Bavarijas Latviesu vestnesis, October 26, 1949

              g. 22.
tanija un anglii
valstis gatavojos
-jas de jure M , ^ '
ziņo, ka art w
aprindās S a i ^ i
tt par drīzu «oS^^l*
nofi pieraksta par b»Su
v3S,» ot nolēmušas
u komunistu ieņS»
jau Sāktas p r i S f
makim a t t i e S l ^ -
.Londonā uzsver u
pagaidām tīri f o rX
raksturs.; Bevins domai
pretimnākšanu piespfS
S f^^^^^tiskj
8tag)a, pirmkārt, britu
Jas Honkongas statūta
stnieks Kenons
h Belgradi
4^!* NBC raidītājs
ja, ka A SV ārlietu mi.
nolēmusi atsaukt no
vu līdzšinējo vēstnieku
enonu. Ziņojumā u^
pārmaiņa notiek uz pa5a
ka vairākkārtīga lūgu.
rlvot no smagā darba
dragātās veselības dēL
Kevendišs Kenons bjja
dltētais amerikāņu dip-lavijākopš
1947. g. ap-ēc
atkārtotiem konfllk-,
un vairāku amerikāņu
lOgāSanas, abu valstu^
ēJa izraisīties bruņots
vi gados Kevendišs Ke.
rl veica savu uzdevu,
en, vismte viss Maska-bloks
un Kremlis, Jugo-
% par amerikāņu sa-
VP ziņoja, ka Keven-konferējis
ar maršalu
6. K. notiesātā archibls-a
Stepinaēa atbrīvošanu
jUttar Tit0^tt^'aW esot
as nāks aizgājušā ASV
etS, līdz fiim vēl nav zl-noskaidrosies
tikai p€c
)pā akreditēto ASV dip-ferences
Londonā, kas
mu pirmdien.
šļinu maraton-nš
ap pasauli
(JJ). — Kā ziņo Austrā*
savā nedēļ^ notiku-,
Melburnas pilsētas gal-erosiņājis
uzņemt nāko-
Ies sporta olimpiādes
)tautisku lidmašlhu
zemeslodi Olimpiāde,
otiks 1956. gadā. Pēc
inSjuma lidmašīnu sa-u
pa maršrutu Melbu^
»a -—Anglija — Kana-otās
valstis un pāri Klu-am
atkal atpakaļ uz
Atēnās katrs sacensības
tu olimpisko lāpu, un
aititos tas, kurš lāpu
ādātu līdz gala mēr-umai.
b
kas balss ari
lāk cinisies
It Masta vu
. (F).--Savienoto valstu
[. Trumens parakstījis
paredz Amerikas balss
. 11,5 miljonus dolāru-ļu
amerikāņi paredzējuši
[āķus jaunus raidītājus,
dausitāji varētu dzirdēt
rmāciju par notikumiem
aiz dzelzs priekškara,
mgress piešķīra arī lō
5 miljonus dolāru Savie-diizsardzlbai.
Likumpro-laraksta
prezidentam, la^
•skā.
JVIESI VACIJS
I trimdinieku vadība no-ka
Vācijā palikuši ve
ituviešu. No tiem angļu
111.000, amerikāņu 9m
oslā viņu pavisam maz-fcuviešu
drīzumā.
un organizācijas ŗupe
datu garantijas aņ pa
paredzams, Vācija bus
i ap 5,000 lietuviešu. Kas
Vecuma dēļ emigrēt
irpus nometnēm dziv
)ēdas lietuviešiem
[trūkst. (U^^^^^*
LATVM
ļjļjM^ Nenrspaper
^ _ BŪCOM OvJl
fļjļ^r^fttlOD Aulborlsatlkm
ttmP m. Publlatoer
^ļ^nm Valdemāis LBun*
ļJL Brelte Str.
? L l^pter: Ungeheuer & Jitf tudwlg»burff, Karner-
PublUUed twic© weekly.
^ Ctrcutotlon UML
K£W5PAFER
Nr. 103 (327)
T n ^ 1949. g. 20. oktobri.
IznAk treldtenfts «D testdieala
izd6v«]8: Utvtelu Centrill Ko
fflltola. Oalveotlt redsktm: v
Lambergs; galveni icdakiora
vietnl^: M. CuUUs. Redak«
torl: A. BoUtelns, Fr. IgaU,
J. Jēkabsons. B. Ķltdli B.
Mlndenbergs, B. Ralsten. U
Svarcs. Redukcijas adrese)
EssUngen/N., Brelte SU. 6 — 6.
telefons 17339.
]uras
iis pilnvarotais enā pa Bavāriju
l(oiniiRisnis ir lielākas
Idesmas nekd padomju
irlsms
DRAUDZĪGO TAUTU PĀRSTĀVJU
SVEIGIENI SUTINIM K. ZARIŅAM
'tfifMto (F). — Pirmdien visā pa-
10 ijĶSs Apvienoto nāciju nedēļa
2 ^ ar ifo organizācijas gada die­gi.:
ftjpOMtttas svinības ndtika Ņu-
M JaunSs UN .mītnes būves lau-
^ zem klajām debesīm. īsu uz-
1 ^ šais svinībās teica prezidents
ļ^iuoens un ārlietu minstrs Dīns
|(llQOtĻ Fr^dents pasvītroja Ap-fļpoto
nāciju Uelo nozīmi un izteica
iirJbUfka ar UN palīdzību izdosies
OodibinSt. pasaulē ilgstošu mieru,
\ķ\ iģl Jpbrld gar debess pamali
^ savelkas tumši mākoņi.
i^eiioto nāciju nedēļu ievadot,
ļlii p^. isestdien un svētdien ari v a i -
iSd dŪ' amerikāņu valstsvīri teica
soa^gas runas. Senators Fosters
Jļailess» kai i r republikāņu partijas
irpoiuidcais padomdevējs, deklarēja,
to padomju komunisms var sagādāt
pisauļei daudz lielākas briesmas,
sdcl padomju militārisms. Komū-iiflma
vienīgā vājā vieta i r tā, ka šī
giSdba nevar izplatīties tais valstīs,
īur valda indivīda brīvība. Rietumu
4«nokratijām tāpēc visiem lldzek- ea jāstiprina cilvēku personiskā
viba» l8^ stātos pretī komunisma
|U^^ pūķim. Kādā citā uz-ipļi
senators Smiss norādīja, ka arī
j p b komunistus diriģē Maskava
tiļ)at kā savus satelītus. Svētdien
ļafiSksmē Bufalo runāja Apvienoto
lieiļvļ aiļoerikāņu delegācij as vadi- f[%Nr^ 6$tin^ i ^ ^ prle^.
kČ pašftiile Kļuvuši bagātāka
{ar īaudzSm jauīiSm demokratiskātn
i o apdzīvo apm. viena ce-ti^.
daļa cilvēces; Runas turpināju-si|
Ostins asi kritizēja padomju ato-kontroles
plānu, pasvītrodams,
ka tai nedod nekādu drošību.
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Barņ sodi A S V
komunistiem
Ņnļorka (Lh - PrSva pret 11
aaerikāņa komfinistiem, kas ilga 9
ttlneiiis, sestdien pasludināts sprie-domi.
Visi apsūdzētie atzīti par vai-rikiem
saivērestibas gatavošanā pa-
^voils Valsts iekārtas gāšanai. Des-
Blit iŅ^dzētle notiesāti uz 5 gadiem
drtmnS» bet vienpadsmitam, kas va-n
»i!(i cinijies karā, cietuma sods sa-
OUinSts uz tHs gadiem. Katram bez
tam vēl Jāmaksā 10.000 dolāru.
Notiesāto vidū ir komunistu cent-rtlorgana
Daily Worker Ņujorkas re-i
«ktors, vairāki komunistu territo-
Jifilo organizāciju sekretāri, kāds
IJujorkas pilsētas domes loceklis un
^«žfidu arodbiedrību sekretāri. Tiesa
noraidīja piedāvātās drošības naudas
«a notiesātos tūliņ nogādāja cietumā
piespriestā soda izciešanai. Tiesu
:Pils priekšā sprieduma pasludināša-
»to laikā bija salasījies vairāk tūk­stošu
liels pūlis, kas saucieniem un
plakātiem prasīja notiesāto atbrīvo­šanu
pret drošības iemaksu.
Komunistu prāvai visa amerikāņu
sabiedrība sekoja ai;,. IJelu Interesi.
Jiesas spriedums faktiski nozīmē arī
Komunistu partijas slēgšanu Savieno­tajos
valstīs. Pret šādu uzskatu savā
Pēdējā vārdā vairāki apsūdzētie gan
Westēja, apgalvojot, ka partija
oarbošotles arī tad, ja tai būtu jā-
Pfrvēršas nelegālā organizācijā.
, To pašu dienu ASV augstākā tiesa
Vašingtonā atzina, ka padomju tirdz­niecības
pārstāvn)a — Amtorgs —
J^av Ievērojusi amerikāņu likuma
nosacījumus par savas darbības un
jarblnleku reģistrēšanu. Tūliņ pēc
« lēmuma pasludināšanas Ņujorka
Metināja plecus Amtorga vadītājus
aarblniekus. Dažas stundas vēlāk ar-
*^«tu ministrijā ieradās padomju llet-
^«dis Vlad. Bazlklns, lai protestētu E-t šādu amerikāņu Iestāžu rīcību,
lietu ministrijas namā Baziklns
5?wJa tikai 7 minūtes. Kad žuma-
W t am vaicāja, ko viņš tik īsā l a i -
W nokārtojis. Baztkins atteicās vis­pār
runāt par sava apmeklējuma
temesliem.
Sava brauciena divpadsmitajā dienā sūtnis E . Zariņš no Berclītesgf-denas
ieradās AugsburgSĻ lai apciemotu Haunštenes «in Hochfeldas no­metnes
un pied£^litos L C K un LNP sēdēs, pārrunājot ar miisa Mndas
ddves vadītajiena aktuālās trimdinieku problēmas. Visā lidslinēji vie­sošanās
laikā sūtnis nobraucis gandrīz 2500 kilometru, katru vakara rar
nājot tautiešu saidāksmēs. Ziinigā kārtā tomēr sūtnis pēc ilgā ce|oJama
Jūtas noguris pali maaSk nekft viņa pavadoņi, un Sai sakara Jāatceras vi­ņa
vārdi pirmajā ieraSanis dienā Vācijā: Vislabāk Jūtos tad, kad dodos
ciemā pie saviem tautiešiem. Visās latviešu nometnēs vērojams, ka sūt­nis
ir mi|i galditg viesis, un ari IRO vadība saņem mūsu augstāko valsts
pārstāvi ar dziļu cieņu un uzmanību.
Memingenfi pie nometnes vārtiem viesiis ar veM ^ lantlskn tegc — sa­gaida
LCK pārflitSvis Bavārijā A. Stelnhards; pa kreisi LCK labkllji^i
nozares vad. ģen. J. Lavoiieks, pa iabi LCK priekšsēdis H. Klarks m
ala viņa — sūtņa kundze*
Pēc atpūtas dienas Alpu kalnos
GarmiŠas apkaimē sūtnis K* Zariņš
ar mūsu centrālo iestāžu pārstāv­jiem,
dodoties tālāk uz Mincheni,
apskatīja senatnīgo Bavārijas karaļa
Ludviga II pili Linderhofā un iegrie­zās
arī Oberamergavā, kur 1950. ga-,
dā notiks tradicionālās Kristus cie­šanu
spēles. Minchenē pie vecās
Bavārijas latviešu komitejas mītnes
Hercoga Rūdolfa ielā 49 sūtni ar zie­diem
sagaidīja un apsveica Minche-nes
privāti dzīvojošo latvieSu komi­tejas
priekšsēdis A. AvotiņS, latvie­šu
studentu delegāti, INCOPORE
prezidents Dr. Mors, igauņu komite­jas
priekšsēdis Dr. Kūss, lietuviešu
pārstāvji un DP preses apvienības
jaunais prezidents Dr. Lipoči. Pēc
neilgas uzkavēšanās latviešu biroja
telpās sūtnis izbrauca apskatīt pil­sētu,
bet pēcpusdienā ieradās lielajā
starptautiskajā DP nometnē Varnera
kazarmās, kur 14 citu tautību vidū
dzīvo arī apm. 700 latviešu.
Pie Varnera nometnes vārtiem vie­sus
sveica latviešu komitejas priekš­sēdis
V. Dāle l l d i ar cititm mūsu
tautiešu* pārstāvjim Svinīgā sai»
nāksmē nometnes zālē sūtnis devās
gar skautu un gaidu goda ierindu iiž
krāšņi dekorēto skatuvi, lai ieņemtu
vietu sanāksmes prezidija vidū. Sa­sveicinoties
ar tautiešiem, sūtnis at­sevišķi
spieda roku nometnē dzīvojo­šajam
čaklajam kara invalidam J .
Daņllēvlčam un vecākajai nometnes
iemītniecei Maijai Rozei, kas pārkā­pusi
jau. 85 mūža gadu slieksni.
„Jus esat mūsu ķīla nākotnei, un
Jūsu vārds i r mums autoritāte," tei­ca
komitejas priekšsēdis V. Dāle, ap­sveikdams
sūtni K. Zariņu nometnes
latviešu vārdā. Rūdolfa Blaumaņa
tautskolas audzēkņi pasniedza sūt­nim
atmiņai pašrocīgi sarakstītu
žurnālu Domas un darbi dzimtenei.
Vēl augsto viesi sveica skauti, maz­pulki
un lietuviešu un Igauņu komi­tejas
pārstāvji, ka arī IRO 7. apga­bala
vlcedlrektonj E. Svarcs.
Atbildes runā sūtnis K. Zariņš uz­svēra.
„Mūsu dzīve tagad norit
emigrācijas zīmē, bet jūras un okeā­ni
nedrīkst mūs šķirt. Visās pasau­les
malās mums jādibina savi nacio­nālie
centri, ap kuriem mēs varētu
pulcēties un apvienoties." Runas
turpinājums bijā veltīts starptautis­kā
politiskā stāvokļa im mūsu nā­kotnes
izredžu iztirzājumam, paužot
nesalaužamu pārliecību Latvijas gai­šākai
rītdienai. Svinīgās sanāksmes
nobeigumā sūtnis sastapās un bridi
aprunājās ari ar savu veco paziņu
puUcv. G. Grlnbergu. Atstājot Var­nera
nometnes latviešu saimi, sūtni
izvadīja sirsnīgi suminājumi un sau­cieni:
„Lai dzīvo Latvija un sūtnis
Zariņš.
Tālākais sūtņa un pavadoņu ceļa
mērķis bija mazā Alpu piekājes pil­sētiņa
TraunSteina, kas, viesiem ie­rodoties,
bija grimusi jau rudens v a ­kara
krēslā, Traunšteinas latviešu
komitejas priekšsēdis V. Bičolls, ap­sveicot
viesus, novēlēja sūtnim:
„Ministra kungs, jūtieties šeit kā lat-
(Turpinājums 4. Ipp.).
IRO generolpadome
ieteic iiberolu pieeju DP 'Mii »••>- • • « i ^ ļi
, IRO ģenerālpadome uzklausījusi
DP tieslguna^ pārbaudes apeļlāciju
padonies priekšsēža ziņdjumtjr' un
ieteikusi ari turpmāk ieturēt liberālu
nostāju pret tiem,' kas ar pārsādzibu
cenšas atgūt vai paturēt savu DP
statusu. Lēmums pieņemts sakarā ar
norādījumu, ka 31. augustā izbeigtās
pēdējās reģistrācijas rezultātā IRO
joprojām jāizšķir daudzi lūgumi DP
statusa piešķiršanai, pie kam norai­dītajiem
i r tiesības pārsūdzēt lēmu­mus
apelācijas instancē Nolemts, ka
gadījumos, kur pēc kādas personas
noraidīšanas; tai izdevies piegādāt
jaunus pierādījumu materiālus, ne­pieciešama
liberāla pieeja, arī tad,
ja lietu formālu iemeslu dēļ varētu
noraidīt.
IRO EMIGRĀCIJAS DARBĪBA PAGARINĀTA __:Y
STEIDZAMI L O D Z UN DIBI-NST
PASTĀVĪGU ORGĀNI-ZACUU
BEGĻU AIZSAR­DZĪBAI
fenēva (F). - Pagājušās ne-ļ
^ s beigās IRO ģenerālpado-iļiie
pieņēma budžetu darbības
pagarinfišanai uz 9 mēnešiem
pēc 1950. g. 1. JūUja. lai va­rētu
nobekt emigrāciju. Pa­pildus
budžets sabalansēts uz
55 milj. dolāru. ^.360.000 do­lāru
dos IRO dalībnieces val­stis,
bet pārējo summu ņems
no ietaupījumiem, kas pare­dzēti
šajā darbības gadā. Ar
minētajiem līdzekļiem cerē iz^
vietot vēl 100.000 DP. i2 milJ.
dolāru asignēti grūti izvieto­jamo
pārvietoto personu ap­rūpei.
^
Ģenerāldirektors Donalds
Kingslejs, pieprasot līdzekļus
darbiban^ ^agatjķ|fiibH||^
skddi^st ka p t e ; l-lūUja
IBP iprūpē būs v61 ap­mēram
300.000 DP. t l ^a no šī
5kaita arī pēc ;9 mēnešiem, ņav
2erlbu ievietot vairāk nekā
lOO.OOd DP, IRO ģen^rājpaao-me
nosūtīja Apvienoto Nāciju
pilnsapulcei steidzamu lūgumu
lemt par pastāvīgas organizā­cijas
dibināšanu, kas pēc IRO
darbības Izbeigšanās dotu DP
juridisku un politisku aizsar­dzību.
Rezolūcijā prasīts, lai
jaunā organizācija sāktu savu
darbību 1950. g. 1. janvārī.
IRO mums paskaidro, ka pa­pildus
budžeta pieņemšana ne­kādā
gadījumā nenozīmē no­metņu
un aprūpes paildzinā­šanu
pēc 1950. g. 1. jūlija.
PAR 9 MĒNEŠIEM
Kāpēc nepieciesa!
darbības
DaiidzinaSana
la
as delegāts UN aicina gāzt Padomju
;avienibas virskuodzibu Austrumeiropa
Sūtnis K. ZarJlņS uzrunās vienmēr
uzsvēris, ka musu nākotne i r Jau­natnē,
un katrā apmeklētā nometoe
pirmais gājiens vienmēr bijis pie
mazajiem. AttiBā sūtnis Haunštete-nes
nometnē kopa ar 3 g. v. Sihiju
Stdnhardl uii 3 g. v. L M Bmku.
Atskaņas par Jugoslavijas ievēlēšanu
•Ņujorka (B). — Lielbritānijas delegācijas vadītājs UN Hektors Mek-nīls
pirmdien kanādiešu rīkotā sanāksmē Flušingā aicināja rietumu pa­sauli
netaupīt pūles un līdzekļus, lai ari pārējās Padomju savienības
"satelītvalstīs Eiropā izraisītu tādu pat attīstību, kā pašreiz Jugoslavijā.
„Tas, kas šodien notiek Belgradē," teica Meknīls, «risinātos arī Prāgā.
Varšavā, Sofijā un Bukaresta, bet čechiem, pojiem, bulgāriem un rumā­ņiem
nav to iespēju, kādas pašreiz serbiem un kroāticm Jugoslavijā.
Visi Maskavas satelīti, ja vien rastos izdevība, ar sajūsmu mēģinātu no­mest
Kremļa jūgu. Staļina diktatūra visām šīm tautām ir nepanesams
slogs un tās to nokratīs, ja rietumu pasaule šajā cīņā tiem palīdzēs."
Meknīls, kas jau agrākajās UN
sapulcēs pateicis daudz nepatīkamas
patiesības par Padomju savienību,
aicināja „vlslem iespējamiem lī­dzekļiem"
gādāt par to, lai viņpus
dzelzs priekškaram tiktu piegādāta
objektīva Informācija". Tad ari po­licijas
terrors nespēšot Staļina im­pēriju
saturēt kopā.
Ari Višinska nepatika par Jugo­slavijas
ievēlēšanu UN drošības pa­domē
devusi bagātīgu vielu presei.
Padomju savienības ārlietu ministrs
pēc oficiālā protesta pilnsapulcē sa­vu
mīklaino izteicienu „mēs būsim
spiesti ķerties pie citiem līdzekļiem**
atkārtojis arī neoficiālās sanāksmēs
UN delegācijām. NBC ziņoja, ka
Trigves LI rīkotajā pieņemšanā V i -
šinskls teicis, ka amerikāņi tagad
jiitišot „sāpīgas sekas". AP ziņo, ka
Apvienoto Nāciju sekretariātā visu­mā
valdot bažīgs noskaņojums. Pa­domju
savienība ar Jugoslavijas ie­vēlēšanu
esot saņēmusi „smagāko
triecienu savam prestižam kopš UN
sākuma'*. Par Jugoslavijas ievēlēša­nas
aizkulisēm pie Apvienotajām nā­cijām
akreditētie korespondenti z i ­ņo,
ka Anglijas balsošana par C^ho-slovakiju
bijusi norunāta spēle. Eče-sons
bijis cieši pārliecināts par to,
ka Jugoslavljal vajadzīgās balsis sa­nāks
ari bez Lielbritānijas. Tādēļ
Anglijai izraudzīta vidutāja loma
nākotnei, jo angļiem būs vieglāk
runāt rietumnieku vārdā ar Padom­ju
savienību, ja tie nebūtu atklāti
uzstājušies pret padomju kandidātu.
Pagājušo sestdienu kādā banketā
ASV ārlietu ministrs teica runu, ku­rā
apzīmēja Padomju savienību par
«visagresīvāko imperiālistu valsti
tagadnē**. Ešesons teica, ka Padom­ju
savienība visiem līdzekļiem «cen­šas
paplašināt savas domUiijas'*, un
starptautiskās sadarbības vietā sēj
nesaticību un naidu visā pasaulē.
„To ir smagi izrunāt, teica Ečesons,
bet grēks būtu ari par to klusēt.*'
Aizstāvēdams ierosinājumu pie»
šķirt IRO papildu līdzekļus vēl vle*
nam budžeta gadam un 100.000 DP
izvietošanai, organizācijas ģenerāl-direktors
Donalds Kingslejs snledill
ģenerālpadomel plašu ziņojumu pn
grūtībām, kas saistās ar DP izvieto*»
šanu līdz nākošā gada 30. jūnijam.
Pēc direktora ziņām, uz šo Itlku
vēl neizvietoti būtu apmēram 250.000
IRO aprūpējamu DP, to vidū ap
150.000 tādu, kas ietupst t. s. flrCKI
izvietojamo grupā. Vēl ari t u r j ^ i l*
jas pēdējā laikā, t. l līdz 31. augu­stam
reģistrējušos pārbaudīšana; do­mājams,
ka no tiem ap 135.(K)0 bOs
tiesīgi uz IRO aprūpi. Pēc IRO va-domām,
b d h i t ^ I g i lespājaA
it¥tel(»t^'ftrt MumUeli» d i ^ i u ļ t l
Iftiktajlera „iŗūH izvietojami
kiiru' vldfl, kā'spriēl' īCing$IeJ8,
2P.000 esot tik slimi vai yeqi, ka
tiem patiešbn. maz izr«dSvriii;,|^ia<«
Šanu citās zemēs. SiemciļvēkUsn sa­vukārt
esot ap 30.000 tuvu piederīgo,
kas negribētu viņus izceļošanas ga­dījumā
pamest.
Sl grupa tad ari, pēc ģenerāldirek­tora
domām, ir tā, par ko IRO bOļtu
jāuzņemas atbildība, lai nodrošinātu
viņu nākotni. Lielākā daļa no līs
20.000 personu lielās «īsti grūto gadī­jumu**
grupas slimo ar tbc, 20 proc.
sirgst ar citām chroniskfim slimī­bām,
6,5 proc. ir garīgi slimi, 3 prpc
neredzīgi, bet atUkušie 13,5 proc. Jr
veci cilvēki.
Donalds Kingslejs ļoti noteikU ie*
stājies par tb, ka šos cilvēkus. Ja
vien būtu iespējams cits atrisinā­jums,
nedrīkstētu atstāt VāciJI,
Austrijā, Sanghajā, Samarā vai U -
banonā. IRO sākusi intensīvas SMTU-nas
ar daudzu valstu valdībām, lai
rastu iespējas pie šīs grupas piede­rīgo
DP izvietošanai. Ar NorvWJu
jau panākta vienošanās par zināma
skaita neredzīgo novietošanu tur,
notiek sarunas ar Franciju, lesp^
jams, ka Anglija uzņem dažus sim­tus
plaušu slimnieku un viņu piede­rīgo,
tāpat var dot panākumus saru­nas
ar Holandes un Beļģijas valdī­bām
par nedaudzu vecu cilvēku no­vietošanu
tur.
Par spīti tam, tomēr jāsamierino-tles
ar reālo faktu, ka lielu daļu
nebūs Iespējams no Vācijas un Aust­rijas
izvest. Tāpēc ģenerāldirektors
ieteicis padomei apsvērt iespējas i z ­mantot
šo cilvēku turpmākai atbal­stīšanai
visus iespējamos līdzekļus,
kas atrodas uz vietas. Vācijā viena
tāda iespēja būtu nodrošināt vecos
ļaudis ar līdzekļiem no tiem fon­diem,
kas iekrājušies no 70 DM a l ­gu
atvilkumiem DP darbiniekiem.
ETLIJA VALDĪBA PIETEIC JAU­NUS
IEROBEŽOJUMUS
Londona (B). — Anglijas premjers
pirmdien teica savu ilgi gaidīto r u ­nu
par valdības jauno saimniecisko
programmu. Kā BBC pasvītro, par
šo runu, kurā Etlijs pieteica tikai
280 milj. mārciņu ietaupījumus te­košajā
budžeta gadā, visumā valda
liela vilšanās. Angli esot gaidījuši
daudz drastiskāku un radikālāku
izdevumu samazināšanu. Visumā Et-lija
runu un pieteikto programmu
uzskata par bailīgu pussoli, kas Ang­liju
no pašreizējām saimnieciskām
grūtībām izvilkt nespēs. Zīmīgi, ka
militārajos budžetos nekādi strļK)-
jumi nav notikuŽL '* *
•4 *
li
l