Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1949

              TreSŽen, 1949. g. 27. jouji
Nr. 71 (301) 1949. g. 27. jmijā.
Ar ttstort pftrakftu vtS tnldfl|lem pa-fflKjrtfMot
riOcftM UtdikOt domas nav
katra ilņA redakcijaa domas.
Daži nepatīkami pie­dzīvojumi
ar musu
|)asu propagandu
i
> ' • I Uļl .
.• 'i . i. ' '
^JP^fidam nolūkam jūs, baltieši,
lavOi propagandas izdevumus tai-lir
«<-« Vfii lai priecfitos pali par
levļt vai lai paši izgāztu dusmas,
vi^ jat jJAlģiAfitu pirliecinfit par sa-vit
lietu tādus cilvēkus, kas varētu
bOi Jums palīdzīgi?"
Jāatzīstas, ka pirmo reizi, kad
datrdlju šo jautājumu no ameri­kāņu
žurnālista mutes, biju pār*
iMgts. Bet, diemžēl, vairāku ne­dilu
braucienā, pavadot veselu gru- JIt amerikāņu žurnālistu, nācās pfir-ednttks,
ka lis jautājums bija
glMii nopietns, un ka tie, kas to
lailtāja, bija patiesi mums labvē­l
ī g i / Tie,^ kuru simpātijas sliecas
citā virzienā, nemaz nepūlējās jau­tāt.
Sfd rakstā būšu spiests pateikt
dluda Uetu, kas daudziem liksies
gauži nepatīkamas, bet šķiet, ka
pleibtnitais brauciens bija nepara­sta
izdevība reiz skatīt mūsu pašu
Mles un elentienus rādīt sevi vis­labākā
gaismā ar svešām acīm —
t l lAikti caur amerikāņu žurnālistu Btzmu, jo pēc katra apmeklējuma
dā nometne bija iespēja dzirdēt
atiņStaā un pilnīgi .tnesllpētas'' pie*
glļsles par patiesiem iespaidiem, kā-djiis
gpmeklājums atstājis uz šiem
cUvākiem, kas taSu ir vistipiskākie
tli ļaužu šķiras pārstāvji, kam
mūsu informācijas iestādes un visi
mQ8u pārstāvji cenšas piek)ūt,
tVisplrms tad nu jāsaka, ka ap
(000'km garais ce|š cauri Austrijai
uiiv al^ān) Vācijas rietumu joslām
palika nobruģēts ar vienaldzībā vai
dažreiz ari sašutumā aizmestām DP
grimatflm, brošūrām un iesniegu­miem!
no kuriem tikai ļoti nedaudzi
isrldtjās tā sastādīti, lai ārzemju
turnlUsts atvērtu savu portfeli un
novietotu to tur.
Kāpāc? -
Vlum no Iemesliem ir jau daudz­kārt
minēts, ,aļv«klw. pat tad, )a
viņi patiesi pār kfidii lietu iritere-iWMk
nepitlk? āstles cauri lappušu
llApuiem par'^kldurclt^s tautas
v&turl, lai piekļūtu vietai, kur sa­l
d i runa par to, kas notiek tagad.
CUvIkl, kas reiz beiguši skolu,^ ne-labpjrāt
Interesājas par vēsturi, ja
t l nav ietverta romantiskā romāna
tormā, un propagandas brošūrās
visture parasti atbaida jau pēc plr-mb
lappuses,
Othi Iemeslu laikam vislabāk
raksturot ar tā amerikāņu žurnS-Itsta
vārdiem^ kas piecus kilometrus
idt petsllngenas Izlingoja pa logu
tļ^mĶVi Iesniegumu, ko igauņu ko­miteja
ar sirdsdedzi un pūlēm bija
laraksttjusl un pavairojusi daudzos
ekiompiāros.
, ; B | tiku līdz tai vietai." viņš
teica, ,Jkur viņi apgalvo, ka igauņi
esot viena no Inteliģentākām tau­tām
Eiropā. Ar to man pietiek."
,3et. viņi tiešām tādi ir.'*
i,linešaubbs. Es redzēju viņu iz­stādi,
es dzirdēju viņu koncertu, es
sastapu viņus pa^īis. Bet tomēr lie­kas,,
ka viņi vēl nav pietiekami in­teliģenti
» lai neciestos, paši to ne-
«telkdaml Nu jau mēs esam redzē­juši
ukraiņu, .poļu, lietuviešu, kal-miku
iesniegumus. Visi vai nu sa­kas
^val beidzas ar vārdiem: ...mēs
esaild viena no... Kam tad še vis-pirējie
apgalvojumi vajadzīgi? Kā
lat mfes vadāmies no šim brošūrām,
l i fāa visas apgalvo to pašu, tikai
katra par savu tautību, ar nepār-
' protamu tendenci starp rindām -
tie otri nav tik spējīgi kā mēs?"
No malas skatoties, liekas, ka
vislabākos propagandas panākumus
āal žurnālistu grupas braucienā
guva ēechi, kas nespieda roka ne­vienu
brošūru, nebija gatavojuši
nevienu memorandu, nebija rlko-
Juil ne daiļamatniecības skates, ne
novietnes, kas rādītu DP dienas de­vai,
ne noklājuši garu garos galdus
ar vairāk vai mazāk grezni iesie­tām
• grāmatām un laikrakstu klā­stiem,
kas pamudināja vienu otru
domāt, ka ik otram cilvēkam DP
nometnēs jābūt redaktoram (pie­mirām
ukraiņiem Joprojām ir 8 pe­riodiski
izdevumi amerikāņu Joslā
Vien!). Cechi gan bija parūpējušies
par to, lai amerikāņu žurnālisti
vbgitt nometnēs ik uz soļa sastaptu
cUvIkui» k u perfektā angļu valodā
imUa izstāstīt tiem katrs savu
pemniiko itfistu par baigām die­nām,
kad boļševiki pārņēma varu
viņu teml, par dēkainu bēgšanu
uņ par to, kā tagad viņi dzīvo sa-
' v i i JAometnēs. kas nav ne karogiem
grebtas, ne uzkrītoši uzpostas
,j»ridei^
fJCipic baltiešu nometnēs nevar
satikt cilvēkus, kas runā paši par
sevi, bet 1 tikai komiteju locekļus,
spscioiistii^ sokf oizejolais
iRO apgabdia direktors
„Ce;ru palikt savā darbā Eiropā
līdz mO darbības beigām," inter­vijā
paskaidroja jaunais IRO 2. ap­gabala
direktors bostonietis Sta­ņislavs
Bernards Milus, kas stājas
aizejošā direktora Čārlza £. Vīlera
{Whe€Jler) vietā, pārņemot apgabalu
ar 33 nomeiļnēm un 50.000 DP. Bez
tam it B. iMilus izteica cerību, ka
atsevišķas valstis atlikušajā IRO
darbības laikā grozīs vai liberalizēs
savus imigirācijas likumus, lai tā
pajidzētu samazināt «grūti izvieto-
Jaŗao'" DP skaitu. Milus ks^a laikā
bijis artilērijas kapteinis, pēc tam
4 gacitus darbojies UNRRA un IRO,
pēdējā laikā būdams 3. apgabala
direkliors.
Ļidzšinējads 2. apgabala direktors
C. E. Vllers, kas augusta sākumā
atgri^ižas savā agrākajā darbā par
kāda DallaBa rūpniecības uzņēmu­ma
Kdzlpafoieku Teksasā, ari dar­bojies
bēgļti aprūpē jau 4 gadus.
Atvadoties ari viņš izteicās, ka val­stīm
vajadzētu savus imigrācijas
noteikumus liberalizēt, bet, pēc
Vllera domām, galvenais IRO darbs
Jau paveikts, un DP izvietošana ta­gad
turpinās gludi, izņemot jau
pieminēto „grūti izvietojamo" gru-pul
Mllers atzīst, ka Sav. valstis pa­ša
» daudz zaudējot, neuzņemot DP
speciālistus — mediķus, mākslinie­kus
\ i . c. Vispār ielaisto laukstrād­nieku
un mājkalpotāju procents
esot pārāk liels, salīdzinot ar in-tellektuālo
inugrantu skaitu.
Džonesa tēvs atkal
zem jumta
Mūsu ..laikrakstā . jau vairākkārt
pieminēts vecais Kanādas latvietis
Džons Džoness, kas jau daudziem
tautiešiem palīdzējis atrast jaunu
mājvietu Kanādā. To viņš varējis
veikt vienīgi aik neatlaidīgām pū­lēm,
jo viņu nebalsta ne izcils sa­biedrisks
stāvoklis, nedz bagātība.
Pat vairāk, pagājušajā ziemā viņu
piemeklēja liela nelaime — nodega
viņa mājiņa ar visu iedzīvi. Tagad
vecais Džonesa tēvs ziņo, ka ar
dažu latviešu amatnieku palīdzību
viņš 15. jūnļijā pabeidzis jaunās mā­jiņas
būvi, bet 16. jūnijā viņam
sagādāts liels pārsteigums. Ieradu­šies
viņa kaimiņi un draugi, ap 50
cilvēku, kais atveduši daudz derīgu
dāvanu, tā palīdzēdami atjaunot
sadegušo iedzīvi.
,iEsmu atkal savā Jaunajā meža
būdiņā un turpinu, cik un kā spēju,
mcklgt darba devējus saviem tau­tiešiem,"
raksta vecais Džoness.
Visvairāk viņam pašlaik rūp sade-gufiās
«bibliotēkas" atjaunošana, jo
vecuma dienās lasīšana kļuvusi
viņa galvenā nodarbošanās. Ja tau­tieti
Iedomātos «apciemot" sirsnīgo
Džonesa tēvu ar kādu grāmatu,
vipa adrese: John Jones, Gainford,
Alta., Canada. (in).
ATZĪST TRIMDINIEKU
ARODAPLIECIBAS
Pag, gadā Geislingenā nodibinStā
igauņu trimdas arodbiedrību apvie­nība
nesen aizrakstījusi ASV arod­biedrību
savienībai, lūdzot paskaid­rojumus
izsnieg o aroda apliecību
atzīšanas jautājums. Tagad saņem­ta
atbilde ar paziņojumu, ka Sav.
valstu arodbied'-Ibu savienība at­zīst
Geislingenas Igauņu arodbied­rību
apvienībai izsnicgiSs aroda
apliecības un to īpašnieki, ierodo­ties
ASV, var iestaties turienes
arodbiedrībās. (S)
ZCELOSANA,
uinu drīz
DF OGP&ACU LIETIŅA mcSlTOSANAI BEĻĢUA IERADIES
mO PILNVAROTAIS NO 2ENEVAS
Kārtējā amerikāņu joslas sakar­nieku
apspriedē Bad-Kislngenā, ku­rā
kā latviešu pārstāvis piedalījās
LCK priekšsēdis H. Klarks. plaši
iztirzāja izglītības lietas. Atzina,
ka visnopietnākā vērība veltījama
angļu valodas un arodu apmācī­bām,
kas emigrācijas gadījumā no­drošina
labāku eksistenci. Ar ar­mijas
atļauju centīsies izkārtot, lai
ari privāti dzīvojošie varētu ap-
Iccejotdji grib atsākt
darbu savds profesijās
Sidnejas „Daily Telegraph" rak­sta,
ka daudzi ieceļotāji, kas ta­gad
nodarbināti kā strādnieki un
mājkalpotājas, grib atkal atsākt
darbu savās profesijās, tiklīdz būs
brīvi no līguma. Laikraksts norāda,
ka mūziķi, mākslinieki, tieslietu
studenti, ārsti, veterinārārsti, taut­saimnieki,
ģeologi, dejotājas uc. brī­vajā
laikā vingrinās savos arodos.
Ilustrācijai „Daily Telegraph" min
vairākus latviešus: baletdejotāja
Vija Vētra strādā kā apkopēja kā­dā
Sidnejas dzemdēšanas klīnikā.
Brīvajās dienās un vakaros viņa ap­meklē
baleta studiju. „Kad beigšu
savu līguma laiku, es gribu atkal
dejot baletu. Tagad pēc tik daudz
zīdaiņu autiņu' mazgāšanas ļoti no­gurstu."
ļ
Pianiste Mirdza Stūre, bijusi mā­cības
spēks Rīgas konservatorijā,
turpina „D. T.", bet tagad ir apko­pēja
Sidnejas universitāte.' Atpū­tas
stundās viņa maksā par kla­vierēm,
lai vingrinātos. „Es ilgojos,
lai šie divi gadi beigtos," viņa tei­kusi,
„un es varētu atkal sākt strā­dāt
savā profesijā. Mājkalpotājas
darbs sabojā manas rokas un rada
lielas grūtības spēlējot," Laikraksts
vēl piemin dziedātāju, M. Pijoli, kas
kalpo pie kāda brīvas ' profesijas
darbinieka. Darba devējs viņai at­ļaujot
vingrināties dziedāšanā.
pr—
APVAINO TIRDZNIECĪBA
AR NARKOTISKAM VIELĀM
Daily Mail (16. 7.) sniedz šādu
sava speciālkorespondenta ziņoju­mu
no Berlīnes: Vairums narkotis­ko
līdzekļu, kas parādās Vācijas
tirgū, nāk no IRO noliktavām, kon­statē
kāds angļu oficiāls ziņojums
par nelikumīgo tirgošanos ar ārst­niecības
līdzekļiem. IltO galvena­jam
štābam Zenēvā nosūtīts lūgums
pastiprināt kontroli paif morfija,
opija un citu bīstamu .zāļu sadali.
Ir pierādīts, ka ik gaaus no Vāci­jas
uz ACV slepeni izved narko­tiskas
vielas miljona dolāru vēr­tībā.
Apmēram viena trešā daļa no
šl daudzuma nāk no pārvietoto
personu nometnēm. Pieredze rādī­jusi,
ka DP nometņu bēgļu ārsti
piesavinās ārstniecības līdzekļus un
piegādā tos melnajam tirgum.
PATEICĪBA
Izsakām sirsnīgāko pateicību vi­siem,
bet sevišķi Oldenburgas Om-štedes
nometnes komitejai, koman­dantam,
prāvestam J Graudam,
Omštedes un Mežotnes katoļu
draudzēm un visiem nometnes ie­mītniekiem
par lielo atsaucību, pa­līdzību
un piedalīšanos mūsu dārgā
aizgājēja Jāzepa Niedras izvadīšanā
uz pēdējo dusu.
FauIIna Niedra un bērni
meklēt IRO arodskolas. Darbu uz­sākušas
ari chroniski slimo un in­validu
apmācības skolas Voten-burgā
(7. novadāj, bet 5. novadā —
Neuburgā drīz uzsāks apmācības
amputētiem. Privāti dzīvojtSiem,
kas grib šis skolf.s apmeklēt, jāre­ģistrējas
tuvākā nometnē. Nometņu
skolās turpmāk ik uz 25 bērniem
vecumā no 3—18 (līdz šim no 3—16)
gadiem paredzēts 1 skolotājs.
IRO joslas direktors ziņoja, ka
izceļošanai uz ASV jau izdots vai­rāk
kā 90.000 galvojumu un norā­dīja,
ka to drīz var pietrūkt, tāpēc
jāizmanto ikviena iespēja izceļot.
Traucējumus jaunu galvojumu sa­gādē
bieži radot pašu DP rīcība, jo
daudzi izprasot sev vienlaicīgi vai­rākus
galvojumus.
To DP likteņa kārtošanai, kas at­rodas
Beļģijā un nonākuši kļūmīgā
stāvoklī, tur nosūtīts speciāls IRO
pilnvarotais no Zenēvas.
IRO reportieri skaņu platēs uzņē­ma
tautību pārstāvju atzinumus
par DP pašreizējo stāvokli, nākot­nes
nodomiem un izredzēm. Sis
plates noraidīs ASV radiofons no­lūkā
veicināt interesi DP palīdzībai.
MOSU AMERIKAS DRAUGI
„Baltija8 tautas neprasa ne Mar­šala
plānu, ne ziedojumus, naudu
vai pārtiku, tās prasa tikai
taisnību," raksta Ņūorlinsas žur­nāliste
Vaioleta Braune Seja, kas
jau ilgāku laiku uztur sakarus ar
latviešiem un LCK, no kā regulāri
saņem informāciju un tāpēc ļoti
labi izprot mūsu likteni. Pašlaik
viņa visas savas pūles veltī Balti­jas
valstu problēmas popularizēša­nai.
Bez daudzajiem rakstiem presē
un vēstulēm uz visām ASV malām
minētā dāma tagad strādā pie grā­matas
par Baltijas valstīm. „Ja mēs
palīdzam komunistiem kļūt demo­krātiem,
kāpēc mēs nepalīdzam šīm
demokrātiskajām valstīm atgūt vi­ņām
nolaupīto demokrātiju" ir
' sauklis, ar ko tā griežas pie brīvās
pasaules.
MIRIS PULKVEDIS AllGUSTS
TONE
No trimdas ceļos izklīdinātās lat-
' vif»Šu cīnītāju saimes atkal viens*
tās loceklis aizsaukts aizsaules Č6--
ļos — Bodenbachā pie Maincas 2L.
jūlijā 61 gada vecumā miris pulk­vedis
Augusts Tone. Viņš dzimis
1887. g. 25. sept. Jaunpils pagastā
amatnieku ģimenē. Beidzis Alek­sandra
ģimnāziju un studējis Rīgas
f)olitechniskā institūtā. Bijis pirmā
pasaules kara dalībnieks un pieda­lījies
Latvijas atbrīvošanas cīņās
studentu rotā. 1920, g. iecelts par
Kurzemes divīzijas štāba priekš­nieku,
vēlāk bijis aizsargu priekš­nieks
un pēdīgi 5. Cēsu kājnieku
pulka komandieris.
Pulkv. Toni guldīja zemes klēpī
23, jūlijā Bodenbachas kapsētā.
Nometņu
DP bez pajumtes
Briseles ielas
Kā ziņo Beļģijas latviešu
mācijas biļetens (16. 7.) 77 poļu
ukraiņu DP, nobeiguši savu d
līgumu Huthelēnas raktuvēs
burgā un nevēlēdamies ogļrai
darbu vairs turpināt, pirms nede
kopā ar saviem piederīgajiem au
mašīnās ieradās Briselē. IRO ne^
bēja ielaisties ar viņiem nekad
darīšanās, un arī Petit-Chateau d
tumā tos neuzņēma. Pirmo n
šie DP pavadīja kāda policij
iecirkņa telpās, otru — Ziemi
stacijas uzgaidāmā zālē.
nakti viņi cerēja atrast patver
Boduīna nakts patversmē, bet
viņus noraidīja.^Kāds mācītājs,
dzot DP neveiksmi, nodeva to fli
savu bazniciņu. Visu nākamo
šie poļu un ukraiņu D R a r ^i
un bērniem pavadīja uz kāda
laukuma. Pilsētas iedzīvotāji
dāja tos ar segām im ativi
krēsliem. Pie mācītāja palikt
nebija iespējams, jo policija
māli lūdza garīdznieku nedot
jumti šiem raktuvi atstājuši
„strādāt negribētājiem". Daļa
viešu atrada patvērumu prlvā'
ģimenēs, bet lielākā daļa DP
uz ielas patversmes durvju pri
aiz kiliŗām bija daudz brīvu
Briseles pilsētas valdes un
cijas pārstāvji norādījuši, ka ne
1as gādāt par šo DP apmešanās
tām. Jo bij. ogļračiem esot paŠl
vajadzīgie naudas līdzekļi un tāi
tie varot apmesties viesnīcās,
pretim laikraksts La Llbre Belgii
savās slejās aizstāvējis visu Belj
mītošo DP intereses un plaši
rakstījis vispārējo smago DP s
vokli. Rakstam par DP grupu
selē likts sekojošs virsraksts: „yi
dība mazgā savas rokas nevaln'
Briseles pilsēta viņus ignorē,
par viņiem neinteresējas".
iiiiiiimsiiiiiiBiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
VESlUlā
dzīve
kas nepārprotamā kārtā norunā ie­priekš
sagatavqtas runas, kas pa­rasti
vēl ir jātulko?" pēc apmeklē­juma
pie čechiem jautāja nevis
viens, bet vairāki žurnālisti, „Viņu
koncerti ir jauki, un mums tie pa­tika,
bet mēs neesam mūzikas kri­tiķi
un ari nedomājam, ka kāds no
mūsu lasītājiem, gribēs palīdzēt
DP tāpēc, ka viņi skaisti dzied.
Viņu daiļainatnieclbas skates ir jau­kas,
un mēs labprāt nopirktu kādu
mantiņu sievām, ja vien būtu vai­rāk
naudas, bet mēs neesam ādas
izstrādājumu speciālisti un nedo­mājam,
ka speciālisti būtu pārāk
kāri šiem cilvēkiem palīdzēt. Daži
memorandi ir pamatīgi, bet mūsu
lasītāji nav UN komisiju locekļi,
kas lasītu tādus augsta stila sacerē­jumus.
Kāpifc jūs nerādāt mums
vienkāršus cilvēkus, kuru likteņi
paši par sevi ir romāni. Viens indi­viduāls
liktenis, kas reizē atspoguļo
tautas likteni, spēj aizkustināt vai­rāk
lasītāju sirdis nekā 15 akadē­miski
sacerēti sējumi par Eiropas
vēsturi."
Vissmagāko sitienu ar pārsteigu­ma
mietu tomēr saņēmu, kad Blom-bergā
visa grupa kopā bija noska­tījusies
latviešu filmu „Kas mēs
esam".
. „Ja es būtu redzējis šo filmu
Amerikā, pirms pats biju DP no-metiŗ^
ēs, tad es būtu teicis, ka tiem
cilvēkiem, kas tur rādīti, nav ko
palīdzēt. Viņi ir apģērbušies ka
frantl un, pec filmas spriežot, viņu
galvenā nodarbošanās ir dziedāt,
muzicēt, gleznot, spēlēt teātri, iz­gatavot
skaistus, bet praktiskai dzī­vei
nevajadzīgus niebiņus. Kāpēc
— mīļie cilvēki — kāpēc jūs uzņe­mat
filmu par DP un tikpat kā pil­nīgi
aizmirstat parādīt ļkādas patie­sībā
izskatās DP nometnes, tās no­metnes,
kas patiesi Izskatās tādas,
ka katrs amerikānis šausmās ie­plēstu
acis un jautātu, kā gan cil­vēki
ir četrus gadus šo dzīvi iztu­rējuši.
Nedaudzas ainiņas filmā Ir
tik ļoti noslēptas aiz tauta^ tērpiem,
altājTU gleznām un lieliem koriem,
grāmatu plauktiem ar ādās sietiem
sējumiem un pat skaistien^ dabas
skatiem, ka skatītājam īstā nomet­nes
atmosfaira pilnīgi paslīd ga­rām,"
„SI filma nav domāta vienīgi DP
dzīves parādīšanai. Ta'i pašā laikā
filmas radītāji Ir gribējuši parādīt
pasaulei, ka latvieši vispār ir tauta
ar augstiem kultūras sasniegumiem."
.,Vai jūs iedomājaties, I k^ kāds
gribēs palīdzēt latviešu tautai tikai
tāpēc vien, ka tā skaisti dziedājusi?
Vai jūs domājat, ka kāds steigsies
atbrīvot Latviju tāpēc, ka tur aug
skaisti bērzi? Cilvēki dzied arī citur,
un, tāpat kā jums jūsu dziesmas
šķiet visskaistākās pasaulē, viņiem
viņu pašu dziesmas šķiet visskai­stākās.
Bērzi tāpat aug ari dtur. Ja
jūs nevarat parādīt ļSavu postu ie­spaidīgāk,
tad labāk nerādiet nekā.
Ar šādām filmām jūs pie amerikā-
(Turpinājums 4. lapjpusē).
FICHTENBlLES nometnē latvieši
ieradās 1946. g. novembrī pēc Eich-štetes
nometnes likvidēšanās. No­metnes
„ziedu laikos" tajā bija ap
1.200, bet pēdējā laikā vairs krietni
zem 500 iemītniekiem. Nometņu
likvidācija skar arī šo latviešu
kopmītni un tās iemītniekus pār­vieto
uz Sv. Gmlndi, Ingolštati,
TraunStelnu, Rēgensburgu un Am-bergu.
DAUGAVAS VANAGU delegātu
sanāksme no amerikāņu, angļu un
franču joslām notiks 6. un 7. au­gustā
Vircburgā. — DV amerikāņu
joslas valde atvērusi bankas kontu
un tautiešus vai organizācijas, in­validu
aprūpei domātos ziedojumus
lūdz iemaksāt: Bayerische Bank fūr
Handel un Industrie, Filiāle Wurz-burg,
Wūrzburg, Beim - Graf en -
Eckart 11. Konta numurs: Dauga­vas
Vanagi 4061. DV amerikāņu zo­nas
valde izsaka sirsnīgu pateicību
Guntaram Kalniņam par DM 50.—
ziedojumu.
LATVIEŠU STUDENTU centrā­lās
savien. pārstāvja Holandē jaunā
adrese: cand. med. Laimonis Va­nags,
Marienoelstraat la, Leiden,
HoUand.
FISBACHAS ciema kapos guidlU
vairāki Valkas un Fišbachas no­metņu
Iemītnieki — igauņi un lat­vieši,
starp tiem ari prot E. Zicāns
un māksi. J. Amitis. Pēdējie kapu
svētki māc. J. Turka un A. Gulbja
vadībā notika 10. jūlijā. Jo abas no­metnes
drīzumā likvidēs. Kapus
pienācīgi apkops arī turpmāk, Jo
vācu draudze atvērusi kontu, kurā
kapu apkopšanai mirušo piederīgie
var izdarīt iemaksas. Iemaksas par
tiem, kam še piederīgo nav, kār­tos
vietējās komitejas
REDAKCIJAi
PLAŠĀKU SKATU!
Domāju,^ ka jūsu laikraksts
daudz vērības velti aktuālltā
un tikai reti dod rakstus ar p
kamu vērtību un lietu kop
skatījumu. Sevišķi tas vēroj
saimnieciskās dzīves nozarē. Lai
jas slejās derētu parādīt vairāk
sistemātiskāk pasaules saimni
uzbūvi un ne tikai garāmejot
mlrlēt, bet ari iztirzāt alrtutlos
Ilgumus, saimnieciskos strfivojit
un pasaules titgus stāVtjktt.
niecisko dzīvi pazīt mums ir
rigi. Nav turpretim lielas nozin
ja mēs katrā laikraksta numurā
sām: X kungs Austrālijā (|zIvo
Y jaunkundze Kanādā tā, utt,
ir ļoti šauri un nenozīmīgi vērbj
mi gandrīz bez kādas pr
nozīmes. A. Caune, Beļģijā
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiilli
SESU NĀCIJU SACENSĪBAS
LATVIEŠU SKAUTI IZClNA
PIRMO VIETU
Britu skautu un gaidu apvlei
Plēnā rīkoja sacensības Slezvigi
Holšteinas labākām skautu vl<
bām. Pirms sacensībām nol
skautu un gaidu parāde, ko pieiet
ma vietējā augstākā britu skai
vadība. Sacensībās piedalījās 6
ciju skauti. Vienu pirmo vietu B
ar godalgu ieguva Gaujas (7.) ska^
tu vienība no Neištates, bet ot"
pirmo vietu — britu skautu vieni
Pēc sacensībām skauti un galdi
rīkoja kopīgu ugunskuru ar prl<
nesumiem. Tur atkal satikās
draudzīgi sadarbojās visu 6 ni
skauti, starp tiem latvieši,
poļi, vācieši. Bija ieraduSteS
norvēģu skauti.
Jaunas latviefia skauta vienitai
Austrfilljā
Jau daudzas skautu vlenHļas VS(
viena pēc otras izbeidz darbniu, bet
vietā mOsu trimdas skautu salm^
ģlstrēlas Jaunas skautu vienn)as tSltJJ
emigrācijas zemēs. Pēdfijā laikā tkittl
priekšnieka reģistrējis četras jaunļl
latvieSu skautu vienības AuitrlUJ^
Kilkennlja Saulkrastu (13.) sk. v\xiū,Jjk
pr-ku I. Lūsi (adrese: 40. KlUcenny Iw^l
Kilkennyrs. A.), Tfirvetes (98.) sk. vlW
ar vien. pr-ku G. Steinbergu (R. T. Vij
Dookle College. Vlctorla), Ogres (9.) ŗ»!
vien. BoneglUā noorganizējis A. VemMr]
bet vada A. Vanags a. T. C. BonegUlijf
Vlctorla). bet Melburnā reģistrēta ?^ļm
(102.) sk. vien., kuras pr-ks Ir bU.
vieSu skautu pr-ks prof. Dr. E, Dunj»]
dorfs (Unlverslty of Melboume, Carltoft;
Nr. 3, Vlctorla). ^3
Pirmā Austrālijā nodlblnāta-Alaukitlv
(88.) sk. vien. Iekārtojusi Austrālijas
viešu skautu kartotēku, ko pārzina #«
Freljs. Visiem skautiem un gaidām,
rodoties Austrālijā, jāpaziņo kartotfl»
(adrese: Mr. A. Jumiķis. WakehmJ
Hostel. Batlow/N. S. W.) sava jauni, tj*
rese, dzimianas dati un zlpas par «M»^
tlsko darbību.
Dānijā noorganizēta Skrundas J;
vien. (vien. pr-ks V. Bendrups. TOiJ*
ningslejr Prags Boulevard. Kobei^m
S. Danmark), bet Zviedrijā, KiļmĢ
Kokneses (88.) sk. vien. (vien. V^'^lj
Liepa. N:a Langatan 53, Kalmar, 8VOJ»
ge). Vācilā, KTlē reģistrēta DaugivjPj
vas (2.) sk. vien. (O. Avots), bet , dŗ
bibu IzbelguSas skautu vienības
dorfā. Fuldā, NelStatē, Sko^JPJ
(Zvledrilfi) un Spltalē (Austrijā). VJJ
rākas skautu vienības Vācijā apvieno»
DP nometnēm pārvietojoties. ^
Nesen iznācis skautu un gaidu
..Ugunskurs" 2. numurs, kas ^^^^^f?^
visās skautu vienībās. *^
iķSS"'^''''-'''''*!'''-'
Ar
LATVIEŠU
gads, kopš mū-pārcilvēciskiem
spe-kad
viņš bija smagi
Tiorejot ārstu nolie-
^jes.BIlmanis ^ziedoja
Tatnkuma savai tautai
^ i , kad starptautisk^^^^^
Svoklis iegāja kritiska
aSves ziņa bija ne­lgai,
latviešu tautai.
a«, darbu un nāvi Bīl-rfias
latviešu tautas
ijfida radītājs un vadītājs
iļlem. Viņa nāve lai
ķtru latvieti, $evišķi/
H sabiedriskos darbinie­ces
uz tēvzemes brī-
^ Ta ir mūsu trimdas
to pienākums pret Lat-oiram
pasaules karam,
jaonalās valsts valdība,
paiāzot nākamās bries-ia
dokumentu, ar kuru
;§jas pilnvaras sūtnim
un sūtnim Dr. A. BIl-
Iļaaibstitūtam gadījumā, ja
.un prezidei^ts
l i vakts :;yai^5
[• sūtņi pieņēma šīs
|«eiteina padom jU' okupā-'
lu tatvijā, apkaroja to
loruma, par ko Pa-valdiba
izsludi-iņuB.
ārpus likuma.
I t t Bjlmanis apzinājās,
iHairs tikai Latvijas
vien, bet, blakus sūtriim
an savas tautas pirmais
;Si smagā atbildība, ne-i
politiskā erudīcija un
«inais temperaments,
«to nekādus kompromi-
5 skaudri noteica arī
^ norādījumus lat­os
un sabiedriskos
It kā paredzēdams savu
"""•'"is steidzās pateikt
, žajos jautājumos,
asi un īsi.
A.pavasaŗa līdz savai
sadarbojās ar
J J omiteju, ļoti dzl.
ļfaidrojot visas lat-
^*?^fļ trimdas dzīves
i f c ^^^^ apveltīts
C r £ r ^P^3ām un ik
T^^^l politiski no-itiiT
J .^""^^^"^šciju ^-^mmir^ un
?wbiniekiem, ka^
» ) jauts ur^P Prlori-ķ
% e £ : . Tādēļ tl
^ « ka Baltijas
t > Kefc f^- t vē-naca
citā
Sinis dienā
gatavojas atst
bande", kas a
300 baltiešu
zviedru paJu
i j 750 tonnu
ar 850 zirgu s
tikai 8 gadus
gadā kara flo
pildījis palīgi"
tātad gan pec
turības pilmgi
jadzibām. Ies;
skaits būs vēl
žas nosaka pr
jumi, kā ari
Kuģa iegūs
organizēšanai
sabiedrība ' »
Sarabande",
1us - grūtā,
darba augļu i
dījuši 5 dallb
ir latvietis —
ģis izmaksājis
nu, un ari tā
ciena uzdevu
krietnus Hdze
Kanādā sabiec
kuģi saimnied
māk, tā nodro;
tālu un eksis'
stākļos uz vl
kuģi varētu
transporta vai
Visos gadijum
vēlams ieinter
vāto kapitālu
Ar šo brauci
lielākais baltiei
kāds līdz šim
prom no šīs i l|
un modernās
zemes. Kā jav
nāts, iemesli
kuras apjomu
šajā vasarā pc
uz 10.000 pers(
dabas — baile
austrumu drau
liedzams, ka i
arī tādu, kas n
cionālās traģ
sekām atguvuš
vā eksistences
mēm pārbaudīj
dušus tālaklen
m^Xf) m jai
Par spīti 1)l^i
ziņām no emigiļ
Kanādas, kuŗad
apstākļi nav SE^I
jas ^standartu, i
projām pārsvar
tiski mums tu
Šādas uzņem
paraugs ir ari
īpašnieks Vilis
dzigi daudziem
apgabalu ied
jūrnieks un z
kalēja dēls un
gadu praksi»
gan uz ūdens,
denās jūrmalas
vijā viņš kād
Zūru pagasta
Vācijas kapitul
citiem 800 bēg
Ventspils sasni
stus. Jūrā dau
velkoņus panā
ļot neaprakstāj
mēģinājuši izd
izmisumā dom.
Bēgļi pārvietot
pils ostas velkc
dati atpakaļ uz
šais okupācija
lietu departam
munds Puksis,
priekšnieks Kā.
«Ventas Balss",
boļševiku ātrla^
nigsbergu. Te
vies izbēgt, un
pakaļ Ventspilī,
turienes tomēr
Taču nodoms ;
'lai. ,* . kori
as
^a. tad jaunai!
Bllmanim Itā ]
tuli, kurā apli(
Latvijas misijai
moja Bilmani
«apacitatē un
<^ot ciešas saiti
niecību. Sūlnl ]
^za Baltajā nai
^anās, kas ga
™mju vēstnieci
"i^ti protestēja
ņemšanās un vii
BUmanis. iesi
žurnāls Time
?,z'ves nodala,
Peldmaņa ieck
' ^ ' ^ ' ^ bijis Vai
"J.'lulis. bet pa
"dadzis acīs"
mmaāttisSk^a s j^vviieāslisJļ
g^c^ krievu di
aktīvi
^umību. Kad d
^'"'bas. bet