1949-06-25-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
inevri ŗdzlbai iSrUetu Atlantiji M ha. i . ļanfiu bumbv^i leks Majkavi I. PM «alc&isjuiiiļ, [tumeiropu ieroiS? netumnl^ļļ; Eiksemburgi b . ttiba nev§lag m ies sapraSanoi ļ i f līdzSing1ai8ta«i 5us •Rietumeiropa? ļeib turpinos gaida, kā beigih "ieku itrelkg^pķ :onferencē notoli Ierobežojumus ar atcelt visdrlzM s ilgi nevarēs aii* techniskām grOtļ. 'ojāih kavēt satik* ar Berlīni tiem ies dzelzceļnieku ļnav atjaunbjuilet ļas dzelzceļu tiklu, letumberllnes ll^ jās pienāks kaut J no Rūras. iņoja, ka stitikt ļāms 'par dzekceļ- ,paaug$tinā^atu( par cilv6ka tW irākumu dzekceļ* eiku turpinit, jo tā dzelzceļu p&r> -audējusi neiiēllgl lem streikotajien)» L. sociālistisks vai* iv atgriezusies ap adomju austnun* la sadursmju jebkādu ziņu par īstiem, ilsonis Nr.l gadusimteni bei ;§li šķērsotas vai-jes pilsonis Nr. 1 .adien saņēma at-ļām .ebraukl Beļ- \ dokunientieia is," teica Devisj dotos uz Btm rot padodas ja-spiedienam." «a- ^viss runās pasau-ļncēLiouāunlļļ. sākumā no W-li uzrunās pasauli Anglija. |S MUSOUNI hu . Uurors lerosln' Wrotu.kasnoŗ Kijis klāt 2 līdzinājās a^^^^ dolāru. Pec h naudas sug Ķ Tāpat p a ļ" Iksekūcija. i^^ļ U i nogalin JJ fbet tas ap&aivft ja nezina. Marga ^ f l b daudzas cal 2 nolie^f^^^> un tuvi* 0 ēdienu ka r>]tļf^ ziņOi ieri rūpnlecļbf^ rba LATVIA Latvian Newspaper PubUflhed under BUCOM ClvU AffaJrs Division Autborisation ^fflber UNDP 198. Publisher and Edltor: Valdemārs Lara-bergB » DP Camp Erlangen. OberstDrausnldc-Str. t Printer: tnmer & Ungeheuer. Ludwlg8- burg, KOmerstr. 18. Publlshed twiceweckly. Circulatton: um L A T V I A N N E W S P A P E R Nr. 68 (292) Sestdien, 1949. g. 9$. Jfiniji Iznāk treSdlenās un sestdienās. Izdevējs: LatvieSu Centrālā Ko. mlteJa, Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: M, CuUtis un A, Klāvsons. Redaktori: A. BolSteins. Fr. Igals. J. Jēkabsons. F. Knisa. B. Ķīselis, H. MlndenlbergSi A. Ozols, E. Raisters, L. Svarcs. Redakcijas adrese: Esslingen/N.i Uhlandstr. 8. teL 173». >fākotne radis, ko devus arizes Bedels Smiss brīdina amerikāņus Agrākais Savienoto valstu vēstnieks Bedels Smiss otrdien teica radio runu Ņujorkā, ko pārraidīja 500 NBC stacijas. Amerikāņu diplomāts brīdināja nenovērtēt koijŗiu-nismu pārāk zemu, kas izlieto visus līdzekļus, lai pakļautu sev pasauli. Jsavienotās valstis šobrīd ir drošākā brīvības citadele,"/teica Smiss, ,tāpēc tām jābūt stiprām, lai nodrošinātu mieru un kārtību. Uz mums gulstas vislielākā atbildība.'* Bunas turpinājumā agrākais ASV vēstnieks raksturoja komunismu kā fanātisku cilvēku apvienību, kas vēlas sagrābt varu tm rīkojas pēc devīzes nniērķis attaisno līdzekļus." Komunisti vispirms cenšas iegūt noteikšanu valsts aparātā im kad tas panākts, pakāpeniski izpleš savu varu ari pār kaimiņu valstīm. Pēc Smisa domām, atklātu agresiju Maskava neuzdrošināsies sākt. Padomju savienība paradusi uzmeklēt demokrātiju vājākās vietas un tad rīkoties. Polī^tbirojs domā, ka tam ilgāk pietiks pacietības gaidīt nekā Savienotajām valstīm. Runas beigās Bedels Smiss norādīja, ka demokrātiju. un ASV stiprums meldējams Maršala plānā, Atlanti-ka paktā un Eiropas apbruņošanā. Sagatavo ungārus Rajka prāvai Times speciālkorespondents ziņo no Budapeštas, ka ungāru komunisti sākuši sagatavot tautu bijušā ārlietu ministra Sajka priy,dt» ķpi viinfim apoietināja^ pi^n^-nedē^ ļas. Budapeštas laikraksti pubīicē-ļuši ziņas, ka „vald!ba saņemot katru dienu neskaitāmas telegrammas no provinces, kurās prasīts I t i i ^ sods Rajkam." Arī fabrikās notiek strādnieku mītiņi. Tajos nVienbalsīgi pieņem rezolūcijas par Rajka sodīšanu." Ļaudīm, kas atstājuši Austrumeiropu, šis komunistu paņēmiens nav nekas jauns. Arī Latvijā boļševiku pirmajā okupācijas gadā fabrikās un uzņēmumos pieņēma tādas pašas ^vienbalsīgas rezolūcijas", jo balsot pret nozīmēja nokļūt NKVD. Londona domā, ka krievi pildis solījumus, ja rietumi būs stipri ^ Kopš Atiantika pakta parakstīšanas, 1949. gada otrs svarīgākais politiskais notikmns bijs Parīzes četru ārlietu ministru konference. 28 dienas trīs rietumu demokrātiju āriietu ministri cīnījās ar Padomju savienības redzamo ārpoUtikas vadītāju — Andreju Višinski. Tagad Sī cīņa formāli ir galā. Dīns Ečesons, Ernests Bēvins un Roberts Sumans var atviegloti uzelpot — viņu bezgalīgā pacietība, iecietība un labā griba panākt „kaut kādu vienoSanos" tomēr devusi panākumus. Berlīnē krievu militārpārvaldes ģenerāfi taisāg likvidēt dzelzceļnieku streiku, gar HelmStetes-Magdeburgas autoceļu atveUi pēdējos garnizonus, lai radītu brīvu pieeju ielenktai pilsētai un Rietumvācijas rūpniecība steidzīgi kalkulē cenas, par kādām pārdot izkāmējušai Vācijas austrumu joslai ilgi neredzētās kurpes, tekstilijas, ogles un alumīnija karotes. Amerikaiļu armijas žurnāls par piespiedu mobilizōcijōm Baitijas valstis Lai gan pagājušas tikai 48 stundas, kopš ar dramatisku beigu akordu šķīrušies četri lielie, pasaules politiskie kommentātori, politiķi un arī caurmēra pilsonis jau guvis diezgan noteiktu ieskatu par to, cik šī konference bijusi vērta. Raksturīgākais šajos vērtējumos ir tas, ka Londonā par Parīzi domā citādi nekā Vašingtonā, bet Vīnē vai Belgradē ieskati ir diametrāli pretēji. Tie žurnālisti, kas četriem ārlietu ministriem pēc viņu atgriešanās noprasīja, ko viņi īsti paši domā par konferences panākumiem un nozīmi, jau Parīzē bija caur saviem kollēgām sarunājuši, ka pirmajā dienā apmainīsies informācijām, lai visu Izteikumus varētu likt parallēli viens otram. Kopaina, kā to savāca Columbia Broadcastlng Co., rādījās šāda: Ečesons domāja, ka Parīzes konferences Iznākums esot „jānovērtē reālistiski". Ernests Bēvins Londonā piesardzīgi norādīja: ,,yi?,s atkarīgs no tā, kfi,ļaSiĢyi interpretēs Šo - mūsu nolīgumu»" Austrijas ārlietu ministrs Figls Vines dzelzceļstacijā smaidīdams kratījās vaļā no žurnālistiem: „Parīzes konference mums devusi vairāk, nekā jebkad cerēts." Belgradē ārlietu ministrijā ārzemju korespondenti redzējuši „dusmās nobālušas sejas un sakniebtas mutes". Divpadsmit stundas pēc oficiālā komunikē paziņošanas Tito ārlietu ministrija publicēja notu, kurā teikts: „Jugo-slavlja nekad nesamierināsies ar Parīzes lēmumu. Mēs pret to cīnīsimies visiem spēkiem. Karlntlju Jugoslavija nekad neuzdo3. Četru «Kinas spoks" pie konferenču Maotsetunga atīisana un amerikanu stratēģiskās pozīcijas Formoza un indoķīni Nacionālās Ķīnas valdība otrdien paziņoja, ka bloķēs visas tās ostas, ko ieņēmuši komunisti. Sajā sakarībā brīdināti ārvalstu kuģi, nepaklausības gadījumā, piedraudot tos bombardēt. Ar komunistu ieņemto territoriju aizliegta satiksme arī starptautisko aviācijas sabiedrību lidmašīnām. Blokādes sākums pieteikts uz svētdienu. Bet nenogaidot so termiņu, nacionālistu lidmašīnas jau uzbruka britu tirdzniecības ku-sim Anchises im vairākiem tie- «em trāpījumiem to smagi bojāja. C^tri jūrnieki ievainoti. Pēc šī starpgadījuma britu iestādes telegrāfiski pavēlējjīšas saviem kuģiem atkal atgriezties Honkongā. Pa to laiku ķīniešu komunistu armijas virzās aizvien tālāk uz oienvidlem. Ārzemju militāristi do-jau vistuvākā nākotnē nacionālās Ķīnas vara nesniegsies tālāk par Formozas salu. Rietumu de-inokratiju galvaspilsētās pašreiz apsver jautājumu, ko darīt tādā gadl- J^niā, ja Maotsetungs iegūs savā noteikšanā visu Ķīnu. Eventuālo komunistu valdības atzīšanu netieši zondēja padomju ārlietu ministrs Višinskis Parīzes konferencē. Viņš bija ierosinājis jau Vistuvākā nākotnē apspriest arī Japānas miera līgumu, ko rietumu sabiedrotie noraidīja. Times polītis- Kais_ redaktors domā, ka Višinskis Japānas miera līgumu vēlējās iz- '^antot,lal iegūtu koncesijas Tālajos austrumos un piespiestu dei:nokra- ^las atzīt Ķīnas komunistu val- Jiou. Maskavai Tālajos austrumos fiobrld ir tikpat stipras pozīcijas kā ^ un Uelbritānijai Eiropā. Lai gan Ečesons un Bēvins šo Višinska manevri saprata jau pašā sākumā, New York Times korespondents Hailejs konstatēja, ka pie konferenču galda visu laiku sēdējis arī «Ķīnas spoks". „Kad ASV ārlietu ministrs priekš mēneša devās uz Parīzi, viņš bija norūpējies par Vācijas problēmu, kad viņš atgriezās mājās, viņa rūpes bija veltītas Ķīnai," raksta New York Herald Tribune. Jau atceļā uz Ņujorku, Ečesons esot studējis pēdējos notikumus Ķīnā. Višinska taktika Parīzē ASV ārlietu vadītājam pierādījusi, ka Pad. savienība necer uz ekspansijas iespējām Eiropā, bet domā savus mērķus piepildīt Ķīnā. Komentāra beigās laikraksts domā, ka Ečesons varbūt jau vistuvākā nākotnē valdības vārdā sniegs paskaidrojumus par Tālo austrumu problēmu. Padomju savienības pirmais mēģinājums attiecībā uz Ķīnu neizdevās. Bet tas nenozīmē, ka Maskava nepūlēsies savus plānus īstenot, sevišķi vēl tāpēc, ka arī rietumu demokrātiju starpā nav skaidrības par Maotsetunga atzīšanu. 3.000 amerikāņu un britu tirgotāju un uzņēmēju, kas palikuši Sanghajā un cer taisīt labus veikalus, vēlas, lai ASV un Lielbritānija eventuālo komunistu valdību atzītu vismaz de facto. Ievērojot milzīgās iespējas un plašos Ķīnas tirgus, rietumu lēmums var būt Maotsetungam arī visai pozitīvs, lai gan kāds amerikāņu politiķis rezignēti izteiaes: „Mēs ieguvām Luksemburgu, bet pazaudējām Āziju." lielo lēmums par mūsu minoritātēm līdzinās diktātam, ko mums uzspiež ar varu. Dabīgi, ka tas mums izraisa rūgtumu un sašutumu." Visnoslēpumainākā, atturīgākā un necaurredzamākā, protams, bija Maskava^ redakcija. Skaidrāko padomju politiķu vērtējumu par Parīzes konferenci otrdienas rītā deva Pravdas ievads, definējot Parīzes konferenci par «Ievērojamu soli četru ārlietu ministru sadarbības atjaunošanai." Tie korespondenti, kas no pirmās līdz pēdējai dienai bija izsekojuši Parīzes konferences gaitu, vērtēja visai piesardzīgi. Tā CBC korespondents Stedevens par vienīgo reālo četru lielo sarunu ieguvumu minēja miera līguma projektu ar Austriju. NBC Parīzes kommentātors Oblenskijs par šo konferenci teica: „Ja Parīzes konference bija ar kaut ko Ievērojama, tad pirmām kārtām ar ārlietu ministru neredzēti puķaino valodu un krāšņajiem salīdzina-j\ ļii:fiem, kādos irunēja UeUe dHjplo-mātl. Kbpferences nozīme būs redzama tikai tuvākā nākotnē, kad krieviem būs no vārdiem jāpāriet pie darbiem. Tiklab Ečesons, kā arī Bēvins vairākkārt privāti uzsvēra, ka rietumu pasaulei sen jau kļuvis skaidrs viens fakts — Padomjņ savienība pilda līgumus tikai tik ilgi, cik tas viņai izdevīgi. Visumā Parīze radīiusi lielu atvieglinājuma sajūtu un mierīgāku atmosfairu. Ja atceras, cik saspīlēta tā bija taisni pirms viena gada, kad krievi sāka Berlīnes blokādi, tad pat vislielākajam pesimistam Parīze liekas reāls ieguvums." Pasaules presē lasāmi līdzīgi ieskati. Ievadnieki ir vienis pratis, ka aukstais kaŗS turpināsies. Daudzi paredz, ka tas kļūs pat vēl asāks: Četru lielo savstarpējās attieksmēs un saimnieciskā sadarbībā radīsies normālāks stāvoklis, politikā diez vai,uzlabosies. Raksturīgi tanī ziņā ir Ečesona vārdi, ko viņš esot teicis Trūmenam Laguar-dija lidlaukā pie Ņujorkas, kur ASV prezidents viņu personīgi sagaidīja: „Es nedomāju, ka mēs Parīzē esam sasnieguši kaut ko lielu. Tomēr šīs 28 dienas pie viena konferences galda ir panākums. Nākotne to rādīs." ' Punktu' uz i spriedumos par Parīzes konferenci uzliek BBC korespondents Moriss Lētijs: «Visumā Londonā valda piesardzīgi apmierināts noskaņojums. Anglijas valdība cieši pārliecināta, ka Parīzes konferences nolīgumu vērtība kļūs redzama tikai t^d, kad mūsu partneri iedarbinās savu birokrātisko aparātu, lai īstenotu Parīzes komunikē. Krievi vārdus pārvērtīs darbos par tik, par cik rietumnieku pusē būs reāls spēks. Mēs nedrīkstam kļūt vājāki. Gluži otrādi — mums jāturpina I sava reālā spēka vairošana. Rietumeiropai jākļūst arvien stiprākai kā militāri, tā saimnieciski. Jo augs mūsu spēks, jo mazināsies saspīlējums rietumu un austrumu starpā un pasaules politika ieies mierīgākā gultnē." O.-B. Taks atteicies no amata No Zenēvas ziņo, ka IRO ģenerāldirektors Viljams H. Taks (Tuck) atteicies no amata. Vaicāts par demisijas iemesliem, Taks izteicies, ka viņu uz šo soli spiedušas domstarpības, kas izcēlušās starp viņu un dažām valstīm — IRO dalībniecēm. Par atteikšanās lūguma pieņemšanu spriedīs IRO izpildu komiteja, kas sanāk jaunnedēļ. Taks lūdzis viņu atbrīvot ar 30. jūniju. Amerikāņu okupācijas armijas nedēļas žurnāls «Troop J & E Bul-letin", ko lieto par mācības līdzekli karavīriem, savu 1. maija izdevumu veltījis trim Baltijas valstīm un Somijai. Ar objektīvu izpratni attēlotas Baltijas tautu likteņgaitas — nacionālie centieni, neatkarības cīņas, Baltijas valstu tapšana un veidošanās, krievu un vācu okupācijas posta gadi, iemesli, kas spieda baltiešus doties trimdā un trimdinieku tagadējās problēmas. Interesanti pakavēties pie dažiem konstatējumiem. Pieskaroties valsts iekārtu maiņai Lietuvā 1926., bet Latvijā un Igaunijā 1934. g., raksta autors aizrāda, ka jauno valstu ultrademokratiskās satversmes bijušas radītas ASV prezidenta V i l - sona ideālisma ietekmē, ņemot par paraugu moderno rietumu demokra- Sutnis J. Feldmanis ieradies ASV Jaunieceltais Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā sūtnis J. Feldmanis no Šveices 13. jūnijā ieradies Ņujorkā. Lietveža A. Dlnberga un sūtniecības darbinieku sagaidīts, sūtnis J. Feldmanis devies tālāk uz savu jauno darba vietu Vašingtonā. LATVIEŠU DIPLOMĀTA LAULĪBAS VAŠINGTONA Latvijas sūtniecības Vašingtonā lietvedis Anatols Dinbergs 10. jūnijā Vašingtonā salaulājies ar Vašingtonas koUedžas vēstures profesori R. H. Baueri no Cīriches. M. Vētra pie Kanādas (leneraigubernatora Kanādas ģenerālgubernators vikonts Aleksanders pieņēmis īpašā audiencē Kanādas latviešu nacionālās apvienības un Latviešu palīdzības vienības priekšsēdi Marisu Vētru, kas tam nodevis latviešu balvu — koktēlnieka Lejiņa darinātu šķīvi ar Lāčplēša attēlu. Ģenerālgubernators lūdza nodot visiem Kanādas latviešiem viņa sirsnīgākos sveicienus un pateicību par dāvināto balvu. tiju satversmes. Mērķis bijis labs — nodrošināt tautai suverēnu varu. Bet vairāku faktoru korcibinādja — ekonomiskās grūtības, apdraudē* jums no lielo kaimiņu puses un partiju politiķu pieredzes un demokrātiskas prakses trūkums, dažkārt ari korupcija, — novedusi pie demokrātiskās iekārtas atvietošanas ar autoritāro. Tomēr ari autoritārās iekārtas laikā nekad pecsot notikusi pilnīga atkāpšanās no konstitū* cionāliem principiem. Vēlākos ga-dos pat bijušas zīmes par atgriešanos pie demokrātijas. Runājot par vācu okupācijas 'laiku Baltijas valstīs, autors norādOc ka vācieši centušies papildināt aavu dilstošo armiju ar Baltijas vīru iesaukšanu. Neraugoties uz pretestību, ar spaidu lidzekļiemi viņi Izdarījuši iesaukšanu kā armijā, tā ari piespiedu darbos. Kad padomju karaspēks no jauna ielauzies Baltijas valsiiīs^ daudzi baltieši tikuši evakuēti spaidu kārtā, bet tūkstoši paši devušies uz rietumiem, lai izvairītott no Jaunfi padomju laikmeta. Tālāk autors norāda uz baltiešu DP rosīgo darbu trimdā. Daudzās latviešu un igauņu rīkotās izstādes pārsteidzot ar lietpratīgi un mākslinieciski pagatavotiem eksponātiem. Tūkstoši baltiešu labprātīgi strādājot okupācijas spēku darba vienībās. Kāda no šim darba vienībām pat piedaloties Beriīnes gaisa tilta apkalpošanā. * Totalitārisms apdraudot simtiem miljonu cilvēku. Baltiešu esot tikai nedaudzi miljoni. Tāpēc viņu problēmas pašlaik nevarot izvirzīties priekšplānā. Bet tās neesot aizmirstas. Piezīmējams, ka šai rakstā, kas tik izprotoši iztirzā Baltijas t^tU likteņus, ir mums nepieņemams apgalvojums, ka Pad. Krievijas un Baltijas valstu 1920. g. mierlīguml esot augstsirdības paraugs no Pad. Krievijas puses. Pēdējā visos trijos līgumos esot deklarējusi savu brīvprātīgo atteikšanos uz visiem laikiem no suverenitātes par Baltijas tautām un viņu zemēm. LCK informācijas nozare, nosūtot žurnāla izdevējam savu pateicību par objektīvo rakstu visumā, motivēti aizrādīja uz pēdējā slēdziena nepareizību. SOMI ATCEĻ KOMUNISTISKO INFORMĀCIJAS VADlfAJU Somu radio informācijas daļas vadītājs Vuolio Joki atcelts no sava amata, ziņo BBC. Par atcelšanas iemeslu min apstākli, ka Joki bijis komunistiski noskaņots un ar šo savu politisko pārliecību ietekmējis Somijas radiofona informāciju. Angļu saimniecībai trūkst 35.000 viru Apakšnama deputāts Brenden Brekens, kas kara laikā bija Anglijas informācijas ministrs, kādā sapulcē nopietni brīdināja savus klausītājus no neizbēgamas saimnieciskas krizes. Viņš pārmeta finanču ministram S. Kripsam nepamatotu optimismu un aicināja angļus uz patstāvīgu domāšanu un spriešanu. Par to pašu tematu runāja ari ģenerālprokurors sērs Savkross. Viņš sevišķi pieskārās cenām, kas nav apkarojamas ar mechanisku samazināšanu vien, bet kuru pazemināšanai ievērojami paaugstināma ari produkcija. Kritisks stāvoklis iestājies ogļ-rūpniecībā, kurā trūkstot strādnieku. Līdz šim vēl izpalīdzējās ar demobilizēto karavīru, Andersa korpusa poļu un Eiropas DP iesaistīšanu. Visi šie darba spēka avoti tagad izsīkuši un gada beigās ; no paredzētā plāna iztrūkst jau 35.000 vīru. Nacionalizēto raktuvju pārvalde un ogļraču arodbiedrība tkm-dēļ lūgušas valdību atkal atļaut strādniekiem mainīt darba vietas. Tad iespējams, ka vecie ogļrači, kas kara laikā pārvietoti uz citām rūpniecības nozarēm, atkal atgriežas raktuvēs, kur daudz lielāka izpeļņa," kaut darbs arī grūtāks. (DM). Streiks apdraud Itālijas kviešu ražu Laukstrādnieku streiks, kas turpinās jau vairākas nedēļas, liopietnl apdraud Itālijas kviešu ražu. Uz laukiem trūkst strādnieku, ko varētu iesaistīt darbā, bet pilsētnieki, baidīdamies komunistu atriebības, labāk pavada laiku bezdarbībā, Itālijas lauksaimniecībai! ministrija pašreiz apspriež pretsoļus, lai glābtu š. g. kviešu ražu. Aizvien vairāk paplašinās ari itāļu ostas strādnieku streiks. Pirms 2 nedaiļām tas sākās Genujā. Tagad darbus pārtraukuši arī Livoŗno un Neapoles ostas strādnieki. Nemieri un sadursmes ar policiju bez: tam notikušas Venēcijā un Trlestas brīvostā. V Nošauts ģenerālis Pika Otrdienas rītā kādā Prāgas cietumā nošauts agrākais Cechoslova-kijas ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālis Pika, Ģenerāli notiesāja uz nāvi pirms pāris mēnešiem, bet viņš bija iesniedzis pārsūdzību kara virstiesai. Pag. nedēļas beigās tā tomēr apstiprināja agrāko spriedumu, piedēvējot Pikām «militāru un saimniecisku noslēpumu nodošanu kādai ārvalstij". Kad Hitlera armijas iebruka Padomju savienībā, ģenerālis Pika vadīja če-chu militāro misiju Maiikavā. Viņš apbalvots vairākiem augstiem padomju ordeņiem. 1946. gadā Pika bija Oechoslovakijas delegācijas loceklis Parīzes miera kionferencē.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 25, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-06-25 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490625 |
Description
Title | 1949-06-25-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | inevri ŗdzlbai iSrUetu Atlantiji M ha. i . ļanfiu bumbv^i leks Majkavi I. PM «alc&isjuiiiļ, [tumeiropu ieroiS? netumnl^ļļ; Eiksemburgi b . ttiba nev§lag m ies sapraSanoi ļ i f līdzSing1ai8ta«i 5us •Rietumeiropa? ļeib turpinos gaida, kā beigih "ieku itrelkg^pķ :onferencē notoli Ierobežojumus ar atcelt visdrlzM s ilgi nevarēs aii* techniskām grOtļ. 'ojāih kavēt satik* ar Berlīni tiem ies dzelzceļnieku ļnav atjaunbjuilet ļas dzelzceļu tiklu, letumberllnes ll^ jās pienāks kaut J no Rūras. iņoja, ka stitikt ļāms 'par dzekceļ- ,paaug$tinā^atu( par cilv6ka tW irākumu dzekceļ* eiku turpinit, jo tā dzelzceļu p&r> -audējusi neiiēllgl lem streikotajien)» L. sociālistisks vai* iv atgriezusies ap adomju austnun* la sadursmju jebkādu ziņu par īstiem, ilsonis Nr.l gadusimteni bei ;§li šķērsotas vai-jes pilsonis Nr. 1 .adien saņēma at-ļām .ebraukl Beļ- \ dokunientieia is," teica Devisj dotos uz Btm rot padodas ja-spiedienam." «a- ^viss runās pasau-ļncēLiouāunlļļ. sākumā no W-li uzrunās pasauli Anglija. |S MUSOUNI hu . Uurors lerosln' Wrotu.kasnoŗ Kijis klāt 2 līdzinājās a^^^^ dolāru. Pec h naudas sug Ķ Tāpat p a ļ" Iksekūcija. i^^ļ U i nogalin JJ fbet tas ap&aivft ja nezina. Marga ^ f l b daudzas cal 2 nolie^f^^^> un tuvi* 0 ēdienu ka r>]tļf^ ziņOi ieri rūpnlecļbf^ rba LATVIA Latvian Newspaper PubUflhed under BUCOM ClvU AffaJrs Division Autborisation ^fflber UNDP 198. Publisher and Edltor: Valdemārs Lara-bergB » DP Camp Erlangen. OberstDrausnldc-Str. t Printer: tnmer & Ungeheuer. Ludwlg8- burg, KOmerstr. 18. Publlshed twiceweckly. Circulatton: um L A T V I A N N E W S P A P E R Nr. 68 (292) Sestdien, 1949. g. 9$. Jfiniji Iznāk treSdlenās un sestdienās. Izdevējs: LatvieSu Centrālā Ko. mlteJa, Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: M, CuUtis un A, Klāvsons. Redaktori: A. BolSteins. Fr. Igals. J. Jēkabsons. F. Knisa. B. Ķīselis, H. MlndenlbergSi A. Ozols, E. Raisters, L. Svarcs. Redakcijas adrese: Esslingen/N.i Uhlandstr. 8. teL 173». >fākotne radis, ko devus arizes Bedels Smiss brīdina amerikāņus Agrākais Savienoto valstu vēstnieks Bedels Smiss otrdien teica radio runu Ņujorkā, ko pārraidīja 500 NBC stacijas. Amerikāņu diplomāts brīdināja nenovērtēt koijŗiu-nismu pārāk zemu, kas izlieto visus līdzekļus, lai pakļautu sev pasauli. Jsavienotās valstis šobrīd ir drošākā brīvības citadele,"/teica Smiss, ,tāpēc tām jābūt stiprām, lai nodrošinātu mieru un kārtību. Uz mums gulstas vislielākā atbildība.'* Bunas turpinājumā agrākais ASV vēstnieks raksturoja komunismu kā fanātisku cilvēku apvienību, kas vēlas sagrābt varu tm rīkojas pēc devīzes nniērķis attaisno līdzekļus." Komunisti vispirms cenšas iegūt noteikšanu valsts aparātā im kad tas panākts, pakāpeniski izpleš savu varu ari pār kaimiņu valstīm. Pēc Smisa domām, atklātu agresiju Maskava neuzdrošināsies sākt. Padomju savienība paradusi uzmeklēt demokrātiju vājākās vietas un tad rīkoties. Polī^tbirojs domā, ka tam ilgāk pietiks pacietības gaidīt nekā Savienotajām valstīm. Runas beigās Bedels Smiss norādīja, ka demokrātiju. un ASV stiprums meldējams Maršala plānā, Atlanti-ka paktā un Eiropas apbruņošanā. Sagatavo ungārus Rajka prāvai Times speciālkorespondents ziņo no Budapeštas, ka ungāru komunisti sākuši sagatavot tautu bijušā ārlietu ministra Sajka priy,dt» ķpi viinfim apoietināja^ pi^n^-nedē^ ļas. Budapeštas laikraksti pubīicē-ļuši ziņas, ka „vald!ba saņemot katru dienu neskaitāmas telegrammas no provinces, kurās prasīts I t i i ^ sods Rajkam." Arī fabrikās notiek strādnieku mītiņi. Tajos nVienbalsīgi pieņem rezolūcijas par Rajka sodīšanu." Ļaudīm, kas atstājuši Austrumeiropu, šis komunistu paņēmiens nav nekas jauns. Arī Latvijā boļševiku pirmajā okupācijas gadā fabrikās un uzņēmumos pieņēma tādas pašas ^vienbalsīgas rezolūcijas", jo balsot pret nozīmēja nokļūt NKVD. Londona domā, ka krievi pildis solījumus, ja rietumi būs stipri ^ Kopš Atiantika pakta parakstīšanas, 1949. gada otrs svarīgākais politiskais notikmns bijs Parīzes četru ārlietu ministru konference. 28 dienas trīs rietumu demokrātiju āriietu ministri cīnījās ar Padomju savienības redzamo ārpoUtikas vadītāju — Andreju Višinski. Tagad Sī cīņa formāli ir galā. Dīns Ečesons, Ernests Bēvins un Roberts Sumans var atviegloti uzelpot — viņu bezgalīgā pacietība, iecietība un labā griba panākt „kaut kādu vienoSanos" tomēr devusi panākumus. Berlīnē krievu militārpārvaldes ģenerāfi taisāg likvidēt dzelzceļnieku streiku, gar HelmStetes-Magdeburgas autoceļu atveUi pēdējos garnizonus, lai radītu brīvu pieeju ielenktai pilsētai un Rietumvācijas rūpniecība steidzīgi kalkulē cenas, par kādām pārdot izkāmējušai Vācijas austrumu joslai ilgi neredzētās kurpes, tekstilijas, ogles un alumīnija karotes. Amerikaiļu armijas žurnāls par piespiedu mobilizōcijōm Baitijas valstis Lai gan pagājušas tikai 48 stundas, kopš ar dramatisku beigu akordu šķīrušies četri lielie, pasaules politiskie kommentātori, politiķi un arī caurmēra pilsonis jau guvis diezgan noteiktu ieskatu par to, cik šī konference bijusi vērta. Raksturīgākais šajos vērtējumos ir tas, ka Londonā par Parīzi domā citādi nekā Vašingtonā, bet Vīnē vai Belgradē ieskati ir diametrāli pretēji. Tie žurnālisti, kas četriem ārlietu ministriem pēc viņu atgriešanās noprasīja, ko viņi īsti paši domā par konferences panākumiem un nozīmi, jau Parīzē bija caur saviem kollēgām sarunājuši, ka pirmajā dienā apmainīsies informācijām, lai visu Izteikumus varētu likt parallēli viens otram. Kopaina, kā to savāca Columbia Broadcastlng Co., rādījās šāda: Ečesons domāja, ka Parīzes konferences Iznākums esot „jānovērtē reālistiski". Ernests Bēvins Londonā piesardzīgi norādīja: ,,yi?,s atkarīgs no tā, kfi,ļaSiĢyi interpretēs Šo - mūsu nolīgumu»" Austrijas ārlietu ministrs Figls Vines dzelzceļstacijā smaidīdams kratījās vaļā no žurnālistiem: „Parīzes konference mums devusi vairāk, nekā jebkad cerēts." Belgradē ārlietu ministrijā ārzemju korespondenti redzējuši „dusmās nobālušas sejas un sakniebtas mutes". Divpadsmit stundas pēc oficiālā komunikē paziņošanas Tito ārlietu ministrija publicēja notu, kurā teikts: „Jugo-slavlja nekad nesamierināsies ar Parīzes lēmumu. Mēs pret to cīnīsimies visiem spēkiem. Karlntlju Jugoslavija nekad neuzdo3. Četru «Kinas spoks" pie konferenču Maotsetunga atīisana un amerikanu stratēģiskās pozīcijas Formoza un indoķīni Nacionālās Ķīnas valdība otrdien paziņoja, ka bloķēs visas tās ostas, ko ieņēmuši komunisti. Sajā sakarībā brīdināti ārvalstu kuģi, nepaklausības gadījumā, piedraudot tos bombardēt. Ar komunistu ieņemto territoriju aizliegta satiksme arī starptautisko aviācijas sabiedrību lidmašīnām. Blokādes sākums pieteikts uz svētdienu. Bet nenogaidot so termiņu, nacionālistu lidmašīnas jau uzbruka britu tirdzniecības ku-sim Anchises im vairākiem tie- «em trāpījumiem to smagi bojāja. C^tri jūrnieki ievainoti. Pēc šī starpgadījuma britu iestādes telegrāfiski pavēlējjīšas saviem kuģiem atkal atgriezties Honkongā. Pa to laiku ķīniešu komunistu armijas virzās aizvien tālāk uz oienvidlem. Ārzemju militāristi do-jau vistuvākā nākotnē nacionālās Ķīnas vara nesniegsies tālāk par Formozas salu. Rietumu de-inokratiju galvaspilsētās pašreiz apsver jautājumu, ko darīt tādā gadl- J^niā, ja Maotsetungs iegūs savā noteikšanā visu Ķīnu. Eventuālo komunistu valdības atzīšanu netieši zondēja padomju ārlietu ministrs Višinskis Parīzes konferencē. Viņš bija ierosinājis jau Vistuvākā nākotnē apspriest arī Japānas miera līgumu, ko rietumu sabiedrotie noraidīja. Times polītis- Kais_ redaktors domā, ka Višinskis Japānas miera līgumu vēlējās iz- '^antot,lal iegūtu koncesijas Tālajos austrumos un piespiestu dei:nokra- ^las atzīt Ķīnas komunistu val- Jiou. Maskavai Tālajos austrumos fiobrld ir tikpat stipras pozīcijas kā ^ un Uelbritānijai Eiropā. Lai gan Ečesons un Bēvins šo Višinska manevri saprata jau pašā sākumā, New York Times korespondents Hailejs konstatēja, ka pie konferenču galda visu laiku sēdējis arī «Ķīnas spoks". „Kad ASV ārlietu ministrs priekš mēneša devās uz Parīzi, viņš bija norūpējies par Vācijas problēmu, kad viņš atgriezās mājās, viņa rūpes bija veltītas Ķīnai," raksta New York Herald Tribune. Jau atceļā uz Ņujorku, Ečesons esot studējis pēdējos notikumus Ķīnā. Višinska taktika Parīzē ASV ārlietu vadītājam pierādījusi, ka Pad. savienība necer uz ekspansijas iespējām Eiropā, bet domā savus mērķus piepildīt Ķīnā. Komentāra beigās laikraksts domā, ka Ečesons varbūt jau vistuvākā nākotnē valdības vārdā sniegs paskaidrojumus par Tālo austrumu problēmu. Padomju savienības pirmais mēģinājums attiecībā uz Ķīnu neizdevās. Bet tas nenozīmē, ka Maskava nepūlēsies savus plānus īstenot, sevišķi vēl tāpēc, ka arī rietumu demokrātiju starpā nav skaidrības par Maotsetunga atzīšanu. 3.000 amerikāņu un britu tirgotāju un uzņēmēju, kas palikuši Sanghajā un cer taisīt labus veikalus, vēlas, lai ASV un Lielbritānija eventuālo komunistu valdību atzītu vismaz de facto. Ievērojot milzīgās iespējas un plašos Ķīnas tirgus, rietumu lēmums var būt Maotsetungam arī visai pozitīvs, lai gan kāds amerikāņu politiķis rezignēti izteiaes: „Mēs ieguvām Luksemburgu, bet pazaudējām Āziju." lielo lēmums par mūsu minoritātēm līdzinās diktātam, ko mums uzspiež ar varu. Dabīgi, ka tas mums izraisa rūgtumu un sašutumu." Visnoslēpumainākā, atturīgākā un necaurredzamākā, protams, bija Maskava^ redakcija. Skaidrāko padomju politiķu vērtējumu par Parīzes konferenci otrdienas rītā deva Pravdas ievads, definējot Parīzes konferenci par «Ievērojamu soli četru ārlietu ministru sadarbības atjaunošanai." Tie korespondenti, kas no pirmās līdz pēdējai dienai bija izsekojuši Parīzes konferences gaitu, vērtēja visai piesardzīgi. Tā CBC korespondents Stedevens par vienīgo reālo četru lielo sarunu ieguvumu minēja miera līguma projektu ar Austriju. NBC Parīzes kommentātors Oblenskijs par šo konferenci teica: „Ja Parīzes konference bija ar kaut ko Ievērojama, tad pirmām kārtām ar ārlietu ministru neredzēti puķaino valodu un krāšņajiem salīdzina-j\ ļii:fiem, kādos irunēja UeUe dHjplo-mātl. Kbpferences nozīme būs redzama tikai tuvākā nākotnē, kad krieviem būs no vārdiem jāpāriet pie darbiem. Tiklab Ečesons, kā arī Bēvins vairākkārt privāti uzsvēra, ka rietumu pasaulei sen jau kļuvis skaidrs viens fakts — Padomjņ savienība pilda līgumus tikai tik ilgi, cik tas viņai izdevīgi. Visumā Parīze radīiusi lielu atvieglinājuma sajūtu un mierīgāku atmosfairu. Ja atceras, cik saspīlēta tā bija taisni pirms viena gada, kad krievi sāka Berlīnes blokādi, tad pat vislielākajam pesimistam Parīze liekas reāls ieguvums." Pasaules presē lasāmi līdzīgi ieskati. Ievadnieki ir vienis pratis, ka aukstais kaŗS turpināsies. Daudzi paredz, ka tas kļūs pat vēl asāks: Četru lielo savstarpējās attieksmēs un saimnieciskā sadarbībā radīsies normālāks stāvoklis, politikā diez vai,uzlabosies. Raksturīgi tanī ziņā ir Ečesona vārdi, ko viņš esot teicis Trūmenam Laguar-dija lidlaukā pie Ņujorkas, kur ASV prezidents viņu personīgi sagaidīja: „Es nedomāju, ka mēs Parīzē esam sasnieguši kaut ko lielu. Tomēr šīs 28 dienas pie viena konferences galda ir panākums. Nākotne to rādīs." ' Punktu' uz i spriedumos par Parīzes konferenci uzliek BBC korespondents Moriss Lētijs: «Visumā Londonā valda piesardzīgi apmierināts noskaņojums. Anglijas valdība cieši pārliecināta, ka Parīzes konferences nolīgumu vērtība kļūs redzama tikai t^d, kad mūsu partneri iedarbinās savu birokrātisko aparātu, lai īstenotu Parīzes komunikē. Krievi vārdus pārvērtīs darbos par tik, par cik rietumnieku pusē būs reāls spēks. Mēs nedrīkstam kļūt vājāki. Gluži otrādi — mums jāturpina I sava reālā spēka vairošana. Rietumeiropai jākļūst arvien stiprākai kā militāri, tā saimnieciski. Jo augs mūsu spēks, jo mazināsies saspīlējums rietumu un austrumu starpā un pasaules politika ieies mierīgākā gultnē." O.-B. Taks atteicies no amata No Zenēvas ziņo, ka IRO ģenerāldirektors Viljams H. Taks (Tuck) atteicies no amata. Vaicāts par demisijas iemesliem, Taks izteicies, ka viņu uz šo soli spiedušas domstarpības, kas izcēlušās starp viņu un dažām valstīm — IRO dalībniecēm. Par atteikšanās lūguma pieņemšanu spriedīs IRO izpildu komiteja, kas sanāk jaunnedēļ. Taks lūdzis viņu atbrīvot ar 30. jūniju. Amerikāņu okupācijas armijas nedēļas žurnāls «Troop J & E Bul-letin", ko lieto par mācības līdzekli karavīriem, savu 1. maija izdevumu veltījis trim Baltijas valstīm un Somijai. Ar objektīvu izpratni attēlotas Baltijas tautu likteņgaitas — nacionālie centieni, neatkarības cīņas, Baltijas valstu tapšana un veidošanās, krievu un vācu okupācijas posta gadi, iemesli, kas spieda baltiešus doties trimdā un trimdinieku tagadējās problēmas. Interesanti pakavēties pie dažiem konstatējumiem. Pieskaroties valsts iekārtu maiņai Lietuvā 1926., bet Latvijā un Igaunijā 1934. g., raksta autors aizrāda, ka jauno valstu ultrademokratiskās satversmes bijušas radītas ASV prezidenta V i l - sona ideālisma ietekmē, ņemot par paraugu moderno rietumu demokra- Sutnis J. Feldmanis ieradies ASV Jaunieceltais Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā sūtnis J. Feldmanis no Šveices 13. jūnijā ieradies Ņujorkā. Lietveža A. Dlnberga un sūtniecības darbinieku sagaidīts, sūtnis J. Feldmanis devies tālāk uz savu jauno darba vietu Vašingtonā. LATVIEŠU DIPLOMĀTA LAULĪBAS VAŠINGTONA Latvijas sūtniecības Vašingtonā lietvedis Anatols Dinbergs 10. jūnijā Vašingtonā salaulājies ar Vašingtonas koUedžas vēstures profesori R. H. Baueri no Cīriches. M. Vētra pie Kanādas (leneraigubernatora Kanādas ģenerālgubernators vikonts Aleksanders pieņēmis īpašā audiencē Kanādas latviešu nacionālās apvienības un Latviešu palīdzības vienības priekšsēdi Marisu Vētru, kas tam nodevis latviešu balvu — koktēlnieka Lejiņa darinātu šķīvi ar Lāčplēša attēlu. Ģenerālgubernators lūdza nodot visiem Kanādas latviešiem viņa sirsnīgākos sveicienus un pateicību par dāvināto balvu. tiju satversmes. Mērķis bijis labs — nodrošināt tautai suverēnu varu. Bet vairāku faktoru korcibinādja — ekonomiskās grūtības, apdraudē* jums no lielo kaimiņu puses un partiju politiķu pieredzes un demokrātiskas prakses trūkums, dažkārt ari korupcija, — novedusi pie demokrātiskās iekārtas atvietošanas ar autoritāro. Tomēr ari autoritārās iekārtas laikā nekad pecsot notikusi pilnīga atkāpšanās no konstitū* cionāliem principiem. Vēlākos ga-dos pat bijušas zīmes par atgriešanos pie demokrātijas. Runājot par vācu okupācijas 'laiku Baltijas valstīs, autors norādOc ka vācieši centušies papildināt aavu dilstošo armiju ar Baltijas vīru iesaukšanu. Neraugoties uz pretestību, ar spaidu lidzekļiemi viņi Izdarījuši iesaukšanu kā armijā, tā ari piespiedu darbos. Kad padomju karaspēks no jauna ielauzies Baltijas valsiiīs^ daudzi baltieši tikuši evakuēti spaidu kārtā, bet tūkstoši paši devušies uz rietumiem, lai izvairītott no Jaunfi padomju laikmeta. Tālāk autors norāda uz baltiešu DP rosīgo darbu trimdā. Daudzās latviešu un igauņu rīkotās izstādes pārsteidzot ar lietpratīgi un mākslinieciski pagatavotiem eksponātiem. Tūkstoši baltiešu labprātīgi strādājot okupācijas spēku darba vienībās. Kāda no šim darba vienībām pat piedaloties Beriīnes gaisa tilta apkalpošanā. * Totalitārisms apdraudot simtiem miljonu cilvēku. Baltiešu esot tikai nedaudzi miljoni. Tāpēc viņu problēmas pašlaik nevarot izvirzīties priekšplānā. Bet tās neesot aizmirstas. Piezīmējams, ka šai rakstā, kas tik izprotoši iztirzā Baltijas t^tU likteņus, ir mums nepieņemams apgalvojums, ka Pad. Krievijas un Baltijas valstu 1920. g. mierlīguml esot augstsirdības paraugs no Pad. Krievijas puses. Pēdējā visos trijos līgumos esot deklarējusi savu brīvprātīgo atteikšanos uz visiem laikiem no suverenitātes par Baltijas tautām un viņu zemēm. LCK informācijas nozare, nosūtot žurnāla izdevējam savu pateicību par objektīvo rakstu visumā, motivēti aizrādīja uz pēdējā slēdziena nepareizību. SOMI ATCEĻ KOMUNISTISKO INFORMĀCIJAS VADlfAJU Somu radio informācijas daļas vadītājs Vuolio Joki atcelts no sava amata, ziņo BBC. Par atcelšanas iemeslu min apstākli, ka Joki bijis komunistiski noskaņots un ar šo savu politisko pārliecību ietekmējis Somijas radiofona informāciju. Angļu saimniecībai trūkst 35.000 viru Apakšnama deputāts Brenden Brekens, kas kara laikā bija Anglijas informācijas ministrs, kādā sapulcē nopietni brīdināja savus klausītājus no neizbēgamas saimnieciskas krizes. Viņš pārmeta finanču ministram S. Kripsam nepamatotu optimismu un aicināja angļus uz patstāvīgu domāšanu un spriešanu. Par to pašu tematu runāja ari ģenerālprokurors sērs Savkross. Viņš sevišķi pieskārās cenām, kas nav apkarojamas ar mechanisku samazināšanu vien, bet kuru pazemināšanai ievērojami paaugstināma ari produkcija. Kritisks stāvoklis iestājies ogļ-rūpniecībā, kurā trūkstot strādnieku. Līdz šim vēl izpalīdzējās ar demobilizēto karavīru, Andersa korpusa poļu un Eiropas DP iesaistīšanu. Visi šie darba spēka avoti tagad izsīkuši un gada beigās ; no paredzētā plāna iztrūkst jau 35.000 vīru. Nacionalizēto raktuvju pārvalde un ogļraču arodbiedrība tkm-dēļ lūgušas valdību atkal atļaut strādniekiem mainīt darba vietas. Tad iespējams, ka vecie ogļrači, kas kara laikā pārvietoti uz citām rūpniecības nozarēm, atkal atgriežas raktuvēs, kur daudz lielāka izpeļņa," kaut darbs arī grūtāks. (DM). Streiks apdraud Itālijas kviešu ražu Laukstrādnieku streiks, kas turpinās jau vairākas nedēļas, liopietnl apdraud Itālijas kviešu ražu. Uz laukiem trūkst strādnieku, ko varētu iesaistīt darbā, bet pilsētnieki, baidīdamies komunistu atriebības, labāk pavada laiku bezdarbībā, Itālijas lauksaimniecībai! ministrija pašreiz apspriež pretsoļus, lai glābtu š. g. kviešu ražu. Aizvien vairāk paplašinās ari itāļu ostas strādnieku streiks. Pirms 2 nedaiļām tas sākās Genujā. Tagad darbus pārtraukuši arī Livoŗno un Neapoles ostas strādnieki. Nemieri un sadursmes ar policiju bez: tam notikušas Venēcijā un Trlestas brīvostā. V Nošauts ģenerālis Pika Otrdienas rītā kādā Prāgas cietumā nošauts agrākais Cechoslova-kijas ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālis Pika, Ģenerāli notiesāja uz nāvi pirms pāris mēnešiem, bet viņš bija iesniedzis pārsūdzību kara virstiesai. Pag. nedēļas beigās tā tomēr apstiprināja agrāko spriedumu, piedēvējot Pikām «militāru un saimniecisku noslēpumu nodošanu kādai ārvalstij". Kad Hitlera armijas iebruka Padomju savienībā, ģenerālis Pika vadīja če-chu militāro misiju Maiikavā. Viņš apbalvots vairākiem augstiem padomju ordeņiem. 1946. gadā Pika bija Oechoslovakijas delegācijas loceklis Parīzes miera kionferencē. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-06-25-01