeviŠHŗopu. b i paraļtgn viņi pieminēja Fran- lai stiprinātu Tiropas aizsardzības 1) cijtt, kas apņēmuaies atātiaa pretim spēkus, ģen. Slzenb-iue^-s senāta m^l- \ „ , komihiltiiki draudiem Uklab valtts tārajal komlsljail ieticis nodibināt "an^urte (md). — Grozot augstā jugoslavu aizstāvēšanās pozīciju pa steidzinātai izbūvei Bosnijas kalnos, lai būtu eagatavots pret iespējamu Ungāru diplomātiem Vašiagt^Mii turpmāk atļauts uzturēties vienīgi 18 jūdžu joslā ap Balto namu. Sis aizUe^ gums ir sekas ierobežojumiem, kādus ungāru valdība noteikusi amerikāņu diplomātiem Buddoeštā. Udzigs „dip, lomātifikais karš" jau pastāv starp Rumāniju un ASV. Amerikāņu armija turpinās nosūtīt uz Eiropu karavīru un civilā personāla ģimenes locekļus, ziņo UP. Izraēlas parlaments noraidījis ar agresiju pavasarī. Tai pašā laikā Tito lielu vairākumu kreisās mapama par-pārorgai^ jot savu 700.000 vīru stip- tijas ierosinājumu uzņemt sakarus at' ro armiju — lielāko ārpus Maskavas kominformu. Mapama partija valdi-kontrolētās Eiropas — nelielās vienī- l>ai pārmet kontakta trūkumu ar bās pa 50 vīru, kas pēc partizānu Krievijas žīdiem un atkarību no rie-metodēm visur spētu uzbrukt ienaid- tumiem imigrācijas politikā, niekam un pēc tam pazust. Neesot Eiropas aizsargāšana no paklausa, noslēpums, ka Tito, uzbrūkot Mas- nas padomju kontrolei ir svarīgāka kavas satelītvalstīm, kas gandrīz ap- nekā Āzijas aizsardzība, — Gallupa jož visu Jugoslaviju, paredz aizstāvē- institūta aptaujā izteikusies gandrīz Uee Bosnijā. jo pārējā valsts daļa puse iztaujāto amerikāņu, tikai pret uzbrukuma no austrumiem gan-1 9 proc. dod priekšroku Āzijas atzsar-drīz nav noturama. Tanku spēki, pāri gāšanai, līdzenumiem ielaužoties no Ungāri- Tauku un proteīna trūkums angļa jas, Bulgārijas un Rumānijas, vienā barībā esot vainojams Annijas gri. dienā spētu i e ņ ^ Belgradi. Agra- pas epidēmijā, izteicās pazīstams angļu mu. SkopļI un daudzus dtus centrus, ārsts Dr. Lcitons. Veselības ministri- Tito esot pārliecināts, tālāk teikts I ja šo argumentu noraida, norādot, ka Colliers rak^. ka uzbrukuma gadi-1 epidēmija plosās arī daudzās citās E-Vadi**! Padomju nota - skaidra pr bcriconkrčta satura, saka Padomju nota», ko pirmdi«M« i««dMa» un Parlies valdības, jumā Jugoslavijai rietumi tiilit satītu palīdzību, un viņš ari pats cenšoties sev šo palīdzību nodrošināt ļauti vācu tiesām ,,Ari komunistiem jāaizstāv tēvzeme''- DEKLARĒ ITĀĻU KOMUNISTU VA _ _ DOŅI UN IZSTĀJAS NO PARTIJASļgaia'''^ ni^SEDriztelcies'^Rietui^^ ropas zemēs un Havaju salās. 2 mii], viru liela „BrIvibai korpa* sa" dibināšanu, lai papildinātu ASV bruņotos spēkus, ierosinājuši amaii* kāņu senatori Lodžs un Džonsons, pa* redzot to sastādīt no izmeklētiem ārzemniekiem ..cīņai par brīvību an par savu dzimteni". Kā zināms, līdzīgi projekti izteikti jau vairākkārt, Oto Grotevolam draudot nizikrlnSi ^.v^ . . Tftndonas un farues —» Mii» V»5f''linarba kārtības paplaiināian. *•»'«'''IliM M l U ^ ^ Maskavai teikt, nota. Trešdien «^i»..!"^!:!L .rh r i t o u galva-pilsētfis, par S•^Ciifi tSe strh"«r.lJ^<«v««'» "V Ag aiilivn«ti«topnnā«. tfis, bet p n^ilka Vašingtonā. ^ . «.«»«.«aa kurti pleda- situācijā pilnīgi Roma (md). —- Komunistu deputāti jas sociāldemokrātu vadonim Sūma-iakilani, kā āri>ns tās. Tāda pati ap- starptautisku Brīvības leģionu pēc komisāra likumu Nr. 6, vācu Uesām Maņani un KuCi. izcili partijas va- chere. Austrumvācijas premjeram ņimlba valdot arī Norvēģijā, Beļģi- franču āitemnieku leģiona parauga, amerikāņu joslā dota kriminālā ju- doņi Redžio Emīlijā, oficiāli paziņo- pārmetot neveiksmi noorganizēt saru- Jā. HolaiMlē, Dānijā, Itālijā un citās Eizenhauera norādījis ka Šī leģiona risdikcija par pārvietotām personām juSi izstāšanos no itāļu komunistu nas ar kancleru Adenaueru par Vā-valath. Ģenerālis uzavēra,* ka Eiro- uzstādīšana nekādā ziņā nedrīkstot tādā pašā mērā, kā par vācu iedzīvo- Pētījas un deklarējuši savus „titols- cijas vienības problēmu. Kā zināmi, pai nav llk nepieclelanii amerikāņu mazināt pašu amerikāņu militārās sai-ļ »R««J, UA, «jm np iras biia ansQ-h^^^*" uzskatus. Kopīgā paziņojumā Adenauers nesen Grotevola sarimu karavīri, kā apbruņojums no Sav. stibas. Jaundibināmā leģionā A t l a n - L ^ g ^ ļ ^ ^ t ^ ^.^v^^^^ ^i^V,^ viņi deklarē, ka noteikti un bez iero- priekšlikumus noraidī^^ valattmp .kas Jāsaņem „ātri un lielā tika bruņot© spēku virspavēlnieks ie- ^l^^J^^^^ 1 bežojumlem nostājas par nacionālās Degasperi apciemos prezidentu dautomif'. Viņš turpināja: .Aietum- teicis uzņemt pretkomūndstiski noska. «^1*^°^ vienīgi militārās ^Idlbas ^ territorijai aizstāvēšanV pret katru menu šī mēneša beigās. ilņcTitSa elropa n<^ mūsu nākotnes viedokļa ir ņotos vādešus. ungārus, poļus, če ' i^» «^.sv i t- . i ^ . tik avarlgļa, ka mums visiem spēkiem ļ choslovakus un citus eiropiešus, jārōpijas par to, lai tai nepfirvelios «irkanā Iļtivlna." Tādēļ vēl šogad ne-pl0clalamk amerikāņu diviztju skaitu Eiropā paaugstināt uz s^, bet nā-k# mgad iia Otalta vēl Jādivkāršo. Amatikas un Eiropas prese vlei^al- Ilgi uzsvfŗ Elsanhauera paskaidrojumu lielo iaozlmi, ko ievl^0 reālu padara viņa personīgā autoritāte, New Yotk Herild Tr^une norādīja, ka Ei- Skttk hit. b a l t a karavīru iecriolanai ASV buiu novCr^mi, PAREIZI TULKOJOT DROSIBAS īSšansa, PASKAISSO SEN. MEK. KERANS augstā koousāra tiesās, bet mazāk eventuālu agresiju - vienalga, no ļ prese. Pirms sastapšanās ar ASV m-svarīgos gadījumos jau kopš 1948. g. kuras puses tā nāktu. Tālāk abi ,.tl- lidentu Itālijas premj«rs apsprMI' bija pakļaiuti vācu tiesām. Samaņā I toiatd" aicina Ha}u partizānus un «ies ar Francijas ministru prezidenta ar jaunajiem likuma grozījumiem, ļ strādniekus neticēt komunistu par- Plevēnu. augstajam komisāram v l turpmāk tijas oficiālajai versijai par viņu Angln oknpldjai armiia VM/ttH paliek tiesības iejauktie» DP tleeāSa- izstāšanos, ne ari ..buržuāziskās paredzēts divkāršot vēl Iogad, pazl< nā. ja to prasa okupācijas spēku in- r"".™'*!!!?;. Viņi joprojām ņoja angļu augstai» komdais Vāci. terees. Ta. paredzams galvenokārt "K ''^ .TJV'" Tv' Kirkpatriks. Turklāt to iidartiot «Lumo^ 1a MsardiMnātas a ^ ^^^l .?'f^ AtlanUka ta, ^ okupācija» spēku uzturēšanu gadījumos, ja pastāv dlt^Jnatas ate- paķt,i, bet ari pret Itaļu komunistu iedevumi, kas jāmakS vāciešiem, p». domas ka lesa» gaitā noUkuM DP p^^^^^^^^ politiku. Ari komunistiem ,ik,„ ,a<u pajj kā pag. gadā. ^^^^'"J^ln/"* ^ "^'^ neparei. esot jāaizstāv sava tēvz«M, ja vajā- Alzsardzlb.. izdei^mus dtvkiifc. zibas tulkošanā. īdzīgs _ ari pret Pad. savienību. ,„„ „ , ļļ^^^^^^ fcuŗ„ j _ lenlMuen savā» runās mazāk pieskfi rl« pMtnlamam, ko («» atradis daiās ļ ,-.„_„ I ,H, „ L . , . « . . . I D«.» .I»» I Plnnajos gados pēc kara vācu tie-1 Maņjanl Jugoslavljā cīnījies kopā ar I JbihMhi'iHVpu^rMtev^^ Mmipn'rM 280 dlvēko npoŗn Jau praifjU ^ak< - - n l i Vaiingtanā, kuŗņ pi«>«- Ms atloka Va- rencē P4d. »avienlb_ Cffi?pr4 v55 konfe- ,.droši vien nfti^ķl SraSSlm ASV un prandja miem atbruņot V& SS C ki konferencē vajā- pācija» annlja» un tikai vlsaktuālājtāg un irālitātl. Bet v im MMUS politiskā» problēmasi Uel- nā var tikai tad b ETturprstim vēla» pārrunāt trfila, ja tā Ir «tlpiri Sfddkai lieta», piem., radip rai<H- «vl aizatāvēt." R, hH mucaanu. dažādo» vijņu ga- Adenaue» pasvIUoj M l I. t t Neraugotle» uz šim ļitUeklto ini»m ""^ kadrantarplbtatriju valstu pār- rr,m,in5i Z viedokli «ot pilnīgi saskaņo- [Tvzpmļ t to IsflrojaBi sekmējusi ļ Eižen. |bn, pja on Plevena celo|umi. flinjit BOtli skarto» jautājumus ihgilt ail ASV vēstnieku ! konfe-fil AnifiirtS, kas beidzi^ treš- VUtiski savi apspriežuļ beigu iU bildina paklausīt peidomju iIMfi Hdz«l4iem centlsifes iļNih ilri^aad iii pliklīrbū ā^os'd^^ li lik^ jaotājumos. Vēstnieki ^ aizbēgilfin^ n< Etiffisisr^i^^Bvr^.-'^^^^^^ -s«rnlHCSf ^^^^^^^^ w. anhainis, ka» Ktopu Ja» vton»!» ^«^^ i*"'"?."" "f*?- P^'^ P"*" ^ f'Th^Stu vaSv k«ravlru vajadzībām, ceļ U Jābh. Bsattelkale. to darīt vēlreiz. ^»9\Pa" « ' i » « P ^ ^ ^ H J ' ' " * * * l . ' ° ' ' \ ' ^ f i T S o S i HaH^ s a^ ^iņl dari»! vhu leapējamo. W Fmn- «f«»™ Pļ-Mekkeranu. ķ». kā l i - valdībai. Pteredze amerikāņu joslā komūnUti vadoņu izstManos no «« «ng»™ k«l«»acU Bogallalll clju tmdtu» sabiedroto, paaargālu no f ^ ' - ' f J*^"» '"'Jusi, tālāk teikts komentārā, k a l j . , ' ' raktuves katastrofā Tatabanjas ap- • - 'toM- sia prelkomflnlstlska» Hkums. bažas par DP diskrimināciju vācu tie-' ' > r komunisma uzbrukuma/' gabalā. 40 aizbērtus kakračua izda* Parīze Kzenhauera paakaldrojumusp««^,«»<>^^«^2 ari cita rakstura totālo Uās izrādījušās nedibināta Ar jau- STALINS AR ĒZEĻA AUSiM i v—ies glābt uzņēmusi IbtI atzinīgi. Galvenais le- L^***^ organizāciju piederīgo tece- najiem grozījumiem DP amerikāņu p-g-^ r«»ri rArhTnn^rii* v«n 29 miljardi dināru papildtedevMU, mesla tam, protams^rAenerāla ap- l«nu ^ ^ ^ ^ ^ Jo^li nostādīti praktlaki tādā paSā '-^^^^^^ jauS.VbM^^^ stiem; Francijaa apmierinātību vairo-jtiSi arļ Eiieļenliauero vārdi par Vāci' ru, jo tajā ievietots Staļina uzoē- P^^^^P^i^a^anai, paziņojis maršali S&,Ta*baltrk^^^^ l i ^ ^1^^ '^''^^1' I ^^T^ Vaa'at'gždinalzeli.' sli. ļ T i ^ . . viņam līdz šim nav biiusi alužlskaid- r°"^ ^^^^ gadījumos, kur nodari- lins nofotografēts uz karogu fona. i , Sletinas osUs slrtUlnieki atteika- K o £ A ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^9ad viis n^entlSotles ļ«^i ^^If^f^ sabiedroto spē- pie kam divi aizmugurē esošie ka- Sies iekraut PoUjas cukuru Pad tt- « k t ^ a f minētā kuma grozīšanu. k^\^'^ lpi&xxmu, ja par«Jza- rogi ar retuSas palīdzību padarīti u. vienibas kuģi, ziņo Londonas Dzlen- -^-^ ^ „ « , u a » im uecnoslovaki S^S.fe I^S^ laiku PēcHi* makaimālals soda mērs pār-UzIgi divām garām ēzeļa ausīm, "ik Polskl Streiku likvidējusi poļa ļ MprlnStus k a J m S ā S ka Udz 19?2. gada b^^^^ Eiropasļ J^,_^. ^ ^ _ H « ^ «W^ la^^^^^^ ^^^^^^ ^^^^ «ftrfEuJhPT t/im UH^IKA. nAcHnHnaa^n»}-1 policija un komūniatu parUjas akti- I JKaavi&Hfni .5r,/f,^^^ r4«gtt weiu /veriņi jas un Austri aa iw vokļa nopietnību lļ( nlbas mlmstru prei un bij. vēstnieka rina ierašanās ftecLi |ffifip«fi|V9 llIVMIIIi j?orins vairākkārt Pj^ W«h Ģl). - New York i^lmes ^l'^^ Sf. valdīt «NStikais korespondents Džems ^i?^ ierašanos saista. «tott Jiņo pār plašu informatīvu ;^,^iem. Ari angļu 1 !ļ*Wi Vašingtonā, kurā piedalīju- ™®5rapb raksta par h,ASV, Uelbritānljaa, Francijas «^^^a» krizl" Cechoslo^ JjhviJM, Turcijas uc. valstu pār- Y^'^^ laikraksti ziņi « * l t a u galvenais temats bijis ^^^^i^ valsts preziid B$*^i« kominforma valstu po- p^^^^^^» nokļuvis poli ™r tm militārais spiediens uz ļf^el l^a palidzējif SS^^ JuHfarija, Rumānija un ^^i' ārlietu Min «Ģh pW«Jo8 mēnešos s a ņ t o ^ Gotvaldam pir »nd. MTienīhjit i m ^ A ^ k ^ . i _ „ . s _ , nozušanas bijušas ar t< aiMiidrili^^anBHal lā^^^^ grorflnm» '50 marku vai seSa» nedējas bej tam ..lidzibas pasUprināSanai" Pf> f vd lS^lShrrKKK eYioorkt XVrš^rmaD^^O^^^^^ kapavlnreup iedizeclaemlosS.i Uļ o abizatlutlreēStua cPi8e«tunmiead.z ]1e0b08 ud omtaarun.t iskie zaudējumi I pTaūp'IiMt i^^pSētic akrair iSktaatļūinraa s senjaams anviaSibanstais, i vLisoti|. noskaidrot, cik divīziju būtu Jādod I'*''» «k»™ <«k»ta, bet tā pēc karikatūras pamaniSanasļ I-OP» vagonos ui Pad, savienība policija nekavējoties konfiscējusi vj. «ļ'^vesti 300 Cechoslovakijas garldi- «fcj T r ' savēmušas IJlSf"'? ™ Cechoslovaki- , - - CJTS^T" ''f» msteriālu iflll- Yf*< ^^P^r viņi •«•«icija» un artilērijas Vaja- ^1* "*"«9i- Valsts Klementisu savlaicīgi TMkt t r i n * ^».tJS katrai Atlantika pakta valstij. Sav. I*P»'«'»»„. *'*^ko»anas dē). Mek- ' ķeram solfjā» kopā ar citiem līdzīgi Unai islkraMilf pir tespciain iMin VAI MASKAVA PIEDSVAS PRAN-noskaņotiem ceiiātoriem panākt, lai leatādes, kas aeko likuma izpildīšanai » novērstu ari nepareizu tā iztulkošanu. Tā paša Eeeti Post numura citā lappusē, kur ari publicēta informācija par Latvijaa sūtņa Vašingtonā Peldmaņa un Igaunijas aōtņa Kaiva CIJAI U N ITAUJAI NEUZBRUKSA- I iesniegumiem ārlietu ministrijai, ie- NAS UGUMUI ^^1' karavīriem meklēt citas ^ , . ^ emigrācijaa Iespējas. Sevišķi ieteikta Ŗoogia (md). — Pad. savienība eaoiļ Kan^a. sagatavojusiies piedāvāt Francijai un Itālijai neuzbrukšanas paktu, ja abasļ on*.. K S M ^ . ^ ^ ^. vaktia būtu ar mieru atteikties no mUSU B l r O p a S • e • rietumiem, Iekļauties padomju orbi- ^ , , tā un apsolīt neitrālltāU kara gadi- (Turpinājuma no 1. Ipp.) umā, ziņo neatkarīgais Romas Problēma visumā sekojoša: Vai aikraksts II Tempo, atsaucoties uz Krievija patiesi ir ienaidnieka, kā sava Parīze» korreapondenta inior- mēi to redzam, vai ari mūsu Eiropas mācdju no vārdā neminētiem avotiem, rietumsabiedrotie vēlas turpināt savu Informācijas detaļaa laikraksts esotļdzivl un darbu, it kā austrumu ne-nodevis itaļu ārHetu ministrijai. Cik!nai nebūtu un no turienes nedrau-sināms, padomju noteikumos būšot dētu nekādas briesmas? Ja viņiem praaita ari visas tagadējās ASV fi- taisnllM (tas ir, |a viņi neapzinās nanciālāa un militārfia palīdzības no- boļševiku draudus) vai ari nevēlas raidīšana^ turēties mums Ildzi, tad labāk Ir, II Tempo, kas ir viens no konaer- ka mēs no Eiropas ejam projām tfi-vātivākajiem italu laikraksti^, šo Uņ, |o dtidi mēa tikai gaUvoJam padomju priekšlikumu apzīmē par pait aav bankrotu, sūtot Eiropai ma-komūnlstu tjniera ofensīvas lielo teriālus, kas kādu dleau tā vai tā bumbu'*. Vlaas „miera kampaņaa** no- kri^u krievu rokās, lūka esot gdvenāa laUņu valstia rie- Bet Ja msai» amerikāņiem, taisni* tumos atvilt no Atlantika pakta, pie-1 lia, ka Krievija Šodien ir tiešs drauds solot minēto „ēsmu'\ Pēc laikraktta I Rietumeiropas droMliai, tad mums, ziņām, minēto Krelnļa prl^llkumu kaa atrodamies trīs tūkstoši Jūdin no Francijā un Itālijā pārvedīšot Morisa draudos ugunskura, būtu lieki mu- Torēzs un Palmiro Toļati, abu valstu dināt, diit un spiest eiropiešus uz komunistu partiju vadoņi, kaa jopro- pretlīdzekļiem, lai viņu māju neap- Jfim vēl atrodaa Pad. taviaiklbi» i rij aarkttAa llasmaa, RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI (20) sus pieejamoa žurnāla eksemplārus, bet dala tomēr nokļuvusi privātās nieku, ziņoja Vatikāna raidītājs. Austrālijas „lzturlgākals virs", kā(H rokās, un par tiem kā bibliogrāfisku Diklnsaids, miris pagājušā gadi kuriozu maksā augstas cenaa. 99 gadus ilgā mūžā viņam 12 reizes ledzēl\išas indigaa čūakas, 7 reizei uzbraukts ar divriteni, 4 reizes ar motociklu, 3 reizes ar auto un 9 reizes viņš — precējies. Dlkinsaida th ves cēionis — oda dzēliena aekas. Apcietinātu „sabotieru ''saraksbtt PacIeUba Katru rītu pie kāda Maskavas avīžu kioska pienāk vecenile un rūpīgi apskata visu avižu priekšējas lappuses un nekā nenopirkusi, smagi nopūšas un aizlipina. Kādu rītu avīžniek® nenociešas un tai prasa: „Sdki. māmiņ, ko tu meklē tais priekšējās lapās?" „Nāves ziņas, dēliņi'* ,3et nāves ziņas iak Ir pēdējā lappusē!" „Nē, tā nāves ziņa. ko m meklēju. fioteikU būs pašā priekšā!" Parvlclotam pcnaaaiii. • (Turpinājums no 1. Ipp.) tā ar! tie, kas labprāt!^ vai pret savu gribu nolietoti vācu sairamecIhS., Noteikumi nosaka, ka darba izvēlē P"^^'c« Rumānijas laikraksU, neslēp* pie ASV armijas pārvietotai person-ii J^^» ^« daudzos gadījumos, it sevllļ^ ir piimtleaības iepreU vācu tautības laukiem, notikušas apcietināmo piederiģajiem. Tāp^ saistoties dar- policijas sadursmes, bā jāpierāda DP statusa tiesības. Sis ^ ^l^ltis lidlaukus RietumpoliJI (bij. rīkojums apēkā līdz 1952. g. 19. janvj Vācijas apgabalos) sāks būvēt šova* IRO projektē dibināt īpašu Bēgļu Uar, ziņo Varšavas raidītājs. Darbui aprūpes komiteju (Refugee Service p^^^-^^t padomju speciālisti. Committee) no dažādām baznīcu un Sirotiem tūkstošiem gāzmasku, da« labdarības organizācijām, kā arī ie- žāda kalibra artilērijas granātas tīfl stādēm. Sīs kcmiitejas uzdevums būs pat lidmašīnas piedāvājuši daži Ri»- aizstāvēt tās bēgļu grupas Ucsības lumvācijas „privāttirgotājl" Cecbo- Vācijā, kam ir starptautisks mandāts. Slovākijas valdībai, ziņo laikraksti un ko vēl vairākus gadus pilnīgi ne- Der Sudetcndeutsche. Piedāvātais vā-iekļaus vācu saimniecībā. Tās no- cu kapa materiāls atrodoties paslēpt» vieiošanas, izglītības, materiālās pa- pie Ziemeļjūras un Bavārijas Alpō*» lidzibas un darba problēmām jāveUi Likvidēt privātus advokātu blroJ« tulitēja uzmanība. noiemusi Cochoslovakijas lekšlieto Apspriedes beigās 9 nacionālo ko- m.ii;6trija, rikojumā paskaidrojot-nviteju delegācija, kur LCK pārstā-j ..Fakts, ka demokrātiskā valstī pastātr veja māc. A. Liepiņš, iesniedza mc-morandu IRO galvenai mītnei ar lū- Sif""» mm aprindas gan It 9«i^5mo apci 2* « "tbūtibu, ka Pad M- nozuiaiad & f "teUttt valsta uzbnSmu tirdzniecība.^ ttg8rt«ta ttokst i,Z^l { ° f « » bij. Cerosi] • J f , ī"»^'ASV galvasDU. ļ^^'u "imistrs Dr. Okaf JJ^M^austrumu bloka, vakS l«ievie» pi ŗM«4> Pļkipi. kas liek do- " Cechoslo^ Jļ^ff, W ^ draudiem pret i"J>':«»i'ii8tni Svarcu^ 5 » Sav. valstis nebūt nav ''^S? VJnē. JUflftalaviU- I.MA Minchenftfi ^telārfiTr *"^"»iavijas ikte zeis vinē. Minchenes laikrakst» «tung otrdien ziņoja, gurnu to atbalstīt un nodot augsta jam bēgļu komisāram pie UN G. l . van Heivenam Gedhardam. Memorandā izteikti vēlējumi, k l augstais komisārs turpmāk sadarbotos ar nacionālām komitejām, kas ir vienīgās (kmokrātiski vēlētās tautību pārstāves trimdā, un lūdz nākotnē sevišķu vērību velUt Vācijā palikušo pārvietoto personu problēmaL A. L kapitālistiski advokātu biroji, cenšas iznīcināt sociālS^ taisnība* morālo jēgu, ir augstākā mērā apkaunojošs." No Pad. savienības Polijā Ieradief vācu zinātnieku un inženieru — raktuvju, metailrupniecības un dzelzbe-toņa speciālistu transporU. Pēc kaf» tie ..brivprātigi" esot uzņēmušie* darba saistības Pad. savienībā, bet tagad (protams, arī brīvprātīgi) pali* dz^ot atjaunot Poliju. ^iS^^'S un paskai^dro ka ««cniuras vf !tS:fsP«iigu gaišai Lie-gaisa »*^*»ilām ļ / ' "«zētām ttuT* «otiknii nu« . tfiiu J.-. pilsētām, kuri ' ; - I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510207 |
Description
Title | 1951-02-07-08 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
8 L A T V I J A Trešdien. 1951. g. 7. febniSr!
. Eizeahaum ierosina starptau-ļ Vēl sevasar ItinūM paMiMi iiibnkiiii$|i>AZOS VĀRDOS
lisļca ōiīvibas le^ona dibināšanu JBt««WHal - PtfC^ Imass Miils
4SV var pattivcl tikai, aibabtoi
i Ebropas miliiaro
Ņ n ļ o r k a (md). — Ņoloikas Itita gobeniitors Tomafs D]Q1]8 kSdi
raksta Inniālā CoUiers izsaka domas, ka |otl iespēlams Pad. savienibas
azbmkiuiis Jngoslavilal vēl Šovasar un ka uzbrukums Eiropai varēto sāk-
Ues rudeni vai nākoSaļi gadS. DJiii)s raltfti atdsl. ka viena da|a padomju
pasaules lekaŗoSanaa plinu esot glnii skaidra. Tagad kirta esot Jugo-slavljal,
un esot ptettekami iemesli pieņemt, ka Maskava vēl iogad vid nu
mēģinās organizēt rJ^kšēJu apvērsumu" Jugoslaviji vai arī liks saviem
satelītiem izdarīt bruņotu inWbdJu.
tumeiropai vajagot vismaz 120 div!
zlju. un tā ari spējot šādu armiju aa-stādft.
Pēc Djuija domām, amerikāņu
valdība aavus plānus aākumā dibinājusi
uz pieņēmumu, ka Pad. savienība
domā uzbrukt 19S4. g., bet tagad
valdība domājot, ka padomju uzbru
nm$ ATSAUKSMES PAK A T L A N T K A SPEKU VntSPAVCLNIEKA fĒ^
DEJĀM lONiM
J. . . . ^ I Ievērojot to, Djuija prasa iespēja-
V a l U g t o n a (11). — Vaianles po&U^aJis aprindās, bet Jo sevllķl mj paātrināt ASV Rietumeiropas
i^..*^2P**. '"^Jl^^^f* ^ ^ amirikiņu tautā pag. nedēļi aizsardzības plānu reālizēfiamL Rie-tiettko
ļBteresi radīja Atlanraca bruņoto spēku virspavēlnieka ģen. Eižen- <
kautra jUņoJumt un paskaJdroJuvI j^ar tt»* Eiropas ce|otuna rezultātiem.
Pēc piiļikato seaita un iantaa i4briiiv|u nama kopīgajā sēdē ģen. Eižen-baneri
| r saviem novērojumiem EIrotA tpaH iepazlstinija abu namu ārpolitiskai
un mlUtirfta komisijas, bet piakt^en amarikiņu tautai teica ra-dtonnnii^;
kas bija piesligta tilredzes raMItiJam.
Atkmt^j(a bruņoto spēku vlrspavēl- ļ valstīm pēc BIzeiAauera apgalvoju ,
niekf sa^āi runfia atkārtoti pasvītro- ma 195Z gadā Eiropā būs 6 divīzijas P ^ ^ ' ^^'^^ gaidāms jau šogad
Ja, ka J | Sav. vaUlls grib paatāvēt, (tagad 2), lielbritānljid 4 (2), Franci- ^ai vēlākais nākamā g«iā. Djuija
tām navncita ceļa, kā atbalstīt Eiro^ļjal 5-6 (3), Bcjģijal 3 (1). Itālijai sh^ P^«»a Sav. valstu valdības so-paa
nOlltlro JaunuzMvi. ,Ja mēs stā- (0). Tātad Ks piecaa valstia līdz 1951 ka tā turpinās atbalstīt Eiro-vēaim
isplStt tm vieni komunistiska- gadam varētu uzstādīt 21--22 divīzi- ^ ^ Eizenhauera armija
Jā pati^lē," sacīja ģenerālis. „Uā\ Jas, bet Hdz noteiktajām 40 divīzijāmh^^'^^^ ^^^^^ apstākļos,
mditt itttēmu Iznīcinās." Tālāk Bl- trūktu vēl Bez vācu līdzdali- p^^* vaistīm esot jāiedroStaa un jā-zanbaneri
par maldīgām apzīmēja do^ bas io robu nevarēšot aizpildīt, ap- P^^^^^^a Eiropa, lai tiešām tiktu sa-mat,
ka Eiropas aizsardzības stipri- galvo laikrakfta. Tālāk New York «"^^9^ mērķis — Eiropas ūnija un
nālana virētu tewWt aorealju no ko- Times cenšas pierādīt, ka arī minēto iespējami lielāks militārais spēks.
mCMstupses: „Mēs veidojam Atlao- 40 divizijn ir pārāk maz. lai atbai-l Maršals Tito jau izstrādājot plānus
tika bnm^oa spēkus tikai mūsu paiu ditu padomju bloka 250 divīziju ag-alzsardzīkr
resIjaskārĻ
Meskaiļotlei tleiajiem ceļojuma ie- Vaiiogtonas firlletu ministrijas ap.
ipāldlemJ Blzonhauers notidija, ka rMās valda pārliecība, ka ģenerāļa,
AtUmtiki paku valstis apņimulli [ Blzenbauera Ietekmē kongress no- f ^ D 4«imn%^L> v^oh
pildīt saVus plenākumua, lai veidotu [teikti piekrita ar! tilāku amerikāņu L^I lUrpiUClK UGlli
un itipriMttt brīvās mropaa alzmg- karaspēku vienibu sūtīšanai uz Ei-
.valni pret komunismu. Kā aeviŠHŗopu.
b i paraļtgn viņi pieminēja Fran- lai stiprinātu Tiropas aizsardzības 1)
cijtt, kas apņēmuaies atātiaa pretim spēkus, ģen. Slzenb-iue^-s senāta m^l- \ „ ,
komihiltiiki draudiem Uklab valtts tārajal komlsljail ieticis nodibināt "an^urte (md). — Grozot augstā
jugoslavu aizstāvēšanās pozīciju pa
steidzinātai izbūvei Bosnijas kalnos,
lai būtu eagatavots pret iespējamu
Ungāru diplomātiem Vašiagt^Mii
turpmāk atļauts uzturēties vienīgi 18
jūdžu joslā ap Balto namu. Sis aizUe^
gums ir sekas ierobežojumiem, kādus
ungāru valdība noteikusi amerikāņu
diplomātiem Buddoeštā. Udzigs „dip,
lomātifikais karš" jau pastāv starp
Rumāniju un ASV.
Amerikāņu armija turpinās nosūtīt
uz Eiropu karavīru un civilā personāla
ģimenes locekļus, ziņo UP.
Izraēlas parlaments noraidījis ar
agresiju pavasarī. Tai pašā laikā Tito lielu vairākumu kreisās mapama par-pārorgai^
jot savu 700.000 vīru stip- tijas ierosinājumu uzņemt sakarus at'
ro armiju — lielāko ārpus Maskavas kominformu. Mapama partija valdi-kontrolētās
Eiropas — nelielās vienī- l>ai pārmet kontakta trūkumu ar
bās pa 50 vīru, kas pēc partizānu Krievijas žīdiem un atkarību no rie-metodēm
visur spētu uzbrukt ienaid- tumiem imigrācijas politikā,
niekam un pēc tam pazust. Neesot Eiropas aizsargāšana no paklausa,
noslēpums, ka Tito, uzbrūkot Mas- nas padomju kontrolei ir svarīgāka
kavas satelītvalstīm, kas gandrīz ap- nekā Āzijas aizsardzība, — Gallupa
jož visu Jugoslaviju, paredz aizstāvē- institūta aptaujā izteikusies gandrīz
Uee Bosnijā. jo pārējā valsts daļa puse iztaujāto amerikāņu, tikai
pret uzbrukuma no austrumiem gan-1 9 proc. dod priekšroku Āzijas atzsar-drīz
nav noturama. Tanku spēki, pāri gāšanai,
līdzenumiem ielaužoties no Ungāri- Tauku un proteīna trūkums angļa
jas, Bulgārijas un Rumānijas, vienā barībā esot vainojams Annijas gri.
dienā spētu i e ņ ^ Belgradi. Agra- pas epidēmijā, izteicās pazīstams angļu
mu. SkopļI un daudzus dtus centrus, ārsts Dr. Lcitons. Veselības ministri-
Tito esot pārliecināts, tālāk teikts I ja šo argumentu noraida, norādot, ka
Colliers rak^. ka uzbrukuma gadi-1 epidēmija plosās arī daudzās citās E-Vadi**!
Padomju nota - skaidra pr
bcriconkrčta satura, saka
Padomju nota», ko pirmdi«M«
i««dMa» un Parlies valdības,
jumā Jugoslavijai rietumi tiilit satītu
palīdzību, un viņš ari pats cenšoties
sev šo palīdzību nodrošināt
ļauti vācu tiesām
,,Ari komunistiem
jāaizstāv tēvzeme''-
DEKLARĒ ITĀĻU KOMUNISTU VA _ _
DOŅI UN IZSTĀJAS NO PARTIJASļgaia'''^ ni^SEDriztelcies'^Rietui^^
ropas zemēs un Havaju salās.
2 mii], viru liela „BrIvibai korpa*
sa" dibināšanu, lai papildinātu ASV
bruņotos spēkus, ierosinājuši amaii*
kāņu senatori Lodžs un Džonsons, pa*
redzot to sastādīt no izmeklētiem ārzemniekiem
..cīņai par brīvību an par
savu dzimteni". Kā zināms, līdzīgi
projekti izteikti jau vairākkārt,
Oto Grotevolam draudot nizikrlnSi
^.v^ . . Tftndonas un farues —»
Mii» V»5f''linarba kārtības paplaiināian.
*•»'«'''IliM M l U ^ ^ Maskavai
teikt, nota. Trešdien
«^i»..!"^!:!L .rh r i t o u galva-pilsētfis, par
S•^Ciifi tSe strh"«r.lJ^<«v««'» "V Ag aiilivn«ti«topnnā«. tfis, bet p n^ilka Vašingtonā.
^ . «.«»«.«aa kurti pleda- situācijā pilnīgi
Roma (md). —- Komunistu deputāti jas sociāldemokrātu vadonim Sūma-iakilani,
kā āri>ns tās. Tāda pati ap- starptautisku Brīvības leģionu pēc komisāra likumu Nr. 6, vācu Uesām Maņani un KuCi. izcili partijas va- chere. Austrumvācijas premjeram
ņimlba valdot arī Norvēģijā, Beļģi- franču āitemnieku leģiona parauga, amerikāņu joslā dota kriminālā ju- doņi Redžio Emīlijā, oficiāli paziņo- pārmetot neveiksmi noorganizēt saru-
Jā. HolaiMlē, Dānijā, Itālijā un citās Eizenhauera norādījis ka Šī leģiona risdikcija par pārvietotām personām juSi izstāšanos no itāļu komunistu nas ar kancleru Adenaueru par Vā-valath.
Ģenerālis uzavēra,* ka Eiro- uzstādīšana nekādā ziņā nedrīkstot tādā pašā mērā, kā par vācu iedzīvo- Pētījas un deklarējuši savus „titols- cijas vienības problēmu. Kā zināmi,
pai nav llk nepieclelanii amerikāņu mazināt pašu amerikāņu militārās sai-ļ »R««J, UA, «jm np iras biia ansQ-h^^^*" uzskatus. Kopīgā paziņojumā Adenauers nesen Grotevola sarimu
karavīri, kā apbruņojums no Sav. stibas. Jaundibināmā leģionā A t l a n - L ^ g ^ ļ ^ ^ t ^ ^.^v^^^^ ^i^V,^ viņi deklarē, ka noteikti un bez iero- priekšlikumus noraidī^^
valattmp .kas Jāsaņem „ātri un lielā tika bruņot© spēku virspavēlnieks ie- ^l^^J^^^^ 1 bežojumlem nostājas par nacionālās Degasperi apciemos prezidentu
dautomif'. Viņš turpināja: .Aietum- teicis uzņemt pretkomūndstiski noska. «^1*^°^ vienīgi militārās ^Idlbas ^ territorijai aizstāvēšanV pret katru menu šī mēneša beigās. ilņcTitSa
elropa n<^ mūsu nākotnes viedokļa ir ņotos vādešus. ungārus, poļus, če ' i^» «^.sv i t- . i ^ .
tik avarlgļa, ka mums visiem spēkiem ļ choslovakus un citus eiropiešus,
jārōpijas par to, lai tai nepfirvelios
«irkanā Iļtivlna." Tādēļ vēl šogad ne-pl0clalamk
amerikāņu diviztju skaitu
Eiropā paaugstināt uz s^, bet nā-k#
mgad iia Otalta vēl Jādivkāršo.
Amatikas un Eiropas prese vlei^al-
Ilgi uzsvfŗ Elsanhauera paskaidrojumu
lielo iaozlmi, ko ievl^0 reālu padara
viņa personīgā autoritāte, New
Yotk Herild Tr^une norādīja, ka Ei-
Skttk hit. b a l t a karavīru
iecriolanai ASV buiu
novCr^mi,
PAREIZI TULKOJOT DROSIBAS
īSšansa, PASKAISSO SEN. MEK.
KERANS
augstā koousāra tiesās, bet mazāk eventuālu agresiju - vienalga, no ļ prese. Pirms sastapšanās ar ASV m-svarīgos
gadījumos jau kopš 1948. g. kuras puses tā nāktu. Tālāk abi ,.tl- lidentu Itālijas premj«rs apsprMI'
bija pakļaiuti vācu tiesām. Samaņā I toiatd" aicina Ha}u partizānus un «ies ar Francijas ministru prezidenta
ar jaunajiem likuma grozījumiem, ļ strādniekus neticēt komunistu par- Plevēnu.
augstajam komisāram v l turpmāk tijas oficiālajai versijai par viņu Angln oknpldjai armiia VM/ttH
paliek tiesības iejauktie» DP tleeāSa- izstāšanos, ne ari ..buržuāziskās paredzēts divkāršot vēl Iogad, pazl<
nā. ja to prasa okupācijas spēku in- r"".™'*!!!?;. Viņi joprojām ņoja angļu augstai» komdais Vāci.
terees. Ta. paredzams galvenokārt "K ''^ .TJV'" Tv' Kirkpatriks. Turklāt to iidartiot
«Lumo^ 1a MsardiMnātas a ^ ^^^l .?'f^ AtlanUka ta, ^ okupācija» spēku uzturēšanu
gadījumos, ja pastāv dlt^Jnatas ate- paķt,i, bet ari pret Itaļu komunistu iedevumi, kas jāmakS vāciešiem, p».
domas ka lesa» gaitā noUkuM DP p^^^^^^^^ politiku. Ari komunistiem ,ik,„ ,a«-
Ms atloka Va- rencē P4d. »avienlb_ Cffi?pr4 v55 konfe- ,.droši vien nfti^ķl SraSSlm ASV un prandja miem atbruņot V&
SS C ki konferencē vajā- pācija» annlja» un
tikai vlsaktuālājtāg un irālitātl. Bet v im
MMUS politiskā» problēmasi Uel- nā var tikai tad b
ETturprstim vēla» pārrunāt trfila, ja tā Ir «tlpiri
Sfddkai lieta», piem., radip rai |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-07-08