Bavarijas Latviesu vestnesis, June 7, 1950

              1
i!
If
ir. Iii
I H
? i:
' i r . ' .
M
i.
i I
i i :
Musu mākslinieku nodomi un panākumi
knmaļā pasaulē
iridjai latvieitt Iniliiras āavē
paitāi^gl larOkot, tā gūst arvien Jau­nus
imimlsus īpaši ASV. T& nule
baletmidstaŗa 0. L&ntiaņa un viņa
kundze» baleta solistes Mirdzas TU*
lakas ierašanās ASV pirmo reizi
ierosinājusi jautājumu par latvju ba­leta
gajtu atsāklaņu šai lielo iespē­ju
zemē* lOkslinieku pāris pagai­dām
gan devies uz Detroitu, kur pa»
zadzttna viņu iesaistlšaiiās turienes
mākslas d^vi. T^ēu ievērojot to,
ka C l k i ^ ddvo baletmeistars R.
Saule» kas Jau rūpējies par vairāku
baleia mākslinieku Izsaukšanu uz
turienĻ un bez viņa vēl baleta so­liste
Valerija Riekstiņa un nupat no
VieUas Iebraukušie baleta solisti Ei­žens
Mežulis un Marta Skujiņa,
iespējams, ka Čikāgā izveidojas ini-ditCMTU
k c ^ kas varētu sekmēt
latvju baleta ansamb}a darbības at­sākšanu.
No līs vienības mūziķiem
Cikigi Jau atrodas pianists Valdis
TMmanis un vljdlnieks Alfrēds Ma-tlions,
bet drīzumā gaida Ierodamies
ēdUnleku J. Adamsonu un latvju ba­leta
ansambļa dalībnieku Jēl&bu
Vimidļu.
Bost<ml darbību uzsākusi Latvju
mākslas aģentūra, kuras nodoms Ir
būt par starpnieku starp latviešu
mfikiliniekiem un trimdas orģanizā-djftni
viņu dažādo sarīkojumu vaja­dzībām
»
Pazīstamais grafiķis Sigismunds
Vldbergi, k u 10. maljfi pārkāpa sa
va mūža ēO. gada sUegsni, dzīvo
Ņujorkā» Bruklinā, un pēc vairā-
Usiiii neveiksmīgiem mēģinājumi^
tagad diirbojas savā arodā. Pazīsta*
mijlem grafiku dkltan Erotika, Kā­rna
Suti!a,.BIlitls dziesmas un Vād-
Ji iidotijam Sāpju ceļam Jubilārs
trimdā i^levlenojls Jaunu krājumu —
Datnls un Odoja, par kura i
aisfvišķā krājumā viņi d
VMIā.
Gleznotājs ITga Alberts aimieties
Takomā, Vašingtonas štatā. Pašreiz
viņš strādā kāda architekta birojā
par zīmētāju un gatavojas rudeni sa­vai
gleznu Izstādei Seatiā. Pašreizē-ais
darba devējs solījies viņam pa­rūpēties
p^ vairākiem gleznu pircē­jiem.
Pķnists Alfrēds Strombergs Hali-faksā
pi^^emts par CBH raidītāja
pastāvīgo kmicertdiriģentu. Sl bai­dītāja
koncertmūziku katru ceturt-
"^^""""""ir^n—I T
lU
i8Ja Jau
^lab­vēlīgs
baltiešiem
ArdilbUkapam Erlingam Sidemam
aizejot atpūtā, ka aliskā majestāte
ZvMrIJas valsts baznīcas augstākā
gana amatā no trim izraudzītiem
kandidāfļiaļ^ieoStusi VēUJē biiil^pa
Dr.0r.mgvl Brfllotu.
Brlliots Ir divu universitāšu goda
doktm, daudzu zinātnisku darbu
autors, Izcils speciālists angļu baznī­cas
vMurē un kā daudzu konferen­ču
delegāts plaši pazīstams visā
krlsttļ^ā pasaulē. Viņa darba un
atbildības nasta nebūs viegla: pacē­lušās
balsis par baznīcas šķiršanu
no valsts, un pirmajā baznīcas sliļo-dē
komunistiem simpatizējošs drau­dzes
delegāts Iesniedza priekšlikumu»
lai sinode pievienotos komunistu
miera deklarācijai Draudzes vado-šf
s pārvaldes vietās iespiežas ievēlē­ti
komunisti l^ču Jaunā archlbls-kapa
deklarācija Majā baznīcas si­nodē
Stc^olmā liednfija, ka zvied­ru
baziilcas vadība ir stingrās ro­kās.
Mito Interesē Briliota nostāja pret
to varu, kns Iznldna mūsu tautu un
apdraud dtas. Savā priekšlasījumā
KKUTA USnf A B0MAN8. - 4» H.'.i ji
BLAZBIA8 APOAOS, 1S90.
Kmtti LHUļt dirboju Utvieša UttrS-tarā
l a i SL gada. B a s m i vleiiā M M -
dsi aa ftenā arudslfā kopā ar Anllāvii
IgOtt, tttlatkl Aaaoifoaa, Bendmpi, viiiš
ar tf«B d«U vtttt tīdojis ari U t e r i n j l
ivInStVltvaifākplevlišotiM pttsltatail-vcf
(ilfliaiiaL Bft Uilņam Ir vēlkaatkas
īpaši, k u ar ipeemsklem Taniftfeni 1 ^ -
la vtpa āri no picmlnitti nUlnItdffSsko*
pas. Vliplnni, viņš no Titton M^tom
draogioa raksta vtsvtoflik, It U rota|S-damiet,
It kā vSlldainist parādīt, ka tiņn
staodarbiBa aokiaas problimit ne iiee*
reioaia tatārā, ne formSlaJi i^ldojnmā.
Labi l i k t a , vēUdI turpināta, UUki pabeig­ta
fakvia, istelktnil - aforlstUka atjau­tība,
asīm lepUkim bagitl dialofi, - to
vli« Leitpi parida ar nenoUediamii f l r -
tvosltiti. Taea šai iķietamaji betprobli*
m« rota^fvmi Leiiņam netrflktt nopiet­nības,
a k i der san UetI virot on pado­māt,
ko viņš pat lipis a i i tava viegli rak
ftljuma on k l viņi to lidarUlt. Otrkirt,
bfldams vrbanlsti, L t i l n i , met, ir tas,
kaai ao visiem Mņm Itdsigailem vlf val-r
i k bagiibnšfa atmiņu par ātāubei ķfnl-ņa
dila trim dirgnmiem — skulei itam,
ttdeni vn radsu malti. Skaldrik Isiako-tlfs,
Lislaš aav piemirsis Latviju Unkni,
vīna UteHUrip tkekurtlju Urakn lavdlsnn
dabi dašv labu reisi devušu j a ne vfer-tlgikis.
tad p o i t l t k i k i i , fmetdtfgl tkali-takis
lappuies šl rakstnieka grimatis
<Zltmsvitkl tfva mijisi).
Ņult raksturotie Snuta Leslņa llteriro
darbu pailmes imitopamu arf'vlņa Jau-aaji
fomiai lanka MSsIkants, ko rakst­nieks
bija Iecerējis Jau priekš valriUem
gaditm, v a l r i k u r t i s u ari fragmtntirl
dienu pārrakto 4 dtl privātt Kwi»ias
raidītāji un CBC valsts raidītājs TO-ronto.
, . i .
Karikatūrists Ed. Kelšs darbojas
par pastāvīgu Hdzstrfidnieku Toronto
iznākošajā iumālā Canadian
Bdfikslinieka pirmais darbs Kans^as
presē reproducēts maijā, kad CBC
Times ievietoju kādu KeiSa šaržu.
25. maijā.Morgana mākslas salcmā
Edmontonā atklātā Ed. KelSa darbu
izstāde, kuras laikā mākslinieks zī­mēs
pilsētas Iedzīvotājus.
HamOtCMiā noticis turienes lat­viešu
kora viena gada JubUejas kon-ceits,
kurā piedaUjusies dziedātāja
Una Karlscme. Koncerta labās sek­mes,
kā ari vairāku jaunu kopi di­bināšanās
Kanādā ierosinājusi domu
par dziesmu svētku sarīkošanu vēl
šajā gadā. Ari Montreālā noorgani­zēts
koris, kas skolotāja Granta va­dībā
Jūnija sākumā piedalīsies Mont-reālas
latviešu baznīcas rīkotajā
koncertā. Vinipegā nodibinātā lat­viešu
biedrības dramatiskā trupa Ju­ra
Dzeguzes vadībā sagatavo Blau­maņa
Trines grēku izrādi Pēc uz­veduma
Vinipegā trupa nodomājusi
viesoties Manitobas Uelākajā vedat-viešu
kolonijā. Dekorācijas lugai da­rinājis
Manitobas universitātes stu­dente
V. Upenieks.
Kultūras chronika
Dsejnleee Velta Sniķere un Diont Hen
t e n - B l i n maiji BBC raidītāji pledanju-ilet
raldUumi par Latviju, k u bija do
mits sk^im. Taji apskatfts Latvijas ģeo
granikali stivokUi un vēsture, un pleda-ujles
ari BBC korii, noskandinot Hente-rt-
Blfira aranšeto Pūt, vljlņi un kidu
līgo diletmn»
Rakstnieks R. Pūriņš leTilltt par lat­viešu
laUnu piritfvl TutUngeni, kur
dsivo franCu Joslu Uolikals mOsu trim­dinieku
skaits, bet gleinotfjs B. Mauriņi
kluTis par maiji nodlblnitis vienigis lāt-vlešu
tautokolu vaditijn. l a j i skoli bēr­niem,
k u mieis vicu vai franēu skolis,
pasnleds tikai latviskos priekšmetus, btt
pirSJiem parasto tautikoiu kurtu.
AngUJi 1. Bonjimiņam piešķirts sudra­ba
kauss Blekpulu m i k s l u galeriji no-tlknšaJi
starptautlskali mikslu fotogra
n j u l s i t i d S . T i ir augftiki balva sa
oendbi, kuri pledaUJuHes autori no ABV,
Kanādas, Vieljas, Franoiju un d t im val<
stim.
Niklāva Btruūku glesnu Via dolorosa,
k i sinims, Zviedriju latviešu svētcelnie-pasids
rakstīt, llds šogad pabeidsis un,
paldiM Dievam, leraudSIJIs t i leiplešanu
grimatS»
Vai tikai vieglu roku rakstīta Interesan­ta
lasimvlelat — Protams, bes plespleša-nis
iķinim lapu pie lapas, raitaji stistl-
Juflli lasdaml Hkamu atoatu« nĒJoii ro-
Jnins^ kam nevajag nekida sevišķa le-filkumal
Bot Kauts Leslai vēlējies dot un devis „
vēl dauds ko v^Mk, k u paceļu p i r i , k i punledsa pivestam PUam K U Bomi.
salstigai luimvielal ^splrms, t i Ir rs- Tagad Svēa gada centrili komiteja pa-ienis
Latviju koniervitoriju un da}ējl riņojusl, ka lakrilBs mikslu IssUdet i f l -
arl latviešu m i s l k u pauules dsive vis- rija Bomi pleņēmuil ari Niklāva Strun
p i r . T u Ir novads valitt laika kultūras | kes gleinu Dievs, Tava leme deg« Olema
loki, k u M īsteni Uteritflri llds 81m vēl iecerēta Jau 1S44. gadi LatvlJI, bet pa-neblJa
skarts. LeslņS te nu Ir sekniilgs beigta l»47. gadi Zviedrija, pēc kam bir
pionieris, un ar to viņš IspUdlJls UtvieSu j t a i izstidiu Maimē un LnndI. Bomf»
rakstniaka ganikumn ^ m t masu ki|lta-|jnriju prasību bijušu visai sungru on
r u vēsturi (lai |»iMod Jaunie trimdu |e-ijļat lta|u mikslInleU, kam senu sakri-nlJl,
- rectnsents kiast patriotUkst). T i - l i s mikslu tradīcijas, usņemtt Isstidē
l i k , -» Isvēlēdamles naivo (paridits var- Ukal neUeU skaiti.
bat p i r i k naivsl) lauku JaunekU, latviešu I Dsejniece Zenta Liepa, k u pēc pircel-bira
bērao, p i r romāna csntrilo llgam,|ianis no Vircburgaš dslv ^
gadIJuflia dē| atvesdams vtea ar viņa da- i devusies us A8V.
0. KAMPES VņļjfETE UN ZĪMĒJU
b u doto talanta Latviju konservitoriji»! c. Vintera universitttm apgids Heldel
bet romina belgis pēc pIrmaJSm apigi-1 bergi Isdevis Bmsta Frenkeja Dle Balti-kajiffl
lētim personiskaJi dnvē un plr-lscfaen Bpracben, Ihre Beriehungen Ineln-majim
aobilēm radīšanu darba problē-1 ander und sn den indogeimanlsdien
mu labirintos šo JannakU atkal alsves-1 scburesteridlomsn als Blnfabrung la dle
dams un Isdsledinidanu tēva pagasti, Le-1 Baltlscke 8pradienwissenschan. ladota ari
ilņš bes k i d u usbisibu lesunē romina I gomu prot, A. L Melkolu Blnfabrung In
Idejisko saturat ari latviešu mflslku i « - ( d u vergleldiendf Btudlum der slavlsdian
nijs nik no semnieku n i c i j u , ari viņa I spracben ar slivu un baltu valodu saU-radošais
darbs, ristoidamlu pUsētu kul-1 drinijumn. īsgauvota ari Lietuviešu
t d r i , vleglik pallds atrast ceļu pašam ns| rakstu valodu virdnica.
sevi, savu miksUnledsko botibu. Ja Is-klausis
taJBs balds un slmņis, k u pUsē-a
vairs nav dsirdsmss. T i naivais, Mvi| PAZIMOJ
miksli nedrošais l i n l s Verbēns romina| M^am^^*
belgU top par problēmu nesējat meklēt LATVUAS PĀRSTĀVJIEM UN
un atrast HVI, legat savi miksli dabte- ABONENTIEM
kumtu I
M e l l i U ntn» togremdUmni — to D.-|Pailļio)uB, ka, likot ar i . (. I t . Jfi
i r a t * . W i & i f f l H i 5 E ™ »•«««• itaaOm Ttenl»! lamalBltui
dliaiiV «n Mvlt atrtlaaa. S l i t t i aiivliuio daun t A n t i v J i u on individuālot abo-
Dvēselei, šai dISeiltIgaI karalie­nei
» Ir pamats cerēt us usvsru p i r
naidīgiem spēkiem, kaut ari pavi­sam
tļ^ esamību plēksnē.
P l l o s e f s .
Citā esamības plāksnč, pāc izie­šanas
no miesas grausta...
Kā dvēsele pazuda no llķa« nav
zināms. Kā apstājies pulkstenis no-
Idusa, izdzisa personība un apzinā­tais
„es".
Dvēselei bija Jauna pašapziņa, uz­aususi
atraisīšanās mirkli. Tā valis
nebija personība, bet pāri tai -» vis-aptvere,
visizjūta, visziņa, v i ^
tence. Ne Icā aukstā zibens konden*'
sētam elektrības kamolam, kas lido
un eksplodē, bet visam cauri snie­dzošs
nemateriāls spēks, neieskauts
laiktelpā, sevi suverēni, kā Jau gars.
Pirmā Izjūta, ka te kaut kas ap­kārt
risinās: it kā dzirdama sīkšana
im q)rēgfišana, laikam līķa kremā­cija.
Tādu dedzkiāmo Ir valrāM ek­semplāri;
to atliekas saber koUektl-vfi
grabošā kastē. Tad sadala pa ur­nām.
Tēs liekas zilas, viias vienādas.
Viq>ār krāsu izJQta Ir zilganblāva, kā
debesim. Un tad urnas saliek rindās
un nogrāb atslēgas. TāUd tās, ar sa­jauktu
kaulu pdnu atliekām, kādu-reiz
atkal dlfis. Pagaidām šl izJUta
ir beigusies.
Dvēsele JOtas pacelta lidojumam
Nākamā nojauta «-> itin k i te batu
telpas, kur kfidurelz dzīvots. Tur
mājīgi troksnis, trauku, glāžu un
pudeļu šķindoņa un tikko aptvēra»
mas balsis, kā zvirbu}u čiepstēšana:
,3Ua lāga virt. Vai es ko laku?
lEfIja viri kā mieU. Viņam bija par
maz sirdsapziņas. Vai es ko saku?
Neģēlis viņš bija. Ko lai saka sieva
un tris bērni? Netiesājiet, lai paši ne­tiktu
tiesāti! Vai es ko saku? Ai, all
Dzimtenes smilti viņam labi būtu
gulēt. Kas urnu tagad aizvedis uz
dzin^ni? Ak, dzimtenei Sveicināta
tālumā!"
Savādi kļuva dvēselei, JauM tādu
čiepstu JOkli. Viņa atgriezās kolush»
bārijā pie zilās urnu rindas, un ta­vu,
— to ar iegravētiem bui^tlem
P. G., ņēma sev līdz. Paņēma, lai ap­glabātu
dzimtenes tmlltfijā.
Lidojums pāri JOrai kā Izklitam
zilganam audeklam un tad cauri līdz
mākoņiem celtai blīvai dzelzs plāk­šņu
sienai norisa kā pa zllgu miglāju.
Un nevarēja vairs nojaust dzimteni,
repējusi māla vai gllzda garoza, fat
būtii necienīgi zilo urnu rakt un ap»
bedīt Vietām ari atvērusies tlxe)a
akači mirgoja starp ciņiem un ii»
dritu mežfiju celmājiem. Um|d l i
nebija vairs godīgas vietas!
Te vairs nebija agrākās dzimtenei,
kur svešumā sadrupušie kauli varēta
godam mierā atpūsties.
Ari dvēselei nebija paliekama mit*
i nojautas, un viņisĻ aptvērusi umiĻ
lidoja tālāk.
Pāri tādām, kā ķēiu suņu būdfimi
bOdu grupām un ciematiem, no kuo
ŗlem pacēlās svešādas, it kā ērmoņl^
ku spiedzienu, bābu un bērnu vak
manu un vepru kviecienu skanat
„ParadIze, paradīze, pa-ra-dl-zel^.**
Tad, likās, nāca mēmais beq{ali
plašums, kas uz zemes tertēm mēdzi
idmēties par Priekšāziju, kura centn
ir atmiņā pamodinātais vārds, ko
devuši kādreiz tatāri — ^Mas-ka-
va..."
Līdzenumā ap to nāca no lejis kl
garaiņi dīvaini kluss ciešanu vaid^
kā sievietei dzemdējot Un ari ap pil*
ietas sienām kā tukšā bišu stroplg
karhēja mOšu sīkšana un it kā zvē*
Uttii pa tukšu mucu, kas atgādināja
vftrdu „bads, bads, badi!'' Un tā vii*
apkārt
Bet udcalnā, starp c^tra tonslenL
IzUkfii dunot bezbēdip prieks,¥u
ievUkušās dzirei vai Ugsmās kāzāi,
viņš ari uzsvēra komunisma lielo
ie^kiu pasaulē, pasvītrodams, ka
pienācis laiks Izlemt, kurā pusē no-itttlei.
Briļlotam Ir daudz draugu
ari katolu baznīcas aprindās, kas ta­gad
Austrumeiropā Iet mocekļu ceļu,
un idņš arf apzinās, ka īsta baznīcas
vadittja ceļš tagadējā cīņas laikā Ir
marttrlja.
Jaunajam archiblskapam nav sve­ša
ari mūsu tautas traģēdija, ko viņš
apliecināja sarunā; vUfi pieminēja
ari, dk dzilu Iespaidu uz viņu Ik rei­zi
atstāj tikšanās ar mūsu archibls-kapu
Dr. T. Orinbergu. Runājot par
mūsu garīgās dzīves izveidošanu
Zviedrijā, Jaunais archiblskaps ne-nottājas
pret mūsu nacionālās baz­nīcas
Izveidošanu zviedru baznīcas
paspārnē. Ja to izdotos īstenot,
būtu pamatakmens mūsu kultūras
un tautības saglabāšanai šinī zemē.
^pat viņam nav iebildumu pret
Baltijas studentu stipendijām teolo­ģijas
fekultātēs, lai gan zviedru par­laments
tās noraidījis. Ari mūsu
mācītāju uzņemšana zviedru baznī­cas
darbā būtu atrisināma, ja pār­varētu
valodas grūtības. No mūsu
baznīcas viedokļa, protams, nebūtu
vēlams, ka mēs pilnīgi iesaistītos
zviedru baznīcā, lai gan dažu mācī­tāju
iekļaušanās varētu iespaidot sa­vukārt
pašas zviedru baznīcas nostā­ju
tanīs jautājumos, kam kardināla
nodme mūsu turpmākajā likteni.
Novēlot jaunajam archiblskapam
drošu roku vadīt Zviedrijas baznī­cas,
Jāatzīmē, ka viņa uzruna lielajā
baaalcai sanāksmē aicinātiem Bal­tijas
baznīcu pārstāvjiem liek cerēt
UZ zviedru baznīcas atsaucību mūsu
^ ā par savas valsts atgūšanu.
Frāv. a SaUmii
to noSēlot, var ari saprasl aatori vēlHa-nos
katri slņi ietvert romāni ninniml
k i r t im vlio to, kam sakan ar Iecerēto
sliatn. Dot Utvijas konservitorljas dar«
ba Sķērtsriesuma, -» tas Letiņam šorets
salvenals, lai adejsdl literāri tormi do-'
komentēta tos n fadnt JŪ§ kontervitorl-
Jaa vēftnrē (protami, rakstarlfo kone«n-l
trējot daioi ladoi), kas neatkirtojami
salitis ar prof. ISsepa VItoU virdn. T i -
pēe veikli, oat |otl veikli konservitorijai!
midbas iplkn nn elta latvieša mCiiiHa
portreti, paUesn mu amisantn sava b ii
notikomn lekļanšana slieti, — dUkurt]
pat pavisam mas p i r t r o i l t i v e l i i , kon-lervltorlitn
on eitn mikillniekn bohēma,!
R i s i dslrdēd gan pattei^ gan lafodrotl
abonements samakati, lai neceltos
lArtrauknms aviia piegādē.
Latviešu mSkslinieki piedalīsies
Kanādas baķta festivālā
VĒSTULE LATVIJA REDAKCUAI
bet baiga izjūta uztvēra ko IKīži Tur dvēsele ar urnu nolaidās it ka
svešu, eiraziski-mongollskā murdoņā, atpūtā pašā Jautro ļadžu vidū. Tie
k^ nāca no lejas. Reti no zemes dzl-|uki^ i^iedēti un Izšķīda uz visām
ves laikā dzirdētiem vārdiem sasnie-l pusēm. Bija nojaušami dīvaini klie*
dza satraukto dvēselei gara kodolu: dzieni: nBumbat bumba, spiegs, no«
„GlābJietl atbrīvojiet no vergu pa- devība, diversija! Ķeriet, šaujiet, iz«
radizes un komūnai ipailēmr* Sli nldnietl"
vaimanas nāca U kā no Izvandītai un tiešām. Izklīdušie atkal salasl-skudru
pūžņa, W no lapaeņu pftrk-jg| kopi, n^taudz mirkļos satvēra
iemjcas iemetuši^ baznīcu topu Uflo urnu. Iegrūda m f l ^
korēs vai nodedzināto māju dūma- bala etobrā un Izšāva . . . Dvēsele
I nemaldīgi sajuta šāvienu no itrāvo»
Visa sn^tainā zemīte, bez augu huma ap sevi un no dobjās rūkoņai,
ēnas un ūdeņu valgmes, Ukāt kā i a - | b i bija dzirdēta zemes dzīvei pe­riodā,
kad risinfijās karš.
Dvēsele ar urnu lidoja pāri kalnā-iJlem,
pāri bezgala plašumam aiz
ļtiem, kur daudz upju un it kā no
alām lejā dzirdami skaidri saprota-
I mi, kļdreiz dzimtie vārdi: „Vediet
I mūa atpakaļ mājās! atpakaļ mājās!
dzimtenē!''
Halifaksā nodibinātajā Irēnes SiKia^, b^eilaCso?t — " Wit k«ii vSli^n !n^onJktnfJm«o' ;f!o?n.i1 ^-.T . ^ ««G. olottšia l«kaa tb^a rleiatra s«tnun-eilmētalt
Risas mdeni llHfkaU tēlojums ^ijē patlaban ir Jau pari par zou _
is. nodali, - U i ir salvenals, k u pioiek skolnieku, un ar nopietnu pieeju sa- zultātus vēl neizpauž, bet Olovers plja ifiviena gaisa strāvai dotaii vir-p
r i t i ņo a romina, on t u ari "««ļj» darbam abi mākslinieki Iekaro- pēc pārbaudes izteicās, ka viņš uz- Pdena . . .
dē uzstājās kā viens no pēdējiem Un kad lejā bija nojaužams atkal
(tā sākās Vankuverā un beidzās Ha-1 zilganais paklējs, dvēsele ar urnu
lif aksā) un izturēja to spīdoši Re-1 cēlās augiup un augšup, laikam tāds
pareltl nsmlnam, autora nodomn par t l - ; uaiuauiouim<iivowiM^.%4 v-
IBU priortatet knltOrvērtturiiko svari- Juši netikai Halifaksu, bet visu pie-
' ^ ^ M . M ^ . JGras provinci. Viņu sarīkojumi
bOtttko Letiņa f o m i i i i recenilju siku-1 mā Halifaksā nodibināta pat ipaša
S!br.^!L'**"Č* ¥ Itēlojami uikmeu vis- baleta ģilde ar mērķi atbalstīt mo-
Pa'TkattjIri!"! un materiāli GotSalkji Jaunno-l
l f l l Protams, var mOia konservitorijat dibināto baletu, kurā bez dibinātā-vitoriitn,
kas šai romini Iešāvis Anato- nieki. Sajā ģildē darbojas vairākas
**^'J;*'!55.^*^HiJ^ *«Mi no- Izcilas Kanādas personības un tā Jau S r i ^ W M f r & •nateriāU atbalstīt jauno
nieka asOevams ar cltfido talonu l e v M . I baletu.
Novembri Montreālā notiks trešais
Kanādas baleta festivāls, ku|^ pie­dalīties
aicināts ari Gotšalku balets.
Kanādas baleta festivāla apvienība
[šajā pavasari pārbaudīja visas ple-l
i n l s B n d i l t l s .
BALETA KURPĒM PĀRI
KONTINENTAM
Saldera Velsa balets, kur darbojas teiktās baleta trupas, izsūtot uz vie-ari
Harijs Plucis, ^ptembŗa sākumā
izbrauks 16 nedēļu ilgā turnejā uz
ASV un Kanādu. Tris nedē]as balets
sniegs izrādes Metropolitēna operā
Ņujorkā, pēc tam apmeklēs Sanfran­cisko,
Losandželosu, Cikagu, Balti-moru,
Ņuorleāmi, Denveru, Filadel­fiju,
Kllvlendu, iDetroitu, Cincināti
un Bostonu. Atgriešanās Eiropā pa­redzēta
16, Janvāri 1951. gadā.
tām savu pārstāvi Gloveru — Kanā­das
baleta autoritāti un Kanādas fil­mu
pārvaldes locekli. Pārbaudā­mām
trupām bija jāsniedz program­ma
vismaz ar vienu oriģinālu un
vienu klasisku iestudējumu, pie kam
no\'ērtējumā ievēroja oriģinalitāti iz­domā,
precīzu izpildījumu, piemēro­tus
kostīmus, scenāriju un mūziku.
Gotšalku Jaunais balets šai pārbau-skata
Ireni Apini un Juri Gotšalku i Augiup, kur no sendienām atcerē
par labākiem klasiskā baleta dejo- bija Jau&uni divēji mirdzošu mig­tajiem
ne tikai Kanādā, bet visā Zie- žņu greizie rati, lieUe, un mazie, un
me]amerikā. Juria Ootšalks parā- pēdējo ilkss galā kā lākturis -
dijis sevi ne tikai kf de- spodrā Polārzvaigzne. Bet tad, tt-
Jotāju, bet ari kp i f p | | ^ admi- Uēi, netālu no šis zvaigznes, ilksīm
nistrātoru, skolai ^ iMēii Izveklo- it kā kaut kur atduroties, lidojumi
Sanā. Irene Apin% IpMama izcila UugSup pārtrūka. It kā zemes dzīvē
dejotāja un krietna pifdifoģe, ai^e- Ualva nirējam atduroties smilšainā
cinājusi ari krietnas d ^ s s chore- P P ^ dibenā . . . Vai ari kad gāzei
ografijās. Viņas Bēthovena BHēnes- pUdIts balons, palaists augšup, nekur
nicas sonātes interīnretējums ir visai i^^tiek, bet trisuļo pie griestiem vai
nozīmīgs izdomā un iaildljumā. Ļoti ^^s-labu
iespalduatstāja Čaikovska Gul- Dvēsele pēkšņi izjuta, ka tālāk
bja ezera otrais cēliens, kurā bez lidot nav ļauts, un te ir it kā kādas
UelislMs technikas abi dejotāji uzrfi- valstību robežas, kurām nav pārejas,
da ari ievērojamu progresu tēloju- « ^ ^ . .
mā. Ar saviem abiem pas.de-deux vi- pēršalca kāda senu
ņi patiesi atstāja auditoriju „bez d- r^5^ ^ ««^a, it kā atkal
pas". Viņu skolnieki — trupas da- P^^^otas sievišķas mīlas fluīds,
llbnieki sekmīgi atbalsttja savus va- H ^ Pie auss, teikta
ditājus un atestējās par labi discipU- pazīstamai
nētu ritmisku viiSbu. levērjot ^ ^ ^ ^ M ^ ' ^
īso trupas pastāvēšanas laiku, paii-tt.'^t^^tSfJ^'* . ..K?^*^. .^'T^ ^ laugšas vēroju. Dod nu man savu zilo
urnu. Tā tagad pieder man. Tevi
pašu es atbrivoju bezgala lidoju-kumi
bija pārsteidzoši
Sen-Džonā, maijā.
triki CMv» • • •
Ctoptaijums aeķoil
mi)i
rstotuift
dotai ap
VU?u I
bQt i
vidja.
mi, grflti
tiem
nometnes
atpakd
tiiiatts,
iadzšļa
laoka «ai
abfa
miogs*
VUcieni
Bila. gara, mlŗ
Ievietoti
juku j
fii kaut
tenl
> l i j a i^
^Usoīt,
Mviui
ar;-
mīļļ