1950-04-01-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
• | * SpānUu šinīs dienā»
. l i e d z i s gen. Pranv„
.iešanās grāmata"^*
I I I » Maskava nodevusi
m. Kopā ar dS
tstruktoriem tās iefad?
-izbūvētajā lidlaŽ'J^
ine, kur.apmācīs ķinje."
komunistu aķtiviea
,ustrali]a devusi r iC
:^_ziņo Lcmdonas hā,
• s?naksm^ Peki^
peniba nolēmusi apbh.
•ti^^ot streikus, fi„ļ*
It aģitatorus un noom
iaļs satiksmes līnijas • '
ijo np apgrozības b.
lējās. 5: marku mm
tomēr varēs apmaini
pļtt dolāru nepiedeg
ĶBOdrošinātos pret atoj
miēm, preses ps.'
tigd^0ja ASV civi|
p p Savienotās v i
i i ^ g a garnizona pii
pas varošības pret ^
Šogad^ Tiodomajusi
gRai^ācijas , ministrija,'
iH$ios līdz 1000 lidmasi.
atete im karaspēks. MJK
-^gnoHks arī ledeni ar
^Imi^dzēti gail ark^i-uit
Paciiikā būs ari
i^^:|ļ5Uŗos piedaHsies
Mņadiešu un holan-m
naudajs
g^ftlāta Bi€tiimvā(||'
iiotoira] zimēm m^ir
i^^|iQfeiitijiisi\tās
^ ^ t i i r n Spāniju.
^Irli-iBtu komisija
^pSelerēs.: Ečesons ^
ja vispirms mlsk
ziņojumu, kas, kai*
iezas no ce
i!^^M|ecembŗa n^strafe
j^fļ^lielinājies par
^^llezdarbnieku skaife
a precēsies, oiiciāli pa-
-Skaistā Karineni
p i | ^ greznā kāzu cere-marķīzu
j g ^ l ^ f ^ kļūs par
iciļas ^piigitolui Tie
SRaetcBņus B-^ m's^ī^^^ ril^tu B-36. paš-
"S.'lidmašīna vispār, lido.
iā un spēj pacelt 10 to
8-' .
^ ^ i g r ē k s Anglijas ar-
^ā^tpjies divu nedēļu lai-
'•"sadega pusotra miljona
pagājušo nedēļu liels
r izcelies galvenajā arSe-
JMviu lietus sagaidjms
imā, Jo pēc angļu i z l»
^Sta ziņām krievi s «
aaevrus gar visu Baltļias
•asti. Sos man^fusf
V ieroču i
aizUegtas ' naciong
sarkana, balts. Atļ
^^e komunistu karogi
,Dŗ Pļakāries ASV, jo
'jpiļumā par spiegu
te^iii ^saklausījis S?^,
" t o i s , ka viņu
EViembai. ; ,^
ia bulvāra izkārtnes J
>otsdama kādai va#
divi gadi cietuma.
S 9 Potsdamas #
^etas Kremļa
tārtnes.
serPa
lielo
Arī pagājušai ma no tām, kas m
bas.. Nelaimes rjt^^^
Ha T*cijā. Kāda Dv^
idmašīna, kas atr^d^^^^^^
h netālu no Turc|j
Bojā aizgāja 11 īsi
_ apkalpes locek^a^j
:diagrammu, ka ^
dezā sniega makoni;
.es malās.
li redzamību. .
tuvumā Arizona s v j^
ds amerikāņu ŗ
,. Visi septiņi Cl f^^ele-ķšīnā,
aizgāja ^oia- ^j^s
pdroma tuvuma ^
b ā nokrita
. Iši pēc
bumba. P^l^Xif
Is nonāvēts.
smagiem f^^f >
vēsts pazudis i^^^ ^
bumbvedis ,ar ,,5
=^ndu. Aviācijas, ^0
|, karaspēka Jien^s^g^
•i izmeklējušas pec ^;
trāta.
LATVIA
Latvlao Newspapei
Publlsbed undet eucOM CtvU
Ai2fttn OlvtslOD AutborlsatlOD
Number UNDP IM. Publisher
and Bdltor: Valdemirt Lam-oerss
B8Ung«n/N Brelte 8tr
M Prlnter: Utigeheuer 6
mmer. Ludwig8bur,T. Kflmei>
itr. 16. Publisbed t;wiee we^ly
CHrculatlOD U.000L
L A T V I A N NEVVSPAPER
Nr 26 (370)
Sestdien, 1950. g. L aprOI
Itnia t r e l d i i ^ un i e i t M n Ii
Itdkrvējt: Ut¥tito CMitrili Ko
UiDbergt: ««Ivens rtdaklor*
vlBtnleksr l i CuUUt ll«dak-tort:
A Bolit^ns, J mab-loiuL
B lEltellt t R«lsttrt.
L dvam Auttrauitt r«l«k>
vad A Smita i u w l^
HouM. Canbmt A C
AuttraUD RadakcUas •Mfi
BaaUnm/M. B%tt tu.
Vinstons Cerciis atkārtoti
RietumVācijas piedalīšanos
aizsardzība
prasa
Ārpolitiskas debates b{;itu apai(snaino • Bevins otsal(ās
pirmais runāt • Strosburgo lems par Va'ciju
Loiidona (F). — Pēdējo divU nedēlu laikā Eii^pl un Savienotajās
vaļsUs aizvien noteiktāk paceļas balsis par Rietumvādjas apbrnņoianu
un^ iesaistīšanu Icoplgajā aizsardzības plānā. Lai gan britu un amerikāņu
valdība vairākkārt deklarējusi, ka vāciešiem vairs nekad nedos iero-
Jius, dzīves realitāte tomēr liecina pretējo. Ahgju un amerikāņu mi-
Iiaras atirindas jau sen atzinušas, ka veco kontinentu nebūs iespējams
aizsargāt pret sarkano agresiju, ja cinltājp pņsē nestāvēs ari Vācija.
Viņām piinigi pievienojies ari lielais britu valstsvīrs Un opozīcijas va-ditajs
Vinstons Cerčils, kas izSķirfgos brīžos aizvien prkiis saredzēt no-tikumus
nākotnē. Pēc pagājušajā nedē|ā teiktas runas par Rietumvāci-jas
atbruņošanu šo pašu prasību viņš kategoriskā veidā atkārtoja ari
britu apakšnama ārpolitiskajās debatēs, ķas notika trešdien.
Paudzie klausītāji un žurnālisti,
ka$ bija ieradušies, lai noklausītos
Bevuia.ziņpjumu un opozīcijas do-
,iftas;par svarīgākajām ārpolitiskajam
problēmām, pirmo reiz Lielbritānijas
parlamenta vēsturē pieredzēja
vēl. nepiedzīvotu gadījumu. Ārlietu
mtaistts atteicās pirmais runāt.
Tad vārdu lūdza opozīcijas vadītājs
Vinstons Cerčils. Runas sākumā,
viņš apsoIHa, ka konservatīvie, neraugoties
uz mazo strādnieku partijas
.vairākumu, atbalstīs Bevina ārpolitiku
tik ilgi, kamēr viņš respektēs
līdzšinējos principus. ,,Premjēr8
pagājušajā nedēļā mani apvainoja,
ka es esot runājis neatbildīgi, kad
ierosināju piesaistīt ari Vāciju
Ki^tiimeiropas aizsardzībā," teica
Cerčils., „E9 tomēr domāju, ka par
šo lautā Jumu man tiesības runāt
tāpat kā premjeram. Es savus vārdus
rūpīgi pārdomāju un tt. pašu
saku arī šodien. Pagājušajā nedēļā
es pieprasīļUi, lai Ble^ • ^yIciju.jjļip-bruņo.
ts neredzu nekāda lēģānsta,
kāpēc amerikāņu, britu un franču
karavīriem blakus nevarētu stāvēt
arī vācieši, tādā veidā draudzīgi
iekļiāujōties kopigĢjā aizsardzības
Sistēmā."" ' ^ V '
Bunas turpinājumā Vinstons Cer-ēil$
vēlreiz pasvītroja, ka bez Vāci-ārlietu
minintru
konference 8. maija
tondptia (E). Ar ipašu diplomātisku
notu Lielbritānijas. ārlietu
ministrs BeVlns lūdza Dīnu EČesonu
sasaukt 8. Aiaijā Londonā Atlantika
pakta sign«ftārvalstu padomi. Uzaicinājums
piesūtīts ar! Francijas ārlietu
ministram . Sumanam. Informētas
aprindas Londonā domā, ka
8. maijā vai dažas dienas vēlāk brlr
tu galvaspilsētā varētu sākties arī 3
rietumvalstu ārlietu iiinistru konference,
New York Times diplomātiskais
korespondents sakās s^"
nām, ka ārlietu ministri pirmā kārtā
apspriedīs attieksmes ar Padomju
savienību. Nākamajā darba kārtības
punkta. pēc Pevina ierosināiu-ma
paredzēts miera līgums ar Vāciju,
Austriju un Japānu, kā arī tās
telpas aizstāvēšana, 'kas atrodas
„stpr > Vidusjūru un Ķīnu". Turpmākie
jautājumi būtu atomenerģijas
k o n t ^ ' im sarunas ar Padomju savienības
augstākajiem valstsvīriem.
jas nevar pastāvēt Eiropas ūnija
Bet tāpat nevarēs eksistēt ari b'iva
Rietumvācija, ja nebūs Eiropas ūnijas
Tad konservatīvo vi«donis detalizēja
Vācijas un Francijas strīdus
problēmas un pasvītroja, ka nesas-skaņas
tomēr nav tik lielas, lai tās
nevarētu pārvarēt «Lielbritānija,
Francija un Vācija var* kļūt par to
kodolu, ap ko grupēsies visas bVivās
nācijas," izsaucās Cerčils. Viņš tomēr
izteica nožēlu, ka Dr. Ādenau-ers
minējis vairākus noteikumus,
pēc kuriem vācieši varētu pievienoties
Eiropas kopīgajai saimei. Beigās
opozīcijas vadītājs ironiskiem
vārdiem vērsās pret vācu fabriku
„nok;avētu saspridzitļŠSanu" un pret
prāvām, kurās tiesā „sirmus un nespēcīgus
Vācijas feldmaršalus". Runas
pēdējā daļā Cerčils atkārtoti
prasīja sarunas ar visaugstākajiem
valstsvīriem, lai beidzot nokārtotu
atomenerģijas kontroles jautājumu
P ^ Isito ŖtliJa un ārlietu vice-ministra
Jungera komentāriem runātāju
tribīnē kāpa Ernsts Bevins.
Viņš atkārtoti vērsās pret Cerčila
priekšlikumu apbruņot Rietumvāci-ju
un deklarēja: „ja es ar šādu
priekšlikumu ierastos Strāsburgā
vai Parīzē, tad visi mēģinājumi tuvināt
Rietumvāciju Francijai beigtos
ar neveiksmi."
„Es neesmu nekad lietojis vārdu
atkalapbruņošana!" sauca no vietas
Vinstons Cerčils. „Lai arī tā, jūs
tomēr vāciešus apbruņojat, ja jūs
viņiem dodat ieročus," atbildēja Bevins.
„Es esmu vienīgi ierosinājis,
lai Vācija piedalītos Eiropas aizsardzībā.
Blakus angļiem, amerikāņiem
un frančiem vāciešiem pec
goda pilniem noteikumiem Jāatļauj
kalpot armijā," sauca no Jauna cer-čils.
Nākamais, divkārši paplašinātais
LATVIJAS Lieldienu numurs iznāks
piektdien, 7. aprīli
Runas turpinājumā Bevins plašākus
komentārus veltiji agrākajai
Tautu savienībai un pasvītroja, ka
Vācija šo iestādījumu savā laikā izmantoja
savtīgiem nolūkiem, „Bet
toreiz Vācijā jau bija notikusi Hitlera
revolūcija," atkal no Vietas
sauca Cerčils „Hitlera revolūcija
tomēr neietekmēja vācu tautas raksturu,"
atbildēja Bevins. „E8 esmu
pret jebkādām vācu prasībām. Es
(Turpinājums 12. Ipp.)
Palielināts pēc 30. jūniia
aprūpējamo DP skaits
IRO ģenerālpadome 2enēvā
pilnvarojusi organizācijas ģenerāldirektoru
Donaldu Kingsleju
turpināt pēc š. g. 30. Jūnija nometņu
aprūpi visiem tiem bēgļiem,
kam ir izredzes emigrēt
līdz 1951 g 31. martam.
Kā zināms, saskaņā ar_ kādu
agrāko ģenerālpadomes lēmumu
IRO aprūpi pēc 30. Jūnija bija
paredzēts turpināt tikai tiem DP,
kas faktiski jau atrastos emigrācijas
vai repatriācijas proce^sā.
Jaunais lēmums tātad lielā mērā
palīdzēs daudziem tūkstošiem
bēgļu, kas citādi pēc 30. jūnija
tiktu pārskaitīti vācu, austriešu
vai itāļu saimniecībā.
Jaunais IRO plāns bāzēts uz
ģenerāldirektora Kingsleja ierosinājuma
— lūgt sabiedroto augstos
komisārus Vācijā atbalstīt
papildu aprūpes programmu ar
vācu markas fondu līdzekļiem.
Pašlaik IRO sedz aptuveni pusi
no visiem DP pārtikas izdevumiem,
kā arī maksā nometņu administratīvos
izdevumus. Ja augstie
komisāri Kingsleja ierosinājumu
pieņems, šos Izdevumus
turpmāk segs vācu iestādes.
Sakarā ar jauno IRO ģenerālpadomes
lēmumu paredzams, ka
pēc š. g 30, jūnija nometnēs aprūpējamo
DP skaits Vācijā, Austrijā
un Itālijā pieaugs no agrāk
plānotajiem 25.000 uz apm.
50.000 Sim skaitam bez tam vēl
pievienosies t s. grūti izvietojamo
DP grupa (apm. 18.0(W) un
zināms daudzums privāti dzīvojošo
DP, ko, sākoties emigrācijas
procesam, uzņems nometnēs.
DIEVA CELA GĀIEIU SVEICOT!
Latvijas ev. lut. baznicas archibiskapa
prof. Dr. T. Grinberg'a 80 dzimšanas diena
"prāvests Kr. Vaiteis ^
Ārlietu m^ni^trija atzīst, ka IRO ierēdni nav
tiesīgi dot paskaidro umus par A8V
politiku DP uzņemšana
Mūsu sūtnis'' Monā J. Feldma-nis
informē par viņa ricibu bij. kāravi
X ieceļošanas i'ijuma poziM-vai
atrisināšanai. 15, martā viņš apmeklējis
ASV ār^'Mu viceminislru
Tomsonu un iesniedzis notu, darot
viņu uzmanīgu uz diskriminācilu,
kāda praksē ! ' "^ta attiecībā
uz bij. karavīriem, pret baltiešiem
vēršot vispārēju ieceļošanas aizliegumu,
Mfŗāru bij. karavīru
lūgumus tomēr pkata cauri. Tāpat
jauna nota iesP'><yfr> ārlietu ministrijai,
kurā tā informēta par Lejassak-sijas
apgabalā dotu nelabvēlīgu pa-skaidrojuiiiu
mūsu bij. karaviru lietā.
Ministriia ^* '^a IRO Ierēdnis,
kaut ari ASV pils nav
tiesīgs dot paskaidrojumus par ASV
''^\ u7nemšpnas
22. martā .sūt'^^^ anmcklēji.- D^
komisi^nq nrezid^ntn Kanisi, lai
plaši pārrunātu minētās notas un
visu lId7.šinē:o 1 e*'^ s^itu bij. karavīru
jautāUimā. Te doti ro visām
pusēm labvēlīgi soUiumi un apbalvojumi,
nolikti pat termiņi jautāii^ma
izšķiršanai, bet visi tie pagājuši garām,
radot dibinātu nc" '^ru cilvēkos,
kuri gaida uz savu lietu izlemšanu.
Kārusi arī atzinis jaut^^uma
pārāku ''^'Ipšanu, '^'^rnHiM^, ^-a
tas izskaidrojams ar patlaban senātā
notiekošo cīnu an DP likuma papildinājumu,
kurā DP komisijai jādzird
skarbi pārmf^Himi no nu?cm.
Bez tam no ŠI p^*"""^umu likuma
atkarāsies tāHkā DP komisilas
politika.
ftlIRIS LEOI^S BLŪMS
Parīze (C) — 78 g. vecumā ceturtdien
Parīzes tuvumā miris franču
sociālistu vadonis un vairākk^'*tējais
ministru prezidents Leons Blūms.
Viņš Ui^ *fcizes ķr* -'-^s br-'^s pārņēma
Frar-^^-^"^ valdību un bi^a
zīstam<; ar s^^viem -^"^ ' ^'^m ^ - T i ā -
nitarajiem ideāliem Leonu Blūmu
•li ieslo'^^'ia
Bbchenvald^^ un Saksenhauzenas
<— ..i,.-^;-^, »^'^'^"»<^*nēs, bet oēc
kara Blūms nesalauzts turpināja ak-tivi
darboties Francijas vadībā.
Starp citu projekts paredz nelelp* >t
ASV DP, kas nesuši ieroSus pret
ASV Vai tac > tikai šuāu
šaurāku iztulkojumu, vai ari būtu
domāts plašākā nozīmē, kā ieroču
nešana ari pret ASV sabiedrotajiem
paga:ubajā karā? Senators Fergu-sons
komisijā ^paskaidrojis un solījis
šo savu ieskatu aizstāvēt arī olēnu-mā,
ka šeit jāsaprot tikai ASV. To
ap<^t'or n^iis ari Kārusi.
Ar viņu sūtnis, pārrunālis un noskaidrojis
nepatiesos apgalvojumus,
it kā latviešu leģionāri bijuši saindēti
ar nacistu ideoloģiju, tikuši sūtīti
par sargiem koncentrācijas nometnēs
utt. Tādā kārtā Jautājums
vispusīgi noskaidrots, un Kārusi to
solījis celt tuvākajās dienās priekšā
DP komisijai, kuras pārējie locekļi
ir Rozenfīlds un O'Konors. Viņš pats
esot par to, ka jāatceļ vispārīgais
aizliegums ielaist bij. latviešu karavīrus,
bet savs vārds sakāms ari
abiem pārēnem komisijas locekļiem.
Katra bij. karavīra lieta tomēr individuāli
jāpārbauda, lai izvairitos no
cilvēkiem, kam likums liedz iebraukšanu
ASV. lēmums sigaidāms tuvākās
dienās, tāpēc sūtnis lūdz iein-terejsētos
vēl paciesties un neklausīt
aplamām baumām.
CfTRI GADI, AIZ
DZELZS PRIEKŠKARA
Nākamajā numurā sāksim
publicēt kāda latvieša stāstu,
kas četrus gadus pavadījis aiz
dzelzs priekškara Tikai nesen
viņam kā „vācietim" laimējās
pārcelties uz Austrumvāciju
un no turienes caur Berlīni
nokļūt rietumos. Sis tautietis
četrus gadus nodzīvoja Polijā,
piedzīvoja tur vēlēšanas, komunisma
terroru un spīdzināšanas
slepenās policijas (UB)
cietumos. Viņa stāstu iesāksim
ar dzīves attēlojumu Po-merānijā
un krievu ienākšanu
f
Kad nesamas smagas nastas,
meklējam stiprus vīrus, Kad izkafo*
;amas sivas cīņas, raugāmies pēc
drosmīga varoņa, kad jāatrisina u*
režģīti jautājumi. Uujājam pta va-clltdjicm,
kam netrūkst laba pado*
ma. Pēc tāda vira vērig; lūkoifil
Latvijas ev lut baznīcas lieli sino«
de, kad Ui bija jāizHit^ i^rmail
archibiiOcaps ev. lut. di^udito, ka%
stādamies bīskapa Kārļa Irbes vleti»
ar gaišu prātu, skaidru skatu un
vingru roku vadītu mūsu baznīcai
gaitas.
Visas acis toreis raadzijii us
Ventspils draudzes mācītāju Teodoru
Grinbergu, kas ne vien Kursi* bet
visā zemē bija ieguvu laba runātija,
nesavtīga darbinieka un rosiga ga«
rldznleka slavu. Viņa veiktais darba
Lutriņu un Ventspils draudzēs, Sa«
elma un Baznīcas virsvaldē, ģimna»
zijā un rakstniecībā Uecinijane vien
par apbrīnojamu darba pri^u, bet
ari izcilām dāvanām un neparastu
' gara spēku Tādēļ Jau sirauCaro,
ārēji trauslajam virām iaji likteni
gajā bridi draudžu pārstāvji uzticēja
baznīcas vadību. Tas bija atbildīga
un sarežģīts uzdevums, ko pirmaii
Latvijas archibiskapa toreiz uzņēmfie»
Evaņģēliskas bu... c4S vienība bil%
apdraudētls tiklab palu rmdās, kā ari
Iepretī vācu draudzēm, Jo nupat biji
liesmojušas cīņas ap Doma baznīcu.
No pagātnes saņemtais smagaii
mantojums vēl nebija nokratīts, vtt
joprojām plašas aprindas ui bisnicii
raudzījās kā uz kungu un vldeltt
lietu. Ņetr^a ar| mm uAruki»^
mu kriittelIM fiiuāļ tto miMi
nb pdinfi; W I A ] r ^ ^ »
savu pasaules utskatu materilUsini;
marksisma ie^kmē. ^ .
Kft^su teikās bitenlt^ l|bl^
miļd sirds pārspēj vi^us moiķui.
šķēršļus un grūtumus, ^tl mūsu bai^
nīcas vēsturē archibiskapa tēva ite»
ierobežotā labsirdība, nesavtība ua
kristīgā iecietība apklusinfijusl naidniekus,
izUdzin&jusi pretešķlbai^
dziedinājui^ brūces.
Viņa droši, bērnišķi skaidri
ba, kas tik iauki izskan viņa iemi?
ļotajā Izteicienā: nDievs zina, uz k»
tas labi", viņam un mums palīdzē?
jusi pārlaist bargo negaisa laiku,
kas postīdams gājis pāri mūsu titi^
tas dzīvei, izziņa, ka visa tauta
raugās uz baznīcas vadibu, devusi
vlrsganam drosmi aizstāvēt kr(stIioi
tikumus un nosodīt varmācību, ka4
tā valdīja un trakoja mūsu čtimf
tenē. ...
It Ipall bērniem, cietējiem, Invatt?
diem archibiskapa tēvs neUekuļoti
sirsnībā ziedojis savu ^pēko, l i ^
un līdzekļus. Gri)tfi laiki Dievs lēmis
viņam dzīvot, strādāt un kalpot^
bet taisni Šaji laikā latvju ciltij visvairāk
bija vajadzīga baltā baznīcai
tēva labsirdība, ticība, gudrība.
Sis ticības spēks, iecietīgi Ubvē-lība
un gudrais padoms saicrits ga»
ros mūža gados nerimtīgi darM Bet
šis darbs bijis tik ražens, mOia gjl-
Jums tik svētīts tfidēl, ka līdi m
dzimšanas dienai sinngalvis ar Jaunekļa
sparu meklējis rakstos faunai
domas un atziņas Hfgi pamesti
grāmatu krājuma vietā Šodien archibiskapa
vienīgi isUba atkal pilna
grāmatām un rakstiem
«Grāmatas Jau nepērkam, lai tūlīt
visu Izlasītu, bet lai mums viņu netrūktu,
kad tis nepieciešamas darbam,"
blla viņa padoms kādreiz
studentiem, apbrinojot bagāto grāmatu
klāstu. No iieni neizsmeļamajiem
avotiem nerimtīgi smeldams,
viņš ieguvis ne vien bagātas zināšanas,
kas bija jādod tāl«k teoloģl'as
fakultfites studentiem, bet atradis ari
spirgtās domas un zīmigās gleznas,
kurām tik pārpilnas viņa daudzis
runas un apcerējumi.
Plašā korespondence, pašu un clt-tautu
prese un radio cieši saisU
vientuļo sirmgalvi ar latvju tautas
un visas kristīgās baznīcas un cilvēces
problēmām, sāpēm un cīņām.
2, aprill latvieši, sveikdami savu
balto archiblskapu viņa dzimšanas
dienas svinībās, pateiksies Zvaigžņu
tēvam, ka Viņš pirms 80 gadiem lēma
kādam bērnam gaišu, tālu dzīves
ceļu, cildenu un košu mūža darbu,
piešķirdams ari dižu gara spēku un
spirgtu augumu lielas vienreizējai
sūtības izpildišanaL
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 1, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-04-01 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500401 |
Description
| Title | 1950-04-01-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
• | * SpānUu šinīs dienā»
. l i e d z i s gen. Pranv„
.iešanās grāmata"^*
I I I » Maskava nodevusi
m. Kopā ar dS
tstruktoriem tās iefad?
-izbūvētajā lidlaŽ'J^
ine, kur.apmācīs ķinje."
komunistu aķtiviea
,ustrali]a devusi r iC
:^_ziņo Lcmdonas hā,
• s?naksm^ Peki^
peniba nolēmusi apbh.
•ti^^ot streikus, fi„ļ*
It aģitatorus un noom
iaļs satiksmes līnijas • '
ijo np apgrozības b.
lējās. 5: marku mm
tomēr varēs apmaini
pļtt dolāru nepiedeg
ĶBOdrošinātos pret atoj
miēm, preses ps.'
tigd^0ja ASV civi|
p p Savienotās v i
i i ^ g a garnizona pii
pas varošības pret ^
Šogad^ Tiodomajusi
gRai^ācijas , ministrija,'
iH$ios līdz 1000 lidmasi.
atete im karaspēks. MJK
-^gnoHks arī ledeni ar
^Imi^dzēti gail ark^i-uit
Paciiikā būs ari
i^^:|ļ5Uŗos piedaHsies
Mņadiešu un holan-m
naudajs
g^ftlāta Bi€tiimvā(||'
iiotoira] zimēm m^ir
i^^|iQfeiitijiisi\tās
^ ^ t i i r n Spāniju.
^Irli-iBtu komisija
^pSelerēs.: Ečesons ^
ja vispirms mlsk
ziņojumu, kas, kai*
iezas no ce
i!^^M|ecembŗa n^strafe
j^fļ^lielinājies par
^^llezdarbnieku skaife
a precēsies, oiiciāli pa-
-Skaistā Karineni
p i | ^ greznā kāzu cere-marķīzu
j g ^ l ^ f ^ kļūs par
iciļas ^piigitolui Tie
SRaetcBņus B-^ m's^ī^^^ ril^tu B-36. paš-
"S.'lidmašīna vispār, lido.
iā un spēj pacelt 10 to
8-' .
^ ^ i g r ē k s Anglijas ar-
^ā^tpjies divu nedēļu lai-
'•"sadega pusotra miljona
pagājušo nedēļu liels
r izcelies galvenajā arSe-
JMviu lietus sagaidjms
imā, Jo pēc angļu i z l»
^Sta ziņām krievi s «
aaevrus gar visu Baltļias
•asti. Sos man^fusf
V ieroču i
aizUegtas ' naciong
sarkana, balts. Atļ
^^e komunistu karogi
,Dŗ Pļakāries ASV, jo
'jpiļumā par spiegu
te^iii ^saklausījis S?^,
" t o i s , ka viņu
EViembai. ; ,^
ia bulvāra izkārtnes J
>otsdama kādai va#
divi gadi cietuma.
S 9 Potsdamas #
^etas Kremļa
tārtnes.
serPa
lielo
Arī pagājušai ma no tām, kas m
bas.. Nelaimes rjt^^^
Ha T*cijā. Kāda Dv^
idmašīna, kas atr^d^^^^^^
h netālu no Turc|j
Bojā aizgāja 11 īsi
_ apkalpes locek^a^j
:diagrammu, ka ^
dezā sniega makoni;
.es malās.
li redzamību. .
tuvumā Arizona s v j^
ds amerikāņu ŗ
,. Visi septiņi Cl f^^ele-ķšīnā,
aizgāja ^oia- ^j^s
pdroma tuvuma ^
b ā nokrita
. Iši pēc
bumba. P^l^Xif
Is nonāvēts.
smagiem f^^f >
vēsts pazudis i^^^ ^
bumbvedis ,ar ,,5
=^ndu. Aviācijas, ^0
|, karaspēka Jien^s^g^
•i izmeklējušas pec ^;
trāta.
LATVIA
Latvlao Newspapei
Publlsbed undet eucOM CtvU
Ai2fttn OlvtslOD AutborlsatlOD
Number UNDP IM. Publisher
and Bdltor: Valdemirt Lam-oerss
B8Ung«n/N Brelte 8tr
M Prlnter: Utigeheuer 6
mmer. Ludwig8bur,T. Kflmei>
itr. 16. Publisbed t;wiee we^ly
CHrculatlOD U.000L
L A T V I A N NEVVSPAPER
Nr 26 (370)
Sestdien, 1950. g. L aprOI
Itnia t r e l d i i ^ un i e i t M n Ii
Itdkrvējt: Ut¥tito CMitrili Ko
UiDbergt: ««Ivens rtdaklor*
vlBtnleksr l i CuUUt ll«dak-tort:
A Bolit^ns, J mab-loiuL
B lEltellt t R«lsttrt.
L dvam Auttrauitt r«l«k>
vad A Smita i u w l^
HouM. Canbmt A C
AuttraUD RadakcUas •Mfi
BaaUnm/M. B%tt tu.
Vinstons Cerciis atkārtoti
RietumVācijas piedalīšanos
aizsardzība
prasa
Ārpolitiskas debates b{;itu apai(snaino • Bevins otsal(ās
pirmais runāt • Strosburgo lems par Va'ciju
Loiidona (F). — Pēdējo divU nedēlu laikā Eii^pl un Savienotajās
vaļsUs aizvien noteiktāk paceļas balsis par Rietumvādjas apbrnņoianu
un^ iesaistīšanu Icoplgajā aizsardzības plānā. Lai gan britu un amerikāņu
valdība vairākkārt deklarējusi, ka vāciešiem vairs nekad nedos iero-
Jius, dzīves realitāte tomēr liecina pretējo. Ahgju un amerikāņu mi-
Iiaras atirindas jau sen atzinušas, ka veco kontinentu nebūs iespējams
aizsargāt pret sarkano agresiju, ja cinltājp pņsē nestāvēs ari Vācija.
Viņām piinigi pievienojies ari lielais britu valstsvīrs Un opozīcijas va-ditajs
Vinstons Cerčils, kas izSķirfgos brīžos aizvien prkiis saredzēt no-tikumus
nākotnē. Pēc pagājušajā nedē|ā teiktas runas par Rietumvāci-jas
atbruņošanu šo pašu prasību viņš kategoriskā veidā atkārtoja ari
britu apakšnama ārpolitiskajās debatēs, ķas notika trešdien.
Paudzie klausītāji un žurnālisti,
ka$ bija ieradušies, lai noklausītos
Bevuia.ziņpjumu un opozīcijas do-
,iftas;par svarīgākajām ārpolitiskajam
problēmām, pirmo reiz Lielbritānijas
parlamenta vēsturē pieredzēja
vēl. nepiedzīvotu gadījumu. Ārlietu
mtaistts atteicās pirmais runāt.
Tad vārdu lūdza opozīcijas vadītājs
Vinstons Cerčils. Runas sākumā,
viņš apsoIHa, ka konservatīvie, neraugoties
uz mazo strādnieku partijas
.vairākumu, atbalstīs Bevina ārpolitiku
tik ilgi, kamēr viņš respektēs
līdzšinējos principus. ,,Premjēr8
pagājušajā nedēļā mani apvainoja,
ka es esot runājis neatbildīgi, kad
ierosināju piesaistīt ari Vāciju
Ki^tiimeiropas aizsardzībā," teica
Cerčils., „E9 tomēr domāju, ka par
šo lautā Jumu man tiesības runāt
tāpat kā premjeram. Es savus vārdus
rūpīgi pārdomāju un tt. pašu
saku arī šodien. Pagājušajā nedēļā
es pieprasīļUi, lai Ble^ • ^yIciju.jjļip-bruņo.
ts neredzu nekāda lēģānsta,
kāpēc amerikāņu, britu un franču
karavīriem blakus nevarētu stāvēt
arī vācieši, tādā veidā draudzīgi
iekļiāujōties kopigĢjā aizsardzības
Sistēmā."" ' ^ V '
Bunas turpinājumā Vinstons Cer-ēil$
vēlreiz pasvītroja, ka bez Vāci-ārlietu
minintru
konference 8. maija
tondptia (E). Ar ipašu diplomātisku
notu Lielbritānijas. ārlietu
ministrs BeVlns lūdza Dīnu EČesonu
sasaukt 8. Aiaijā Londonā Atlantika
pakta sign«ftārvalstu padomi. Uzaicinājums
piesūtīts ar! Francijas ārlietu
ministram . Sumanam. Informētas
aprindas Londonā domā, ka
8. maijā vai dažas dienas vēlāk brlr
tu galvaspilsētā varētu sākties arī 3
rietumvalstu ārlietu iiinistru konference,
New York Times diplomātiskais
korespondents sakās s^"
nām, ka ārlietu ministri pirmā kārtā
apspriedīs attieksmes ar Padomju
savienību. Nākamajā darba kārtības
punkta. pēc Pevina ierosināiu-ma
paredzēts miera līgums ar Vāciju,
Austriju un Japānu, kā arī tās
telpas aizstāvēšana, 'kas atrodas
„stpr > Vidusjūru un Ķīnu". Turpmākie
jautājumi būtu atomenerģijas
k o n t ^ ' im sarunas ar Padomju savienības
augstākajiem valstsvīriem.
jas nevar pastāvēt Eiropas ūnija
Bet tāpat nevarēs eksistēt ari b'iva
Rietumvācija, ja nebūs Eiropas ūnijas
Tad konservatīvo vi«donis detalizēja
Vācijas un Francijas strīdus
problēmas un pasvītroja, ka nesas-skaņas
tomēr nav tik lielas, lai tās
nevarētu pārvarēt «Lielbritānija,
Francija un Vācija var* kļūt par to
kodolu, ap ko grupēsies visas bVivās
nācijas," izsaucās Cerčils. Viņš tomēr
izteica nožēlu, ka Dr. Ādenau-ers
minējis vairākus noteikumus,
pēc kuriem vācieši varētu pievienoties
Eiropas kopīgajai saimei. Beigās
opozīcijas vadītājs ironiskiem
vārdiem vērsās pret vācu fabriku
„nok;avētu saspridzitļŠSanu" un pret
prāvām, kurās tiesā „sirmus un nespēcīgus
Vācijas feldmaršalus". Runas
pēdējā daļā Cerčils atkārtoti
prasīja sarunas ar visaugstākajiem
valstsvīriem, lai beidzot nokārtotu
atomenerģijas kontroles jautājumu
P ^ Isito ŖtliJa un ārlietu vice-ministra
Jungera komentāriem runātāju
tribīnē kāpa Ernsts Bevins.
Viņš atkārtoti vērsās pret Cerčila
priekšlikumu apbruņot Rietumvāci-ju
un deklarēja: „ja es ar šādu
priekšlikumu ierastos Strāsburgā
vai Parīzē, tad visi mēģinājumi tuvināt
Rietumvāciju Francijai beigtos
ar neveiksmi."
„Es neesmu nekad lietojis vārdu
atkalapbruņošana!" sauca no vietas
Vinstons Cerčils. „Lai arī tā, jūs
tomēr vāciešus apbruņojat, ja jūs
viņiem dodat ieročus," atbildēja Bevins.
„Es esmu vienīgi ierosinājis,
lai Vācija piedalītos Eiropas aizsardzībā.
Blakus angļiem, amerikāņiem
un frančiem vāciešiem pec
goda pilniem noteikumiem Jāatļauj
kalpot armijā," sauca no Jauna cer-čils.
Nākamais, divkārši paplašinātais
LATVIJAS Lieldienu numurs iznāks
piektdien, 7. aprīli
Runas turpinājumā Bevins plašākus
komentārus veltiji agrākajai
Tautu savienībai un pasvītroja, ka
Vācija šo iestādījumu savā laikā izmantoja
savtīgiem nolūkiem, „Bet
toreiz Vācijā jau bija notikusi Hitlera
revolūcija," atkal no Vietas
sauca Cerčils „Hitlera revolūcija
tomēr neietekmēja vācu tautas raksturu,"
atbildēja Bevins. „E8 esmu
pret jebkādām vācu prasībām. Es
(Turpinājums 12. Ipp.)
Palielināts pēc 30. jūniia
aprūpējamo DP skaits
IRO ģenerālpadome 2enēvā
pilnvarojusi organizācijas ģenerāldirektoru
Donaldu Kingsleju
turpināt pēc š. g. 30. Jūnija nometņu
aprūpi visiem tiem bēgļiem,
kam ir izredzes emigrēt
līdz 1951 g 31. martam.
Kā zināms, saskaņā ar_ kādu
agrāko ģenerālpadomes lēmumu
IRO aprūpi pēc 30. Jūnija bija
paredzēts turpināt tikai tiem DP,
kas faktiski jau atrastos emigrācijas
vai repatriācijas proce^sā.
Jaunais lēmums tātad lielā mērā
palīdzēs daudziem tūkstošiem
bēgļu, kas citādi pēc 30. jūnija
tiktu pārskaitīti vācu, austriešu
vai itāļu saimniecībā.
Jaunais IRO plāns bāzēts uz
ģenerāldirektora Kingsleja ierosinājuma
— lūgt sabiedroto augstos
komisārus Vācijā atbalstīt
papildu aprūpes programmu ar
vācu markas fondu līdzekļiem.
Pašlaik IRO sedz aptuveni pusi
no visiem DP pārtikas izdevumiem,
kā arī maksā nometņu administratīvos
izdevumus. Ja augstie
komisāri Kingsleja ierosinājumu
pieņems, šos Izdevumus
turpmāk segs vācu iestādes.
Sakarā ar jauno IRO ģenerālpadomes
lēmumu paredzams, ka
pēc š. g 30, jūnija nometnēs aprūpējamo
DP skaits Vācijā, Austrijā
un Itālijā pieaugs no agrāk
plānotajiem 25.000 uz apm.
50.000 Sim skaitam bez tam vēl
pievienosies t s. grūti izvietojamo
DP grupa (apm. 18.0(W) un
zināms daudzums privāti dzīvojošo
DP, ko, sākoties emigrācijas
procesam, uzņems nometnēs.
DIEVA CELA GĀIEIU SVEICOT!
Latvijas ev. lut. baznicas archibiskapa
prof. Dr. T. Grinberg'a 80 dzimšanas diena
"prāvests Kr. Vaiteis ^
Ārlietu m^ni^trija atzīst, ka IRO ierēdni nav
tiesīgi dot paskaidro umus par A8V
politiku DP uzņemšana
Mūsu sūtnis'' Monā J. Feldma-nis
informē par viņa ricibu bij. kāravi
X ieceļošanas i'ijuma poziM-vai
atrisināšanai. 15, martā viņš apmeklējis
ASV ār^'Mu viceminislru
Tomsonu un iesniedzis notu, darot
viņu uzmanīgu uz diskriminācilu,
kāda praksē ! ' "^ta attiecībā
uz bij. karavīriem, pret baltiešiem
vēršot vispārēju ieceļošanas aizliegumu,
Mfŗāru bij. karavīru
lūgumus tomēr pkata cauri. Tāpat
jauna nota iesP'> |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-04-01-01
