Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1949

              Trešdien, 1849. g. 26. oktobri.
Nr. 103 (327) 1949. g. 20. oktobrī.
Ar autora parakttvi vai InldAļiem pe-raiEitltajot
rtKttof izteiktas domas oav
katri zioa redakcijas domas
: CĪNĀ PRET
KOMUNISMU
BOĻŠEVIKU AĢENTS AIZVILINA IEBEIBUSU NOMETNES HMlT-Iŗ
daudz runfits par mūsu trimdas
misiju. Ir saprotams,, un mēs paM
fio pieredzes zmām, ka dzimtenē pa-
Jikuile apspiestie un bailēs dzīvojo­š
i e tautieši cer uz to bridi» kad tos
atpe$tli no komunisma žņaugiem.
Viņi oer un galda, ka iestāsies brī­numi.
Tie pfirli^cinfiti, ka mēs — fir-zemē
» un brīvībā esoSie emigranti —
palīdzēsim tuvināt atbrīvošanas bri­d
i Gandrīz kadram no mums pa-
8am mājās palicis kāds tuvinieks, un
t M iii apstāklis vēl pastiprina mū­su
trimdjis misijas apziņu.
,. pet vai mums, trimdā dzīvojošiem,
vispār iespējams ko darīt, lai paātri-ļiātu
.Latvijas atbrīvošanu? Tas ir
.9yar|gs jautājums, un šķiet, ka katrs
to rllz sev ir vaicājis.
• Pavirši skatoties, tiešām varētu lik-
Uetk ka atsevišķam cilvēkam pašrei-iēļa
pasauļu cīņā nav nekādas no­zīmes.
Vai atsevišķais trimdinieks
vispār kaut ko var darīt cīņā pret
komunismu, kas aprijis pusi Eiropas
ittļ turpina tiekties pēc visas pasau­les
iekarošanas?
B€t inēs nedrikstiam piemirst, ka
pascfiil^i? vēsturi veidojuši atsevišķi
illdlvicli. Jebkuras sabiedriskas vai
politiskas kustības vēsture rāda, ka
iitāa sākumi rodami idejā, kas radu-
'Sies viena atsevišķa cilvēka galvā, un
šis idejas izplatījušās un īstenojušās
fikai tāpēc, ka atsevišķi cilvēki 43s
ftbaI$tIjuSi un izplatījuši. Bez- at-
\ sevišķa cilvēka, bez indivīda nekas
4QV lasniedzams.
Tādēļ ari mēs esam vērtīgs iero­c
i cīņā pret komūnitou. To aplie-
'«čltia un apstiprina paši komunisti.
Staļina impērija mums trlmdinie-
. kiem velti lielu uzmanību, Tā atzīst
mūsu nozīmi pat tad, ja daudzi no
ilaums pašiem to neatzīst. Kā gan ci­tādi
izskaidrojama lielā aktivitāte,
vēl tagad pastāvošie radio raidīdl]u-mi
un pārējā propaganda latviešu
>vlHnfišanai mājās? Sī lielā piepūle,
kuras rezultāts gan ir tikai dažu at-uSeviSķu
cilvēku repatriācija, nav
iftttcaldrojama^^lenlgt ar staļtt^a'^ē-'
^ašanoš. Iegūt dažp jaunus:darba
vergus.. Tos komflnlstisMb; iekārtai
vVar Iegūt vienkāršākā ceļā. Bet Sī
ilsevišķo citarēku villnāšana nozīmē,
ķa Staļins un viņa iekārta apzinās
tin feprot, ka atsevišķais trimdinieks,
!
)at būdams neorganizēts un viens,
r tāds pretspēks komunismam, ar
ko visas pasaules komunistu orgāni-
, «ādjai tomēr Ierēķinās, un ka pat
atsevišķu cilvēku izslēgšana no pret-ķomūnistu
cīņas frontes atmaksājas.
.Kāpēc tad, apsverot šos apstākļus,
mās arvlenu vēl vilclnāmleis azīt
savu, kā atsevišķu pretkomūnlsma
cīnītāju, vērtību? Ir skaidrs, ka pie­nācis
beidzamais laiks atmosties un
pašiem atzīt, ka mēs katrs varam
darboties pretim komunisma pasau­les
iekarošanas plāniem un katrs at-ievišķi;^
gūt šai cīņā panākumus.
Krievijā un komunisma aizkara ze-nils'dzīvojošie
zina, kāda ir komu­nisma
īstā seja. Tur komunistu
i^paganda drīzāk atgādina farsu,
l^jlāSaubfiS, ka tur ir cilvēki, kas
fic komūnlfitu meliem. Bet vēl brīvā
rietumu pasaulē komunistu galve­nais
atbalsts Ir ļaudis, kas skatās uz
komunistu patiesības slēpēju — iz­rotāto
propagandas fasādi, un uzska-
' ta to par. Īstenību. Ja nebūtu šo lēt­ticīgo
cilvēku, tad komunisms nekur
pasaulē nevarētu gūt atbalstu.
Viens no mūsu uzdevumiem Ir, lie­tojot
pašu komunistu iemīļoto ter-liiinoloģiju,
„atmaskot komūnlstl<5kSs
iekārtas melus". Mēs esam dzivl lie-elnieki,
pārstāvam visas „§ķiras" un
visus arodus, un mēs katrs no paSa
pieredzes spējam teikt pasaulei tais-
, nlbu. Mēs tikai nedrīkstam klus&t.
Ja mē^ runājam, mūs uzklausa. To
mē^ varam darīt visās rietumu val­stis,
un mūsu balss spēku pastiprina
d t i ļ tautību trimdinieki.
* ikēs $pējam pasauli brīdināt. Mūsu
btfdinājuma atbalss atrodama rie­tumvalstu
presē, kur arvien b!ež§s
norāda uz latviešu, lietuviešu un
igauņu tautas likteņiem, min depor-
-tāclju viļņus Baltijas valstīs, norāda
UZ BaltijaSvvalstu nelikumīgo oku­pāciju.
Bt\ mums vēl jāaktivizē šis
darbs, jāver mute un atkal un atkal
Jārunā, Klusēšana nozīmē mūsu
iespēju neizmantošanu un nodevību.
Dībntenē palikušie tautieši cer uz
inūsu aktivitāti un rēķinās ar to, ka
Iilē9 neklusēsim.
r Mēs katrs ceram reiz atgriezties
•brīvi Latvijā. B ^ tad mums jāapzi- ttisin, ka mēs esam latviešu tautas
mazākums un ka dzimtenē paliku­šie
reiz no mums prasīs norēķinus
par mūsu darbiem. Tie, kas vēl klu-
'sē^ lai anzlnās, ka mūsu klusē?pna ir
'tas, ko vēlas ienaMnieķs. Tfid^»^ T>e^
turēsim savu sveci zem pūra. I.lt
Dāņu laikraksts „Kristeligt Dag-blad**,
apskatot bēgļu nākotnes izre­dzes
Dānijā, konstatē, ka no zemē
piiišreiz esošajiem 2000 .bēgļiem lie­lākā
daļa — 1000—1500 nevarēs iz­ceļot.
To vidū esot veci, slimi inva­lidi
un bērni un i r i 50—100 vīriešu,
k!!is precējušies ar dānietēm un tā-dilļ
negrib Dāniju atstāt. Ja ari IRO
vietā pēc 1950. g. 1. jūlija stātos kā­da
cita organizācija, tai būtu tikai
ierobežotas kompetences un līdzekļi,
un tā spētu risināt tikai ^ i g r ā c i ' -s
jjļutājumus. Tādēļ, laikraksts turpi­na,
ir vietā jautājums, kā dāņu ie­stādes
lai izturas pret tiem bēgļiem,
k(im jāpaliek Dānijā. Jautājums jau
pārrunāts, starp citu arī valdībā, vh
atīlRO Kopeijiagenas šefs izteicies,
kii IRO misija šajā sakarā devusi
konkrētu Ierosinājumu, bet IRO pār­stāvis
par to tuvāk nevēlējies stāstīt.
Laikraksts uzskata, ka būs Jāat­vieto
ar citiem līdzšinējie noteikii-
Meklē'speciālistus;
Holandei
Darbam Holandes rūpniecības uz-ņtaumos
var pieteikties šādu no­zaru
speciā^sti:. 1 organiskās fabri-klcijas
speciālists, 1 galvanizācijas
ķīmiķi?, 1 tekstilmašīnu Inženieris,,
2 tekstilspeciālisti arodapmācībai, 1
austuves techniķis, 1 modes zīmē­tājs,
2 ķīmijas vai mašininženieŗi aŗ
praksi mākslīgā zīda ražošanā, 1
bakteriologs ar praksi alkohola rau­dzēšanā.
1 medicīnas ķīmiķis, » or­ganiskie
un 3 neorganiskie ķīmiķi,
1 organiskais ķīmiķis ar praksi ēte­risko
eļļu ražošanā, 1 i ŗ g . ķīmiķis—
pārtikas vielu speciālists, 1 ķīmijas
techniķis — margarīna un tauku ra­žošanas
speciālists, 1 ķīmiķis ar
praksi mākslīgo sveķu un termopla-stisko
vielu fabrikācijā un 1 ķīmi­ķis
ar praksi cietes ražošanā.
Kandidātu lūgumi vācu vai angļu
valodā, līdz ar attiecīgiem doku­mentiem
par izglītību un praksi, ad-ļ'esējami:
Mr. Elemer T. Balogh,
ISpecial Officer, IRO Area 7, MUn-
Chen, Ingolstādterstr. 193.
lUROU DIENAS DEDELSTORFA
Ven'orfa aiztur no I^CĢ'osflnos
mi, kas pēc kara izbeigšanās notei­ca
bēgļu stāvokli Dānijā. Līdz šim
bēgļiem bija ierobežotas darba tie­sības,
— viņi drīkstēja pieņemt ti­kai
darba pārvalžu piedāvāto darbu
un nedrīkstēja strādāt tādās noza­rēs,
kurās dāņiem bija bezdarbnieki.
Bez tam bēgļiem ar retiem izņēmu­miem,
bija jādjuvo īpašās nomet­nēs.
Kādā dieipā šie noteikumi būs
jāatceļ, lai bēgļi varētu dzīvot Dā­nijā
kā parasti ārzemnieki, bet, jā­uzsver,
ka tieslietu ministrija tikai
tad atļaus,tādu bēgļu stāvokļa uz­labojumu,
ja attiecīgajām personām
nebūs bijis iespējams izceļot no Dā­nijas.
Dāņu iestāžu principiāla vē­lēšanās
ir, lai līdz nākamā gada 1.
jūlijam no Dānijas aizbrauktu tik
daudz bēgļu, cik vien iespējams. At­klāts
vēl ir jautājums, kāda oūs no­stāja
pret tiem, kas precējušies ar
dānietēm.
Vairāki Dānijas laikraksti atzīmē
līdz šim lielākā bēgļu transporta —
568 personu — izbraukšanu uz Aust­rāliju;
daļa no viņiem, to vidū ap
100 latviešu, devās ceļā 20. oktobri.
„Berlinske Tidende", kas intervējis
arī vairākus aizbraucējus latviešus,
beidz savu plažo rakstu vārdiem:
«Piecsimts bēgļu, ,ki> svešas varas
aizrāvušas no viņu zemēm un pil­sētām,
tagad atkal ņem savu likteni
peši savās rokās un dodas savā līdz
šim garākajā ceļojumā. Pēc mēne­šiem
sāksies I jaunā nodaļa viņu
trauksmainajā dzīvē zem gaišām de­besīm,
kuras viņi nekad nebija ce-s
rējuši. Vai šī nodaļa būs tumša vai
gaiša?*'
Dānijas latviešu informācijas bi­ļetens
pastāsta kādu gadījumu, kas
atkārtoti liecina par boļševiku aģen­tu
aktivitāti turienes bēgļu nomet­nēs.
Prāgas bulvāra nometnē vasarā
ieradies jauns iemītnieks, kas uzde­vies
par baltkrievu; viņš izrādījies
visai naudīgs, tomēr dienas lielāko
daļu pavadījis nometnē. Kādu dienu
baltkrievs aizvilinājis uz Padomju
savienības konsulātu kādu nometnes
iemītnieku, kas bijis stipri iereibis;
pēc neilga laika aizvilinātajam uz­rādīta
zīme ar'paša parakstu, kurā
viņš apsolās repatrfeties. Repatriāci­ja
jau bijusi ievadīta, bet nav Izde­vušies,
jo bēglis, katfigori'ski atteicies
^ : ^ bMikt. G^^jtimif Izmeklē, bet „balt-
Neilgu laiku Dedelstorfas nomet­ne
bija viena no lielākajām britu
joslā. Te saplūda Altgardes un vē­lāk
Valterdingenas latvieši. Sāku­mā
tautieši nejutās droši tuvās ro­bežas
dēļ, bet vēlāk pierada. No­metnes
pārvaldē visu laiku galvenā
noteikšana bija vāciešiem un ang­ļiem,
un latviešu komitejai nomet­nes
dzīvē bija gaužām maza ietek­me.
Tāpēc nav brīnums, ka tautieši
še piedzīvoja vienu otru pārestību
vairāk nekā citās nometnēs. Starp
citu šīs vasaras pēdējos mēnešos
gandrīz visus latviešus atlaida no
darba, to vietā pieņemot vāciešus.
P^r spīti šiem traucējumiem te
darbojas laba ģimnāzija, tautskola
un arī mūzikas skola Haralda Be-rlno
vadībā. Ar māc. N. Ozola ros­mi
bija izveidota skaista bazniciņa
un YMCA ar lielu lasītavu. Nomet-
DP speciālistu ievčribai
Ļal apzināta IBO 6, un 7. apgabalā
dzīvojošos akadēmiski izglītotos DP un
eventuSU palīdzētu tiem sameklēt pie­mērotu
darbU' emigrācijas zemēs, šo ap-
Sabaiu IRO individuālās emigrācijas no-aļa
uzaicina DP speciālistus (izņemot
ārstus un Sēlsirdigfis mfisas) iesOtlt ma­šīnrakstā
S eksemplāros sīku dzīves gā­jumu
angļu valodā, pievienojot 3 pases
formāta ilmetnes. Var iesūtīt arr seviš­ķo
speciālistu reģistrācijas anketu, kas
saņemama nacionālās komitejās (tāpat 3
eks. &r 3 fotogrāfijām). Biogrāfija resp.
anketa sūtāma atkarībā no dzīves vietas
uz vienu no adresēm: Specialist Officer,
c/0 IRO Ar0a 6 HQs Gauting, vai arlt
Specialist Officer, c/o IRO Area 7 MQn-chen,
Ingolstādterstrasse 193.
Sniegtajām ziņām un datiem Jābūt ie-spējami
precīziem, sevišķi attiecībā uz
aroda praksi. Jāuzdod art kandidāta re­liģija
un valstis, uz kurām vēlētos izce­ļot.
Ja iesūtīto pieteikumu vidū IRO
atradīs tādus, kas atbildīs ārvalstu dar­ba,
devēju piedāvājumiem, tad kandidā­tus
par to informēs. IRO tomēr norāda,
ka 5Is akcijas izredzes nav sevišķi lie­las.
Jo visas emigrācijas zemes vēl ar­vien
meklē galvenokārt fiziska darba
strādniekus. Tādēļ DP speciālistiem Jā-cenSas
ari paSiem rast kādas citas Izce^
ļoSanas iespējas.
visus biļ.IūtVleSUkdrOVlrUS knevs" n^tlometnes pazudis.
NESKAIDRĪBAS PilRStDZĪBAS
UN KOMPETENCES JAUTĀJUMA
Kopš š. ģ. 21. sej^tembŗa Ventprfā
no izceļošanas aizturēti visi biļ. lat­viešu
karavīri, kopā ap 100 personu.
Daļai no viņiem jau uz Gronu bija
nosūtīta smagā bagāža, kad pašus
pēkšņi noņēma no transporta. DP
Izceļošanas komisija tuvāk nav pa­skaidrojusi
ne aizturēšanas iemes­lus,
ne ilgumu. DP komisija resp.
CIC šajā laikā sīki nopratinājusi
^Izturētos par gaitām latviešu leģio­nā,
un arī IRO izdara atkārtotas
skrīnēšanas. DP komisijas ierēdņi
Izteikušies, ka hih karavīru lietas
sūta uz Frankfurti, kur to izšķirša­na
var ilgt lidz 10 dienām.
LCK angļu joslas delegācijaB pē­dējā
sēdē (skat. atreferējumu Latvi­jas
12. oķt. numurā) A. Trapāns zi­ņoja,
ka vairāki blj. karavīri Ven-torfā
izskrīnētl un DP komisijas
pārstāvji šajā sakarā paskaidrojuši,
ka noraidītie lēmumus var oārsū-dzēt,
taču kopš 21. septembra lē­mums
par izskrlnēšanu vai noraidī­šanu
nevienam nav paziņots, bet visi
tomēr aizturēti no tālāka transporta
uz Gronu. Tāpēc arī lidz šim blj. ka­ravīri
nogaidīja, jo pārsūdzībai bez
oficiāla lēmuma nebija pamata.
14. oktobrī kāds DP komisijas ie­rēdnis
paziņoja, ka visus blj. kara­vīrus
kopā ar ģimenēm tuvākajās
dienās sūtīs atpakaļ uz pamatnomet-nēm.
15. oktobrī jau daži tiešām sa­ņēma
paziņojumus par atpakļsūtī-šanu.
Jautāts, kas, kad un kur iz­šķirs
blj. karavīru lietas, DP ko­misijas
ierēdnis atbildēja izvairīgi:
„Varbūt Frankfurtē, varbūt pats
prezidents Trūmens, varbūt pēc ne-dē
as, bet varbūt pēc gada. ,«Intere-sējoties
par šo jautājumu pie ame­rikāņu
konsula, paskaidrots, ka kon­suls
gan esot protestējis par ilgo
karavīru aizturēšanu, bet atpaķaļsū-tīšana
uz pamatnometnēm, esot at­karīga
no IRO. Skrinējot, IHO ie­rēdnis
tāpat paskaidroja, ka IRO ne­esot
iebildumu bij. latviešu karavīru
ieceļošanai ASV.
Apstāklis, ka aizturētos kinŗavīrus
kopā ar ģimenēm sūta atpakaļ uz
pamatnometnēm, liek secināt,, ka aiz­turēšana
var ieilgt vai izceļošanu
var pat aizliegt pavisam, tādēļ tas
satraucis visus aizturētos.
Aizurētle savā laikā piespiedu
kārtā mobilizēti latviešu leģiionā, un
to IRO atzinusi savos skrīningos.
Tāpat līdz šim bij. kaŗ-aviriem nav
liegta ieceļošana ASV, tādēļ nav sa­protama
pašreizējā aizturēšana, (in)
ASV ORGANIZĀCIJA MEKLĒ
VAIRĀKU LATVIEŠU ĢIMEŅU
DZĪVESVIETAS
Congregational Christian Service
Committee Ņujorkā interesējas par
zemāk minētajām latviešu ģimenēm,
bet nezina to jpašreizējās dzīves
vietas, tādēļ tās nekavējoties jāpa­ziņo
The Lutheran World Federa-tion
direktoraih franču joslā H. Nur-metam
(Nurmet), (14b) Schwennin-gen/
N., Friedrlch Ebert Str. 17, vai
LCK pārstāvim 5. apgaķalā A.Dzir-nem,
(14b) Fronhofen, Kr. Ravens-burg.
Meklējamie: Jēkabs, Vilma un Il­ga
Vitiņi; Georgs, Monika un Jānis
Freibergi; Helene Zvirgoda ar bēr­nu
un māti Martu Ŗichteri; Vera
Gerica ar bērnu, vecmāmiņa un brā­ļadēls;
Aleksandrs-, Antonija, And­ris,
Baldis un Zinta Liepiņi; Arturs,
Olga un Tamāra Vilklni; Ādolfs, Pē­teris,
Lūcija Lizete un Jānis Kleberi;
Jānis Pelcis ar sievu, māti un bēr­nu;
(2 ārsti, dvīņu māsas, jaunākā
meita un māte); Aleksandra Rācene
(5 personu ģimene); Indulis Edu­ards
Rangulis ar sievu; Aleksandrs
Saulītis; Ezeru ģimene, 4 personas;
Reinholds Miķelsons ar sievu, dēlu un
meitu; Ivanu ģimene, 4 personas;
Rūdolfs (veterinārārsts) ar ģimeni;
Kārlis Pēteris Bimbaums ar sievu
un diviem bēiTiiem; Dagmāra Ciela­va
(vīra māte); Ede Lapsa (vecmā­miņa);
Pēteris un Karllna Luci
(tēvs un māte); Luize Matilde Prie-dite
(krustmāte); Kārlis un Zinta
Dzintari un vīra māte Kristina Gre-ze;
Elvīra un Kārlis Brieži un Bai­ba
un Minna Sloga (vīra vai sievas
māte).
LCK pārsiāvis A. Dzime informē,
ka, pēc viņa rīcjībā esošam ziņām,
franču joslā rņinētās personas ne­dzīvo.
GRĒVENES YMCAs/YWCAg
PASKAIDROJUMS
Grēvenes YMCA8/YWCAs nodaļa
piesūtījusi redakcijai šādu paskaid­rojumu
pie Latvijas 17. sept. numu­rā
ievietotā raksta DP nopelnītās
markas liktenis:
Rakstā minēts par sarīkojumiem,
ka — „...atlikušo daļu sastāda Y M -
CAs rīkotie deju vakari..." Jāaizrā­da,'
ka Grēveņēs YMCA nenodarba»*
jas ar deju sarīkošanu, bet tās darbs
gan izvērties citos virzienos, par ko
esam saņēmuši uzslavu no priekš­niecības.
Minētā pusgadā YMCA sa­rīkojusi
tikai trīs deju vakarus.
Tālāk rakstā teikts, ka Argala pār­zinātā
YMCAs kantīnē var iestip­rināties
pie glāzes Steinhēgera vai
mlnsterlandieša. Aizrādām, ka Y M -
CAs organizācija neuztur arī krogus,
bet gan tos apkaro. Argala pārzinā­tā
kantīne pieder 60. DPASsam resp.
ir Grēvenes nometnes visu tautību
grupu īpašums, ko arī norāda liela
izkārtne pie ieejas durvīm.
zive
DĀNIJAS nometnēs šinīs dienās
paziņots, ka jāpiesakās tiem bēg­ļiem,
kam Vācijas amerikāņu vai
angļu joslās dzīvo tuvinieki. Nav
tuvāk paskaidrots, kādam nolūkam
šo reģistrāciju izdara.
KĀDA DP NOMETNE pie Braun-šveigas
15. okt. notika Antiboļševi-stisko
nāciju bloka (ABN) Braun-švelgas
apgabala 1. kongress. Tajā
piedalījās latvieši, lietuvieši, rumā­ņi,
ukraiņi, baltkrievi un ungāri.
Kongresa uzdevums bija nodibināt
apgabala nodaļas.
175 LATVIEŠIEM ieceļošanas ie­spējas
ASV sagādājis latviešu lab-^
vēlis Palmers Fjelstats Dakotas šta­tā.
Lielākā tiesa izceļotāju uz viņa
sagādātajiem galvojumiem ir tau­tieši
no Memingenas nometnes.
ESLINGF% \S YMCAs sailkojumā
22. oktobrī notika koncerts labdarī­giem
mērķiem, kupā piedalījās vn
klausītāju bagātīgu atzinību izpelnī­jās
aktrise Lilija Stengele ar Fr.
Bārdas dzejoļu skandējumiem, ar-flste
Marga Millere-Grasmane, dzie­dātāja
Ella Žagariņa un operas so­lists
Jūlijs Borgs.
Var saņemt galvojumus
IHO publicētajā jaunākajā sarakstā par
DP. kam pieiļākušl galvojumi, bet kas
dzīves vietas maiņas: dē| nav atrodami,
minēti ar! šādi latvleSu vārdi: Vilhelms,
Karllna, Ansis un Vilnis P l a t a č i,
pēd. d z.v. Herte Camp „D" bel Braun-schweig;
Pēteris H a r t m a n 1 s, pēd. dz.
V .67. DPACCS. Lūdz atsaukties: 400
IRO HQs B. A. O. 15, Public Infor­mation
Ofllce, Ļemgo, Germany.
Luterāņu pasaules federācija, IHO
Area 2, Nellingen, saņēmusi galvojumu
izceļošanai uz ASV: Kārlim B a l o d i m,
Richardam K a l n i ņ a m , Teodoram
N e i m a n i m un Valteram S t u r-m
a m visiem pēd. dz. v. EsUngenā
Pieteikties māc. A. ļĻIepiņam, Esslingen/
N., Stuttgarterstr. 34-7.
FISBACHAS UN VALKAS NO­METNES
MIRUŠAJIEM LATVIE­ŠIEM
6. novembrī pl 13 Fišbachag paga­sta
kapos pie Nimbergas iesvētīs
pieminekli. Mirušo piederīgie aici­nāti
labprātīgi piedalīties piemi­nekļa
celšanā, kas Izmaksās ap DM
1500.—; tas būs granita ar betona
pamatu un iekaltu tekstu: „Tek sau­līte
tecēdama. Es paliku pavēni" un
»Tavs prāts lai notiek" (Mat. ev.
6, 10) un vāciski „Seit atdusas dzim-teni
zaudējušie no Latvijas un Igau­nijas,
1945—1950".
nē dzīvoja arī laba tiesa kultūra»
darbinieku. '
Kad vasaras sākumā Dedelstorfā
rīkoja pirmās rakstnieku dienas tad.
nometni meklēdami, visi lelūgtii
rakstnieki nomaldījās. J. Veselis^
ģerts Liepiņš un Em. Skujenleks ā^"
vilcienu bija aizbraukuši lidz paša^
krievu robežai, bet Ēriks Raisters ar
Vili Lesiņu Dedelstorfu meklēja
kaut kur Hamburgas rajonā... tik
vientuļā un mežainā vietā tā bija,
Berlīnes gaisa tilta laikā pāri no­metnei
ik dienas un naktis nepār­traukti
lidoja tūkstošiem lidmašīnu;
bieži atgādinot nesenās kara diena?
Nu pienākusi šķiršanās katram ut'
savu pusi. Vecos ļaudis, nereti pret
savu gribu, nosūta uz BodenteichiL
kas arFatrodas tikai 4 km no kric*
vu robežas un zināmā mērā ietdi-mē
šo cilvēku dzīvi. Pārcelšanai dod^
gaužām maz preču vagonu, tā kij
nav iespējams uz jauno vietu
vest visu savu iedzīvi. It sāpīgi rfiļ
ko jums skar tos, kas nodomājuši vil
kam vajadzēs Iekļauties vācu sainīti
niecībā.. Arī viņi nevar līdzi vest I
personīgās mēbeles un mājputnui,
Bagāžas svars nedrīkst pUsnl^^
210 kg. Protams, ka ne visiem m
nauda pasūtināt savu vagonu,
kaut kā tomēr grūtības pārvar. ļg\
dedelstorfiešl, līdzīgi gājputniem, l i .
klīst pa Lingenas, Burgdorfas, Vf^l
holcas, Volterdingenas, Lērtes, Eveifi*!
burgas un Bodenteichas jaunajBļn
mītnēm.
Osv. Akmentiņi
VĪSIUliļ
REDAKCIJA!
„TAUTAS DEMOKRATUAS*"
Pēdējā laikā kā vācu, tā mOsuj
trimdas presē sevišķi bieži esmu pa­manījis
apzīmējumu «tautas de
kratījās", ja runā par valstīm,
valda terrors- un komunistu
tūra. Vismaz mums taču ir zii
ka komunisti šo apzīmējumu i
ušies ārpus viņu ietekmes
aužu krāpšanai, un, ka šim aļ
mējumam ir tikpat maz kopēja
patiesību, kā visiem pārējiem Hh]
mūnlstu saukļiem un lozungiem, te
ŗu uzdevums ir mazināt pretī
viņu asiņainam režīmam. Bļ5z
vārdi „tautas demokrātijas" jau
vā būtībā ir neloģiski, jo demc
tija jau pati par sevi nozīmē tauijl]
valdību.
Ja agi:fik..vārdus.. jautas,
tijas'Vlika pēdiņās, i*vļiwverot
apšaubāmo ticamību, tad tagad
pasniedz lasītājiem tā, kā tas
rētu patikt Maskavai. Tādā vel|ļ
mēs, paši negribot, no komūnisr^^
pretiniekiem esam pārgājuši tolam
žu pusē, kas mēģina slēpt viņu W0|
seju. Kādēļ nesaukt lietas īstos ofr»i
jektīvos vārdos: policijas valstis, d ^ l
tatūras, totalitāro režīmu valstllļtļ
Ja to nedarām, tad būsim konsek­venti
līdz galam arī ar citiem apzī­mējumiem:
sabiedroto valstsvīri M
saucas kara kūdītāji, policija—aslns-ļ
suņf, valstis, kas dod mums patvf,^
rumu un darbu — vergu tirgotājai^
un mēs paši visi bez izņēmuma H
kara noziedznieki.
R. Zutis, Pinebertfl^
ATBILDE ED. LIEPIŅĀM PAB
VIENINIEKIEM UN ĢIMENĒM
Sakarā ar manu. vēstuli Latvijai;
95. numurā, atsaucies Ed. Liepiņi'
kungs (sk. Latvijas 99. num.), kllļ
brīnās, ko esmu gribējis panākt fltĶ
ievietoto rakstu Glābsim ģimenes, im
pārmet, ka esmu teicis neapdomātus i
vārdus par vieniniekiem. Gribu at«
bildēt, ka ar raksta ievietošanu n^:
ko neesmu gribēja panākt, bet it-teicu
tikai savas domas. Un mani
doma ir, ka lielāka vērība būtu pie- j
vēršama bērniem bagātu ģimeņu It-vietošanai.
Neesmu teicis ne puš­plēsta
vārda, ka vieniniekiem emig­rāciju
vajad^tu liegt.
Manā oriģi§ālrakstā, ko redakci­ja
bija saīsinājusi, bija teikts, ka,
latviešu vieninieku pasivitātes deļ
emigrēt uz Austrāliju 1948. gadā, šl
zeme sāka uzņemt ne tikai baltiņus»
bet arī citas tautības, un šo tautību
vieninieki aizsteidzās jnūsējicm
priekšā. Tie daudzie vleninekl, m
izceļoja uz ASV, bez šaubām sama­zināja
baltiešu resp. latviešu lecef
ļošanas kvotu un netieši alzstfiJM
ceļā ģimenēm, kas tagad vieglāk at­rastu
galvojumus uz ASV, ^
meņu galvas vecums lielāKO W^
nav ierobežots. ,^ *
Un ko neapdomātu biju teicis ai-tiecibā
par 45 gadus veciem vian-niekiem?
Ja L. kungs atceras, m
uz saucienu — Glābsim Latvijul
1944. gadā un agrāk neatsaucas VĪD
netika mobilizēts gandrīz ^eyi%^;
tiem, kam tagad 43-45 gadi. TādW
varam .saskaitīt uz pirkstiem, un w^
visi bija ģimeņu tēvi. Nekāda gaO^j
jumā mans raksts nebija versts FJ^
tēvijas sargiem; pretējo ^^^^
vot tikai tas, kas nav izlasījis raice»
sākumu. ^-«rinfit
Beidzot varu vēlreiz fpstiprii^
ka bez bērniem bagātu ģimeņu ^
glabāšanas nebūs latviešu tautas w
valsts. E. ūdris, Minchene.
tr
i.iBnB»»«L K i f DP. Nobeidzot
im^ * s hōs atbraukuši
I e»'*!',,, tautību bēgļus un
4 latvieši - Ir^^
S n a u gandrīz 2 ga-
2„.,,liiiiiiiiiiiii'"'"""""
imiga galvojumu
sagādes akcija
Teksasa
^ 17.9. numurā ievietojām
A Smilgas vēstuU no Den-wiB
§tlna8 Teksasas štatā ASV,
SStitSjs izteica savu gata-ļSjami
palīdzēt galvojumu
Itiem latviešiem. Jaunākajā
E. Smilga pastāsta, ka sa-lajfi
sakarā,no Vācijas lat-j
a p . 200 galvojumu lūgu-fi
ka ar labāko gribu nevar
liea atbildēt.
jlO. oktobrim sagādāti un
itnli^ galvojumi 34 piepra-raksta
enerģiskais tautie­t
i apm. 70 pieprasītājiem sa-solījumi
tos izsaukt un
dati nodoti to nākošajiem
n, tomēr jārēķinās, ka da-j5fflVbtājlem
var vēlāk iz-aliuegati^.
Galvojumus sū-
Itiu tieši uz DP komisiju Va-
, vai arī ar Church World
rtarpnieclbu.^ Katrs darba
. toiedzot galvojumu, noteik-lita^
vēstuli savam nākoša-ttdniekamV
norādot darba un
p^us un pieprasot DP pie-iaUz
šīm vēstulēm būtu ne-
8 Jāatbild pa gaisa pastu,
var gadīties, ka galvojumu
āi
n\
ai
ni
Ptojuinu saņēmējus lūdzu man
Pļittutit attiecīgo apliecību no-sabiedrisko
darbinieku at-
» ua citus dokumentus, kas
pj-iami pirmajā vēstulē uzdo-
P pierādīšanai. Tos vēlas gan-
W^^^ devēji, lai iegūtu pil-par
saviem nākošajiem
mm, - kaut ari tie savās
«iDP nebūtu takta dēļ šādas
*5*8 prasījuši. Dokumentiem
iplevlenot īsu pavadvēstuli ar
devēja un saņēmēja vār-
Kjf^^» lai novērstu eventuā-
K?f norāda, ka sakarā
ļ&^^'^^ ^^^^^^ sū-
B f j y w lūgumus (ang-
.1'^ ^āda galvenā
liv^enam arošus solīju-
^CnavS^^^^ ārpus Vāci-
ENuma l^i^':y'^ Jāpiebilst,
K k u jārēķina
M r vin^'''""" atmaksu.
fcnool''H'-'''"^^«nu (ceļa
Ik? »M ^ P'^'"^"nu Ai-
Ta viM?'"'^'''^' Salvo-visi
līH,* - ne
C S « a S < " ^ t u jauki,
KSflnStu art f ^'sts. tā ka
hS^'^otu kSH^ Vēstuļu ap: