Bavarijas Latviesu vestnesis, July 28, 1951

              mmmM
^11
K KS^ :
8tu drS.I.
m
liATVlA
UiijSirf ViliB JanumB» August-
Srti Ik DfitBwMr Ginnaay.
! Graleiuisclura/Obb.;
S u i , i- t^N. y . l»lioM Axtel
S«7. SttbKriptļott late» USAi
i 2*- IM B«>ntWT«
5ii.tt, W^lheim/OM»,. G«amM^
ttrfcfl weekly. Clrctil. il.OCK).
« — IRO; Membeijhlp: As-iatfoB
of the Preg».
mi
R«veida
fcaKentūra m,m
M i I l e l U r g o«
ISfW^ien. Ja to vS
ptlt ar žīdu «clbu.
ļvu v.gonlen l«|,u
K un Frankfurti. Vi?
t ^,.?- ««eW»
ļnl'lcienj apgidlu »
lOzikas pārraidlļuiriuiB:
• abiericibim. teg:
ksniegti 200 k l ituadtt
vaska fleflfti bbi,
pes neiitaratSasdolfi
Bterdama» apģērbu Hr.
M jM bija ikaiitli
precfitu vira
Vata*
i i
atlikuimift
Kā ztoo^ W
atotōrt) ļSficibnalā komiteja
brīvai Eirdi>^i 22. jūlij a paziņo,
jusl ftatptautteķas ļm^
ļekirtošami tni^ jauiiie-
1 ^ no z e m ^ aiz dzeiis
firfeklki»^ ļirezi-dents
I)ž#<>n« paskat
ļtunS auč^t^koia saaiksies Brl-to
^^^^^^^^^toteks
m afeinStāJs Deviis Pūls (Dei
Wlt C|Ppoļe), w t d at!r#dl6i€s
ģy^||a«; tuvllmā^ Francij^^^
l ^ i s irtstilūtļs darto^es ko
^ 1 iar|Štrai8btxi^^^
fi, trimdas stude^^
pīķ: tiem pašiem
oiien^ jcfi franfru •}[ studentus.
Tfija8«6ku^^^^^s^^
jampai^^ķs sp^d^^^
ja^^iņut^ažiļdis načion
Mķ, Parīzē iekārtos nelielu
r^trSBļas iķ^
MaerikSiuļ;
fpUDtt padome piešķīris stipen-
; iijai tm petialsfcus ^plikanii
Xa p^alditojis preziderits
K^fons, jtoifis uoiiversitStes
jrtteihml^lr Mgafeav^ <nojTim>-
v i t e j a i ^ ^ cilviSkus,
vīli tl0; Varētu u z i [ ^ t i ^ usde*
mm B^^imTltg^ad }a>ipais pa-
}aun!uzbūvei pēc tam,
bd'ViiOĻU dzimt)en«s būs atbrl-
Idlta TcioIQļel}8, ktiŗl
ļondenta Otisa notieii*
ļjpadomju korespondtnia -
pt' privito • llrdMjIfcfbii
ļi Cechoslovakiju no ii*
hež Otisa littu.
tuļatile« koogrea Roni
Ittļ ao 18 valstīm.
UN ffcibl karai#i
ildtt ttiprumu vfirtfi st
|f''"'' •
ķMm f iohritae) A^V ,
Rtalijaa vēstniekam Vi>
ķtu idi&istrs HSaieni.'
ļl prasīja kāda mata ti«
ķm valrfiki simti js\^ie«
ķ.gfijiJBnu U2 STlieto fit-ķ
džipi gftjienu izJAUci,
m P«t !•* ķt; kuros apvainoja fc«
utt ptasljd Triettai it* i'-t::^
ķ Aobarto SosaUnl ieiil*
tatn abi tnSkiliniaki it^
Sodol rēķinu, sakari if
ladzimSanu.
pSrstāvlu pretettisd*
lemonstrativi Ielenca W
b galveno mītni fvU
Ki paziņoja, ka jH^er,
Irācijai un domi oļoļfCt
Les^eeju ik sattta.
Lv?i«8nas aii die^»,
Ķml noTikotia 5 polUi'
biu pirstfivjl ietniedii
tonstraiiti traucējot P«'
ir IuiBiBl|fi.«i5»,^«^'
I c ē l a ; ^ l e k t r i 8 k a «^
f imldota ļP Ki«««
ķeras- katedrāli.,
galināts dl^nastsjļ»
Kavirie», kam d^en«^^
f^^ints^TrumeniP'
• Wok«, Mi^*^
Ķas rekordu
1^)1 Z l t M l ^oilbe pfaS&kei vltļiK
t^cacflut^s, korfis bei V&CQ atlētiem
Ijis atl pulilaroals latviešu apoTtlsta
t l M a i t l ņ S . Viņi startēja CetKiņfi,
I^Utitpa lodes grOSana. 100 ra akrēllens.
mmaš m augstlēkSana. Isņesaot lodes
0mt Masliņi visās disciplīnās sasDiedsa
apstSbloa īsti lespektēlanius retultā-
' ^ lliOO m, 100 ra
0,07 « ; Vlslielāk<» panākuma
, lonēr ātilmēla aiigstlēkSanfi; pār*
jol eOinianēlti atlēta «-baigā gada upu-
Jlņa Dtiam 1030. g. reāllilto Utvljas
Jida atslml 1.875 m. MostlņS ghidi veica
m m augstumu^ Beiultāls batu varējis
VII labāks, bel, mēģinot pārsniegt 1,0S
Usngstunu, MaitlņS pirmā lēcienā ar kurpes
tm tbSra lallņu nn krītot savainoja kāju.
* Mastiņa tieSām Uellakaia verēlums, kas pel-
U vistleUko < Ievērību, liek Btcerētlds, ka II-
«Ifa 1,60 m augstumu viiļLS realizēja ]an pag.
M l * bet toreiz augstlēkā'anas sacensība
itmgā kārtā aotIkapāH auklai, kas pēc
m^m vēl pastāvošajiem Latvijas viegl-tiililMs
i&vlenlbag noteikumiem ir kavēklis
tegusaa atdSanat pat rekordu. Bet 22. jO-tevērojamais
latvteSu aogsUē^ēJs 1.00 ra
(asu veica atbilstoši visiem noteikumiem,
\ kā pitnSm Uesibām drīkst pretendēt ui
ra^rdlsta godu.; Un ir painats ari ticēt, ka,
mOtot ISST londonā ollclālo sacīkstes pro*
Mohi, veikumu kādroli ari apstiprinās par
Uitllas rekordu. A.P.
«16
Tā ar piteu tiļesi-slbu
varam dēvēt
plašo Londonas
Dziesmu dienu sa­rīkojumu
ciklu hq
27. ITdz 30. ;aHjam,
kas pulcinās tuķī-stošiem
Anglijas
tautiešu un viņu
viesu gan kopkoru,
vokllistu un jaun-darbu
koncertoe,
gan teātra izrādē,
; tautisko deju sa­censībā,
rakstnie­ku
vakarā, gleznu
izstādē uc, aarīkp-jumos.
Sis ir viens
no lietākajiem no­tikumiem
latviešu
trimdinieku nacio­nālās
māksldfi un
kultūras dzīvē, kam
celt Latvijas vāp
du un slavu musu
6 vešniecības gai tās.
Utņēmttmā:
V; Tonēt gaUvolais
Londonas Diiesmu
dienu piakātt
tiitiiiiiiiiiitimiiiinii
BEZ VADĪBAS PAMESTAIS MĒMELES ZVEJAS TRALERIS AR KAJlTE
IESLODZĪTIEM KRIEVIEM IZDZĪTS ZVIEDRIJAS PlEKRASTfi
Sto&lioliiiQ(w).-- Handea
šinīs didnās i^^di^ raazt
hiviņ^ eir trim lietuviešu ^'blsgllem^
Zvieļni policijai lietiivieii lOdia aiz*
sārdzfba un asntiefilbas. $l bēgšana
ir 0u|i sensīcioaaia gāvi drSmitisinē,
ki ari pierada cilvēka atjautību, sa-jatot
brīvības tuvun^.
Pitms dažām cKenām Mēmeli at­stāja
vairāki,zvejas traleri, lai dotos
Baltijas jūrā uz mencu zveju. Uz l»i-vāTO,
kā pamtt, atira«#s Jaukt>afi ap­kalpes
~ krievi un Meiu\riešd, pirmie
yaii»Sk aļsi»aixi^
ŠāiKum, kas bdje i«bi^^^ Bal­tijas
jūrā um atradās tuvu Zvtedrija«
tenitoriāliean ūdeņiem, atradās trīs 20
g. V. lietuvii^u jaunekli un trīs krie­vi.
Pēdējiie bijuši nemākuļi jūmdecl-bas
lietās, kādēļ Hetuviešriem nenācies
grūti tos i>ārlieciinā»t, ka vi^i atrodas
pde Lietuvas piekrastei Taču zvejo-jOi
laiiva arviien virzīta uz rieuimtem,
ll<lz beddaot, kad tajā jau atradušies
ap 600 kg nozvejoto mfsicu, lietu­vieši
gatavojušies realizēt savu jau
iepriekš nonmāto bēg^na® plāiiu.
Kad jmindtlfi fiākuši rīkoDieē ap
mazo zvejās tralera gl ābšan'ais 1 ai vi­ņu,
karļevi iH)>?^ļituēi^ k ko aizdomī­gu
uņm4ķl^ pēc ieŗočiemv bet
bdjis jau par veļu.-; KrievieĶ/ nema­not,
ieroči sen bija pārsviicsti pāri
bdirfe^. La^vē ļiz^^ uz
dzīvību un nšvl, kas • bdgisfies ar to,
ka krievi ieslodzīti'tralera kajītē —
aiz aiznaglotām durvīm. Lietuvieši
as
J. Pcldmans
a
NfūSU SPEGIALKORBSPONDENTA
ZIŅOJUMS ;
Valingidna.-- Latvijas aOtnis A S V
Jūlijs Feldmans 20. jūHjē ņo Ņujor­kas
ar tvaikoni America devis la
Eiropu; kur paJiks dažas nedējas. Viņš
apsprledīsies ar 1/atvij^ sutini Liel-briMnijā
Kārli Zariņu un nodibinās
ciešāku kontaktu ar mūsu «abiedrisr
kiem darbiniekiem un organizšdjēin
Eiropā. Ja tiešie pienākumi atļaus,
sūtnis J. Feklmanii piedailsies ari
Anglijas latviešu Dzle«nu diertāi.
Sūtņa prombūtnes laikā sūtniecības
darbu Vašingtonā vadis tās plrmaie
sekretārs Anatolijs Dipbergs. P. I.
no
.000 un u
PASTIPRINĀTA VĀCIEŠU IZCEĻO^
UZ ASV UN KANADij
mlerlgji ļ^āķoši laivas kompasu,
(Menas grāmAtu m jūras 'kartes un
devui^es'uz Zviedrijas krastmalu, at- "^^^^^^^^
* t a i m » v r i « v , , ^ e««*i •^^^n, ' ^^1^ pārī okeanam, bet tllfiko ceļu
lldz nākamai dzīvesvietai — gal
Mlnchene (bv). — Sav. valstu DP
komisija tikko Karl^ddā pie Min-chmH
iekārtojusi plrinp speciālo
Iransitnometni vienīgi tautas vācie­šiem'^
kas izceļo uz Sav. valstīm DP
likuma ietvaros. Kā zināms, jikams
paredz ielaist līdz nākošā gada jūliļam
54.000 tautas vāciešu'*. Nometni at­klājot,
DP komisijas priekšsēdis Džib-
«ons no VašingtcHias paskaidro ja, ka
no ŠT skaita i2.(K)0 vScicēu jau ieradu-lies
ASV. Viļķus l<^kait>a nevis Vāci.
jas, bet to zemju fo^lošatļas *:^tēs,
no Ikurfe tie i i f i ^ i i . A ^
svinībās ruriSja #t 6p k 6 ^
ordinators Eirbpllfoiier'i
ne spēj uzņemt 700 persbmi, im J8
proc. i^ārlošanjJs izdeviKnii seguši
Bonnas vaWTīyav Rietiimvācijas vai-dlība
arī sedz emigrantu ceļa izdevu­mus
līdz ostai Eiropa, ASV valdība
siJājot krievus savam liktenim.
Zviedru policijai Ketuvieši paskaid-rbjai
kā apstākļi Lietuvā spieduši tos
plānot bēgšanu brīvībā. Bez tam tie
kādā laikirakstā — krievu valodā —
i-asijujM, ka Zviedrijā ^ o t k ā i a o r g a .
riijsādja, kas pa3īdz<H bēgļiem no­kļūt
tālāk uz Ameriku. Tie arī cer
sev sādu iespēju sagādāt. Bēgļļ pa-
' (Turpinājums 8. Ipp.)
DP komisijas priekšsēdis Džibsons
izteicās, ka komisija paredzot nākoSp
12 mēnešu laikā nogādāt tffl Sav. val­stīm
75 000 DP Un bēgļu.
Kā tai pašā laikā ziņo no Otay«s,
šī gada pirmajos piecos mēnešos Ka-
(Turpinājums 8. Ipp.)
Afganistāna.
I atja\motu pas««''
na otrdlW ^
«atikamu
valstu
CĪŅAS GRUPA PRET NECILVĒCĪBU PRASA AKTiVU AUSTRUMEIROPAS
POUTIKU UN TŪLĪTĒJU ATBALSTU BĒGĻU POLITISKAJAM DARBAM
- LATVIEŠU STUDENTU DELEGĀCIJA APSPIESTO TAUTU AKADĒMIS­KAS
JAUNATNES KONGRESA .
Mūsu l ī d z s t r ā d n i e k a sp
Rletumbejrliineš Melvecākā Reutera un senāta atbalstā paT visai
N)«aiidlgu faktoru vācm tautas pomiskā orientē^ vispārīgajai d -
U pret boļševasmukļuviisi pirms ēiviem^^^g^^^
§nipa pret necilvēcību. Lai demonstrmu ciešas simpātijas pret a-tSm
Ma^vas apspiestajām tautām un gdbu sadarbobies ar tām ko-
Pājai ciņad pair necilvēcīgā boļševiku režīma gāšanu, orgamzacijas
pārstāvis E.fon Zlverss piedalījās «apspiesto i^a^^^ akadēmiskās jau-
^»tii^ nesenējā kongresā Minchenē. noīdot citur aakavetā orga-ttizādjas
vadītāja E. Tdlācha vēstījumu.
vošatnās vēiti un nepadarām brīvu
Eiropu par fražadnu jēdzienu, tad ne­kavējoties
jādara viss iespējamais
plašas un spēcīgas bazes^ izvei-doša-las
edijers
dājuH ° ^^^^^^
•70 persona» P
listu P«<«1'' pK
Ziverss ir viens no dēsākajaēm Ti-
Jdta līdzsibrādniekiem, ilgāku laiku
«Ivofe Latvijā un labi un kbprāt
^5 latviski, Saiatnā ar mūsu līdz-
^^Sdii^u, kas pavadīja latviešu 6tu-delegāciju
A. MaTtinsona va-
,^5, f., Zīverss izteica dziļas simpa-m
latviešu taiuftad un tās gribai cl-
^'ties par savas (feimtenesa'tbrī
ij^ Pēc f. Zīversa parldecības, nā-
*!^ā draudzība starp vācu un lat-
]ļļ^. tautu vēl padziļināsies , un tā-
^5 sadarbībā ar citām nācijām rie­pas
iln aaietrumos, miums biis iespē-piedzīvot
tiklab brīvu un vienotu
kā Latviju.
grupias vadītāja vēstījums
«^Bevrsma apspi^to tauitu staKiējošai
^^tnei stanrpdtu norādīja uz rie-
^ pakāpenisko atmošanos no le-
^ļS^skā mdegja, jo tikai tagad tie
«aprast, kādas izšlpršafnās priek-
5 visa kristīgā pasaule. „ J a izški-cīnīties
par dzīvi, kas i i dzi-
Latvieiu trimdiniekiem pakāpeniski izklīstot pa iizjftras zemlm,
^ l e n strauļāk samazin9)ies LATVIJAS aboneiitu skaits Vici|ē, kas,
ievēroļot pastāvošos starptautiskos valūtas Ierobeiolumus uņ dtus ap­stākļus,
līdz šim bija paši galvenie laikraksta darbības saimnl@^
ctskienodroŠlnātaļlTS, ievēroļot ari papīra, ^^ēju un tesple-la^
as JOtamo sadārdzināšanos^ Iestājies momenlSi kad laikraksta
pastāvēšana lldžštnējos apmēros vairs nav lespējaoifi. Sis grlltlbas
apgāds līdz šim bija centies pārvarēt ar visiem iespēlamiem letau*
pl]umiem saimniecībā; bet ari tas vairs nav pietiekat
l a i laikraksts tomēr varētu turpināt iznākt un kaut dd|ē|i veikt
savus līdzšinējos nozīmīgos uzdevurous, esam spiesti laikraksta Iz'
nākSanUj sākot ar 1. augustu; pārkārtot .
nai cīņai par šiem kopējiem idel
1iem/' teikts vēstīļumā. „yācu tau*
ta grib iet kopēju ceļu ar visiem pā-rējiem.
Tā apzinās uz sevi gulstāmies
vainu agresijā, bet pašreiz visiem
būtu kaitīgi cilāt vecus rēķinus. Ro-bežgrāvji
stjaxp Vāciju un citam Eiro-pas
nācijām ir pietiekami pilni šo
tautu piederīgo asinīm, lai pāri ttem
sasniegtos rokas cīņM par brīvu, jne-notu
Eiropu, kur katm taustaa butu
savid:vietia.;" •;;
Cīņās grupas pret nedlvēcību vēs­tījums
tālāk a^ārtoti apliecina vis- j
Helāko līdzjūtību pret krievu tautu i
kas kļuva pinnes bolševismaupurts.ļ
Taoad arī citas tautes rietumos lema-;
cījus^Jlprt boļševiku reži no tā ^
(TurpinSjum* 2. Ipp.)
Reizē ar to no 1. augusta noteiktas sekojošas Jaunas abo-nemeta
maksas:
Vādjāindiv. abonentiem DM 150} koJlekt abonentiem
DM 3.00; atsev. numurs DM 0,85.
Anglijā Sil. 5^—; Argentinā Pes 9 00? ASV Dol. 1.00, pa
gaisa pastu 2.00: Austrālijā Sil 6-^, pa gaisa pastu 18/—i
Austrijā DM 3 00y Beļģijā Fr: 30.00; Braillljā ASV dol t 00;
Dānijā Kr. 4 50; Francijā Fr. 250.00; Holandē Fl. 150} Jaun­zēlande
Sil. 6^—; Kanādā Dol. 1.00, pa gaisa pashi 2.(k);
Norvēģijā Kr 4.50; Venecuēlā ASV dol 1.00; Zvi^rijā
Kr..-4.50.----.-:
Uz ārzemēm,, maksājot Vācija, DM 4 50; pa gaisa pastu uz
ASV un Kanādu — DM 8.5Č. uz Austrāliju un Jaunzēlandi
DM: 9.50. : •/
Ceram, ka lasītāji šo pārkārtojamu nepledešamlbu Izpratis un
neliegs mums ari turpmāk savu uzticību un atltalstu, no kuira pilnā
mērā aticariga laikraksta tālākā pastāvēšana. T t l ^ ^
paši nodrošinās tās gadu gaitā radītās saites; kas vienojušas mūsu
lasītājus visās zemēs un kontinentos, un ļāvušas tiem sasaukties
pāri Jūrām un mlliigiem attālumiem^ pasargājot sevi no svešuma
vientulības un reizē rodot spēku saglabāt sevi dzimtenei^ LATVIJA
saviem lasitājimn ārpus Vācijas līdz šim bijusi lētākais latvl^u laik­raksts
uri arī pēc pārkārtojumiem cenas zlņ^ var Izturēt salīdzinā­jumu
ar lielāko daļu latviešu un dttitautft^^ trimdas laikrakstu.
ICK L A T V I J A
lisg& traādi^ia oa ^tdloaia.
lE#9liit l a l v ^ CMlia fCo-
Oalvasala f^aktois: Māk­sla
Mltfa, fitv. t«d. v i ^ V
iedamii a ( M f t ^^
SHiffi, S. HlesBite L Svaica.
AM@da aalanledbaa vadltaia H.
Zs^n. AMida QB rodakdļai
(ISb) Grtteaasdao*
Iftfer. AnstrāUJaa todake. tad.t
A; SaHf, 18. Uodea Amiia,
W®idoaree, Marat, \nc.. AustiaUa
EmOPAS LATVi^^^^
SANĀKOT;-
Otrs pasaules karš; t^Tja atetājis
, saimnieciskā sabruku»
mā un politiskā cbaosāi ko vēl ļau-n^
i i p^arlja dzelzs pr^kšk^^ no­laišanās
pāri šim k(mtinentam no L i -
bekas līdz THeste^. Pad. savienības
varā nonāki^ās v a l i ^ v^ to J»^^
bija a^uiasļ savām brīvajām māsām
Un ne v l ^ kā nevārē^ aktīvi pieita-līties
kara radītā p ^ likvidēšanā;
bet pat kavēja to, ļiret pašu gribu
iekļaudamas Maskavas ,;plāns8lnw
ilecibā" resp. sistēmatif^ā Izlaupī­t
ā , ntoaz nerunājot par polKisko
bīvību un cihrēka ticību restaiirāci ju;
^ Taču, pateicoties ASV resp, Mar­šala
plāna atbalstam, Rietumeiropas
valstis jau vairāk vai iinazāk pārva­rējušas
dažviet pat ļ ketastotālās
grūtības, kā arī uzveikušas Madcavas
aģentu m vietējo kbmfimsiu algotņu
izplatīto sarkano Sērgu, kas piimajos
pēckara gados vēl radīja mjpietnas
baias. Un tagad Jau varam teikt, ka
brīvā Biņoj» pamazām mjstlprinfis —
ne vieii saimnieciski un politiski, bet
ari mlMtM, ko sevišķi sekmēju^ tās
v a l ^ aizsardzības spēku vērpšana
un koļ^olidēšana Atkaitika ; pakta
ietvaros Reizē ar to pieaudzte Rle-tume:
T<^ svars atarpīauiisķajā fo­rumā,
un paredzams, ka jau tuvākajā
nākotnē tas klfls vēl nozīmīgāks;
Citādi tas ari nedrīkstētu bOt^ Jo -
Eiropa ir r i i ^ h o galvenajiem pret-komūnisnia
cīņas kukimn. Se esam
vifttuvļSk tiem mformācijas avottēm,
kas, mM ckeb» priekškaram plūk­dami.
p«B^eriēskMu kā Latv^
dtu okupēto zmju, tā ari paķs pa-
<k>n^j«^ t^lvē un notiķum?osi'še la­bāk
^fskatām v ^ , kas saistīts ar
aaVļ^Ito apsp^esto^^^ ŗie-n^
lģo u ļ k l i ^ ^ <Hno postu, dēša­nai
» un u^^
Rwcdcļu Vai<li vls-atbāisojas
aizjūras zemēs, uz­turot
ttii4pņes tautās mwlrlbu pret
(kaudokjļm komunisma b r i ^
No Še)|eneiB e r l viav
pr^i^loinju propa^mias^^^^^^^^^
pāri dzetes pHekŠkaiamr parādot kb-mūms!^
verdzinātajām tautām pa-
^^Ibu |»r'austrumdem^
mi atklājot nesalīdzidāmo atšķirību
šo divu pasaiiļu Marpā. Tādēļ āri
Rietianeiropāi koncentrētas aktīvākās
pretkbmūnist^skās Cīņas orgai^zācijas,
im Še dirbojas arj divi plašās ASV
organslafi^^jas^ Free Eurppe rd^^
Bez iietn )>aredzēti vēl trīs riti, no
kuriem divi Eiropā.
Jā nu še redzam ideoloģijās cīņas
galvmp plācckrmu, tad vēl jo vai­rāk
tas attdednāna uz varbūtējo
'„auk^ē" kara i^rraislšanos „karsta-j
ā - k a d politiķu, diplomātu un ideo­logu
vietā nāksies ruiiāt karāvījfem
un kaujai ieročiem Un Rietumeiropa
atkal ir ta«, kas dos dzīvo spēku ko-mOmsma
sgr<$iju atvaifītfijām uņ^ w
kanā ImperiāMsma satrierējām armi­jām,
kainēr Amerikas kontinents vai­rāk
pildīs arsenāla un malieriSlSs bā­zes
lomu, apgādājot šīs armijas ar v i ­su
modernajā katānepierle^amo.
Līdzīgā stāvoklī ir arī latviešu
t r i m ^ e k i . • un; Šis apstāklis jāie-vēro
mūsu cīņā pret savas tautas un
visas cilvēces ienaidniekiem^ Izceļo­šanas
rezultātā latviešu trimdas sai­me
sidalljusles trīs lielākos teritori­ālos
nogrupējumos. Pirmais no tiem
aptver Eiropu, ar kodolu Anglijā, kur
jauno, darba spējīgo latviešu vien If
ap 15.000. Visu Vādjā palikušo skal-tu
var vērtēt ap 10.(H)0^ kamēr Zvied­rijā,
Dānijā, Beļģijā, Frandjā uc. ir
kopā ap 50<K). Tātad EiropM nogru-pējumā
skaitāms krietni pāri par
30.000 latviešu. Otrs, pats lidāķais
nogrupējums aptver ASV un Kanidu.
bet ^e^is — Austrāliju. No šiem
tr^s fefT^<wiālajN!m rvogrupējumļ^em
pirmajam tad M Ī —• tāpat kā pašai
Eiropai — ir un vēl jo vairāk būs
aktīvākā loma tiešajā cīņā pret ko-mOnismu,
kamēr ASV, Kat^iddi un
Austrālijas tauticžil«n, kā ģeogrā­fisku,
tā citu iemeslu dēl — piekristu
morālā un roaleriālā atbalsta etiieg-šaņa
Eiropas latvieši^ šajā cīņā
To apisnoties, Latviešu nacionālā
padome Lielbritānijā sasauk lisi Ei ro-p
^ latviešu cef!^upātsftavju sriioāk-
«ni Londonā, Dziesmu % v ēiku l« ik ā —
30./3L jūlijā. Sauksmē dalību pie-teiki^
i Vādjas. Zviedrija, Dānlf^s,
Frandjā un Ilaiij«šUut»eiu pariti vji.
pie kam ^anākmes oi^nf^ēiaoa Lat­viešu
nadoiaki U^britā-ņijā
savu pr^^^aaiikšmsi m
sniegud Latvijas eūtņMfba LoāidonI
(Tu/piaSjuaa 8. Ipf)
4
i
i f
'i
' I,
3-9