1949-08-03-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Kas nāks IRo Vieta Zenēva (NYHT) _ r, I š i j a pag. pirmdien n^^'ia te iegumā ierosinS" 1 ēnoto nāciju augsts nata dibināšanu, Zl ^"'^^ glu lietu kārtošana n?'"°5 vidēšanas. P^c Ierosinājums iesniegt, im ecisko un sociālo l L „ , > taja ģenerālsekretārs Tri*"^ aicināts sagatavot attiJin^"'1^ ķtu līdz Apvienoto n S f P^o. jai sesijai šā gada riH« - "^''^ jas un Beļģijas vald?b?;'- ticēt šim komis?rS, I S T ^ zpavalstnieku tekošTuetS, nu un starptautiska nn» ^''^ ādSšanu b ē g l u " ' i : ^ g^ No Londonas zino irt» . elvalstu ā r l i e t u ^ S i ' ^ . S» . konferencē, kas izstādi ^ gurna projektu ar AU«M\"^'" omju pārstāvis Zarubln3 asljls. lai līgumā ZS^Jt ar Austrijā palikušo DP patriāciju. Anglijas un gāti šo prasību noteikti?,,^ ši. Zarubins ierosināja ka S ēgliem un p ā r v i e t o /; as atbalstījušas sabiedroto ?5 lekus vai kalpojuši vācu aS tņem IRO smegto palīdzību, laij, tteiktos repatriēties. RietumS arstavji uz to atbildēja, ka iT onas sanāksme nevar lejauķtiH pvienoto nāciju organizadja unkcijas, un ka padomju deletk rosinājuma izpildīšana nozimft magu draudu, bēgļiem. Vai pienākusi kārta ^ Tibetai •Delhl (Č). — KomOnisto akflvUi. Āzijā turpina pieaugt. Kā to ti-a pēdējās Neru kongresa partQti uāksmes, Indijā pašreiz ai iet lēm darbojas tūkstoSiem konliiliit. a aģentu, kas provocē sadntnui uzkūda {audis. Šai sakarā inte» antas ziņas saņemtas no Tibelai iekas, ka tur pašreiz risinia tevo-ūcija, lai gāztu Daļai Lamu 11111» ibinātu t. s. sarkanā Lamai K8 lU. Tibeta, kas līdz 1917. g. pasaulei lolltiskajā spēlē bija tikpat M li« lojāmes, pēdējos gadu desmitoi ijis nemitīgs angļu un krievu li- ;erešu sadursmes centrs, Tibetiiii, ēzdami eiropiešiem, dažkārt pilm'ji «aptveramu dzīves veidu, ar sekliem pratuši savu valsti herniētlii loslēgti- no ārpasaules iespaito ?ar to jāpateicas galvenokārt mi- Ilgajām kalnu grēdām un augs»!- ,ēm, kas Tibetu un Daļai Lamu ialvaspllsētu Lhasu ieslēdz no i-lām pusēm. Tagad ar komU* ifensīvu Ķīnā, nemieriem m fīņā un pēdējos mēnešos radus» itāvokli Indijā, Maskava, acim «• Izot, izlēmusi, ka pienālius m iri Tibetai. Tibetas centrālais jffr lolitiskais stāvoklis un ,,bud* )āvesta" Daļai Lamas milzīga ņ> imība Āzijā ir vērtības, icuru ^ lūšanai Staļins nežēlotu lidzekl« Jau drīz pēc revolūcijas foW ti918. g. padomju emisāri noājg t h a s ā sūtniecību. Ang|u P * ietekmē krievus tomēr drīz p a» m Tibeta oficiāli atzma, ka poļ [liskā virsvaldība pieknt g f947. g. dažas ned|as pec Ln Pakistānas -neatkarības p J J Lšanas Lhasā no jauna Padomju komisija no M a j f ^ Daļai Lamu vairākas nedea pārrunāts jautājums f J ļ ^ Llijas radīšanu D^I^^.^Jaat-Ķlānam nepiekrita, un kom s . griezās Maskava, neka nesanu UP no Londonas pai^M J „ , ļ pašreizējā revolūcija ' f l | ^ i , ;, cionālās Ķtof .^'S ilasž Pi^ prasību dēļ. ŅacionalJ prasījuši ieverot Ti Ķīnas jurisdikciju P^J,' esavie»» Tibetu ar arpasaul « ^^^^ pat ne telegrāfa kaoeu^ Valdība nosūtījusi Ijaļ , r. VDāanļai,i Llaami taāv ē«lPdzf iv.v\a' nēn. Piif Idivi gadiem viņaniPŗ ^ :kāds ārzemnieks izd^';, 50 ho!^ , atentātu. Pamatodamies stopu. Daļai L a % ; i ; r o# hermētiski s^dza, TiW\,siraI>S;^ ILATVIA Latvlan New8paper pubiubcd uii(S«r E0COII a v ll jjfļSu DlTlslOD Autboilsatlon Hufflber UNDP 196. Publisher ļiļļ Bditori Valdemāra Lam» DP Caiap Erlangeo. OI)erītOrauBaldc-<Btr. L Printeri 01in«r Ungeheuer. LMdwl8B-tnug. Kamertrtr. 16. PublUhed tļļlceweefcly> Clrculatloa: 14.0W Nr. 7S (303) Trešdien, 1949. g. 3. augustā Iznfik treSdlenfis un sestdienas. Izdevējs: LatvleSu Centrālā Ko-mitēja. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: M, CuUtls un A. Klāvsons. Re-daktorl: Bolfitelns. Fr. Igals. J . jekabsons. F. Krusa B. Ķīselis. H. Mlndenbergs, A. Ozols, E Raisters, L. svarcs. Redakcijas adrese: Esslln«en/N., Uhlandstr. 8. tel, 17339. EIROPAS KA TĀS Londona (BBC). — Ģen. Bred- 1^ im viņa immāoifi sviftdien Frank-lortē sasiapiljs ar amerikāņa okopā-fm$ B spēku Tieniim aogstāklem virs-flieUan. Pincniien viņiem turpat bija gatnm ar IMtimt un Luksemburgas giilitlro vadību, bet otrdien 8 ASV Mlbu priekihiieki izlidoja uz Londonu, Amerikāņu štābu pciekšnieku vizīte Eiropā ir šis n€dē}as sākumā galvenais politiskais temats lielajā presē. Komentlitori vienis pratis, ka amerikāņu ģenerāļu negaidītais ceļojums saistās at kongresā skaidri izpausto attuiibu Trūmena prasītās summas atvēiēganal Eiropas apbru-ņoSanai. ASV oficiālās iestādes neslēpj, ka štābu priekšnieki ieradušies Eiropā, lai steidzamības kārtībā noskaidrotu jautājumu par Rietumeiropas bruņoti^ spēku vadīl)as un darbības faktisku saskaņošanu eventuāla kara gadījumā. J a mūsu štābu priekšnieki desmit dienu laikā neierodas mājās ar skaldni ziņojumu, ka šāda saskaņošana .iespējama," raksta angļu liberāļu Observer Vai^ingtonas korespondents, ^tad maz ticams, ka kongress prezidenta Trūmena pieprasīto summu atvfii Prezidenta ierosinājums vienīgi tad legds kongresā vajadzīgo valrfikumu« Ja ģenerāļu sarimas Frankfurtē, Parīzē, Londonā, Vīnē un Berlīnē rādīs, ka Eiropas valstis ne tikai vārdos, bet arī darbos gatavas sadarbībai." Ir zināms, ka Bredlijs atvedis līdz gatavu plānu, kam pievienoties aicināti Rietumeiropas bruņoto spēku vadītāji un valdības. Rakstot par šiem tuvāk nezināmiem armiju reorganizāciju plāniem, Londonas Sun-day Express aizrāda uz domstarpībām, kas starp amerikāņiem un angļiem pastāv pašā kardinālajā jautājumā par mieru vai karu. Suņday Express raksta: „Bredlija plāns mums pierāda, ka Sav. valstis tagad uzskata karu ar PSRS par nenovēršamu. Anglija turpretim tā nedomā. Kaut gan mūsu attieksmes ar PSRS nav tādas, kādām tām vajadzētu būt, mēs tomēr ceram, ka laiks, pa-J cietība un godīga cenšanās palīdzēs atrisināt daudzas, problēmas. Amerika turpretim uzskata karu ar Padomju savienību par neizbēgamu un sākusi pilnīgi atklāti izklāstīt plānus, kā izcīnīt karu." Apcerot tās pašas Rietumeiropas aizsardzības problēmas, pazīstamais komentātors Scrutators spriež neciē-ļas laikrakstā Sunday Times S^di: «Vispirms jāapmierina franču pra-Ģen. 0.Bredlijs iepazīstina loceklis ar ASV militāriem „Apbrunosanas programmas nepieciešamību pasvītro jauna kara regs" Vašingtona (R). — Piektdien pēc-misdlenā amenlkāņu tautas vietnieku nama Šrli^vs Micoīnlsija noklausījās ASV augstāko kBiŗa lietu vadītāju paskaidrojumus par Trūmena valdībai Izstrādāto militāro programmu, kas paredz brīyo nāciju apbruņoša-nu amerikāņu ieročiem. Sie militārie vadītāji, līdzīgi Ečesonam iepriek- SSj§ dienā, tēloja starptautisko stāvokli dkmās krāsās. Viņu paskaidrojumu ietekmēti, daudzi kongresa locekļi, kas bija nostājušies opozīcija Trūmena programmai, savu viedokli tagad grozījuši. lekSms izlidot uz Eiropu, komisi- Jaa 85d§ ieradās triju ieroču šķiru virspavēlnieki ar ģen. 0. Bredliju priekšgalā. Pirmais paskaidrojumus sniedza aizsardzības ministrs Džon- 8ons. Pēc viņa pārliecības, jāsaliek kopā visi Atlantijas valstu bruņotie spSki un jārada viena kopēja virspavēlniecība. Rietumeiropas apbru-Ģošanas programnļļa būtu izšķirīgs faktors ASV drošībai pat tādā gadījumā, ja Atlantijas pakts nemaz ne-un neatļāva _patk^..^3 ai^e kalnu ekspedīcijai tajā pilsētā. Pirn^s l^^r ^i,es p-mu mēģināja n o g a t ar^^,,3 šīnu, bet „sveto sain' . J mēģināja atvērt kāds J apkalpotājs, ko eKsp gabalos, ZILOŅI) BR'ESf/ lielos baros ^1^^%^^^^ S-iedzimto ciemus « " 1 1 33 trālafrikā, ziņo Bg tājs. Nēģeri panisļjs 1,,^ savu iedzīvi ,f «zKlid^ : I Milzīgie z i l o f dēļ. B sausuma un ka^tum tu, ^ slāpju mocīti, "ļķi stās ganības un i.^j^^as stās ganības un meklē dzerame-- Trumens par Grieķiju un Turciju Vašingtona (A), — Prezidents Trū-roens pirmdien kongresā nolasīja ziņojumu par stāvokli Grieķijā un Turcijā. A S V prezidents pauda pār- Jj^cibu, ka ar amerikāņu palīdzību Grieķijas valdība ierobežojusi komū-ļustisko partizānu darbību un ka ir iwedzes nākamajos; mēnešos pilso- ?«kaŗu pilnīgi izb«!igt. Trūmens uzsvēra, ka grielļiu armija un bruņoto «peku vadība uzlabojusies. A S V le- WM un instruktori esot vienojuši "«i?as sparu" un neatlaidību." Ne-uz šiem panākumiem, to- » jarēķinoties ar turpmākiem par-ļUanu uzbrukumiem, jo tie jopro-m saņemot palīdi:ibu no Bulgārijas un Albānijas. Prezidenta ziņojumā minēti a r i precīzi skaitļi. S. g, marta beigās Partuanu kopskaits bijis 19 830,, ka-gadu iepriekš 26.000, Kopš p i l - y kara sākuma 1946,, g. jūnijā ««niiemieki zaudējuši 70.028 k r i t u - ļOS, ievainotos, pārbēdzējus un gū- Jl^Kņus. Tā ka caurmērā partizānu JP^ visu laiku bijuši ap 20.000 vī- Jrj^s nozīmē,, ka triju gadu laikā komunistiskas armijas sastāvs3 "^^pus reizes atjaunots. Bez pali- «Das no ārzemēm tas nebūta bijis iespējams. ^ a r Turciju runādams, Trūmens «Jica cerību; ka ar A S V ieročiem miin? ^ ^ ^ ^ ^ ^ sasniegusi augstu l i - isa Matliek mai ko vēlēties «aujas spaļu cHSanS.'* būtu noslēgts. „AļDas šīs programmas lieliski sader kopa, un abas tās' izriet no vieniem un tiem pašiem draudīgiem apstākļiem," teica Džonsons. „Aukstā kapa taktika var viegli grozīties. Tagad pienācis brīdis, kad ASV prezidentam jādod lielākas pilnvaras, lai mēs varētu sekmīgāk mobilizēt Amerikas resursus pasaules miera nosargāšanai. Moderno karu iespējams sākt un attīstīt līdz šim neapjaušamā straujumā. Tāpēc ir nepieciešams lielāks elastīgums v i s u vajadzīgo līdzekļu pielietošanai Vākums, kas radies Rietumeiropā pēc otrā pasaules kapa, ir vilinājums iespējamam ienaidniekam sākt uzbrukumu, — tam ienaidniekam, kas kāro sagrābt savā varā Rietumeiropas augošās produkcijas potenciālu." Džonsons reizē ar to uzsvēra: „Gribu deklarēt absolūti skaidri, ka militārās apbruņošanas programma neparedz sūtīt amerikāņu karaspēku-uz Rietumeiropu, Pēdējai mēs s'nieg-sim tikai technisku palīdzību, nosūtot tikai ierobežotu skaitu anieri-kāņu instruktoru un techniķu." Pēc tam paskaidrojumus deva ģenerālštāba priekšnieks- ģen. Omārs Bredlijs, runādams arī klātesošo aviācijas un kaŗaflotes komandieru vārdā un izklāstīdams vispārējos vilcienos plānu par Atlantijas telpas aizsardzību. Kollektīvās stratēģijas plāns prezumējot šādus piecus faktorus: 1) ienaidnieka uzbrukuma gadījumā ASV uzņemsies stratēģisko bombardēšanu uz tālajām distancēm. Bredlijs pie tam uzsvēra: „Mūsu galvenais uzdevums kopējās stratēģijas ietvaros būs — gatavība laist darbā (deliver) atombumbu." 2) Amerikāņu kara kuģu eskadras un rie-tumunijas >ūras spēki izdarīs kopējas operācijas, ieskaitot arī operācijas jūras ceļu brīvības uzturēšanai. Turpretim katra valsts atsevišķi riā-pēsies par savu pašu ostu un savas piekrastes aizsardzību. 3) Eiropa sagādās sauszemes armiju galveno masu, ko vēlāk pastiprinās ārpus Eiropas pakāpeniski mobilizējamie spēki. 4) Lielbritānijai, Francijai un citām paredzamā kaujas rajonā esošām valstīm piekritīs uzdevums _iz-darīt gaisa uzbrukumus uz tuvām ^ distancēm. 5) Ikvienai valstij būs jāpilda tādi uzdevumi, kas atbildīs tās spējām un tās ģeogrāfiskam stāvoklim. Bredlijs piebilda: „T:k daudz par mūsu stratēģiskiem plāniem. Vēl vairāk tos atsegt nebūtu lietderīgi. xMums stāv priekšā ilgs saspīlējums un, stājoties tam pretim, mēs nedrīkstam būt svārstīgi un nenoteikti. Apbruņošanas programmas nepieciešamību pasvītro jauna kapa rēgs. Pēdējos divi gados ASV ārējā polī- (TurplnāJumB 8. Ipp.). i Angju un amerikāņu uzskatu dažādības viskardinālāko jautājumā iibas. Mūsu sabiedrotie franči no pašu pieredzes zina vislabāk, ko nozīmē pareizi noorganizēta zemes aizsardzība. Tā jānoorganizē tā, ka uzvaru gūst jau pirmajā kaujā, jo būtu galīgi nepareizi Franciju sākumā upurēt, lai to tad vēlāk atkal atbrīvotu." Scrutators tādēļ nožēlo kongresa opozīciju Trūmena ierosinājumam. Vēl pirms 6 mēnešiem kongress nebūtu cēlis nekādus iebildumus, bet tagad amerikāņu sabiedrībā un politiķos izmanāma zināma vilšanās par citām pēdējā laika politiskām im financiālām akcijām. Stipru iespaidu atstājusi amerikāņu neveiksme Ķīnā un daudzi vēl arī nav apmierināti ar Maršala plāna līdzšinējiem panākumiem. BBC politiskais redaktors arī nožēlo ASV kongresa noraidīgo izturēšanos Eiropas apbruņošanas lietā. „Visa Eiropa pārliecināta, ka Amerikas militārā palīdzība ir ti^šs papildinājums Atlantijas paktam. Tā dpmā arī Trūmens, bet diemžēl, ne visi amerikāņi. Sis ir pirmās domstarpības, kas radušās abu lielo amerikāņu partiju sadarbībā, im ļoti nožēlojami, ka arī senators Vanden-bergs nostājies pret Eiropas atbalstīšanu. Pibiīgl saprotama kongresa vēlēšanās taupīt naudu, un i H miljardu dolāru ir ļoti daudz, bet jāpadomā arī, ap ko lieta iioreiz grozās. Pareiza tādēļ bija ndnistra Eče-sona atbilde pallcbtības plāna pretiniekiem, ka Eiropai jādod drošības sajūta, kas bez ieročiem nav iespējams, un ka jaunā militārās palīdzības programma politiskā plāksnē būs tas pats, kas sainmieciskā laukā jau ir Maršala plāns. Amerikāņu štābu augstāko virsnieku vizīte Eiropā tomēr rāda, ka pati ASV valdība uz šo lietu skatās nopietni. Tāpat pieredze Berlīnes gaisa, tilta akcijā devuiil pSrlifeEJlbtt, k r ^ r o p a ar Ai«^riku vajadzības gadījumā Var visai sekmīgi sadarboties. Un tām jāsadarbojas arī tagad, kad uz spēles likts visas pasaules rmers. Nodibināts fonds Vācija palikušo aprūpei LCK priekšsēdis H. Klarks Franciļā skaidros emigrācijas iespējas LĒMUMI UN AimJuMILCP SESIJĀ Atzinums silitt mfisa centrftlo lestfiiu pārstāvjus uz galvenajām emigrācijas zemēm, bloķēta fonda radīšana Vācijā palikušo tautiešu aprūpei pēo IRO darbības izbeigšanās, ierosinājums aicināt LNP prezidiju gādāt par darbības pārkārto šanu un nodoms lidz rudenim iz^ strādāt noteikumus neklātienes mācībām bērniem visos kontinentos— tie bUa četri svarīgākie lēmumi LCP 15. sesijā 28. un 29. jūl. Imbs-hauzenā. Darba kārtībā paredzēto Jautājumu par LCK turpmākās darbības plānu un eventuālu pilnvaru paplašināšanu atstāja neizšķirtu lidz nākošai sesijai, kas, cik paredzams, sanāks turpat Luterāņu pasaules federācijas britu Josfas studiju centrā novembra sakumā. Izceļošanas iespēju kārtošanai LGK priekšsēdis Klarks jau tuvākajā nākotnē izbrauks uz Franciju. Arī uz pārējām emigrācijas valstīm sūtīs pārstāvjus, kaut ari tiem būtu Jāizceļo parastajā darba spēka vervēšanas gaitā. Valsts un sabiedriskās mantas bēdzinātājus turpmāk reģistrēs īpašos sarakstos, un iespējams, ka neviens no šiem tautas kopības interešu grāvējiem nevarēs izceļot. Pēc V. Januma Ierosinājuma LCK juridiskā nozare šai vajadzībai izstrādās noteikumus un Jau sāks neapzinīgo latviešu reģistrēšanu. Aizstāvot visas trimdas saimes intereses, LCK turpmāk stingrāk vērsīsies arī pret nodevu nemaksātājiem. Sesija izteica vienprātīgu atzinību un pateicību pašaizliedzīgajai latviešu skolotāju saimei. ,r Sesijas abas apspriežu dienas šoreiz pagāja citādā noskaņā nekā allaž. Rīta agrumā LCP locekļi pulcējās Imbshauzenas studiju centra bazniciņā uz lūgšanu un bibeles stundu. Ari pēc vakariņām notika svētbrīži, un pašu LCP locekļu — mācīt. J. Turka, A. Abakuka un V. Voitkusa, bet it sevišķi mājas tēva prof. E. Smlta dedzīgi paustie dievvārdi radīja noskaņu, .kas saskaņotu darbu ievērojami sekmēja. Ar interesi LCP locekļi noklausījās prof. T. Celma Ireferātu par reliģiju un zinātni un prof. E. Smlta baznīciņas mijkrēslī atskaņotos Bēthovena, Brāmsa un Lista skaņdarbus klavierēm. Dienu pirms sesijas sanākšanas Imbshauzenā notika L C K paplašināta sēde un Daugavas Vanagu centrālās valdes apspriede. Sesijai savukārt sekoja L N P prezidija sēde, tā ka prof. E. Smita un pārējo centra darbinieku viesmīlību mūsu tcimdas dzīves vadītāji baudīja turpat nedēļu. Jo sirsnīga tādēļ bija pateicība šķiroties. Rozohļo cerību vietā stājusies nepielūdzama īstenība OPTIMISTISKS NOVĒRTĒIUMS Berlīne _(SS). — Amerikāņu, militārās valdības oficiālajā ralSījumā pag. sestdien paziņots, ka ir cerības visu.trīs rietumjoslu DP izvietot vēl līdz S. g. beigām. Hesenē jau šo rudeni vairs nebūšot nevienas pārvietoto personu nometnes. „IRO izveidojusies par lielāko transporta orga-^ nizāciju pasaulē," teica runātājs. „36 lieli kuģi tagad šķērso pasaules jūras un vismaz 30 vilcieni ik mēnesi nogādā DP no nometnēm līdz Eiropas ostām. Sekmīgi ievadīto DP izvietošanas darbu pēdējo gadu zināmā mērā kavējis jaunu bēgļu pieplūdums no dažām valstīm, kur brutāli rīkojas t. s. tautas demokrātiju valdībai. Atlikušo DP vairākums sastādās no baltiešiem, ukraiņiem un poļiem. Zīdu skaits to vidū sastāda 21i procentu." Pēdējā nedēļā repatriēti arī 117 Polijas pilsoņi, kufu pārvešanai uz dzimteni Varšavas valdība bija atsūtījusi uz Frankfurti īpašu vilcienu. Aizbraucēju vairākums bija tādu, kas līdz šim dzīvojuši ārpus nometnēm. Jauno DP likumu ' laikam tomēr nepieņen Vašingtona (SS). T AP aģentūra 29. jūlijā ziņoja, ka senators Mekkorens (P. McCarrom) „aizsi-tis durvis jebkādai jaunai akcijai lielāka DP skaita uzņemšanai Sav. valstīs". Mekkorens, senāta juridiskās komisijas priekšsēdis, izteicies reportieriem, ka senāts varot pieņemt tikai tādus likumus, kas negrauj valsts saimniecību ar jaunu imigrantu ielaišanu. Un vispār jauns likums neesot vajadzīgs pirms nāk. gada maija, kad ASV būs iebraukuši līdzšinējā likuma kārtībā ielaižamie 205.000 ieceļotāji. Katram jaunam likumdošanas aktam esot jārēķinās ar pašreizējo bezdarbu un dzīvokļu trūkumu Sav. valstīs. Ievadot ziņojumu emigrācijas jautājumā, V. Lambergs konstatēja Jaunu attīstību aizbraukušo tautiešu spriedumos par dzīves un darba apstākļiem. No visām emigrācijas zemēm sāk pienākt vēstules, kas liecina, ka pirmo rožaino cerību vietā stājusies nepielūdzamā skarbā dzīves īstenība^ Vi?ur mūs gaida smaga eksistences cīņa. Sākuma princips — tikai labu dzīvi— neattaisnojas. Mēs neesam bēgļi, bet cīnītāji, un Ja latvieši, atstājot Vāciju, vadītos no šīs domas, tad neprasītu — kur es labāk nopelnīšu, bet gan — kur vislabāk savus spēkus varēšu likt lieta^: par Latvijas atgūšanu. Praktiskās izceļošanas iespējas pēdējos mēnešos nav mainījušās. Saņemti norādījumi, ka Francijas darba un iedzīvotāju ministrija pašreiz izstrādā Jaunus imigrācijas noteikumus, paredzot ievērojamus atvieglojumus DP un it sevišķi baltiešiem. LCK nav varējusi izpildīt iepriekšējās sesijas lēmumu — stāties tiešā kontaktā ar attiecīgajām ministrijām Francijā, lai sekmitu latviešu uzņemšanu, jo starpposmā sūtnis J. Feldmanis kārtojis aktuālāko skrīningu jautājumu un vēlāk aizbraucis uz Vašingtonu. Pārrunās izskanēja dibināti pārmetumi, ka LCK emigrācijas iespēju paplašināšanā pēdējos gados par maz pievērsusies Francijai. Lai mēģinātu nokavēto atgūt, vistuvākajā laikā uz Franciju dosies priekšsēdis H. Klarks. Jaunas iespējas solās pavērties Norvēģijā. LCK tiešos iesniegumos un ar ģenerālkonsula Vanaga aktivitāti cenšas panākt lielāku izceļotāju skaitu, sevišķi rūpējoties, lai Norvēģijā izvietotu gados vecākos, kā arī grupu mūsu zinātnieku un kultūras darbinieku. Pēc pirmajiem optimistiskajiem vērtējumiem no Austrālijas tagad saņem ziņas, kas 'izceļotāju straumei daļēli liek apsīkt. Vēstulēs ziņots, ka tautieši, kas pēc 2 līguma gadiem prasījuši atļauju tālākai izceļošanai, to nav saņēmuši. LCK pieprasījusi paskaidrojumus. Emigrācija uz ASV, V. Lamber-ga konstatējumā, ievirzās raitākā gaita. „Tautieši ar nepacietību jauta,^ ko LCK dara, lai galvojumi pienāktu vairāk un ātrāk," atzina V Lambergs un paskaidroja, ka uz daudzām pieteiktajām akcijām sa-nekavējoties nosūtīti talak attiecīgajām organizācijām A5V un tagad atliek tikai gai-ait. „lr tomēr Jautājums," turpināja, referents, „vai izceļošanas kvoti pirmie neaizpildīs tie, kas ātrāk aizsūtījuši lūgumus un kuru nacionālās organizācijas ASV strādā aktīvāk. Varu tomēr teikt, ka visas ar LCK starpniecību ievadītās akcijas zināmu skaitu galvojumu dos, un daudzi latvieši uz ASV vēl aizbrauks." Par emigrācijas norisi britu joslā referēja A. Trapāns, vēlreiz uzsverot, ka visas valstis meklē tikai cietas darba rokas tālās nozarēs, kur pašu iedzīvotāji strādā nelabprāt. «Maldīgs būtu optimisms," uzsvēra AJ Trapāns, \„ka līdz IROddr-pibas izbeigšanai izceļošanas lespē-ļas uz dažādām zemēm būs neierobežotas. Norvēģijas akcija ir sīlca, Francijas misija pašreiz atturīga uz. ASV tiek tikai nedaudzi, u n britu josla praktiski var runāt vienīgi par emigrāciju uz Austrāliju. Grūtības ir sardžu vīriem; komisijas pie viņiem nevar ierasties, un britu armija pat pieņēmusi zināmu ..izlaišanas kvoti" sardžu un i r a n s - 9?R9X r^r.^^.ā"^'• No b r i tu joslas ^3.525 latviešiem jūnijā uz'Austrāliju izceļojuši 705, Kanādu 39, A n gliju 15 agrāko izceļotāju piederīgo, bet uz ASV 155. Jākaldina kl^^^^^^ ^J^ ^ ! ^ " " ? ē r sesijās, arī šoreiz .€migra_cijas jautājums radīja platākas pārrunas. Prof. P. s t a r c a ska-tijurna mes jau esam tikuši pāri jautājumam ^ kur izcGļot, un t ā tL^.T^'V^^^^^ ieceļošanas aktivizēšana daudz nevaram palīdzēt musu centrālo iestāžu steidzams uzdevums tagad būtu gādība, lai visos vejos izklīdušos tautiešu sagla-draudiem var cīnīties. Neasimilējas tie daud^^^^^ aa VISI esaņi cīnītāji," ar u z s v j i rn esamli^t'^'."' P- Staros. ..berne-esam tau lešiem skaidri un saprotami danjuši zināmu, kā Cīnīties un nLāu" ^^'"^t. L N P un L C P IST tālākas i^'^^- ^^^^^^ tomēr arī šoroi/ ' J ^ ° ^ f = ^ , b r u ņ u kaldināšan nekādu konkrētu plānu nesniedza apmiennoties ar sava vērtīgā iero-' smajuma deklarāciju. P. Greizis .1 zma, ka aizbraukušo neapmierinātība ar svešo vidi, darbu un d/ivi vērtējama pozitīvi. Kas labi neiū tas, tik ātri neasimilēsies. ^ fTurplnājums 2, Ipp.) '11 til:.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 3, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-08-03 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490803 |
Description
Title | 1949-08-03-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Kas nāks IRo Vieta
Zenēva (NYHT) _ r,
I š i j a pag. pirmdien n^^'ia te
iegumā ierosinS" 1
ēnoto nāciju augsts
nata dibināšanu, Zl ^"'^^
glu lietu kārtošana n?'"°5
vidēšanas. P^c
Ierosinājums iesniegt, im
ecisko un sociālo l L „ , >
taja ģenerālsekretārs Tri*"^
aicināts sagatavot attiJin^"'1^
ķtu līdz Apvienoto n S f P^o.
jai sesijai šā gada riH« - "^''^
jas un Beļģijas vald?b?;'-
ticēt šim komis?rS, I S T ^
zpavalstnieku tekošTuetS,
nu un starptautiska nn» ^''^
ādSšanu b ē g l u " ' i : ^ g^
No Londonas zino irt» .
elvalstu ā r l i e t u ^ S i ' ^ . S»
. konferencē, kas izstādi ^
gurna projektu ar AU«M\"^'"
omju pārstāvis Zarubln3
asljls. lai līgumā ZS^Jt
ar Austrijā palikušo DP
patriāciju. Anglijas un
gāti šo prasību noteikti?,,^
ši. Zarubins ierosināja ka S
ēgliem un p ā r v i e t o /;
as atbalstījušas sabiedroto ?5
lekus vai kalpojuši vācu aS
tņem IRO smegto palīdzību, laij,
tteiktos repatriēties. RietumS
arstavji uz to atbildēja, ka iT
onas sanāksme nevar lejauķtiH
pvienoto nāciju organizadja
unkcijas, un ka padomju deletk
rosinājuma izpildīšana nozimft
magu draudu, bēgļiem.
Vai pienākusi kārta
^ Tibetai
•Delhl (Č). — KomOnisto akflvUi.
Āzijā turpina pieaugt. Kā to ti-a
pēdējās Neru kongresa partQti
uāksmes, Indijā pašreiz ai iet
lēm darbojas tūkstoSiem konliiliit.
a aģentu, kas provocē sadntnui
uzkūda {audis. Šai sakarā inte»
antas ziņas saņemtas no Tibelai
iekas, ka tur pašreiz risinia tevo-ūcija,
lai gāztu Daļai Lamu 11111»
ibinātu t. s. sarkanā Lamai K8
lU.
Tibeta, kas līdz 1917. g. pasaulei
lolltiskajā spēlē bija tikpat M li«
lojāmes, pēdējos gadu desmitoi
ijis nemitīgs angļu un krievu li-
;erešu sadursmes centrs, Tibetiiii,
ēzdami eiropiešiem, dažkārt pilm'ji
«aptveramu dzīves veidu, ar sekliem
pratuši savu valsti herniētlii
loslēgti- no ārpasaules iespaito
?ar to jāpateicas galvenokārt mi-
Ilgajām kalnu grēdām un augs»!-
,ēm, kas Tibetu un Daļai Lamu
ialvaspllsētu Lhasu ieslēdz no i-lām
pusēm. Tagad ar komU*
ifensīvu Ķīnā, nemieriem m
fīņā un pēdējos mēnešos radus»
itāvokli Indijā, Maskava, acim «•
Izot, izlēmusi, ka pienālius m
iri Tibetai. Tibetas centrālais jffr
lolitiskais stāvoklis un ,,bud*
)āvesta" Daļai Lamas milzīga ņ>
imība Āzijā ir vērtības, icuru ^
lūšanai Staļins nežēlotu lidzekl«
Jau drīz pēc revolūcijas foW
ti918. g. padomju emisāri noājg
t h a s ā sūtniecību. Ang|u P *
ietekmē krievus tomēr drīz p a»
m Tibeta oficiāli atzma, ka poļ
[liskā virsvaldība pieknt g
f947. g. dažas ned|as pec
Ln Pakistānas -neatkarības p J J
Lšanas Lhasā no jauna
Padomju komisija no M a j f ^
Daļai Lamu vairākas nedea
pārrunāts jautājums f J ļ ^
Llijas radīšanu D^I^^.^Jaat-Ķlānam
nepiekrita, un kom s .
griezās Maskava, neka nesanu
UP no Londonas pai^M J „ ,
ļ pašreizējā revolūcija ' f l | ^ i , ;,
cionālās Ķtof .^'S ilasž Pi^
prasību dēļ. ŅacionalJ
prasījuši ieverot Ti
Ķīnas jurisdikciju P^J,' esavie»»
Tibetu ar arpasaul « ^^^^
pat ne telegrāfa kaoeu^
Valdība nosūtījusi Ijaļ , r.
VDāanļai,i Llaami taāv ē«lPdzf iv.v\a' nēn. Piif
Idivi gadiem viņaniPŗ ^
:kāds ārzemnieks izd^';, 50 ho!^
, atentātu. Pamatodamies
stopu. Daļai L a % ; i ; r o#
hermētiski s^dza, TiW\,siraI>S;^
ILATVIA
Latvlan New8paper
pubiubcd uii(S«r E0COII a v ll
jjfļSu DlTlslOD Autboilsatlon
Hufflber UNDP 196. Publisher
ļiļļ Bditori Valdemāra Lam»
DP Caiap Erlangeo.
OI)erītOrauBaldc- |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-08-03-01