Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1951

              mieku, 24 daudzbēN
ptraltņu un bāriņu,
mītnēs un 18
lūgumus. Ce­lli
m Ueldienām
ries. - T ā kā bij.
ļļlmeņu locekļus
>rflpes darbu nesa-fttovērstu
parallelig.
jl krusttēvu akdjā
Hkal civilos tautie-len^
lūdzu grJestlei
mpzarcs - britu
5kl8, {21a) August.
Lager, B l . 9.;ļame-joslā:
A. Bērziņš.
ļWoerthstr. 21i Bar!
fcmene Kanādā,
Toroņto, vēl^ u ^
liecībā kādu māmi-
)ļtlclgu, kas tomēr
varētu pieskatīt 2
ļģlmene Zledrljā vē-itdžu
bērnu event
ķSk lūgumi bez; ko-
Etāju atsauksmēm,
l i e v i n i ievērot, \ jo
l i tautleii par sevi
teipējas !
m Isceļoliikt ta
ielikām skaitaih pflr«
ilh ir ztnlSanti kldl
tilecto to^
{ģ| pierldljumuiļ ut
ttn&linfim petsonfgt
Area 9 Reiettļ«m€fti
> » Frel^aiuii
^ ļ • • - • i
II dzivļe
itiDES nometni
I jinvlrl ķikoji
lllf t 90 «adu itcerļM
.tiosSmi latvijtl vlf
Draudzīgi lidniju*
ir itāmitu skati. Va*
' ir Draudzīgo ilel«
Iji O. ZUDkovf.
lailla fragļntntti
1it o. Kailjft Kiitr
M^U VMCAlf*
Abikuka svitrunii
ttirunl noridiļļt ui
ļis nifcķiem - pi^ķ
Jiu*ilem y>\mm 1 l i k m e i m ltdi>
tm vieil pm^ji
Mrlkojumu ķtipU*
. Iih «liediaAļ %
letmām. ^— w «©•
pneKiiassStimui im
pMļtifiMS atcat^i^
" t i i l c a r i ļ»M0M
SMIS pabftW,te
41^. Kōdilaŗjri^
(ttrt*klildl«^^^
IJl V, Roilaul:!. I.
3
sacīju PaflA
. laikrakstu ģtkbu.
, PēkSņl kaut kal
iecUas Ķerrai ^ •
bija paraksts:
_ j h i . -
Irteram Klenslļim
: drīzumā sapi-ļCeŗras
laulibaal
ullbias leroslnSJa?
llbas, kuras esmu
vlņS drusku pa-
Hpona un Dž8nai
Tre&ien, 195L g. 7. fcbruārt
L A T V I J A
Tālos ciemos
fASAULES SKABNI - UZKALNI AR RAGIEM IJN NAGIEM
SMILŠU PUTENI - ANDU KALNOS
Vēstule Latvijai no Argentīnas
Sarunas ikdienā
Sestdienu pēcpusdienas, kad darba
DJvui draugus — lubāniešu ārstu
«n laikavlešu Inženieri — liktenis
Andu kalnu piekājē. Tas tik
tlitt no Buenosairesas. ka vilciens
^kst apstāties tikai ik pēc katriem
oisotra simti kUometriem — ik pa
Sivl itundfim. Vairāk par pusstundu
^ e n s pa Buenosairesu, pa
M| ni^altfimajām priekšpilsētām.
Kttf ^ māju un dārzu, tur v i -
didiu lauki. Stāsta, ka ar šiem
^gdiiem esot tāpat kā ar Austrālijas
truliem; ievesti cilvēku ēdienu kup-
Unilanai, tie kā nezāle Ipārņemusl
v i ^ jEemi Bet tad pēkšņi dadžu
v i in nav. Varbūt tas ir 40, varbūt 50
km no Buenosairesas centra.
Jlezln kāpēc te dadži vairs ne­aug"
Jautāju savam pretimsēdētā-iisi
^i'
Tii nozīmē, ka te zēml jau regu­lāri
apstrādā. Dadžu lauki i r nāka-mie
plliātai apbūves gabali. Pilsētas
{ip^uiāi entuziasU'jau metuši mie-m
fivu zeniiti rušināt, lai, kā saka
^ itpiilas un pēc dažiem gadiem sa­gaida
pilsētniekus," paskaidro kāds
nmitSp šejienietis.
Alberdl, 330 km no Buenosairesas
Bflni baltraibā Herefordas gaļas go-vii
brien lucernas laukos lidz vēde-nm.
iUeJas galā, starp kokiem spīd
toni kungu māja. Parka vai bins
malā Uell šķūņi varbūt ari laidari.
Bet tad atkal zaļais klajums kā pat
bezc^a* Tur ganās neskaitāmi lopu
bari» tikai cUvēku nav tikpat kā ne­mās:
pa desmitiem kilometru redz
tikai retu jātnieku — govju ganu, ko
k dēvē par gauio. Bet dzīvojamo
lUgot viņas blio
& J a t a s } i « w
ļ^ās, ka piederat
ddvo melīga
lezln cik ilgl^
lāsts, kas vēl
[Ja Džēna un I *
,ielemn«o8.**
ibiedrojās Pu»^
ladzlg» darbs
lestvi apmetumi
loUes uz PeraU^*
**tikal tāds J<W
,tin alzvējturtg
nosūtīju to
' es uzzināiui^ w
108 ekspedlcijl
a
SaulPC! craicmo rt^^ -1 x.iu. . l^^^^^a aprimusi, biroja dāmas čaloja
bet tā i r ^ S ^S.""'^ H^^'^ sievišķīgi: cik skaista būtu rožai-s
S i De ēk? k r n ^ ^^H^^^ dzeltenas krāsas virtuves ie-
L l t u s K n i ^ ^ ^ ^ ^ iz- kārta! ^ Paklau, kādu ledus skapi
d S stii/ā H^fi ^^i^^P^- tu labāk vēlētos, gaiši zilu vai rožai-v
K ^ ^ bet citādi nu? ~ viena nelaimīgi uzplijās man.
M tieva ? i ^ I n . r V^^^^^^^ P^^^ sev melnu, izskatl-stienSs
\o^^^^^^^^^ ^'^''ir '''' klavierēm, ^ es atciirtu, no-
S n k 5 r i a ? J ! L M ? "^^'^^^ zemāka domādama, ka izbumbotas, kokos
VĒSTULE LATVUAI NO KANĀDAS
domas varēja perinātiei tikai pārjū-1 kopā melnie un baltie, brūnie un
ras laužu galvās. I sarkanie delegātu bērni, savā smilšu
Negaidījis ne divu nedēlu, kara- laukumā, aukļu pavadībā* Viņa atra-vlru
transporta vilciens Iedrāzās pre- {da lielisku ik tautu, resp. tās pārstā*
timbraucējā vilcienā, un divdesmit vi, ar kuru tikusies, un brīnījās, kā-zaļokšņu
viru nonāvēti, piecdesmit dēļ kopā tie tik nesaticīgi. Naivi 11-
citu smagi ievainoti. Sii troksnis at-1 kās vaicāt, kādēļ lielie neseko bērnu
skanēja malu malās. Ik mājā, Ik vle-1 priekšzīmei, bet viņa to darija, Izpel-tā,
kur tikās cilvēki. Apmulsuši un It I nldamās aplausus. Vairāk šaltis
kā nupat domāt sākuši, ļaudis saska- bija kungs, kas nupat bija sadūries
ti jās, bet bez lāstiem vai zobu grie-1 ar veselu blāķi lieliskas krievu pro-šanas.
Taču, pazīstot šo zemi un tāiļpagandas literatūras angļu valodā,
tautu, jāsecina, ka t i nekad neaiz* nupat legāli ievestas šai zemē, ik
mirsls to, ko nesa šie divi ceļa ziņo-1 grāmatu veikalā pērkamas. Tā i r nel­īs
to: •kassoml9«*
«*
gu mājām vēl 50 km
lūdza
lētumū28jv^^
lUgUS.**
esat bUis
9a.
miju neredz. Zaļajā izplatījumā šur
tur izl^aiMtas tumši pelēkas, baltas
vai netīri dzeltenas būdas, kā lielas
auto kaites. Tie cilvēku mājokļi. Ne­viena
^iņa vai krūmiņa pie tām.
Vildolt noskrien 5, varbūt arī 10
km, iekams pie kādas būdas Ierauga
pifl kokus vai krūmus. Tā tas vis­apkārt^*-
līdz apvāršņa malai. A u -
dztil^tāles jūru visbiežāk pārtrauc
tidiniattkņu torņi ar vēja ratu galā.
Apikit parasti mazs dHfiItls vai ce-moitiļbaseins
lopu dzlt-dīšanai. Tur
lopu biri ari vlsblīvākl tāpat kā k r i -
tuiu lopu ģindeņi. Tas te nav nekas
aeparaiti, pat Buenosairesas tuvāka-
\h priekšpilsētās. Kritušus lopus pa-
«•U neaprok, tāpat kā par grēku uz-akati
iiogallnāt neglābjami slimu vai
veaj kitttonl. Parasti saimnieks tos
Biitoa neuzkrītoši nogādāt projām
ae aavfim mājām — vai nu pie kai­miņa
durvīm vai tālāk.
^Jau SOO kilometri. Te kāda saim-weka
tlmms līdz pašai apvāršņa
T «ējanunašlnas brauc rindā
aiz otras, KaUii velk 6 zirgi,
m ^dltājs jāšus aiz mašīnas. Un
viiapkirt tādi pat tīrumi un nebei-
^n»i ganības. Jābrinias, kā gan
vuttens šo bagātīgo ražu var aizvest
mm Ne velU Argentīna ir otrs
fSŗaii skārnis pasaulē pēc Sav.
Valstīm.
M apgabalā var uzlaisUes slse-saka
apaļīgais bankas ierēdnis
manpretL
nVn tad?"
M tad ir beigas. Pāris stundās
v«» melns,-skan atbilde.
»Kas notiek ar lopiem?**
1^ ģindeņiem vairs ne-uz
reizi taču nevar
^ 4 a t kautuvēs."
J^i sapratu, kas bijis tas savādais
^Sr^^^^ kādas stacijas, kurai
S S ^ ^^sen nojoņoja garām. Tur
^.^«gojas lopu galvas un kauli.
ari še nav pastāvīgu
^ ^ b e t cUvēki mitinājās būdās,
merUes Uetus laikā un no sau-
^ n^ti atsUept kaulus līdz nā-ūabas
untumam vai sise-j
^ b a i snaudas mani pamodina
**^ucēja vārdi:
nobraukuši Jau pāri par 700
TjtooJoSā zāle un bezgall-
^ VUciens drāžas dzel-
•^^SST^""^^ ^^^^U ^ nakti,"
'^aii ierēdnis.
tu un vlp^ā^ f^^^^^ Pudupi klas. pakārušās vai ielu akmeņos letriek-
Bet t in n^^^^^^ ^^katljās visas
sa™i, ntuf/f? f ' S""^'' . iezaļganu vienādas. Vasaras sezona ar lielo
l X cSfs Tn^^^^^^^^ ^'t^' ^'^r '^^'^^^^^^ - izstādi tuvējā prērijas
i m h n H ? ^^^^^^^ P^^sētā Kalgarijā birojā ienesa jaunu ļ Jumā Iztriikstošle vārdi, proti: grie- ļ dzība, - viņš riica, - ļaut to Ievest,
žrainn s'f,^^?-5^^ kociņiem Bet temu. Protams, runāts tika Ir par zles sāņus. Mašīnista ceļa zīmē to Ja krievi mums neļauj pat vienu ģl-fip
n/«i c?l,! - * un atkal redzami zirgu skriešanos, ir par vēršu jātnie- triika, viņš bija braucis taisni, un menei žurnālu viņu zemē pārdot! Tā
u n M m f ^^^^^^^^ 2^1^ puduri kiem, ir par dejošanu ielās, dienas notika katastrofa. Neviens nemin Ir - bērni spēlējas kopā, lielie la-
V a i r 7 4 * L - i -1 ^ ^ , ^^^^ā un drūzmā. bet jauna tema bija vārdā darītājus vai tos, kas stāv aiz mājas un spriedelē. Kanādieši ar In-l
o m l lv • ^ spējas burt. Kā tad! Visus tiem, bet taisni šl klusēšana Izsaka teresl lasa krievu bllžalnos propa-
• « r Q ^ i ? r".P^?vinces galvas pilsē- šos gadus indiāni bija piedalījušies draudus. Dienās, kad Princese Patri- gandas Izdevumus, un krievi klausās, 1!?^* ^ ^ J ^ ^ f ar dejām un izstādēm Kalgarijas sa- clja ved tūkstošus kanādiešu kāravi- kā kapitālisti tīko pēc viņu Impēri-
« n „ cT i?^ ^^^^^ vēl rīkojumā par brīvu, ne nodevas, ne n i uz Korejas fronti, uz pašu zemes jas.
n t L ? * ! pauguru grēdas dažuviet vietas īri tie nebija maksāiuši. Bet nedrīkst krist ne mats no šo zēnu Kad pirms vakariņu sākuma bilām
w f n w f.^^^^^^^ liecas, respektējot vlenlīdzl- galvām. Jauki tērzējuši par laiku, pieskāra-
^ i ^ i P ^ J ! ^ .pudu- bas un brīvības principu, indiāņiem Bija spoža telpa, galimas apSalkti mies tīri delartlskl Jaunākiem poll-ŗiem.
pirmaja acu uzmetiena šķiet bija uzprasīta maksa. Protams, in- smaidi un mūzika. Manu garu pēkšņi tīkas notikumiem. Namamāte, iur-lu^
P^iļ?* milzīgā, nolaistā diāņl nepiedalījās izstādē, nedejoja, nomāca baisma atmiņu Jausma — nāUste, domāja, ka Vācija topot at-aoeļu
dārza Viss ka sastindzis, ne- nezīlēia, bet klīda pa pilsētu un Jaungada nakts uz 1940. gadu, kad kal hitieriski noskaņota, kāds ro?ā
J]f^^^ V i , ' govis Ukaitīja savus burvju vārdus: lai līst, aoml varonīgi cīnījās caur salu un laikraksts liekas, tā bija seclnālfs vē-
SĶiet Ka no stikla. - Visam cauri lai Hst ik pēcpusdienu, taisni pēcpus- sniegu pret krieviem. Caur laimes Iešanu Iznākumu Bavārijā. Nama-spīd
balgandzeltenā smilts. dienu, kad atveras Izstādes durvis! vēlējumu un glāžu šķindu dzirdēja tēvs domāja, ka atombumba nav Jā-saule
jau iet uz rietu un apvārs- _ un lija! Kargariias izstādes laikā kādu drausmu - - P o l i j a beigta. Ce- met, nē, un kaut vai uz Koreju dotos
nīs deg sarkandzeltens. Zemes kon- nekad nebija lUis, Edmontonā, nedē- choslovaklja beigta, Somija noasiņo, tris tādas Princeses Patricilas ar dzl-turas
It ka saplūst ar debess jumu. ļu vēlāk gan, tas tā bills vasaru pēc kad mēs, ak. Dievs! — Un domas no- vu vīru kravu, jo bija taču feradu-
Kaut kur pamalē kā nedzīvi stāv divi vasaras. Bet šogad Indiāņi piebūra trūka, lūgdamas laist briesmu biķeri Sies jaukie kungi no Pekingas un
zirgi. Tiem nav ne noteiktas krāsas, Hetu. secen; bet Jausma iesala sirdi, un I gribēja runā^ - Staļins kani nevē-nedz
.kontūru; tie šķiet kā vīzija. ^^^^^^^ «^^i^s^h^^^i baigajās Jūnija vēstis klauso- lējās, tā viņš saka. no rokdarba
Metas jau krēsla. Pec 12 stundu .Ah^^^^^ ^^^s» P^^ts saprata agrāk manīto ble- acis pacēla vecmāmuļa. Kad mēs alz-brauciena
vilciens piestāj sanluisā. P^^^^Pi^Sus, kanadi^^^^ piemin un godi- Lju. ^ So pēkšņo Jautoņu pavēstīju sākam bīstamo temu, kas Ir launā'd
Nobraukti 825 km. Līdz manu drau- h f , f . ^ ^ J L o T ' i^^^^^'^f kanādiešu iTauglem un vaicājums 1- U komunisti v a i naci, namatē^^^ dc-
S ilfile ^11^^54? X V ^al tad JŪS domājlct, ka tas varētu māja, ka mazo vēl varētu vest stai-
^ 'i ^ ^ a ^ i - notikt te, mūsu zemē? - bija tik nl- gāt. un Izgāja spalgā salā. Mēs pār-mni.^
in^J^^^t'^Hn^^^^^^ .in'' h^^^^i ^^^^^^^ Pi«<^«^ ^^^^^ liekot gāiām uz vieglākām tēmām. - Tu
?a no ^a vieta, ne laiks nav b i - taču savu sudrabu neatvedi līdzi? -
I k a L sarunām par nelaimi- cilādama smagos galda piederumus
s S t d t n l i lOd^^^^^^ notikumiem citos falkos un c l - vaicāja namamāte.Nē, - es pa-n
no Edmontonas, tfis zemēs. purināju galvu, - krievi bija tik
S v i e s S T i K mS? Dir^^^ ^«J^ «^^ns pārsteigums, kad tuvu, man nenāca ne prātā, Deztem...
sSSLu da^^^^^^^ ^tā birojā koUēģe vaicāja: .,Val - f nepaspēju pabelgt kad vecmā-rrdam^^^^^^^^^^
dzirdēji radio runāU^^^^ kas teica, m^^^^^^^ Vai tad vismaz ne­viesu
dzīvības. Apkārtējām ēkām i z - H venija, ka kara «fd^u-varēj pārdot?!
bira logi tuvējie auto bija sadracātl krieviem mūsu zemē dlvdes- Aklas dusmas ritos uzdzen radio,
drupu kaudze dega. un ļaudis no pla- Wxrl^^!!^ ^'H' ^^t^^^ 1 » pazlņu. tā
šās apkārtnes steidzās gan palīgā, l ^ , ^ ! . ' ^ ^ ^ ^ ! , ^« I T I * J"^ ' ^ ' i ^ ^ Su^'^^l'. '''' ^ ^^l
gan ziņkāres dzīti. Gāze, protams, K?,^^' meldija patlalzvesta uz bridi
visi bija vienis nrātis 1o dienu ie- '^^^ izmisušas. — Revolūcl- tālos ciemos, bērnībā, kaut sveša bū-
Driekš ēkai biia nlevienoti no zemes Es nezinu. Bet lai Dievs jums ne- dama, bet spīkers ar lielu humoru Iz-f
e S m Ā ffā^^^ ar tēlo. cik ļoti ŠI plate viņu amizējusi
blfa S m f ^^^^^ klLe S sarkanām lupatām un plakātiem, kas pirmo reizi dzirdēta ete. Gribējās
X r ValS^^^ uKlcL ud^^^^^ ^«^^ P^^tu un prasa piezvanīt un Ieteikt, lai pārtulko arī
rima laikraksti S S u kaudriP^^^^^ ^ ' ^ ^ ^ «'^ kas vārdus, redzēs, vai tie ari amizēs. ^
tvēra 250 000 dolāru divu gadu laikā mēs runājām kā c i i - bija tas vienaldzīgo pārstāvis, kas
vēks ar dlvēku, kam abiem Interesē vakar brauca celtni: grauzdētas balt-
Saiļpivu veemSmiņa ar savu masmeitu Andu kalnos,, pie Sanluisas
Bet tad nāk nriecre^ nSr^fMmimJ, ^^^^^ "^^^'^ prātā, šis notikums pagātnē pie mums un maizes krāsās garā Jaka ar smuki
v V mani saS^^^^ ^^^<>tnē kādā citā brivā šķeltiem sāniem, sUbuļu bikses ne-viņi
mani nesta džipu. sagaioa stacijā ar die-i^gj ^g^jgj ^ uzlidoja gaisā dažus zemē. tīra baltiņa krāsā, ^ n tieva kā vir-
Kalnos ta« ffanHrT7 tikn»* iphc i r S ^ ^ ^ ^ ^ " ^ P^™^ ^^^^^^ piemiņas go- Amerikāņu žurnāliste kas nesen tuves nazis kakla saite jēli zaļā.un
ē z S Izskate jau arī 1^^^.^?^ ^1^1 d^.l^«.^^, mītnē ^k-1 rupjŗ audumā. Mati, kas liecāsSfirl
• saka draugs, pie stūres sēzdamies.
Baltas, skaistas mājas, dārzi, parki,
gar siehām vīnogulāji.
„Vai tad te nav tas tuksnesis, kur
stiklainie koki?"
„Pa druskai jau Ir visa kā. Bet tā­pēc
jau mēs te ar dakteri esam, lai
viss reiz ziedētu. Mēs palīdzam kal­nos
celt varenu aizsprosta dambi.
Tas kādreiz ietvers pāri par miljardu
kubikmetru ūdens. Un kad tas pa
apūdeņošanas caurulēm būs sasnie­dzis
Sanluisu, tad daudz auglīgas ze­mes
hektāru bus atkaroti tuksnesim.
Pagaidām mēs viens vadām dambju
būvdarbus, otrs gādājam, lai strād­nieki
būtu veseli,'* saka inženieris.
„Kā tiekat galā ar savām kalnu
būdām, sevišķi jūsu otrās puses un
mazie?"
„Mums pašiem kalnos sava pilsēti­ņa.
Tur katram trīsistabu mājiņa. Un
kāda vēl! Man no spundētiem Zvied­rijas
priežu dubultdēļiem, bet dakte-ram
pat mupa. Tikai nelaime — viņa
dārzā visi firziķl nosaluši. Visvairāk
par to noskumušas sievas un bērni.
Toties skaidras Latvijas rudzupuķes
aug veseliem klēpjiem. Nez* kā tās
te gadījušās Bet, kas mums tikai ne­būs
pēc trim gadiem, kad beigsim
darbus. Viens ir skaidrs — grūti būs
šķirties no pašu iekoptiem dārziem
Un ja tad vēl netiksim atpakaļ uz
Latviju, tad jaunajā vietā darbs pa­redzēts
uz 7—8 gadiem...
A r g e n t ī n a , janvāri.
K. Zvirgzdiņš
drusku par ātiix.,, Tik negudras I saksēsā, stāstīja, cik Jauki spēlējoties apkaklei, grīnais bālums un It kā
~ I svilpošanai vienaldzīgi savilktās lū-
DP sevi attaisnojuši
TIKAI DESMITAI DAĻAI BIJUŠAS GRUTIBAS — D P KORUSIJAS
VĒRTĒJUMS PAR D P IECEĻOTAJIEM
DP komisijas padomnieku komite­jas
priekšsēdis Vašingtonā Arturs
Grīnlejs (A. Greenleigh) devis sīku
pārskatu par līdzšinējo DP imigrā­cijas
gaitu un vērtējumu par pašiem
DP un viņu darbu ASV. Grinleja at­zinums
par ASV ieceļojušiem 210.000
imigrantiem ir labvēlīgs. „Kaut gan
ir grūti rezumēt, kā jūtas DP darba
devēji un paši DP," teica Grinlejs,
„oficiālais uzskats ir, ka visa imigrā­cijas
programma, par spīti mazām
nesaskaņām, ir bijusi sekmīga."
Grīnlejs kritizēja ASV Imigrācijas
un naturalizācijas iestādes un CIC
gauso darbu DP pārbaudē. Lai vēl
ASV ieceļotu 130.000 DP, katru mē­nesi
valadzētu Izsniegt 20.000 vīzas,
bet faktiski Izsniedz tikai 8000. Ja
vīzu izsniegšana nepaātrināsies, DP
imigrācijas likumā paredzēto kvotu
neizsmels. Tas būtu zaudējums, Jo
DP izrādījušies par labu darba spēku
un krietniem cilvēkiem. ,.Viņi vēlas
strādāt, vēlas būt ASV pavalstnieki,
vēlas izglītot savus bērnus un pie­ņem
darbus, ko paši amerikāņi bieži
nievā (scorn)", teica Grinlejs.
Visvairāk DP novietojušies Ņujor­kas
štatā — 62.000; seko Illinoisa ar
pas, viss mani uzjautrināja. — Redzi,
es sev teicu, vajaga piecpadsmit ga­du,
lai modelis no Bulduriem nokļū­tu
Edmontonā, un Tu gribi, lai šie
labie ļaudis tik ātrā laikā zinātu, kas
Ir komunisms, un kāpēc sudrabs pa-
20.000, Pensilvanlja ar 16.000. Ņū- lika mājās... Celtnis apstājās, brū-džerslja
ar 12.000, Mlčigana ar 11.000, ni-rūsganais Izlēca, un, bridi seko-
Kalifomlja ar 8000. Konektikata ar dama saklausīju, ka. nudien, viņi ne-
6000, Mlnesota ar 5000, Merilanda ar svllpola neko citu kā vecos labos
5000 u t i , Ieskaitot pat Aļasku, Ha- Bubllčkus, aiziedams Svētā Klausa
vaju un Guamas salas. | virzienā.
Daudzi DP drīz vien atrodot labā­ku
darbu. Baznīcu organizācijas par
to nav pārsteigtas. Luterāņu nacionā­lās
padomes vērtējums Ir. .,mēs Iz­vēlamies
augstvērtīgus cilvēkus iece­ļošanai,
bet augstvērtīgi cilvēki ne­paliek
zemākā darbā, viņi pamazām
atrod labāku." A r Luterāņu nacionā-
Edmontonā, janvāri.
Velta Toma
^A!TMlt<l Vļ{4,ļļļ{ļļļ[ŗt
A Fiua«mju Brivo Utvjv Medrtta
1ās padomes atbalstu tecetoluSi 23.5001 ievtiljad jauno vtidi: prtekiii. R. Baue.,
DP, pie kam neviens no JaunleSlem «T^SIļr
skola nav nesekmīgs, bet padomes f ^ b J j : ; S,'i,?iSmluri^^^^^^^
Izceļotāji!
Laikraksts Latvija izceļošanas centros dabūjams un pasūllnimt
ari uz ārzemēm pie šādiem musu pārstāvjiem:
Minchenē: A, Ramāns. Funkkaseme, Block 20-B. Zim. 201, IRO Resettlement
Center. Munchen 60 - Freimann.
AusBburgā: Kiosk der Internat. Presse. Infanterie-Kaseme Augsburg/
R'^ūblnl Hennchstr. 8, DP Carop Hochfeld. Augsburg/Hochfeld,
Sveinfnrtē: V. Relnfelds, IRO Resettlement Center, Lager-Postamt. Schweln.
furt
Ludvlgsburga: E. SauriņS, Resettlement Center. YMCA Office. Ludwigsburg.
Grona: Walter Derdau, A - ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ t ^ kanUnei.)
Tlrplcfis Johann Olthoff, Schwar2er W€g am Emigrantenlager. Bremen 13.
VentorfS: Edg. KrūmiņS, Resettlement & Procesaing Centrē Wentorf,
Block 20, l-st Floor, Relnbeck b. Hamburg.
Ati^^iie^naa makvft* ap vienkārtu pastu mēnesi ux Sraemēm DM 4.80,
pa galL p^^^^^ u ? A . S V . ' y Kanādu DM 8.50; pa gaisa pastu uz Austrāliju
" LCK apgāds „LstviJa"
atmaksāta. Tādēļ Luterāņu
1ās padomes vērtējums par
imigrācijas programmu Izteicams trīs ļ st. andiemt.
Ari katoļu NCWC, ar kuras pali- gaidu valde jso Isttridijnsi statvtuV kuru
dzību ieceļojuši 73.000, pareizticīgo I Pi^Vemitna paredtfu 4, febnilrl.
organizācija USNA (42.000), vērtē levadlla dievktlpojams ar mSc. Jaunsemu.
līdzāinējos rezultātus par loti labiem, i Sekojoll koneenl latvielii dfejat un mo.
Visu oi^ani^āciju kopējā vērtējumā S M o « * £ K s ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
tikai desmitai daļai no ieceļojušiem umija, un dziedstija 2. Spere«
DP biīušas grūtības. Tie i r tie kam I «toMioinia» Kobirttnfe»
vajadzīgs ilgāks laiks, lai iedzīvotos ;"?LSS?*2!*^^^
jaunajos apstākļos. Ir bijušas kļūdas JiVLWe&!Mr^^^
gan no pašu DP, gan darba devēju | YL!S??J5?'
puses. ""^
Amerikāņi dart)u uzskata par ,.dzl-ves
atslēgu", ar ko DP var sev ieka­rot
labāku nākotni. Ja kāds DP at­stāj
savu darbu un viņam pietrūkst
līdzekļu dzīvošanai, tad kamēr viņš
nav 5 gadus nodzīvojis ASV, tam
nav tiesības uz palīdzību, bet viņu
var deportēt atpakaļ uz to zemi, no
kurienes tas ieceļojis. Baznīcu orga­nizācijas
pa lielākai daļai uzskata
savu pienākumu par Izbeigtu līdz ar
jauniebraucēja novietošanu pirmajā
darbā, tomēr tās seko jaunatbraucē-jam
vēl vismaz vienu gadu. kamēr
žīdu organizācijas uzskata par savu
morālo un likumīgo pienākumu rū-pē^*
es par sa\iem atbraucējiem 5 ga­dus,
t. i . līdz pavalstniecības iegū­šanai:
tikai pēc kam uzskatāms, ka
jauniecelotājs Ir pilnīgi iekļāvies
ASV tautā un sainmiecībā. V. K .
net sobimiilee. amst-fkolo
ddtiimi belgi M.
Ofitmine. O. Ronis an
•ēl diTl lātTietef. Stok­holmai
farmadjai augti*
ikoln belgnSās I. BSrsIņa,
Ds. Ķmtlņa.Culbe, V. čakarē-Andenone,
V. Pitertone-AndertoDo un M. Bergmane-
Pŗanzone. Stokholmas filoloģijas faknN
tiU beigttti L. Lāce, bet Uptalas —
Neilande. Stokholmas teehnisko tngst-ikota
drfīnmi bēigi L. Liclt, h Leima-nļf,
K« Petrovskls, B. Bnnrlf nn P. Lle-
P l ^
SUndard 011 koirotlJas laboratorija
Cikagi ftrSdi tatvldhi ķīmiķis prof. Drav­nieks,
kas iognvii labnt panākamai rfltai
«pkaŗoianai pitljomof.
A Pltibargis nnlvenltitf par mlelbai
fpCkn pietalftfti prof. a. Prtmanls. kas
tor lasa anatomiju knrsu.
A Gracas nniversitStl, AastriJS, beidzis
nn doktora gradn medlelnS iegnvls A«
Bogdanovlēs. kas Izeelos nt ASV.
A Loidenes anlversiatē, Holandi, seml*
nSrifta grāda fegavts L. Vanags, bet stn*
dljas beidzis Dr. A. Makstenieks. Tnrpat
medieTnas stodliu tarelna O. Vanaga «n
Ds. Jēgere. Amfterdamu imlversltltS
stndl A. Leikene-Ozollņa»