1946-02-16-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
l
5.1 •
i i
Auth()rized by Military Government. DISCC OK!
RedaJ^cija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich
Iznāk reizi nedēlā — Publlshed weekly
1946. g. 16. februārī Minchenē
u n nepacietība
Mēneši pagājuU kopS Eiropā a p k l u susi
l i e l g a b a l i . N o visām malām skan
b a l s i s p a r j a u n u dzīvi, p a r dzīves atjaunošanu,
p a r m i e r a ' nodrošināšanu.
Bet mēs vēl a t r o d a m i e s t u r p a t ^ k u r b i jām,
esam. pārvietotās personas, DP,
ciiifēki bez mājām, cilvēki kā p u t ni
z a r a gņlā, neziņā p a r savu rītdienu. Ar
pateicību piemināin savus aprūpētājus,
kaš nodrošina mums p a j u m t i u n d i e nišķo
m d i z i , savus d r a u g u s u n labvēļus,
bet arī v i n u spēkos nav pašos p a matos
grozīt mūsu stāvokli. Vai kāds
b r i n i i m s , k a sākam p a l i k t nepacietīgi.
~ • • • • : •. ' ; • • . " - , . ' • , ' ' • • • * • . • . - ^ •••• • • . . • 1 . • •• . ; •'
• ' I i " •' • ' • • - • . * ! , ; • . ' •
Bet nepacietīgs cilvēks i r arī v i e g li
i e v a i n o j a m s cilvēks! y i e g l i vinulrāpa
n e v i e n nelabvēļu raidītās b u l t a s , bet
arī paša domas. Jo kas g a n c i t s , j a ne
nepacietības sekas i r tās, k a iztālēm pamanījuši
kādu sev i t kā labvēlīgu zīmi
u n piedzīvodami, ka . tā nepiepildās,
sajūtamies l i e k u reižu vīlušies savās
cerībās? K a s g a n c i t s , j a ne n e p a c i e tība
ir tā, k a Iņbprāt esam g a t a v i ticēt
visfantastiskākiem spriedelējumiem, ja
vieĶ t i e labvēlīgi mums, bet a i z v e r am
savas acis u n ausis reāliem f a k t i e m,
kas nav mums labhēlīgi? I r taču tā,
k a labprāt paceļamies tādos augstumos,
k u r zeines vēji n e t i e k mums vairs
klāt, kaņt g a n jādzļvo i r u n arī t u r p māk
6ūk jādzīvo šepat zemes virsū.
Nepacietībai līdzi nāk nervozitāte,
nervozitātei pārsteidzība, pārsteidzībai
s a j u k u m s . Bet mūsu cīnās kulminācij
a vēl mums priekšā. Lai ko iā prasīs
u n dos, bet izturīga pacietība, n e r v i uņ
spēku organizācija katrā zinā būs
priekšnoteikums. Šoš' priekšnoteikumus
paturēt u n sevi t i e m vingrināt l a i
būtu nevis t i k a i niudinājums, bet pašs
a p r o t a m a l i e t a.
M u m s še i r pašii brīvi izraudzīti un
p i l n v a r o t i pārstāvji, bet mēs allaž pārspīlējam
iespējas. A r v i e n jāatceras, k a
arī viņiem nav c i t a s v a r a s , kā t i k ai
mūsit p i l n v a r a s u n tiesība runāt mūsu
vārdā. So p i l n v a r u spēks nav rakstīts
nekādos t i k u m u paragrāfos, bet fundē-j
a s vienīgi mūsu apziņā. Nepacietība
arī te nav cēlējs, bet ārdītājs spēks. Jo
ko g a n palīdzētu viscildenākā vienošanās,
j a mums nebūtu piespiešanās p a cietīgi
t a i pakļauties, kas p i e t a m dažbrīd
saistīta ar atteikšanos?
Nesen kādā vēstulē uz šiem apstākļiem
i r norādījis arī L a t v i j a s pārstāvis
Londonā sūtnis K . Zariņš, pasvītrodams
k a visdrošākais palīgs mūsu nedienās
ir mūsu pašu g r i b a , pašu spēks u n i z turība,
Mūsu nākotnes p a m a t i e m vēl
joprojām nav c i t u būvmateriālu, kā
ompromisa lēmums Londonā
A N O vienbahīgi n o r a i d a Spānijas innemšanu
Drošības padomē pēc asām diskusijām
nokārtots Grieķijas jautājmns. Padome
pieņēma PSRS delegāta Višinska
atrisinājuma formulu, kas satur padomes
priekšsēdētāja atzinumu, ka šajā
lietā uzklausīti PSRS, Anglijas un Grieķijas
pārstāvju paskaidrojumi un jautājums
līdz ar to uzskatāms par nokārtotu.
Anglijas ārlieai ministrs Be-vins
pie tam paskaidroja, ka tā kā
PSRS delegāts atteicies no savas sākotnējās
prasības un 8 Drošības padomes
locekli atzinuši, ka Anglijas ka-
Pagaidu iioteikumi par aizbildnību
LCK 28. janvāri pieņēmusi pagaidu
noteikumus par aizbildnību. Tie nosaka,
ka aizbildnības lielas emigrācijā
pārzin un aizbildņus iecel vietējās sabiedriskās
tiesas. ' Aizbildnību nodibina,
kad nepilngadīgiem nomirst abi vi-n
u vecāki vai arī kad ar tiesas spriedumu
izbeidzas vecāku vara. Par aizbildņiem
ieceļami pirmā kārtā kāds no
mirušo vecāku vecākiem, ja lādu nebūtu,
tad kādi no luvākieni radiniekiem
vai citas personas. Par aizbald-iiiem
nevar būl personas, kas jaunākas
par 25.gadiem, .\izbildni aizslāj vecākus
un pārstāv aizbilstamos liesiskos
darījumos un visur cilur, kur to prasa
likums.
Latviešu kara gūstekņu
atbrīvošana
šinīs dienās LCK prezidijs apmeklēja
kompetentas britu militārās iestādes,
kas paskaidroja, ka vistuvākā laikā aiii-glu
okupācijas joslā, ieskaitot Belgiju,
no gūstekņu nometnēm liks atbrīvoti
visi Baltijas tautu (latviešu, igauņu,
lietuvju tautības) internēlie kafavīri,
pielīdzinot viņus civiliem DP. Visi,
arī Beļģijā esošie, pēc atbrīvošanas
tiks izvietoti Vācijas angļu joslā pa nometnēm.
"^^
sīkas akmeņu šķembas. Mūsu pacietīb
a i u n izturībai tās jāsavāc k o p a , jo
tas šobrīd i r drošāks būvniecības veids,
nekā gaidīt nezināmus granīta bluķus
u n nervozēt. —\ibfi.—
faspēka atrašanās Grieķijā nekādā veidā
neapdraud pasaules mieru, tad, lai
panāktu saskanu un pieiieniamu atrisinājumu,
viņš atteicies prasīt no padomes
formēlu lēmumu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas «darba
kārtībā Panamas delegācija ienesa
priekšlikumu izšķirt Franko Spānijas
uzņemšanu ANO. .\r 4(> pret 0 b^alsim
tagadējās Franko Spānijas uzņemšanu
noraidīja.
Starptautiskajā tiesu palātā kā' 115.
locekli ievēlēja Polijas pārstāvi.
K i i l t u r a s dienas
No iniciatoriem neatkarīgu apstākļu
dēl, Minchenē organizētās Baltijas tautu
kultūras dienas nav variējušas notikt
sākumā paredzētā veidā. Tomēr
ir radušāSļ iespējas kultūras diCļnu sarīkojumus
i īstenot citādā izkārtojumā.
Šādā sakarībā 8. februārī Pasingā notika
izlases koncerts lūgtiem viesiem un
no 9.—U. febr. Loengrīnā ikvakarus
mūzikas, balela un tautās deju pribkš-j
nesumi. Glezniecības, skulptūras un
lietišķās mākslas darbu skate paredzēta
februāra beigās vai marta sākumā
Minchfenes Mazajā Mākslas Salonā .*>vā-bingā.
Prof. P. Starca lekcijas
Ambergas komitejas loceklis prof. P.'
Slarcs sakārtojis lekciju ciklu par mūi-su
tautas vēsturisko sūtību. Dala šī
cikla jau nolasīta Allneihausenas un
Ambergas nometnēs. Prof. Slarcs apsolījis
lekcijas nolasīt arī Ncunburgas
apriņķa latviešu nometnēs: Bodenvērā,
Neunburgā, Švarchofenā un Hilstelē.
0.sy. A k nt
Aizjūras tautieši doma par mums
Latviešu organizācijas Amerikā ^dzivi
interesējas par latviešiem Dānijā un
Vācijā. Tā Filadelfijas latviešu ib-ba
piedāvājusi palīdzību tautiešiem Dānijā.
Līdzīgs piedāvājums saņemts arī
Lībekā. Latvieši Amerikā cerot savākt
100.000 dolāru latviešu atbalstam
Vācijā un Dānijā. Ziedojumu ceļā Jau
savākts pāri par 30.000 dolāru: Arī
Amerikas baptistu draudzes saziedojušas
lielāku.s daudzumus apģērbu,* apavu
un naudu latviešu bēgļiem Vācijā.
Dala §0 ziedojumu jau nodota
UNRRAM izdalīšanai tautiešiem nomet
nēs.
M
'IV j
m
•it'i
1 -;
•li
n
i I
m
mm
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 16, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460216 |
Description
| Title | 1946-02-16-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | l 5.1 • i i Auth()rized by Military Government. DISCC OK! RedaJ^cija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēlā — Publlshed weekly 1946. g. 16. februārī Minchenē u n nepacietība Mēneši pagājuU kopS Eiropā a p k l u susi l i e l g a b a l i . N o visām malām skan b a l s i s p a r j a u n u dzīvi, p a r dzīves atjaunošanu, p a r m i e r a ' nodrošināšanu. Bet mēs vēl a t r o d a m i e s t u r p a t ^ k u r b i jām, esam. pārvietotās personas, DP, ciiifēki bez mājām, cilvēki kā p u t ni z a r a gņlā, neziņā p a r savu rītdienu. Ar pateicību piemināin savus aprūpētājus, kaš nodrošina mums p a j u m t i u n d i e nišķo m d i z i , savus d r a u g u s u n labvēļus, bet arī v i n u spēkos nav pašos p a matos grozīt mūsu stāvokli. Vai kāds b r i n i i m s , k a sākam p a l i k t nepacietīgi. ~ • • • • : •. ' ; • • . " - , . ' • , ' ' • • • * • . • . - ^ •••• • • . . • 1 . • •• . ; •' • ' I i " •' • ' • • - • . * ! , ; • . ' • Bet nepacietīgs cilvēks i r arī v i e g li i e v a i n o j a m s cilvēks! y i e g l i vinulrāpa n e v i e n nelabvēļu raidītās b u l t a s , bet arī paša domas. Jo kas g a n c i t s , j a ne nepacietības sekas i r tās, k a iztālēm pamanījuši kādu sev i t kā labvēlīgu zīmi u n piedzīvodami, ka . tā nepiepildās, sajūtamies l i e k u reižu vīlušies savās cerībās? K a s g a n c i t s , j a ne n e p a c i e tība ir tā, k a Iņbprāt esam g a t a v i ticēt visfantastiskākiem spriedelējumiem, ja vieĶ t i e labvēlīgi mums, bet a i z v e r am savas acis u n ausis reāliem f a k t i e m, kas nav mums labhēlīgi? I r taču tā, k a labprāt paceļamies tādos augstumos, k u r zeines vēji n e t i e k mums vairs klāt, kaņt g a n jādzļvo i r u n arī t u r p māk 6ūk jādzīvo šepat zemes virsū. Nepacietībai līdzi nāk nervozitāte, nervozitātei pārsteidzība, pārsteidzībai s a j u k u m s . Bet mūsu cīnās kulminācij a vēl mums priekšā. Lai ko iā prasīs u n dos, bet izturīga pacietība, n e r v i uņ spēku organizācija katrā zinā būs priekšnoteikums. Šoš' priekšnoteikumus paturēt u n sevi t i e m vingrināt l a i būtu nevis t i k a i niudinājums, bet pašs a p r o t a m a l i e t a. M u m s še i r pašii brīvi izraudzīti un p i l n v a r o t i pārstāvji, bet mēs allaž pārspīlējam iespējas. A r v i e n jāatceras, k a arī viņiem nav c i t a s v a r a s , kā t i k ai mūsit p i l n v a r a s u n tiesība runāt mūsu vārdā. So p i l n v a r u spēks nav rakstīts nekādos t i k u m u paragrāfos, bet fundē-j a s vienīgi mūsu apziņā. Nepacietība arī te nav cēlējs, bet ārdītājs spēks. Jo ko g a n palīdzētu viscildenākā vienošanās, j a mums nebūtu piespiešanās p a cietīgi t a i pakļauties, kas p i e t a m dažbrīd saistīta ar atteikšanos? Nesen kādā vēstulē uz šiem apstākļiem i r norādījis arī L a t v i j a s pārstāvis Londonā sūtnis K . Zariņš, pasvītrodams k a visdrošākais palīgs mūsu nedienās ir mūsu pašu g r i b a , pašu spēks u n i z turība, Mūsu nākotnes p a m a t i e m vēl joprojām nav c i t u būvmateriālu, kā ompromisa lēmums Londonā A N O vienbahīgi n o r a i d a Spānijas innemšanu Drošības padomē pēc asām diskusijām nokārtots Grieķijas jautājmns. Padome pieņēma PSRS delegāta Višinska atrisinājuma formulu, kas satur padomes priekšsēdētāja atzinumu, ka šajā lietā uzklausīti PSRS, Anglijas un Grieķijas pārstāvju paskaidrojumi un jautājums līdz ar to uzskatāms par nokārtotu. Anglijas ārlieai ministrs Be-vins pie tam paskaidroja, ka tā kā PSRS delegāts atteicies no savas sākotnējās prasības un 8 Drošības padomes locekli atzinuši, ka Anglijas ka- Pagaidu iioteikumi par aizbildnību LCK 28. janvāri pieņēmusi pagaidu noteikumus par aizbildnību. Tie nosaka, ka aizbildnības lielas emigrācijā pārzin un aizbildņus iecel vietējās sabiedriskās tiesas. ' Aizbildnību nodibina, kad nepilngadīgiem nomirst abi vi-n u vecāki vai arī kad ar tiesas spriedumu izbeidzas vecāku vara. Par aizbildņiem ieceļami pirmā kārtā kāds no mirušo vecāku vecākiem, ja lādu nebūtu, tad kādi no luvākieni radiniekiem vai citas personas. Par aizbald-iiiem nevar būl personas, kas jaunākas par 25.gadiem, .\izbildni aizslāj vecākus un pārstāv aizbilstamos liesiskos darījumos un visur cilur, kur to prasa likums. Latviešu kara gūstekņu atbrīvošana šinīs dienās LCK prezidijs apmeklēja kompetentas britu militārās iestādes, kas paskaidroja, ka vistuvākā laikā aiii-glu okupācijas joslā, ieskaitot Belgiju, no gūstekņu nometnēm liks atbrīvoti visi Baltijas tautu (latviešu, igauņu, lietuvju tautības) internēlie kafavīri, pielīdzinot viņus civiliem DP. Visi, arī Beļģijā esošie, pēc atbrīvošanas tiks izvietoti Vācijas angļu joslā pa nometnēm. "^^ sīkas akmeņu šķembas. Mūsu pacietīb a i u n izturībai tās jāsavāc k o p a , jo tas šobrīd i r drošāks būvniecības veids, nekā gaidīt nezināmus granīta bluķus u n nervozēt. —\ibfi.— faspēka atrašanās Grieķijā nekādā veidā neapdraud pasaules mieru, tad, lai panāktu saskanu un pieiieniamu atrisinājumu, viņš atteicies prasīt no padomes formēlu lēmumu. Apvienoto Nāciju Organizācijas «darba kārtībā Panamas delegācija ienesa priekšlikumu izšķirt Franko Spānijas uzņemšanu ANO. .\r 4(> pret 0 b^alsim tagadējās Franko Spānijas uzņemšanu noraidīja. Starptautiskajā tiesu palātā kā' 115. locekli ievēlēja Polijas pārstāvi. K i i l t u r a s dienas No iniciatoriem neatkarīgu apstākļu dēl, Minchenē organizētās Baltijas tautu kultūras dienas nav variējušas notikt sākumā paredzētā veidā. Tomēr ir radušāSļ iespējas kultūras diCļnu sarīkojumus i īstenot citādā izkārtojumā. Šādā sakarībā 8. februārī Pasingā notika izlases koncerts lūgtiem viesiem un no 9.—U. febr. Loengrīnā ikvakarus mūzikas, balela un tautās deju pribkš-j nesumi. Glezniecības, skulptūras un lietišķās mākslas darbu skate paredzēta februāra beigās vai marta sākumā Minchfenes Mazajā Mākslas Salonā .*>vā-bingā. Prof. P. Starca lekcijas Ambergas komitejas loceklis prof. P.' Slarcs sakārtojis lekciju ciklu par mūi-su tautas vēsturisko sūtību. Dala šī cikla jau nolasīta Allneihausenas un Ambergas nometnēs. Prof. Slarcs apsolījis lekcijas nolasīt arī Ncunburgas apriņķa latviešu nometnēs: Bodenvērā, Neunburgā, Švarchofenā un Hilstelē. 0.sy. A k nt Aizjūras tautieši doma par mums Latviešu organizācijas Amerikā ^dzivi interesējas par latviešiem Dānijā un Vācijā. Tā Filadelfijas latviešu ib-ba piedāvājusi palīdzību tautiešiem Dānijā. Līdzīgs piedāvājums saņemts arī Lībekā. Latvieši Amerikā cerot savākt 100.000 dolāru latviešu atbalstam Vācijā un Dānijā. Ziedojumu ceļā Jau savākts pāri par 30.000 dolāru: Arī Amerikas baptistu draudzes saziedojušas lielāku.s daudzumus apģērbu,* apavu un naudu latviešu bēgļiem Vācijā. Dala §0 ziedojumu jau nodota UNRRAM izdalīšanai tautiešiem nomet nēs. M 'IV j m •it'i 1 -; •li n i I m mm |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-16-01
