Bavarijas Latviesu vestnesis, May 1, 1946

              LATVIAN N E W S B U L L E T IN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Gonvlkt DlUingen/Doiiau. Bayern (I3b) Isnāk diTl reim tiedetfiPublIshVd tw)ce a W6ek.
Nr. 33 (35) Aathorized by MiUtary Goveroment and UNRRA DilUngeoi, tieSdien, 19M. g. 1. maiji
Aleksandrs Balodis
Kuri ļaunums
mazāks?
Nesen laikrakstos parādījās zina,
ka Vācijā vairākās pilsētās atvērti
ASV konsulāti, kur var pieteikties
pārvietotās personāls, kas vēlētois iz­ceļot
uz Amerikas Savienotām Val­stīm.
Apstākli rādījās tādi; ka pie­teikšanās
un reģistrēšanās konsulātos
trimdas dzīves apstākļos nekādas
pārmainās neradīs, jo izceļošana no
Eiropas lielākām masām praktiski
pašreiz likās neiespējama. So apsvē­rumu
iespaidoti un iedro<§ināti, kon­sulātos
ir pieteikušies arī tādi, kas
ižkustēkriōs no DP nometnēm jau
vistuvākā nākotn^ nebija nopietni do-mājuHi.
Tagad piepeši tie saņem uz­aicinājumus,
sagatavoties dažu stundu
laikā pārvietošanai uz izceļotāju no­metni,
līdzi .rtemot tikai 30 kg (l)
bagāžas už personas, un tālākam ce­ļojumam
līdz ostai, lai tad brauktu
tievai uz Ameriku. Nekādu paskai­drojumu,
kas, kur un kādā veidā
braukšanas izdevumus samaksās,, kāda
aprūpība un palīdzība jaunas dzīves
iekārtošanai paredzēta pēc nokļūšanas
Savienotās Valstīs, ļ
Nō otras puses pārvietoto personu
lietu kārtotājas iestādes arvien
ciešāk un biežāk pārrunā repatriāci­jas
jautājumus un n(pteikti un skaidri
norāda uz vajadzību im gatavību pār­liecināt
(!) pārvietotās personai at­griezties
savā dzimijen.ē.
Ja nu arī mums pckšni būtu jāiz-
Skifas, vai dotiesatpakal uz dzimteni
tādos apstākļos, kādi tur šobrīd val­da,
vai palikt Vācijā ar vācu kartītes_
apgādi un vācu iestāžu noteikšanā,
vai arī doties pāri okeānam pilnīgi
nezināmos apstākļos, gandrīz vai lēkt
tumsā, tad ir nepieciešami vispirms
zināt, kurš noļ Šiem ļaunumiem ir ma-
Latvietis nemīl, ka vina vietā do^
mā citi. Vii^š pats prot domāt un lemt,
vajadzīga vienīgi apstākhi zināšana un
fakti, kas svarīgi tādam vai citādam
lēmumam. Attiecībā uz mūsu jautā­jumu,
par* tādiem varētu minēt seko­jošo:
Ko nozīmē pašreizējos apstākļos do­ties
uz dzimteni, tas visiem zināms
bez jebkādiem paskaidrojumiem. Ko
nozīmētu palikt Vācijā bez Sabiedro­to
apgādes un aizsardzības to varam
iedomāties no pieredzes un vēroju--
miem, kā no nacionālsociālisma vēl
neizdziedinātie vācieši skatās uz sveš­tautiešiem
vispār un kā: vini ar tiem
apietas tad, kad Šie sveštautieši atro­das
viņu varā. Te vēl bīitu arī jāap­domā,
kas sāks notikt ar Eiropu tad,
kad Sabiedrotie to atstās viņas pašas
liktenim. Ja Sabiedrotie tagad sāk pār­vietoto
personu transportus pāri okeā­nam,
tad var secināt, ka vini pašreizē­jo
stāvokli Eiropā uzskata par tādu,
kas ir jau nokārtots.
Apsverot visus Šj>s jautājumus, ie­gūsim
atbildi, ka visos gadījumos ļau­numu
minims vai maksims visai mūsu
tautas masai nav vienftds un tas mē-rojanvs
individuāli. Nevar nolie^ļt,. ka
vienai nelielai mūsu tautiešu daļai do­šanās
atpakaļ uz dzimteni nematz tik
traģiska nelicLīs. Vini domā, ka „vai
nu tik lauui būs." Tādiem arī palik-
Sana vācu ,.viesmīlībā" būtu kļūda.
Līdzīgi būtu vērtējama arī vinu „lēk-Šaņa
t u m s ā " , ^ brauciens pāri okēa
nam. jo latvieša daba ir tāda, tca —
kaut arj no nenovēršamas bojā ejas
viņš ir izglābts — tas tomēr nepie­dod,
ja ir, pierunāts nediarīt to, kas
viņam ir licies par pareizu darījiumu.
A r šādu likšanos slimie pārējiem ir
bīstami un dzīvībai zuduši abos gadī­jumos
Tāpat nevar noliegt ka mūsu
vidū ir tādi, kam vāciskie uzskati par
sveštautiešiem neliekas bīstami Zi­nāms,
viņiem tiklab došanās uz dzim­teni,
kā arī pāri okejļnam nevar būt
mazākais ļaunums.
Bet visiem tiem. kam sibi šie pie­minētie
varianti' ir vai nu pašnāvība
vai tīša došanās verdzībā; šķiet, ne-
^Wētu būt citas atbildes kā tā. ka
(Beigaa 3. lappusē)
ieceļošana Kanādā
Redakcija saņēmusi K a n ā d a s
valdības imigrācijas departamenta
komisāra S. Smita (C. E. S. Smith)
1946. g. 25. febr. Otavā rakstītās at­bildes
vēstules tekstu. Tanī teikts:
„Esmu saiiēniis jūsu 30. janvāra vē­stuli
par latviešu bēgļu ielaišanu Ka­nādā
no Eiropas. Mūsu departamen­tam
par bēgļu, vai tie būtu latvieši
vai arī citu tautību locekli, ielaišanu
no Eiropas it nekas nav zināms. Tie­sības
ieceļot Kanādā ir atkarīgas no
piemērotības pastāvošajiem imigrāci­jas
noteikumiem. Tā kā nay iespē­jams
precizēt latviešu bēgļu statūtu
attiecībā uz pašreiif<ļjiem imigrācijas
noteikumiem, tad ir; drīzāk jādomā,
ka pašreiz viņiem laipbūtu tiesību ie­ceļot
Kanādā. Runājot vispārināti,
patlaban no kontinentālās Eiropas uz
Kanādu imigrācijas; nemaz nav. Vi­siem,
kas pieteikušies ieceļošanai, ir
jāgaida Kanādas imiļgrācijai pārbau­des
iespēju atjaunošana Eiropā,'*
Kanādas imigrācijas likums, kā mūs
informē, ieceļošanas zinā dod priekš­rocību
(preferred group) imigrantiem
no Ziemeleiropas -r^ Īrijas, Dānijas,
Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Fran­cijas,
Holandes, Beļģijas, Luksembur-gas
un arī nio Šveices. Tā saucamā
bezpriekšrocibu grupā (non preferred
group) ieskaitīti Austrijas. Cechoslo-vakijas.
Polijas, Dienvidslāvijas. Rn-mānijaa,
Latvijas. Lietuvas un Igauni­jas
pilsoni, pie kam no šīs grupas, ja
Vai pēdēja iespēja?
Ja ari gauži' neliela, toroer vi^a
latviešu dala Vācijā vel dzīvo privā­ti.
Dala So tatitiešu ir tāda. kas lldz
&im nav parūpējušies par pārvietoto
personu dokumenta — DP indeka
kartītes — izņemšanu un lidz ar to
nevar pretendēt ar! UE pārvietoto per­sonu
tiesībām, aprūpi uo aizgādību,
ko pārvietotās personas sai^em no
Maskavas radiofons pārraidīja ko­munistu
partijas centrālkomitejas iz­raudzītos
59 saukļus 1. maija svinī­bām.
To vidū ir šādi: „Visu zemju
darba ļaudis, cīnieties par fašisma iz­nīcināšanu!
Atmaskojiet reakcionā­rus
un fašistu kalpus, kas sēj naidu
tautu vidū! Sargājiet miera lietuT
„Nelausim jauna kara kūdītājiem ap­draudēt
tautu mierīgo dzīvi! Būsjim
modri mūsu izcīnītā miera sargāša­nā!"
„Armijas, aviāGijas un flotes
karavīri i Modri sargājiet padomju
tautu mierīgo darbu! Neatlaidīgi pa­pildiniet
savas militārās un politiskās
zināšanas! Mācieties^ no lielā tēvze­mes
kara pieredzes!" — Nezināmas
personas 23. apr. Milānas „Maggiore"
kapsētā no līdz šim slepenībā turētā
ubagu kapa izzagušas Benito Muso-līni
līķi, kas tur aprakts drīz pēc
tam, kad 1945. g. maija sākumā par­tizāni
Šveices robežu tuvumā Muso-līni
bija nogalinājuši līdz ar 5 citiem
vina rokaspuišiem un vina mīļāko.
Klaretu Petači. Musolīni kapa vietu
zinājušas tikai 3 vai 4 personas. Tu­vumā
bijis apglabāts arī fašistu par­tijas
bijušais sekretārs AchillsStarāče.
Vakarā pēc Musolīni līķa pazušanas
Milānas laikraksts „Corriere Lombar-do",
saņēma vēstuli, kurā bija rak­stīts
:„Du5e ir atkal mūsu vidū. Vina
mirstīgās atliekas lēmusi savā aiz­sardzībā
demokrātiskā faāistu parti­ja."
Par vēstules sūtītāju uzdevušies
P. F. D. (Partito Fascista Democrati-co)
centrālkomiteja. - Vēstulē tālāk
teikts: Partijai ir bijis jāuzsāk cīna
pret sarkano lietuvēnu." Deklarējot,
ka rūpēšanās par Musolīni līķi ir par­tijas
pirmais solis, vēstulē teikts, ka
partijas locekli— vīrieši un sievietes
vairs nespējot panest „komūnistu par­tijas
— cilvēces atkritumu kanibā-liškās
neģēlības." Vēstule beidzās ar
šādu frāzi: „Atnāks laiks, kad Benito
Musolīni , savā šķirstā, mūsu saule?;
skūpstīts, svinīgā gājienā dosies pa
Itālijas ielām un visas pasaules visu
rožu un mūsu sieviešu visu asaru ne­būs
gana, lai izteiktu mūsu zegiCfS
vislielāko godinājumu viņas visdižā-ievēroti
visi ieceļošanas likuma no- UNRRA's un Militārās valdības ie­teikumi,
Kanādā atļauj ieceļot vienīgi stādēm. Kā mums zino, dažos UN-ferraefiem,
Jaukstrādniekiem- mājkal- RRA's vienību rajonos amerikāfiu
potājiem un Kanādā pastāvīgi dzīvo- okupācijas joslā tagad pazi/iots. ka ar
jošo personu tiešiem ģimenes locek- 1. maiju UŅRRA vispār pārtrauks
1iem. M u s un Grieķijas, Itālijas, Bul- jaunu indeka kartīšu izsniegšanu. Tas
gārijas, Armēnijas, *Sīrijas un Turci- nozīmē, ka tautieši, kam io kartīšu
jas pilsoņus, arī zemkopjus, Kanādā vēl nebūtu, bet ir tiesības uz tām, ar
vispār neuzņem. R. L. ļ kartīšu izņemšanu un sava tiesiskā
stāvokļa noskaidrošanu nedrīkst ka-
•vēties.
Jaunas darba iespējas
dzīvajos. — Amerikāfiu karaspēka ko­UNRRA
s vienības vadība pazino-mandieris
E i r 0 p ā gen. M aknarnijs ļ iļ^fļ^ŗ^g^^^^ latviešu
pavēlējis stiprināt militāro disciplinu.U^^ē^^u .radībai, ka
kas ,.vājiņājiisies'^ visā Eiropā. Vi-^^^^^^
siem komandieriem un vinu padotiem niecības un zvejniecības darbos. Abas
tagad viss jāveltī disciplīnas atgūša- nometnes atrodas Lībekas^U^^ pie-nai",
teikts ģenerāla pavēlē. ,,Tanvkrastē. Nometņu ie^^^
jākļūst par viru vissvarīgāko tūlītējo pieteikuši^ lauķ
uzdevumu.'' --- No P o l i j a s austru- nodos apsaimniekosijnā atbilstošas
kajam dēlam." Milānas medicīniskā ^lu apgabaliem, kurus :Miektējusi saimniecības, kut šie dalībnieki varēs
institūta pārstāvis zii^o, ka" zagļiem Krievija, gandrīz l.OOO.OŌO polu pār- saimniekot savu agronomu vadībā.
nav izdevies iegūt Musolīni smadze­nes.
Tās, sagrieztas vairākos gabalos
medicīniskiem pētfiumiem,'' • uzglabās
virtuves katlā. Dala vina zmadzenu
aizsūtīta uz Savienotām Valstīm. —
Pirmo amerikāņu vīzu Vācijā pēc
kara izcelšanās Berlīnē saņēmusi
3K> g. V. Bella Rafaela, kuras žīdu tau­tības
vecākus nacisifT ndslepkavojuži
Aušvicas koncentrācijas nometnē.
Meitenīti pag. decembrī adoptējis
bruklinietis serž. Bērts Simonss, kas
kādā kļūmīgā kaujas posmā zvērējis
adoptēt Žīdu bāreni, ja viņš paliks
Presi nepielaiž
Parīzē, 25. aprīlī (UP). - 4 liel­valstu
ārlietu ministru konferences
pirmā diena Luksemburgas pilī bija
veltīta darba kārtības noteikšanai..
Presi sanāksmē nepielaida. Nav zi­nāms,
vai arī Francijas delegācijai
būs iitlauts piedalīties konferences sē­dēs,
kurās iztirzās miera līgumus ar
Ungāriju, Bulgāriju un Somiju, lai
gan Francija ir ārkārtīgi ieinteresēta
Bļalkānu problēmā. Francijas vēlēša­nos
pēc drīzākām pārrunām par Vā­cijas
stāvokļa izkārtojumu nākotnii
pasvītroja ārlietu ministra Bido ruMi
anglu-amerikānu preses apvienības rī­kotajā
lenčā. The Stars and Strīpas
Vlft€U
Latviešu ģimnāzijās patlaban bei^
dzas 1. mācību gads trimdā. No vē­stulēm,
kas man pienāk kā LSK piln­varotam
studiju un zinātniskās nodar-bībaa
lietās, un arī no ģimnāziju pē­dējo
klašu audzēkņu personīgiem ap­meklējumiem
secinānisj ka latviešu
jaunatnes dzina pēc zināšanām ir tik
pat liela un spraiga kā senāk dzim­tenē,
varbūt pat kāpināta. Bet loti
daudzus abiturientus tagad māc jau­tājums,
kā pēc ģimnāzijas beigšanas
iekļūt augstskolā. LCK, it sevišķi
profesors F. Gulbis ar līdzstrādnie­kiem,
LSK Eslingenā un citi ir darī­juši
visu iespējamo, lai pickritīgās
Militārās valdības un citās iestādēs
panāktu tādus lēmumus, kas atvieglo­tu
vai radītu jaunas studiju iespējas
latviešiem. Pirmā vietā te minamas
divi jaunas universitātes, kas nesen
uzsākušas darbību un domātas vienī­gi
pārvietoto personu vajadzībām.
1. — B a It i c U n i ve rs i t y , Hol-steintor
1, Hamburg 36, par kuras
prezidentu izraudzīts profesors F.
Gulbis, domāta vienīgi Baltijas tautu
pārvietoto personu vajadzībām. Bal­tijas
universitātē paredzētas 8 fakul­tātes
ar 24 nodalām: architektūras un
inženief zināti^u, dabas zinātņu un
matemātikas, filoloģijas (filoloģija, fi­lozofija,
paidagoģija, vēsture un teo-logija)^
ķīmijas (ķīmija, technologija
un farmācija), lauksaimniecības (lauk­saimniecība,
mežkopība, kultūrinženie-ru,
ģeodēzija un veterinārmedicīna),
medicīnas (medicīna un zobārstniecī­ba),
mašīnbūvniecības (technoloģija,
elektrotecbnika un mechanika)/ taut­saimniecības
un tiesību zinātņu fa­kultāte.
Vispārēja rakstura lekcijas
universitātē sākās 7. martā, bet regu­lāros
darbus bija paredzēts uzsākt
14. martā. Lekcijas notiek vācu va­lodā.
Amerikāņu un franču okupāci­jas
joslā dzīvojošos studentus Balti­jas
universitātē oficiāli neuzņem.
2. - U N R R A U n i v e r s i t y ,
Deutsches Museum, Miinchen, pare­dzēta
visu tautību pārvietotām per­sonām.
UNRRA's universitātē Min-chenē
paredzētas šādas fakultātes:
būvniecības (būvinženieru un archi-tektūras),
mašīnbūvniecības (ar elek-trotechn;
nod.), dabas zinātņu ar ma­temātikas,
ķīmijas un farmācijas
nod., tautsaimniecības, tiesību zināt­ņu,
medicīnas (ar zobārstniecības
nod). veterinārmedicīnas, lauksaim-vieto
uz bagātajām vācu zemēm/ ku- Darbu vadītājus algos UNRRA. No­ras
Polija ieguvusi rietumos, — B u l - darbinātie varēs \ dzīvei attiecīgās
g ā r i j a s valdība pieprasa parlamen- saimniecībās kopāi ar saviem ģimenes
tam piei'iem.t likumu, kas uz visiem locekļiem. Lauksaimniecības speciā-laikiem
aizliegtu tās avī/cs un perio- listiem uzd,ots steidzami izstrādāt plā- .
diskos izdevumus, kas atzīti par vai- nu par apsaimniekošanai vajadzīgām
nīgienv tautas iekšējās dzīves vai tās platībām, darba spēku, ku^
ārpolitisku attiecību traucē^nā. — ba rīkiem un mašīnām, . ^
A u s t r i j'a'sprezidents Dr. Kārlis Zvejniecības i pasākumu.) orgaiiizē/
Renners izteicis vēlēšanos, lai Austri- šanai latvi^iem tuvjkg .Wkā^ pāre­ju
okupētu 30.000 vīru liela UNO ļ dzēts nodot zvejas flotili ar 8. vienī-armija
nevis 4 lielvalstu okupācijasļ ^ām. Zvejas darbos^ nodarbinātiem
armijas. - Komentējot angļu imperi- pašiem. būs jāsagatavo un jāsakārto
jas sastāvdaļu - dominiju valdību vajadzī^e zvejas rīki un savu speciā-pārstāvju
konferenci Londonā un listu vadībā jāorganizē zveja un zivju
ASV vēstnieka mainu Lielbritānijā, pārstrādāšana.' Sajā pasākumā jau
„News Chroniclc' ieteic, pretoties Pieteicies tālbraucēju kapteinis K.
sagrāvējai domai, ka pasaulei t u r p - P P ā / e . zvejniecības^ speciālists P.
māk būtu jāsadalās kapitālistu un ko- ^"ļ^^g» ^^^^^^^
mūnistu joslās. - 4 lielvalstu diplo- ^o pasākumiem gūtā raža būs jā-mātu
sarunis Parīzē PSRS ārlietu mi- H^^J ^f')^ ^
nistru Molotovu pavada vina tuvākie ^ ^ ^ ^ ^^^*^^^"!' lehēmumus pa^
palīgi Višinskis un Dekanozovs Hdz^^^^^JT^""^ izlietos pasākumos no--
ar 200 citiem Padomijas pārstāvjiem, h^^^^^^^*^ atalgošanai, Ls.
— A S V kara ministrija zino, ka kopš * • . |,, , i i «- *
Vācijas sakāves demobilizēti 7.000.000 NoltalijES leradusastautietes
amerikāņu kafavīm. A S V armijā paS- JngolStatē, Bavārijā, no I t ā l i j as
reiz 2,3 milj., bet 1. jūlijā paliks vairs ieradušās. šādas tautietes - sanitā-tikai
1.500.000 karavīru. — 8. maijs, rās izpalīdzēs: Aina un Elza Amper-kad
kapitulēja Vācija, visā E i r o p ā manes no Valmieras, Rasma Birītc no
izsludināts par amerikāņu svētku Rīgas, Biruta Budlevska, dzim. Lazda,
dienu. The Stars and Stripes no Rīgas. Velta Krēgere no Rubcs,
[ ValAnfT^ o ī n k ō n i S a /^TJm Lovkiudte,
no Rīgas, Velta Sīranta no Valmieras
apr. un Alvīne Vpronoviča no Rīgas.
ViAas zi^o, ka Itālijā vel palikušas
Meta Aire no Auces, Lūcija Ozoliņa
no Liepājas apr., Kri^īne Grigorjeva
no Daugavpils, Tamāra Bosa no L i -
niecības un mežkopības un filozofijas! zuma. Brigita Merksone un Laumā
fakultāte. Neregulāru darbību univer- Merksone no Ainažiem. Anna Cara
sitāte sāka pagājušā rudenī, bet tagad no Rīgas, R ^ a Zariņa no Rīgas,
darbību uzsākušas visas fakultātes, iz- Lūcija Grava no Liepājas, Milda Au-nemot
filozofijas fakultāti un zob- ziAa no Rīgas, Erna Zandere, Monika
ārstniecības; nodalu. Jaunu studentu MiSka no Rīgas un Mirdza Tālberga
o persoMu
uzņemšana atsevišķos gadījumos. Iz­ņemot
medicīnas fakultāti, vēl turpi­nās.
Sinī semestrī lekciju beigas pa­redzētas
15. maijiC bet vasaras se­mestra
sākumiii noteikts 17. jūnijā, kad
paredzēts uzņemt tikai 2. sēmestfa
studentus, jo pirmā semestrī paredzē­tās
lekcijas lasīs atkal nākošajā zie­mas
semestri. Uzņemšanas lūgumam
jāpievieno gatavības apliecības no­raksts—
tulkojums angļu valodā, bet
pie immatrikulācijas iesniedzams ga­tavības
apliecības oriģināls. Lekci­jas
notiek vācu valodā un visi stu­denti
skaitās UNRRA's stipendiāti,
kas maksā tikai 1:) marku reģistrāci­jas
naudu. Pirmajā semestri U7/.'K'mti
ap 200 latviešu studentu, bet par mā-cībiis
spēkiem darbojas vairāk nekā
15 Latvi jas universitātes bij. mācības
spēku. Lat^riešu intereses pārstāv ve­terinārmedicīnas
fakultātes dekins
prof. M. Rolle, LSK pilnvarotais —
(Beigas 3. lappusē)
no Liepājas. Par Itālijā palikuSajām
tautietēm tuvākas zinas var sniegt
LSK Ittgolštatē.
Dr. J. AlElSofs, LSK pilnvaro^
tais, Latvian Camp, Auf der
Schanz 5. Ingolstadt, Bay. (13b).
Sagaida, ka ASV a^zls visus
režīmus
Londonā, 23. aprīli (AP). — Poli­tiski
novērotāji pašreiz iztirzā ziņo­jumus
par to. ka amerikāņu ārlietu
ministrija nākotnē dc facto atzīšot
visus režīmus neatkarīgi no to poli­tiskā
paveida. Ārlietu ministrs Bcr-ness,
kā zino no Vašingtonas, esot
teicis senātā ārlietu komitejai, ka
ārlietu ministrijas politika ir mainī­jusies.
Savienotās Valstis atmeti^f)t
savu līdzšinējo nostii^ kad ar dipk>-
mātu pārvietošanām izrādīja piekri­šanu
vai aepiekrišanu ārvalstu rc/.i-miem.
The Stars and Stripes