1950-10-21-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1950, g. IZ, oktobri jkāĶĶ nojKiedzniekti bij. Vācijas ārlietu J * r ^ S r g baroS ^ K ļ ^ viņ^ ^ftgi^lfletumā. Pēc trīs a tagad teinestēja Iromisārs UeQ *Jļ^«ii» kas! dilmusi ooiriiņ ķo ļadoptēilft Itīterfiēiat ElUia l e i ^ a ^ kad stājāA fSV' V«šts ; drošības Vida visvairāk ir M d«aid2l ievēro* ^ iKfifim vajadzēja «toai Metropolitēna '^««iS^lJasidemobi; fiartfees garnu > CPufts atkal <iWNgit8 Ma)iki '^1<piē jpagājufe Ļ vai līdzšinējo Trigviiilievē, iĶŗajiem diviem :9 mlitija Ich #nistru Mo* Grieķim ^0 UN ipēbul. N aiz-rletMjumļa :8dā grie* ' "laskaŗ«i* " padzi-koļ vada 18 ļtnlnistn lai izbēlg. valrflk ne- J t f e t i l M t ari fflvlIlpMnieku pW}iil,|)^oJa tļmĶ lizsardzlbag doteiiu somu mar-ļļlff^ kas 5 1!& 4 uncēm. ļtsUs laiku vēl jenas» )pd»«Ju8i bU. l4H)polda br^^ jilhmōu lauktt meita Annn archibls- ^Krieva labi un iokumehttt pārdo- M(|s9i par SQ.O^ lafti^ amerikā-lilitārSs^ d ^ W vāciešus. ipOeMi sākusi ^^MA kādā ^ četras moto-fiiiīaš ar sabo-galtt «itiurilm vien izmaksāt val-g budžets, resjK ; dolāru, izteicās jllinrada 8»«ti«- ^nas ielā no- * 9 ievainotas [ m U ^ nolēmusi vesdibas komi-Ļ^^ al Šis izplat!- iilģs veselībai. jtunnlOO ve-iesaiikt ASV no « pret Jugoe^a-tertni raidstacļ- >!Uā, pastiprināU Iedzīvotājus sa-m Pārvietoti f mazinātu strād- •ipnleclbā, •craksts Slovan-i i i o i k a uzB^- Its vēl UelāM LATVIJA iatvian New8paper ļļt, W OcU 21, 1950 ^bitsbcr and Edltor: valde-mSrs IĻambergs, SchwāblBch QiAŪd7 DP Caf^P ArtiUerie- Kaserne, Phone Schw. GmUnd 1159. Prlnter: Remsdruckerei Siģtt, ttšrtel & Co, Sciiwābl8di Gmttnd. Paradlesstr. 12. Publis-hed tvice weekly Circulatlon 11.000. Sponsor-International Re-fugee Organizatioii. IATVIAN NEW5PAPEIl Nr. 81 (425) Sestdien, 1950. g. 21. oktobri isnšk trešdienas an sestdlen&s. Izdevējs: LatvleSu Centrālfi Komiteja. Galvenais redaktore: V. Lambergs; galv. red. vletn. M. CuUtls. Redaktori: A. BolSteins, p. Klans, B. Ķīselis» V, Le-siņS. Ē. Ralsters. L. Svarcs. AustrSUJas redakcijas vad. A. Smlts (21, Llnden Avenue, Wen-douree, BaUarat, Vic, Austra- Ua). Red. adr.: m) Schwāblsch GmOnd. DP Camp Artillerle- Kaseme, tālr. Schw. GmUnd H » f ka ilgu laiku saglabāt mieru ^PBE^IDENTS PRASA PIERĀDĪJUMUS MASKAVAS MIERA ^ U N APZIMEKOMONISMUPAR ŠOLAIKUREAKaONA™ W KUSTĪBU ; a a n f r a ļ c l s k o (mr). - „PadomJu savienības līdzšinējā nolītika ^ i-^&S^S^J f*"^- ™ * Sanfrancisko. „Pēc tik-t^^ lJ^fi^^^^^ i^^^^ Pāriiecināts, * ^ uz llgn laiku saglabāt pasaules mieru." Runā, ko visa ^SnlSt?^^^^ "0 Maska! 2lir ^ "^"^'^ ^"^^^^^ P^a»"'»» izteikdams mm PUi&tos. Prezidenta runu pārraidīja 25 Amerikas Balss radio ftl^as, pēc tam noraidot visai pasaulei runas izvilkumu 26 valodās. RuEļas ievadījumā Trūmens norā- (>8a, ka, pretēji dažādiem minēju-niianr viņa apspriedei ar Mekarturu ņ^ljis nekādas noslēpumainas alz- giiģures, bet viņš vēlējies tikties ar inerāU, kas patlaban sevišķi labi pārskata visas Tālo austrumu problēmas un var dot vērtīgus norādījumus pareizu politisku lēmumu pieņemšanai. Paziņojot, ka uz Koreju dCfšies vēl Jauni UN valstu karaspēka kontingenti, prezidents izteica pārUecibu, ka drīz būs atjaunots miers visā Korejā. „Mūsu bruņotie spēki tur paliks tikai tik ilgi, līdz bps sasniegts ^ūsu mērķis — atjaunots miers un izveidota vienota, neatkarīga un demokrātiska Koreja. Mums nav nekādu agresīvu mērķu vrt territorUlu interešu ne Korejā, ne kur citur pasaulē." Pēc kara beigām Korejā Apvienoto nāciju uzdevums būs rūpētles^ par kara seku novēršanu un zemes atjaunošanu. Sis problēmas prezidents pārrunājis ari ar Mekarturu. Tālāk Trūmens deklarēja, ka, ne-atkarigl no panākumiem Korejā, ASV bruņoto spēku stiprināšana turpināsies, jo citādas izejas nav. Kamēr Padomju savienība nedos konkrētus un pozitīvus pierādījumus savai miera gribai, tikmēr rietumi deSi apņēmušies izveidot tālāk brīvās pasaules kopīgos aizsardzības spēkus. «Padomju savienības ricība," teica Trūmens, «radījusi daudz dažādu sarežģījumu, kas apdraud pasaules mieru. Mēs to apzināmies un nežēlosim spēkus, lai tos novērstu. Par to lai nevienam nebūtu nekādu ilūziju." (Turpinājums 8. Ipp.) speki Korejā sasnieguši Pjongjangu Tokio (jbv). — Turpinot savu vai-ŗlikps virzienos Izvērsto ofensīvu Zlemeļkorejā, Apvienoto nāciju speķi, pārvarot komunistu vājo pretestību, trešdien sasniedza Ziemeļkore- IJJĶ^ļJSE TANKUS KOMUNISTI NONĀVĒ :M,iE3i^S^ UZpAVATŖtJMENAM tm^V. UZPLECI aizstāvētāju pretestību. Pussalas austrumu sektorā tai pašā laikā dien-vidkorejiešu spēki ieņēma Hanghu-nu uņ Hungnamu, ap 160 km no , , . Mandžūrijas robežas. Komunistu vājas galvaspilsētu Pjongjangu. Lab- jo pretestību pēdējā cīņu posmā izvēlīgas ziņas no Korejas frontes šīs skaidro ar to, ka viņu spēki tuvu nedēļas sākumā sekoja cita citai, galīgam sabrukumam. Hdz trešdien nāca vēsts, ka sasniegta Kā paziņoja britu aviācijas minis- Pjongjangas perifērija. Kim II Sun- trijās pārstāvis, UN Hdmašlnas līdz ga valdība jau Iepriekšējā naktī bija gim izsitušas no Ierindas vairāk ne-galvaspllsētu atstājusi. kā tūkstoš ziemeļkorejiešu tanku, no .Pēdējā ofensīvas posmā līdz Pjong- kuriem 540 pilnīgi iznīcināti. Apvle-jangas sasniegšanai saņēma gūstā noto nāciju aviācija cīņā pret tan-vēl 5000 ziemeļkorejiešu, tā ka līdz klem lietojusi t. s. napalma jeb „elles tr^dlenai komunistu gūstekņu bumbas", kas atzītas par efektīvāko Skaits sasniedza jau 70.000. UN kara- MZ šim pazīstamo prettanku Ieroci, spēka prlekšgrupā motorizētas ko- gis naftas degbumbas sprāgstot at-lotirtas piegādāja papUdlnājumus, lai tīsta milzīgu karstumu un, skarot Varētu plimgi salauzt Pjongjangas ļ tanku, to pa pusei Izkausē. Napalms Ir šķidra kaujas viela, kas, saskaroties ar gaisu, aizdegas. Pietiek bum- It kā gaišredzīgas nojautas vadīti un mudināti, brivibas un dzimtās mājas izslāpuši, latvieši visā pasaulē ar sirdi un* dvēseli tiecas piederēt savai tautai un valstij un grib pielikt roku pie mūsu kopējā likteņa ceļa līdzināšanas. Mēs visi gribam ātrāk piedzīvot to dienu, kad mūsu dārgā dzimtene un tautas brāļi būs at-brivotl no nežēlīgās svešinieku okupācijas un verdzības. Mēs visi gribam ātrāk tikt atpakaļ mājās. Ko mēs varam darīt mūsu pašu labā? Publicists Ev. Frelvalds ASV mūsu avīzes 71. num. ievadā Aktivitātes un kopīga darba panākumi aicina 18. novembrī noorganizēt latviešu mākslas reprezentācijas koncertus, aicinot uz tiem citu valstu politiķus, sabiedriskos darbiniekus un presi, lai ar gara spēku rādītu mūsu ©ribu un spējas dzīvot savai nācijai. Sabiedrisks darbinieks A. Apse Francijā mūsu laikraksta 74. num. ziņo, ka latvieši Francijā 18. novembri uzskata par mūsu ģene-rāluzbrukuma dienu, izsūtot informācijas literatūru un ar referātiem franču strādniekiem i^n darbiniekiem stāstot par komunisma briesmu darbiem Baltijas valstīs, kas draud ari pārējai Eiropai. Dzejnieks Andrejs Eglltls zviedru zemē mpsu laikraksta ievadā Neatkrist ar uguns vārdiem sauc visiem latviešiem pasaulē pacelt protesta balsi pret tlrannlju un Baltijas cietumu un visām latviešu organizācijām rietumu pasaulē ar labi sagatavotu Baltijas likteņu informēšanas programmu panākt, lai lielās ASV. Anglijas, Kanādas, Austrālijas, Dienvidamerikas, Eiropas sabiedriski humanitārās, arodorganizācijas un citas paceļ Baltijas valstu jautājumu gan no cilvēku tiesību iznīcināšanas viedokļa, gan ķā 20. g. s. baigāko eksperimentu Maskavas režijā, prasot tā izmeklēšanu un netaisnības novēršanu. Savā Latvijas 80. num. ievadā Artava Latvijai ierosināju 18. novembri trimdā izvērst par mūsu nacionālo pienākumu pildīšanas dienu un nest Latvijai ne tikai idejisku un platonisku, bet ari iums talkā materiālu upmri — artavu Latvijai, labprātīgi maksājot savai valstij vienreizēju valsts nodokli mūsu politiskai un Ideoloģiskai cīņai (Arējās informācijas fonds), latviskai izglītībai un kultūrai un darba nespējīgo aprūpei Visu to kopā sauksim par Latvijas valsts cīņas fondu, kas aptvertu visas mūsu politiskās un nacionālās vajadzības. lidzlgl aicinājumi atskanējuši latviešu presē citās zemēs, sanāksmēs un tautiešu vēstulēs. Visi gaida darbus un grib darīt darbus. Latviešu nacionālā padome. Latviešu centrālā komiteja un Arējās informācijas fonds, sadarbībā un saskaņā ar citām latviešu centrālajām un vietējām komitejām un pārējām organizācijām visā pasaulē, grib paveikt šos darbus un uzdevuši LNP un LCK Informācijas nozarei un Arējās informācijas fondam izpildīt tos. Jau zināms, ka Ev. lut baznīcas tēvs Archiblskaps un Baznīcas virsvalde atbalstis ar gana rakstu un dtādl 18. novembra akciju un artavu Latvijai. Svābu Gmindes latviešu nomet- . nes komiteja pirmā ziedojusi DM 500 artavu Latvijai Laikraksta Latvijas redakcijas un kantora darbinieki un LNP un LCK Informācijas nozares un Arējās informācijas fonda darbinieki iemaksājuši katrs piecas markas artavu Latvijai Vairāki latviešu rakstnidd, publicisti un žurnālisti Izteikuši gatavību Udzstirādfit 18. novembra brivības akcijā. Aicinu komitejas un dtas organizācijas, draudzes, kultūras un sabiedriskos d a r b i n i ^ talUL šajā grūtajā, bet «k*W^ «iedoi šanās darbā. Aidnu katru komiteju un latvieti trimdā atlidnfit un nodot Latvijas valstij savu artavu. Tautieši maksas izdara Arējās informādjas fondā, savā draudzē, komitejā, biedrībā vai kopā. 18. novembris būs ne tikai svētku, bet ari mūsu cīņas diena! Kīisfigie, m USks ii mosties 18. novembri, kaa atkal tuvoJwķ Latvijas katedrāļu un bainlc^^^inl ieivudja bHvfbu Latvijas laoioi ^ pilsētās. Kristīgie pulcējlā Plf »J-vim altāriem m brīvi liediAiat ^ ticu Kristus tirdām svētam, kas man kā tūkstoš saules mirds." Šodien pār Latviju un tās baltiņu ' dievnamiem ir klājusies tumsa. Ma« terlāliiims, kas pagājušā gadu simteni svinēja savas pirmās uivaras, gan pamalām isdsisa rietumu pasaules kultfiiras tautu un cilvēkif veseli sapHltlĻ bet dsiļas saknes tas laidis tautās, kas nespēja Jau sākumā novērst tii ļaunumu un savā semē palaida vaļā ļaunuma spēkus. BolSevIstiskkis materiālisms ir sa-lldsinJbns ar bagāto lemkopi Jāsus lldsibā, kam rūp tikai laidgā manta» kas domā tikai par miesu, bet kam sveSa ir gara ddve un bagātība. Tas nepazīst cita vindena, kā vlnd^n us leju, matēriju. s«nl Pieķerianās le-mes l i e ^ , visu cilvēka dilvi, darbu un spēku pēo plāna un grafikas isUeat matērijas izmantošanai, tai, pašā laiki apspiest katras tieksmes uz augstilku gara dzīvi un noliegt Dievu, Ir ils mācības augstākab ai-dnijums, līdz ar apsolījumu: »Ti darīdami, Jfls pafii ^ūslt U dievi". Sis aicinājums un apsoUJums bleil atrod dzirdīgas ausis un sekotājus, kas ziedo tam visu tik ilgi, kamēr acis atveras un tie redz, ka viņi Ir pievUtL tie redz, ka viņi bagiObas vietā ir k|uvuSi nabagi. kaUl. izmocīti, izsalkuil. sagrauti miesā un dvēselē. Veoo noirdidand, viņi oēla Jaunu pasauli. Jaunu templi, bet uzceļot, ar Šausmām Ieraudzīja, ka il templa svētikaji vietii vairs nevalda Dievs, bet viens cilvēks — «visu lantii tēvs ao skolotiUs^. «iliitt «akriilia. mi j4tlii sdta Ulķ briesnuuĻ draud Bibeles torņa sajukums, Jo tur miesa apsplei dvēseli, netaisnība patiesību, verdzība brīvību, nelstMs bft-tlsko, tur kalpo sveSI^ ne īstajam Dievam. . Bet Dieva vadībā cilvēcē ir dzimusi kustība, kas saprata, ka matē-ļ rija un materiālā kultūra Jāpak}auJ gara darbībai, ka tikai tad ti radis un rādīs bai^tlbas, kas spīdēs un apgaismos pat visklusāko un tumii» ko stfirItL H ir kristīgā baznīca. Maskava atsakās I bu nomest 90 m no tanka, lai to iz- • 1 T-x» ITVItrT) A picinātu. 300 kv. m lielā laukumā! Kā jau mūsu laikraksta 11. ok- PieČLalltlGS UJNjS.ni\. bumba pilnīgi iznīcina jebkatru dzī- tobŗa nu. ziņojām, tris Baltijas val- ^ ^ - T/ vību un materiālu, stu diplomātiskie pārstāvji Vašing- ^ organizācija Ko- ^- ^ — u . . s .... A . „ ; . . . * « ; .^ reias jaunuzbuvei • w j j ļ nošaušanas Komumsu imuai o a v 4 ^ » » * i — T " V " ' J ' ' " ' ' ~ ' _ X - ~ I 1 7" tsksaksesa ffm) - Apvienoto nā- upuriem nomesties ceļos. Kāds ame- up latviešu deportācijām un orgāni- ,.*^.«**8esa iim;. -^^J:;^"^;" L»tsnii nnvprnt^u 7ino ka Munčo- z^tu latviešu nācijas izmcmašanu. djil darbu šonedēļ Ievadīja kopsa- rikaņu novērotājs ziņo. Ka ^ ^ " " ^ ^ pj^^^tot redakciiai iesniestās notas - Bes politiskās komisijas neražīgas nā, zleme os no Vonsanas komūi^lsti Pie utot re^^^^^^ j FeTdi^ S s par ASV Ierosināto septiņu 420 gūstekņu» nonaveiušl ar elek-1 teKstu, musu sūtnis J. Feldmanis pavalstu priekšlikumoi jeb ts. Ečesona trisko strāvu V. Lambergs, LNP un LCK informācijas nozares un Arējās informē-dlas fonda vadItSlB „ „a,„ tonte. dalMu» . brīvajā pasaulē, 18. noyembrI Izies ar olņas saukli — Li|ļtvljai brīvību. — tad ir pllnlgf saprotami, ka Lat- Apvienotām nācijām iesniegtas SS.£^«.""r^o tuffi ' ^^^^ altiŗlem tis micitiji latviešu liecības |3rJJ:«Jir».SS: Brīvību Latvijai , u ^ » . , . Kas gan tik labi mOs Ir pratis mums labvēlīga. Asamblejas Un sek- vienot un vadīt, kā Kristus un Viņa retāriāta kuluāros delegātu vidū sa- baznīca? Pat baigajā gadā, kad pai stapu daudz paziņu no 2enēvas lai- baznīca cieta vissmagāk, kad tika kiem, kas Interesējās par Latvijas aptumiSots Kristus gaiSals evaņģēlijs, likteni. Tie solījās katrā ziņā savās un ārdīti mūsu tautas vienības spē-runās asamblejā vai komisijās pie- kl. taisni baznīca vislabāk pildīja sa-minēt mūsu jautājumu. vu uzdevumu, metot tiltu no sirds uz Vispārējie politiskie apstākļi vēl ^ stiprinot un vienojot nav M rti,!k' »tālu ^ ^a''t^tī'ls^tuīju'J'^Si^eB^,^ l^a i mūsu ^uta Idrz qnmonkoāsp,u ksiu rs ādpiīeguv K kārtībā kā neatkarigu Jautājumu. w vērtības, tautai «Sle^^^^^^^ Tas varbūt noUks nākamā gadā," ' ^ ^^r^ m 24 stundu laiKa sanaKl seae, ja prese» ft.uiucit:iivc ^ c u i o I veto tiesību izlietošanas dēļ Drošības ka viņa yal<^^^?^*^„S^^^ žii^restā nodotam liēci^uma^ - - spējīga reaģēt uz ieverot visus f f ^^^^^^^ ir neapstrīdama pierādījuma spēks. wQu jaunu asi^slvu aktu pasaule, par vispārējam velēšana^ 1^»^^ Mana iesnieguma pirmā daļa veltītr Ket šo priekšlikumu ener^ski 1 reja pec c^ņu bdgam^ ^?fr;l Iplerādīj ka krievu izsludina padome nebūtu Itājās padomju ārHetu ministrs VI- prezidentam Tnimenam ka velti v l ^ aneksijai nav ne konstitucionāla, Jinskis. jo tas nozīmējot Drošības nu no sava mītne Seula atrastajiem padomes tiesību ierobežošanu. Otr- ģenerāļa uzplečiem, ko tur atstājuši dien notika pusstundu Uga privāta krievu virsnieki apspriede starp ASV delegātu Dal-lesu Un Vlšinski, piedaloties padomju delegātam Maļlkam. Pārrunājot minētās domstarpības, kā pēc tam paskaidroja t)aUess, tomēr neizdevās panākt vienošanos. Am^ikāņu delegācija UN salmnle- #aļs un sociālajā padomē ieroslhā- 1950. GADA FORMĀLI STĀSIES SPEĶA KONVENCIJA PRET TAUTU SLEPKAVĪBU ne tiesiska pamata. Uzskatīju to par ļoti svarīgu, lai atturētu valstis no aneksijas atzīšanas, jo diezgan plaši Izplatīts uzskats, ka Baltijas valstis pievienojušās Padomju savienībai ar plebiscitu. Notas beigās lūdzu manu iesniegumu darīt zināmu UN delegācijām, lai tās būtu informētas par apstākļiem Latvijā, varētu ieņemt jautājumā stāvokli un apsvērt, kādā veidā tās varētu pildīt savus pienā- Nujorka (md). — Nākamā gada 12. «bas un sociālajā padomē ierosina-, Jaavāri stāsies s p M kopsapulce ^ la Pēc kara darljlbas izbeigšanas Ko- gP^^^^^^^^ p,et cilvēci Kiā rafltt. TnaSn l«,nu7.būves Darvai-1 tautu slepkaviDas gen , iesniegumus nodevām UN ģenerālsekretāra biedram Koljēram 6. Wla radīt īpašu jaunuzbuves parval-1 "gg^ v-JJ-tagad savākti nepiederas darbot(« līdzīgi agrakajļ v^^^^^ ratifikācijas pa- U"iŅinKuŖAAii uunn saukttos ^UUJNNiKvRnAA.. _ JJaau " Sr V i VK^onnnvcennccHijāā ddeekkllaarrēēttss , kkaa ssoo-- epriekš padome nolēma Korejas raksti Konvencija^^^^^^^ Jaunuzb'-"'^" ,„s,w<.m nn<iihināt sen-īdama ne vien tautu slepkaviDa,_Dei jaunuzDūves mērķiem nodibināt s e p - 1 " a t b a l s t ī š a n a . % i valstu pārstāvju komisiju, kurai SnLs vSs Tp- ISnpvērtē kapa nodarītie zaudējumi Konvencijas ļtolft^erosv^ (T Aurf 4p.r ^ vidū ir ari Padomju saviemba. oktobri, bet 9. oktobrī mēs visi Baltijas valstu diplomātiskie pārstāvji apmeklējām UN asamblejas prezidentu, Irānas delegātu Entezamu, kas bija mans ilggadīgs kollēga Zenēvā. Mūsu pieņemšana tādēļ bija ļoti sirsnīga un Bēgļus Anglijā aicina repatriēties Londona (mr). — Padomju vēstniecība Londonā sākusi kampaņu, lai plerutiātu Anglijā nokļuvušos Austrumeiropas bēgļus repatriēties. Konsulārie Ierēdņi apmeklējuši bēgļus pat slimnīcās, un vēstniecība Izsūtījusi vēstules, kurās sola brīvu ceļu uz Padomju savienību un plašus atvieglojumus izglītības Iegūšanai Kampai^a skar arī bēgļu sievietes, kas apprecējušās ar angļiem. Raksturīgi, ka aģenti ne ar vārdu nepieskaras jautājumam, kāpēc bēgļi vēl nav atgriezušies. Sniedzot šo ziņu, Reutera aģentūra atzīmē, ka Anglijā esot 40.0(K) ukraiņu, 35.000 baltiešu un 16.000 poļu DP, kā arī čechu, ungāru un Jugoslavu bēgļi un dzīvības tiek krustā sistas. Bet todien mēs esam lemficijuiies vairāk nekā Jebkad uslfikot un sevi neņemt skaidrotāju, vienotāju un stiprinātāju Kristus krustu, fio Viņa pa-auianas, bet musu pestlSanas un uzvaras ziml Roinai ķelsars Konstantīns Lielati ui sava karapulka karoga lika krustu ar uzrakstu: In hoo tigno vinceal 7" Ar šo zīmi tu uzvarēsi! Tautas brāļi un māsas, ko gan mēs rakstt-brl? ~ Tik vienīgi fio lielāko kristīgas pasaules spēku, vienības un stio. ruma simbolu. Jo tikai caur viņu rfoUdroti dvfeielēs. no viņa stiprināti mūsu tauta un visa kristīgā pasaule nzvarēs fiai svētajā cīņā. Mēs nedrikslam |aut sevi apmānīt ar Jūtamo klusumu ap mums. TBM Pa~tt iesttjas ari pirms vētes. TO! SSiiS^'^^^i» «āvas sirdis cīņai par tetenlbunn brīvību, vārdos uTdir- ^» »o mums 18. L Māc A. Liepiņā
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-10-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari501021 |
Description
Title | 1950-10-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1950, g. IZ, oktobri
jkāĶĶ nojKiedzniekti
bij. Vācijas ārlietu
J * r ^ S r g baroS
^ K ļ ^ viņ^
^ftgi^lfletumā. Pēc trīs
a tagad teinestēja
Iromisārs UeQ
*Jļ^«ii» kas! dilmusi
ooiriiņ ķo ļadoptēilft
Itīterfiēiat ElUia
l e i ^ a ^ kad stājāA
fSV' V«šts ; drošības
Vida visvairāk ir
M d«aid2l ievēro*
^ iKfifim vajadzēja
«toai Metropolitēna
'^««iS^lJasidemobi;
fiartfees garnu
> CPufts atkal
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-10-21-01