1951-02-07-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1951. g. 3. febtuto britu ieveoai len Kmfica hM lATVUA Latvian Newipaper Nr. II (455) Febr. 7, 1951 PuUifber: JinisNiedra» Auguat-dort b. Detmold, Lager, BL Phone Auaiutdorf 02. Prlnter: Wtilbelmer Dnicker«i G. m.b.H., Weilbeim (Obb.). Publisbed twlc« Oroilation tl.OOO. Sponsor — InteniationBl Refage» Oiganization. lATVlAN NEWSPAreR. Nt. 11 (455) l^dldien, 1951. g. 7. febr. Imftk trtSdlenii un sestdlenfts. Izdevējs: UtvleSu Centrāli Komiteja. Gtlveni redaktora v. t Maksis CuUtis, Redaktori: P. Klins, V. Lesiņft, E. Raiitert, L. Svarcs. Apgāda saimniecības vadītāji A. AboUņI. Austrālijas redakcijas vadītājs A. Smits (11, Llndeii Avenue, Wendouree, Ballarat, Vic, Australla). Re-dakctjat adr.: (13b) Grafenatcbau (Obb.J, DP Camp. l g j * s , i ) ē c kam Sra^ Bs nobrufa kainsjiSI' Pārvieiotāiti personām darba pirmtiesības DlIZUMX UZS5KS DARBlBU DP BANKA V S O J S - K O STEIDZINA DP IEKĻAUŠANU VSCU SAIMNIECĪBĀ - . NACIONĀLO KOMITEJU DBIEGACIJAS MEMORANDS AUGSTAJAM BEGĻU KOMISSRAM PIE UN Nacionālo komiteju sakarnieku konference ^ no galvenais mītnē Minchenē iinTs dienSs notika nacionSlo komiteju sakarnieku konference, kur IRO vadošie darbinieki informēta sanāksmes dalībniekus par organizācijas darbību un tuvSkaJiem nodomiem, t>aSreiz amerikāņu joslā 100.000 mm ' ^ ^ ^ ift irtlU levaiM " ^3ļĒb^a)as s ^ ^'^llpKBrauSenā ^lugl^ iKUttdas ātru^ itai^ ^""^^"^•"•^-Ttt;' lidotāji.. tļi salies. VIQ| iufpis, tin biji Ja kam,ir m mm agrāko» 41 nenotflBļ. Havenl ivM irana Hsdtoi jitCatr" JbaltottarO* Stādi dāP* pārvietoto personu, ieskaitot vācu saimniecībā izvietotās. Apmēram pusei jau sagādāti galvojumi izceļošanai uz ASV. Pārējo vidū daudz tādu, kaa paliek vācu saimniecībā, kā vecie, siHmae u. t t Visi, kas ieinteresēti emigrācijā un kuriem vēl nav galvojumia, varēs toe iiaņemt. Vašingtonā vēl ir 80.000 galvojumu, no koi-ŗim (ki}u saņems Rietumvācija. Tāpēc reflektantiem steidzami jāpieteicas pie emigrācijas Ierēdņiem, kas atrodas sekojošas vietās: Fraakfurtē, Sveinfurtē, Nimbergā, Bamībergā, Ambergā, Ingolštatē, Traiunšteinā, Bad - Reichenhallē, Bercbte^gadenā, Feldafingā, Volfārthausenā, Minchenē, Grafenašavā, Bad - Verishofenā, Augsburgā, Neuuhnā, Ulmā, Ludvigs 4)urgā un Manheimā. Var pieteikties arī Vispasaules luterāņu federācijā (LWF) un Pasaules baznīcu apvienī bā (CWS). IRO brīdina izceļotājus pasteidzināt galvojumu sagādd, jo laiks ir īss. Emigrāciju vairs varēs tecbniski izkārtot tikai tie, kas būs dokumentēiušies līdz marta sākumam. ^ Uz Raoadu var emigrēt visi dai^Da spējīgie no 115—45 g. vecumā uai vi-ņi locekļi Ķanade» emigtā (^a$ kojmM br ar mieru atsevišķos gadf|umos apspriestiies ar personām^ ka« pārsniedz šo vecumu. U2 Autrā liju un Jaunzēlandi joprojim turj^ā jas individuālā izceļošana/ Arī uz Dienvidamerikas zemēm Izceļotāju vecums ierobežots no 18—45 gadiem. Arodu speciālistus ielaiž līdz 50 g. vecumam.' IRO aprūpē esošas pārvietotās per sonas paātrinātā kārtā izvietos vācu saiimnieclbā. Pēc 1. marta vairs pa Uks tikai dažas aprūpējamo nomet ņes. Se ietaupītos lldzfekļi» izlietos emigrācijas veicināšanai. IRO daris iespējamo, lai tomēr paturētu virs uzraudzību pār pārvietoto personu nometnēm līdz organizācijas likvidē šanai 1. sept Liels samniecisks faktors Vācijā palicēju dzīvē būs DP banka, kas darbosies pie vācu bēgļu bankas Bon nā. Projekts, ko izstrādājuši amerikā *neitU«M Pievem ai iriezlcs apnUerinSis Parīze (11).— Svētdienas pēcpus- <iienā no sava apciemojuma Sav. valstīs un Kanādā atgriezās Fran-kopīgo lietu — mieru — atradušas pilmgu atzinību. Mēs varam noteikti tēķināties ar savu stipro draugu pa Hdzību»" ifĪM darīs visB, lai turplnālH KaraKorcla PeKinila protesie prei DN icmna Musu Eiropas draugiem Ar šādu virsrakstu amerikāņu mēnešraksts Sign vienā no pēdējiem numuriem publicējis pātera RaJfa Gormana rakstu par Rietumeiropas sabiedroto valstu stāvokli. Raksts spilgti raksturo gan proeiropedsko, gan izolāciontema noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā. Ja mēs, amerikāņi, papētīsim savu IRO galv. štābam Zenevā. Sagaida, ta to apstiprinās visā drīzumā, un DP banka varēs uzsākt darbību divi mēnešu laikā. Sīs bankas rīcībā IRO jau nodevusi 1,5 milj. DM, ko paredz vēl papildināt ar 1 malj. Iespējams, ka DP banka iegūs līdzd4us arī Mar-šala plāna ietvaros. Aizdevumus izsniegs pārvietotām personām un vi-ņu uzņēmumiem tikai ar attiecīgās nadonālās komiitejas atbailstu. Ļoti svarīgs ir amerikāņu EiropM armijas virspavēlnieka ģen, Hendija 19. janv. rīkojums par pārvietoto personu darba pirmtiesībām pie ASV ar-mijas. Sīs pinnUesībsa bauda kā tie, kas dzīvo IRO novietošanas centros, (Turpinājums 8. Ipp.) lēksaksesa 0i).— Pekingas valdība i sekmētu izlīguma kwnisijas darbību, iesniegusi protestu pret UN kop- Pēdējās ziņas vēsti, ka arī Indija at-s^ ulces pag. nedēļas lēmumu, ar ko teikusies piedalīties izlīguma komi-Ķina atzīta par agresoru Korejā, sijā. Kopsapulces lēmums gandrīz ar tādu UN pilnsapulces politiskajā komi-pašu balsošanas rezultātu apstipri- sijā, kur piektdien padomju delegāts nāja iepriekšējo polīUskās komisijas apvainoja ASV agresijā pret Ķīnu, ļ sirdsapziņu, Ud atzīsim, ka esam tSlu atzinumu, ko pieņēma ar 44 pret 7 amerikāņu pāretāvis Vorens Ostins no pilnības. Bet Ja nu mēs savas kļā-balsīm, 7 atturoties. Komunistiskās paskaidroja, ka Amerikai nav nekā- das apzlnimies un atdstam, tad mums Ķīnas ārlietu ministrs Cuenlajs sest- du agresīvu nolūku Tālajos austru- neviens nevar ņemt |aunS, Ja mēs dien paskaidroja, ka Apvienotajām mos. Apvainojumi, kādus Maskava art saviem draugiem un sabiedrotiem nācijām šo lēmumu uzspiedušas Sav. cēlusi sakarā ar amerikāņu 7. flotes Biropi pasakām, ko mēs viņu rlcl-vaktis. Ķīnas tauta tagad darīšot Ierašanos Formozas ūdeņos un gaisa bi vēlētos citidu« visu, lai turpinātu kara darbību Ko- incidentiem Mandžūrijas-Korejas pte- Kant itan hHii «tr#uiM timv nn » . rejā. Pekingas valdība nekādā ziņā robežā, esot pilnīgi bez pamaU. un Lrna ne^^^ to^ nepiedalīšoties UN izlīguma komi- politiskajai komisijai tie kategoriski «^^^^ . 1 « w Ifr^l'^f FA^^'^'^J^^''^^'' T!!"^^' Bet tāpēc un it sevišķi ta-izceļ Pekingas nes tikai 44 amerikāņu karavīri, un gatftjl nopietnā stāvokļa dēĻmS» M lēmums flotes uzdevums esot Ierobežot Ko. hrihta IAM • « . v . i i r H , uTi^iJ^ wii»« w — " —a — » —' "—ff w— centīsies panākt mieru. Cuenlaja paskaidrojums nostādījis Angliju grūtas dilemmas priekšā, kaut gan Londonas valdības aprindās paskaidro, ka angļu vaidība darīšot visu, lai ļoti svailgus slēpumus. Tālāk mēs, amerikāņi, do-mālam, ka angļu valdībai bfitu bijis Jāpārtrauc tēvoča Sama dāsmuma iz-mantolana nacionālo ienākumu iz- SķieSanai un sociālisācijas eksperimentiem. Britu valdībai bfitu beidzot Jāpārtrauc dolant pelnlianB ar karam MMnas īpasnkoniUeln Tācija paliekošo DP pārraDilzīsaRal sijā. Ari Padomju prese paskaidrojumu, ka UN lemums aiz- 1 r. uug» usaevums esoi leroDczot R.O. I U J K , - 1-,M .„gv«lkhi la vīniem hfiln vēris durvi. uz mtermiligu Korejas rēja. konflikta tālāku i^leSanoi. J J ^ , wdXik^^^ konfEkta atrisinājumu. Turpretim Gaisa incidentu noekaidroSanal ASV Lto-»ta,tateXr^ »^^^ Londonas ārlietu ministrija paskaid- Ieteikusi dibināt īpašu komisiju, koJ J^^m nodegi loH « v S ™ M-ro, ka Aiiglijas valdilM cer m drīzu diemžēl. Pad. savienība noraMijusl »•« »«• izlīguma komisijas sanākšanu. kas| mm Snaias eiļH» Tokio (11). — Rletumkorejā aaika , . * « nās Ķīnas karaspēka joasas sest-rT*1?*."**®'l*l'" P*'^^^^'^^^ dien uzsākušas jaunus plaša vēri«ia r*t"I^*L sarkanaļiem; tā-pretuzbrukumus, lai aizkavētu UN P** P^'*'*"*^* »^»Wgi uz-kaŗaspēka tālāku virzīšanos uz Seu-r^ill "*J^" Spāniju, kas kara lu. Smagas cīņas notiek gandrīz ««^^l'»»*. izrādIUes neaUve-visā Korejas frontē. Uz dienvidiem U*"» «biedroUls. no Seulas Inēonas virzienā uzbru- Mfisu franēu draugiem mēs ieteikta TAUTĪBU pJUtStlVJU APSPRIBDE BRITU JOSLAS IRO GALVENAJAI kurni mainās ar pretuzbrukumiem un beidzot visā pazemībā atilt reālo MITNE pagaidānl stāvoklis nenoteikts. Art ^^^^ ka Francija iodfen nav vaiis tā f^MAKtm e^^vMiM. «r^n-ca «*«if«i« Hanas upes dvenvMus krastā, nerau- vara, kas bija agriUc^un ka mēs mfl- ISf^af'v^^' v?*^!:U^*^« ^2 arktisko salu. komunistu «u aizsardzības plānu, nevaram bfl- S iJ^l^TiJrV^^^^^ V o ^ a ^ P * ^ ^ ^ Ievadījušas niknus protebru- tikai pēc franēu lokālās uztveres ^lAiiZ Sabiedroto kaja kuft^^a^balsta «« «c«^^ aoikaņas pret kalmi- S ^ n ^ S ^ ' K ^ ^ ^ ^ W karaspēka clņas^^no Dzel\(enis uztverē Biropas vara wLi 1 ^ ^ ^ ^ ^ bombardējot ienaidnieka l i l z . wWza$ daudz tālāk par fraAēu «pē- l*f^J^ Ari «biedroto nviādja «e-Uu ietvaru; Vēl |ss vai atrašanas sumnica. ^^^^ ienaidnieka pozidjām Wlks, lal mēs aizmirstu, ka Slcietaml Uz Anghju .var izceļot 2000 pie<k- un sakaru līnijāmu Vi^uAorajā ame- uesalaužamo franēu armiju 1940. g. rigo. kam radi vai pazīstami uzņe- rikāņu tanku vienības Ielauzušās vādeSi saraustīja gabalos divi nedēļu mas rūpēties par izsaucamiem. IRO ienaidnieka galvenajās Ŗnijās un ie-| laikā MfIsu ada franēu paSreizēJā no savas puses palīdz šo jautājumu ņēmušas Pjonēangu, 40;lQn limeļ-ļ niļUflbt' vara ir tikai nedaudz no-izkārtol Frandjas ekvatoriālā Āfrikā austrumos no Vondžu. p^^iH,a par kādas Balkānu vafsts darbu var atrast 20 ārsti, 10 agrono- Amerikāņu aizsardzības ministrija stiprumu, tās dņas spars ildzinās mi, 20 kainu inženieri, 20 priekšstrād- ziņo, ka UN karaspēks no Korejas nullei, un franču iekfiējā drošība ir nieki. Priekšroka neprecētiem vai kara sākuma līdz 10. janvārim sa-| spēdgi organizētās komunistu par bezbērnu pāriem. Pi/eņem arī ģime-| ņēmis 136.188 gūstekņus, nes dlvēkus, kam nav vairāk par 2 Hamburgā šinīs dienās notika t^-^ tEbu pārstāvju apspriede britu Joslas IRO galvenajā mītnē. Tajā piiedall. jās naciņnālo grupu pārstāvji tm IRO vadošie darbinieki, kas iepazīstināja sanākušos ar IflO darbtbas aktuālajām ppoblēm&i usi turpmākās darbības jautājumiem. Britu joslā patlaban 78.300 DP, no kuriem tiešā IRO ap-riipē — 8300, bet pārējie vācu saimniecībā. Emigrācijai dokumiantēti 14.000 DP, kas vēl nav izceļojuši. Emigrācijā uz Austrāliju patlaban radušies šķēršļi, un izceļošana masu schēmas ietvaros pārtraukta. Tas noticis tik strauji, ka neaizvesti paliek arī visi tie, ko Austrālijas komisija jau bija pieņēmusi. Turpmāk uz Austrāliju varēs izceļot tikai uz indivl duāliem galvojumiem un garantijām par dzīvokli un uzturu. IRO soļiem pie Austrālijas pārstāvības līdz šim nav bijis rezultātu. Arī emigrācija uz ASV kļuvusi gausāka. Līdz jūnijam varēs izceļot ap 12.000, bet izceļošanu gaida vēl ņu finanču lietpratēji, tag^d nosūtīts ap 20.000, IRO aicina visus, kas le Nllillias ļaizo masas Izvada mariiaia flanerheiiiiD - j . . , . , . ^, - I Helsinki (11). — Bij, Somijas valsts f.rx. r^r" u.P'^'?^f prezidentu un ilggadīgo armijas virs- Jarīzes lidlaukā .viņš preses par- ^gi^i^j^^^ trijos karos vadījis s^vjem paskaidroja: atgriežos L ^ ^ ^- komunismu, Kārlu «r pilnu pārhedbu, ka Fran-cija ne- ^^3^^^^ Manerheimu svētdien ap-eiav viena un ka musu pulēs par glabāja Somijas galvaspilsētas Va roņu kapos. Funerālijas sākās svēt dienas priekšpusdienā ar sēru diev kalpojumu Lielajā baznīcā. Pie Ma P r « e « . l i a TM - I I nerheima zārka, ko klāja Somijas ka-tāja?^..^^ Jf.^^^^ stāvēja 4^ģenerāļu goda sardze Tn^Vt^?^ ^^^^^^^ ^^^az^^sg^^^j^^ Dievkalpojumu vadīja somu primašs A^£.J''^-if.- «T^T" s-P'' h^^aps Maksis fon Bosdorfs, asis-a f f l ^ i i ' ^ - ' ' ^ ' ^ ^ i ' ^ \ ' ' ^ lejot diviem citiem bīskapiem. Pie SSl?^^'''^^;" runu teica parlamenU prezi- vJfZ^I? gadījuma Indoķīna mēs ^y n^l^^stru prezidents Karte tlfas apdraudēta. Ja nu tādi ir reālie fakti, tad mēs drīkstētu lūgt mfisu franēu draugus mfis saprast, kāpēc mēs noraidām franču veto vāciešu apbruņoianai. VlcieSi spēlē diezg/in aktīvu, bet bīstamu spēli. Ir labi saprotams, ka tagadējā viņu resp. pasaules polltis-bērniem. Uz Jaunzēlandi var izceļot DECEMBRI IZCEĻOJUSI 10.225 DP nirav^ aJpgnādSni e^kiut'. g^g^,^ ^.^g^^am ^e^r^i^k āņu j^osl^as ^gal^ve nā Jauna iespēja emlgrādjal paveras Rietumvādjas izceļojuši pavisam ar Kanādas darba akciju, ar ko šogad [ 10.225 DF, no tiem 8333 devušies uz tur paredzēts izvietot 15.000 personu, ASV, 829 uz Austrāliju, 772 uz Ka-galvenokārt lauksaimniecībā. Arī šinī nadu, bet pārējie uz Braziliju, Izraēlu ļ situādja atvieglo viņu tieksmes akcijā ģimenes galva brauks atseviS- un citām valstīm. Rietumvādjā pat- „andeles". Tāpēc viņi grib ķi, bet ģime(ne sekos īsā laikā, pie kban vēl atrodas pavisam 211.632 atkalapbruņoSanu ..pārdof par kam visai ģimenei reizē izsniegs vīzu, bēgļi, no kuriem IRO nometnēs dzI-r^'P^J*"' lielāku maksu. Pēc ilgu tā garantējot ģimenes noteiktu pār- vo tikai 50.439. Vācu bēgļu nomet- 9«du Hitlera paroles „sviesta" vietā vešanu. nēs atrodas 60.448 personas, bet lie- Helgabali" un pēc smagi zaudētā ka- Runājot par pārkārtojumiem no- lakā daļa bēgļu - kopā 100.745 ār- r» vāddil beidzot sajfit savas dzīves metnēs, IRO pārstāvji informēja, ka zemnieki dzīvo i^ivāti, un viņus IRO *"9*'>P*J«- Vācu nauda balstās uz so- Vartas'un Eversburgas nometnes pār-ļ aprūpē vienīgi izceļošanas jautāju-1 Y^5" fabrikas sāk no mos. ,§?*ron.«»« varam runāt par agresiju, kas vērsta pg^gŗj^j^^^ NeraugoUes uz lielo AD ' - u A aukstumu, ģenerāli Manerheimu viņ^ AP ziņo no Parīzes, ka pre^cidents ^^gjg ^g j^^dīja Hdz šim nepie pirrSezfi/d^en^ta^m^, ^k^a p -ār^ej-ā'sf ^Ei^ro"p"as^ -n^a- ' ^dzētas *ļa užu masas, «Uas, salīdzinot ar Vādju, būs privileģētā stāvoklī apbruņošanās plāksnē. Vādjas apbruņošanu neuzsākšot, iekams Rietumvādjas iedzīvo- ^jl paši nebūšot panākuši saprašanos Šai jautājumā. ^Arī sabiedroto aprindas Frankfurtē pārliednātas, ka pirms vāciešu apbruņošanās jārada vesela virkne psi-choloģisku un politisku priekšnotei- ^^u, kas Rietumvāciju dešāk piesaistītu rietumiem, Plevēna Vašingtonas apmeklējums nostiprinājis arī amerikāņos pārUecibu, ka ar Vādjas iekļaušanu Eiropas aizsardzības sistē-naa nav jāpārsteidzas. Tādēļ turpmāk galveno vērību veltīs okupācijas statūta apmaiņai ar aizsardzības līgumu. ies pilnīgā IRO pārvaldīšanā, un šo nometņu darbība paredzēta līdz š. g. jūlija beigām. Plašākas pārrunas izsauca ziiņojums, ka Ierosināta īpašas komitejas dibināšana no dažādu starptautisku, vācu un DP organizād-ju pārstāvjiem. Sīs komitejas uzdevums būtu pārraudzīt un event ari aprūpēt Vācijā palikušos DP pēc tam, kad IRO izbeigs savu darbīl u. Sis Ierosinājums vēl ir tapšanas stadijā, IRO aldna plm» emigrādjas formāli nokārtot laulību dokumentus tām ģimenēm, kas laulības slēgušas tikai baznīcās. Vācu saimniecībā dzīvojošie aicināti kārtīgi pildīt savus maksājumus par dzīvokli u, c, jo pretējā gadījumā vācu iestāžu celtie iebildumi var nopietni traucēt izceļošanu. Šādos gadījumos IRO nevarēs ļ sniegt nekādu palīdzību. Laikraksta LATVIJA apgāds un redakciļa Sf i . f. februāri p ā r v i e l o j g i i e s us musu 03b) adrese In G r s f e n ā i c l ī ā u / O b b . , DP Camp, Lettische Zeitung Latvija Lfidsam misn Sdzsirādniekus, abonentus, pārstāvjus un a p ^ a klientus visu korespondenei« naudas pārvedumus uc sūtījumus turpmāk adresēt uz augšminēto adresi. Vai Kiemenflss bbedzls? pietnu konkurend „pasaules tirgfi". Tagad, kad vādeSas atkal aicina dot upurus, bet Šoreiz ne uzbrukuma, bet eventuālam aizstāvēšanās karam, viņu atbilde varētu bfit „jā". Kanders Adenauers bijis gatavs piekrist vācu apbruņoSanai, bet viņam Jāiztur sociāldemokrātu opozldja, kuru sekste pēdējās vēlēšanās augusi. Tagad vācu partijas sacenioties prasībās un PLAŠA nTiRlSANAS AKajA" CECHOSLOVAKIJĀ Prāga (11). - Dr. Vladimirs Kle-mentiss, kas pēc 1950. gada maria I noteikumos, pēc kādiem viņi savu bija komunistiskās Cechodovakijas remilltāri^iju rieinmu sabiedrotiem ārlietu ministrs, bet pēdējā laikā krī- gribētu pārdot Komfinistu pasaules tot nežēlastībā strādāja par nenozi- miera draudu atroosfairā vādeil iz-mīgu ierēdni, kopš dažām dienāni no- manto situāciju, lai no uzvarētājiem zudis. Viņa dzīvokli Prāgā apsargā izspiestu arvien vairāk. Bet nav Izslēgts, ka v i d bīstami vaspilseta klīst baumas, ka Klemen- griel pail savā miesā. Ja nu viņi do-tiss esot vai nu aiĶ:i«tinfito vai atro- n j , | „ palreliējā sltuādļā vaiētu doties mājas arestā. Viņa izbēgšanu «merttiņu karavīru aizsardzībā mle-uz bnvo pasauli uzskata tikpat kā U f l l sēdēt ap galda un dzert P"s"?'^?*'*°?vJ*ni '^i'*'S!ri«»'>. »«« varētu ari gadīties, ka savā laika pie<telijas Eduarda Bene-krt^^ , pai„ "p„uas blo-ša Londonas tr.mdaa valdībā ķomu-ki, j , ^^j, ļ,. u i^t'^r «PSMen» ^tu ļitevēlas RoSr?,l,^TrSi,»i« pa, aizsardzības Joilu. tad rfiis ? ;r« "1 it vācieši «ktu aUtātl Jāņa dienas tur, kādas plašae tirišanas ak-1 j^esmlgā labsirdīgā maiguma varš. Kā Sl Ivana žēlsirdība un maigums izskatās, to var apliecināt katrs no Krievijas atnācis gūsteknis. Ja rie-minisUijā. Atlaisto vidū ir tiklab n o - l ļ ' ^ " aabiedrolo vienības bfitu spies-daļu vidltājl, kā arvienkāZ s t l S t L^ad"^^^^^ Sa' Ts.^*» «n«;«»; „ * i , s i r ; "^*» vāciesiem mazākais Jāzina, «m^u-n^isHt u JpHartEija..s bhlioeHdHri . ' k1,^a s tiktu darīts*, l.a- iis k* a^ rai ,piio«t«esn« ciāls, Ar pēdējās dienās notiesātiem e''"' ^ cijas ietvaros, pēkšņi atlaisti no ama ta 250 ārējās tirdzniecības un izglītības ministrijas ierēdņi. Līdzīga tīrīšanas akcija sagaidāma arī ārlietu augstākiem katoļu garidzniekiem, vis* pārībai zināmais pēdējā gadā notiesāto čechu garīihnteku skaits pieaudzis uz 32. kristu ienaidnieka rokās. Labi tēmētas bumbas, starp tām atombumbas, par to Jau gādātu. (Turpinājums 8. Ipp.)
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 7, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-02-07 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510207 |
Description
Title | 1951-02-07-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1951. g. 3. febtuto
britu
ieveoai
len Kmfica hM
lATVUA
Latvian Newipaper
Nr. II (455) Febr. 7, 1951
PuUifber: JinisNiedra» Auguat-dort
b. Detmold, Lager, BL
Phone Auaiutdorf 02. Prlnter:
Wtilbelmer Dnicker«i G. m.b.H.,
Weilbeim (Obb.). Publisbed twlc«
Oroilation tl.OOO.
Sponsor — InteniationBl Refage»
Oiganization. lATVlAN NEWSPAreR.
Nt. 11 (455)
l^dldien, 1951. g. 7. febr.
Imftk trtSdlenii un sestdlenfts.
Izdevējs: UtvleSu Centrāli Komiteja.
Gtlveni redaktora v. t
Maksis CuUtis, Redaktori: P.
Klins, V. Lesiņft, E. Raiitert,
L. Svarcs. Apgāda saimniecības
vadītāji A. AboUņI. Austrālijas
redakcijas vadītājs A. Smits
(11, Llndeii Avenue, Wendouree,
Ballarat, Vic, Australla). Re-dakctjat
adr.: (13b) Grafenatcbau
(Obb.J, DP Camp.
l g j * s , i ) ē c kam Sra^
Bs nobrufa
kainsjiSI'
Pārvieiotāiti personām darba
pirmtiesības
DlIZUMX UZS5KS DARBlBU DP BANKA V S O J S - K O STEIDZINA
DP IEKĻAUŠANU VSCU SAIMNIECĪBĀ - . NACIONĀLO KOMITEJU
DBIEGACIJAS MEMORANDS AUGSTAJAM BEGĻU KOMISSRAM PIE UN
Nacionālo komiteju sakarnieku
konference
^ no galvenais mītnē Minchenē iinTs dienSs notika nacionSlo komiteju
sakarnieku konference, kur IRO vadošie darbinieki informēta sanāksmes
dalībniekus par organizācijas darbību un tuvSkaJiem nodomiem,
t>aSreiz amerikāņu joslā 100.000 mm
' ^ ^ ^
ift irtlU levaiM
" ^3ļĒb^a)as s ^
^'^llpKBrauSenā
^lugl^ iKUttdas ātru^
itai^
^""^^"^•"•^-Ttt;' lidotāji..
tļi salies. VIQ|
iufpis, tin biji
Ja
kam,ir
m
mm
agrāko»
41 nenotflBļ.
Havenl ivM
irana Hsdtoi
jitCatr"
JbaltottarO*
Stādi dāP*
pārvietoto personu, ieskaitot vācu
saimniecībā izvietotās. Apmēram pusei
jau sagādāti galvojumi izceļošanai
uz ASV. Pārējo vidū daudz tādu,
kaa paliek vācu saimniecībā, kā vecie,
siHmae u. t t Visi, kas ieinteresēti
emigrācijā un kuriem vēl nav
galvojumia, varēs toe iiaņemt. Vašingtonā
vēl ir 80.000 galvojumu, no koi-ŗim
(ki}u saņems Rietumvācija. Tāpēc
reflektantiem steidzami jāpieteicas
pie emigrācijas Ierēdņiem, kas
atrodas sekojošas vietās: Fraakfurtē,
Sveinfurtē, Nimbergā, Bamībergā,
Ambergā, Ingolštatē, Traiunšteinā,
Bad - Reichenhallē, Bercbte^gadenā,
Feldafingā, Volfārthausenā, Minchenē,
Grafenašavā, Bad - Verishofenā,
Augsburgā, Neuuhnā, Ulmā, Ludvigs
4)urgā un Manheimā. Var pieteikties
arī Vispasaules luterāņu federācijā
(LWF) un Pasaules baznīcu apvienī
bā (CWS). IRO brīdina izceļotājus
pasteidzināt galvojumu sagādd, jo
laiks ir īss. Emigrāciju vairs varēs
tecbniski izkārtot tikai tie, kas būs
dokumentēiušies līdz marta sākumam.
^
Uz Raoadu var emigrēt visi dai^Da
spējīgie no 115—45 g. vecumā uai vi-ņi
locekļi Ķanade» emigtā
(^a$ kojmM br ar mieru atsevišķos
gadf|umos apspriestiies ar personām^
ka« pārsniedz šo vecumu. U2 Autrā
liju un Jaunzēlandi joprojim turj^ā
jas individuālā izceļošana/ Arī uz
Dienvidamerikas zemēm Izceļotāju
vecums ierobežots no 18—45 gadiem.
Arodu speciālistus ielaiž līdz 50 g.
vecumam.'
IRO aprūpē esošas pārvietotās per
sonas paātrinātā kārtā izvietos vācu
saiimnieclbā. Pēc 1. marta vairs pa
Uks tikai dažas aprūpējamo nomet
ņes. Se ietaupītos lldzfekļi» izlietos
emigrācijas veicināšanai. IRO daris
iespējamo, lai tomēr paturētu virs
uzraudzību pār pārvietoto personu
nometnēm līdz organizācijas likvidē
šanai 1. sept
Liels samniecisks faktors Vācijā
palicēju dzīvē būs DP banka, kas
darbosies pie vācu bēgļu bankas Bon
nā. Projekts, ko izstrādājuši amerikā
*neitU«M
Pievem ai iriezlcs
apnUerinSis
Parīze (11).— Svētdienas pēcpus-
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-02-07-01