Bavarijas Latviesu vestnesis, June 7, 1950

              LatviM Anglijā poUtiski vēl nav
organizē!
Vassursvētku laika no apmeklējuma
^odsmitd un
septiņpadsmitd
jūnija vēstule
jfr. 41 im 1950. g. t m»
lliUUiitotoi numiHkrtptut oiglabi im •ftta atMlua viMgJi, Ja tiem pievieiigta
•^aakilta un tutoram adretfta apldk-
IM» BtdakeUa patur tMbas manuskrip-tt
» nUtatfUaa famjtimi Iginit M autora
ptnkftu vai Inldiļltm parakstītos rak- Anglijā atgriezās LNP prezidija lo- ļSL^ā^JS^ nav katri xi«fi art Leklis un LCK vicepriekSsēdis V.
Janums. Par sava brauciena no-
^ .lūkiem tm apmMējuma laikā gōta-r^
a ^ j i ^,^11^ . I Jiem iespaidiem viņS mūsu lidzstrād- CelrpOuSmira un mekam izteteās:
Anglijā uzturējos LCK uzdevumā,
lai muiu sūtnim tm pēdējās Latvijas
valdības ārkārtējo pilnvaru nesējam
K. Zariņam sniegtu pārskatu par Vā-dji
paliekoio latviešu nacionālo un
17. Jltaijļā paies 10 gadu» kopS Pa- tiesisko stāvokH. Apmeklējuma laikā
dimijja Havle&Ibat karaspēks patvāri* ļLond(»ii man bija ari izdevība in-gl
okupēja Latviju. Būs pagājuši des- formēt britu ārlietu ministriju par
n^t baigi gadi nebrivībā un nelaimē, i mo skrfningiem Vādjl Sajā Jautā-
Sodien L i ^ a , tās zeme un iedzimi jumā miņā ar sūtniecību iesniedzu
votāji Ir saplosīti un Izkaisīti. Ut- īpašu memorandu un konstatēju sa-vljfi
bdguit eksistēt tiesiska valsts mērā labu mūsu stāvokļa ii^tni.
dtfve, tā pārvērsta par cietumu un I MŪSU sūtnis ārlietu ministrijai no-kgpsētu.
r Verdzība nākusi brivibas ļ deva vēl otru memorandu par Vāci-vletfi,
Iļttrulie tur laintigāki par d^- jā palicēju tiesisko stāvokli, uz kuru
vājiem. Dzīvniekiem tur lielāks atbilde vēl gaidāma. Bez tam mēģi-
I9ier% lielākai tiesības nekā .cilvē-jnfiju tuvāk iriformēties par ziņu, ka
Hent Tas, kas tagad notiek mūsu Anglija paredz vēl uzņemt 2000 DP.
aimē, ajr savām nāves briesmām vi- Konkrēts plāns šai akdjai vēl nebija
sal t«ititl4ipēiio visbriesmīgākos mē-lizstrādfits. Zināms vienīgi tas, ka uz»
ŗa un kara laikus divu tūkstošu gadu ņems visas DP tautības, bet tieši kā-vēitures
tecējumā das kategorijas — par to vēl īstas
Un viss tis notiek un turpinās Jau hikaidribai nebija.
10 gadu visas pasaules acu priekšā. Pateicoties DV fonda atbalstam,
Sii latviešu tautas vislielāko dēšanu man bija izdevība apmeklēt ari vai-uo
ghtiU(Bfrmu laiks, kura baismi* rākas latvieSu nometnes un darba
gā patiesība va arvien nespēj atmo- vietas. Guvu iespaidu, ka ar saviem
dināt Apvienoto nādju sirdzapziņu. dai^a un dzīves apstākpem tautieši
Vēl arvien valstsvīri oer saglābt mie* Anglijā visumā apmierināti. Sarūgti­ni
un demokrātiju Padomju saviem-ļna vienīgi tas, ka, atceļot ierobežo-bas
neokupētajā pasaules da)ā izlīgu- jumus darba izvēlē britu strādnie*^
ma celfĻ kaa nesola nekādu atbrivo-1 kiem» tie nav attiecināti už £VW.
šanu valstīm un tautām, ko ar varas
līdzekļiem pa]4ftvusi sev Kremļa
vara. Vēl ir valstsvīri, kas tic, ka Pa-donijtf
vara pilda avUiIgi dotos soU*
Jismitt uin noflligtot līgumus. Vēl ir
valMi^iĻ kai nezina, ka Staļina Im­pērijai
itala nirķii ir iznicināt ari
IM06INUUMS mvttīm PAI tkvm&vm. KO trmum
GAUGĀ nemmask
lumMu l i A vīstidii
Mūsu slejās Jau esam ziņojuši par
vil pāri paUkuifiibrivās,.demokra-|gatavo5a^ Itocelt savu balsi, atzi-tigkii
va&tii, ielkaitot ari A^V^ An- mējot padonīju iebrukuma Latvijā
gUJit, ftaneljtt» ftalijtt. VH pasaulē} lO gadus. Savus uzskatus un savas
ir tik dauds maldu, Ilūziju un vel
Viņi vēl brivi nevar mainīt 4arbu un
meklēt nodart)ošanoi savās spedāli-tātēs.
Neliels procents kvalificētu
darbinieku tomēr jau saņēmuši at­ļaujas
mainīt darbu un taigad stridi
savā arodā. Sī tautiešu daļa var būt
pavisam apmierināta^ kaut ari kara
laika ierobežojumi AngUJi vH ar>
vien jūtami un daļa pārtikas rado-nēta.
Tomēr strādnieku stāvoklis
AngUjā j ā a t^ par labāku nekā Vā-djā:
te stingri normēts darba laiks
prasības mēi Izpaustu vēstulēs pa-eeīBm.
ļ saules lielāko demokrātisko valstu
Mi mūsu, tautas vidielākā posta vadītājiem, katrs nosūtot 2 vēstules
laikā mēs nevaram atļauties filozofē-1 pēc Izvēles vai nu ASV pi^dentam
Sanu par pasaules netaisnību un la-ļTrūmenam, ārlietu ministram Eēelo-blka
lailDii abiitkianu, līdz kam mēsļnam, Lielbritānijas premjeram Btll-varammiirigl
nogaidīt un difivot pil*ļ]am, opozīdjas līderim C^rēilam utt.
•25?^ d z i ņ ^ to dara dlvēkl brt'. ļ^^ta norādījumi par šo vēstuļu
Vijā pmulē. Mūsu dpMtenjļjņ Jii-I^^^^^ īpašā brošūrā, ko l i -
f^^^^ ari mm bii gat^eij^-Sla destilēt gadi ar ^ firf
dzim baigām vasarām, ™eņiem,Ugj| ^gg|^ļ^ p^^j^^gļ ^gi^^ valodā,
S2?^J£.^\^.^ bet kam to nebūtu pie rokas, vēstu-nelaintfgus
un slwmjus, h^g var rakstīt ari franču vai vācu
bet ^ detuj netidgus un «art>us valodā, vai izņēmuma kārtā pat lat- P'lr^l??^!^^^*?^ '"^Sl^**®* Kivlsil Galvenais ir «Is vēstutes uz-ļautl
« tikai m te^ «n nosūtīt ar aprēķinu, lai
su sīkstums un i«tiurt^. mūsu ffrtbaUdregati tās saņemtu 17. vai 18. jū-un
ap^mlba novest Udz galam dņu^ijā. SevišU svarīgi tās sūtīt ASV
par Latviju un piederību savai tautai Lalstsvlrieii, jo ASV nekad nav at-
^S^^^ ^ ^^SF" P^^si Latvijas inkorporāciju PSRS.
Mūsurindāsba^ loti augstu vērtē
dūllgia im mŗticl^, kas ne^^^ domu; tā ka lW)-200.000
TiT^ atgūšanu. Uggtuļu, kuras eventuāU saņemtu S'S f^^^^^l^^S^J^ «ļP- prezidents Triimens, ECesonT vai Si%i!ISi . ļ«»^™*.«^^^ f?* feds dts ASV valstsvīrs un politisks ffiJ'St^^^'^^^ nepaliktu bez vajadzīgā
tf£%2'Sl^m Z S^^'^JS] flnancēšanai LNF Izlaidis
KJfJS^a^»W kuras
Sf 2S2« ^Mnta^^^^ Markasla- S^^i^ Sf^lī^ latviešu organizfidjās, laik-jSSuS^
rLi^^^ «aldoi
^^'^o* akdjas svari-
SS?1KSS^IS^^ ^ ^ ^*vijas brivibu.
saticību, mieni un^v^^^^^ Jās, bet b5ieSHf* *to"' *n*ea^tr!oJId?am , jo mūsu t»uima tairmi fsiacvJiui.s duri afuf^^^ npa^uzTniņ^ as^sk ^uu nb icnia-^
griba bijud tikai vilrdl. ne'iar»,L. S o S ^ ^ t e s SV
Četrpadsmiti un septiņpadsmitā Katrā z^ā nomenu organizādjas
Jūnija dienas šajā desmitajā baigajā un angliski runājošie tautieši Jālūdz
vasari lai pavēl un palīdz visiem talkā šai akdjā, lai viņi palīdzētu
latviešu trimdiniekiem dzmirst visus tiem, kas valodai mazāk prot, ar
mazos un lielos mājas stridus un liek tekstu pārtulkošanu, protams, ievēro-mums
visiem spontāni piecelties no jot vēstules nosūtītāja vēlēšanos,
saviem sēdekļiem un bezbailīgi runāt Brošūrā ievietotajos vēstuļu parau-drošus
un atklātus apsūdzības vārdus gos minēts tikai pats nepiedešamā-pretPadonJu
savienības tiranniju kais gadījums, kad rakstītājs ne-mūstt
tēvu zemē un cilvēcības un varētu pietiekami veildl, īsi un kodo-talialbas
vārdā prasīt izbeigt mūsu Ugi pats attēlot mums nodarito ne-zemi
io tiranniju un atjaunot Latvi- taisnību, okupantu ridbu un formu-
Jas brivvalstl | lēt mūsu prasības par brivības atgū-
To mēi varam Iespaidīgā veidā pa- šanu. Vēstules paraiutāmas ar sūtl-telkl,
sekojot Latviešu Nadonālā tāja pilnu vārdu un uzvārdu un tās
Fonda Skandināvijā aicinājumam | nedrīkst piemirst apmaksāt ar past-rakitīt
vēstules SI laika iespaidīgāka-1 markām.
*]iem valstsvīriem — ASV preziden­tam
H. Trūn^nam, viņa ārlietu vadī­tājam
D. Ečesonam un D l Dalesam, I netaisnībai un varmācībai nestādī-
Anglljas premjeram K. Etlljam, po- sim pretī mūsu morālo, nadonālo un
lītiskās stratēģijas gaišākajai galvai politisko spēku, kad tad mēs to da-
V. Cerēilam, Francijas prezidentam rīsim?
V. Oriolam uc. Mūsu laikraksta lasī- ^a ticība iespēj kalnus pārvietot,
tājlem izsūtīti LNF aicinājumi ar at- tad mūsu ticība Latvijai un latviešu
tiedgiem tekstiem un norādījumiem tautai reiz sagā^s Sātana dzelzs
vēstuļu uzrakstīšanai un nosūtīšanai, priekškaru uz Latvijas roJI)ežām un
Sajās dienā? nedrīkst būt vienaldrigo atbrivos Latvijas lielceļus dzīvļ pa-uņ
nedzirdīgo šim aicin&Jumam. Ukušajlem sava tēva pagastā. Bet ja
Mums Ir Jābūt gribai un Udzekļiem 114. un 17. Jūnija dienās mums nebūs
uzralntītt šīs vēstules un paust — I laika un gribas sist dūri uz pasaules
mēi neritmdm ne mūiam bez briviai galda un prasīt Latvijas tiesu, tad
I#lvUiit I ienaidnieks būs okupējis ne tikai
Ja brivībā esošie latvieši necīnī-1 mūsu zemi, bet ari mūsu dvēselei
sies, kas tad dnīsies, kas tad cīnīsies | 14. un 17. Jūnija dienas prasa mū-par
savas tautas dzīvību? Ja mēs ne-1 su ticības un tēvu zemes mīlestības
apliecināšanu ar dart)lem, Darisim
visi ta
?. Umlms
un lielāka ari caurmēra Izpeļņa.
Latviešu kulturālā d:dve britu i i^
lās pulsē itnuJL Pašreiz AngUJi v l f
sojas Izdll latviešu mlkillnlikt no
Vādjai baletmeiitiri T. Viflliia
un E. Leičevikli, Hitrftii
dienās vēl plevlenodii AMo|M 1^^
Brivkakie un L. Sepe. lišmOm
denīgs Ir fakts, ka Zulkii vtAkofli
kāda apgabala aacenslbāi Ieguvis
pirmo vietu, Iemantojot balvu —
sudraba kiuiu« B o i ^ i z l sportistu
saime, un vilrikii iiomt6lii atzīmē­jamas
sevīpķl spBcttM kopas,
Izdli notOntmi'Miliilirl^^^^
mie dzieemii ivitklt t#taBi tautieši
drudžaini ptavojii v M i milfii.
Jānotflo vittdgl, k» latvMI AngU­jā
poUtlikl v i l pUaļtf noorganizēti
un līdz ttin n^oir nav varijuii uz­stāties
k i tlinotft gropi» St gan le«
vadīti priddMi^ im Jmi Urvilita
rīdbai koBp^i l l B ^
bet vēl čmmUstl^
ar dlvēklefli» kai Mkhi v l i i i o l i i^
gaMrtdJai vaJadzSm nels^nii l i
pēd. ar! t i i Izveidolanai dari» ne­var
notikt vēlamajā straujumā. Ma­nā
uztverē Anglijas latviešu saime
tomēr šķiet vispiemērotākā, lai veik­tu
tos uzdevumus, Ito Udz šim veica
LCP un LCK Vādjā: tautieši dzīvo
samērā blīvās masās, Uelfiko tiesu
nometnēs vai prāvās kopās, un vi­ņiem
nav Jāpārvar pārlUc UeU attā­lumi,
lai sanāktu kopā. Būtu svarigi,
ka Anglijai tautiešu saime Izvirzītu
vēlētus pārstāvjus, kas kārtotu šīs
lielās latviešu kopas iekšējās Uetas
un būtu labs atbalsts sūtnim K, Za­riņam
nadonāU politisko Jautājumu
LatvieSu iMto Inspektors Lejas-saksijā
R. Kukainis apmeklējis Le-
Jassaksijas kultūras ministriju, lai
skaidrotu jautājumu par latvieSu
nadonālo skolu turpmāko stāvo^
Nadonfilāi skolas darbortes ari pēc
30. jūnija tik ilgi, kamēr būs pietae-kams
skolēnu skaits. lidzlgikivi»
ctt skolās, 30 ikdēniem paredzēti ļ
vācu iestāžu atalgots Skolotājs. Ar
ministriju panākta vienošanās par
lādu atalgoto ikplotāju skaitu Le-
Jassaksijas latvleiu tautskolai; Dip-,
holcā 1 skolotājs (maijā bijuši 35
Skolēni), Hanoverā 1 skol. (46), l i n -
genā l akdl ffO), Omštedē, apvieno­jot
ar Dobentd(Au, S skol (139),
Orelā 1 skoL (38), Volterdingenā 1
skol (23). Algoto skdotāju skaitu
var ihainīties, atkarībā no. skolēnu
skaita Zēdorfai ar 5 skolēniem un
Dedelstorfai ar 10 nav paredzēti
skolotāji Eversburgas un Taling-bosteles
skolu Uetas pēc 30. Jūnija
tuipinās kārtot CCG un IRO. Sko­lēniem,
kas vēlas tuniināt izglītību
latviskā skolā. Jau la&us Jāpārceļas
uz nometnēm, kūr tāda pastāvēs, d-tādi
Jāpāriet mēcīties vācu skolās.
Visos skolu un kultūras Jautāju­mos
Lejassaksijas kultūras minist­rija
cieši sadarbosies ar latviešu
pārstā^bu» resp. skotu InspdEtoru.
Par skolotājiem apstiprinās tikai
personas, ko norādīs latviešu tkdu
Inspektors. Ap Jūnija vidu un vēlāk
latviešu skolas apmeklēs kultūras
mitUstriJai skcdu padomnieki, lai
Iepazītos ar skolu stāvokU. Ministri­jai
ariT bija Jāpaziņo visu to skolotā­ju
vārdi, kas turpinās stiidāt pēc 80.
Jūnija. Jau tagad sāk aptrūkt sko­lotāju
latviešu skolām. Piemēram,
skolotāju Izceļošanas dēļ būs Jāpār­trauc
darbs Lingenas tautskolai, Ja
neatradīsies dti skolotāji, kas būtu
ar mieru stāties aizbraukušo vietā.
kārtc^anā.
Apbraukājot nometnes, gandriz vai
katrā nācās satUct dažus latviešus,
kas, bQ(ļaml vai nu vāja rakstura
cilvēki, Vai ari iebojājuši nervii iiis
tēmu; nav spējuši sev ^trimdi aisast
Ilaunu dzīves mēŗļ|;t uņ tāpēc,no dar­ba
brivajā laikā daudz nokaujas BX
drūmām domām, bieži krit grūtsir­dībā
vai pat zaudē garigo līdzsvaru.
Mans lūgums DV organizācijai un
ari dtiem tautiešiem būtu — nepa<
mest šos dlvēkui viņu izolētajai
vientulībai, bet palīdzēt viņiem ie­saistīties
kopēji sabiedriskā darbā,
sportā vai kādi dti Udtfgi pasiku-mā,
kas tos pasargātu no garigās de­presijas.
Beidzot sirsnīgi pateicos visām
tautiešu nometnēm, kur man bija iz­devība
plašāk pārrunāt sasāpējušos
trimdas daves Jautājumus, un lūdzu
atvainot tās, kuras ari man aicināja
viesos, bet laika trūkuma dēļ nepa­guvu
šiem aicinājumiem sekot Gribu
likt visiem Anglijas latviešiem pie
sirds vienu Uetu: dari)a un dzīves
apstākļi, kādoi viņi atrodas An^Ji,
Ir pagaidu itivokUs, kas mainfslei.
Jo raiz pienāks diena, kad atgriesM*
mles, un mana pārUedba Ir, ka mēs
atgriezīsimies visi
Teiksma par
Hangelāru
Pirms viena gada, kad Baltiešu
kristīgo studentu savienībā radās
doma Hangelārā, Bonnas tuvumā,
radīt sev centru, te bija tUcaI dru­pas
un gruveši: pussagrauta lidlauka
Ika, apkārt saspridzināti Udladka
ceļi, 'h^es, krilidĻ postaža. Ti­piska
pēckara Eiropai ainava.
No aetņu
dzīve
cīnīslmlei tagad un katni augu die­nu,
kad tad mēs dnīsimies? Ja mēs
mūsii tMiiifti»«ott visdrūmākajai dienās
GOSLARA, Harca kalnfijfi, viena no vls-tuvfikfim
vletdm auatnimJoilaB robetai,
Jau kopft 3 gadiem poļu Filgerhorsta no­metnē
dzīvo ari ap 100 latvieiu, kuru'In­tereses
pfirsav J. Orasli un B. atradies.
Turpat tuvumft novietotas ari 8 latvieSu
sardžu viru viehibas, \m nometnes Ie­mītnieki
gandrīz visi Ir sardžu vtni pla-derīgie.
SeviSķi jftizceļ tautiešu labi sa­dzīve
un akUvitit* garlgalft darbi: i r sa­va
tautskola, notiek sarfkojumi valsts un
baznīcas svētku lielalit dienas; g i i l gi
aprflpe Ir sardtu vienību mScItSJa Meis­tara
ziņā, kas brauc uz Ck>slaru ap NO
km no Osnabrtkas. pedēji laiki gan lat»
vielu skaita GoslarI maniml sarOk, Jo
daudzi dodas ceļi us dttem kontinen­tiem,
UZ OtDENBUROAS 01ISTEDE8 no­metni
plrvletott visi Melotnē dzīvojoUe
latvieši. Metotnas (Dobbentelch) nometne
pagaidām paUek tukša, un domā, ka t a il
novietos vai nu polu DP vai nodos vScu
bēgļu vajadUblm. Pēc « s pārvietošanas
vUA Oldenburfas latvieH sakoncentriU
Omštedē, no kuru pirējo Uutibu ie­mītniekus
pirms nedaudz dienlm izvie­toja
pa attiecīgu tautību nometnēm.
Tļ^BĻAS veco lautu mītnē patlaban
ap 905 iemītnieki, k i pēdējos ut šejieni
pārvietoja m vecos ļaudis no dpaken-bergas,
kas pfircēUs Udz ar saviem put­niem
un vīnu būriem, Mītnes latviešu
skaits sasniedz gandrlk 900. Vz Vareltt
plrvesta ari Spakenbergas bibliotēkā ar
tis 800 sējumiem. BlbUotēkas komiteju
vada 81 g. V. H. Endzeliņš un ta Jopro­jām
sagaida laipnus mutieSu ziedojumus,
lai savu krātuvi papildinātu Nometne
sastāv no 10 divstāvu blokiem un to va­da
komandants Mr. R. R. Boitcux. Blo­ku
augStelpās katrai no trim konfesijām
sava baznīca, Latvieiu reliģisko ap.Opl
pagaidām vada māc. T. Vēdzne n) 01-
denburgas. Rosīgi da»bojas ari veco |au-to
corls J. BOmiņa vadībā,
Viens gads Hangelfiras seju pār-malnUis:
bēdīgo pēckara pasauli te
pārvarējusi atdzinotott d^ve; — lē­na,
bet paļēvfga iaunceisme, ticība,
prieks. Tē ir BĶSS seja. LOk, kas
padarīts: izbūvētas 6 istabas) un 1
puspabeigta, laukumi ēkas priekšā
ierīkots sakņu un top krēSņuma
dārts, gmvdl no ceļiem un ^cas
priekšas novēkti. Tas nav daudz,
bet iesākti ar neko un icai vdkti,
tas veikti, daudUem aavi^ojotlei
krlMīgā iadraiidzē.
UdsekUem pasākumui^ atbalstīs
Jutos latviešu, li^uņu ua lietuviešu
baznfeas, vācu ev. studentu draudze,
Vispasaules baznīcu pmlome. Bez
tam^edojumu vākSanā savu artavu
devusi d a i ^ nmetņu Iemītnieki,
iardžu un d s ^ grupu viri (sevišķi
pieminama nrzenes grupa). No­metnēm
likvidējoties, LOE ziedo mē­beles,
bet LNF gādājusi par uttura
līdzekļiem mītnes apdrivotājiem.
Paši studenti piedalljusiei ar darba
spēku. I ^ J a i Ir Udai, un pēc ga­līgas
Izbūves te varētu rast mājvietu
ap 200 personu. Bet arī vajadzību
paredzams daudz, sevišķi gadījumā.
Ja bij. karavīrus ieskaititu neizvie­tojamo
kategorijā.
Mītne būs BKSS ģenerālsekretāra
sēdeklis un mājvieta tiem studen-lesvēll
pieminekli
FiSbachas kapsētā
Archiblskapi prot Dr. T. Grlnbergi
otrajos Vasarsvētkos Iesvētīja pie.
minekli Fiibachas dema kapsētā pie
Nimbergas apbedītajiem 51 latvietim
un 12 igauņiem, kas miruši no 1945,«-»
1950, g. FiSbachas un Valkas nomet»
nes. lesvētes svinībās piedalījās $
mācītāji, vācu pašvaldību pārstāvj^
LCK pārstāvis Bavārijā A. Stein,*,
hards, vairāk nekā 100 latviešu, to
vidū ari īdzgājēju piederīgie no Ul«
mii, Dilingenas, Augsburgas un Svā-bu
Omindei, kā ari vairāki iimti yte«
tējās vācu draudzes locekļu. Piomi*
nekla autors ir arch. A. Damroze, tos
Ir lielākais latviešiem celtsiis trimdi
un izmaksājis vairāk nekā. 1500 DM,
Pieminekļa iesvēti ar uzrunu ievai
dlja riibaehaa dema birģermdstatt
Hlaseks, uzsvērdams» ka darbs veikts
latviešu un vādešu cieSā sadarbībā.
Bībeles lasījumus teica L W pārsti»
vis amerlk&)u mfic. V. Lazarets, Ba*
vārijas ev. lut. baznīcas pārstāvis de«
kāns D. J. Siders, Fišbafchas vācu
māc M. Sors, kas draudzes vārdā
nolika vainagu, J. Kincels, māc. &
Rozitis uc. Māc. V. Strautmanis teica
svētrunu.
Pieminekli Iesvētīja archiblitopi
T. Grlnbergs, bet pārskatu par oelii^
nas gaitu nolasīja techniskis k<Hni4» ^
jas priekšsēdis K. Krastiņš. Piemik
neklii sastāv no trīs masīvam Bavt*
rijas lauku akmenī cirstām plaka*
nēm, no kurām malējās iegravēti mk
rušo latvieiu un igauņu vārdi, bel
vidējā Ieraksts: 1945.—1950. — Tik
saulīte tecēdama, es paliku pavēnī.
Tavs prāti lai notiek -~ un igaunidd
Marijas Underes teksts. Vāciskais ui»
raksts vēstī: Seit atdusas dzimteni
zaudējušie latvieši un igauņi Skaisto
žestu parādījuši Fišbachas pašvaldl*
ba un kapsētas pārvalde, kas attd*
kusies uz visiem laikiem no kapu un
pieminekļa vietas izpii^šanas miJt»
sas un uzņemas kapu un to apkārt*
nes kopšanu.
Kamēr latvieši vēl ir Seit, Jācer, ka
viņi paši rūpēsies par kapu aplip­šanu.
Kapu kopēji par nelielM atil*
dzību labprāt koptu visus k^us, ti<
dēļ piederīgajiem par to v^adzltu
sazināties ar kapu sargu: Rudott
Uebscher, Leichenwārter, Fischbadi
beINūmberg. Arv.B.
KANĀDA MBKLE SPiiESTUVJU
DARBINIEKUS
KļaM^^mm pastāvfgam darbatt M
rokM ^veUHai, U tipogranju pallgitrlA*
' tns «n st tespiedeiis,
nav leioMots. Mani*
eetlei^itedoa pets^nittlisi tautība m
ba plmdstt ki ari tfatt par pleittt»
M ^ o i U s W plel^ikšatīfii I9» lliMi^ im jBii^yaeiU OttSia ĢUķ
temio vai pa tair, ill*SL
IMi
tiem. kam kaut kādu apstākļu dēļ
Jāpaliek VādJā un kas gribētu no­beigt
izglītību. Hangelfira negrib
būt sociālās aizgādes nams, bet dar­ba
rīku kaltuve tiem, kas ieskatī­juši,
ka kultūra dod dzīvību un vēr­tību,
Ja tā Ir dzimusi un izaugusi
evaņģēlija gaismā. Ir saprotams, ka
tādam mērķim sekot var tikai, pace­ļoties
pāri konfesionālām atšķirī­bām:
BKSS ir oikūmeniska organi-zādja
tm oikūmeniskfis sadraudzes
garā vddojas ari sadzīve Hange­lfira.
V».
PAUDZĒS INDIVIDUĀLI IZCEĻOT
UZ ANGLIJU
Latviešu biedrības UelbHtinlJā darba
un pakalpojumu birojs apņemies palīdzēt
tiem misu tautiešiem VāciJS| kas vīlētos
izceļot ni Angliju. Tas lespējanu vlenlfi,
saistoties māzsalmnieclbas darbā, pie
kam tikai precētiem pāriem un slevle-tēm-
vlenlniecēm ndz ii Y. v. Zlnfimas
gritfbas var rasties a i l ģimenēm ar bēr«
nieiši, kaut gan dašos gadījumos linu
pārcelšanās bfls iespējama. Izceļošana, i(ā
zināms, var notikt individuālu darba
gurnu ee|ā. Darba devējos birojs Iespēja
robelāi pflllsles atrast katram, kas Iz­teiks
vēlOanos tikt us AngUJn un iRbU
dis noteikumiem. Birojs Izftltls Intere­sentiem
attiecīgas anketas, kurās bfls Jā­sniedz
ziņas par Udi^inēlo nodarbošanos,
kā arī citi datL pievienojot ftlmetnt 1 BL
darba un pakupojomu biroja adrese: S8,
Bass R o t i , UāēMĻ 8W* ^
ttliS
Ķtī>AKajAt
SITtBKS KAOLAI CZ GALVAi
ibma saņemti LCK infonnleMis acM:
res man sfltfto brošim I fssttfv a a i
aram vn esma par ta ļoti ptieais m
paMcIss. Savam saimniekam asmatei
iands stiUtiJls par kottOaista līrfdbSaš
iids i O a nler^aaliBi
baigajā sadi. S a l a u i lĀ tarida J ē l a to-
AtvUā un maoJ
teresi par kominlstteBi. im brdHUa biji
U sitiens naglai «s gidvas. Viņš to ISls-gUt
Mti oa aana Bisi svititonāi «
basBleaT k i r to^ at to pāfiJei
lejlanes amsrlUātīs. tad vil ar,faimiito-ka
lidlba II nlmatin ^^ļojail SM*
dm vtios mfisa tvv&os Imtoilņia «
amerikāņus, attilojot tiem kon^ ļm
kāds tos patiestbi i r , an parSdot f^«B»
kas tos palus Msaidittf s s » kottiaUto
varas. Cara, ka aealsmlrsldt maal in
turpmāk ar kādu no saviem eltiem isoi-vumlem.
loms labas sekmes vēlot»
A l e k s a n d r s B l r k a n s , hSf%
LCK informācijas nozarei pietīme: Ar
lielu gandarījumu atzīmējams, ka IlffiB-as
tautiešu vēstules Ārējās informldjis
.onds saņem katru dienu, kas liecina, Itt
ārējās informācijai darbs i r uz panta*
ceļa.
NOZtBdOI 8IKI7MI
Pēdējā laikā daudziem Izceļošanai}»
dldātiem par diezgan nopietnu kavēkli
Izrādījies tā saukiii Ubfls utvešanās ap­liecību
(Oood stotement) trakums ^
kādas agrākās nometnes. Šādas apliteī*
bas sagāde, sevišķi no tām DP noaisl'
nēm, kas sen Jati Ukvidētas, Uek iseeļe*
šanas kandidātam nosēdēt Augsbucssi
emigrācijas centrā Uekas S—S un valŗlk
nedēļa». Jo daU vispirms mitinājuHM
angļa Jonas nometaēs un vēlāk pārcliii-
Ues uz amerikāņu Joslu. Izceļotājiem šii
apstāklis bfltn nopietni Jāievēro Jau pt-mataometaēs
dokumentējoties. Dalklft
no dokumentēšanās Udz izbraukšanai as
pārbaudi resp. Izvietošanu centru piltt
valriki mēnMl, un pa šo laika viegli it*
spējams sagādāt nepieciešamās apUecIbil
no visām agrākajām nometnēm.
DiemZēl, manā pamatnometnē attieci»
gals IRO darbinieks pukaidroja, ka us*
vešanās apliecību vajagot tikai no pē-dēiās
nometnes. Sāds apgalvojums iznU
dījās nepareizs; lai gan man bija apliecī­bas
par trijām nometnēm resp. tl% ga­diem,
tomēr pieprasīja ari no pašu pir­mās
nometnes. Bīs apliecību nepiedeša*
mu katrai personai atsevišķi un divos
eksemplāros.
Diezgan JflUmus traucējumus sagādi
ari tādi Šķietami sīkumi, kā brUlu iegā­de,
zobu salaboSana utt. V i s u šis lietu
JācenSu Izkārtot Jau laikus, Jo izvietoša­n
u centros, kur tik liels ļaužu pieplfi-dums,
Šo šķietamo sīkumu izkārtošana
nobremzē normālo pārbaudes gaitu pat
vairākām dienām un dažkārt pat nedi*
ļām.
Ikviens, k u Jau puācis vai nodomājis
sākt izceļošanu lietu kārtošanu uz ASV.
lai savlaicīgi an rfipīgi sagauvoju, tad
mazāk bdl neparedzētu pārsteigumu an
nevajadzīgu sarigtlnājamu.
1. T a k a r i b Aiiisbnrg%