Bavarijas Latviesu vestnesis, April 22, 1950

              'i
li
LATVIJA
LŪGUMS MUSU POLITIĶIEM
(TarpinAJumB no 2 Ippj
vara" nav vajaOatt^a, Odz Latvijas
brīvībai atgūšanas bridun mums va­jadzīga
tikai visu speķu apvienosa-nas
uzvara.
Trimdai latviešos jau ilgu laiku a
klusa nojauta, ka muitu auptakie,
•tbildigikie vadiiiji jau sen bulu
vlenojuiies, Ja viņu ceļa vienmēr ne-ižkkttt
jaucēji. Tie ir viri, kas par
katru cenu grib Ukt pie politiķu
ranga, grib izkļūt no anonimitātes»
grib iegūt vardu. Lai vērstu uz sevi
tizmanlbu. viņi atklāj, «atmasko",
„bridin»^ ,sarga liniju". Ar vārdu
•akoi ^ fvlst ar visu miesu un dvē-aell
par ;,uzvaru'* un domā: kad at*
griezfrimies Latvija, tad parUja no*
P^ua pratis novērtēt
Kā gan citādi var^a rasties nie­vas,
kas ir mestas gan par Saeimas
laiku Latvijā, gan ar! par to laiku,
kō noia pieminam ka prezidenta
Kārļa Ulmaņa laiku? Sie abi posmi
mOiu valsti dzivē bija brīvās Latvi­jas
tm brīvo latviešu laikL
Vai Saeimas laiks Latvijai un lat­viešu
tautai nedeva pirmo ziedēšanu
un plaukumu? Agrārreforma, izgli-
Vbēf Latvijas valsts tradīciju radi-sani,
Latvijas ievešana tautu saimē:
vai tie nebija darbi, uz ko katram
latvietim Jābūt lepnam?
fiija kl(l<to un trOkumi? Protams.
V i l ftandjal, lielvalstij un vecai
parlamenta zemei, to nav bijis?
Tad prezidēta Kārļa Ulmaņa
^lalki* Ar jaunu spēku, ar jaunu elpu
Latvijaa launbOvel lini laikā tika
edti otrais stāvs un, jāsaka, ar
d|uda §poXt€m logiem. Musu gara
ddvii augumam daudzi vainagi tika
ugUktl, kuru gaisma jaunās paaudzes
dvbiU iargāja Latvijas nelaimes
dienai un sarga ari trimdas ceļos.
Vat lai prezidentam Kārlim Ulma­nim
nebūtu bijis kļūdu? Vai viņš
vim iMi gadā pārņēma likumīgi?
Bezkaislīgs vēsturnieks reiz par to Eitiiki Uto spriedumu. Par to, kā
i lielais Latvijas dēls kalpojis sa­imi
tēvzemei, mēa, ja e^am godīgi
llda galam, varam tikai noņemt ce­purei
U vira darba priekšā.
Tl bieU vien ir mūsu nelaime, ka
mb svešinieku priekšā sitam pieres
pie grīdai ,bet savus nonicinām.
Tin! tiņā mēs vēl esam kalpu kārtā.
Punaiim mēs topam paši par sa­viem
saimniekiem. Varbūt tāpēc ar!
redļm tik neganti tm neauglīgi cl-laļUm
ka vēl neprotam — kā sākt
ide s ^ ē f ^ t ^ t a ^^
^Isti' Itetu vadl»u trimdas' lālkfl sa^
iš^tā esot mūsu lielainne, ka te
eiot a1)u novirzienu reprezentanti,
konkrēti — Saeimas vicepriekšsēdis
bīskapi JTfizeps Hancāns un pre-aidenta
Kārļa Ulmaņa valdības ār­kārtējais
pilnvarotais sūtnis KārUs
Z a r i ņ š . Tiem, kam ir vairāk mie­rīga
prāta un labas gribas nekā ne­iecietības,
saka paldies Dievam, ka
iftums Ir šo abu novirzienu reprezen­tanti.
P i i labas gribas šis stāvoklis
tatvljas spēku ārpasaulē var vairot,
t»t nevis mazināt
, Atskatoties uz abu novirzienu ciņu
trimdā, kin tik neauglīgi ilgusi Jau
5 gadui, gribas teikt, ka taisni sīkie
iņazkalibra politiķi ir piemetuši pa
pagalei ugunskurā, kad tas lau ir
taisijies apdzist un tanī vietā drīz
varētu sākt augt jauna, zaļa zāle.
BiejU ir manīts, ka viņi vadās tikai
no viena viedokļa: Man patīk! Man
liepatlkf Ja pašķirsta un palasa ve­cās
avīzes ar parlamentāriešu un
maijistu cīņas rakstiem, tad tur ir
iH^gala dauds godkāres, spītības un
demasŗoģijas: Tautieši, sargieties,
tie, lūk, ir vilki! Tā tas ir bijis no
«h^m pusēm.
Nav svarīgi, kas man patīk vai ne­patīk,
tāpat ari, kas tev patīk vai
nenatik. Svarīgs ir tas. kas Šodien Ir
Latviiai vajadzīgs un noderīgs.
Ir neprāts kliegt, ka tās SrkārtēiSs
pilnvaras, ko reprezentē cienllamais
sūtnis Kārlis JSariņS. nebūtu nekādas
Latvijas valdlba«? pilnvaras. Divas
pasaules lielvalstis — Anglija un
ASV tās atzīst Vai mums tad jā­būt
tiem. kas klie«?tu, ka nē! Vai
maz mēs spēlam aplējft. ko šo piln­varu
spēk5 esība ir nozīmējusi: ) a u
desmit smagus gadus Latvijas
valsts tiesību aizstāvība pasaulē ir
b a l s t ī j u š i e s u z šim p i l n v a ­rām.
Sūtnis Kārlis Zariņš tiepagu-rls
stāv sava Latvijas sarga posteni.
TApat tikai spītīgs neprāts var ap­galvot
ka tās pilnvaras, ko repre­zentē
bīskaps Jāzeps HancSns, un ko
vin?»m devusi v i s a Latvijas tauta,
nebūtu nekas. Saka — noilgums, jau
paglluSi 17 gadi. Ja Jau mēs tik
vieglprātīgi nonicinām tiesības, ko
mūsu pašu tauta radījusi un devusi,
vai tad mēs drīkstētu prasīt lai sve­šie
tās ievēro. Tādā paši kārtS tad
ari Maskava varēta teikt* Jau 10 ga­du
Jūs Latvifā vairs nevaldāt, jums
vairs nav tiesību uz to. Jo redziet,
Jleta tāda, ka ir Jau noilgums! —
Paldies Dievam, ka tiesību eksisten­ce
nav atkarīga no cilvēku untu­miem.
Mūsu visu skaidrībai un zinā­šanai
jāpieņem fakts, ka Latvijas
Saeimas vicepriekši^is bīskaps Jā­zeps
Rancans savas pilnvaras Ir reiz
saņēmis no visas Latvijas teutas un
no SI p i e n ā k u m a to nav Ifdz šim
vēl atbrīvojis nekāds likumīgs akts
un nespēj izdarīt tā viena desmitda­ļa
latviešu, kas ir trimdā. Viņš, kā
ists Latvijas dēls pildīdams
z V ē r e s t u. ko reiz devis zem Lat­vijas
karoga, nes savu pienākumu
ari šodien. Tikai tie, kam ir maz cie­ņas
pret tautai un tēvzemei dotiem
zvērestiem, ir varējuši nesaprast bīs­kapa
Jāzepa Rancāna stāju trimdas
ciņu karuseli. Tur. kur Latvijas un
latviešu kopējo spēku intereses pra­sa,
tur bīskaps Jāzeps Hancāns ir
gatavs katrai sadarbībai, lai mūsu
visu spēks augtu!
Daudzas valdību namu un ievēro­jamāko
pasaules politiķu kabinetu
durvis ir iespējams atvērt tikai mū­su
sirmajam pieredzes bagātajam
valstsvīram Kārlim Zariņam un ne­vienam
citam. Daudzas citiem aiz­slēgtas
durvis ir bijis un vēl būs ie­spējams
atvērt vienīgi musu sirma­jam
bīskapam un Latvijas valstsvī­ram
jau no 1918. gada Jāzepam
Raneānam.
Kuram no viņim abiem lai būtu
v i e n ī g am vara un teikšana Lat­vijas
valsts lietu vadībā? Vai tā nav
vaicāts jau piecus trimdas gadus?
Un palicis neatbildēts. Jo vairāk ši­nīs
jautājumos rokamies, jo dziļāk
iestiegam Un naidojamies. Un iz­postam
laiku un latviešu vienību
gaidītājas dvēseles. Tāpēc ir skaidrs
viens: staigājot pa juristu kāpnēm
un meklējot satversmes pantos vien,
šo lietu vairs nevar atrisināt To var
atrisināt tikai ar sirdīm, kas tic labā
vajad;^ai; to var atrisināt tikai ar
tādim lēmumiem, kādus vi«iā
mirkli pieņem karavīri, kad tie ir
palikuši tikai divi no clnltā^'u puika
un viņu vienīgā aizsega ir kritušo
biedru augumi. Kritušo biedru ieroči
viņu rokās atkal top karsti. Tan!
brid! viņi neprasa: No kuras rotas
tu esi, nelaimīgais?
Tāpēc — ja šie abi mūsu cienīja­mie
valstsvīri savu bagāto pieredzi,
savu tiesisko un morālisko spēku
savas iespējas ārzemju valstsvīru
saimē un savu nākotnes darbu plā­nošanu
Latvijas labā saliktu kopā?
Un tālāk, — ja šim divu mūsu aug­stāko
un atbildīgāko valstsvīru dar­ba
un plānošanas „smadzeņu tres­tam"
vēl pievienotu klāt tās iespē­jas,
kas ar jauno laiku un apstākļu
pazīšanu Ir veidojušās mūsu jaunajā
politiķu paaudzē?
Ar to visā mūsu dzīvē sāktos
jauns, raženāks, Dieva svētīts posms.
Sl ziņa nepaliks nedzirdēta ari mū­su
dzimtenē. Ar! tur radīsies vairāk
ticības, ka mēs te patiesi darām v i ­su
iespējamo.
Ja mūsu politiķi apvieno visus ie­spējamos
sģēxMB no sienas līdz sie­nai,
tad Latvijas balss verdzinātās
tautas vārjā skanēs visos pasaules
kontinentos. Tāpēc lūgums visiem
mūsu politiķiem: atraisiet un apvie­nojiet
visus labākos un radītājus
spēkus. Apklusiniet neauglīgo ciņu
pašu starpā. Ejiet soli, divus un trīs
pret! citu uzskatu aizstāvjiem, ja šo
uzskatu realizācija tomēr kalpo Lat­vijai.
Nesakiet vairs, ka „principi"
un „llnija" to neatļauj. Latviešu
trimdinieks vairs tam neticēs.
No apvienoto spēku krājuma do­diet
Jaunus impulsus, jaunas idelas
mūsu trimdas cīņas jēgai. Dodiet ie­rosmi
im paraugus trimdas latviešu
sadzīvei. Jūs īsā laikā redzēsit cik
daudz jauna. aujSliga gara celsies no
šķietami pai»urušā trimdas ceļu bri-dēiu
pulka. Latviešu tautā vēl d^^udz
paslēpta soēka, kas gatavs celties.
Tad netrūks ari naudas līdzekļu
v i e n ī g a j a i cīņai par Latviju.
Mēs ticam Latvi ias va!sts\nru
ideālismam un labajai gribai Icalpot
tēvzemei. Mēs gribam, lai šie Latvi­jas
brīvības un neatkarības simbolu
nesēji tiptu par v i e n u spēku, par
v i e n u balsi, kas ar Latvijas vardu
spes aicināt, sasaukt un saslēgt ap
sevi v i s u s latvicSus, kas tagad iz­kaisīti
v i s ā pasaulē.
Svētīta bOs tā diena, kad mēs šo
balsi dzirdēsim. Visns pasaules ma-lā5?
Jaunā cerībā mēs varēsim pacelt
galvas: L a t v i j a s likteņiem
n e l a i m e s l a i k ā a t k a l i r v i e ­n
o t a v a d i b a!
Pusgada
sekmis^s darbs
I
PALĪDZĪBAS AKCIJA
Palīdzības akcija tagad var atska­tīties
uz pusgada ilgu darbību, lai
gan pirmie K)ļi palīdzības darbā ie­vadīti
jau pagājušā vasarā. Pagāja
labs laika sprīdis, iekams šai darbā
izdevās ieinteresēt un iesaistīt lielā­ku
skaitu atsaucīgu siržu un roku.
Ja tagad Palīdzības akcija var uz­rādīt
panākumus, tad vislielākā pa­teicība
un atzinība pienākas ne tās
vadībai, bet gan pašiem tautiešiem,
kas, izkaisīti daudzās valstis, tomēr
atraduši laiku un Iespēju ieintere­sēt
attiecīgo valstu pilsoņiis vai or­ganizācijas
paņemt savā aprūpē grūt­dieņus.
Kā Jau vairākkārt minēts,
pabalsta sniegšanā ieinteresējušies
arī paši tautieši, kas ne vienam vien
grūtdienim kļuvuši par priekšzīmī­giem
krusttēviem un krustmātē n.
Ģimenes Dez spgldnlelcs. veci laudlt,
slimie uc. tautlel} kam nav iespējams
Iekļauties nev:«ni no pairelzej&m Izce­ļošanas
schēmSm un kas v61etos. lai
LCK un BSP lat delegācija tiem -PaU-dzlbas
akcijas" ietvaros sameklē cltāi
zemes ..krustmātes" t t atsaucīgas U*
menes. kas Vādji paUcejiem sniegtu
materlfilu un morSUsku atbalstu, aicināti
savus lūgumus sirsnīgas vēstules veidā
(UK plāna papīra gaisa pastam, pēc tespē*
Jas angļu valodā), kā ari uzņēmumus
lesOUt Latvijas redakcija) vai BSP lat>
vleāu delegācijas priekšsēdei T. Erdma-nct-
Endxlņal. Tannenbergstr. ā-4. Es»-
Ungen/N. (Ha) Neolecleāaml lūgumam
pievienot nometnes komitejas, bēgļu
centrālo lestāiu vai vadītāju sabiedrisku
darbinieku atsauksmes, kā ari norādīt,
uz kāda vārda publlcē::ama atbilde laik­rakstā.
Ut to paāu adresi alclnāU rakstīt
tie tautteēi un organizācijas, kas ap­ņemtos
«fidiero grOtoleniero Vācijā sa­meklēt
citās zemēs atsaucīgas .,kru8t-mātes'*
vai .Jcrusttēvua*
ATBILDES TAUTIEŠIEM:
Katram lūgumam atsevlākl un plaāflkl
atbildēt, diemžēl, nav Iespējams. Zemāk
minēto personu lOguml nosūtīti uz no­rādītajām
vietām un lūdzēiiem tānogal-da
atbildes no turienes,
BSP p&rstāvel Veltai Tomal Kanādā:
M. D. - Llbekā, Artūrs Treidc, A. Sots,
A. Porletis. /
Latvlefiu YMCAs darbiniekam E. Leji-nam
ASVj J. Markovlcs, Dadzis, E. FoUc-manls,
J. Ceplītis.
Metodistu mSc. K. Caunem ASV: Irma
Avota, M. Ziediņa — Esllngenā, J, Da-bars,
Alma FlSere.
Ar māc. Caunes gādUiu metodistu baz­nīca
Vlskonslnā. ASV, apņēmusies aprū­pēt
Annu Damrozl.
Mildai Straumanet: lūgumu atkārtot.
Helēnai Akmentlnal: pēc dir. Lazarete
Informācijas visi lūgumi nosūtīti Luterā­ņu
federācijas centram ASV, kas novirzīs
tos pa draudzēm.
Ko paredz UN beg|u
konvencijas projekts
Pēdējā UN sesijā ' («rganizācijas
tautsaimnieciskā un sociālā padotne
nodibināja^ sevišķu 13 valstu komi­teju
ar uzdevumu noskaidrot vēla­mos
turpmākos soļus bēgļu un bez­pavalstnieku
starptautiskā stāvokļa
nodrošināšanai Komitejā par no-vērotājiem
resp. padcmmieķiem pie­dalījās
ari mo. amarlkāņu arod­biedrību
savienības AFU «tarptou-tiskās
darba organi^pijas ILO m
vairāku citu organizāciju PtotāVjlj
Pēc tam kad parasto nesaskaņu dēļ
no komitejas bija iartāJuMei Pa­domju
savienības un Polijas deie-gāU,
komiteja vairākās ned^s ie­strādāja
konvencijas projektu bēg­ļu
stāvokļa un tiesibu HksēSanai. SI
konvencija tagad iesniegta UN da­lībniecēm
valstīm novērtējiunam,
un to, doroājsjns, apspriedis nāka­majā
UN pilnsapulcē. Tāpat komi­teja
sevišķa protokola veidā izstrā­dāja
virkni atzinumu par bezpa­valstnieku
statdtu.
Sīki izstrādātā konvencija par
bēgļu statūtu aptver pavisam 40 no­daļas.
PrlncipiāU svarīga it īpaši L
nodaļa, kufā sniegta bēgļa Jēdziena
definīcija, aUīstot» ka par bēgli uz­skatāma:
1) ikviena persona, kas
atstājusi savu dzimteni laikā no
1939. g. 3. septembra Udz 1951. g. i .
janvārimi un nevēlas atgriezties, pa­matoti
baidīdamās no vajāšanām
rases, reliģijas, nacionalitātes vai
politisko uzskatu dēļ. Sai katego­rijā
tomēr neietelpst vācu tautības
bēgļi no citām zemēm, kas tagad
atrodas Vācijā; 2) nacistu režīma
upuri Vācijā vai kādā Vācijas agrāk
okupētā zemē im falangistu režīma
upuri Spānijā, kas Udidigu iemeslu
dēļ nevar atgriezties dzimtenē; 8)
ikviena persona kas Jau uzskatīta
par bēgli laikā no 1911 g. 4. au­gusta
līdz 1939. g. 3. septembrim.
Svarīgs konvencijas pamatprin­cips
ir ari tas, ka ikvienam bēglim
jāpakļaujas tās zemes likumiem un
noteikumiem, kurā viņi dzīvo. Sīs
zemes valdība savukārt apņemas
atturēUes no bēgļa diskriminācijas
rases, reliģijas vai izcelsmes dēļ.
Nodarbošanās, atalgojuma, biedro­šanās
un sociālo pakalpojumu iz­mantošanas
ziņā bēgļiem principā
piešķiramas līdzīgas tiesības kā at­tiecīgās
zemes pavalstniekiem.
m RlOAS RADIOFONA; ' - - ^ ^
Iznīcina louku moju robežos
VECAS CARA DZIESMAS DZIED STAĻINAM - MEŽA VĪNI GAR
FABRIKU 20GIEM - LIKVIDĒ SĪKOS LAUKUS UN IEKĀRTO VIE­TAS
KOLHOZU CIEMATIEM - KAPITAUSTI APLAUPA, BET
MASKAVA ATBRĪVO...
Atzīmējot Padomju Latvijas 10 ga­du,
šovasar notiks visplašākie dzies­mu
svētki, kuros piedalīsies ap 80.000
dziedātāju. Programmas iestudēšana
jau iesākta un koru sagatavošanā
priekšgalā solo diriģenti Sarma, Jer-cums
un Porletis. Programmā pare­dzēta
masu dziesma Slavsja, slavsja
no Gļinka operas, ko savā laikā dzie­dāja
par godu caram, bet ko tagad
tempo majestoso dzied Staļinam un
krievu tautai. Vēl dziedās A. Liepiņa
Dziesmu Staļinam un Tas jaunais
laiks, Jēkaba Mediņa Kolhoza nam­daris
un dažas pazīstamās E. Meln-gaiļa,
J. Vītola un E. Dārziņa kor-dziesmas.
Daļa programmas būs Icrie-vu
valodā.
Raidījumā latviešiem āremēs Rī­gas
izpolkoma priekšsēdis. A. Deg-lavs
uzsvēra, ka kontrrevolūcionāri
ārpus padomju robežām cenšoties ie­galvot,
ka Rīga esot drupu kaudze.
Patiesībā no sirmās Rīgas Uzcelta
jauna un daiļa pilsēta. Nami pārkrā­soti
gaišās un spēcīgās krāsās, agrā­ko
uzņēmumu vielā ierīkotas milzu
rūpnīcas — vagonu rūpnīca, maSīn-buvju
rūpnīca bij. Provodņikā, VEF
superfosfāta fabrika un Sarkanā
Zvaigzne. Tramvaji, autobusi un tro­lejbusi
pārvadā 170 milj. braucēju
Notverti beglu izspiegotāji
Zviedrijā esošie Baltijas bēgļi jau
sen jūt un saprot, ka par viņu goi-tām
un adresēm interesējas ..tētiņa"
aģenti. Daudzi latviešu bēgļi oai vai­rākas
reizes saņēmuši Stokliolmas
pastā zīmogotus sūtījumus ar aici­nājumiem
atgriezties mājās. Dzive
okupētajā Latvijā un Pado-nju sa­vienībā
dažādos izdevumos iztēlota
rožaini jauka, bet turienes posts un
asinis aizmaskotas brīnišķīgi skais­tām
krāsām. Skaidrs bija. ka šo pro­pagandas
materiālu izsūtī.^anr» bē^:-
ļiem diriģē kāda labi zināma oficiāla
iestāde Stokholma. To apzinf.dsmios.
daudzi bēgļi ari atturē'ās braukt
pāri U2 Ameriku ar šādiem taditi^
privātiem kuģīšiem, baididami<»s, ka
tā paU iestāde, kas tik rūpīgi uz­mana
Baltijas bēgļu gaitas, var iz­kārtot
ari to gūstīšanu jūrā.
Tagad nu tomēr izspiegotājiem
drusku samežģījies. Zviedrijas dro­šības
policijai jau sen bija radušās
pamatotas aizdomas, ka „kādas ār­valsts'*
sūtniecības Stokholmā pa
aplinkus ceļiem saņem slepenas zi­ņas
par Zviedrijā esošajiem bēgļiem
un viņu gaitām. Sākās klusa pētīša­na
un uzmanīga novērošana, pie kam
smalkie pavedieni pamazām savijās
ap kādu ierēdni no valsis ārzemnie­ku
komisijas. (Sai iestādē leģlstrētl
vLsi bēgļi.) Uzraudzības iestādes at­klāja
arī spiegotāja partneru, ar ku­ra
starpniecību viņš ziņas pārdevis
tālāk. Tagad ierēdnis aizturēt»;. Vina
pēdējā nodevjba bijusi -iņu izsnieg­šana
par kādu bēgļu ^rupu. kas ga­tavojusies
doties tālākā ceļ^ rietumu
virzienā Spiesošanas lietā gaidāms
vēl turpinājums.
gadā. Paredzēts vēl tukšajos fabriku
laukumos un pagalmos dēstīt kokus
un puķes, bet gar ēku sienām un
dēļu žogiem audzēt meža vīnus im
vītņu augus. Gar ceļiem dēstīs augļu
kokus, tā ka visa Latvija drīz kļūs
par ziedošu dārzu. Jūrmalas kāpas
izcirsto priežu vietā dēstīs egles.
Darbā jāiesaista visplašākās masas,
sevišķi kolhoznieki. Tie ari būs vai­nīgi,
ja plāns neizpildīsies.
„Cīņas" raksts: Sīkie lauki kolho­zos
jāiznīcina un māju individuālās
robežas jāsalaiž kopā kolhozu lau­kos.
Ap 400 kolhoziem jaiļ nospraus­tas
robežas un noteiktas ciematu bū­ves
vietas. Centru Izvēlē līdzšinējās
kļūdas jānovērš, kāpēc sarīkoti īpaši
mērnieku kursi. Robežas nedrīkst
būt līkumainas un ķīļveidīgas, kā
tas bija vecajās saimniecībās. Lai
pavasara sējai laukus apartu, trak­tori
strādās nepārtraukti dienu un
nakti. Darba dienas kolhozniekiem
ieskaitīs tikai par nopietnu darbu,
bet ieskaites nevarēs saņemt, piem.,
govju slaucējas par govju vešanu
pie buļļa vai zirgkopll par zirgu ve­šanu
pie kalēja un zirga kāju turē­šanu
kaļot
Sakarā ar notikušajām vēlēšanām
par godu partijai un vēlēšanu laba­jam
iznākumam visur s'^ftas sociā­listiskās
sacensības oar vēl augstāku
darba f • Mīļotā padomju iekār­ta
uzliek par pienākumu valstij m
partijai atdot visu enerģiju Padom­ju
savienībai pārmef; ka cilvēkiem
jābalso par vienu partiju un īstenībā
par vienu kanr^'^^'^tu — Staļinu, jo
visi kalpo viņam, bet faktiski, piem.,
Anglijā, arī esot tikai viena kapitā­listiska
partiia ar d'v^m apakšnoda­ļām,
kas pārm^^inus valdot un aplau­pot
tautu. ASV nekad neesot demo-kratilu
pazinii«'^<; nn vēlēšanas tur
esot īstā varm'^cihJ^ Sevišķi daudz
nogalinot nēģeru-Padomju zemē tur­pretī
vēlēšanas esot īsti tautas svētki
ar de^ām un slavas dziesmām Staļi­nam,
kas tautu atbrīvojis. Milzu no­zīme
cilvēku atbrīvošanā esot Volho-ziem-
Drimas teātris Rīgā patlaban Iz­rāda
Andreja UpiSa Zaļās Zemes
dramatizējumu. Ansamblī piedalās
vi*;? teātra koliektīvs, bet galvenās
lomās - E Zfle, Lilija Ērika. O. Le-jaskalne,
J. Osis, Līne tm Ezeriņa.
sestdien, 1950. g. 22. aprIH
Nacionalpolitikai. •.
(Turpinājums no L IppJ.
Jo plašas pārrunas sagaidim jau­tājumā
par dibināmās organizācijas
mērļ^em un uzdevumiem. Vispirms
mums jāatceras starpība starp g r i -
bēt un v a r ē t Tālāk, mēs visi
esam novērojuši, ka lieliem ziedo­šiem
uzņēmumiem allaž bijis mats
im neievērojams sākuma. PasākianJ,
kas uzsākti ar lielu troksni un ambī­cijām,
ātri noiet no skatuves. Tas ari
saprotams: visam jāaug organiski un
pakāpeniski. Tas mums liek būt v i ­sai
pieticīgiem, nosakot jaunās orga*
nlzādjas darba programmu: 30 vHm-kāršāka
un skaidrāka tā būs, jo vieg­lāk
mēs varēsim pulcināt ap to vi­sus
Amerikas latviešus un jo drošāk
spēsim veikt pienākumus, ko jaunā
organizācija mums uzliks. Lai ti^
kas nāk ar tālu ejošiem ierosinfiju-miem,
tūliņ ari uzstāda sev jautti.
jumu: kas to veiks, kas būs darba
darītāji? Vēl jāpatur prātā, ka jāpa-nāk
organizācijas statūtu apstiprinā­šana,
un katrs skaļš un tukšs tei­kums
var būt par šķērsli organizādn
jas legalizēšanai
Beigās neaizmirsīsim, ka dzīvojam
zemē, kas mums laipni atvērusi sa^i
vas durvis tm devtisl patvērumu lai*
kā, kad visas ^valstis cenlas atbrīvo*
ties no svešiem elementiem. Tai
mums uzliek pienākumu būt mums
parādītās labvēlības cienīgiem im iz­vairīties
no katras akcijas, k u va­rētu
sagādāt grūtības iai valstij.
Uz Savienotajām valsUm tagad
plūst jauna un ievērojama latvialu
straume, kas dzīvojuši brīvajā Lat­vijā,
.un kas nonāk kontaktā ar t i
saucamajiem vecajiem Amerikas lat­viešiem.
Sākumā, protams, šie divi
elementi nesaprotas, izliekas sveii,
bet drīz vien tie atzīst, ka ir brāli,
kas laimīgs kērtS viens ntm papil»
dina. Tādā kārtā mums ir rells pa­mats
mērķim *— apvienot visus mū­su
tautas locekļus vienā organizSci-
Jā, kas sniegsies pāri Amerikas kon­tinentam"
Jau pēc pāris stundu debatēm bija
skaidrs^ ka kopēju latvieSu organi­zāciju
vēlas visi delegāti, un dom­starpības
pastāv tikai mērķu formu­lējumā
un uzbūvē. Visumā veco ASV
latviešu organizāciju pfirstāvji atzi­na,
ka i^rmajā vietā nebūtu liekami
nadonālpolltiskie, bet gan kulturālie
un palīdzības uzdevumi. Jauniebrau-cēji
domāja taisni otrādi — Jaunt
vienotā organizācija dibināma, lai
veiktu to pienākumu, ko prai^ Lat»
Viļas ?iteaftarīb?iS/atg^a^a- ,
Kad sūbiis aicināja darba pārtrai^
kuml noskatīties filmu par latvieSu
DP dzīvi Vācijā, tad kopēja valoda
bija tomēr jau atrasta, vienbalsīgi
pieņemot E, Freivalda rezolūciju:
,JiatvieSu organizāciju pārstāvji
im sabiedriskie darbinieki ASV 15.
aprīļa sanāksmē Vašingtonā nolemj,
ka dibināma vienota latviešu organi­zācija,
apvienojot Visus ASV lat*
viešus nacionālpolītisku, kulturālu
un palīdzības mērķu veikšanai."
Par debašu turpmāko bazi pieņē­ma
Vašingtonas latviešu biedrības
izstrādāto projektu. Domstarpības
bija par organizācijas uzbūvi, — vd
tā veidojama kā fizisku, juridisku,
vai kā fizisku un juridisku persmiu
apvienība. Ari te pēc garākām de­batēm
atradās kopēja valoda — jau­nā
organizācija būs kā fizisku, tl
Juridisku personu apvienība, šo vei­du
atzīstot par tādu, kas dod vislie­lākās
iespējas visu nacionāli domi-jošo
latviešu apvienošanai. Prlndi*
pieņēma šādu centrālās organizādjas
— Amerikas latviešu centrālās ap­vienības
— mērķu formulējumu:
a) Darbojoties demokrātiskā garā,
veicināt latviešu I iekļaušanos viņus
draucfeīgi uzņēmušās zemes dzīvē, at­balstot
tas valdības centienus par
tautu un indivīdu tiesībām un brī­vību,
j
b) Nodrošināt un izkopt latvieSu
pilsoniskās, politiskās, saimnieds-kās
un reliģiskās tiesības visā pa­saulē.
c) Sniegt palīdzību trūkumā no­nākušajiem
latviešiem.
d) Saglabāt un izveidot latviešu
kultūras vērtības.
e) Iestāties par latvju tautas cen­tieniem
brīvas, demokrātiskas tm
neatkarīgas Latvijas republikas at­jaunošanai.
f) Iepriekš minēto uzdevumu veik­šanai,
apvienot Savienotajās valstīs
dzīvojošos latviešus.
Sanāksmes nobeigumā nolēma la*
vēlēt organizācijas komiteju, kas Ie­strādās
statūtus, instrukcijas un ci­tus
tālākos ^Drojektus un sasauks ^
mo delegātu kongresu statūtu pla*
ņemšanai, centrālās valdes un revī­zijas
komisijas ievēlēšanai un visu
pārējo jautājumu Izlemšanai. Orga­nizācijas
komitejai darbā Jāievēro
Vašingtonas sanāksmē pieņemtie lē­mumi
un norādījumi. Par organizā­cijas
komitejas locekļiem ievēlēja
sanāksmes prezidiju ar tiesībām vēl
koontēt dtu organiz^ciiu pārstāvjus
un sabiedriskos darbiniekus. Piekri­šanu
guva prelāta Stukeļa priekšli­kums,
lai jau no šā brīža organizā­cijas
komiteja n^rctnvētu ASV lat­viešus,
kur tas līdz C - - ' M nen^rtļ.
Sanal un valdes ievēlēšanai nepie­ciešami
Ev. FT.
ja
mm
kti
djii, pui
Frotanui)
labi
denlgi.
viRnu i<
Vlņldtit
taottn,
aātf a/(fiOi
un v^a 1^
llkumn'Tlļl
Tlndtt pie
vil pidlioi
loplotali
tdiAdottr
btfboMit
•MnaitB' mm
«Hpittnilui