Bavarijas Latviesu vestnesis, March 2, 1946

              va^di par svešvalodu mācišaļos
LatfvviipeSšiui nnoommeellnnēēss ssvvseļššvvratlloodflun lk^unrrscii . . .»
toti iecienītij Cītīgi mācas kā jauni,
ā veci, Mīisu nometnē angļu valodu
iiācās pat 60 uii vairāk gadu veci cil­vēki,
un tas ir (labi. Atliek tikai pūlē­ties,
lai svešvalodu I piesavināšanās va­rētu
ātrāk un sekbīgāk veikties. Vis-pirmā
kārtā: jāie/lāgo praktiskās dzī­ves
vajadļzīb^is. Valodu studijās jābūt
zināmam spraigumam, jāvMda pastā­vīgai
interesei. Tieši pēdējā nolūkā
teicami ir referāti attiecīgās valodās.
Teiksim, kāds c^nglu vai franču tautī­bas
UNRRA'š darbinieks, uzaicināts,
savā valodā nolasa referātu, kas vielas
un ilguma zinā ir piemērots klausītāju
kontingentam. Mūsu aprūpības orga­nizācijas
darķinipku vidū, kā prakse
liecina, ir tiklab paidagogi, kā cilvēki,
kaS' daudz ceļojuši un dzīvē pieredzē­juši.
Šāds priekšlasījums teicami iede­rētos
tanī intellektuāiās sadarbības
laukā, kas tik vajadzīgs starp atseviš­ķām
tautām un lielā mērā tās spēj tu­vināt.
Taču ļ latvju mākslas sniegumi
i viņs un I vecas mucas
Ir vecs teiciens, ka jaunu vīnu neva­rot
liet vecās mucās. Neaizmirsīsim
šo veco patiesību, domājot pair mīisu
dzimtenes un tautas nākotni! Ka šī
aļzina vēl vienmēr spēkā un ka Eiro­pas
tautas to instinktīvi apzinās, skai­dri
pierā(|[īja nesenas vēlēšanas Fran­cija.
Reizē ar jaunu tautas pārstāvju
izraudzīšanu, franču tautai bija jāl-bild
uz jautājumu, vai tā vēlas, lai vi­ņas
polītiskās dzīves vadība noritētu
pēc 1875. g.; satversmes, jeb lai jaun­ievēlētā
saeima būitu satversmes sa­pulcē.
Tauta aŗ milzīgu balsu vairā­kumu
izšķīrās par pēdējo un saviem
pārstāvjiem ^ uzdev^a septiņu mēnešu
laikā izstrādāt jaunu satversmi. Un
ne tikai Francija, visa Eiropa," kur vien
tautas atguvušas paliesu brīvību, tās
meklē sev jaunas dzīves formas. Tas
iT dabiski un saprotkmi. Tik dziJās
ciešanās rūdītas cilvēku dvēseles ne­var
vairs atgriesties pie pagātnes, kas
ir mirusi. Ievērosim šo mācību arī
mēs! Tauta, kad tā būs atguvusi savu
brīvību, meklēs jaunu gultni savas po­litiskās
dzīves straumei. Atgriešanās
pie vecās satversmes mums nav.
Mēs šais slejās jau to vairākkārt
esam teikuši, bet atkārtojam to tagad
Ja kādreizējiem Zviedrijas braucē­jiem
:zviedru zeme likās par svētlaimīgo
salu, tad šodien stāVoklis stipri grozī­jies.
Arī te emigrantiem jāizjūt, ka
miers vēl nav iestājies, kaut gan karš
sen beidzies. Cilvēks vajā cilvēku. Po­litiskais
fanātisms, kas savu kulminā­ciju
sasniedza hitleriskajā Vācijā, tikai
citā izlaidumā, joprojām -ir dzīvs un to
nevar pārliecināt nekāda demokrātiska
argumentācija. Kā gan lai citādi iz­skaidro
milzīgās
savai dzimtenei atrau­to
nelaimīgo cilvēku masas visā pasau­lē,
katn nav cita nozieguma, kā vienīgi
las, ka vini vēlas dz'īvol brīvu cilvēka
dzīvi un taisni tāpēc nevar atgriesties
stvās tēvišķās. To neatzīt iiozīmē to
pašu, ko zviedriem ieteikt mīlēt Kinu
tikai tāpēc vairāk nek^ pašiem savu
dzimteni kn tā ir liela un stipra.
B . Brāģcrs
vai sarīkojumi ir parasti musu nomet­nes
un viscaur tie izpelnījusies citlau-tiesu
lielu ievērību. (Gribu piebilst, ka
musu nometnē skautu goda priekš-meks,
pēc tautības anglis, uzņēmās
dažu angļu dziesmu iestudēšanu mūsu
jaumeSiem.'i
ikslasijumi visvairāk būtu pie­mēroti
lielajām nometnēm. Bet arī
mazajās šī ideja varbūt atrastu reali­zētājus.
No maza klausītāju skaita,
liekas, nebūtu jābaidās. Amerikāņu
izdota žurnālā „Die aine'rikanische
Rundschau" lasām rakstu par 6—20
speciālistu auditoriju. Autors izsakās,
ka 2 vai 6 cilvēku izpratne ļun atzinī­ga
atsauksme nozīmējot tikpat kā vis­pārības
cildinātajās atsauksmes. Ja
mēs vispāri par kādu jautājunui inte­resējamies
un meklējam literatūru, tad
vispārībai lielāks ieguvums ^r, ja dzī­va
vārda veidā varam noklaiisīlies re­ferātu
par šo paš/i jautājumu.
A g r . ./. M i e r l a l n s
sīkumos
domslar
tādēļ, ka dažās laulicšu apriddās ir ra­dusies
dzīva interese par mūsu nākot­nes
polītiskās dzīves formām. Mums
šķiet, ka nav vēl īstais laiks
tās diskutēt. Diskusijas rada
pības, nevajadzīgus strīdus, ļ)al ne^a
jadzīgu šķelšanos. Tagad par visu ci
tu latviešiem vajadzīga savstarpēja pa­līdzība.
Tikai vienu gribam atgādināt,
ka, tāpat kā citur, tauta jauno vīnu
nelies vecos traukos: tā neies atpakaļ
ne pie 1922. g. satversmes, ne pie
1934. g. iekārtas. Tā brīvi izvēlēs sat­versmes
^apulci, kas tad ari noteiks
jaunās dzimtenes politisko seju.
„Lon<Ioims .U>ī:c''
Lībekas basketlmlistii uzuani u n
zaudējums Mincheuē.
Pirmajā spēlē-pret Minchenes lietuv-
JR.II vienību — Lībekas latviesļu basket­bola
vienība panāca, uzvaru 31:27 ii;V.
13). Spēle risināja sīvi par katru punk­tu.
Labākie Lībekas vienībā bij aizsargi
Justs un Hermanovskis. Zcbelinam, kas
parasti ir „grozu karāla" lomā, šoreiz
neveicās.
Otrajā spēlē libekiešu pielļiieks bij
lietuvju labākā amerikāņu ļjoslā —
Kemptenas komanda, kas nav ļ vēl zau­dējusi.
Tajā spēlē slavenības: Ifuzinaus-kas,
brāli Norkusi un brāli Andriulas.
Šoreiz latviešiem lieliski darbojas Ze-belinš.
Lietuvii atstāja technisķi un arī
taktiski loti labi trenētas komandas
iespaidu. Pēc vienlīdzīgās sjķensības
punktu attiecība rādīia 4():41| (19:ir>)
lietuvju labā. Ner)atīkamu disonansi
ienesa skatītāiu nostāja, kas algādinēja
senās cīnu dienas Kaunit,
Abās dienās Lībekas vienībā snēlōia:
"usts, Hermanovskis. Zebelinš. HerkolH'
Lusārs, Lerclīs, Harlmanis. Vicnīb-i v:t-dn
ilcgadēiais valslskomandas treneris
Voldeniflrs Raumanis. kas rūnēlHs nar
SDortistiem kā cādīfis lēvs i)ar dēliem.
Libekieši cer Minchenē alkal ierasties
mnrta beigās Viņiem ani!>'.i ioslā nav
līd/vērtīau nretiiieku. Snvr» Inrneir» Lī­bekas
vienībn nbsolvēiusi 7 basketbola
un 11 volei1>ola cīnās, uzvfjrot visus
pretniekns. Pieveiktas arī 4 sļ5ē(īgMs
amerikāņu basketbola vienības.
lesnieguins ANO
Mūs informē, ka sūtnis Londonā K.
Zariņš janvāra otrā pusē Apvieiiolo
Nāciju Organizācijas prezidentam Spā-kam
iesniedzis LCK ziņojumu par lat-viešii
DP stāvokli uu vēlamo izkārto­jumu.
Tic'ļu. kas grib klūl ilrsti
lialtijas universilālē Hamhurgā pie­teikusies
vairāk nekā 300 latvieSu. kas
vēlas sludēl medicīnu. Katram, kas to
vēlas studēt, jāzin, ka arslu darbs ir
viens no grūtākiem, l-aurmērā ārsli
nepelna daudz, izņemot dažus, kas ie*-
guvusi slavu, bet par to ari viņiem jā-atteicas
no daudz kā sava personīgā
dzīvē, kas citiem sasniedzama. Statis­tika
rāda ari, ķa starp dažādu arodu
darbiniekienii, ārsti pieder tiem, kas
agri mirst. Tāpēc lai nunlicinu studē
tikai tie, kas citu cilvēku dēl gatjļivi
ziedot sevi. Arī ārsts ir dabas pētnieks
un viņam labi jāpārzin tās zinātnes,
kādas māca dabaszinātņu un matemā­tikas
lakultātē. UNUH.Vs Baltijas uni­versitāte,
uzsākot toi)ošo ārstu ai)māci-bu,
so atzinunm liks darba i)lāna pa-matā.
Tiem, kas gribēs ktīit ārsti, vis­pirms
bus labi jāiepazīstas ar fiziku,
ķīmiju, zooloļŗiju, botāniku. Tikai pa­mazām
tie sāks iepazīties ar cilvēka
ķermeni, tā slimībām un beidzot ar
mākslu, kā cilvēku pasargāt no tām un
kā saslimušo dziedināt. Tāpēc lai visi
ļ)ieteikušies labi apdomā, līdz izšķiras
uzriemties studiju griilibas un sola sev
būt gatavi ļ)ašaizlii^(lzīgi kalpot cilvē­kam.
Tie, kas izškīrā's par medicīnu,
lai vēlreiz īsi paziņo, ka uztur spēkā
savu icļiirieksējo liigunui, un lai dara
zināmu arī varbūtējo adreses mainu.
\*ēstules ļ)agaidām adn^sējamas medi­cīnas
fak. dekānam, ārk. ļ)rof. i Oŗ.
med. N. Vētrain ( ^ i i ) Lūheck\ ( i r . B u n j
Str. 59 L S K b i r o j i .
Tie nu*dicīnas studenti, kas studējuši
agrāk Baltijas universitātēs, lai gaida
īpašu ziņojumu i)ēc vinu uzdotās ad­reses.
P ( f r ( l o m ( \ j a m s brīilinajums
Prof. Dr. l?i. Markus „Kaseles nomet­nes
vēstnesī'* izsaka bažas, kur varētu
gala rezultātā novest tā reibinošo un
indējošo dzērienu darīšana, kas no­metnēs
ļHenēmusi gandrīz sacensības
raksturu. Aicinādams t;!uliešus lo­ģiski
padomāt par šādas parādības se­kām,
autors starp citu iu)rāda: Mēs
dzīvojam Vācijā un no vācu likumu
viedokļa nealhiuta alkobola ražošana,
sevišķi no pirmās neļ)ieciešamīl)as ļ)ār-tikās
līdzekļiem, ir smags noziegums.
Kaut gan mums škie!, ka nometnēm ir
kaut kādas eksteritoriālas tiesības, \VA\\
teikts, ka tas ilgi tā 'paliks. Vācu tie­sības
aug, un tās vēl vairosies. Kā(^lā
dienā varam sagaidīt pēkšņi ieroda­mies
vācu policiju amerikāņu ļ)olicijas
pavadībā, lai izrīkotos milsu nonu^tnē
ar visu likuma bardzību
Kaitīgā rīcība, kuru ļ)iekoļ)j daži mū­su
tautieši, ja tā nonāktu līdz tiesai,
nestu mūsu nometnēm un aŗī musu
tautai emigrācijā negodu un pazemo-^
jumu, nemaz nerunājot par neizbēga­mām
restrikācijām mūsu dzīves regu­lēšanā.
Tāpēc apzināsimies musu rī­cības
sekas un nnlsu pit^nākunni pret
tautas godu.