1949-07-27-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
• F Afekti K varēj savienībā ļu Jaskollto. bet? ' darbs S pareizticīga baS. .dzīvo daudzi S a tavanā ArmS p Nosūtīja U?T!1S: em ,,visu parelztto ija bija JeruzalM 3v. Kapa bazlliM» tkalmesu. ka Jau tuvSkS A wlenibas propagamii 'idējos austrumos »8 >rlnāsies, jo moda» n stratēģiju uelin*. ta. Un šī dSrgJ^ viļņo zem arābu,vi. hn 1^ veļas noni6 ngBalkaD09 F). - Vācu lalkralBd iznāk HamburgS, niba iecerējusi mlJn tošanu no Āzijas u -tam, kad būs gSzif aķedoniešus, kroSbi» fus, slovēņus, b# daļai ungārus un slO' dus pēc valdības nul* ā, paredzēts deportJl ko Ķīnu, Kaukāzu i lenvidaustrumu iķ d. savienība vēlas no» umeiropā un Balkl-armēņus, mongoļus «a omadu tautas. Tol^ na sekretariāts, kam jautājumos daudz |e-nekā politbirojam. S«i etilpst maršals V(ŗ ovs, Molotovs, Miko-i pasaulē gandrīz ne* talina lidzstrād* VĀRDOS sms trešdien pl#» ūpniecibas u ar .pārlabojumu,» ēkā tikai 1950 1£ ēlēšanām. .A"2 s, lai svarīgo Uk* narakstu i e ff kas i e t f , « 1 landes,_ ^««",,^^11 no f ilaka'i^ei» bija Pe-: * f Madse»-' Srdā saucas fVts 942. gj Tag^siŗoi ŗa vācu inn"jiiiiii agrāko gajT ašons parad««- unu, neUelu P 3 miljoni km ^^j, planēta, ^ klis atrodas L4TVIA Latdan Newspaper PttbUSbed ttBder BUCOM Civfl Amati DlvlslOD AuthorlsatJon 2Jifflber UNDP m. PubllBber -nd edltort Valdemārs Lam- DP Camp Briangen, ObentDrsusnlc&'Str. L Printen oimer & ūngeheuer. LudwlgB^ jLga Kōrocrstr. 18. Publlfihed twlccweeUy. Circulatlon: 14.000 Nr. W (301) TreSdien, 1949. g. Imfik treSdlenSs on sestdlenli. Izdevējs: LatvleSuCentriM Komiteja. Galvenais redaktori: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: BdL CuUtis un A, KUlvsons. Redaktori: A. Bolfiteln8.Fr. Zgals, ^. Jēkabsons. r. Krusa, a Ķīselis, H. Mind^abera, A. Ozols, E. Balsters. L. Svira. Redakcijas adrese: Esslingen/I^H tnaandstr. 1. teL ITS». VJNSTONS CERCILS CĪNĪSIES PAR EtROPAS VIENĪBU UN PRET KOMUNISMU Baltijas ļuras sov-ļetizešanas plāni Pirmois trieciens vērsīsies pret juras sourumiem V Londona (R). — Kādā referātā Londonas radiofonā padomju bij. plkv. G. Tokajevs pastāstīja par Klitbiroja plāniem attiecībā uz iltljas jūru, Skandināviju un Vāciju. ViņS starp citu teica: . „JautāJum8 par padomju virskundzību Baltijas Jūrā ieņem galveno vietu PSRS ārējā politikā. Šodien šis jautājums jau tiek formulēts tik konkrēti kā vēl nekad. Politbirojs Ir apņēmies padarīt Baltijas Jūru par padomju jūļru, un tas nozīmē, ka jāsovjetizē Skandināvija un Vācija lidz pat Ķilei. Bet šo mērķi nekad nevarēs sa-iniegt, ja Vācija arī turpmāk paliks neķomūnistiska valsts. Lūk,tā- Sarf politbirojs tik ļoti iritereļsē-par Vācijas radikālu politisku gfirveidošanu. Padl' savienībai vai nu jāokupē visa Ziemeļvāclja, vai ari jāieceļ tur leļļiļji valdība ar kādu padomju kvislingu priekšgalā. Ciņu par to Pad. savienība uzsāka jau 1939. gadā, iebrukdama Somijā. Sis uzbrukums bija }oti svarīgs solis, kam bija jāsagatavo Vācijas un Baltijas valstu iekarošana ūn triju Skandināvijas valstu sov-jetii^ šana. Kandalākšas apgabala anektēSana nozīmēja ne tik daudz PSRS territorijas paplašināšanu uz rietumiem, bet vēl vairāk tas bija pirmais PSRS mēģinājums izlauzties uz Bbtnijas jūras līci. To pašu nozīmēja ari prasība, lai somi uzbūvi dtelzce}a līniju Kani^alakša— Tomeo. Pēc tam lielinieki iekārtoja MV flotēs bāzes Rietumsomijā. Vēlāk, padomju karaspēks okupēja Baltijas valstis un drīz varbūt sa- ^bs ari Alandu salas. Otra pasaules kara iznākumā PSRS guva lielus labumus un ievērojami tuvojās savam mērķim . - virskundzībai Ziemeļeiropā. Tā sagrāba Klaipēdu, Austrumprūsiju, Danclgu un Meklenburgu. Un tomēr viss tas vēl neatrisināja problēmu: Pad. savienība nedabūja siavāsi ro- I k§s ieeju Baltijas jūrā un nepanāca i Vācijas sovjetizēšanu. Pats galve- I nais, tā vairs nespēj sagrābt stratē- Jiskl tik svarīgo apgabalu no Ķiles līdz Kopenhāgenai. So territoriju Pad. savienība iegūtu sev tikai tad. Ja Slezvig-Holšteinā nodibinātos ^ komunistiska leļļu valdība, jo ka- I mēr šī provincē neatradīsies pa- ^ domju varā jeb kontrolē, tik ilgi Pad. savienība nepārvsddis rietumu ieeju Baltijas jūrā. Vienu lietu padomju valdība zina otl labi: kamēr viss ir tā kā paš-alk, lieliniekiem nav n e k ā d u i z dedžu izraisīt' revolūciju Sk|n(linā- Vijā. Bet politbirojs ir arī pnrlie-dnfits, ka Pad. savienībai draudēs Uzbrukums no flanka tik ilgi, ka-ro6r apgabals starp Ķīli un Kopen- Nenu nebūs komunistisks. Un ja nu PSRS iegūtu savā kontrolē ieeju Baltijas jūrā no rietumiem, tad neviena sveša vara Baltij'HS jūrā iekļūt vairs nevarētu. Nevar būt nekādu šaubu par to, «a kara gadījumā padomju bruņo- Iļe spēki savu pirmo triecienu vēr- ^^s pret rietumu ieeju Baltijas jūrā "*pret Dāniju un Slezvig-Hcišteinu. Maskava izšķīrusies par trešo pasaules Rietumeiropai tam ir jāsagatavojas Londona (B). — Vinsions Cerčils nepārprotami uzsācis Jaunas rosi-bas un darba posmu. Viņa pēdējo mēnešu runas un it īpaši priekšvēlēšanu kampaņā paustā neapmierinātība ar Lielbritānijas pašreizējo politikas kursu, pēo novērotāju domām, ir tiliai da|a no kāda daudz lielāka un tālejošāka plāna par Eiropas un v^sas pasables nākotni nākamo 5 gadu laikā. / Kad i pēc konservatīvo zaudējuma 1945. g, vasaras vēlēšanās likās, ka Cerčils uz visiem laikiem aizies no politikas skatuves, viņš saviem draugiem izteicies, ka vēl viņa uzdevums nav galā. Kā daudzkārt, arī šoreiz Cerčils bijis pravietis un pareģis, kura zīlējumi piepildījušies. Lai gan arī viņš pazīst neveiksmes, un dažs viņa plāns nav realizējies tā, kā viņš to iecerējis, Cerčils nekad nav kādu pasāktu lietu uzdevis un atmetis uz visiem laikiem. Kopš pirmā pasaules kara Viņu vienbalsīgi visi atzīst par komunisma ienaidnieku Nr. 1. Pēc viņa paša uzskatiem divos pasaules karos viņa mēģinājumi komunismu iznicināt beigušies ar komunistu uzvaru. Kā daudzas zīmes rāda, liekas, ka Cerčils tagad atzinis pašreizējo stāvokli par vienreizīgu izdevību sākt trešo un izšķirīgo uzbrukumu komunismam visā pasaulē. Galējā konsekvencē tas nozīmē, ka Cerčils uzskata trešo pasaules karu par nenovēršamu. Bet tas nenozīmē, ka šim karam būtu tūlīt jāsākas, vai ka tas varētu sākties dažu gadu laikā. Tas nenozīmē arī, ka Cerčils personīgi būtu izlēmis darīt v i ^ , lai šis karš sāktos. Bet komunisms ir tas, kas izšķiries par trešo pasaules karu. Nesen Cerčils kādam zviedru korespondentam ga^f ŗākā intervijā apstiprināja, ka pēc viņa uzskatiem karš nākamo 5 gadu laikā šķiet nenovēršams, jo Maskava izšķīrusies par visas varas sagrābšanu pasaulē un gatava šī mērķa sasniegšanai arī karot. •No šis pašas sarunas, ko nesen publicēja Stokholmas prese, izriet® ari, ka Cerčils pašreizējo politisko stāvokli Anglijā un ASV atzinis par izdevīgāko brīdi, lai stātos pretī Maskavas plāniem. Cerčils apzinoties, ka apkārtceļš līdz aktīvai rīcībai pret politbiroju un Staļinu būs visai garš un līkumots. Pamatdoma Septembri hm plaši Vašingtona. — Pag. sestdien Vašingtonā paziņots, ka septembrī amerikāņu sauszemes, Jūras un gaisa spēki Vācijā izdarīs lielus manevrus. Par šo manevru neparasti plašo apjomu liecina apstāklis, ka tanīs būs norīkotļ pāri par 100.000 kājnieku — vairāk nekā jebkad agrāk. Uzaicināts piedalīties arī franču okupācijas karaspēks. Pēc oficiālā paziņojuma, manevru uzdevums esot pārbaudīt, kādas taktiskas kaujas spējas piemīt amerikāņu karaspēkam Eiropā. Amerikāņu sauszemes, Jūras un gaisa spēku virspavēlnieki ieteikuši atremontēt un savest kārtībā 134 amerikāņu karaspēku transporta tvaikoņus, kas Jau bija pārskaitīti rezervē. To apzīmē par „svarīgu soli mobilizācijas plānošanā". Albānija raizējas par savu bndona (R). — Tiramas radio Piektdienas vakarā ziņoja, ka Jugo-wavija veicot priekšdarbus uzbni- «jmiam Albānijai, sadarbībā ar »*neķu monarcho-fašistu bandām". Jugoslavijas ārlietu ministrs Kar-ues sestdien paziņoja, ka jugoslavu vwaiba turpmāk vairs aktīvi neat-oalslišot grieķu dumpiniekus. Reizē ^ to viņš no jauna apstiprināja ju-joslavu valdības apņēmību pilnīgi ^^egt grieķu robežu tiklab grieķu jumpmiekiem, kā grieķu valdības «^aspēkam. Kardels runāja par griel^, dumpinieku vadoņu «naidīgo rīcību un ne^mtigām intrigām pret Jugosla-rin^ u* ^ ^^^^^2u centrā esot Maķe- «onoas jautājums. Jugoslavija esot ^ ^ v i atbalstījusi grieķu dumpi-dSrJ; vaļsirdīgi atzinās Kar-un ari tagad vēl daudzi ievai-noti grieķu dumpinieki ārstējoties Jugoslavijas slimnīcās. Jugoslavijas aprūpē atrodoties ari grieķu bēgļi, to starpā bērni. Līdz šim Jugosla-vija klusu ciezdama esot panesusi grieķu dumpinieku vadoņu naidīgo rīcību, lai nepasliktinātu partizānu stāvokli frontē. Bet turpmāk vairs neesot iespējams viņus atbalstīt. Ja nu kāds darāms atbildīgs par smago stāvokli, kādā tagad nonākuši grieķu dumpinieki, tad nekādā ziņa tā neesot'Jugoslavija, bet gjm vienīgi tie ļaudis, kas organizē Jugo-slavijai naidīgu propagandu, Belgrades oficiozs Borba pēdējās dienas vairākkārt ziņoja par rumāņu, bulgāru un albāņu karaspēka koncentrēšanu pie Jugoslavijas robežas. Vēl nesen laikraksts šādas ziņas bija atsaucis. tomēr vienkārša: Anglijai resp. pašam Cerčilam jākļūst par pasaules politikas kiļirsa noteicēju, un Eiropai tik tālu Jāatspirgst un Jāatveseļojas, ka tā kļūtu par līdzvērtīgu partneri Sav. valstīm. Būdams redzamākais angļu un amerikāņu visciešākās sadarbības veicinātājs un celmlauzis, Cerčils ir ne mazāks cīnītājs par Eiropas savienotajām, valstīm. Gan viņš pats, gan viņa znots Denkans Sendijs, pagājušajos gados par Eiropas savienotajām valstīm runājuši vairāk teorētiski nekā aiz pārliecības, ka šī politiskā ideja varētu kļūt īstenība Jau tuvākajā nākotnē. Tagad, kā to Cerčils savā apkārtnē atkārtojot katru dienuj pirmā prasība esot tūlītēja Eiropas, vismaz Rietumeiropas savienoto valstu praktiska radīšana. 8. augustā Strasburgā sanāks Eiropas padome. Vinstons Cerčils būs centrālā personība, kas šinī i:onfe-rencē pulcēs ap sevi redzamākos Rietumeiropas politiķus. Var /lagai-dlt, ka Cerčils šeit teiks kādu runu, kas var kļūt tikpat nozīmīga kā. viena deklarācija Cīriches universitātē 1946. gadā. Ar garajiem cigāriem, panc<mas platmali un krāsu kasti Cerčils atstājis Londonu, lai dotos atpūtā uz Itāliju. Piŗmi,, tam, viņš ^0.000 klausītajiem Viilverfaamptonā 23. jūlijā teica runii, ar kuru konservatīvo partija atklāja vēlēšanu kamt)al;iU 1950. g. Sl runa bija asākā un krasākā, ko Cerčils kopš otra pasaules kara beigām teicis. Strādnieku valdības premjers Etlijs pēc Cerčila dedzīgajiem uzbrukumiem Anglijas pašreizējai valdībai sacīja: „Cerčila runās viņā vārdu stiprums ir tieši pretējs zināšanu trūkumam par lietām, kas šai runā tiek pieminētas. Ir ļoti žēl, ka Cerčila vārdus ārzemēs visi, uzņem nopietni un veltī tiem lielu uzmanību. Tur nezina, ka tie ir tikai Vin'stona saviļņoto Jūtu uzbangojums." Par šiem Etiija vārdiem Jāšaubās, vai arī 'tie nav šoreiz nepatīkami aizkārtu \ Jūtu saviļņojums. Cerčila runa deva diezgan iemesla, lai tas tā būtu. Volverhamptonā opozīcijas vadonis pateica, ka strādnieku valdība Lielbritāniju novedusi „tuvu komunismam un pie nacionāla bankrota". Viņš apzīmēja sociālismu par bīstamu un dārgu maldu. „Pat Vācijā un Itālijā," teica Cerčils, „tā-pat kā visās pārējās Rietumeiropas zemēs valda, lielāka labklājība nekā Anglijā. Anglija visu laiku saņēmusi lielu palīdzību no ASV un Kanādas, un tomēr strādnieku valdība izsaimniekojusi visas mūsu rezerves. Bet Lielbritānija var glābt brīvās pasaules sabrukumu un pasargāt deniokratiskās nācijas no komunisma chaosa tikai tad, ja tā kļūst atkai stipra kā kādreiz bijusi. Sociālisma teorija stāv krasā pretrunā ar cilvēka dabu. īstenībā nav nekādas starpības starj) sociālismu un komunismu." Liekais, ka Volverhamptonas runa ir starta šāviens jaunajai Cerčila aktivitātei. Otrs posms sāksies ar Strasburgu. Trešais cēliens varētu risināties nākamā gada vēlēšanās Anglijā, un kas būs ceturtais, to šobrīd neviens nevar' pateikt. Bet Cerčilam mērķis skaidrs un, acīm redzot, lie"kas arī sasniedzams. Viņš vēlas redzēt Angliju un Rietumeiropu kā spēcīgus reālus ASV partnerus cīņāļ ar pasaules komunismu. Viņš pats domā, ka vienam pietiks spēka ievadīt šīs izšķīrējas cīņas sākumu. Ja tas izdotos, tad, kā viņš to sacījis pusprivātās intervijās, viņa mērķis būtu sasniegts un dzīves uisdevums piepildīts. Viņš baidās tikai par vienu — ka pasaules politika neieslīd miegainībā un vienaldzībi pret komunismu. Viņš grib būt trauksmes zvans, kas ievadītu kaut vai pašu traģiskāko un bīstamāko karu, ko cilvēce piedzīvojusi. Tas, pēc viņa domām, būtu labāk, nekā lēnām noslīgt komunisma verdzībā. Trumens iesniedi kongresam ieroču paltdzibas programmu Eiropai Ar rfdīsanu un komunisma leUiem Maskava tur Eiropu bailēs, saka ASV prezidents Vašingtona (B). — Divi stundas pēo tam, kad preiidento Trflm^ pirmdien bija parakstBte Atlantijas pafcta ratiflMcIJas dokumi^ viņš ASV kongresam iesniedza likumprojektu par ieroču paUdBlba Eiropai un teica runu, kurā aicināja amerikāņu tautas, pārstivjui nekavēties piešķirt 1450 miljonus dolāru ieročiem. LUīumproJektam pie-vienots paskaidrojošs teksts, ko sastādījusi ASV ārUetu miniitrija^ Sis komentārs raksturo bīstamo stavokU, kādā Padomju savienība novedusi pasaules polītiku un asos vārdos nosoda Maskavas „tlii bēto un provocēto bai|u un bažu atmosfairu^ kādā tagad JSdzIvo W« vēcei. Arī prezidenta Trūmena runa kongresam bija |otl «sft fonnl vērsta pret Padomju savienību. „Cetrus gadus Eiropa centusies sadziedēt kara rētas un Ievirzīt dzīvi normālās sliedēs," teica Trumens, „bet Padomju savienība visu šo laiku visiem spēkiem centusies kavēt un jaukt Eiropas atveseļošanos. Joprojām miljoni cilvēku Eiropā dzīvo baiļu un bažu atmosfal-rā, ko Maskava tīši izprovocējusi. Ar rīdīšanas propagandu un internacionālā komunisma leļļlem Padomju savienība tura Eiropu bai- Sacelšanas Rumānija Ņujorka (F). — Amerikas balss ziņo, ka Rumānijā sākusies sacelšanās, ko turienes ^komunisti gan sauc tikai par partizānu kustību. Informācija no Bukarestas vēsti, ka valdība bijusi spiesta dibināt pat īpašas trieciena vienības, lai saglābtu draudīgo stāvokli. Sim vienībām esot izdevies likvidēt kādu lielāku partizānu grupu Septiņkal-nē. Sacelšanās draudīgus apmērus turpr^im pieņēmusi rietumu Tran-silvānqā un Prutas upes baseinā. Partizānus vadot bijušie rumāņu virsnieki un tieni pievleriojiiŠles.ļ^^^^ daudzi zemnieki, kuru mājas nacionalizētas. Ka informācija par sacelšanos Rumānijā pareiza, liecina rumāņu komunistu partijas ofi-cloza ievadraksts 23. Jūlijā. Laikraksts partizānus nosaucis par «fašistu bandām", apgalvojot, ka tie izdara terrora aktus un nodarbojas ar spiegošanu ārvalstu labā. Pēc Amerikas balss informācijas, partizāni darbojas arī Ungārijā un Bulgārijā. JAU DEPORTĒTI 400.000 tīDV Ņujorka iF), — Ņujorkas rabīns Benjamiņš Sugcs iesniedzis Apvienoto nāciju ģenerālsekretāram Trig-vem LI oficiālu paziņojumu, ka Padomju savienībā sākusies vēl nepieredzēti asa kustība pret žīdiem, No Baltkrievijas un Ukrainas vien uz Sibīriju Jau deportēti 400.000 žīdu. Par antisemītismu ziņo arī no Polijas, Rumānijas, Ungārijas un Bulgārijas. lēs no tā, ka kādā dienā UelākI armija pasaulē, kas miera laikop jebkad pastāvējusi, to okupē un pazudina. Mēs esam piedzīvojuši un redzējuši, kā pazūd un iznīkst valdības, kas bijušas labi un draudzīgi Padomju savienības kaimiņi un ar kuriem Maskavai bijuši to neatkarības un drošības garantijas nolīgumi." \ Tālāk Trūmens nosodīja Padomju savienības „vlltIgo im neīsto drļau-dzlbas tēlošanu saviem kara laika sabiedrotajiem" un savrūpceļu. iešanu starptautiskās organlzficUfla. „„PadomJu savienība So savu kursu nevēlas mainīt," uzsvēra ASV prezidents, „tāpēc mums bija jāmaina mūsu nostāja un jāizlemj rīkoties citādi. Eiropai pašai vajadzīga armija, lai to kādā dienā .uz* brūcējs nepārsteigtu, ļekām amerikāņu kara potenciāls pagūst iedarboties. Mūsu militārais spēks atrodas 5000 km no Eiropas krastienu Ja mēs gribam, lai Iniciatīva paliek pie brīvajām tautām, tad mjims Eiropai jau tagad un bez kav^a-nās jādod Ieroči. Ja tas nenotiks, mēs zaudēsim pašreiz ar p&Um iegūto., trieciena sp^ku,. Jo ^ drīkstam^ Ieroču palIdzStnis im-gramma ir pirmais prakti4»ka|i veids, kādā jāizpaužas mūsu p6UU-kal Eiropā." Runas nobeigumā Trūmens Icirī^ nāja Padomju savienību, ka' tfll stāvoklis pasaulē būs atkarīgs np viņas turpmākās Izturēšanās un attiecībām ar saviem kaimiņiem. VlņS norādīja ari vēlreiz, ka Atlantijas pakts Ir tīra aizsardzības, ne agre-* sijas savi2n^ba. Likumprojektam tr^s galvenie punkti: Rietumeiropas apbruņoša-nai ASV paredz 1200 mii jonus \ dolāru, bet 300 miljoni Izlietojami Grieķijai un Turcijai. Pirmām kārtām Rietumeiropā apbruņojamas tās nācijas, kas pagājušā karā bijušas galvenā cīņas smaguma Iznesējas. Bez tam ASV var apbruņot visiem ieročiem, Izņemot atombumbu, katru valsti, ko lās uzskata par svarīgu partneri kādā aizsardzības koUektīvlIgumā, kurā ie- (Turpinājums 8. Ipp.). Komunisti UN sekretariātā Trigve Li pieņem visus Ico ieteic . . . Sobolevsl Vašingtona (SS). — Senāta Juridiskā komiteja publicējusi kāda vārdā neminēta liecinieka Izteicienus, ka komunisti ar ģenerālsekretāra Trigve LI palīdzību ietekmē Apvienoto nāciju sekretariātu, Liecinieks izteicies, ka ģenerālsekretāra vietnieks Arkādijs A. Soboļevs Ir viens no tiem, kas terrorizē UN darbiniekus. Senāta komisija šo jautājumu ierosinājusi sakarā ar to, ka daži Apvienoto nāciju darbinieki pēdējā laikā palīdzējuši iebraukt Amerikā vairākām nevēlamām personām. Liecinieks apgalvojis, ka komunistu ietekme UN sekretariātā nebūtu varējusi tik lielā mērā izpausties, ja pati sekretāritāta vadība nebūtu terrorizējusi savus darbiniekus. Baidoties zaudēt labi atalgotās vietas, par faktiskiem komunistu ieročiem kļuvuši pat citādi kārtīgi demokrāti. Komunisti ar viņu palīdzību tagad cenšoties izmantot saviem nolūkiem Apvienoto nāciju iestādījumus. Vienīgais, kas mēģinājis pretoties, austrālietis R. Džek-sons, vienkārši atlaists no ģenerālsekretāra vietnieka posteņa. Ģenerālsekretārs T. LI pieņemot par darbiniekiem visus, ko viņam ieteic Soboļevs, tuvāk neinteresējoties par šo personu patiesajiem nolūkiem. Sl sekretariāta darbinieks bijis ari P. Eislers, kas tagad Iecelts par Cecho-slovakljas prezidenta K. Gotvalda saimniecisko padomnieku. Darbodamies Ņujorkā, viņš varējis tuvu Iepazīties ar slepeniem materiāllentL UN saimniecības daļā joprojām darbojas ungāru komunistiskā rakst-nieka^^ gona Ervina Klša blj. advokāts H. Daniels, bet dokumentu kontroles nodaļā Kanādas krievu komunistiskā laikraksta līdzstrādnieks B. Skomorovskis. Palestinas komisijā sēžot Kanādas komunists Ļevs Malania, krievu emigrants, bet UN oficiālā mēnešraksta The United World redaktors L. Dolivē, kas saņem 45 dolāru dienā, izveidojis So izdevumu par īstu komunistu propagandas ieroci. Ziņu par to, ka ģenerālsekretārs T. LI nokļuvis lielā atkarībā no komunistiem, sniedza arī Vācijas raidītāji, izmantojot šos pašus ASV senāta publicētos materiālus. Trigve LI pats patlaban atrodas atvaļinājumā, ko pavada savā dzimtenē Norvēģijā. Viņa vietnieks Bairons Praiss pēc iepazīšanās ar presē publicētajiem senāta komisijas materiāliem, apstrīd vārdā neminētā liecinieka izteicienus un nosauc tos par ļaunprātīgienrL Oslo laikrakstu pārstāvjiem, kas gribējuši uzzināt paša ģenerālsekretāra domas šinī lietā, viņš licis savam privātsekretā-ram pateikt, ka pagaidām nevēlas par to izteikties. "43
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-07-27 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490727 |
Description
Title | 1949-07-27-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
•
F Afekti
K varēj
savienībā
ļu Jaskollto. bet?
' darbs S
pareizticīga baS.
.dzīvo daudzi S
a tavanā ArmS
p Nosūtīja U?T!1S:
em ,,visu parelztto
ija bija JeruzalM
3v. Kapa bazlliM»
tkalmesu.
ka Jau tuvSkS A
wlenibas propagamii
'idējos austrumos »8
>rlnāsies, jo moda»
n stratēģiju uelin*.
ta. Un šī dSrgJ^
viļņo zem arābu,vi.
hn
1^
veļas noni6
ngBalkaD09
F). - Vācu lalkralBd
iznāk HamburgS,
niba iecerējusi mlJn
tošanu no Āzijas u
-tam, kad būs gSzif
aķedoniešus, kroSbi»
fus, slovēņus, b#
daļai ungārus un slO'
dus pēc valdības nul*
ā, paredzēts deportJl
ko Ķīnu, Kaukāzu i
lenvidaustrumu iķ
d. savienība vēlas no»
umeiropā un Balkl-armēņus,
mongoļus «a
omadu tautas. Tol^
na sekretariāts, kam
jautājumos daudz |e-nekā
politbirojam. S«i
etilpst maršals V(ŗ
ovs, Molotovs, Miko-i
pasaulē gandrīz ne*
talina lidzstrād*
VĀRDOS
sms trešdien pl#»
ūpniecibas
u ar .pārlabojumu,»
ēkā tikai 1950 1£
ēlēšanām. .A"2
s, lai svarīgo Uk*
narakstu i e ff
kas i e t f , « 1
landes,_ ^««",,^^11
no f ilaka'i^ei»
bija Pe-: * f Madse»-'
Srdā saucas fVts
942. gj Tag^siŗoi
ŗa vācu inn"jiiiiii
agrāko gajT
ašons parad««-
unu, neUelu P
3 miljoni km ^^j,
planēta, ^
klis atrodas
L4TVIA
Latdan Newspaper
PttbUSbed ttBder BUCOM Civfl
Amati DlvlslOD AuthorlsatJon
2Jifflber UNDP m. PubllBber
-nd edltort Valdemārs Lam-
DP Camp Briangen,
ObentDrsusnlc&'Str. L Printen
oimer & ūngeheuer. LudwlgB^
jLga Kōrocrstr. 18. Publlfihed
twlccweeUy. Circulatlon: 14.000
Nr. W (301)
TreSdien, 1949. g.
Imfik treSdlenSs on sestdlenli.
Izdevējs: LatvleSuCentriM Komiteja.
Galvenais redaktori: V.
Lambergs; galv. red. vietnieki:
BdL CuUtis un A, KUlvsons. Redaktori:
A. Bolfiteln8.Fr. Zgals,
^. Jēkabsons. r. Krusa, a
Ķīselis, H. Mind^abera, A.
Ozols, E. Balsters. L. Svira.
Redakcijas adrese: Esslingen/I^H
tnaandstr. 1. teL ITS».
VJNSTONS CERCILS CĪNĪSIES PAR EtROPAS
VIENĪBU UN PRET KOMUNISMU
Baltijas ļuras sov-ļetizešanas
plāni
Pirmois trieciens vērsīsies pret
juras sourumiem
V Londona (R). — Kādā referātā
Londonas radiofonā padomju bij.
plkv. G. Tokajevs pastāstīja par Klitbiroja plāniem attiecībā uz
iltljas jūru, Skandināviju un Vāciju.
ViņS starp citu teica:
. „JautāJum8 par padomju virskundzību
Baltijas Jūrā ieņem galveno
vietu PSRS ārējā politikā. Šodien
šis jautājums jau tiek formulēts
tik konkrēti kā vēl nekad. Politbirojs
Ir apņēmies padarīt Baltijas
Jūru par padomju jūļru, un tas nozīmē,
ka jāsovjetizē Skandināvija
un Vācija lidz pat Ķilei.
Bet šo mērķi nekad nevarēs sa-iniegt,
ja Vācija arī turpmāk paliks
neķomūnistiska valsts. Lūk,tā- Sarf politbirojs tik ļoti iritereļsē-par
Vācijas radikālu politisku
gfirveidošanu. Padl' savienībai vai
nu jāokupē visa Ziemeļvāclja, vai
ari jāieceļ tur leļļiļji valdība ar kādu
padomju kvislingu priekšgalā.
Ciņu par to Pad. savienība uzsāka
jau 1939. gadā, iebrukdama Somijā.
Sis uzbrukums bija }oti svarīgs
solis, kam bija jāsagatavo Vācijas
un Baltijas valstu iekarošana
ūn triju Skandināvijas valstu sov-jetii^
šana. Kandalākšas apgabala
anektēSana nozīmēja ne tik daudz
PSRS territorijas paplašināšanu uz
rietumiem, bet vēl vairāk tas bija
pirmais PSRS mēģinājums izlauzties
uz Bbtnijas jūras līci. To pašu
nozīmēja ari prasība, lai somi uzbūvi
dtelzce}a līniju Kani^alakša—
Tomeo. Pēc tam lielinieki iekārtoja
MV flotēs bāzes Rietumsomijā. Vēlāk,
padomju karaspēks okupēja
Baltijas valstis un drīz varbūt sa-
^bs ari Alandu salas.
Otra pasaules kara iznākumā
PSRS guva lielus labumus un ievērojami
tuvojās savam mērķim
. - virskundzībai Ziemeļeiropā. Tā
sagrāba Klaipēdu, Austrumprūsiju,
Danclgu un Meklenburgu. Un tomēr
viss tas vēl neatrisināja problēmu:
Pad. savienība nedabūja siavāsi ro-
I k§s ieeju Baltijas jūrā un nepanāca
i Vācijas sovjetizēšanu. Pats galve-
I nais, tā vairs nespēj sagrābt stratē-
Jiskl tik svarīgo apgabalu no Ķiles
līdz Kopenhāgenai. So territoriju
Pad. savienība iegūtu sev tikai tad.
Ja Slezvig-Holšteinā nodibinātos
^ komunistiska leļļu valdība, jo ka-
I mēr šī provincē neatradīsies pa-
^ domju varā jeb kontrolē, tik ilgi
Pad. savienība nepārvsddis rietumu
ieeju Baltijas jūrā.
Vienu lietu padomju valdība zina
otl labi: kamēr viss ir tā kā paš-alk,
lieliniekiem nav n e k ā d u i z dedžu
izraisīt' revolūciju Sk|n(linā-
Vijā. Bet politbirojs ir arī pnrlie-dnfits,
ka Pad. savienībai draudēs
Uzbrukums no flanka tik ilgi, ka-ro6r
apgabals starp Ķīli un Kopen-
Nenu nebūs komunistisks. Un ja
nu PSRS iegūtu savā kontrolē ieeju
Baltijas jūrā no rietumiem, tad
neviena sveša vara Baltij'HS jūrā
iekļūt vairs nevarētu.
Nevar būt nekādu šaubu par to,
«a kara gadījumā padomju bruņo-
Iļe spēki savu pirmo triecienu vēr-
^^s pret rietumu ieeju Baltijas jūrā
"*pret Dāniju un Slezvig-Hcišteinu.
Maskava izšķīrusies par trešo pasaules
Rietumeiropai tam ir jāsagatavojas
Londona (B). — Vinsions Cerčils nepārprotami uzsācis Jaunas rosi-bas
un darba posmu. Viņa pēdējo mēnešu runas un it īpaši priekšvēlēšanu
kampaņā paustā neapmierinātība ar Lielbritānijas pašreizējo
politikas kursu, pēo novērotāju domām, ir tiliai da|a no kāda daudz lielāka
un tālejošāka plāna par Eiropas un v^sas pasables nākotni nākamo
5 gadu laikā. /
Kad i pēc konservatīvo zaudējuma
1945. g, vasaras vēlēšanās likās, ka
Cerčils uz visiem laikiem aizies no
politikas skatuves, viņš saviem
draugiem izteicies, ka vēl viņa uzdevums
nav galā. Kā daudzkārt, arī
šoreiz Cerčils bijis pravietis un pareģis,
kura zīlējumi piepildījušies.
Lai gan arī viņš pazīst neveiksmes,
un dažs viņa plāns nav realizējies
tā, kā viņš to iecerējis, Cerčils nekad
nav kādu pasāktu lietu uzdevis
un atmetis uz visiem laikiem. Kopš
pirmā pasaules kara Viņu vienbalsīgi
visi atzīst par komunisma ienaidnieku
Nr. 1. Pēc viņa paša uzskatiem
divos pasaules karos viņa
mēģinājumi komunismu iznicināt
beigušies ar komunistu uzvaru. Kā
daudzas zīmes rāda, liekas, ka Cerčils
tagad atzinis pašreizējo stāvokli
par vienreizīgu izdevību sākt trešo
un izšķirīgo uzbrukumu komunismam
visā pasaulē.
Galējā konsekvencē tas nozīmē,
ka Cerčils uzskata trešo pasaules
karu par nenovēršamu. Bet tas nenozīmē,
ka šim karam būtu tūlīt
jāsākas, vai ka tas varētu sākties
dažu gadu laikā. Tas nenozīmē arī,
ka Cerčils personīgi būtu izlēmis
darīt v i ^ , lai šis karš sāktos. Bet
komunisms ir tas, kas izšķiries par
trešo pasaules karu. Nesen Cerčils
kādam zviedru korespondentam ga^f
ŗākā intervijā apstiprināja, ka pēc
viņa uzskatiem karš nākamo 5 gadu
laikā šķiet nenovēršams, jo Maskava
izšķīrusies par visas varas sagrābšanu
pasaulē un gatava šī mērķa
sasniegšanai arī karot.
•No šis pašas sarunas, ko nesen
publicēja Stokholmas prese, izriet®
ari, ka Cerčils pašreizējo politisko
stāvokli Anglijā un ASV atzinis par
izdevīgāko brīdi, lai stātos pretī
Maskavas plāniem. Cerčils apzinoties,
ka apkārtceļš līdz aktīvai rīcībai
pret politbiroju un Staļinu būs
visai garš un līkumots. Pamatdoma
Septembri hm plaši
Vašingtona. — Pag. sestdien Vašingtonā
paziņots, ka septembrī
amerikāņu sauszemes, Jūras un gaisa
spēki Vācijā izdarīs lielus manevrus.
Par šo manevru neparasti
plašo apjomu liecina apstāklis, ka
tanīs būs norīkotļ pāri par 100.000
kājnieku — vairāk nekā jebkad
agrāk. Uzaicināts piedalīties arī
franču okupācijas karaspēks. Pēc
oficiālā paziņojuma, manevru uzdevums
esot pārbaudīt, kādas taktiskas
kaujas spējas piemīt amerikāņu
karaspēkam Eiropā.
Amerikāņu sauszemes, Jūras un
gaisa spēku virspavēlnieki ieteikuši
atremontēt un savest kārtībā 134
amerikāņu karaspēku transporta
tvaikoņus, kas Jau bija pārskaitīti
rezervē. To apzīmē par „svarīgu
soli mobilizācijas plānošanā".
Albānija raizējas par savu
bndona (R). — Tiramas radio
Piektdienas vakarā ziņoja, ka Jugo-wavija
veicot priekšdarbus uzbni-
«jmiam Albānijai, sadarbībā ar
»*neķu monarcho-fašistu bandām".
Jugoslavijas ārlietu ministrs Kar-ues
sestdien paziņoja, ka jugoslavu
vwaiba turpmāk vairs aktīvi neat-oalslišot
grieķu dumpiniekus. Reizē
^ to viņš no jauna apstiprināja ju-joslavu
valdības apņēmību pilnīgi
^^egt grieķu robežu tiklab grieķu
jumpmiekiem, kā grieķu valdības
«^aspēkam.
Kardels runāja par griel^, dumpinieku
vadoņu «naidīgo rīcību un
ne^mtigām intrigām pret Jugosla-rin^
u* ^ ^^^^^2u centrā esot Maķe-
«onoas jautājums. Jugoslavija esot
^ ^ v i atbalstījusi grieķu dumpi-dSrJ;
vaļsirdīgi atzinās Kar-un
ari tagad vēl daudzi ievai-noti
grieķu dumpinieki ārstējoties
Jugoslavijas slimnīcās. Jugoslavijas
aprūpē atrodoties ari grieķu bēgļi,
to starpā bērni. Līdz šim Jugosla-vija
klusu ciezdama esot panesusi
grieķu dumpinieku vadoņu naidīgo
rīcību, lai nepasliktinātu partizānu
stāvokli frontē. Bet turpmāk vairs
neesot iespējams viņus atbalstīt. Ja
nu kāds darāms atbildīgs par smago
stāvokli, kādā tagad nonākuši
grieķu dumpinieki, tad nekādā ziņa
tā neesot'Jugoslavija, bet gjm vienīgi
tie ļaudis, kas organizē Jugo-slavijai
naidīgu propagandu,
Belgrades oficiozs Borba pēdējās
dienas vairākkārt ziņoja par rumāņu,
bulgāru un albāņu karaspēka
koncentrēšanu pie Jugoslavijas robežas.
Vēl nesen laikraksts šādas
ziņas bija atsaucis.
tomēr vienkārša: Anglijai resp. pašam
Cerčilam jākļūst par pasaules
politikas kiļirsa noteicēju, un Eiropai
tik tālu Jāatspirgst un Jāatveseļojas,
ka tā kļūtu par līdzvērtīgu
partneri Sav. valstīm.
Būdams redzamākais angļu un
amerikāņu visciešākās sadarbības
veicinātājs un celmlauzis, Cerčils ir
ne mazāks cīnītājs par Eiropas savienotajām,
valstīm. Gan viņš pats,
gan viņa znots Denkans Sendijs,
pagājušajos gados par Eiropas savienotajām
valstīm runājuši vairāk
teorētiski nekā aiz pārliecības, ka
šī politiskā ideja varētu kļūt īstenība
Jau tuvākajā nākotnē. Tagad,
kā to Cerčils savā apkārtnē atkārtojot
katru dienuj pirmā prasība
esot tūlītēja Eiropas, vismaz Rietumeiropas
savienoto valstu praktiska
radīšana.
8. augustā Strasburgā sanāks Eiropas
padome. Vinstons Cerčils būs
centrālā personība, kas šinī i:onfe-rencē
pulcēs ap sevi redzamākos
Rietumeiropas politiķus. Var /lagai-dlt,
ka Cerčils šeit teiks kādu runu,
kas var kļūt tikpat nozīmīga kā.
viena deklarācija Cīriches universitātē
1946. gadā.
Ar garajiem cigāriem, panc |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-27-01