1950-02-18-09 |
Previous | 9 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
(beigas).
Sestdien, i950. g. 18. f^bruM^ī.
iptODES
m aiz bailēm no
priekšliku,
13a laika UNRRA«
bija
IIICiLaguardia.
līlMisfcavas nonāca pie
sariļhas ar v L
)catala nebija ird!
IH^L^guārdijas brau.
^ savienību. Katrā
i , ; y a i
iml :hē. šīs koniiS"
NKVD „triju kol.
ļparauga. Tas no*
nebija pārsū*
vēlāk pgc mas»
im veselas pag,
lialēmia šos rīkoju-imisiju
locekļi Uk
^^'i m UNRRAg
katrā šādā ko-
2 viens loceMjg,
" vai an'
iar kāduio
' 1^ ainerikl-diezgan
nesa*
DP probl^mi
rdpas ģeogrāfiju
'^a.. Vispār šie
cilvēki un^
viņu rokās. 1i
mm
heatguvās
SMilij^fii ,,VIM^ zeme,
6r
" l i viņa kartei glā*
šim cilvēkam pie-
^ Ja turpretim bēgļi
īfMli^^ d ^ ^ vareno
pār-viņam
nekavējoties
I ņ o ^ ^ ^ vienalga»
,8 sals, un tam bija jā-
; i ^ ā s , kas liedzās iz^
Ŗs karti un pat nedeva
itļauju*
u bēgļiem liedzās dot
gadījumos, kad
nekādu personības do-lonUisijas
neievēroja, kl
p^sona bija iekļuvusi ^ka
os. Dokumentus' varējaf
audēt bēģot^ tie vārē ja! iet;
omba^dēšanās, vai ari iļi-.
vienkārši atņēma. Vlasova
IJuSaJiem karavīriem m
tt^ta*nmu frontē/ neb/'
'JjE|:e(i2u ie^^^ DP Urnas. .
vķwģlmmB locekļus, \L«a
a ^ ^ i : bija ved cilvēki
' bez žēlastības
Ŗtfmetoēm. Nav brl-daļ|(
M izdarīja pašnāvi-ilJoiftfi
es, piemēram, re-jfipdt
šādu gadījumu
:ē«bienam bija labi pārnes
bijtu varējuši i2mi-detlko^
komunisma pre-isi
šie baltiešu un krievu
titņ gājuši bojā, ja paši
dāŗitates, kas viņiem pa-
' iebūtu slepenībā pazinādami
no savām nie-devām,
spaidu ne-ciju
augstākie sasnie-
$ ār ;1946. gadu. Mūsu
arvien mazāka, vējš
puses, un rietum-par
katru ce-draudzlbu.
Bet mēs ne-
Lidz ar lēmu-iiipblēma
nav atrisi-bet
ar izvie-isijas
saņēma
|;^siļ iespēj?imo, lai
DF reputāciju un ta-
*tu viņus kļūt par citu
Sajā plāksnē mēs
: panākumus, jo mūsu
3^āja nepietiekaniā ap-tendence
bija nevis uz-pasliktināties
Tāpat
:ids, ko vācieši izrādīja
iai;bi|d2irdināja jaunek-āja
viņus uz izvirtību,
pilcšainds un ķiJdas ar
^ M m a l ^ melno
lēs un prnu<; tām.
^ehkāršs: 1945. g. pa-atištrumu
joslā laida
ipācijas markas. Mes-ales^
veseliem salņi^"^
mpk' Ceiiheimā Pļe
:Sl nauda noderēja ci-
*i iizdkeana preču pirktam
tika pārdotas pa^
kii cenu. Markas kurss
oflli, un melnais tir-feiliugi
iznīcināt unpu-lizēt
vācu saimniecību,
zemē radās nekārtī-
.Ptcces bija ameŗi-
: U h ^ patērētāji W
protams, krita uz
likiņu presē parsiem
diomju varasvīri ber-
I bijām panākuši to,
iltufa valsts gan
^^,parazitus, neliešus.
.laP, par kuru neied^
i ^ I b ā liecināja viņu
^miās Vācijas no-
Viesiuvs — JnC 2. apgabala
meistars haskefhclā
saviem līdzšinējiem krietnajiem panā.
kūmiem Cufenhau;zenas sardžu vienības
Viesturs basketbolisti pievienojuši jaunu:
uzvaru IRO 2. apgabala meistarībā,
kur Viņiem pretiniekos bija latviešu
igauņu, lietuviešu un čechu vienības.
Finalsacensībās. kur 4 vienības spēkojās
katra ar katru, kS Viesturs, tā Geislin-genas
igauņi, (pēdējie sava sastāva p a stiprināšanai
bija ,.importējuSl" pat spē-letājus
no citām nometnēm), uzvarēja
Eslingenas un Karlsrūes latviešu YMCAs
vienības. Izšķīrēja cīna Viestura un
l?^"«?^rf*^P^ beidzās ar pārliecinošu
45-26 Viestura pārākumu.
J \ sP^abaia meistarsacīkstēs bez
basketbola latvieši uzvaras guvuši vēl
ari volejbolā (Eslingenas YMCA) nezaudējot
nevienu spēli, Sachā (E. Zemgalis),
bet tikai galda tenisā uzvarēja čechl,
atstājot 2. V. Eslingenas YMCU' Par sacensību
organizēšanu un raito norisi gā-
Latviešu sporta vadītāja emigrācijā
A. Celma adrese: Stuttgart — Bad
Cannstatt, Normannstr. 6—10.
Miris agronoms
Martins Stulpinš
Pagājušajā sestdienā pēc ilgākas slimības
Augsburgā nomira viens no labākajiem
latviešu basketbolistiem trimdā
agronoms Mārtiņš Stulpiņš. Viņu apbe-aija
otrdien, piedaloties kuplam skaitam
pavadītāju, to vidū ari aizgājēja sporta
gaitu biedriem.
Mārtiņa Stulplņa nāve Ir tikpat sāpīgs
Eaudējums latviešu trimdas basketbolam
un sportam vlspārl kā Imanta Stāla pāragrā
alzleSana aizsaulē pirms pārls mēnešiem.
Šķīries no
dzīves tikko 29 gadu
vecumā (dzimis
1921. g. 17. Janv.
Lubānā), Stulpiņš
bija sasniedzis jau
ievērojamus panākumus.
Ap 1938.
gadu vlņS sāka savas
basketbolista
gaitas Startā, bet
drīzi vien vērsa uz
sevi trenera V . Bau-maņa
uzmanību un
pārgāja Armijas sporta
kluba vienībā.
Tur, spēlējpt kopā
ar Melderi, Vanagu,
Arēnu un Justu, vlņS arvien vairāk attīstīja
savas spējas un reiz tika Iedalīts
ari valstsvienības sastāvā pret Lietuvu.
Trimdā Stulplņa vārds visciešāk saistās
ar melstarvienlbu Kursu, kuras kapteinis
viņš bija. Ar Stulplņa palīdzību
Kursa kļuva 1947. gada trimdas meistars
un 1948. gada amerikāņu joslas meistars,
gūdama ari vēl daudzas citas vērtīgas
uzvaras. Stulpiņi mierīgās un i n t e l l l -
ģentās spīles dēl vlņS bija skatītāju
iemīļots cfnltājs laukuma.
MārtlņS Stulpiņš bija viens no tiem
paraugiem, kas pieradīja, k a labs sportists
fvar būt arī sekmīgs studijās, darbā
un sabiedriskā darbā. Tikko 23 g.
vecs VlņS minimālā laikā beidza lauksaimniecības
fakultāti, iegūdams agronoma
grādu, bet trimdā pirmajos ģ^Ads
bija kādas latviešu nometnes komandants
Detmoldā. un vēll^k . Darmštates
latviešu komitejas priekšsēdis, izcils
paraugs Jaunatnei, kas daSkārt tikai
sportā vien saskata savas dzīves mērķi.
Vieglas smiltis pēc īsās, panākumiem
bagātās dzīves!
- \ Arv. BolStelns
daja YMCAs apgabala pārstāvis K Dzir-kalia
ar paUgu A . Celmu un EsUngenas
latviešu sporta vadītājs J . Klaviņš U z varētājiem
Pasaules YMCA bija aagādā-
3usl balvas un diplomus.
Arī IRO 8. apgabalā volejbola un basketbola
sacensībās teicās noteikts latviešu
pārākums. Meistartitulu izdnlja
Trau^telnas latviešu YMCA, volejbolā
iespējot to pat a r savu otro vienību.
a-ei pmaholuļi
v&l sacenšas
meislavsacīksles
Vecmeistara Z Kaktiņa pirms gadiem
sākta rosība vēl arvien nav ai^Ikusi:
astoņi latviešu paukotāji - skaistā, bet
tikai speciālistiem saprotamā sporta ,.pē-dej
e mohikāni- ~ cīnījās, šķiet, beidza-mājās,
amerikāņu joslas meistarsacīkstēs
Eslingenā. Viņu vidū bija 7 eslingenie-
:\BIU ^'A-} ^ "^inchenietis, bet darba apstākļu
del nevarēja piedaUties vircbur-
^^K ^ ^ v i j a s meistars zobens
cīņā KrūmmS. kā arī Platais. Vatvars un
vecās paaudzes paukotājs Kanters. Cī-
"^fs bija sUpri vienlīdzīgas, un varēja
HrT,^3' paukotājiem gaidāmās
drīzās Izceļošanas dēl trūcis treniņa. Neveicas
A . Aizstrautam. kas kā^špagā. tā
zobenā ieguva vienādu uzvaru skaitu
ar uzvarētāju, bet izšķīrējās cīņās zaudēja.
Paukošanā ar zobenu 1. L . Andersons,
2. H . Aizstraats, 3. L . Stabulis; špagā 1.
L. Stabulis 2. A. Alzstrauts, 3. H . A i z -
strauts; floretē l . A . Raisters, 2. A . A l z strauts.
3. L . Andersons.
niicsj ziemelnieM
savu slan^pa
Zviedri, norvēģi un somi triumfē pasau»
Ies meistarsacīkstēs slēpošanā
Pasaules meistarsacīkstēs slēpošanā, kas
pirmo reizi notiek ASV, līdz šim tā
saucamajās ziemeļu sacensībās apliecinājušas
neapšaubāmu Eiropas ziemeļvalstu
hegemoniju. Lēkplesidā, kur mēneša
sākumā notika 18 km un 50 km slēpojumi.
4X10 km stafete, lēkšana ar slēpēm
un ziemeļu kombinācija, visas /uzvaras
un daudzas tālākās vietas izcīnīja
ziemeļnieki. 18 km uzvarēja jaunais
zviedrs Astrems, 50 km zviedrs Erik-sons
lieliskā 2:59:05 st. laikā, un a r i
turpmākajās vietās Ierindojās zviedri.
Labākais viduseiropietis jugoslavs R a -
Bingers bija tikai 19, bet amerikāņi ieņēma
5 pēdējās vietas. Lēkšanā ar slēpēm
meistartitulu ieguva 21 g. v. norvēģu
dārznieks Bjernstads, atstājot turpmākajās
vietās zviedri Llndgrenu, norvēģi
Bergmanu un sākumā par favorītu uzskatīto
norvēģi Monu. Pasaules meistars
šveicietis Canens, kura labākais sasnie-
^ m s ir 120 m. pfllika 22. v. Ziemeļu
kombinācijā, kā gaidīts, uzvarēja 23 g.
V. soms Hasu, kas uzvaras laurus šajā
disciplīnā guva ari 1048. g. olimpiskajās
spēlēs. 4X10 km stafetē nepārspēti bija
zviedri. 2. v. Somija, 8. v. Norvēģija.
Pēc visu sacensību neoficiāla kopvērtējuma
Zviedrija ar 48 punktiem izvirzījusies
1. V. pirms Norvēģijas (38) un Somijas
(19). Interesanti, ka a r i olimpiskajās
spēlēs visās disciplīnās uzvarēja
to pašu valstu pārstāvji, kas Lēkplesidā.
Pašreiz līdz 19. februārim Aspenā. K o -
lorado štatā, notiek sacensības alpTnajās
disciplīnās, kur ziemeļniekiem jārēķinās
ar daudz spēcīgāku konkurenci. No-braucienā
sievietēm triumfēja austrletes:
1. V. studenšu pasaules meistare Dapma-ra
Roma, 2. v. olimpiskā uzvarētāja T r u -
de Jochuma-Beizere.
Pasaules
@pai?ia laukumos
Pasaules meistars galda tenisā kluva
a g r ^ a l s vinietis. tagadējais Anglijas p a -
valstnieks. Riēards Bergmanls. Finālā
viņš 105 m i n . ilgā 5 setu cīņā pieveica
ungāru Sosu. Bergmanis pasaules meistars
bija arī 1937.. 1939. un 1948, g. Dāmu
vienspēlē titulu ieguva rumāniete
Roseanu, 3-0 pieveicot līdzšinējo meistari
ungārieti Farkasu. Meistari kungu
divspēlē: Sido-Soss (Ung.). dāmu dlv-spēlē
Beredžl — EUote (Angi,), jauktā
divspēlē ungāri Farkaša-Sido Vienību
konkurencē vīriešiem meistartitulu izcīnīja
Cechoslovakija. ar 5-3 revanšējoties
Ungārijai par iepriekšējā gada zaudējumiem;
slevieSu sacensība Rumānija
B r i t u Impērijas oUmpUkajās spēles
Oklandē, Jaunzēlandē labākās sdcmes
guvuši austrālieši un jaunzēlandieši. 100
jardu skrējienā ar 9,7 sek. uzvarējis
Treolors (A.). augstlēkSanfi olimpiskais
uzvarētājs Vinters (A.) l,l8. Austrāliešu
sprintere Merdžarija DŽeksone 220 jardu
skrējienā ar 24,1 sek. sasniedza jaunu
pasaules rekordu, pārspējot 15 g. veco
tagadējās ASV pavalstnieces polietes
Stellas Vaļasjevičas labāko sasniegumu.
Jaunu pasaules rekordu 400 m peldējumā
uz krūtīm sasniedzis amerikāņu
students Bobs Braunei-s 5:35.4 min, l a i kā.
Līdzšinējā rekorda īpašnieka kopi
1948. g. bija holandietis Bonte ar 5:40,2.
Amerikānis Džlms Fuchs vieglatlētikas
sacīkstēs telpās Bostonā grūdis lodi
17,58 m — tālākais mērījums, kāds r e alizēts
telpās. Tajās pašās sacīkstēs
Kurtiss Stone uzvarēja 2 jūdžu skrējienā,
pārspējot somu rekordistu Helno; pēdējais
savā ASV turnejā vēl nav guvis
nevienu uzvaru, bet kādā sacensībā pat
palika ceturtais. 4,57 m kārtslēkSanā
telpās sasniedzis tikai 21 g. v. amerikānis
Dons Lazs, bet tikai 1 cm zemāk
lēcis pasaules rekordists Bobs Ričards.
Preussen Krefeld pēc 8—3 uzvaras
meistarība pret SC Riessersee un tāda
paša rezultāta draudzības sacensībā devās
turnejā uz Austriju, kur guvusi vairākas
iespaidīgas uzvaras Insbrukā, Zalc-burgā.
Linčā un Klagenfurtē. Krietnu
sniegumu visās spēlēs rādījis Koņeckis.
LatvleUs Ansons. kas sargā Bad N a u -
helmas ledushokeja vienības vārtus Izpelnījies
viscildlnošākās preses atsauksmes
par lielisko spēli pret Vācijas meistaru
E V Fūssen, kurā fisenleši spJ^ia panākt
tikai 1-1 rezultātu. Pēc šīs sacensības
stāvoklis ledushokeja meistarībā
kļuvis jo intriģējošs, jo uzvaras izredzes
bez E V Fūssen ir arī krēfeldle-
6iem un SG Riessersee.
Valstu sacīkstē ātrslidošana Stokholmā
norvēģi ar 144,5 p. pret 74,5 p. uzvarēja
zviedru izlasi. Norvēģu panākumu jo
vairāk izcel tas. k a , taupoties Eiropas
un pasaules meistarsacīkstēm, nestartēja
Hjalmars Andersens. Katra nācija raidīja
cīņā 6 ātrslidotājus, pie k am vērtēja
10 sekmīgāko sasniegumus. Norvēģi
visās disciplīnās guva pirmās S
Vietas, tikai 500 m zviedrs Malmstens
ierindojās 8. vietā aiz uzvarētāja Fareta
da un Martinsena Individuāli 4 slido-jumu
kopvērtējumā labākais bija Mar-tinsens
ar 196,877 p.. 2. Hedlunds 198,973
p., 3. Hauglijs 199.087 p. Tikai 6. vietā
ierindojās sekmīgākais zviedrs Eng-
Btrems.
Igaunis Antons Radlks Bufalo, ASV,
zaudējis ar technisku nokautu vienam
no labākajiem amerikāņu vidsvarlem
Deloisam. Radika vairāki pēdējo mēnešu
zaudējumi liek domāt, ka Radika
kādreiz spožā zvaigzne sāk rietēt.
Angļu 1949. g. labākā sportista godd
publiskā aptaujā izpelnījlefl pasaules
meistars' riteņbraukšanā Redžīhaldis H e -
riss, 2. Uverpules futbolists Bilijs Lidls
un 8. Arsenāla futbolists un kriketlsts
Kamptons.
Pasaules meistarsacīkstēs ledus hokejā,
kas sākās 13. februārī, sacenšas 19 valstu
vienības, to vidū agrākie meistari K a nāda.
ASV. Cechoslovakija un Anglija.
Krustvārdu mTkla
Līmeniski; l . Skats. 5. Iedala. 9. P a nākumi.
11. Slavens vācu lidotājs. 11
Mltr^. 13. Orleķu burts. 19. Adas lU-mības.
17. Cilpa. 18. Satiksmes vard&
19. Seit. 20. Nerrot, 23. Pazīstama zirgu
audzētava Latvijā. 25. Piesavinās. 27.
Ieleja. 29. Aktivitāte. 81. Negatīva īpašība.
32. Dzīvnieka loceklis. 33. Cechu
apavu karalis.
Stateniski: 2. Sievietes vārds. 3. Noliegums
angliski. 4. Koks. 5, Metalls.
8. Sievietes vārds. 7. Krāsa. 8. Metams
Ierocis. 10. Puķes, ari S. Adamsona
dzejoļu izlase. 14. Vietniekvārds. 16.
Sautējas. 17. Vīrieša vārds. 21. Bībeles
persona. 22. Amerikāņu p a k s t n l ^ . 24.
Putot. 28. Latviešu dzejniece. 28, Vēlas.
28. Pīt. 30. Upe Krievijā.
IGPRIEKSGJJIS KRUSTVĀRDU
MIRLAS ATRISINSiUMS
Līmeniski: 1. Darvins. 4. Tola. 8. Skat!
7. Kompliments. 10. Aitas. 12. Rieva. 14.
Sterils. 15. Amacona. 19. Gausi. 20. Sakta.
22. Krematorija. 24. Sāls. 25. Arfa.
26. Sisenis. Stateniski: 1, Dolomīts. 2.
Verdi. 3. Sekundes. 4. Tekla. 6. Toska.
8. Lēse. 9. Mori. 11. Atoms. 13. Uon^.
15. Auseklis. 18. Aīda. 17. Oslo. 18. A k tieris.
19. Ģikts. 21. Amata. 23. Tulpe.
Šis un tas par
kafijas dzeršanu
Vai kafijas dzeršana veicina aptaukošanos?
Tā jautā kāda vācu slevleiu žurnāla
lasītāja. Atbilde i r : visumā ni»
bet neUešl tomēr. Pašai kafijai reep,
kofeīnam šādas Ietekmes uz organlimtt
nav. bet kafijas dzerSana, īpaši slevle*
tēm, bieži saistīta ar paradumiem, kat
tiešām visi kopā veicina aptaukoianoSi
piemēram: „dāmu kafijas" parasti ir
laiskas, patērzēšanai veltītas stundas un
reicē ar kafiju patērē kūkas, citus trek*
nus cepumus un saldumus
Vai kafijas ietekmi uz organismu i e t^
mē piena piedeva. - vaicā cita vācu
žurnāla lasītāja. Atbilde: ja. Kofeīna k a fijā
saistīts ar ģērsk&bi. Pielejot pienu,
tā olbaltums savienojas ar ģērskābl. Rodas
savienojums, kas loti grūti ftķist, kā-dēl
organisms spēj atkal atbrīvot tUctl
pavisam nelielu dalu kofeīna. Tā vairums
Šīs kaitīgās vielas atstāj ķermeni,
neiedarbojies uz nervu sistēmu. M*ģt-
•nājumos ar dzīvniekiem konstatēta, kt
neliela piena piedeva pilnīgi neltrālUē-jusl
dzeramam ūdenim piejauktu kofel-le
devu, kas normāli būtu nāvīga,
TĀ VIŅTIŽTEICĀS
Nav pārāk grūti Iztikt ar mulem ienākumiem.
Ja vien nelidod patīk dands»
lai to noslēptu. Arturs (Sodtreja,
Sociologi mums Ieteic runāt ar md-su
bērniem par seksuāliem jautājumita
bei Ueka apjukuma, t. i . mums jaaa*
taisa gudrs ģīmis un Jāiilleku. it kl
mēs par SIm lietām cinatu tikpat davdi
kā viņi. Čārlzs V. Laurenit.
Pēc darba pilna mūža piepeša nelaimes gadījuma dēl no mums
šķīrās mūsu vismīlā un neaizmirstami labā māte, sievas māte
» un vecmāmiņa
L S K un IRO māsa
Johanna Raudive, dz* Kļaviņa
54 g. V. Mirusi 1950. g. 9. janvāri un pārpelnota 17. janvārī
Cellē.
Dzīli skumst un sēro
Es sapni par dzimteni meita Ausma Slsuma, dz. Austruma,
pagalvī likšu. Verners SIsums, Māra un Anita.
V
1950. g. 11. februārī Augsburgā miris
agronoms
Mārtiņš Stulpiņš
dzimis 1921. g. 17. janvārī. Apbedīts 1950. g. 14. februārī Augsburgā.
Viņu mHa piemiņā paturēs
bijušie Nelštates nometnes Iedzīvotāji.
1950. gada 4. februārī Vircburgas Lultpolda slimnīcā miris mūsu
neaizmirstamais draugs . ,„
Edgars Vārpa
dzimis 1921. g- !«• olctobri Rīgā, apbedīts 1950. g. 9. februāri
MSI* piemiņā paturēs
Vieglas smiltis Tiamdachu. «"""oņu BrencsoBn
svešā zemē B'I U C U ».
Ernesta Brastiņa
Latviskas
Latvijas Labad
Izlases otrs, rotēts izdevums
tikko iznācis
L A T V I S K A V A R D A apgādā.
cena D M 3.80, ārzemēm 14 starp, pasta
kuponi.
Atkalpārdevējiem uz pēcmaksu 20''/o,
komisilā Wlo atlaide. Vēl nedaudz krājumā
M. Z ī v ē r t a traģēdija VARA,,
rotēts izd. Cena Vīf. 1.—.
Sūtījumi adresējami: Dž. Birzgalei,
(20a) Hannover/Stocken, Baltie Camp
„Accu*', 18. Germany. (169)
Ernesta Brastiņa fonds.
TAUTIETES!
Izceļotājs uz Austrāliju vēlas sev piemērotu
dzīves draudzeni. Esmu 27 g. y.,
vidēja auguma. Tevi vēlos ne vecāku
par 26 gadiem. Vēstules ar īsu biogrāf
i j u un foto lūdz adresēt šīs avīzes
kant. ar N r . 158. (158)
Piederīgos, radus, draugus un paziņas
meklē
Mateuss Fuzulis
no Šķilbēnu pag. Latvijā. Tag. adrese:
CMWS Post 477, Vogelsang, Gemūnd/
E i f e l (22c). (167)
Karavīri, tautieši!
Lūdzu, rakstiet visi, kas kaut ko zinātu
par manu brāli. Itn.
JANI ALFRĒDU STRiPNIEKU.
dzim. 1913. g. Rīgā (Jelgavas aizstāvēšanā
it kā bijis maj. Jurkas adjut.). -
Māris Stripnieks, Poste restante, S t u -
reby Sverige. (1^^)
Meklēju publicista un rakstnieka
Karia Lapiņa grāmatas,
tiklab romānus, kā ari viņa atminu
tēlojumus, periodikā publicētos
rakstus uc.
Par piesūtītajām grāmatām
maksāju augstu atlīdzību, (ofertes
šīs avīzes kantorī ar šifru
..Kārla Lapiņa grāmatas'*. (27)
ADRESES MAIŅA
Latviešu grāmatnīcas K. Grāvells E s lingenā
jaunā adrese: (I4a) Esslingen/N.,
Hedelfingerstr. 17. Kantine. (165)
Sakarā ar Vircburgas centrālās nometnes
latviešu komitejas grāmatnīcas
LIKVIDĀCIJU
uzaicinām visas personas, kam būtu prasības
pret grāmatnīcu, tās pieteikt vēlākais
līdz S. g. 28. februārim. Vēlāk
pieteiktās prasības neievēros. (166)
Vircburgas centrālās nometnes
latviešu komiteja.
NEAIZBRAUCIET |
nedegādājušies latv. grāmatnīcās ļ
Aksela Miintes 1 (irāmatu 1
par San Nikelu 1
Cena Vācijā: I. d. D M 4.80, H . d. 1
DM 5.—, glīts kops. D M 11.—. §
Ārzemēs (1., II. d. un kops.):
Zviedrijā K r . 6 . - 13.20; Dānijā
K r . 7.-. 18.50; Anglijā Sd. 7/8,
18/4; Francijā Fr. 400.-, 900.-;
ASV un Kanādā dol. 1.80, 8.80;
Austrālijā Sd. 10/-. 23/10, utt.
Atkalpārdevējiem: I. un II. d.
20»/o. kops. 15«/8 atlaide + porto.
Andr, Ozoliņa apgāds un
grāmatnīca,
(24b) Eutin/Holst., DP Camp.
(160) I
ilIlilliliiiliiiilIlllllilliiiiliiiillilillliiillllllliililHiilliitiiillH
a
J A I V O A S "
abonements,
aasūtlnot laikrakstu pa atsev
eksemplāriem (lidz 8 eke te
skaitot), maksā DM 8 - mēn
+ DM 0.50 par piesūtīšanu,
pasūttnot kollekttvl valrāV
oar 3 eks. DM 8 . - mēnesi
par eksemplāru: pasOtlnot U2
ārzemēm un maksājot Vfldjā
DM 8 . - mēn DM 1.S0 pai
oleaūtISanu Sludinājumi maksā
DM 0.90 par vlcnslejīgaF
nonpareille lešpledrindas aiz-oemto
telpu. Darba meklēSa
nas sludinājumi par puscenu
Abonementa pieteikumi. 8lu>
dlnājuml. naudas oārvedumi
un korespondence adresējama
. L a t v i j a i " (14a) EsslingenN
Brelte Str 6
RAIBA PASAULE
> Florences frizieris Pjeto Oraslni
Ieteicis ari Kungu frizūrai piemērot
modei, Iesienot matos vira pieres krāsainu
lentīti, pieskaņotu kajcla saitei.
Rezultātā Pjetro saņēma v e ^ l u kaudzi
draudu vēstuļu, un daži .rakstītāji prasīja
pārbaudīt viņa gara spējas. Viss
lielais vairums vēstuļu autoru bija —
sievietes.
4 Nelielalfl Delmenhorstas pilsētiņā
tikko konstatēts, ka 61 proc. no visiem
pilsētas Ielu uzrakstiem ir ar ortogrāfiskām
kļūdām. So klOdu izlabošana
pilsētas valdei izmaksātu 48011 D M . (j).
sveiki, Blaktiņa kungs, kft tad
Jus tik ilgi vairs neesat redzēts?**
,iBiJu slims, ārsta kungs/*
Februāra beigās Iznāks
Margeritas Mi(eles
romāns Vēmn Ueid li.
Cena DM &.—•
^Sis darba Ir vler.s jno pasaules Utelrittūras krāšņākiem .s^edlem, guvig «Ielu
ievērību visās tautās un tulkots vairāk nekā 30 pasaules valodās.
Romāna pelnītie panākumi balstās uz dzīves un dzīvības patieso atklāsmi
tā varoņu dziļajiem pārdzīvojumiem un kaislo raksturu, kā a r i vesela
laikmeta vēsturiskā kolorīta notēlojumu.
Latviešu lasītājiem sniegsim to pllnķā. nesaīsinātā tulkojumā.
Pārstāvjus jau laikus lūdzam izdarīt pasūtlnājumus — pēcmaksā.
^ Atlaide 20 proc.
(136)
Apgāds nORAMATU DRAUGS**
Esslingen/Neckari Hedelfingerstr.
un
APGĀDS UN TIRDZNIECĪBAS CENTRĀLE
11. Wyresdale Road, Bolton, Lancs, England.
piedāvā tautieSiem ārzemēs Šādus priekšmetus:
Vārda un dzimumdiena, kā a r i visu svētku apsveikuma kartes greznā, daudzkrāsainā
Iespiedumā uz seSu dažādu nokrāsu augstas kvalitātes papīra, ar
zeltītām apmalēm, lielā variantu bagātībā. C e n a s : Austrālijā un Jaunzēlandē
5 d.; ASV un Kanādā Sļ 0.06; Vācijā D M 0.18; Zviedrijā un Dānijā
K r . 0.18; Holandē Guld.^ 0.12; Beļģijā Fr. 1.2; Brazīlijā Cr. 1,80.
Latvisku raksta un simbola greznotas aploksnes apsveikumu kartēm: l*/i d.:
S;o.03; D M 0.06; K r . 0.09; Guld. 0.08; Fr. 0.60. Cr 0.00. " °* * ° -
Lttksa vēstttipapirl ar Latvijas brīvības laiku simboliem: 3 d; 5; 0.04 D M 0.10:
K r . 0.12; Guld. 0,09; F r . 0.90. Cr. 1,20. '
Greznotas aploksnes luksa vēstulpapirlem: 2 d; St o.04; D M 0,08; K r . O.lO; Guld.
0.07; Fr. 0.70, Cr. 1,20.
Dzimtenes skata pastkartes: 3 d; S; 0.04; D M 0.10; K r . 0.12; Guld. 0.09; Fr. 0.90.
Cr. 1,20.
Mārtiņš Fogts, Ģīmetne. Isromāns: i/9;gļ 0.35;, D M 0.95; K r . 0.95; Guld. 0.68;
Fr. 6.80.
Xdas Izstrādājumi, greznoti ar valsts ģerboni un Brīvības plemlnekU, deviņu
karātu zelta doblespiedumā; kabatas portfejl: 56/-; 6.20: D M 80.80; K r
33.90; Guld. 26.40; Fr. 308.00. Cr. 175.00.
Vēstuļu mapes: 63/-; | 6.90; D M 84.80; K r . 37.70; Guld. 29.40; Fr. 343.00, Cr.
195,00.
Fotogrāfiju albumi: 5 1 / - ; St 5.50; D M 27.30; K r . 80.10; Guld. 23.40; Fr. 278.00.
Cr. 155,00.
Naudas maki: 3 1 / - ; ^ 3.40; D M 16.80; K r . 18.50; Guld. 14.40; Fr. 168.00, Cr.
95,00.
Grāmatu alzsargvākl: 28/-; St 2.80; D M 14.00; K r . 15.40; Guld. 12 00; Fr. 140.00.
Cr. 80.00.
Pēc Iemaksu saņemšanas lespiedumdarbus Izsūta attiecīgais ārzemju pārstāvis,
bet greznotos ādas izstrādājumus saņem tieši no mums bez lielas kavēšanās,
jo izdarītās iemaksas un klientu adreses pārstāvji pieteic pa gaisa Vastu.
Mfisu pilnvaroto pārstāvju adreses ārzemēs Ir Šādas:
Arv. ZlemiņS. (23) Oldenburg (Oldb.). Blsmarckstr. 17. Dcutschland;
Latvju Grāmata, 503. 2nd Street NW. Waverlcy. lova. U. S. A . ;
Valters Ziediņš; 220, LIsgar Street, Toronto 8. Ont., Canada: '
Edg. Spaile, Migrants Centrē. Block „E" Bathurst. N. S. W., Australla,
Jānis LiepiņS, Accommodatlon Centrē, Uranqulnty. N . S. W.. Australla;
Mr. P. Bērziņš. I. T. C Bonegilla, Vlct.. Australla;
Antons Strazdiņš. Hotel Welllngton, Canberra, A. C. T., Australla;
Mr. M, Graudiņš. S. A. R. Gladstone, South Australla;
Vladimirs AuziņS. 8, Cracroft Terrace, Cashmere, Christchurch, New-Zealam5;
Mr. P. Dābols. Brisbane. Somerset Dam, vla Esk, Australla;
Latviešu Palīdzības Komiteja. Box 701. stockholm 1. Sverige;
Hr. I. Reitmanis, Postbox 292. Kobenhavn V. Danmark;
Crolx-Rouge de Lettonle en Belg1que, 2§, Rue Jacgues Jordacns, Bruxelles,
Konrāds Strazdiņš. Brederodestraat 30. Zandvoort Bad. Nederland
2. Leimanis, Av. Atlantica 156. apt. 101, Rio de Janelro, BrazlI.
Seit minētos priekšmetus lielākā cenu dažādībā un plašo latviešu grāmatu
klāstu Anglijas tirgum atradīsit mūsu sludinājumos Anglijas klientūrai. Anglijā
visas iemaksas un oasūtlnājumi adresēlami tieši mums uz *ī sludinājuma galvā
minēto adresi. Pēc pieprasījuma Izsūtam savus katalogus ne tikai Anglijā,
bet tautiešiem visā pasaulē.
(118) Ar latvisku sveicienu „PAPARDE8 ZIEDS".
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 18, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-02-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500218 |
Description
| Title | 1950-02-18-09 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | (beigas). Sestdien, i950. g. 18. f^bruM^ī. iptODES m aiz bailēm no priekšliku, 13a laika UNRRA« bija IIICiLaguardia. līlMisfcavas nonāca pie sariļhas ar v L )catala nebija ird! IH^L^guārdijas brau. ^ savienību. Katrā i , ; y a i iml :hē. šīs koniiS" NKVD „triju kol. ļparauga. Tas no* nebija pārsū* vēlāk pgc mas» im veselas pag, lialēmia šos rīkoju-imisiju locekļi Uk ^^'i m UNRRAg katrā šādā ko- 2 viens loceMjg, " vai an' iar kāduio ' 1^ ainerikl-diezgan nesa* DP probl^mi rdpas ģeogrāfiju '^a.. Vispār šie cilvēki un^ viņu rokās. 1i mm heatguvās SMilij^fii ,,VIM^ zeme, 6r " l i viņa kartei glā* šim cilvēkam pie- ^ Ja turpretim bēgļi īfMli^^ d ^ ^ vareno pār-viņam nekavējoties I ņ o ^ ^ ^ vienalga» ,8 sals, un tam bija jā- ; i ^ ā s , kas liedzās iz^ Ŗs karti un pat nedeva itļauju* u bēgļiem liedzās dot gadījumos, kad nekādu personības do-lonUisijas neievēroja, kl p^sona bija iekļuvusi ^ka os. Dokumentus' varējaf audēt bēģot^ tie vārē ja! iet; omba^dēšanās, vai ari iļi-. vienkārši atņēma. Vlasova IJuSaJiem karavīriem m tt^ta*nmu frontē/ neb/' 'JjE|:e(i2u ie^^^ DP Urnas. . vķwģlmmB locekļus, \L«a a ^ ^ i : bija ved cilvēki ' bez žēlastības Ŗtfmetoēm. Nav brl-daļ|( M izdarīja pašnāvi-ilJoiftfi es, piemēram, re-jfipdt šādu gadījumu :ē«bienam bija labi pārnes bijtu varējuši i2mi-detlko^ komunisma pre-isi šie baltiešu un krievu titņ gājuši bojā, ja paši dāŗitates, kas viņiem pa- ' iebūtu slepenībā pazinādami no savām nie-devām, spaidu ne-ciju augstākie sasnie- $ ār ;1946. gadu. Mūsu arvien mazāka, vējš puses, un rietum-par katru ce-draudzlbu. Bet mēs ne- Lidz ar lēmu-iiipblēma nav atrisi-bet ar izvie-isijas saņēma |;^siļ iespēj?imo, lai DF reputāciju un ta- *tu viņus kļūt par citu Sajā plāksnē mēs : panākumus, jo mūsu 3^āja nepietiekaniā ap-tendence bija nevis uz-pasliktināties Tāpat :ids, ko vācieši izrādīja iai;bi|d2irdināja jaunek-āja viņus uz izvirtību, pilcšainds un ķiJdas ar ^ M m a l ^ melno lēs un prnu<; tām. ^ehkāršs: 1945. g. pa-atištrumu joslā laida ipācijas markas. Mes-ales^ veseliem salņi^"^ mpk' Ceiiheimā Pļe :Sl nauda noderēja ci- *i iizdkeana preču pirktam tika pārdotas pa^ kii cenu. Markas kurss oflli, un melnais tir-feiliugi iznīcināt unpu-lizēt vācu saimniecību, zemē radās nekārtī- .Ptcces bija ameŗi- : U h ^ patērētāji W protams, krita uz likiņu presē parsiem diomju varasvīri ber- I bijām panākuši to, iltufa valsts gan ^^,parazitus, neliešus. .laP, par kuru neied^ i ^ I b ā liecināja viņu ^miās Vācijas no- Viesiuvs — JnC 2. apgabala meistars haskefhclā saviem līdzšinējiem krietnajiem panā. kūmiem Cufenhau;zenas sardžu vienības Viesturs basketbolisti pievienojuši jaunu: uzvaru IRO 2. apgabala meistarībā, kur Viņiem pretiniekos bija latviešu igauņu, lietuviešu un čechu vienības. Finalsacensībās. kur 4 vienības spēkojās katra ar katru, kS Viesturs, tā Geislin-genas igauņi, (pēdējie sava sastāva p a stiprināšanai bija ,.importējuSl" pat spē-letājus no citām nometnēm), uzvarēja Eslingenas un Karlsrūes latviešu YMCAs vienības. Izšķīrēja cīna Viestura un l?^"«?^rf*^P^ beidzās ar pārliecinošu 45-26 Viestura pārākumu. J \ sP^abaia meistarsacīkstēs bez basketbola latvieši uzvaras guvuši vēl ari volejbolā (Eslingenas YMCA) nezaudējot nevienu spēli, Sachā (E. Zemgalis), bet tikai galda tenisā uzvarēja čechl, atstājot 2. V. Eslingenas YMCU' Par sacensību organizēšanu un raito norisi gā- Latviešu sporta vadītāja emigrācijā A. Celma adrese: Stuttgart — Bad Cannstatt, Normannstr. 6—10. Miris agronoms Martins Stulpinš Pagājušajā sestdienā pēc ilgākas slimības Augsburgā nomira viens no labākajiem latviešu basketbolistiem trimdā agronoms Mārtiņš Stulpiņš. Viņu apbe-aija otrdien, piedaloties kuplam skaitam pavadītāju, to vidū ari aizgājēja sporta gaitu biedriem. Mārtiņa Stulplņa nāve Ir tikpat sāpīgs Eaudējums latviešu trimdas basketbolam un sportam vlspārl kā Imanta Stāla pāragrā alzleSana aizsaulē pirms pārls mēnešiem. Šķīries no dzīves tikko 29 gadu vecumā (dzimis 1921. g. 17. Janv. Lubānā), Stulpiņš bija sasniedzis jau ievērojamus panākumus. Ap 1938. gadu vlņS sāka savas basketbolista gaitas Startā, bet drīzi vien vērsa uz sevi trenera V . Bau-maņa uzmanību un pārgāja Armijas sporta kluba vienībā. Tur, spēlējpt kopā ar Melderi, Vanagu, Arēnu un Justu, vlņS arvien vairāk attīstīja savas spējas un reiz tika Iedalīts ari valstsvienības sastāvā pret Lietuvu. Trimdā Stulplņa vārds visciešāk saistās ar melstarvienlbu Kursu, kuras kapteinis viņš bija. Ar Stulplņa palīdzību Kursa kļuva 1947. gada trimdas meistars un 1948. gada amerikāņu joslas meistars, gūdama ari vēl daudzas citas vērtīgas uzvaras. Stulpiņi mierīgās un i n t e l l l - ģentās spīles dēl vlņS bija skatītāju iemīļots cfnltājs laukuma. MārtlņS Stulpiņš bija viens no tiem paraugiem, kas pieradīja, k a labs sportists fvar būt arī sekmīgs studijās, darbā un sabiedriskā darbā. Tikko 23 g. vecs VlņS minimālā laikā beidza lauksaimniecības fakultāti, iegūdams agronoma grādu, bet trimdā pirmajos ģ^Ads bija kādas latviešu nometnes komandants Detmoldā. un vēll^k . Darmštates latviešu komitejas priekšsēdis, izcils paraugs Jaunatnei, kas daSkārt tikai sportā vien saskata savas dzīves mērķi. Vieglas smiltis pēc īsās, panākumiem bagātās dzīves! - \ Arv. BolStelns daja YMCAs apgabala pārstāvis K Dzir-kalia ar paUgu A . Celmu un EsUngenas latviešu sporta vadītājs J . Klaviņš U z varētājiem Pasaules YMCA bija aagādā- 3usl balvas un diplomus. Arī IRO 8. apgabalā volejbola un basketbola sacensībās teicās noteikts latviešu pārākums. Meistartitulu izdnlja Trau^telnas latviešu YMCA, volejbolā iespējot to pat a r savu otro vienību. a-ei pmaholuļi v&l sacenšas meislavsacīksles Vecmeistara Z Kaktiņa pirms gadiem sākta rosība vēl arvien nav ai^Ikusi: astoņi latviešu paukotāji - skaistā, bet tikai speciālistiem saprotamā sporta ,.pē-dej e mohikāni- ~ cīnījās, šķiet, beidza-mājās, amerikāņu joslas meistarsacīkstēs Eslingenā. Viņu vidū bija 7 eslingenie- :\BIU ^'A-} ^ "^inchenietis, bet darba apstākļu del nevarēja piedaUties vircbur- ^^K ^ ^ v i j a s meistars zobens cīņā KrūmmS. kā arī Platais. Vatvars un vecās paaudzes paukotājs Kanters. Cī- "^fs bija sUpri vienlīdzīgas, un varēja HrT,^3' paukotājiem gaidāmās drīzās Izceļošanas dēl trūcis treniņa. Neveicas A . Aizstrautam. kas kā^špagā. tā zobenā ieguva vienādu uzvaru skaitu ar uzvarētāju, bet izšķīrējās cīņās zaudēja. Paukošanā ar zobenu 1. L . Andersons, 2. H . Aizstraats, 3. L . Stabulis; špagā 1. L. Stabulis 2. A. Alzstrauts, 3. H . A i z - strauts; floretē l . A . Raisters, 2. A . A l z strauts. 3. L . Andersons. niicsj ziemelnieM savu slan^pa Zviedri, norvēģi un somi triumfē pasau» Ies meistarsacīkstēs slēpošanā Pasaules meistarsacīkstēs slēpošanā, kas pirmo reizi notiek ASV, līdz šim tā saucamajās ziemeļu sacensībās apliecinājušas neapšaubāmu Eiropas ziemeļvalstu hegemoniju. Lēkplesidā, kur mēneša sākumā notika 18 km un 50 km slēpojumi. 4X10 km stafete, lēkšana ar slēpēm un ziemeļu kombinācija, visas /uzvaras un daudzas tālākās vietas izcīnīja ziemeļnieki. 18 km uzvarēja jaunais zviedrs Astrems, 50 km zviedrs Erik-sons lieliskā 2:59:05 st. laikā, un a r i turpmākajās vietās Ierindojās zviedri. Labākais viduseiropietis jugoslavs R a - Bingers bija tikai 19, bet amerikāņi ieņēma 5 pēdējās vietas. Lēkšanā ar slēpēm meistartitulu ieguva 21 g. v. norvēģu dārznieks Bjernstads, atstājot turpmākajās vietās zviedri Llndgrenu, norvēģi Bergmanu un sākumā par favorītu uzskatīto norvēģi Monu. Pasaules meistars šveicietis Canens, kura labākais sasnie- ^ m s ir 120 m. pfllika 22. v. Ziemeļu kombinācijā, kā gaidīts, uzvarēja 23 g. V. soms Hasu, kas uzvaras laurus šajā disciplīnā guva ari 1048. g. olimpiskajās spēlēs. 4X10 km stafetē nepārspēti bija zviedri. 2. v. Somija, 8. v. Norvēģija. Pēc visu sacensību neoficiāla kopvērtējuma Zviedrija ar 48 punktiem izvirzījusies 1. V. pirms Norvēģijas (38) un Somijas (19). Interesanti, ka a r i olimpiskajās spēlēs visās disciplīnās uzvarēja to pašu valstu pārstāvji, kas Lēkplesidā. Pašreiz līdz 19. februārim Aspenā. K o - lorado štatā, notiek sacensības alpTnajās disciplīnās, kur ziemeļniekiem jārēķinās ar daudz spēcīgāku konkurenci. No-braucienā sievietēm triumfēja austrletes: 1. V. studenšu pasaules meistare Dapma-ra Roma, 2. v. olimpiskā uzvarētāja T r u - de Jochuma-Beizere. Pasaules @pai?ia laukumos Pasaules meistars galda tenisā kluva a g r ^ a l s vinietis. tagadējais Anglijas p a - valstnieks. Riēards Bergmanls. Finālā viņš 105 m i n . ilgā 5 setu cīņā pieveica ungāru Sosu. Bergmanis pasaules meistars bija arī 1937.. 1939. un 1948, g. Dāmu vienspēlē titulu ieguva rumāniete Roseanu, 3-0 pieveicot līdzšinējo meistari ungārieti Farkasu. Meistari kungu divspēlē: Sido-Soss (Ung.). dāmu dlv-spēlē Beredžl — EUote (Angi,), jauktā divspēlē ungāri Farkaša-Sido Vienību konkurencē vīriešiem meistartitulu izcīnīja Cechoslovakija. ar 5-3 revanšējoties Ungārijai par iepriekšējā gada zaudējumiem; slevieSu sacensība Rumānija B r i t u Impērijas oUmpUkajās spēles Oklandē, Jaunzēlandē labākās sdcmes guvuši austrālieši un jaunzēlandieši. 100 jardu skrējienā ar 9,7 sek. uzvarējis Treolors (A.). augstlēkSanfi olimpiskais uzvarētājs Vinters (A.) l,l8. Austrāliešu sprintere Merdžarija DŽeksone 220 jardu skrējienā ar 24,1 sek. sasniedza jaunu pasaules rekordu, pārspējot 15 g. veco tagadējās ASV pavalstnieces polietes Stellas Vaļasjevičas labāko sasniegumu. Jaunu pasaules rekordu 400 m peldējumā uz krūtīm sasniedzis amerikāņu students Bobs Braunei-s 5:35.4 min, l a i kā. Līdzšinējā rekorda īpašnieka kopi 1948. g. bija holandietis Bonte ar 5:40,2. Amerikānis Džlms Fuchs vieglatlētikas sacīkstēs telpās Bostonā grūdis lodi 17,58 m — tālākais mērījums, kāds r e alizēts telpās. Tajās pašās sacīkstēs Kurtiss Stone uzvarēja 2 jūdžu skrējienā, pārspējot somu rekordistu Helno; pēdējais savā ASV turnejā vēl nav guvis nevienu uzvaru, bet kādā sacensībā pat palika ceturtais. 4,57 m kārtslēkSanā telpās sasniedzis tikai 21 g. v. amerikānis Dons Lazs, bet tikai 1 cm zemāk lēcis pasaules rekordists Bobs Ričards. Preussen Krefeld pēc 8—3 uzvaras meistarība pret SC Riessersee un tāda paša rezultāta draudzības sacensībā devās turnejā uz Austriju, kur guvusi vairākas iespaidīgas uzvaras Insbrukā, Zalc-burgā. Linčā un Klagenfurtē. Krietnu sniegumu visās spēlēs rādījis Koņeckis. LatvleUs Ansons. kas sargā Bad N a u - helmas ledushokeja vienības vārtus Izpelnījies viscildlnošākās preses atsauksmes par lielisko spēli pret Vācijas meistaru E V Fūssen, kurā fisenleši spJ^ia panākt tikai 1-1 rezultātu. Pēc šīs sacensības stāvoklis ledushokeja meistarībā kļuvis jo intriģējošs, jo uzvaras izredzes bez E V Fūssen ir arī krēfeldle- 6iem un SG Riessersee. Valstu sacīkstē ātrslidošana Stokholmā norvēģi ar 144,5 p. pret 74,5 p. uzvarēja zviedru izlasi. Norvēģu panākumu jo vairāk izcel tas. k a , taupoties Eiropas un pasaules meistarsacīkstēm, nestartēja Hjalmars Andersens. Katra nācija raidīja cīņā 6 ātrslidotājus, pie k am vērtēja 10 sekmīgāko sasniegumus. Norvēģi visās disciplīnās guva pirmās S Vietas, tikai 500 m zviedrs Malmstens ierindojās 8. vietā aiz uzvarētāja Fareta da un Martinsena Individuāli 4 slido-jumu kopvērtējumā labākais bija Mar-tinsens ar 196,877 p.. 2. Hedlunds 198,973 p., 3. Hauglijs 199.087 p. Tikai 6. vietā ierindojās sekmīgākais zviedrs Eng- Btrems. Igaunis Antons Radlks Bufalo, ASV, zaudējis ar technisku nokautu vienam no labākajiem amerikāņu vidsvarlem Deloisam. Radika vairāki pēdējo mēnešu zaudējumi liek domāt, ka Radika kādreiz spožā zvaigzne sāk rietēt. Angļu 1949. g. labākā sportista godd publiskā aptaujā izpelnījlefl pasaules meistars' riteņbraukšanā Redžīhaldis H e - riss, 2. Uverpules futbolists Bilijs Lidls un 8. Arsenāla futbolists un kriketlsts Kamptons. Pasaules meistarsacīkstēs ledus hokejā, kas sākās 13. februārī, sacenšas 19 valstu vienības, to vidū agrākie meistari K a nāda. ASV. Cechoslovakija un Anglija. Krustvārdu mTkla Līmeniski; l . Skats. 5. Iedala. 9. P a nākumi. 11. Slavens vācu lidotājs. 11 Mltr^. 13. Orleķu burts. 19. Adas lU-mības. 17. Cilpa. 18. Satiksmes vard& 19. Seit. 20. Nerrot, 23. Pazīstama zirgu audzētava Latvijā. 25. Piesavinās. 27. Ieleja. 29. Aktivitāte. 81. Negatīva īpašība. 32. Dzīvnieka loceklis. 33. Cechu apavu karalis. Stateniski: 2. Sievietes vārds. 3. Noliegums angliski. 4. Koks. 5, Metalls. 8. Sievietes vārds. 7. Krāsa. 8. Metams Ierocis. 10. Puķes, ari S. Adamsona dzejoļu izlase. 14. Vietniekvārds. 16. Sautējas. 17. Vīrieša vārds. 21. Bībeles persona. 22. Amerikāņu p a k s t n l ^ . 24. Putot. 28. Latviešu dzejniece. 28, Vēlas. 28. Pīt. 30. Upe Krievijā. IGPRIEKSGJJIS KRUSTVĀRDU MIRLAS ATRISINSiUMS Līmeniski: 1. Darvins. 4. Tola. 8. Skat! 7. Kompliments. 10. Aitas. 12. Rieva. 14. Sterils. 15. Amacona. 19. Gausi. 20. Sakta. 22. Krematorija. 24. Sāls. 25. Arfa. 26. Sisenis. Stateniski: 1, Dolomīts. 2. Verdi. 3. Sekundes. 4. Tekla. 6. Toska. 8. Lēse. 9. Mori. 11. Atoms. 13. Uon^. 15. Auseklis. 18. Aīda. 17. Oslo. 18. A k tieris. 19. Ģikts. 21. Amata. 23. Tulpe. Šis un tas par kafijas dzeršanu Vai kafijas dzeršana veicina aptaukošanos? Tā jautā kāda vācu slevleiu žurnāla lasītāja. Atbilde i r : visumā ni» bet neUešl tomēr. Pašai kafijai reep, kofeīnam šādas Ietekmes uz organlimtt nav. bet kafijas dzerSana, īpaši slevle* tēm, bieži saistīta ar paradumiem, kat tiešām visi kopā veicina aptaukoianoSi piemēram: „dāmu kafijas" parasti ir laiskas, patērzēšanai veltītas stundas un reicē ar kafiju patērē kūkas, citus trek* nus cepumus un saldumus Vai kafijas ietekmi uz organismu i e t^ mē piena piedeva. - vaicā cita vācu žurnāla lasītāja. Atbilde: ja. Kofeīna k a fijā saistīts ar ģērsk&bi. Pielejot pienu, tā olbaltums savienojas ar ģērskābl. Rodas savienojums, kas loti grūti ftķist, kā-dēl organisms spēj atkal atbrīvot tUctl pavisam nelielu dalu kofeīna. Tā vairums Šīs kaitīgās vielas atstāj ķermeni, neiedarbojies uz nervu sistēmu. M*ģt- •nājumos ar dzīvniekiem konstatēta, kt neliela piena piedeva pilnīgi neltrālUē-jusl dzeramam ūdenim piejauktu kofel-le devu, kas normāli būtu nāvīga, TĀ VIŅTIŽTEICĀS Nav pārāk grūti Iztikt ar mulem ienākumiem. Ja vien nelidod patīk dands» lai to noslēptu. Arturs (Sodtreja, Sociologi mums Ieteic runāt ar md-su bērniem par seksuāliem jautājumita bei Ueka apjukuma, t. i . mums jaaa* taisa gudrs ģīmis un Jāiilleku. it kl mēs par SIm lietām cinatu tikpat davdi kā viņi. Čārlzs V. Laurenit. Pēc darba pilna mūža piepeša nelaimes gadījuma dēl no mums šķīrās mūsu vismīlā un neaizmirstami labā māte, sievas māte » un vecmāmiņa L S K un IRO māsa Johanna Raudive, dz* Kļaviņa 54 g. V. Mirusi 1950. g. 9. janvāri un pārpelnota 17. janvārī Cellē. Dzīli skumst un sēro Es sapni par dzimteni meita Ausma Slsuma, dz. Austruma, pagalvī likšu. Verners SIsums, Māra un Anita. V 1950. g. 11. februārī Augsburgā miris agronoms Mārtiņš Stulpiņš dzimis 1921. g. 17. janvārī. Apbedīts 1950. g. 14. februārī Augsburgā. Viņu mHa piemiņā paturēs bijušie Nelštates nometnes Iedzīvotāji. 1950. gada 4. februārī Vircburgas Lultpolda slimnīcā miris mūsu neaizmirstamais draugs . ,„ Edgars Vārpa dzimis 1921. g- !«• olctobri Rīgā, apbedīts 1950. g. 9. februāri MSI* piemiņā paturēs Vieglas smiltis Tiamdachu. «"""oņu BrencsoBn svešā zemē B'I U C U ». Ernesta Brastiņa Latviskas Latvijas Labad Izlases otrs, rotēts izdevums tikko iznācis L A T V I S K A V A R D A apgādā. cena D M 3.80, ārzemēm 14 starp, pasta kuponi. Atkalpārdevējiem uz pēcmaksu 20''/o, komisilā Wlo atlaide. Vēl nedaudz krājumā M. Z ī v ē r t a traģēdija VARA,, rotēts izd. Cena Vīf. 1.—. Sūtījumi adresējami: Dž. Birzgalei, (20a) Hannover/Stocken, Baltie Camp „Accu*', 18. Germany. (169) Ernesta Brastiņa fonds. TAUTIETES! Izceļotājs uz Austrāliju vēlas sev piemērotu dzīves draudzeni. Esmu 27 g. y., vidēja auguma. Tevi vēlos ne vecāku par 26 gadiem. Vēstules ar īsu biogrāf i j u un foto lūdz adresēt šīs avīzes kant. ar N r . 158. (158) Piederīgos, radus, draugus un paziņas meklē Mateuss Fuzulis no Šķilbēnu pag. Latvijā. Tag. adrese: CMWS Post 477, Vogelsang, Gemūnd/ E i f e l (22c). (167) Karavīri, tautieši! Lūdzu, rakstiet visi, kas kaut ko zinātu par manu brāli. Itn. JANI ALFRĒDU STRiPNIEKU. dzim. 1913. g. Rīgā (Jelgavas aizstāvēšanā it kā bijis maj. Jurkas adjut.). - Māris Stripnieks, Poste restante, S t u - reby Sverige. (1^^) Meklēju publicista un rakstnieka Karia Lapiņa grāmatas, tiklab romānus, kā ari viņa atminu tēlojumus, periodikā publicētos rakstus uc. Par piesūtītajām grāmatām maksāju augstu atlīdzību, (ofertes šīs avīzes kantorī ar šifru ..Kārla Lapiņa grāmatas'*. (27) ADRESES MAIŅA Latviešu grāmatnīcas K. Grāvells E s lingenā jaunā adrese: (I4a) Esslingen/N., Hedelfingerstr. 17. Kantine. (165) Sakarā ar Vircburgas centrālās nometnes latviešu komitejas grāmatnīcas LIKVIDĀCIJU uzaicinām visas personas, kam būtu prasības pret grāmatnīcu, tās pieteikt vēlākais līdz S. g. 28. februārim. Vēlāk pieteiktās prasības neievēros. (166) Vircburgas centrālās nometnes latviešu komiteja. NEAIZBRAUCIET | nedegādājušies latv. grāmatnīcās ļ Aksela Miintes 1 (irāmatu 1 par San Nikelu 1 Cena Vācijā: I. d. D M 4.80, H . d. 1 DM 5.—, glīts kops. D M 11.—. § Ārzemēs (1., II. d. un kops.): Zviedrijā K r . 6 . - 13.20; Dānijā K r . 7.-. 18.50; Anglijā Sd. 7/8, 18/4; Francijā Fr. 400.-, 900.-; ASV un Kanādā dol. 1.80, 8.80; Austrālijā Sd. 10/-. 23/10, utt. Atkalpārdevējiem: I. un II. d. 20»/o. kops. 15«/8 atlaide + porto. Andr, Ozoliņa apgāds un grāmatnīca, (24b) Eutin/Holst., DP Camp. (160) I ilIlilliliiiliiiilIlllllilliiiiliiiillilillliiillllllliililHiilliitiiillH a J A I V O A S " abonements, aasūtlnot laikrakstu pa atsev eksemplāriem (lidz 8 eke te skaitot), maksā DM 8 - mēn + DM 0.50 par piesūtīšanu, pasūttnot kollekttvl valrāV oar 3 eks. DM 8 . - mēnesi par eksemplāru: pasOtlnot U2 ārzemēm un maksājot Vfldjā DM 8 . - mēn DM 1.S0 pai oleaūtISanu Sludinājumi maksā DM 0.90 par vlcnslejīgaF nonpareille lešpledrindas aiz-oemto telpu. Darba meklēSa nas sludinājumi par puscenu Abonementa pieteikumi. 8lu> dlnājuml. naudas oārvedumi un korespondence adresējama . L a t v i j a i " (14a) EsslingenN Brelte Str 6 RAIBA PASAULE > Florences frizieris Pjeto Oraslni Ieteicis ari Kungu frizūrai piemērot modei, Iesienot matos vira pieres krāsainu lentīti, pieskaņotu kajcla saitei. Rezultātā Pjetro saņēma v e ^ l u kaudzi draudu vēstuļu, un daži .rakstītāji prasīja pārbaudīt viņa gara spējas. Viss lielais vairums vēstuļu autoru bija — sievietes. 4 Nelielalfl Delmenhorstas pilsētiņā tikko konstatēts, ka 61 proc. no visiem pilsētas Ielu uzrakstiem ir ar ortogrāfiskām kļūdām. So klOdu izlabošana pilsētas valdei izmaksātu 48011 D M . (j). sveiki, Blaktiņa kungs, kft tad Jus tik ilgi vairs neesat redzēts?** ,iBiJu slims, ārsta kungs/* Februāra beigās Iznāks Margeritas Mi(eles romāns Vēmn Ueid li. Cena DM &.—• ^Sis darba Ir vler.s jno pasaules Utelrittūras krāšņākiem .s^edlem, guvig «Ielu ievērību visās tautās un tulkots vairāk nekā 30 pasaules valodās. Romāna pelnītie panākumi balstās uz dzīves un dzīvības patieso atklāsmi tā varoņu dziļajiem pārdzīvojumiem un kaislo raksturu, kā a r i vesela laikmeta vēsturiskā kolorīta notēlojumu. Latviešu lasītājiem sniegsim to pllnķā. nesaīsinātā tulkojumā. Pārstāvjus jau laikus lūdzam izdarīt pasūtlnājumus — pēcmaksā. ^ Atlaide 20 proc. (136) Apgāds nORAMATU DRAUGS** Esslingen/Neckari Hedelfingerstr. un APGĀDS UN TIRDZNIECĪBAS CENTRĀLE 11. Wyresdale Road, Bolton, Lancs, England. piedāvā tautieSiem ārzemēs Šādus priekšmetus: Vārda un dzimumdiena, kā a r i visu svētku apsveikuma kartes greznā, daudzkrāsainā Iespiedumā uz seSu dažādu nokrāsu augstas kvalitātes papīra, ar zeltītām apmalēm, lielā variantu bagātībā. C e n a s : Austrālijā un Jaunzēlandē 5 d.; ASV un Kanādā Sļ 0.06; Vācijā D M 0.18; Zviedrijā un Dānijā K r . 0.18; Holandē Guld.^ 0.12; Beļģijā Fr. 1.2; Brazīlijā Cr. 1,80. Latvisku raksta un simbola greznotas aploksnes apsveikumu kartēm: l*/i d.: S;o.03; D M 0.06; K r . 0.09; Guld. 0.08; Fr. 0.60. Cr 0.00. " °* * ° - Lttksa vēstttipapirl ar Latvijas brīvības laiku simboliem: 3 d; 5; 0.04 D M 0.10: K r . 0.12; Guld. 0,09; F r . 0.90. Cr. 1,20. ' Greznotas aploksnes luksa vēstulpapirlem: 2 d; St o.04; D M 0,08; K r . O.lO; Guld. 0.07; Fr. 0.70, Cr. 1,20. Dzimtenes skata pastkartes: 3 d; S; 0.04; D M 0.10; K r . 0.12; Guld. 0.09; Fr. 0.90. Cr. 1,20. Mārtiņš Fogts, Ģīmetne. Isromāns: i/9;gļ 0.35;, D M 0.95; K r . 0.95; Guld. 0.68; Fr. 6.80. Xdas Izstrādājumi, greznoti ar valsts ģerboni un Brīvības plemlnekU, deviņu karātu zelta doblespiedumā; kabatas portfejl: 56/-; 6.20: D M 80.80; K r 33.90; Guld. 26.40; Fr. 308.00. Cr. 175.00. Vēstuļu mapes: 63/-; | 6.90; D M 84.80; K r . 37.70; Guld. 29.40; Fr. 343.00, Cr. 195,00. Fotogrāfiju albumi: 5 1 / - ; St 5.50; D M 27.30; K r . 80.10; Guld. 23.40; Fr. 278.00. Cr. 155,00. Naudas maki: 3 1 / - ; ^ 3.40; D M 16.80; K r . 18.50; Guld. 14.40; Fr. 168.00, Cr. 95,00. Grāmatu alzsargvākl: 28/-; St 2.80; D M 14.00; K r . 15.40; Guld. 12 00; Fr. 140.00. Cr. 80.00. Pēc Iemaksu saņemšanas lespiedumdarbus Izsūta attiecīgais ārzemju pārstāvis, bet greznotos ādas izstrādājumus saņem tieši no mums bez lielas kavēšanās, jo izdarītās iemaksas un klientu adreses pārstāvji pieteic pa gaisa Vastu. Mfisu pilnvaroto pārstāvju adreses ārzemēs Ir Šādas: Arv. ZlemiņS. (23) Oldenburg (Oldb.). Blsmarckstr. 17. Dcutschland; Latvju Grāmata, 503. 2nd Street NW. Waverlcy. lova. U. S. A . ; Valters Ziediņš; 220, LIsgar Street, Toronto 8. Ont., Canada: ' Edg. Spaile, Migrants Centrē. Block „E" Bathurst. N. S. W., Australla, Jānis LiepiņS, Accommodatlon Centrē, Uranqulnty. N . S. W.. Australla; Mr. P. Bērziņš. I. T. C Bonegilla, Vlct.. Australla; Antons Strazdiņš. Hotel Welllngton, Canberra, A. C. T., Australla; Mr. M, Graudiņš. S. A. R. Gladstone, South Australla; Vladimirs AuziņS. 8, Cracroft Terrace, Cashmere, Christchurch, New-Zealam5; Mr. P. Dābols. Brisbane. Somerset Dam, vla Esk, Australla; Latviešu Palīdzības Komiteja. Box 701. stockholm 1. Sverige; Hr. I. Reitmanis, Postbox 292. Kobenhavn V. Danmark; Crolx-Rouge de Lettonle en Belg1que, 2§, Rue Jacgues Jordacns, Bruxelles, Konrāds Strazdiņš. Brederodestraat 30. Zandvoort Bad. Nederland 2. Leimanis, Av. Atlantica 156. apt. 101, Rio de Janelro, BrazlI. Seit minētos priekšmetus lielākā cenu dažādībā un plašo latviešu grāmatu klāstu Anglijas tirgum atradīsit mūsu sludinājumos Anglijas klientūrai. Anglijā visas iemaksas un oasūtlnājumi adresēlami tieši mums uz *ī sludinājuma galvā minēto adresi. Pēc pieprasījuma Izsūtam savus katalogus ne tikai Anglijā, bet tautiešiem visā pasaulē. (118) Ar latvisku sveicienu „PAPARDE8 ZIEDS". |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-02-18-09
