Bavarijas Latviesu vestnesis, March 6, 1946

              1946. g. 6. marti Latvieša Vēstnesis
Sarkanie pieprasa
zemi savas armijas ^
barošanai Austrijā
Austrijas valdībai, 'amerikāAu, ang­ļu
un franču okupācijas iestādēm un
UNRRA's vadībai lielas: raizes sagā­dā
jis padomju '; pieprasījums; par
60-000 akru lauksaimniecībai noderī­gas
zemes nodošanu Dienvidaustrijā
sarkanai armijai apstrādāšanas vaja­dzībām.
Krievu pieprasījum3 iesniegts
Austrijas valdībai bez sazināšanās ar
Sabiedroto kontroles padomi, pretēji
agrākam nolīgumam, ka no Austrijas
neprasīs pārtiku okupācijas armiju
barošanai. UNRRA's pārstāvji ie­skata,
ka 60.000 akru zemes nodo­šana
krievu karaspēka barošanai re­zultātā
panāks Austrijas apellēšanu
pie ASV pēc pārtikas. Tas nozīmētu,
viAi saka, ka amerikāņu fermerim būs
jābaf0 sarkanā armija. Var izprast,
ka Rietumu lielvalstis uzskata pa­domju
pieprasijumn ne tikai par vie­nošanās
laušanu, bet arī par norādī­jumu
tam, ka Padomju Savienība ne­domā
izvākt sava okupācijas kafa^
ftpēka lielāko dalu 'no Austrijas vis­maz
vienu gadu. ' Aprēķināts, ka no
60.000 akrii gada laikā'var pabarot
100.000 karavīru.
Sagaidāms padomēs disputs '
Krievijas praksi pārtikt no Iekaro­tās
zemes visas Riitumu lielvalstis
līdz šim oficiāli ignorēja, bet tās vis-pēdējā
rīcība var novest pie nopiet­niem
argumentiem Sabiedroto pado­mē.
Angļu un amerikUAu okupācijas
spēku pārstāvji izteikušies, ka, pēc
vinu uzskatiem, viens no galveniem
iemesliem, kādēļ Krievija patur ap­tuveni
150,000 karavīru Austrijā, ir
pārtikas trūkums pašā Krievijā. ViAi
saka, ka sarkanās 'armijas skaitliskais
stipruhis Austrijā var ievērojami sa­mazināties,
ja Krievijā šogad būs la­ba
raža. Ja raža būs slikta, vifii do­mā,
krievi sayu karaspēku var vēl pa­lielināt.
Krievi, taisnojoties par tik
liela karaspēka atstāšanu Austrijā,
pasvītrojuši Austrijas denacifikācijas
gausumu, un padomju zii^ojumi runā
par„pagrldes nacistiem" un par „pie-augošiem
fašistu draudiem." Savieno­tās
Valstis, Lielbritānija un Francija,
kuru kopējais (^upācijas kafaspēks
skaitliski ir mazāks par pusi no krie­vu
karaspēka, turpretim nacistu
draudus Austrijā nesaskata un pārlie-ciniitas,
ka tālāka okupācijas kafa-spcka
samazināšana ir attaisnojama.
The Stars and Stripes
^^Nestrādājošam pārvietotam personām pārtikas
deva jāsamazina,^* ierosina Sabiedroto pārtikas
Ķeriet zagli!...
• • ^ • _ • •
(Turpinājums no 1. lappuses)
patstāvīgās vienībās arī negribēja, jo
tas būtu nozīmējis atzīt nacionālu ar­miju
kodoliis, kas vēlāk varēja kļūt
bīstami. Tā šos nedaudzos brīvprātī­gos
ieskaitīja vācu '„SS" vienībās un,
viiMem par lielu sašutumu, ietērpa
,,SS" uniformās. Vēlāk jau itin vien­kārši
tā rīkojās ar visiem p i Q s p i e -
d u k ā r t ā mobilizētajiem ieņemto
apgabalu vīriešiem.
Apgalvot, ka šie piespiedu kārtā
mobilizēile ļaudis līdz ar to būtu kļu­vuši
par īstiem „SS" -~ par „NSDAP"
partijas kafaspēku ir vislabākā ga­dījumā
laktu nezināšana, bet slik­tākā
gadījumā netīra propaganda pēc
Gēbelsa receptes, kur viens apgalvo­jums
noder otraml par pierādījumu.
Tālāk daži vācu žurnālisti apgalvo,
ka baltu tautas caur un cauri vai vis­maz
tā viAu dala, kas tagad aizgājusi
.no dzimtenes, esot fašisti. Še jāpie­zīmē,
ka katrai tautai pēdējos gados
bija sava fašistu saujiņa. Lai atcera­mies
Lavalu, Mosliju, Degrellu, Kvis-lingu
u. c. Bet vai šo ļautiņu un vii^u
nedaudzo piekritēju dēl kāds ņemsies
apgalvot, ka franči, angli, belgi un
norvēģi ir fašisti? Būtu- nepatiesība
apgalvt)t, ka baltu tautām nebūtu bi jis
neviena šāda veida ^avantūrista. Bet
vai spriedums par baltu tautām tādēļ
lai būtu citāds kā par iepriekš minē­tām
tautām? B'ez tam jāpiezīmē^ ka
latvieši savā laikā dziļi apskauda
vācu okupētās Rietumeiropas valstis,
kur pretestības kustība varēja saņemt
aktīvu palīdzību arī no pārējās brī­vās
pasaules. Katrs, kas kaut cik pa­zīst
Baltijas apstāklus, to ar! sapratīs.
Lāga vācu žurnālistiem, kas mūs
cenšas pataisīt vai par visu ļaunumu
sakni, derētu atcerēties, ka garnadža
sauciens — „Ķeriet zagli" ņe vienmēr
dod panākumus. - Ganu Jankas patai-sTšana
par kautii^a' vaininieku, nu­dien,
kaušļa sadauzītai acij maz var
Udzēt. ' S.
Sabiedroto iestādes spēruSas solus
Vāciju un Austriju apdraudošās pār­tikas
Icrizes novēršanai Angļu okupā­cijas
joslas komandieiis feldmiiršals
sērs Bernard» Montgomerijs, kā no
Berlīnes ziAo „INS", sagatavojot mi­nistru
prezidentam Etlijam steidzamu
pieprasījumu paātrināt pārtikas ieve­dumus,
lai tā aizkavētu šopavasar vai
vasaras sākumā angļu joslā paredzamo
badu. Frankfurtas radiofonā, ziiio
„AP", teikts, ka īpaša pārtikas komi-tejorkufā
ietilpst amerikātiu, angļu
un franču pārstāvji* pēc 10 dienu
brauciena pa Rie4umvāciju konstatē­jusi,
ka smaga darba strādniekiem vē­lamās
palielinātas devas neizsniedz.
Kpmiteja tiem pieprasījusi lielākas
gaļas un citas devas. „Fran6ū joslā de­vas
bija jāsamazina kviešu trūkuma
dēl. Lai gan vispārējais stāvoklis uz­labojies,
pie Hērniem franču joslā iz­manāmas
nepietiekamas pārtikas se­kas.
Patlabanējās devas katrā zi6ā
nav samazināmas," bija sacīts radio­fona
ziņojumā. Tam vēl bija piemiti-nāts:
„Komiteja tāpat iestājas par
pārtikas devu samazināšanu nestrā­dājošām
pārvietotām personām." Sa­biedrotie
paredz jaunas grūtības ar
iedzīvotāju pārtikas vajadzību apmie­rināšanu
Austrijā, kurai jāuztur 4
okupācijas armijas. Vīnē vairs nav
iespējams izsniegt arī minimālās 1550
kaloriju devas dienā. Galvenās grū­tības
ir tās, ka dažas okupācijas va­ras
bieži vien nespēj pildīt savas
saistības pārtikas piegādē, lai gan Sa­vienotās
Valstis savu dalu spej pie­gādāt
vienmēr.
The Stars and Stripes
(Turpinājums no 1; lappuses)
bojāja 2 angļu lidmašīnas. No tām
11 „Halifax'* bumvežu iznīcināti
Kvastinas lidlaukā, kur starp dego­šām
lidmašīnām atrasts viens nogali­nāts
žīds, Terroristi citos lidlaukos
iejaucās laužu barā, kas atstāja lid­lauka
garnizona kinoteātri, un meta
granātas uz lidmašīnām.
E I i p te s 71 g. V. ministru prezi­dents
Izmails Sidkijs Paša „AP" pār­stāvim
Kairā deklarēja, ka „jautāju­mā
par ārvalstu karaspēka palikšanu
jebkurā Ēģiptes daļā kompromisa nav
iespējams." Ēģiptes valdība gatavojas
sarunām ar anglii ivaldību par 1936. g.
noslēgtā anglu-ēģiptiešu līguma revī­ziju.
Ar šo līgumu Anglijai bija at­ļauts
atstāt savu karaspēku Ēģiptē
vēl uz 10 gadiem. ..Okupācijai jāiz­beidzas,"
sacīja Sidkijs, „Ārvalstu ka­raspēka
pastāvīga atrašanās mūsu ze­mē
ir pretrunā ar Atlantikas chartu
un ar Sanfranciskas deklarācijām.''
ASV bruņoto spēku vadība Franķ-furtā
pie Mainas 27. febr. publicēja
sarakstu 57^ apstiprinātām militārām
pašvaldībām Vācijā un Austrijā, ku-fās
dzīvos amerikāņu karavīru ģime­nes.
3^ amerikāņu armijai pakļauto
vienību karavīru piederīgie apmetī-sies,
starp citu, Fuldā, Rēgensburgā,
Filsekā, Landshutā, Ambergā, Augs-burgā,
Nei-Ulmā, Štutgartā, Kiaselē,
Bad - Mergentheimā, Heidelbergā,
Berchtesgādenā, Veldenā, Bambergā,
Baireitā, Nīrnbergā, Fīrtā un Minehe-nē.
Aviācijas karavīru ģimenes dzī­vos
Vīsbādenā, Erdingā,, Hanavāi Bad-
Kisingenā, Kaufbeirenā u. c. Gitu vie­nību
karavīru ģimenes; — Brēmenē,
Mannheimā, Vīrcburgā, DarmŠtātē u,
c. — F r a n c i j a s vaidība naktī uz
L martu slēgusi savu robežu ar Spā­ni
ju* bet Spānija savukārt, to paredzē­dama,
aizsteigusies priekšā un savu ro­bežu
ar Franciju noslēgusi jau 2 die­nas
agrāk. Franču valdības rīcība par­tiju
vidū radījusi asas domstarŗiības.
Francija tagad nevarēšot saņemt spā-
Au kartupeļus un apelsīnus, ar kuriem
tā līdz Šim papildinājusi savus trūcl-
„Latviešu Vēstnesi" piesūta tikai
abonentiem, kas abonementa nau­du
samaksājuši uz piriekšu/ Abo­nementa
un sludinājumu maksā­jumi
piesūtāmi „L a t v i e š u
V ē s t n e s i m " (Latvian New8
Bulletiu), H o t e l C o n v l k t,
D i i i i n g e D 0 n a u , Bayern
(13b), no a m e r i k āri u okupāci­jas
joslas iu* p a s t a naudas
p ā r v e d uml em, no a n g ļu
okupācijas joslas nauda piesūtāma
i e r a k s t ī t ā s v ē s t u l ē s „Lat-viešu
Vistnesim'VDillingenā vai ar
p a s t a naudas p ā r v e d u ­m
i em L i d i j a i D r a v n i e c e i,
Latvian Camp, „Frisiche Quelle",
Hiddesen bel Detmold, Lippe (21),
atsevišķi par to paziriojot izdev­niecībai,
no f r a n č u okupācijas
joslas — ,jLatviešu Vēstnesim"
Dillingenā re r a k s t i t ā s vē­s
t u 1 ē 8. Abonementa maksājumi
par maiju un jūniju jānokārto līdz
15. aprīlim.
Visus maksājumus var nokārtot
arī jiLatviešu Vēstneša" tuvākiem
pārstāvjiem, kuru vārdi un adreses
periodiski publicēti laikrakstā.
Laikraksta pārsitāvjiem un komi­sionāriem
ik nedelasi norēķini jā­piesūta
vienīgi J^tviešu Vēstne­sim"
Dillingenā,
gos pārtikas krājumus. Savienotām
Valstīm un Lielbritānijai Francija 27,
febr. nosūtīja notu, pieprasot kopēju
attiecību pārtraukšanu ar generālisi-ma
Francisko Franko spāAu režīmu.
— Starptautiskais miltārais tribunāls
Nimbergfi noraidīja Joachima fon
Ribentropa lūgumu aicināt par aizstā­vības
lieciniekiem Vinstonu Cerčilu
un Francijas pirmkafa valstsvīrus, ie­skaitot
bijušo ministru prezidentu
Eduardu Daladjē. No nacistu bijušā
ārlietu ministra iesniegtā 38 liecinieku
saraksta tiesa nosvītrojusi 22 vārdus.
Apcirpjot ari Hermana Gēringa un
feldmaršala Vilhelma Keitela piepra­sīto
liecinieku sarakstus, prokuratūras
aprindās pareģo, ka 22 apvainoto kafa
noziedznieku aizstāvību varēs noklau­sīties
7 nedēļās. Krievu prokuratūras
apsūdzības nobeigumā 33 g. v. lietiy
viešu rakstnieks Ābrahams Suzkevers.
bāls un ar acenēm, atstāstīja tiesai
vācu mcvodes, ar kufām Vilnas žīdu
iedzīvotāju skaits 2 gados samazināts
no 80.000 uz 600. Drebošā balsi vliiš
ziņoja tiesai, kā vācu kareivji ielau­zās
žīdu slimnīcas dzemdību nodaļā
un nogalināja zīdainus, ieskaitot viiia
2 dienu veco dēlu, kufa lūpas smejo­šais
„SS"-vīrs iezieda ar indi. Padom­ju
palīgprokurors L. Smirnovs de­monstrēja
vāciešiem atņemtos medi­cīniskos
dokumentus, kas liecina par
sieviešu sterilizēšanas un vīriešu
kastrēšanas eksperimentiem Aušvieas
koncentrācijas nometnē Polijā. 15
meitenēm vecumā no 17—18 gadiem
ar elektrisko strāvu un X-stariem iz­nicināja
dzimumorgānus; Pēc hormo­nu
iznīcināšanas cilvēks mēneša laikā
kļuva vecs, un meitenes pārvērtās ne­varīgos
radījumos, kas izskatījās 70
gadu veci. — Augstākās ķīniešu mili­tārās
aprindas Čintsinā, 27. febr, no
Sanghajas ziAo „AP", neoficiāli no­rāda,
ka krievi, tai vietā lai sagatavo­tos
evakuācijai, pieved kuģos Daire-nā
un Port-Arturā jaunas karaspēka
vienības, tā izrādīdamas nolūku pa­likt
Man dŽuri jā uz ilgiem laikiem.
Ziņojumā sacīts, ka nekas nerādot uz
krievu evakuāciju, bet, tieši pretējie
krievi pērkot japaAu mājas un citus
īpašumus un sūtot pēc šāvām :ģime­nēm.
Neskatoties uz Cangkaišeka no­rādījumu
tautai pārāk neraizētiesi
publiskas demonstrācijas pret turpino­šos
krievu okupāciju pieaug. Nan-kingā
demonstrēja pāri par 10.000 ķī­niešu.
Šanghajā 7.000 demonstrantu
aizsoloja līdz padomju konsulātam
un apmētāja tā ēku kartupeļiem.
Tūkstoši demonstrēja Cungkingā,
Čengtu un citās lielpilsētās. Ķīnas in*
formācijas ministrs Vu pilnīgi norai­dīja
padomju radiofonu uzbrukumus
par - to. ka studentu demonstrācijas
pret krievu okupāciju Mandžufijā^ or­ganizējusi
Ķīnas valdība. Vu sacīja,
ka valdība mēģinājusi atrunāt demon­strantus.
Vii^š informēja, ka valdība;
29. janv. prasījusi Krievijai par tās
plāniemMandžurijas atstāšanā, bet
Krievija vēl nav atbildējusi, — Ko­munisti
Islandē pasākuši kampiiiu,
lai atbrīvotos no Jslandē vēl palieko­šiem
1.000 amerikāiiu karavīriem.
Pretamerikāfm kampaņa sākās jau
pag. gada oktobrī, kad ASV ārlietu
ministrija mēģināja Islandē dabūt ba^
zes uz 99 gadu īri. Savā laikā ame­rikāņu
garnizonā te bija pāri par
50.000 karavīru. >— Krievija 26. febr.
konsolidēja savus bruņotos spēkus
vienīgā „tautas komisariātā" un iz­meta
vārdu aizsardzība" no tā no­saukuma.
Josefs Staļins, ziņoja Mas­kavas
radiofons, kļuvis par jaunā
,J*SRS brui^dto spēku tautas komisa­riāta"
vadītāju. Tālāk bija ļteikts:
„ar PSRS augstākās padomes preii-
Kas ir latvieši ?
(PtBgātni^ un tagadne)
Atbildējis etiiologs P. Eduardss
4.
Territori ja un iauksaimnieciba. Lat­vija
ar saviem 66.000 kv. km (25.400
kvadrātjūdlžu) territorijas ziAā no 36
Eiropas vidstim ir 2L vietā, bet ar
saviem 2 miljoniem iedzīvotāju pār­spēj
11 suverēnu valstu. Latvija gal­venam
kārtām ir lauksaimniecības
zeme, 70 proc. tās iedzīvotāju esot
zemkopjiem vai lauksaimniecībā no­darbinātiem.
$i iemesla dēl jaunās
valdības pitrmais uzdevums bija labot
karā nodarītos p>ostījumus, jo tūkstoši
lauku ēku bija pārvērstas pelnos vai
ari šāviņu sagrautas. Bez tam bija
nepieciešams sadalīt lielos zemes
īpašumus, kas vairs neatbilda pēckara
laika garam. Šis solis līdz ar purvai­nās
zeme» meliorāciju palielināja
aramzemes platību par 22 proc. Pa­pildus
atjaunotām ēkām laikā no 1920.
līdz 1937. g. uzcēla 441.000 jaunu lau­ku
ēku 730 milj. latu vērtībā (lats —
20 centu). Lauku dzīves straujo uz­plaukumu
labi raksturo lauksaimnie­cības
mašīnu, ditrba riku un mākslīgo
mēslu importa palielināšanās par ^50
proc. Jauna lauksaimniecības nozare
sākās ar cukurbiešu kultūru, kas deva
panākumus un radīja vajadzību pēc
triju lielu fabriku būves, tām ražojot
pietiekami cukura iekšzemes patēri­ņam.
ŠI pasākuma iepriecinošais re­zultāts
aiztaupīja daudz naudas un
atlava importēt ārzemju preces,
Augļu koku skaits dārzos tanī pašā
laikā palielinājās par 340 proc, labī­bas
raža par 50, kartupeļu 150, gaļas
par 90 proc, salii'dzinot to ar pirmska­ra
krievu-vācu periodu. 1938. g,
sviesta eksports sasniedza 23.457 to,
kamēr krievu laikā Baltijas provinces
sviestu nemaz neeksportēja. Sekojo­šie
salīdzinājumi skaidri rāda atški^
ribu demokrātiskās Latvijas zemes
apstrādāšanai, kas balstās uz privātu
iniciatīvu, un kollektlvai zemes ap­strādāšanas
meitodei. Jāpatur prātā,
ka Krievijofii zeme ir par 20 proc. aug­līgāka.
Laikā no 1933. g. līdz 1937 g.
viens hektārs caurmērā gadā deva
ražu kvintālos (100 kg):
Latvija
labība 12,3
kartupe» 138,5
cukurbietes 200
Padomju
Krievija
9,1
92
138
1938. g. ui 100 iedzīvotājiem bija
zirgu 20 10
liellopu 61 37
Cūku 41 18
aitu un kazu 68 60
Piena raža m\ go^ri 1900 kg 1100 kg
sviesta uz
iedzīvotāju 15 kg 1,2 kg
Lauksaimniecībai esot Latvijas
saimnieciskās dzīves galvenam pama­tam,
bija paredzēta un pa daļai ari
realizēta lauku mājsaimniecības elek-trifikācija,
uzc<^ot lielu spēkstaciju
Ķegumā uz Daugavas. Uz mazākām
iipēm uzcēla pāris mazākas spēksta­cijas,
īsi pirms kafa izcelšanās tās
sāka dot gaismu un strāvu apkārtē­jām
saimniecībām,
(Turpiniājums sekos)
Who Are Latvians?
(Pas^ and Present)
Answered by P. Edwdrds, Ethnologist
Territory And Agriculture. Latvia
covers 66,000 sq km (or 25,400 8q
miles), thus having the 21st place
among the 36 European states while
her 2 million inhabitants outdo 11 so-vereign
units. Latvia is an agricultu-ral
land, mainly, 70 per ccnt of inha­bitants
being farmers 6r engaged in
rural labour.Forthisreason the first
task of the neW governraent was to
mend the vast damages caused by
war» thousands of farm buildings ha­ving
been reduced to ashes or de-stroyed
by bomb^hells, Besides, there
was necessity of splitting up big esta-tes
which 4id not answer the spirit
of the post-wttr time, This measuro
as weli as the am<4ioration of marshy
soil augmented the area of arable
land by 22 per cent, In addition to
the renewed buildings in the space of
time from 1920 to 1937. 441.000 new
rural buildings were erected, wortli
730 million lats (a lat 20 cents)«
The rapid flouijishing of the rural lif6
is weU illustrated by the iocrea^e of
imported agricuitural ihachines, tool,
and artificial manure» by 350 per cent,
A new branch of agricultuŗe was sta^
ted by the culture oi sugar^beetg
which proved successful and evoked
the Decessity of building three big
factories which produced sufficient
sugar for home usc This pleasing
result of enterprise spared much mo-ney
to enable the import of foreiga
goods. The number of fruit-trees in
orchards planted during the same
period increased by 340 per cent, the
crop of corn by 50, potatoes 150, milk
150, meat by 90 per cent, compared
with pre-war Russian-Ģerman period,
In 1938, the exportof butter attained
23457 tons while during the Russian
epoch Baltie Prbvincesdidnot export
butter at all. The difference in far-ming
betweeri the democratic Latvia
based; on private initiative and the
collective farming method, is clearly
shown by the following parallel,
bearing in iņind that Russian soil is
richer by 20 per pent. In the ^ace
of time from 1933 to 1937, yeariy, on
an average, the ha yielded in guintals
(100 kg)
Latvia Soviet Russia
corn 1 12.3 9,1
potatoes 138,5 92
sugar-beets 200 138
In 1938 there weri, per 100 inhabitants
Latvia Soviet Russia
horses ^ 20 ^ 10
cattle 61 37
pigs 41 18
sheq) and
goats 68 60
Milk production
percow 1900 kg 1100 kg
butter per , • . ' •
inhabitant 151kg 1.2 kg
Agricultuŗe being the main root o(
the Latvian economical life, electrifi-cation
of rural house-keeping wa8
foTseen and partly realized by erec-ting
a powerfpl \bydro-generator at
Ķegums, on the Daugava. A coupte
of smaller ones were built on smaller
stre>am8. Just before the outbreak of
the war, they\ b^gan to give light and
power to the nearest farms.
(To Be Continued)
Kas būs ar mums amerikāņu joslā?
Lasām par mūsu cīhas biedru —
latviešu karavīru atbrīvošanu Beļģijā
un angļu okupācijas joslā Vācijā,
Kas būs ar mum» — karavīriem še,
amerikāiiu okupācijas joslā? Vai ari
par mums kāds rūpējas? TieŠi lini
joslā, cik zinu, daudzi latviešu kaf a-vīri
ir invalidi, kas slimnīcās
daudz mēnešu spiesti pavadīt aiz
dzeloAžoga.Kapriilis Donats Baduns,
piemēram, kam. amputētas abas ro­kas
un kas zaudējis acu gaismu, kādu
laiku atradās mūsu vidū, bet tagad
atkaļ pārvietots uz citu kafagūsteknu
slimnīcu Augsburgā, Arrasas kazar­mās,
kur, kā viņš mums raksta, ap^
kopšana pavisam slikta. Se, Gāršas
slimnīcā esam vairs tikai 4 latvieši —
Itn. Žurdinš, Itn. Pudzis, kapr. Su-minskis
un es. Stingra apsardzība, bet
citādi nesūdzamies. Visiem viena do-dija
lēmumu Staļins iecelts par PSRS
bruņoto spēku virspavēlnieku un tau­tas
komisāru." Ar Šo lēmumu likvi­dēts
kafaflotes tautas komisariāts.
The Stars and Stripes
ma: cik ilgi vēl tā būsim gūstā? Vai
patiešām latvieš\|i pārstāvji un vadī­tājas
iestādes nevarētu aktīvāk cens­ties
un lūgt latviešu ļkafaviru atbrīvo­šanu?
Vai4iķ neiespējams būtu pa­nākt
vismaz to, lai no gūsta atbrīvotu
invalidus? Mēs zinātu kur palikt, jo
jau tagad tautieši vienā vai otrā no­metnē
Bavārijā sola, ka Aems invali­dus
savā gādībā. — Modris Lorbergs,
fiziskās audzināšanas bij. skolotājs,
Krankenhaus. Gars am Inn, bei Was-serburg,
Bavern (13b).
Mēnešiem nošķirti no ārpasaules
Liktenis mani up vēl dažus latvieiu
karavīrus atikal aizsviedis uz citu vi»-
tu. Šoreiz uz Bambergu. ^ejienee
slimnīcā atradām priekšā vēl 7 la^
vieāu zēnus, kas jau kopš mēnešiem
pilnīgi nošķirti nd ārpasaules. V iM
bija pat gatavi braukt uz „lielo dzime
teni" . . . TatļtieSi, kas mīt šajā paāi
pilsētā, vilius nav apciemojuši. Lat­viešu
kafaviri pat nezināja, vai V ^
cijā ir vēl palicis kāds latviešu bēglia,
ViAi tagad Iegrimuši mūsu līdzat­vestos
„Latviešu Vēstneša** numuros,
jo tie stāsta par vīniem un mums aiz­liegto
dzīvi.— Dr, Ariiolds PabSrza^
St. Getreustr. 18, Bamberg. Bayertt
{13a).