Bavarijas Latviesu vestnesis, February 18, 1950

              VĀRDOS
^ ^ ^ s i Grieķija, bet
s^ļjauj^ ziņo BBC.
P^T"' '^"fa bija apsūd^g,
a^^ctesmit personas, šinīs d i^
ivOōtiesāti uz nāvi, di»w
«te mūža lesloazījums, S
6 eifetiima sods no lo-2«i oT
īiiļĶaHotiMātie ir skolotāji.
||pii8t|irgotāji un zemni^i
' - ^ ^ " ^ ietekmi' tana
f»lWirpieprasīja Ungārijas mi
, jsp«ddenta vietnielcs un T
»iia:J!^,.!^^'^?=«kretā;s
1 ^ . . k(*upcija. Ungāru komūnishl
•iv:
^^M:^&^f^J''^ vadītāja;
^^-19P3i» līdz 1. jūlijam, runas bel!
^.^tt HakoSi.
ģā^fc^iļcfletes Šajās vēlēšanās kan
Udbritānijā. Tas ir lielakail
ķ kāds līdz. šim paredzēts. Ari
Ipi^ savam sarakstam nominē.
^^^^^Iliiafedidātu..
A^^sifei^«at^ nonāvēti un 90
pilsēta$ cietumā ij.
Pl^āŗOkvši sargiem un a|.
ņ^emt vādc
, techniķus
las «speciālistus. Ne
ļoSana tomēr nav pa,
:tant{em pašiem jino,
m attiecīgām lirmani
pieprasīs.
ļ i i ic las a
duifcrievijtl im Dojibasu. Arī pok
l^miaplektētās NKVD vienības
ļ3Mad Bezp^eutsva^ krievi ^uzskata f
1^ neuzticamām, sā- |
' " pagājušo gadu, izrauga tikai \
ŅĶVD Virsni^^^^ h
,, nodoti kara tribunālam 7
flltrķanamiijas virsnieki, to vidū ar-ta^
ijl^ pulkvedis Ježovs. Visi ap-
«fldzēti par trockismu, bet patiesībi
apcļetināto ,inoziegumš^* ir nesekrm-ba'-
Cīņās priBt apvienotajiem lifetu-yieSu
un poļu partizāniem, kā ari
Ičpmpiurtijas, vēlēšanās par< katru ce- ^
liii, atrast šīs nesekmības cēloni
V Lietuvā partizāni likvidējuši TelSu i
apkaimfes vēlēšanu aģittrupu 4 per­sonu
sastāvā. Iespējams, ka tādi ga- ^
dijumi ir biežāki, jo pēdējā laikā [
aģittrupafi ārpus pilsētām sūta mili-
#iardaisfeā. Milicija vdežflrē-ari
ii!Mpa« ito tālā referātu w
il^Jafi aipsardziba esot nepiecie^ ||
tW^^ iaiv i^ii&sļiš^ uzku- ^
dlltt ha}ig0;iietz'aucētu miermīlīgos
|iU6ņws, kfiļg-^^^ sajūsmu ap-ļ
^ t ^ vaka-tik
svarīgo
iešanu iirformāciju".
t^S|i|tyi| Valstīs^ sevišķi Latvijā un
' ivāi ķoļševiMem kļuvis neatri-n^
mežsargu un mežu posminie-l
i l i t l te Latviešiem un lietu-vi^
tem šos amatuģ neuztic, baido-
^ lio iespējamas sadarbības ar
|Saicti«^ Komunistu partijas
' Idnis^^^^-^^^^^ latviešus un lie-Ķtešus,
kas nepatīkami partizā-i^
mi i^^^ Kopā ar mežsargiem
iNiirastļ (& 1—2 posminieki, kas
b|ai;^6tl he vien mēd^ bisēm, bet
5^1* mašīnplstplēm. Taču arī labais
apbruņojums nespēj komunistus pa­sargāt
no .$lēpņos novietoto partizā­nu
snaiperu lodēm. MVD arī nespēj
sūtit katram mežsargam apgaitā 11-
dd. veselu grupu apsargu. Tādēļ
ķO|Ā I941B., g; mežsargu, stāvoklis
fiaJtijiis valstīs ^k vairāk neki
^neapskaužams, un šo amatu uzskata
par sliktāku hekā 10 gadu sodu pār-Ščibis
rotā.
Saņepatas ziņas par stigru sarkan-atīĶijaid
daļu virzīš^^^^ Poli­jai
uz Vācijas austrumjoslu. Polija
Ņeištatē pie Gdiņas un Copotā iera-dtiSieš
krievu izpletņu lēcēju divi- |
nra^.a puperatom-ba
nozīme mhn
civTIizacijas galu
•Ņujorka (D). — Svētdien NBC te­levīzijas
raidījuma, ko sn.edza ari
Visas pārēdās amerikāņu stacijas, ru­nāja
slavenais zinātnieks profesors
Alberts Einšleins. Amerikāņu ra-diosabiedriba
bija aicinājusi viņu iz-t^
ties par ūdeņraža superatom-būmbu.
„Kamēr pasaulē valdīs
bruņošanā^s, tikmēr miera nebiīs/
tei^ profesors Einšteins. „Mūsu ci­vilizāciju
glābt no bojā ejas var vie­nīgi
kontrole par atomu ieročiem;
Ūdeņraža superatombumba nozīme
visas civilizācijas bojā eju.*^ Prof^"
spj^s Einšteins pasvītroja, ka mūslai­ki
»: cilvēcē valda maldīgas illūzijas
par nākotnes karu. Pēc viņa do'
"^ām ;ciilvēce to nevarēs pārdzīvot,
ieroču pielietošana nesīs galu
LATVIA
Latvian Newspaper
Publisbcd under EIUCOM ClvU
. Aflaire DlvlstOD Authorlsatton
Number UNDP 196. Publisher
and Edltor: Valdemārs Lam-oergs.
EBUngen/N. Breite str.
M , Printer: Ungeheuer &
Ulmer. Ludwlg8bur2, KOrner-
»tr, 18. Published twice weekly.
Circulation U.00O.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 14 (358)
Sestdien, 1950. g. 18. febr.
IznAk trešdienas uo «estotents
l£dev6]8: Utvieftu Centrtlft Ko
mtteja. Galvenais redaktort: V
Lambergs; galvena redaktoia
vleuileks: M CuUtis. Redak­tori:
A. BolSteins. J. Jēkab-sons,
B. Ķīselis, E. Ralsters,
L. Svarcs. Austrālijas redak­cijas
vad. A. Smits (Lawley
House. Canberra. A. C. T.,
AustraUa). Redakcijas adrese:
EssUngen^., Breite Str.
telefons 17S39.
Pēc 60 dienu sarunām beidzot līgums Maot
setuuffa un
Nav šaubu, ka parakstīta arī virkne slepenu
līgumu — Nu tikai sāksies īstās ķīniešu grū­tības
ar Padomju savienību, šalca Ečesons
Maskava (B). Pēc 61 dienas garām apspriedēm un konferen­cēm
14. februāra agrajās rīta stundās Kremli Padomju savienība un ko­munistiskā
Ķīna parakstīja 30 gadu savstarpējas draudzības un palīdzī­bas
līgumu. Ar to sasniegts jauns rekords — neviena starptautiska kon­ference,
lai cik liela bijusi tās nozīme, nebija ilgusi vairāk par 14 die­nām.
Staļins un Maotsetungs, tāpat kā ārlietu ministri Višinskis, Cuen-lajs
un Molotovs sprieduši 8 reizes ilgāk nekā Cerčils, Rūzvelts un Sta­ļins
Jaltas konferencē, kas ilga tikai 7 dienas, vai 4 reizes ilg^k nekā
līdz šim garākajā konferencē Potsdamā, kur Staļins ar Trūmenu vieno­jās
14 dienās. ^
Salīdzinot ar konferences ilgumu, oficiālais iznākums ir niecīgs. Kā
to tūlīt ASV ārlietu ministrs Ečesons Vašingtonā uzsvēra, tikai nākotne
rādīs, kāds īstenībā ir Maskavas un Pekingas līguma īstais saturs.
Skaidrs, ka bez oficiāli deklarētajiem 3 līguma pantiem, kas satur 6
galvenos pamatprincipus turpmākajās Ķīnas un Padomju savienības at­tiecībās^
Maskavā parakstīta vēl vesela rinda slepenu nolīgumu.
Pirmais pasaulei vēsti par līguma
parakstīšanu pavēstīja Maskavas ra­dio.
Jau 13. febr. vēlajās nakts stun­dās
daži amerikāņu raidītāji ziņoja,
ka Kremlī sapulcējušies ķiniešu de­legāti
un sākusies līguma galīgā
parakstīšana, bet šo ziņu līdz otr­dienas
pēcpusdienai nekur neapstip-nnāja.
Tad Padomju savienības rai­dītāji
sāka īstu ofensīvu. 24 stun­das
no vietas tie visi bez izņēmuma
neskaitāmas reizes atkārtoja oficiālo
komunikē un nolasīja līguma tekstu.
Tas skan: «Pēdējā laikā notikušas
sarunas Maskavā starp Jozefu Sta­ļinu,
A. Višinski, Maotsetungu un
Cuenlaju, kas pārstāvēja ķīniešu
tautas republikas valdību sarunās,
Francijas policiia un
karaspēks trauki-mes
stāvokli
Parīze (D). — BBC ceturtdienas
vakarā ziņoja, ka pēc franču minis­tru
kabineta sēdes, kas ilga visu
nakti, pieņemti drastiski noteikumi
streiku un sabotāžas aktu apkaroša­nai.
Visa Francijas policija kopš ce­turtdienas
atrodas augstākajā trauk­smes
stāvoklī. Iekšlietu ministrija
mobilizējusi arī žandarmēriju un re­publikāņu
gvardi. Noorgarizētas īpa­šas
policijas vienības, kas pirmšķi­rīgi
apbruņotas un motorizētas, lai
vajadzības gadījumā tās varētu pār­sviest
uz nemieru apgabaliem. Tāpat
iekšlietu ministrijas rīcībā nodotas
arī karaspēka vienības.
Sos drastiskos noteikumus, ko ie­rosināja
iekšlietu min. Keijs, kabi­nets
pieņēmis tāpēc, ka saņemta ne­pārprotama
informācija par komu­nistu
nodomiem rīkot nemieru un
sabotāžas aktus. No karaspēka mu­nīcijas
noliktavām nozagts lielāks
daudzums sprāgstamvielu. Komuni­sti
vispirms vēlas paralizēt satiksmi
un tad izsludināt vispārēju streiku.
Viss tas iecerēts tāpēc, lai aizkavētu
amerikāņu ieroču saņemšanu, ko
Francijai dod Atlantika pakts.
kas noritēja vislielākās draudzības
un savstarpējas saprašanās garā,
abas puses vienojās kopējiem spē­kiem
darīt visu, lai vaii'otu savstar­pējo
sadarbību un tā nodrošinātu
pasaules mieru un nāciju drošību.
Sarunas beidzās ar šādu. līgumu pa­rakstīšanu
14. februārī Kremlī: 1)
Alianses, draudzības im savstarpē­jas
palīdzības līgumu Padomju sa-
, vienības un ķiniešu tautas republi­kas
starpā. 2) Vienošanos par Man-džūrijas
dzelzceļa, Portarturas ostas
un Dairenas ostas nodošanu Ķīnai un
Padomju savienības karaspēka at­vilkšanu
no šīm ostām tūlīt pēc mie­ra
līguma parakstīšanas ar Japānu.
3) Parakstīts līgums, ar kuru Pa­domju
savienība Ķīnai piešķir ilg­termiņa
kreditu maksājuiņieņi par
rūpniecības un dzelzceļa materiplu,
ko tā saņems no Pad. savienības.
Bez šīs Maskavas versijas Pekin­gas
radio ziņoja par 6 punktiem, kas
sastādot Maskavas līguma pamatsa-turu:
1) Padomju savienības un Ķī­nas
jaunais līgums parakstīts, lai
nākotnē novērstu katru agresiju no
Japānas vai uzbrukumu, kas nāktu
no Japānas vai tai piesaistītajām
varām. Ja šāds uzbrukums notiktu,
abas līguma parakstītājas puses
sniedz viena otrai nekavējoties visu
nepieciešamo militāro, kā arī cita
veida palīdzību. 2) Japānas miera
līguma parakstīšana jāveicina, cik
ātri vien iespējams, panākot vieno­šanos
starp otrā pasaules kara sa­biedrotajiem.
3) Abas līguma pa­rakstītājas
puses atsakās no tālāku
līgumu slēgšanas un alianču nodibi­nāšanas
ar ārvalstīm, kas nav šim
līgumam labvēlīgas. 4) Nākotnē Pa­domju
savienība un Ķīna savstar­pēji
apspriedlsies visās starptautis­kajās
problēmās un katrā svarīgā
jautājumā, kas interesē abas valstis.
5) Starp Padomju savienību un Ķī­nu
stājas spēkā arī saimnieciska un
kulturāla kopdarbība. Pie tam ievē­rojams
savstarpējas suverenitātes un
neiejaukšanās princips. 6) Maskavas
līgums stājas spēkā 30 dienas pēc
tā ratificēšanas. Pekingas radio tā­lāk
ziņoja, ka līgumam ir divi papil-
(Turpinājums 10. Ipp.).
Kingsleļa uzsaukom
^ labdarības
Zenēva (Jj). — IRO ģenerāl­direktors
Donalds Kingslejs
publicējis uzsaukumu brīv­prātīgām
labdarības organizā-ciiām
visā pasaule, uzaicinot
tās sniegt atbalstu to DP iz­vietošanā,
kuriem nepiecieša­ma
speciāla aprūpe ārstniecī­bas
vai citās iestādēs. Uzsau­kums
īpaši domāts dažādu
zemju baznīcām, reliģiskām
organizācijām, sociālā diene­sta
aģentūrām, klubiem un na­cionālām
apvienībām, ka arī
privātpersonām, kas var un
grib palīdzēt grūti izvietoja­mo
D? gruoas likteņa atvieg­lošanā,
sagādājot patvērumu
veciem un chroniski slimiem
ļaudīm, invalidiem un daudz­bērnu
ģimenēm, kas citādi pēc
IRO darbības izbeigšanās draud
palikt bez pajumtes un apgādes
Ģenerāldirektors atzīmē, ka
šādu pārvietoto personu skaits
sasniedz 26.000. Tām nepiecie­šami
individuāli galvojumi,
lai varētu izceļot uz ārzemēm.
Uzsaukumā bez tam norādīts,
ka IRO izsniegs galvotajiem
pabalstus minēto personu sā­kuma
aprūpei, kā arī rūpēsies
par viņu ceļa izdevumu segša­nu
uz attiecīgo valsti. Maksā­jamās
pabalsta summas no­teiktas
šādas: tbc slimniekiem
1000 doL, citiem chroniski sli­miem
800 dol., gara slimnie­kiem
700 dol., akliem 650 dol.,
personām bez viena vai vai­rākiem
locekļiem 650 dol, ve­ciem
ļaudīm 500 dol. un ie-nrieksminēto
piederīgajiem
250 dol.
Rumānija aizliegta
ārstu un advolcātu
privātpral(se
Bukaresta (E). — Rumāņu valdība
izdevusi rīkojumu, kas noliedz pri­vātpraksi
visiem ārstiem un advokā­tiem.
Apsūdzētajiem būs tiesība iz­vēlēties
tikai tādus aizstāvjus, ko
izraudzīs speciāls, valdības kontro­lēts
advokātu birojs. Tajā pašā laikā
izdots rīkojums arī par kušiiecību
Donavā. Neviens rumāņu tvaikonis,
kas atrodas ceļā, nedrīkst lietot ra­dio
ierīces. Nevienam jūrniekam
brauciena laikā nav tiesības atstāt?
kuģi.
V a š i n g t o n a (A). Savienoto
valsta ārlietu ministrija nakti uz ce­turtdienu
oficiāli paziņoja, ka ASV
valdība gatava tiešām sarunām ar
Padomju savienību. So sensacionālo
paziņojumu uzsvērdams, ka runā
oficiāli, presei nodeva ASV ārlietu
ministrijas viceministrs DIns Rasks.
Viņš paziņoja, ka ASV gatavas ar
Padomju savienību runāt netikvien
UN ietvaros, bet ari „pa parastajiem
diplomātiskajiem ce|iem'\ Viņš gan
— .4
TIBETA
DienvidaustminSziJas felpa, kur flagalcla tnrpmSko politisko un varbfit
ari militāro notikumu risinSšanos,
" • "• ' ' ........... I ^ ...n li ( ii'i" I SS ASV ōrpolitikas smogompunkts otrodos Āzijā
Hočimins devies pie Staļina uz Kremli
V a š i n g t o n a (D). — Aukstā kara radītajā iiajukumā, kas pār­ņēmis
visu pasauli, arvien noteiktāk iezīmējas vairāki smagumpunkti.
Viens no tiem atrodas Vācijā, resp. Berlīnē, kur krievi gan „pavairo, gan
mīkstina blokādi, bet otrs Aizijā. Informētas aprindas Vašingtonā aiz­vien
noteiktāk izsakās, ka Savienoto valstu ārpolitikas smagumpunkts
novirzījies uz Tālajiem austrumiem. Sarežģījumus Berlīnē krievi provocē
vienīgi tādē|, lai novērstu uzmanību no daudz svarīgākajiem notiku­miem
Azijā. Netieši to apliecināja ari ASV ģenerālštāba priekšnieks ģe­nerālis
Omārs Bredlijs intervijā žurnālistiem par savu ceļojumu Aus-trumāzUā.
Amerikāņu ģenerālštāba \m visu
trīs ieroču šķiru štābu priekšnieki
Tālajos austrumos uzturējās 12 die­nas,
apmeklējot arī ASV atbalsta
punktus Havaju salās un Okinavā.
Jau tad, kad uz Āziju devās Savie­noto
valstu augstākie militāiie vadī­tāji,
informētas aprindas šim ceļoju­mam
veltīja vislielāko ievērību. Pēc
Maotsetunga uzvaras Ķīnā arī caur­mēra
amerikānim likās skaidrs, ka
Āzijā risinājās notikumi, kas var ra­dīt
ja ne jaunu katastrofu, tad vis­maz
uz laiku pārvilkt svītru visiem
rietumu demokrātiju nodomiem un
plāniem. Atgriezušies Vašingtonā,
ASV štābu šefi vispirms slepenā ap­spriedē
sniedza ziņojumu preziden­tam
Trūmenam Bredlija pieteikto
preses konferenci tāpēc gaidīja ar
vislielāko uzmanību.
Noteiktā stundā Pentagonā ieradās
vairāk nekā simts žurnālistu, kas
pārstāvēja ne vien lielākos ASV,
bet arī Lielbritānijas un Francijas
laikrakstus. Ģenerālis Bredlijs ka­tegoriski
atteicās atbildēt uz visiem
tiem jautājumiem, kam kāds sakars
ar politiku. Viņš norādīja, ka par
komunisma apkarošanu Āzijā un
eventuālo militāro palīdzību marša-'
lam Cangkaišekam kompetenta at­bildēt
vienīgi ārlietu ministrija. Pēc
ģenerāļa apgalvojumiem Savienoto
valstu stāvoklis Pacifikā nav ap­draudošs,
un amerikāņi var ar pa­ļāvību
raudzīties nākotnē. Ģene­rālštāba
priekšnieks netieši norādīja,
ka amerikāņu okupācijas karaspēka
virspavēlnieka Japānā ģenerāļa
Mekartūra pilnvaras vēl vairāk pa­plašinās
un pagaidām „nevar būt
runas par viņa atgriešanos Savieno­tajās
valstīs**. Ģenerālis Bredlils
norādīja, ka Tokio nav pārrunāts
(Turpinājums 10. Ipp.).
Trūmens gatavs runāt ar Staļinu
tikai Vašingtonā
ASV uzvarējis sabiedriskais noskaņojums,
kas prasa izbeigt auksto karu
SENSACIONĀU RASKA DEKLARĀCIJA
brīdināja, ka ASV neielaidīsies la*^
runas par trešam valstīm bes to pie-dalīšanās.
8l deklarācija galīgi izni­cina
ārlietu ministra Ečesona vēl pa­gājušo
nedēlu paziņoto viedokli, ka
ar Padomju savienību nav vērts ru­nāt
ASV prezidents Trūmens dalai
stundas pirms Raska paziņojuma
New Vork Times korespondentam
aniedza speciālinterviju, kuri uzsvē­ra,
ka zināmos apstāk|08 tomēr va­rētu
ar Kremli izlīgt.
Pēc Dina Raska paziņojuma nav
vairs nekādu šaubu, ka uzvarējia
ASV populārais viedoklis — nerau­goties
uz visām grūtībām un Mas^
kavas izaicinošo izturēšanos tomēr
meklēt ceļus uz saprašanos un tie­šām*
sarunām ar Staļmu. Dīvainais
sajukums, kāds valdīja pēc Ečesona,
Trūmena, senatora Konelija un citu
ievērojamu amerikāņu viedokļa pa­ziņošanas
starptautiskajā politikā
pagājušajā nedēļā, pašreiz Vašing^
tonā sasniedzis augstāko līmeni,
NBC ceturtdienas rīta komentārs
gan neļauj šaubīties, ka arī Ečeso-nam
un prezidentam Trūmenam būs
jāpakļaujas sabiedriskai domai, kas
prasa jaunu ASV politiku, lai iz­beigtu
neciešamo aukstā kaŗasaspl*
lējumu. Vašingtonas politiskās ap-»
rindas spriež, ka ietekmīgie sena­tori
un arī prezidenta Trūmena pa­domdevēju
štābs, kurā pēdējā ne­dēļā
notikušas lielākas pārmaiņai,
pārliecinājuši Ečesonu, ka viņa pa­gājušās
nedēļas deklarācija bijuii
pārāk asa un kategoriska un neiede*
ras pašreizējā politiskajā situācijā.
Tā kā Ečesons pats savu mii^ vil
izteikto viedokli aiz saprotamiem
iemesliem atsaukt nevarēja, tas bija
jādara viceministram Raskam, kai
ir tikai Ečesona otrs palīgs. . Viņa
pirmais palīgs viceministrs Beter-vorss
pašreiz atrodas Bankokā, kur
kopā ar Dr. Džesupu un 17 ASV
Tālo austrumu vēstniekiem notur
konferenci.
Kādas būs sekas Raska paziņoju­mam?
Vai Padomju savienība iz­mantos
izdevību tiešām sarunām?
Kas būs pilnvarotie sarunām? Tā
ceturtdien jautāja visa pasaules pre­se,
nespēdama dot skaidras atbilde».
Tāpat nav nekādas skaidrības, ko
pilnvaros sarunām. Tikpat maz šo­brīd
var minēt, kur gaidāmā „mie-
(Turpinājums 10. Ipp.).
Vinstons Čerčils ierosina tiešas,
sarunas ar Padomju savienību
Eiiijs un Bevins ar mieru runāt ja Kremlis kaut mazliet
maina savu poiitil(u
Londona (F).—Pag. otrdien Edin-burgā
teiktajā vēlēšanu runā kon­servatīvo
vadonis Vinstons Cerčils
kā pirmais britu valstsvīrs pieskā­rās
arī svarīgākajām ārpolitiskajām
problēmām. Kādreizējais kara prem­jers
un vīrs, kas pirmais sāka lie­tot
vārdu dzelzs aizkars, ierosināja
atsākt sarunas ar Padomju savienī­bu
par atomieroču kontroli, lai no­vērstu
eventuālu pasaules katastro­fu.
„Sīm sarunām jānotiek ar vis­augstākajiem
padomju valstsvīriem,"
teica Cerčils. „Protams, man nav ne­kādas
iespējas ielūkoties mūsu val­dības
slepenajā Informācijā. Es to­mēr
nevaru atteikties no domas, ka
sarunas ar Padomju savienību jāat­sāk.
Ja rietumu un austrumu pasau­les
starpā nevar būt draudzīgas at­tieksmes,
mums tomēr jārada tādi
apstākļi, lai cilvēce varētu dzīvot
atmosfairā, kurā nevalda naids im
aukstais kaŗŠ"
Runas turpinājumā Cerčils izteica
pārliecību, ka atomieroču produkci­jā
ASV ir tālu citām valstīm priek­šā.
„Es tomēr esmu pārliecināts, ka
pasaules miera nodrošināšanai mēs
varam atrast citus līdzekļus." Cer­čils
deklarēia, ka ar vārdu „mēs"
viņš saorot Lielbritāniju un Savie­notas
valstis.
Cerčila otrdienas ierosinājums ra­dījis
vislielāko sensāciju pasaulē.
Daudzi ietekmīgi politiķi pārlieci­nāti,
ka Vinstons Cerčils izspēlējis
meistarisku vēlēšanu triku. Tā viņa
deklarāciju komentē arī strādnieku
partijas orgāns Daily Herald. Jau
trešdien agrākajam premjeram at­bildēja
ari ministru prezidents Et-lijs.
„Es nenoraidu Mr. Cerčila
priekšlikumu," teica viņš, „bet paš­reizējā
situācijā sarunas par atom­ieroču
kontroli ar Kremli var no-
, tikt arī Apvienotajās nācijās. Pēc
1945. gada, kad es kļuvu par prem­jeru,
es vairākkārt aicināju ASV un
Kanādu nodibināt jauno iznīcības ie­roču
efektīgu kontroli. Bet mēs vie­nojāmies,
ka tam jānotiek UN." Lī­dzīgas
domas radio runā izteica arī
ārlietu ministrs Bevins norādīdams,
ka viņš būtu katrā laikā ar mieru
runāt ar Kremli, ja tas kaut mazliet
mainītu savu līdzšinējo politiku.
No Londonas ziņo arī par kādu
citu interesantu priekšlikumu paš­reizējā
neskaidraiā situācijā. Strād­nieku
partijas pārstāvis augšnamā
lords Stroboļi ierosinājis, lai nāka­mā
britu valdība nosūta uz Ma?kavu
lordu Blverbruku. Ar aupst^kanem
padomju valstsvīriem viņam vaja­dzētu
panākt vienošanos par atom­ieroču
kontroli. I/)rds Stroboļf no-r^
dīia, ka Hīverbrukam ir '-'H^fj at­tieksmes
ar Maskavu, kas varētu
daudz palīdzēt.