Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1949

              ;e2 pajumtes
iseles ielig
[etens (le. 7/,V iMot.
nobeigus !'P«l«tU
nevelēdamies „>
, .turpināt. pirL ° H
Iradās Briselē 7b??
•ļreždien, 1949. g. 27. jūlija
Kritis cīņā
PAR LAIVPO
LATVIJA 8
6 & 0
un ari Petir.Chat^^^i'
neuzņēma. HT'»'!'-
kadija m^"^.^
«gaidāmā zāie^'g
cerēja atrast cabs;'*'
F5Jf-.-Ķād8 mācitsi, Z
Jveiksmi, nodeva to «iS
Hlsētas iedzīvotSjiS
ļr segām un a vS
\e mācītāja palikt
peoams, jo policija ?
^ garīdznieku nedot t
28. jūlijā pagāja gads, kopš mū­žībā
aizgājis sūtnis Dr. A. Bīlmams.
TS bija Latvijai drūma diena.
Bija miris dižens latvietis — dip­lomāts,
zinātnieks, mākslinieks un
publicists. Bija kritis cīnītājs —
Latvijas sargkareivis pie Apvieno­tām
nācijām un ASV valsts pre:ci-denta
un tā valdības. Patiesi, sūt­ņa
Bilmaņa nāve pielīdzinājās va­roņa
— karavīra nāvei. Par Latvi­jas
taisnību un brīvību Dr. Bīlma-nis
cīnījās ar pārcilvēciskiem spē­kiem
pat tad, kad viņš bija smagi
slims, pilnīgi ignorējot ārstu nolie­gumus
pārpūlēties. Bīlmanis ziedoja
jevl visu bez atlikuma savai tautai
un krita brīdī, kad starptautiskais
politiskais ^ stāvoklis iegāja kritislcā
stadijā. Bīlmaņa nāves 7:iņa bija ne­laimes
vēsts visai latviešu tautai.
Ar savu darbu un nāvi Bīl­manis
nostājās latvie^iu tautas
priekšā kā ceļa rādītājs un vadītājs
visiem cīnītājiem. Viņsi nāve lai
pamudina katru latvieti, sevišķi
politiskos un sabiedriskos; darbinie­kus
arī ziedoties uz tēv/.emes brī­vības
altāra. Tā ir mūs;u trimdas
misija, mūsu pienākums pret Lat­viju.
Sfikoties otram pasaules karam,
Latvijas nacionālās valsts valdība,
tālredzīgi paredzot nākamās briesi-mas,
parakstīja dokumentu, ar kuru
nodeva ārkārtējas pilnvaras sūtnim
K. Zariņam un sūtnim Dr. A. Bīl-manim
kā substitūtam gadījumā, ja
ņe'tikai garāmejot pk-B nacionālā valdība un prezidents
"ārr ižtltiāt aktuālos # p kavēti izpildīt valsts varas
pienākumus. Abi sūtņi pieņēma šīs
pllnvaras^neatzina padomju okupā-'
cijas valdību Latvijā, apkaroja to
starptautiskā forumā, , par ko Pa­domju
savienības valdība izsludi­nāja
abus sūtņus ārpus li.ķuma.
Ar šo brīdi Bīlmanis apzinājās!,
ka viņš nav vairs tikai Latvijas
sūtnis ASV vien, bet, blakus sūtnim
Zariņam, arī savas tautas pirmais
karavīrs. Sī smagā atbildība, ne­laiķa
lielā politiskā erudīcija un
viņa brāzmainais temperaments,
kas neatzina nekādus kompromi­sus,
skaidri un skaudri noteica arī
viņa viedokli un norādījumus lat­viešu
politiskos un sabiedrisko»
Jautājumos, It kā paredzēdamis savu
tuvo nāvi, nelaiķis steidzas pateikt
M^ ^ ^ ! S " k o * S * i spriedumus šajos jautājumos,
^ q l b ā s DiedalIjSs 8 ni» 1 Kopš 1948. g. pavasara līdz savai S^^f S o vietu IHJI javel Bīlmanis cieši sadarbojās ar
* i e ^ a Gaujas (7.)ska^| Latviešu centrālo komiteju, ļoti dzī-x;
MpiJtates b€t otri m vā sarakstē noskaidrojot visas lat-
KHtu skautu vienib» i viešu politiskās un trimdas dzīves
ckauti m^^m Bllmams bija apveltīts
l ar ārkārtējām darba spējām un ik
rr,,,. niKHi J ^^^^^^ rakstīja politiski no-
3 L ^ f visu 6 na* 1 ?mlgas vēstules un inl'ormāciju
sadarbo^s VIS gojifc LCK citām organizācijām un
SduSies ^ I sabiedriskiem darbiniekiem, kas,
2ši.^^ ^is. | | kopa ņemot, uzskatāms par Dr. B i l -
politisko testamentu.
Kāds ir viņa testaments? Bai­ļojas
savienotās valstis pēc federā­las
Šveices parauga. Līdz Latvijas
, ^^Iļrivošanai no okupācijas varas
I Bumanis kategoriski prasi ja Latvi-
I )as nacionālās valdības ārkārtējām
m raktuvi atstāiuži.;
Iegribētajiem". Daļa Z
da patvērumu privsļi
et lielākā daļa DP 2
tversnies durvju p3
M a daudz brīvu gZ
pilsētas valdes un 2
S v j i n o r ā d i j u š l , k a £ t
oar fioDP apmešanās vie.
j . ogļračiem esot paSb
naudas līdzekļi un tādi
apmesties viesnīcās. %
:rak8ts L a Llbre Belgicma
s aizstāvējis visu Belžji
\ intereses un plaši 'ap.
ispSrējo smago DP sti.
stam par D P grupu Bri-
[Bekojošs virsraksts: „V8l,
ā savas rokas nevainibS,
'Isēta viņus IgnorS, IRO
' neinteresējas",
|lllBIIIIIII|||||||||||||||||||„„
VE51 ULti
REDAKCim
.ASAKU SKATU!
k a jūsu laikraksts par
ļibas velti aktuālltatSnj,
ļetl dod rakstus ar pali^
|t!bu un lietu kopsakara
Sevišķi tas vgroļana
:ās dzīves nozarS. Latvi*
ļ d e r ē t u parādīt vairāk
§k pasaules salmniedsiio
ļalmnleclskos( stravojumia
js "tirgus stāVōklh Salffi'
[zīvl pazīt mums Ir m
turpretim lielas nozlra»,
trā laikraksta numurā l^
īgs Austrālijā clzivo tt
idze Kanādā tā, utt. Tie
Iri u n nenozīmīgi vēroļu*
bez kādas praktisku
A. Caune, BeļilJS
llllllllllllllllllllllllHIlM
fSCIJU SACENSIBJ8
JSU SKAUTI IZCĪNA
IFIRMO VIETU
:autu un gaidu apvienll»
)ja sacensības Slezvlja^
l a b ā k ām skautu vlcj;
ims sacensībām notiM
iauti.
trimdas skautu
^nas skautu yienU»as
reģistrējis ^ % 8 t r i l l l f f c Pļņvarām un sūtņu statusam priori- ""iJirasIulST sk. ^tj! I ^'^^ politisko jautājumu izlemšanā
?f radre^e: 40. KJĪf " JV 1 1^ ^^i^^ārtošanā. Trimdas dzi ves jau-
A.), Tāt^etes ( ^ ^ R / t f i ^jumu kārtošanai pietiekama Lat-
Steinbergu.^,,^1^ Viešu centrālā komiteja. Tādēļ arī
mi savai nāvei Bīlmanis neatzina
^^wiešu nacionālās padomes vaja-azjbu.
Viņš uzskatīja, ka Baltijas
ļ-alstu atbrīvošanu rietumu demo-
^.fm panāks diplomātiskā ceļa.
^Jlmanis nostājās pret 1931. g. vē-
^^as Saeimas tiesību atjaunošanu,
m noorganizējis A.
, Vanags (I. |l»,str8t«
In. iekārtojusi ^ pfirtin»^
nas dati un ^
Ir? S?Si^
LATVIEŠU PARTIZĀNS, JUSNIEKS UN ZEMNIEKS PIEDALĀS
LIELĀKĀS BALTIEŠU BĒGĻU EMIGRĀCIJAS NOORGANIZĒ­ŠANĀ
NO ZVIEDRU ASt UZ KANĀDU
Šinīs dienās Zviedrijas krastus
gatavojas atstāt motorkuģis „Sara-bande",
kas aizvedīs uz Kanādu ap
300 baltiešu bēgļu — līdzšinējo
zviedru pajumtes baudītāju. Kuģis
ir 750 tonnu tilpuma un apgādāts
ar 850 zirgu spēka mašīnām. Tas ir
tikai 8 gadus vecs, jo būvēts 1941.
gadā kara flotes vajadzībām, kur
pildījis palīgkuģa pienākumus, un
tātad gan pēc konstrukcijas, gan iz­turības
pilnīgi atbilst tālā ceļa va­jadzībām.
Iespējams, ka pasažieru
skaits būs vēr lielāks, taču tā robe­žas
nosaka provianta un ūdens krā­jumi,
kā ari komandas lielums.
Kuģa iegūšanai un brauciena no­organizēšanai
nodibinājusies īpaša
sabiedrība „Compania Maritima
Sarabande", un tajā savus kapitā­lus
— grūtā, vairākus gadus ilgā
darba augļu ietaupījumus — iegul­dījuši
5 dalībnieki, no kufiem viens
ir latvietis — Vilis Zvanītājs. Ku­ģis
izmaksājis 200,000 zviedru kro­nu,
un ari tā pielāgošana tālbrau-ciena
uzdevumiem prasījusi vēl
krietnus līdzekļus. Pēc nokļūšanas
Kanādā sabiedrības īpašnieki domā
kuģi saimnieciski Izmantot arī turp­māk,
tā nodrošinot Ieguldīto kapi­tālu
un eksistenci jaunajos ap­stākļos
uz vietas, iespējams, ka
kuģi varētu izmantot arī preču
transporta vai zvejas vajadzībām.
Visos gadījumos pasākumā būtu
vēlams Ieinteresēt arī Kanādas pri­vāto
kapitālu īpašniekus.
Ar šo braucienu Zviedriju atstās
lielākais baltiešu izceļotāju skaits,
kāds līdz šim vienkopus devies
prom no šīs ilgā miera, labklājības
un modernās politisko emigrantu
zemes. Kā jau daudzkārt pārru­nāts.
Iemesli baltiešu izceļošanai,
kuras apjomu — gan pārspīlēti —
šajā vasarā paši zviedri novērtēja
uz 10.000 personām, ir politiskas
dabas — bailes no pastāvīgajiem
austrumu draudiem. Taču nav no­liedzams,
ka izceļotāju vidū daudz
arī tādu, kas no kara posta un na­cionālās
traģēdijas nomācošajām
sekām atguvušies, savus spēkus sī­vā
eksistences cīņā ar labām sek­mēm
pārbaudījuši, jūt sevi nobrie­dušus
tālākiem dzīves aicināju­miem
un jauniem uzdevumiem.
Par spīti bieži vien nelabvēlīgajām
ziņām no emigrācijas zemēm, īpaši
Kanādas, kuras darba un dzīves
apstākļi nav salīdzināmi ar Zviedri­jas
standartu, izceļotāju mērķis jo­projām
pārsvarā paliek šī klima­tiski
mums tuvā zeme.
Šādas uzņēmības un cīņas spara
paraugs ir arī „Saraband€s'" līdz­īpašnieks
Vilis Zvanītājs. Viņš, lī­dzīgi
daudziem Latvijas piejūras
apgabalu iedzīvotājiem, ir reizē
jūrnieks un zemnieks un, būdams
kalēja dēls un jūras braucējs ar 10
gadu praksi, vienlīdz labi jūtas
gan uz ūdens, gan smēdē, gan ir­denās
jūrmalas zemes vagās. Lat­vijā
viņš kādu laiku sabijis par
Zūru pagasta vecāko un 1945. gadā
Vācijas kapitulācijas dienā kopā ar
citiem 800 bēgļiem mēģinājis no
Ventspils sasniegt Zviedrijas kra­stus.
Jūļ'ā daudzās bēgļu laivas un
velkoņus panākuši boļševiki, sace­ļot
neaprakstāmu paniku — daudzi
mēģinājuši izdarīt pašnāvību, citi
izmisumā domājuši par, pretošanos.
Bēgļi pārvietoti no laivām Vents­pils
ostas velkonī „Rota" un nogā­dāti
atpakaļ uz Ventspili, bet biju­šais
okupācijas laika sabiedrisko
lietu departamenta direktors Ed­munds
Puksis, Ventspils apriņķa
priekšnieks Kārkliņš un laikraksta
„Ventas Balss" redaktors Nātiņš
boļševiku ātrlaivā nogādāti uz Kē-nigsbergu.
Te gūstekņiem izde­vies
izbēgt, un viņi nokļuvuši at­pakaļ
Ventspilī, lolojot cerības no
turienes tomēr sasniegt Zviedriju.
Taču nodoms neizdevies, bēgļi ap-cieļtināti,
un Puksis apm. 1 gadu
pavadījis Ventspils cietumā.
Ari Vilim Zvanītājam izdevies iz­bēgt,
bet viņa ģimeni boļševiki no­šāvuši.
Viņš pievienojies partizā­niem
Dundagas mežos, ar kuļriem
kopā pavadījis apmēram gadu, lai
1946. gada vasarā beidzot realizētu
savu nodomu nokļūt Zviedrijā. Tas
nav bijis viegls uzdevums, jo, bēg­šanai
uz Zviedriju turpinoties, kra­stu
apsardzība kļuvusi visai stingra
un modra. Zvejnieku laivas parasti
bijušap dzeloņstieplēm iežogotas un
pagasta miliču apsargātas. Ar citu
partizāņu palīdzību izdevies sar­dzi
pārvarēt, iegūt kādu zvejnieku
laivu un beidzot tomēr sasniegt
Zviedrijas krastus. Būdams me-chaniķa
un kalēja amata pratējs,
Zvejnieks tur varējis labi pelnīt un
iekrāt līdzekļus.
Jāpiebilst, ka zviedru un latvie­šu
prese Stokholmā bieži pārrunā­jusi
līdzīgu emigrācijas akciju or­ganizēšanu
tādos gadījumos, kad
aiz tā Slēpušies negodīgas peļņas
nolūki vai pat vienkārša krāpšana.
Kādā īpašā i gadījumā sagaidāma
pat tiesas prāva, k u r ā tautieši no­stāsies
pret tautiešiem savu attie­cību
noskaidrošanai. „Sarabande**
atstājis doku, kur bija pieejams
apskatei, un ieradies Gēteborga.s
ostā, lai gatavotos startam.
Nodoms iegādāties kuģi, ar kuru
šķērsot okeānu, lai beidzot rastu
stabilas pamatus tālākai nākotnei,
gan šai grupai, gan atsevišķiem ini­ciatoriem'
ir tik pat vecs kā pati
trimda. Savā laikā, interesējoties
par peldoša satiksmes līdzekļa ie­gādi
Vācijas ostās, izrādījās, ka
angļu iestādes Izsniedz atļaujas
pirkšanas pārdošanas līgumu slēg­šanai
tikai tādiem objektiem, kuļ'U
ķīļu gaŗiims nepārsniedz 13 metru.
Tā kaļ tās parasti ir motorjachtas,
kuru tilpums nepārsniedz 30—40
tonnu, I be't maksimālais pasažieru
skaits 15—20 cilvēku, tad šis no­doms
atlikts, īpaši ievērojot arī tā­lā
ceļa girūtības. Pirms valūtas re­formas
Hamburgas un apkārtējās
ostās viļņbs šūpojās ne viena vien
jachta, kas toreiz maksāja ap
300.000 reichsmarku (tagad ap 20
tūkdt. D-marku) un bija iegādātas
ar hodoŗnu; pārvadāt DP no'Eiropas
uz laimīgākiem krastiem.
Pilsētas valdes nams Leeds'ā, kur 24. Jūlijā notiek Zlemeļanglljas lat­viešu
dziesmu svētki.
Pfof. [mis Suchovs
mēnešus viesojies Spānijā
1945. g. pēc Vācijas okupēšanas
prof. Jānim Suchovam kopā ar da­žiem
citiem latviešu bēgļiem bijusi
izdevība iebraukt Francijā. Par
savu dzīves vietu profesors izvēlē­jies
Parīzi. Pirmais gads pagājis
grūtā cīņā un taustoties pēc darba
iespējamībām. Vienīgais panākums
bijis — atļauja pasniegt stundas.
Taču soli pa solim, kāpienu pēc
kāpiena profesors lēni virzījies uz
priekšu.
Tagad viņam Parīzē aiz muguras
divi paša kompozīciju vakari un
neskaitāms daudzums koncertu, ku­ros
pavada dziedātājus un dejotā­jus.
Prof. Suchovs nodibinājis Pa­rīzē
tāpat kā Rīgā krietna un mu­zikāli
smalka pavadītāja slavu. Tā
pašķīrusi viņam ceļu pie ievēroja­mās
Bazila baleta trupas, kur viņš
patlaban darbojas kā diriģents un
pavadītājs.
Kopā ar Bazila trupu prof. Su­chovs
septiņus mēnešus uzturējies
Spānijā, diriģējis Madridē — Zar-zuella
teātrī, Barselonā — Grande
teatro Liceo u. c. Turnejas laikā
diriģējis pavisam 45 reizes. Visās
spāņu pilsētās izrādes notikušas
izpārdotos namos.
zelta drudzis Itālijā
MUSU LĪDZSTRĀDNIEKA VĒSTULE NO ROMAS
Naft^,; petroleja, bagātība — šie
trīs vārdi ir ikvieria itāļa mutē. Tos
daudzina visos sabiedrības slāņos,
jo Itālijā jūnijā ir atklāti plaši naf­tas
lauki, kas slēpjas dziļi zemē
Padanas ielejā uz ziemeļiem no Po
upes, izveidojot lielu trijstūri starp
Milānu, Pjačencu un Kremonu.
Visas pazīmes pie tam rāda, ka
lauki ir vēl plašāki un izplešas
Ripaltas un Kaviagas novadu vir­zienā,
ļ
Apeninu pussalas ļaudīs vērojams
priecīgs satraukums. Par jauno at­radumu
sevišķi sajūsmināti vairāki
miljoni bezdarbnieku, kas t^gad ar
dienvidniekiem raksturīgo- tempera­mentu
iztēlo savu rītdienu visai
rožainās krāsās. Tomēr Itālijā ne­notiek
nekas tamlīdzīgs kā savā
laikā Teķsasā vai Transilvānijā,
kad ļaudis dzirdēdami, ka nafta
tur plūst gandrīz pa zemes virsu,
bariem devās uz šiem apgabaliem,
lai katrfe iegūtu pirmtiesības uz
kādu ļzernes stūri. Toreiz pietika
viena spēcīga kapļa cirtiena zemē,
lai augstu gaisā uzšautos melnā
zelta strūkla, un tai pašā mirklī ze­mes
stūra īpašnieks bija kļuvis jau
miljonārs. Itālijā pagaidām vēl
darbojas tikai viena naftas aka,
|t 3. numura,
vienībās.
ļ^^z ar to neatzīstot arī Latvijas
^^ntrālo padomi par tiesīgu kārtot
V?Nas politiskās lietas. Savās pē-jejas
vēstulēs Bīlmanis pārmeta arī
ļ'^iv nodarbošanos ar politiku. Da-fl
P^^J^s savas nāves LCK
raKstita vēstulē sūtnis netieši pie-
I ^1} savu nāves dienu - .26. jūliju,
,7^ viņš sagaidīja ASV kongresā
^^zumu DP labā. Lūzums nāca citā
nozīme.
Sūtnis Bīmanis kā diplomāts bija
^^ms autoritāti ASV ārlietu mi-
K.J^^^.^^ diplomātiskā korpusā.
v ? l ' J^^r^ieceltais Lielbritānijas
aSl;!^^ ^SV Olivers Fra^nks bija
*^eaite]ies pie prezidenta Trūme-
I
na, tad jaunais vēstnieks piesūtīja
Bīlmanim kā Latvijas sūtnim vēs­tuli,
kurā apliecināja augstu cieņu
Latvijas misijas vadītājam, apcie­moja
Bīlmani sūtniecībā oficiālā
kapacitātē un izteica cerību izvei­dot
ciešas saites ar Latvijas sūt­niecību.
Sūtni Bīlmani parasti ielū­dza
Baltajā namā oficiālās pieņem­šanās,
kas gaužām nepatika pa­domju
vēstniecībai; padomju diplo­māti
protestēja un nepiedalījās pie­ņemšanās
un viesībās, kurās ieradās
Bīlmanis. Iespaidīgais amei^ikāņu
žurnāls Time savā diplomātiskās
dzīves nodaļā, atzīmējot sūtņa J.
Feldmaņa iecelšanu, saka, ka Bīl­manis
bijis Vašingtonas sabiedrības
mīlulis, bet padomju diplomātiem
„dadzis acīs". Privātā dzīvē Bīlma­nis
bija joviāls, bet oficiālās diplo­mātiskās
viesībās viņš kļuva par
skarbu simbolu. Time asprātīgi no­sauc
krievu diplomātu dusmas par
' Bīlmaņa aktivitāti par „bīlmanitis"
slimību. Kad Bīlmanis nomira, pa­domju
diplomāti atveseļojās no šīs
slimības, bet tagad, pēc sūtņa J.
Feldmaņa iecelšanas Time kon­statē,
ka , padomju diplomāti draud
atkal saslimt, šoreiz ar ,.feldmani-ļ
tis*'. Tas spilgti raksturo ASV val­dības
un preses draudzīgo nostāju
iepretī Latvijai un nevērību pa­domju
valdības nepatikai un dus­mām
par to.
Kad jaunieceltais Latvijas pilnva­rotais
ministrs un Latvijas lietvedis
(nevis tikai Latvijas sūtniecības
lietvedis) pēc savas svinīgās akre­ditēšanās
audiences pie ārlietu mi­nistra
p. Ečesona tūliņ kopā ar ne­laiķa
Bīlmaņa atraitni un sūtniecī­bas
darbiniekiem ieradās pie mirušā
sūtņa Bīlmaņa kapa godbijībā pie­minēt
sava priekšgājēja nopelnus
un ziņot, ka viņš stājies nelaiķa
vietā sargV|ietā par Latviju, tad lat­viešu
lielais patriots un cīnītājs va­rēja
no debesu tālumiem svētīt jau­no
Latvijas cīnītāju.
Mēs ticam, ka reiz atbrīvotā tēv­zeme
pateicībā un mīlestībā savā
klēpī uzņems un cildinās savu kri­tušo
varoni — cīnītāju.
V. Lambergs
kas sviež melno zeltu 25 m aug­stumā.
Akas dziļums — 1800 m —
ir samērā niecīgs, salīdzinot ar ur­bumiem
Amerikā un citās zemēs.
Naftas avotu izmantošanas sāku­mu
oficiāli paziņoja itāļu finanču
ministrs Vanoni. Tas bija pārstei­gums
visai tautai, jo urbšanas dar­bus
turēja lielā slepenībā, galveno­kārt
lai neuztrauktu naftas magnātu
prātus. Naftas slāņi Itālijā meklēti
jau kopš pag. gadsimteņa. Pat sla­venais
komponists Džuzepe Verdi
bija nojautis tās esamību savu ze­mes
īpašumu robežās un sacījis
zemniekiem: „Papūlieties nesmēķēt
uz šīs zemes, ja negribat uzlidot
gaisā, jo zem mūsu kājām slēpjas
bīstama gāze." Tagadējā naftas
centrā Kortemadžiorē urbšanas
darbi vēl pirms pāris mēnešiem
draudēja apstāties, jo 1500 m dzi­ļumā
no gaidītās naftas nebija ne
vēsts. Urbjoties vēl dziļāk, pēkšņi
ārkārtīgi pieauga izplūstošās purva
gāzes daudzums, kas ir drošākais
vēstnesis naftas tuvumam, un līdz
ar to atkal pieauga meklētāju cerī­bas.
Pēc tālākiem 300 m beidzot no
zemes izlauzās sengaidītā naftas
strūkla. Atrastā nafta gan nav se­višķi
„trekna", tomēr no pārstrā­dātās
jēlvielas var iegūt 37—40Vo
tīra benzīna. Naftas specifiskais
svars ir 0,8473, un speciālisti ap­galvo,
ka tās kvalitāte esot ļoti
laba. No akas dienā izplūst 30.000
kg, kas gadā dos apmēram 10.000 to
degvielas. Naftas avota baseins ap­rēķināts
uz 60 kv. km.
Tiklīdz urbšanas darbi pārējās
akās sasniegs vajadzīgo dziļumu, un
ja tās izrādīsies tikpat bagātas kā
pirmā, tad Itālija gada laikā ražos
vismaz 1 milj. to benzīna, kas ir
^5 daļa no visas valsts patēriņa
gada laikā. Valsts naftas sabiedrī­bas
akcijas Milānas biržā strauji
kāpj, dažkārt pat par 300 līdz 500
punktiem dienā, jo visi, kam vien
iespējams, cenšas tās iegūt. Naftas
drudža ietekmē melno zeltu sāk
meklēt arī citās vietās, pat tālajā
Sardīnijā. Iespējams, ka jau tuvā­kajā
nākotnē būs izrādījušies ne­patiesi
slavenā itāļu zinātnieka
Markoni kādreiz teiktie paradoksā­lie
vārdi, - ka Itālija ir bagāta
vienīgi ar savām mazvērtīgajām
dabas bagātībām.
Romā, jūlijā.
Roberts Briedis.
Prof. SucKovs par garo turneju
izsakās: Spānija patlaban krāšņākā
un bagātākā zeme. Tā vien liekas,
ka visa Eiropas nauda būtu saplū­dusi
stalto, rasigo spāniešu kabatās >
un visi dārgakmeņi savēlušies kfi
oļi viņu donnu tuklajos kaiCios,
Parīzes dāmu elegance un juve­lieru
skatlogi ir gaužām bāli ie­pretī
Barselonas dāmu greznajām
tualetēm, žilbigajām rotām un dār­gajām
ādām. Taču nav spožuma
bez pretstata — pie Barselonas
teātra katru, vakaru trokšņo skran­dains
pūlis, reizē apbrīnodams uh
nonicinādams mirdzošās gulbenes
un viņu pavadoņus elegantajās
frakās, kaš, pieslīdējuši pie teātra
vismodernākos limuzīnos, nozūd tik
aši kā parādības izrādes nama at­vērtajās
durvis.
Barselonā profesors sastapis ve­cus
rīdziniekus: dejotāju Mirdzu
Kalniņu un Leonaitl. Mirdza Kal­niņa
kā Romas operas soliste izstā­jusies
Romas operas baleta viesiz­rādēs
Barselonā. Humora pilnais
Leonaitis uzgriezis skatuvei mugu­ru,
strādā tagad Barselonā ar skol­niekiem
un iestudē dĢJas.
Skaistajā pasaules stūrīti Palma •
de Mallorka prof. Suchovs lasījis uz'
afišu stabienl Ainas Jansones vārdu.
Pirmajā programmas daļā uzstāju­sies
latviešu dejotāja, sekojis simfo­nisks
koncerts kāda japāņu diriģen­ta
vadībā.
Šā mēneša otrā pusē profesors
kopā ar Bazila trupu atstāj Parīzi
un dodas uz paredzētām viesizrā­dēm
Portugālē, Anglijā, Beļģijā un
Holandē.
Tuvākās dienās franču filmas pa­saulē
ievērojams notikums — Čai­kovska
baleta Gulbju ezers pirm-uzvedums.'
Orķestri baleta filmai,
kā labs klasiskās mūzikas pazinējs,
diriģējis prof. Jānis Suchovs. LL.
LATVIEŠI
Kordileru pakāje
Buenosairesas jeb „Labā gaisa"
pilsētas gaiss ziemeļeiropietim to­mēr
izrādās stipri karsts. Tā raksta
latvietis Zigurds B., kas šl un citu
apsvērumu dēļ pārcēlies uz dzīvi
Mendosā, ap 100.000 iedzīvotāju pil­sētā,
1060 km uz Cīles pusi, tieši
Kordiļēru pakājē.
Ātrvilcienā braucot pāri Argentī­nas
pampasu klajiem, ap 200 km
no Buenosairesas, apdzīvotās vie­tas
jau kļūst aizvien retākas, un
līdz pat horizontam neredz neko
citu kā tikai klajumu; tikai pa re­tam
parādās kāda farma vai
„estancia" (stacija) un šur tur redz
ganāmies simtiem un tūkstošiem
galvu lielus ragainu vēršu barus.
Mendosa ap 1906. g. zemes trīcē
pilnīgi izpostīta, bet tagad zemes
trīces notiek tikai reti un tās iri
vieglākas. Speciālisti vairs negaida
lielākas katastrofas, un pilsētā sa­celti
pat debesskrāpji. Tepat tuvu­ma
redzams milzenis Akonkagvaun
citi Amerikas lielie kalni, daži tikai
nedaudzu kilometru attālumā. Ari
kalnu zemākajās joslās nav ,nekā
pievilcīga —> puskailas klintis, da­žādi
kaktusu veida augi un liels
karstums.
Pašā Mendosā klimats ir gluži
patīkams un daudzējādā ziņā lī­dzīgs
Latvijas klimatam. Vēstules
autors Zigurds B. atrodas Argen­tīnā
kopš februāra un sākumā strā­dāja
Buenosairesā radioaparātu
rūpniecībā. Viņam apsolīts darbs
šajā pašā nozarē arī Mendosā. Tur
dzīvo jau vairākas latviešu ģime­nes,
arī agr. Rīgas radiofona diri­ģents
Oļģerts Bištēviņš. Viņš tagad
vada Mendosas apgabala simfonis­ko
orķestri j p;
V .4?