Bavarijas Latviesu vestnesis, March 24, 1949

              7 ••" ,
OMU.
1 ^ ^ ' 1 1 ^4
U MkUBt
»ok^ ^
kS gulti ^
^ -stoe dun,!»:»
ju- tik tfitM' m
atiaskSiepM.'g;
-ia'lupu kakti?!
m-: \SR ari to n«f
iiug ifludiena f
'arī naVi Wl
LATVU
Latvian New8paper
Publi£lied uoder EUCOM Qvil
Affairs Division Autborisation
Number UNDP 190. PnblUher
and Editor: Kārlis Rabācs.
DP Camp fCleinkOtz ncdr
Ganzbtirg/D. Prioter: ,,Schwftb.
Volksbi/'. dOnzbarg/D., Bgm.-
kandm.*Pl. Circvlatioo: ,^00*
PoblUhed tbree thnes weekly.
EditorM otnte: Gfinttmrg/D.,
DofilioiUcas • Zimmeriiuumstr. 2.
LATV1A^[ NEWSPAPER
Nr, 33 (257)
Ceturtdien, 1949. g. 24. mar^
ItnSk trīs reises uedēlft. lide*
v§{8: LatvieSu preses darbinie­ka
ttdarbnns kopa; kopas Ive*
cSkais M, CoUjs. Galvenais
redaktore K. Rabācs (i^btid
darbā neatrodas); aalv. redak*
tora vietu. M.. CoIItts. Re*
daktoH: B. Ķīselis, A.
H. Mindenbergs. R^dakeiias
adrese; Gfiniborg/D.. Domini-kos
Zimmermannstr. 2 (tālru-
.^is Uh
9
Rēķinās ar komunistiska puča iespēju
bomija ^
Blakus Atlantika paktam^ pēdējās dienās ārzemju laikrakstu slejās
parādīties arī j^omijas vārds. Mazās, drosmīgās ziemeļu tautas
liktenis rada aizvien lielākas bažas rietumos. Pesimisti rēķinās, kA Pa»
domju Savienība varētu kau^'ko pasākt pret somiem, lai tos ' pilnīgi
iekļf^utu totalitārā sistēmā. So uzskatu netieši apstip]f*ina ari padomju
preses naidīgā propaganda* kas Somiju nosauo par Keakc^nāru, fašis­tisku
un strādnieku apspiedēju.
Ar Maskavas propagandu rietu-ihiern.
Jau ir pietiekami .daudz bēdī­gu
piedzīvojumu. ICateeiz tai seko­jusi
kādā varas akcija, kas nostā­dījusi
pasauli Jau notikuša fakta
.prleķīā. !Ķ^iņistru prezidentu Fā-gerļJOlmu
un viņa valdību padomju
jprese apveltījusi dažādiem niecihā-jumiepft
un pat lamu vārdiem, Līdz
šim' stingrais zieiineļnieks tomēr pa-icis
jielokāiras vn nesalaužams. Bet
•cik Ilgi* Jautā Londonā \m Vašingto­nā.
Labi informētais amerikāņu ne-
.dši$jB žurnāls .„Ņewsweek'*, atsaucei
ties" Uz drošiem avotiem, ziņo, ka
no-nnāsSpanijā-sudzas
-Pravda*
»āds sagatavo-^,e,,ļ
|varduBaraksW^d|i
Informētas aprindas Lisabonā iz-sai'k|
9t ka ģenerālis Franko tuvākā
/nākotnē paredzējis apmeklēt Portu­gāli
» lai apspriestos par vii^Ŗi sva-rl^
kām problēmāin, kas sķaŗ Ibē-rim
pnss^liu Melo aņaeii^.āņii l»i&.
rakstti koreisfpondi^nti 8^0 no Li^a-gāiS
l i ^ ^ ^ ofictalo uzaici­nājumu
pievienoties paktam jau:^ā-ņēmufli,
vēl nav. ^āms, kad valdtba
par šo Jautājumu izšķirsies.' ; V:ai-rStl
ietekmīgi portugāļu pollti^ izn
teikusies, ka Viņi labāk iestātos par
aizflaŗdzības;^ Eg uniem ar ^ atseviš­ķām
valstīm ndkā pār pievienošanos
Atlantlk5i sistēmai. Sai sakarībā no­rāda,
ka Portugāle uii' Spānija ne­sen
pagarināja U2 turpmākiem 10
gadieiji agrāk parakstīto Ibērijas
paktu.
Spānijai pēdējās dienās lidu Ie­vērību
veltījusi ar! Maskava. „Prav-das'*
dfiplomātiskais korespondents
Viktorovs publicējis rakstu, ka ame-rikSi^
Rietumvācijā demontēta) Me-s^
šmlt^, Opeļa, Junkeba, Bauma-na
un Mauera fabriku mašīnas sū­tot
uz Spāniju. Lielbritānija un Sa­vienotais
Valstis noiēmuSas, apgalvo
taSk Viktorovs, Franko Spāniju
pārvērst par svarīgu .stratēģisku
prieķStŪtā poziciļu nākotnes agre-sijai^
Eiropā. Pašreiz amreikāņi iz­būvējot
Spānijā savus gaisa un
sauszemes s,Rēka atbalsta punktus
Notiekot ari'sarunas par jaunu at­balsta
punktu iegūšanu, . ~^
Dienu vēlāk Maskavas radio ap­galvoja,
ka Lielbritānija atļaus ASY
ierīkot aviācijas un ūo/tes atbalsta
punktus Maltās salā.. Badio' komen-tātors
SUskis tālāk mēģināja iestās­tīt
saviem klausītājiem, ka ameriķā
ņu atbalsta punktu ķēdē tikšot ie­saistīta
ari Klpras un Krētas sala.
Vašingtona paredzējusi izbūvēt Mek­sikas
un Karaibu Jūrā pavisam
68 atbalsta punktus, Lielbritānijā,
Francijā un Vācijā 25, Dienvidatlan-tikā
25 un Ziemeļatlantikā 18. „Pa-klauslgas"
domā padarīt Skandinā­vijas
valstis, lai arī tur ierīkotu at­balsta
punktus. Spānijā paredzēti
13, bet Portugālē 7 atbalsta t)Unkti
Japānu amerikMiil vēloties pataisīt
par izejas pozīciju Tālajos austru-nios.
Apmēram 85 japāņu l i d l a *'
atkal savesti kārtfbā un nodot
amerikāņu aviācijas lietošanā,
RtJNS PAR PAiiOMJtJ
SAVIENĪBAS AIZIEŠANU NO UN
Padomju Savienība pē4ējā / laikā
atsaukusi vairākus savas delegācijas
sekretārus pie Apvienotajām Nāci­jām.
Leiksaksesā norāda uz Arkādi­ju
Sobolevu, kas vēl aizvien nav at­griezies
no Maskavas. Par maz t i ­camu
uzskata arī padomju oficiālo
paskaidrojumu, ka saslimis viņa dēls
^ tāpēc Soboļevs nevar atgriezties.
' Vairāki labi informēti politiķi Ņu­jorkā
biežāk izsaka domu, ka padom­ju
sekretāru pazušana vEurētu nozī-
. met, ka Apvienotās Nācijas aprija
sesijā gatavojas atstāt arī pati Pa-uomju
Savienība.
rietumos Scimijas turpmākais likte­nis
rada aizvien lielākas bažas. Dau­dzi
polltijd sagaida, kli pēc Dānijas
un. Norvēģijas pievienošanās Atlan­tika
paktam Padomju Savienība
sāks kādu akdju. Pār visticamāko
uzskata' noteiktu' rīcību Somijā, Ļoti
eiipējams, ka tur ņoti^ pučs pēc
Cečhoslovakijas - pārauga.
Netieši šo .iiiformāclju apstlptina
Austrijas raidītāji.. Neminot tuvā­kus
avotu^, otrdien JUpenļand" zi­ņoja,
ka aprīlī aoniu .k^ūnisti pa;
•edzējuši uzsākt veselu rindu strei­ku
un sabotŖias. aktu, lai satricinātu
valdības stāvokli Ari šis paņēmiens
rietumos nav nekas Jauns. Mjiskava
saprot/ka legālā .ce}ā komunisti So­mijā
varu neleg&s. sevišķi vēl tāpēc,
ka viņu'iekšlietu ministrs Jau priekš
laba laika bija spiests atkāptiem.
Fagerholms tagad, pilnīgi pārorgani-zējis
ari Somijas polidju un'padzi­nis,
projātn visus komunistu ielikte­ņus.
Tātad . pirmais. labvēlīgais
priekšnoteiloiņMKrenilim zudis. Bet
vēl paliek otrs - r kppeja robeža un
sarkanarmija. . .
Ja ^ Somijā sākto9 stredd tm sabo-tāžaS'akti,
dabtgi, ka mazinātos arī
rūpniecības produkcija. B^t tā so­miem
nepieciešama vairāk nekā dle-maize^
ļp np piiHjiii^^
a i n a ^ l 'Padomju Sivlenlbai re-
; Jāsi.' BddtJtip^^^ ^ n i i ^ ^
saukumam, Maskavai būtu tiiElGfībās
deklarēt, ka somi nevar atjaunot
kartību paši savās mājās, ka Hel­sinki
nepilda miera līgumu un —
likt 3ārkanarmijai soļot. To labi sa­prot
katrs soms un vēl labāk tie cil-vēklv
kuru rokās atrodas valsts va­dība..
Tāpēc Fagerholms jau priekš
dažām dienām pļaziņojaj ka viņš ga­tavs
sākt sarunas piar koalīcijas val­dību,
.tūdaļ gan piebilstot, ka ko­munisti
nedabūs nevienu svaTīgāku
posteni jaunajā kabineti Ir, pro-
.tams, cits , jautājlmis,. vai ar šādu
atrisinājumu - apmierināsies Herta
Kūsinena igfi Leinō., Visas pazīmes
liecina, ka tas nenotiks.- , •
Itahļas kofflttilsti Z8tt^
diļaii 700.000 biedrtt
Pēdējo 12 mēnešu laikā itāļu ko­munistu
partija zaudējusi 700.000
biedru, pirmdien paskaidroja Itā­lijas
aizsardzības ministrs Ran-dolfo
Pakiardi. Līdz pagājušā
gada vāēšjmām komunistu par­tijā
bija apmēram 2,2 miljoni
biedru un to uzskatīja par vienu
no stiprāl!:ām Eiropā. Tagad
partijā palicis vairs tikai 1,5 mil­joni
locekļu, ^ie kam viņu skaits
turpina sainfiazināties. PakiarJii
pārliecināts;, ka, uzlabojoties
sālniniecības apstākļiem Itālijā,
komunistu partijas svars kļūs
vēl mazāks. Par^ lielu mlnuiiu
komunistiem ministrs uzskata arī
Atlantika paktu Līdz šim Toļati
Jaņ zaudējis vienu ceturto, daļu
savu piekritēju, tas nozīmē, ka
katrs ceturtais biedrs pateicis
ardievas komunistu partŅai.
misijas vizīte Maslcčtvā
Tito koncentrējis Dienvidserbija 11 divīziju
Kopš konflikta ar kominformu, Dienvidslāvija kļuvu^ par Eiropas
]IN>l!tttsa8 lielāko tniklu. Sad tad pai^dās skopas z^ņas par karaspēka
koncentrēšanu Bulgārijā vai Albānijā. Sad tad pasauli s^Udo vēsta, ka
Dienvidslāvijā apd^ināts kads augsts valstsvīrs vai ģenerāl^. Tad at-
Ical viss apklust. Pēdējā laikā visai mīklidnas vēstis par gaidāmo ofen­sīvu
pret Tito tomēr a^ārtojas aizvien biežāk. Tāpēc ar zināmām eir-domām,
riettmii vēro ari Albānijas ministru prezidenta ģenerāla Hodlis
vizīti Maskavā. Vai tai nesekos kāda akdja pret Tito?
SLEPENA RADARA SISTĒMA
RIETUMEIROPAI
' Ņujorkas laikraksts ,Aviation
Weeķ" ziņo, ka Anglijas, Beļģijas,
Holandes im Francijas aviācijas
lietiiratēji patlaban izstrādā projeļktu
slepenai radara sistēmai, kas pārval­dīs
telpu no Lībekas līdz dienvidu
Tunēzijai Āfrikā. Tikko proj^skts
būs gatavs) attiecīgo valstu parla­mentiem
būs. Jāizšķir Jautājums par
līdzekļiem darbu uzsākšanai. Pra-jektā
paredzēts ietilpināt arī Vāci­jas
arigļii uh franču joslu, un sa­gaida,
ka tam pie^enosies ari ame­rikāņu
josla, tāpat Norvē&Ja un Dā­nija.
Anglija un Francija rūpēsies
par vajadkīgo ierīču sagādi. '
Augsti albāņu komunisti un
vjīlstsvīri ar pašu ministru preziden­tu
Hodžii Ma^avā ieradās pirmdien.
Lidlaukā bija nostādīta karavīru
godasardze, bet oficiālo sagaidītāju
vidū varēja redzēt ministru prezi­denta
vietnieku Mikojanu un ārlie­tu
ministru Višinski. Tikko izkāpis
ilo lidmašīnas un sasveicinājies ar
padomju dižvīriem, Hodža steidzās
paskafdrot,^lta ieradies Maskavā, lai
vU vairāk nostiprinātu sainmiecis-kās
attieksmes ar Padomju Savie­nību.
Uzrunas beigās, par apmieri­nājumu
krievu komunistiem, viņš
nosauca Dienvidslāvijas valdību par
imperiālistisku un Tito par „taišnās
strādnieku lietas" nodevēju.
Ka Albānijai vajadzīga steidzama
saimnieciska. palīdzība, tas Eiropā
Jau seņ zināms. Līdz Tito konflik-tsm
ar kominformu albāņi visas
s^rarīgākās uzturvielas un rūpniecī-bisi^
ražojumus saņēma no Dienvid­slāvijas,
pie kani maksāšanas notei­kumi
bija visai, izdevIgL Bet tad
^[askava pateici ne, un Jaunajai,
mazajai tautas demokrātijai vaja-dcēja
ciešāk savilkt jostu. Krievi
T
anevri, kas nosk^dr^ Elbas
mm
Par l i e l i em amer&šņu flotes un
sauszemes karaspēka mahievriem
Karaību jūrā, kas nesen beidzās,
amerikāņu aizsardzības, ministrijā
valda vislielākā nosl^uniainība
Informētas aprindas izsakās, , ka
t i to nebūs mazāka ndzīine par
atombumbas eksperim^tiem Biki­ni
salā vai 'B38 lidojumam ap ze­mes
lodi. Ģenerālis Davats ,.Joumal
de Geneve" apgalvo, ka pēc karaību
Jikas manevriem amerikāņi sprie­dis,
cik divīziju vajadzēs . I?feij4as
respektīvi Elbas eventuālai aļzstā-vēšanai.
ASV militārās .aprindas
domā, ka uzbrukuma gadījuma ari
Labāk riskēt kam tagad neka vēlāk
Ģ E N E R Ē S SPĀCS PRASA TULITGJU EIRO^PAS APBRUŅOSANU
Mēs pirātīgi, jā apbiruņotu
Eiropu jau tagad, iekām vēl nav zu­dušas'
niūsu pašreizējās technl^ās
priekšrocības," raksta agrākalis ASV
gaisa spēictt virspavēlnieks ģenerālis
Spācs žurnālā „Newsweek", pjir ku­ra
līdzstrādnieku; speciālistu nd-litāros
jautājumos viņš tagad kļuvis.
Spācs vēršas pret amerikāņu sabied­rībā
dzirdētiem iebildumiem, ka
varētu un vajadzētu. gan turpināt
atbalstīt. Eiropu saimnieciski, Ibet ne
sniegt tai militāru pailīdzību. Rēc
Atlantika pakta parakstīšanas kon­gresam
būs jāizŠ^^as šai jautājumā.
Galvenie opozicionāru iebildumi
pret Eiropas apbruņoSanu ir: pirm­kārt,
kriī^vi tādi gadījumā nekavē­joties
reaģēšot ar jaunu Eiropas da­ļu
okuļpēšanu, kas līdz šim bijušas
ārpus satelītu Joslas; otrkārt, ASV
vienkārši nevarot atļauties bez saim­nieciskās
palīdzības arī vēl militāro;
mus spēkus varbūtējas krievu invā­zijas
apteēSanai.
Pēc Spāca domām, šie iebildumi
tcHna: esot dibināti uz ASV stratē­ģiskā
stāvokļa pārprašanu. Nevarot
būt šaubu, ka ASV ar britu impēri­ju
un pārējiem sabiedrotajiem kopī­giem
spēkiem spētu sakaut Krieviju,
ja tagad vai tuvā nākotnē šīm vals­tīm
taptu uzspiests karš. Jautājums
esot vienīgi, vai izdotos aizkavēt
Eiropas okupēšanu pirms rietumu
galīgās uzvaras im kontinenta at­brīvošanas.
Rietumeiropai tomēr jā­dod
kādas cerības, ka tā spēs attu­rēt
jaunu invāziju^ saka Spācs. Šāda
cerība nepieciešama, lai uzturētu
eiropiešu morāli, kas ir priekšnotei­kums
Jebkurai pretestībai. Bez bru­ņoto
spScu pastiprināšanas, nevarot
garantēt arī dažu Eiropas valstu
iekšējo drošību komunistu drau­du
dēļ, tāpaji ļoti apša-jd)āms, vai šā­dā
nedrošfbsis atmosfairā . iespējimis
panākt efektīgu sāinmlecības atve­seļošanos.
Amerikā. dzirdamas balsis, kā
Eiropas apbiruņošanas plāni, Ja tos
realizētu, prwocētu Padomju Savie­nību
uz agresīvu karu, tālāk norāda
ģenerālis. Sādi brīdinājumi sevišķi
skaļi kļuvuĀl pēc Norvēģijas lēmu­ma
pievienoties Atlantika paktam:
proti ~ artierikāņu flnančētu aviāci­jas
bažu iekārtošana Padomju Sa­vienības
k?ii'miņvalstl varot rtidlt
Maskavai dibinātas bažas. Bet šiem
brīdinātājiem jāatgādina, ka . Mekl
runāt par Norvēģiju, Ja Turcija, kas
tāpat Ir tiiešs Padomju Savienības
kaimiņš imivēl,tuvāks svarīgiem pa­domju
centriem. Jau visu laiku sa­ņem
ameriķilņu militāru palidzlibu,
tāpat Grieķija. Ja Krievija uztrauk­tos
par Norvēģiju, tad tai vēl vairāk
vajadzētu iiztrauktles par JLudcy
Lady IP* pasaules apHdojumu, kas
pierādījis, ka amerikāņu bumbveži
no Amerikas; kontinenta bāzēm var
sasniegt, padomju svarīgos centrus
tikx>at labi kā no Norvēģijas. Ilgākā
karā gan tuvākas bāzes ASV būtu
^vajadzīgas, t>et pirmajam triecienam
"pilnīgi pietili:tu tāpat
Patreizējo priekšlikumu realizēša­na
Eiropā nevarētu uztraukt krievus
vairāk nekā tas, ko amerikāņi paš­reiz
Jau dara savās mājās, uzkrājot
atombumbas un palielinot bumbvežu
darbības rādiju. Tieši sagatavošanās
aizsardzībai, pēc Spāca domām, ir tā,
kas Maskavai attur no novājinātās
Rietumelropsis im Vidējiem austru-mi(
ŗm. Bet ASV aviācijas stratēifSs-kals
spēks nevarētu atturēt krievus
bezgalīgi ilgi, ja novilcinātu Eiropas
apbruņbšanu līdz tara brīdim, kad
Padomju Savienībai būtu pašai savi
(Beigas 5. Ipp.)
aitnerikāņu nelielie okupācijas spēki
varētu aizturēt agresoru vismaz trīs
dienas. Piered2;ējumus« Karaibu jū­rā,
šaka tālāk ģenerālis Davats, iz­mantošot
. art apspriedēs par Rie­tumeiropas
aizsardzību, lai konsta-t^^,
vai nepiedešams apbruņot un
apmācīt 70, 40 vai tikai 20 divīziju,
kurām tad būtu jānotur iebrucējs,
iekām anoerikāņu tāllidoluma bumb­veži^
ar atombumbām sagrautu pre­tinieka
aizmuguri;
Kombinēti amer&āņu-franču ar­mijas
manevri, Jcuŗos pārbaudīja
tjmku pārcelšanās iespējas pār Rei­nu,
šinīs dienā$ notika starp Open-heimu
im Špeieru. . Manevru gaitā
uzcēla piecus militārus tiltus, no kū­tiem
trīs bija amerikāņu, bet divi —
tcanču sapieru darbs. Visi tilti izrā-dlijās
piem^oti vissmagākā tipa
tankiem.
Pēc „Die Neue Zeitung" Berlīnes
izdevuma informācijas, padomju pa­vasara
manevros, kas sāksies Aus-triimvāčljā
jau tuvākajā nākotnē,
piedalīsies 300.000 vīru. Bez okupā­cijas
karaspēka vienībian uz Vāciju
sūtīšot sarkanarmljas papildināju-m,
us ari no Austrijas im Polijas. Ma-wivrus
komandēšot Padomju Savie­nības
ziemeļu daļas .virspavēlnieks
maršals Kcmstantlns Rokosovskis,
Kaŗaspēkarii būšot divi uzdevumi —
aizstāvēšanās un uzbrukums. Aiz­stāvēšanās
notikšot uz Elbas līnijas
pi:et ^kombinētu tanku un gaisa uz-biiikijunu
no rietumiem'*.
Laikraksts • tālāk ziņo, ka manev-rcB
piedalīsies ari Austrumvācljas
policijas vienības bijušā ģenerālleit­nanta
Millera vadībā Policijas uz­devums
būšot nodrošināt sakaru lī­nijas,
kā arī apsargāt dzelzceļus,
ūdensceļus un lidlaukus. Lai no-dix>
šinātos pret „spiegiem un sabo-tleŗiem**,
manevros iesaistīs īpašas
padomju poHdtJas vienības.
gan solīja Albānijai visādus labu­mus,
bet līdz šim nav dzirdēts, ka
kāds Jjūtu paēdis no solījumiem.
Vienīgais labums bija tas, ka albāņi
nedrīkstēja kurnēt, jo pilsoņu mutes
stingri uzraudzīja Hodžas slepenā
policija. No šl. viedokļa raugoties,
albāņu delegācijai varētu būt arī
pavisam miermīlīgi nolūki Maskavā.
Aizdomas vienīgi rada ģenerāla, Ho­džas
asie vārdi pret Tito. Vai aiz
tiem neslēpjas kas nopietnāks?
Belgrade labi zina, ka Albānijā
Jau kopš laba laika apmācīta un ap«
bruņota stāv melnkalniešu^ maķedo­niešu
un pašu albāņu brivprātvgo
divīzija. Tito tāpat zina, ka notiek
karaspēka koncentrācija ari Bulgā­rijā.
Dienvidslāvus šīs ziņas, domā
ārzemju korespondenti, tomēr ne­uztrauc.
Daudz vairāk rO|)ju un
bažu Tito sslgādā Maskaivas plānotā
Lielmeķedonijas rs^īšana, kurā ie­tilptu
daļa Dienvidslāvijas, Bulgāri­jas
un Grieķijas. Kremlis ar to būtu
sasniedzis divua labumus: pirmkārt,
Dienvidslāvija pazaudētu gandrīz
visu t)ienvldserblju \m, otrkārt, Pa­domju
Savienība iegūtu ilgi kāroto
pieeju. Egejas jūrai. Padomju ģe­nerālštāba
acīs ta^ būtu viens .no
lielāiliajiem ieg\ivumlem, ko varētu
salīdzināt vai vienīgi ar Dardaņe-ļiem,'
; ' • •/ /
, jLiai noi^inātps fret ^šādiem
pārsteigumiem^- ^it0 ^ v paUielināJis
Škdpje garnizonu un novietojis Ni­šā,
kur krustojas svarīgā Atēnu un
Sofijas dzelzceļa līnija, Četras divī­zijas.
MlUtārie lietpratēji Tito ka­raspēku
Dienvidslāvijā vērtē uz 10
vai 11 divīzijām Pēdējā l aM izda-/
rīta rūpīga tīrīšana visā dienvidslā­vu
armijā, nomainot vai apcietinot
4 ģenerāļus un 50 štāba virsniekus.
Tikpat rūpīgi izsijāta ari slepenā
polidja Ōzna. Informētas aprindas
tomēr izsakās, ka visus kominforma
aģentus nav bijis iespējams atklāt.
Daudzās svarīgās vietās vēl jopro­jām
sēžot Maskavas ielikteņi^ Melš,
ka Tito zaudējis uzticību ari iekš­lietu
ministram \m slepenās polici­jas
priekšniekam Ranikovičam. Esot
pat sagaidāma viņa atcelšana vai
apcietināšanai
Datidziem ārzemju diplomātiem
Belgradē liekoties, ķa Tito stāvoklis
pēdējā laikā Ievērojami pasliktinā­jies.
Sevišķi vēsas kļuvušas viņa
attieksmes ar vistuvākajiem līdz­strādniekiem.
Tas bijis par iemeslu
Titō pagriezienam uz rietumiem.
Aizvien mazi^ palļds arī to dien­vidslāvu,
kas vā priekš gada bija
gatavi visu likt uz vienas kārts —
maršala Tito. Zinātāji apgalvo, ka
pašreiz atmosfairā Belgradē līdzino­ties
tiem laikiem, kad lidotāju ģene­rālis
Dušans Slmovlčs Zemllnā gata­voja
puču pret Cvetkovlča valdību,
bet Hitlers Jau bija koncentrējis ka­raspēks
Rumānijā un Bulgārijā.
„Dally Telegraph" militārais re­daktors
šai sakarībā norāda, ka
Bulgārijai ir apmēram 60.000 viru
liela armija, Rumānijai 75.000, Un­gārijai
SOJOOO, Cedioslovakljai ap
150.000, bet. Polijai 140.000. iBrltu
laikraksta militārais redaktors do­mā,
ka Dienvidslāvijas 30 divīzijas,
no kurām daudzas Ir. motorizētas
vai pastiprinātas ar tankiem un ap­tver
ap 200.000 - vīru, varētu bez
grūtumiem uzņemties cīņu ar vi­sām
satelītvalstīm kopā.
Pacifika paktu veļas ari Japāna
Japānas ārlietu ministra vietniece
Tsurima Konda otrdien oficiāli
apellēja pie Savienotajām Valstīm
un Aiistrālijas darit visu iespējamo,
lai jau tuvākā nāko*nē parakstītu
Pacifika paktiL Preses pārstāvjiem
Konda norādīja, ka komunisma
draudi ^ j ā aizvien vairāk palieli­nās.
Tāpēc Pacifika pakts kļuvis
par absolūtu nepieciešamību. Tam
vēlētos pievienoties ari Japāna/ In­tervijas
beigās paskaidroja vlceml-nistre,
jo būtu laiks kopīgu briesmu
priekšā aizmirst agrākās nesaskaņas
un naidu.
Priekšdarbi Atlantika pakta pa­rakstīšanai
virzās sekmīgi uz priek­šu.
Prezidents Trumais piesūtījis
kongresam īpašu vēstījumu, kurā
lūdz paktu ratificēt iespējami ātrā­kā
laikā. Informētas aprindas Va­šingtonā
izsakās, ķa prezidents pie­prasīs
sev ari speciālas pilnvaras,
kad kongresam iesniegs likumpro­jektu
par ieroču piegādi .Rietumei­ropai.
To Trumens darīs tāpēc, lai
ieročus varētu sadalīt tām valstīm,
kurām ārlietu ministrija atzīs par
vajadzīgu, un lai pati sadale varētu
notikt bez traucējumiem. - Sagaida
ka^ šonedēļ par pievienošanos Atlan­tika
paktam Izšķirsies arī Dāni.] a,
bet Itālijas senāts, neraugoties
(Beigas 5. Iņp,)
uz