1946-02-16-04 |
Previous | 4 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
\
Lauzto ligumu saraksts
Latvijas sūtniecības Vašingtonā no-
Vembfa biJetenā publicēts līgumu konvenciju,
paktu, vienošanos, deklarāciju
un svinīgu solījumu saraksts, kurus
F*adomju Savienība lauzusi attiecībā uz
Latvijui Tie ir sekojoši: 1. Miera līgums,
parakstīts'1920. g. 11. augustā;
2. Dzelzceļu konvencija, parakstīta
1921. g. i26. februārī; 3. Pasta uii telegrafē
. satiksmes līgums, parakstīts
1921. g. 3. martā; 4. Taptu Savienības
statūti, Latvijas parakstīti 1921. g. 22.
septejnbrī, kuriem PSKS pievienojusies
1935. g.; 5. Sanitārā konvencija, parakstīta
1922. g. 24. jūnijā; (5. Robežu protokols,
parakstīts 1923. g. 7. aprīlī; 7.
Deklarācija par kuģu mēru grāmatu
savstarpēju atzīšanu, ļiārļļikstīta 1921. g.
29. martā; 8. Konvencija pret alkohola
kontrabancļu, parakstīta 1925. g. 19.
augustā; 9. Konvencija par pasažieru
un preču tiešo dzelzceļa satiksmi, par.
1925J g. 29. oktobrī; 10. Baltijas ģeodēziskā
konvencija, par. 1925. g. 31. decembrī,
kufai pievienojusies PSRS; 11.
Vienošanās par robēžstrīdu izšķiršanas
kārtību, par. 1926. g. 19, jūlijā; 12. Arbitrāžas
konvencija tirdzniecības un
civilās lietās, par. 1927. g. 10. oktobrī;
13. Papildu protokols pie Arbitrāžas
konvencijas, par, 1928. g. 16. maijā;
14. Parīzes pretkafa pakts, par 1929. g.
9. februāri; 15. Neuzbrukšanas līgums,
par 1932. g. 5. februāri, pagarināts
1934. g. 4. aprīlī līdz 1946. g.; 16. Strīdu
samierināšanas kārtības konvencija,
ļ)ar. 1932. g. 18. jūnijā; 17. Konvencija
par agresijas un agresora definīciju',:
par 1933. g. 3. jūlijā; Tirdzniecības
līgums, par. 1933. g. 4. d c v . un automātiski
pagarināts; 19. Saimnieciskā vienošanās,
par. 1933. g. 4. dec. un automātiski
pagarināts;,20. Protokols par
pārgrozījumiem saimnieciskā vienošanās,
par. 1937i g, 21. jūnijā; 21, Papildu
vienošanās par robēžstrīdu izšķiršanas
kārtību, par. 1937. g. 9. aprīlī; 22. L i l -
La^viešu kopa Bavārijas kalnos
Tālii no lielākiem satiksmes centriem,
apm. 60 km ZA no Rēgensburgas
Neunburgaš apriņķi atrodas mazā
Švarchofenas latviešu nometne. Apkārtne
jauka un tīkama, kalni un lejas,
daudz priežu mežu. Nometnes iemītnieki,
kufu skaits pašreiz sasniedzis
100, dzīvo bij. darba dienesta meiteņu
barakās, kas ziemas apstākļiem ne visai
piemērotas, taču siltuma pietiek.
Itabās dzīvo 2—9 iemītnieki, samērā
ērti un nesaspiesti. Bērni mācās pamatskolā.
Par tautiešu garīgo aprūpi
rūpļējas riiāc. P.,- Brencis, kas aprūpē
nevien latviešu nometnes apririkī, bet
izbrauc dievvārdus teikt arī uz Bairei-tu
u. c. Kaut gan darbojas valodu kursi
un citi pasākumi, tomēr kulturālā
zinā varētu vēlēties vairāk rosības, jo
nav noticis neviens referāts, vai citāds
nopietna rakstura sarīkojums, izņemot
pag. gada 18. novembri. Būtu nepieciešama
tautiešu periodiska informēšanai
arī pār jaunākiem notikumiem un
aktīvāka pašu iekšējo sadzīves jautājumu'kārtošana.
Sadpve tautiešu vidū samērā laba.
' V. Zirnītis
vinova izteiktā labvēlības un draudzības
deklarācija 1939. g. 28. martā; 23.
Solījumi, kas doti Latvijas ārlietu ministram
kremlī 1939. g. 2. un 3. oktobrī,
savstarpējās palīdzības pakta noslēgšanas
laikā; 24. Savstarpējās palīdzības
pakts, par 1939. g. 5. oktobrī;
25, Padomju Savienības valdības komunikē
par neiejaukšanos 1939. g. 6.
oktobrī; 26. Molotova 1939. g. 31. oktobrī
izteiktais neuzbrukšanas apgalvojums;
27. Padomju Savienības Aug-
Jitākās Padomes 6. sesijas laikā Molotova
izteiktā deklarācija, kas no jauna
apstiprina PSRS uzticību līgumiem,
kas parakstīti"' ar Latviju, un tai dotiem
solījumiem; 28. Solījums ievērot Latvijas
, neatkarību, gadījumā ja Latvijā
nodibinātos Padomju /Savienībai draudzīga
valdība,' kas lautu Sarkanai armijai
netraucēti iesoļot Latvijā, dots
1940; *g. 16. jūnijā, pēc tam, kad Latvijas
valdība bija pieņēmusi bruņoto
ultimātu; 29. Solījumi, doti Atlantijas
Chartā, Apvienoto Nāciju deklarācijā,
Vlaskavas deklarācijā, Techeranas deklarācijā,
Jaltas deklarācijā u. t. t. —
atjaunojot to valstu suverenitāti un neatkarību,
kas to zaudējušas, kļūdamas
par agresijas upuri, respektēt brīvas
vēlēšanas un nepielietot bruņotu varu
citu valstu territorijās, nolūkā apspiest
to neatkarību; 30, Staļina 1944, g. 6.
nov. solījums respektēt ārzemju tautu
un valstu tiesības un neatkarību; 3i.
Molotova 1945. g. 4. oktobrī pēc Londonas
konferences izteiktais apgalvojums,
ka PSRS ievēro savas saistības
un 32. 1907. g. Hagas konvencijas noteikumus,
kas aizliedz okupācijas varai
mobilizēt civiliedzīvotājus. , J B "
I
Tas jāzin katram latvietim
. Jau no senseniem laikiem Latvijā
piekopj zvejniecību. Baltijas jūra un
Rīgas jūrās līcis, kufu krasti( veido
valsts robežu 479,02 km garumā;^ ir jū-'
fas zvejniecības eksistences avots^ Arī
lielākās upes un ap 3000 ezeru ar kopējo
ūdens platību vairāk pār 1^00 ķv.
km., dod ienākumus zvejniecībai. Liela
vērība pēdējos gados bija pievērsta
dīksainilniecībai. i , V y'
Latvijā skaitļos 19^8.. dažādu-^idu
nozvejas vērtība aprēķināta uz 5 miljoni
latu gadā, pie kam, lai gan jūfas
zvejniecība nozVejas vairuma zinā sastāda
lielāko dalu, vē^rtības zinā tā dod
tikai apmēram pusi. Jūfas zvejniecība
pastāvīgi sagādā iej[iākumu āp ^^000
zvejnieku ģimenēm uņ pēc Zemkopes
ministrijas aprēki^niem nozvejas vērtība
ik gadus pārsniedz 2 miljoni Is, bet
1937. gadā devusi pat vairāk kā 3 milj.
Is.
Latvijas jūfas piekraste sadalīta četr
ros raksturīgos zvejniecības apgabāli^s.
Rīgas jūfas līča apgaķaļs — np Ainai-žiem
līdz Zoceņei — (krasta garUins ap
225). Te nozvejā pēc 1924./33. g.g. daŗ
tiem, tā tad 10 ^adu, caurmērā visvaiļ
rāk ir renges, tām seko brētlini un tad
luči, pie kam pēdējie pārējos zveias
apgabalos nemaz nav sastopami. ^ Otrais
ir Kolkasi^aga apgabals — ho Gip-kas
līdz Jaunciemam — (krasta garums
ap 60 km.). Šaī apgabalā nozvejā
pirmā vietā brētlini. Trešais ir:
Ventspils jūrrrialas apgabals, no Lielir-f
bes līdz ^Sārnatei (krasta garums ap 80
km). Te savukārt pirmā vietā plekstes,
kam seko renges un tad mencas. Ceturtais
— Liepājas jūrmalas apgabals
— no Bambalciema līdz Nīdās ciemam
(krasta garums ap 120 km.). Visvairāk
te nozvejo mencas.
Izdomas un spēju skate Arisbachā
Ka tautiešu izdoma un darba prieks
nav apsīcis arī trimdas apstākļos, liecina
Ansbachas Hindenburga kazarmju
latviešu centieni un panākumi. Evakuējoties
no Tīringijas, viņus novietoja
sapostītajās Nīrnbergas dienvidu ka-zarmēs,
kur nebija ne logu, ne durvju,
bet sienas un griesti draudēja iegāsties.
Kad visi šie trūsumi ar darbu bija novērsti,
nometnes Baltijas tautu piederīgos
pārcēla uz tagadējām telpām
Ansbachā. Telpas nebija labākas arī
šeit. Vajadzēja daudz piīlu, lai tās izveidotu
par apdzīvojamām. Tagad tas
ir izdevies. Dzīves apstākli jūtami uzlaboti.
Paralēli iekārtošanās darbiem
rosīgi veidojusies arī nometnes kultīi-rālā
un sabiedriskā dzīve un darbs.
Noorganizēti dažādi pašdarbības un
kultūrali-sabiedriski pasākumi. Dāmu
kon^iteja veikusi īlevien kultīirāli-sa-biedrisku
darbu, bet aprūpēiusi arī v i sus
Ansbachā un tās apkārtnē /gūstekņu
nometnēs esošos bij. latviešu kafa-vīrus.
Jauks pārsteigums mūsu draugiem —
UNRRA's un militārās valdības darbiniekiem,
kā arī_ pašiem latviešiem bija
dažādu izstrādāiumu un darbu skate.
Taiā bija savākti rokdarbi un izstrādā-iumi,
ko brīvā laikā nometnē radījušas
čaklas rokas.^ Maisi, kam, liekas,
miv nekādas vērtības, pēc izmazgāšanas
un izbalināšanas ar darbu un cita
materiāla piedevām kļuvuši par \^ērtī-gu
izejmateriālu daudzām nodet-īģām
mantām: cimdiem, rīta kurpēm, vestēm,
cepurēm u. t. tl Šķietami nevērtīgās
tukšās konzervu kārbas uzņēmīga
latviešu amatnieka rokās kļuvušas par
veselu klāstu glīti izstrādātu priekšmetu.
No trūcīgā 'materiāla un ar vēl
trūcīgākiem darba rīkiem izveidoti pelnu
un augļu trauki, ēdienu nesamie
trauki, galda lampas, suku;„turekli un
tml. No vecām nolietotām segām izgatavoti
spilveni un dažādas rotaļlietas
un lelles. Dažādi drēbju atgriezumi
ļāvuši pagatavot lelles — tautu liieitas.
papīra auklas izsti-ādātas par i4)irku-mu
somām u. c. No koka izstrādājumiem
atzīmējama Ipūrk lāde u. c. izstrādājumi.
Skatē redzami arī nometnes
iemītnieku zīmēļjiimi un veidojumi.
Par skates noorganizēšanu jāpateicas
nometnes dāmu koniitejai un skautu
un gaidu vienībām. ' L. R u i m t k s
Mākslas s k a t e Mannheimā
Mannheimas UNRRA's vadība uzsākusi
priekšdarbus nometnes mākslas
un mākslas amatniecības izstādes organizēšanai.
Izstādē varēs piedalīties
ar visiem tiem mākslas darbiem un
mākslas amatniecības izstrādājumiem,
ko nometnes iemītnieki paši pagatavojuši.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 16, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460216 |
Description
| Title | 1946-02-16-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | \ Lauzto ligumu saraksts Latvijas sūtniecības Vašingtonā no- Vembfa biJetenā publicēts līgumu konvenciju, paktu, vienošanos, deklarāciju un svinīgu solījumu saraksts, kurus F*adomju Savienība lauzusi attiecībā uz Latvijui Tie ir sekojoši: 1. Miera līgums, parakstīts'1920. g. 11. augustā; 2. Dzelzceļu konvencija, parakstīta 1921. g. i26. februārī; 3. Pasta uii telegrafē . satiksmes līgums, parakstīts 1921. g. 3. martā; 4. Taptu Savienības statūti, Latvijas parakstīti 1921. g. 22. septejnbrī, kuriem PSKS pievienojusies 1935. g.; 5. Sanitārā konvencija, parakstīta 1922. g. 24. jūnijā; (5. Robežu protokols, parakstīts 1923. g. 7. aprīlī; 7. Deklarācija par kuģu mēru grāmatu savstarpēju atzīšanu, ļiārļļikstīta 1921. g. 29. martā; 8. Konvencija pret alkohola kontrabancļu, parakstīta 1925. g. 19. augustā; 9. Konvencija par pasažieru un preču tiešo dzelzceļa satiksmi, par. 1925J g. 29. oktobrī; 10. Baltijas ģeodēziskā konvencija, par. 1925. g. 31. decembrī, kufai pievienojusies PSRS; 11. Vienošanās par robēžstrīdu izšķiršanas kārtību, par. 1926. g. 19, jūlijā; 12. Arbitrāžas konvencija tirdzniecības un civilās lietās, par. 1927. g. 10. oktobrī; 13. Papildu protokols pie Arbitrāžas konvencijas, par, 1928. g. 16. maijā; 14. Parīzes pretkafa pakts, par 1929. g. 9. februāri; 15. Neuzbrukšanas līgums, par 1932. g. 5. februāri, pagarināts 1934. g. 4. aprīlī līdz 1946. g.; 16. Strīdu samierināšanas kārtības konvencija, ļ)ar. 1932. g. 18. jūnijā; 17. Konvencija par agresijas un agresora definīciju',: par 1933. g. 3. jūlijā; Tirdzniecības līgums, par. 1933. g. 4. d c v . un automātiski pagarināts; 19. Saimnieciskā vienošanās, par. 1933. g. 4. dec. un automātiski pagarināts;,20. Protokols par pārgrozījumiem saimnieciskā vienošanās, par. 1937i g, 21. jūnijā; 21, Papildu vienošanās par robēžstrīdu izšķiršanas kārtību, par. 1937. g. 9. aprīlī; 22. L i l - La^viešu kopa Bavārijas kalnos Tālii no lielākiem satiksmes centriem, apm. 60 km ZA no Rēgensburgas Neunburgaš apriņķi atrodas mazā Švarchofenas latviešu nometne. Apkārtne jauka un tīkama, kalni un lejas, daudz priežu mežu. Nometnes iemītnieki, kufu skaits pašreiz sasniedzis 100, dzīvo bij. darba dienesta meiteņu barakās, kas ziemas apstākļiem ne visai piemērotas, taču siltuma pietiek. Itabās dzīvo 2—9 iemītnieki, samērā ērti un nesaspiesti. Bērni mācās pamatskolā. Par tautiešu garīgo aprūpi rūpļējas riiāc. P.,- Brencis, kas aprūpē nevien latviešu nometnes apririkī, bet izbrauc dievvārdus teikt arī uz Bairei-tu u. c. Kaut gan darbojas valodu kursi un citi pasākumi, tomēr kulturālā zinā varētu vēlēties vairāk rosības, jo nav noticis neviens referāts, vai citāds nopietna rakstura sarīkojums, izņemot pag. gada 18. novembri. Būtu nepieciešama tautiešu periodiska informēšanai arī pār jaunākiem notikumiem un aktīvāka pašu iekšējo sadzīves jautājumu'kārtošana. Sadpve tautiešu vidū samērā laba. ' V. Zirnītis vinova izteiktā labvēlības un draudzības deklarācija 1939. g. 28. martā; 23. Solījumi, kas doti Latvijas ārlietu ministram kremlī 1939. g. 2. un 3. oktobrī, savstarpējās palīdzības pakta noslēgšanas laikā; 24. Savstarpējās palīdzības pakts, par 1939. g. 5. oktobrī; 25, Padomju Savienības valdības komunikē par neiejaukšanos 1939. g. 6. oktobrī; 26. Molotova 1939. g. 31. oktobrī izteiktais neuzbrukšanas apgalvojums; 27. Padomju Savienības Aug- Jitākās Padomes 6. sesijas laikā Molotova izteiktā deklarācija, kas no jauna apstiprina PSRS uzticību līgumiem, kas parakstīti"' ar Latviju, un tai dotiem solījumiem; 28. Solījums ievērot Latvijas , neatkarību, gadījumā ja Latvijā nodibinātos Padomju /Savienībai draudzīga valdība,' kas lautu Sarkanai armijai netraucēti iesoļot Latvijā, dots 1940; *g. 16. jūnijā, pēc tam, kad Latvijas valdība bija pieņēmusi bruņoto ultimātu; 29. Solījumi, doti Atlantijas Chartā, Apvienoto Nāciju deklarācijā, Vlaskavas deklarācijā, Techeranas deklarācijā, Jaltas deklarācijā u. t. t. — atjaunojot to valstu suverenitāti un neatkarību, kas to zaudējušas, kļūdamas par agresijas upuri, respektēt brīvas vēlēšanas un nepielietot bruņotu varu citu valstu territorijās, nolūkā apspiest to neatkarību; 30, Staļina 1944, g. 6. nov. solījums respektēt ārzemju tautu un valstu tiesības un neatkarību; 3i. Molotova 1945. g. 4. oktobrī pēc Londonas konferences izteiktais apgalvojums, ka PSRS ievēro savas saistības un 32. 1907. g. Hagas konvencijas noteikumus, kas aizliedz okupācijas varai mobilizēt civiliedzīvotājus. , J B " I Tas jāzin katram latvietim . Jau no senseniem laikiem Latvijā piekopj zvejniecību. Baltijas jūra un Rīgas jūrās līcis, kufu krasti( veido valsts robežu 479,02 km garumā;^ ir jū-' fas zvejniecības eksistences avots^ Arī lielākās upes un ap 3000 ezeru ar kopējo ūdens platību vairāk pār 1^00 ķv. km., dod ienākumus zvejniecībai. Liela vērība pēdējos gados bija pievērsta dīksainilniecībai. i , V y' Latvijā skaitļos 19^8.. dažādu-^idu nozvejas vērtība aprēķināta uz 5 miljoni latu gadā, pie kam, lai gan jūfas zvejniecība nozVejas vairuma zinā sastāda lielāko dalu, vē^rtības zinā tā dod tikai apmēram pusi. Jūfas zvejniecība pastāvīgi sagādā iej[iākumu āp ^^000 zvejnieku ģimenēm uņ pēc Zemkopes ministrijas aprēki^niem nozvejas vērtība ik gadus pārsniedz 2 miljoni Is, bet 1937. gadā devusi pat vairāk kā 3 milj. Is. Latvijas jūfas piekraste sadalīta četr ros raksturīgos zvejniecības apgabāli^s. Rīgas jūfas līča apgaķaļs — np Ainai-žiem līdz Zoceņei — (krasta garUins ap 225). Te nozvejā pēc 1924./33. g.g. daŗ tiem, tā tad 10 ^adu, caurmērā visvaiļ rāk ir renges, tām seko brētlini un tad luči, pie kam pēdējie pārējos zveias apgabalos nemaz nav sastopami. ^ Otrais ir Kolkasi^aga apgabals — ho Gip-kas līdz Jaunciemam — (krasta garums ap 60 km.). Šaī apgabalā nozvejā pirmā vietā brētlini. Trešais ir: Ventspils jūrrrialas apgabals, no Lielir-f bes līdz ^Sārnatei (krasta garums ap 80 km). Te savukārt pirmā vietā plekstes, kam seko renges un tad mencas. Ceturtais — Liepājas jūrmalas apgabals — no Bambalciema līdz Nīdās ciemam (krasta garums ap 120 km.). Visvairāk te nozvejo mencas. Izdomas un spēju skate Arisbachā Ka tautiešu izdoma un darba prieks nav apsīcis arī trimdas apstākļos, liecina Ansbachas Hindenburga kazarmju latviešu centieni un panākumi. Evakuējoties no Tīringijas, viņus novietoja sapostītajās Nīrnbergas dienvidu ka-zarmēs, kur nebija ne logu, ne durvju, bet sienas un griesti draudēja iegāsties. Kad visi šie trūsumi ar darbu bija novērsti, nometnes Baltijas tautu piederīgos pārcēla uz tagadējām telpām Ansbachā. Telpas nebija labākas arī šeit. Vajadzēja daudz piīlu, lai tās izveidotu par apdzīvojamām. Tagad tas ir izdevies. Dzīves apstākli jūtami uzlaboti. Paralēli iekārtošanās darbiem rosīgi veidojusies arī nometnes kultīi-rālā un sabiedriskā dzīve un darbs. Noorganizēti dažādi pašdarbības un kultūrali-sabiedriski pasākumi. Dāmu kon^iteja veikusi īlevien kultīirāli-sa-biedrisku darbu, bet aprūpēiusi arī v i sus Ansbachā un tās apkārtnē /gūstekņu nometnēs esošos bij. latviešu kafa-vīrus. Jauks pārsteigums mūsu draugiem — UNRRA's un militārās valdības darbiniekiem, kā arī_ pašiem latviešiem bija dažādu izstrādāiumu un darbu skate. Taiā bija savākti rokdarbi un izstrādā-iumi, ko brīvā laikā nometnē radījušas čaklas rokas.^ Maisi, kam, liekas, miv nekādas vērtības, pēc izmazgāšanas un izbalināšanas ar darbu un cita materiāla piedevām kļuvuši par \^ērtī-gu izejmateriālu daudzām nodet-īģām mantām: cimdiem, rīta kurpēm, vestēm, cepurēm u. t. tl Šķietami nevērtīgās tukšās konzervu kārbas uzņēmīga latviešu amatnieka rokās kļuvušas par veselu klāstu glīti izstrādātu priekšmetu. No trūcīgā 'materiāla un ar vēl trūcīgākiem darba rīkiem izveidoti pelnu un augļu trauki, ēdienu nesamie trauki, galda lampas, suku;„turekli un tml. No vecām nolietotām segām izgatavoti spilveni un dažādas rotaļlietas un lelles. Dažādi drēbju atgriezumi ļāvuši pagatavot lelles — tautu liieitas. papīra auklas izsti-ādātas par i4)irku-mu somām u. c. No koka izstrādājumiem atzīmējama Ipūrk lāde u. c. izstrādājumi. Skatē redzami arī nometnes iemītnieku zīmēļjiimi un veidojumi. Par skates noorganizēšanu jāpateicas nometnes dāmu koniitejai un skautu un gaidu vienībām. ' L. R u i m t k s Mākslas s k a t e Mannheimā Mannheimas UNRRA's vadība uzsākusi priekšdarbus nometnes mākslas un mākslas amatniecības izstādes organizēšanai. Izstādē varēs piedalīties ar visiem tiem mākslas darbiem un mākslas amatniecības izstrādājumiem, ko nometnes iemītnieki paši pagatavojuši. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-16-04
