Bavarijas Latviesu vestnesis, March 2, 1946

              neuzņems lece
Amerikfi6 l e ^ o m un citzemju kafu ļ d& Anglijai un Padomju Savienībai
veterānu pārstāvji pieprasijuSi kon- batu jākaro/'Apakšnama locekļu^ ^^^^š^^^
gresamVaŠingtonfi uz 16 gadiem p i l - miMtsr v^^
nlgi aizliegt vai vismaz radikāli sa- mieru upurēt britia impēriju tin ķa
Saurināt ieceļošanu A S Valstis. Pilnīgi Josifu Staļinu vi^is ludzisi niegiiiāt
jāaizliedz visu komunistu un ar! naci- ieziest diplomātijas mašīnu tā^ l a i t|^^^
stu ieceļošana. To prasot akūtā ritētu gludi un ļaisavlalcigl^^^^l^^^
dzīvokļu krize un A S V y apdraudošā iespējams atrisināt visas grtitibaš. Be-bezdarba
problēmas. — A S V vēst- vins piekrita tam, k a Ŗūrjii jāpaliek
nieks Krievijā |en. V . Smiss ameri- starpltautiskā kontrolē. — Piai 17. febr.
kānu — padomju draudzības pado- mirušā grieķu ortodoksālās baznīGas
mes banketā Ņujorkā sapija, k a PSRS patriarcha Benjamiņa pēcteci Istaņ-un
A S V nevēloties neko citu, kā t i - bulā ievēlēts 51 g . v Clbalcedonaš
kai mieru un drošību. Ja to nacionā- Maksims, kas vienmēr aizstāvējis i e ­lās
intereses saduras, ab^m nācijām ligisko konfesiju ciešāku vienis
jāmēģina tās izlīdzināt Vienotām Nā- Vifia jurisdikcijai pakļautas pareiztl-cijām
nosprausto principu ietvaros. — cigo baznīcas Grieķijā, Bulgārija, P a -
Anglijas ārlietu ministrs Ernests Be- domju Saviembā, Rumānijā un Ser^
vins apakšnamā Londonā ļ)azinoja, ka bijā. 365. patriarcha ievēlēšana iezīmē
3 lielvalstu ārlietu -ministru konferen- 70 gadu šizmas'izbeigšanos starp grie-cē
Maskavā pag. decembri.viņš teicis 1 k u ortodoksālo un bulgāru baznīcu
Molotovam:,,Mvms i r draļudzibasll- Bulgārijas ārlietu ministrs Stainovs
gurns, un es pastāvu par (draudzību, paziņoja, ka, bulgāriem s^^^
Ja jūs vēlaties to m^inh no 20 uz 50 mirušā patriarcha, visas baznīcas bija
gadiem, es ieteikšu savai valdībai to atvērtas un skolas slēgtas. Līdzjūtibu
darīt.'* Apakšnamā Bevins tagad izteica ari PSRS. — „Tikai Baznīca
deklarēja, ka viņš nezinājis labāka var vest cilvēku atpakaļ pie gaismās
ce^a krievu aizdomu mazināšanai, ļ un gādāt par viiia drošību ņākotn^^
„Runā, ka mēs virzāmies ūz karu pret ļ 32 jauno kardinālu iecelšanas ceremo-
Krieviju," viAš turpināja, „bet es ne- niju. gaitā visai pasaulei radiorunā no
varu saskatīt nevienu apstākli, kufa Vatikāna teica pāvests Pijis 12. „Di<j-
• • ^ • • • ļ viškā Roka vada atpakaļ pie baznīcas
• •! U ļ daudzus, cilvēkus, kuriem karš pārāk UOiniIllkaS repUblllka nelaimīgā kārta llcls atstāt savas ze-
• o j,«ļ o v A K j ļmes.** Baznīca vienīgā dod atrisinā- aicmatiKai zīdu jurnu pasaules 9 klūdāmv pŗoti, melī-
1 1 • . gurnam, ImperiMsinain, valstu eķ)^
KOIOmSlllS sijas tendencei, laužu deportāpijai un
Amerikāņu bibliotēku dienesta di- P^^^P^^^" dzīves vietas mainai, mā^^
rektora Gulds, kas tikko atgriezies noi ievērošanai un indivīda aizmiršanai,
Halti salas Rietumindijā, zino, kaj agnosticismam pret reliģiju un teii-
Dominikas republika izteikusi vēlē- H«^<^^i "^skatīt sabiedrību par gigan-šanos
uzliemt 25.0004ldz 50.000 E i r o - P ^ ^ ^ ^ mazinu. ~ Somijas bij. prezi^
pas bezpajumtes žīdu vecumā no I Z ] ^ ^ ^ ^ Risto Ritijs par to, ka vadijiis
līdz 35 gadiem. Vini var būt precē- S^^^^i" karā pret Krieviju, Helsin^^^^
jušies vai neprecējušies, bet tfēm jā-PP^^^ tribunāla notiesāts uz 10^^^ g^^^^
zma, ka viņiem būs jāstrādā lauk- H^^^"^ piespiedu darbos, bijušie mi-saimniecībā,
Gulds sacīja, ka D o m i - P i ^ ^ i Lmkomiess un Tanners uz 5 ga-nikas
republika ir vienīgā valsts pa-P^^^'»' citi apsūdzētie uz laiku no
saulē, kas nākusi klajā ar sādu i e l ū - ^ ^ ^ gadiem. - Vācijihd^^^
gurnu, tā atvērdama savus vārtus ik- ļ ' -
vienam žīdam, kas pratis pārdzīvot
Eiroļpai pāri brāzušos iznīcību. Gulds
dibiriās sabiedrībuj kas subsidēs žīdu
nometināšanu uz dzīvi Dominikas re­publikā.
Sabiedrības līdzekļus izlietos
šādās masu kustības izdevuinu seg­šanai.
Pēc vii^a domām, A S V un
U N R R A šo pasākumu atbalstīs ar
transporta līdzekļiem.
Aņglu-amerikāAu īpašā komisija,
kas
būs atraitņu un vecmeitu zeme. Pēc
pēdējiem oficiāliem datiem, Vācijā
patlaban uz ik 18 sievietēm ir tikai
10 vīriešu. Sieviešu pārsvars visiie-lāks
vecumu grupā no 15 — 50 gadu,
kur^ karš prasījis vislielākos vīriešu
upurus.— 1948. g. olimpiādē, kas no­tiks
Londonā, Japānu un Vāciju neuz­lūgs.
— PSRS oficiālajā Maskavas ra­diofona
pārraidi jumā atzinušies, ka
Kanādas pilsoni devuši „zinārau kon-fidenciāla
rakstura informāciju" pa­domju
militārajam atašejam Otavā.
Paziņojumā tomēr bija teikts, ka šī
informācija «padomju valdībai nav
bijusl vajadzīga, jo Padomju Savienī­bā
techniskie sasiliegumi ir augstāki."
— Domstarpības Itālijas koloniju nā­kotnes
jautājumā un Italijas-Dien-vidslavijas
robežu problēmas izšķir­šanā,
cik sagaidāms, n<)vilcinās Parīzē
1. maijā paredzētas miera konferen­ces
sākšanos.—- Pāri par 10,000 ķi­niešu
studentu 22. febr. sdoja pa
Čungkingas ielām, pieprasot krievu iz-vākšanos
no Mandžurijas. Soļotājiem
uzgavilēja simttūkstoši. Grupa de-monstrantu
nesa Staļina attēlu blakus
Ķīnas kartei ar uzrakstu ,,Nost ar
jauno imperiālistu." Citi studenti, kas
iepriekšējā dienā aicināja studentus
visā Ķīnā demonstrēt pret Krieviju,
nesa plakātus ar uzrakstiem: JCrievu
okupācija Mandžurijā izsauks trešo
pasaules ķafu* un „Japāni izvaroja,
apzaga un izlaupīja Mandžuriju; ta­gad
to dara krievi." Studenti nosūtīja
vēstuli Josifam Staļinam^ pieprasot
padomju karaspēka izvākŠanu no
Mandžurijas saskaņā ar kīniešu-pa-doraju
līgumu, bet citu vēstuli adresē­ja
pasaules tautām, lūdzot to «palī­dzīgu
roku." — Sarkanās armijas pa^
stāvēšaiias 28. gadadienā ģener
Staļins savā vēstījumā uzsvēris, ka
Krievijai patlaban jānostiprinot iegū­tās
pozīcijas un jāradot priekšnotei­kumi
jaunai varenai nacionālās saim­niecības
attīstībai.
The Stars and Stripes
iepazīstas ar Eiropas žīd ii pro­blēmām,
noskaidrojusi, ka gandrīz
visi'Polijā dzīvojošie žīdi vēlas šo
zemi atstāt. Komitejas sekretārs Les-l
i j Ruds Berlīnē izteicies „UP" pār­stāvim,
ka ap 800.000 žīdu jau at­stājuši
Polijas territcļriju. Gits komi­tejas
pārstāvis sacīja, ka žīdu tautas
apstākļus noskaidro visā Vācijā, at­skaitot
krievu okupēto joslu, kur
„krievi lika saprast, ka mums tur ne­kas
nav skatāms." Komitejas locekli
uzturējušies Polijā 6 dienas un ap­meklējuši
Varšavu, Lodzu un Lovi-cas
ciemu, kur sasiinājušies ar valdī­bas
ierēdnēm, žīdu UU' katoļu vadītā­jiem,
tā gūdami informāciju par apie­šanos
ar Polijā vēl atlikušiem 100.000
žīdiem. Pēc 2 nedēlu izturēšanās Vā­cijā
komiteja devusies uz Vīni.
Amerikātiu Militārās valdības pār­stāvji
Minchene paziAoja, ka Vā­cijas
žīdiem Bavārijā atlīdzinās
vi nu „lldzdalības tiesu" no tā nau­das
soda, kas visiem žīdiem vācu tre­šajā
„reichā" bija uzlikts pēc nacistu
diplomāta Kurta fon Rāta nogalinā-
. šanas 1938, g. novembri Parīzē. Ba­vārijas
vācu iestādes šim nolīikam
labprātīgi piešķīrušas 2 m i i j ; marku,
kuras izmaksās Bavārijā palikušajiem
3.000 žīdiem. Atlīdzinājuma saņem­šanas
tiesību pierādījumam pietiek ar
žīdu ortodoksālās ticibaļs apliecinā­jumu.
The Stars and Stripes
Angļu okupācijas joslā visi „Lat-vieSu
Vfstnesfm" pienākošies mak­sājumi
(abonements uu sludinā-juņiļ,
p5rst$vju un komisionāru
ieņemtā nauda par komisija saņem­tiem
eksemplāriem un tml) ar
p a s t a n a u d a s p ā r v e d u ­mi
am tagad sūtāmi L i d i j ai
D r a v n i e c e i , Latvian Camp,
„Fri8cJie Qu^lle," Hiddesen bei
Detmol(f, Lippe (21),
Paziņojumi par i i em pasta nau­das
pSrvedumiem līd« ar pasūtinā-jumiem,
sludināļjumu tekstiem,
laikraksta pārstāvju un komisio­nāru
ik nedēļas norēķiniem jopro­jām
piesūtāmi vienīgi „Latviešu
Vēstneša'* iz d e v n i e c ! b a i ,
Hotel Convikt, Dillingen/Donau,
BAy«ffi (13b),
Aizmirstie
Nošķirti no ārpasaules un dziļi sa­rūgtināti
18 latviešu karavīru ar kap­teini
Jāni Priedīti pavada drūmas die­nas
vācu nacistu un „SS" viru vidū
„Vestertimke" nometnē, Bremerwor-den*
as iecirknī, apm. 30 Itm np Brē-menes
galvenās stacijas. Tautieši vai
piederīgie viņus nav apmeklējuši. V i ­ņiem
nav ne laikrakstu, nedz arī ta-bakais
vai pārtikas papildinājuma. Par
tuviniekiem zinas gaidā Alfr. Balodis,
Ansis Zvirbulis, Pēt. Bodnieks, A r v .
Rostoks, Vilis Zemturis, lEmīls Llgia-vinš
un Pēt. Zichars. Jāzeps Ka-
Cinskis loti gribētu zināt par viņa
sievas Marijas likteni. 1944. g. beigās
tā bija Kurzemē ar jaunpiedzimušu
meitiņu. Nometnē bijis arī Kalsnavas
pag. sekretārs v. v. A r v . Klavitiš, kas
tagad pārsūtīts uz kādu citu nometni.
Te vēl atrodas Igaunijas bij. ministra
Ipsberga dēls. Lai nometni apmeklē­tu,
jāizprasa angļu 30,. korpusa štāba
atļauja Nienburgā pie Veneras, Han-noveras
novadā.- Līdz nometnei no
Brēmenes jābrauc no Parka stacijas
ar mazo vilcienu līdz gala stacijai
„Tarmstedt Ost" un tad jāiet apm.
3 kra. — Mēs visi domājam par at­griešanos
mājās, bet pārāk daudzi no
mums šķiet aizmirsuši jebkufu pienā­kumu
pret tautas kopību, pret mūsu
pagātni un nākotni. Viens nb pir-miem
šādiem pienākumiem ir mūsu
karavīru atcerēšanās, apmeklēšana vai
vismaz nelielas dāvanas nosūtīšana
viAiem. — Māc Valdemflrs Skllinš,
Camp 515, Falkenb€rgsweg, Hamburg-
Neugraben (24).
Par izceļošanu
Mag. hist. Vitolds Kalniņš rakstā
„Par izceļošanu" latviešus, kas arī no
trimdas Vācijā gribStu meklēt jaunu
dzīvi svešā zemē« pielīdzina nodevē­jiem.
Zinu tomēr, ka liela dala trimdā
esošo tautiešu grib izceļot uz svešu
zemi. Tam dažādi iemesli. Viens no
tiem: vilšanās un uzticības zaudēšana
pašu tautas vadītājiem. Jau Saeimas
laikos partijas „andelējās" un plēsās
ministru portfeļu un augstu amatu dēl.
Pēc svešas varas ienākšanas 1940. g.
nebija mazums tādu, kas prata piemē­roties
arī tai un iesēsties kaut vai uz
laiku jaunos amatos. Nākamā gadā,
sākoties vāciešu okupācijai, daudz
bija tādu, kas klupa viens otram mia-tos
atkal to pašu ministru portfeļu
dēl, it kā lai atjaunotu demokrātisko
iekārtu. Te neko negroza tas, ka vā­cieši
aši vien pārvilka strīpu arī vinu
ilūzijām. Nepagāja tomēr ilgs laiks
un dažs labs portfeļu kārotājs jau
atrada sev stltu vietfi^u pia vācu
ļ giem." Kad šos okupantus no jauna
sāka padzīt austrumu vara, tad jo
daudzi mūsu tautieši vairs nespēja i z ­kļūt
no frontes joslas, jo tiem nebija
noteiktu ziiiu par frontes stāvokli.
Tas bija arī toreizējo „augsto amat­personu"
T— latviešu vaina. Vēlāk
bēgļu masas sadzina Kurzeme un pa­meta
savam liktenim, kamēr „araat-personas",
izlietojot y i šādas priekš­rocības,
ar pilnām lādēm steidzās uz
Vāczemi. Arī tur krietni daudz šādu
laužu zināja iekārtoties itin ciešami
un pat baudīt jaunas priekšrocības.
Kad nelaimīgāki tautieši lūdza tiem
palīdzību, tad visbiežāk bija jāsai^em
noraidījums. Arī pēc Vācijas sabru­kuma
netrūkst uzņēmīgo, kas par va­ras
mākti uzmetas par rīkotājiem un
darītājiem. Mēs visi dzirdam, redzam
un dažreiz ari ciešam politikas ^taisī­tā
j u " dēl, kad tiie jo dažādiem līdzek­li
em iri cgi ha sev nodrošināt izcilus
amatus nākotnei, nemaz nerēķinoties
ar bēgļu vairuma pašreizējām vajadzī­bām.
Tāpēc t i k maz ticības arī tam,
ka, atgriežoties tēvzemē, mūsu dzīve
un mūsu vadītāji varētu kļūt kaut kā
citādāki. — F. Līdums, Nellinger 24,
Esslingen/Neckar, AViirttemberg (14).
(Turpinājums no 1. lappuses)
gājām gūt Brāļu kapos, nebrīvības ga-do|
tas bija svētceļojums. Atceros:
pāris dienas pirms Rīgas krišanas aiz-pagājušā
oktobrī, kad ap Brāļu ka­piem
jau ducināja lielgabali, tā bija
vairāk kā jebkad vientulTbas un miera
vieta. Pa Rīgas ielām brauca pēdējās
bēgļu rindas, izmisums māca daudzus.
Brāļu kapi dusēja ķēnišķīgu mieru.
Ozolzīlēm apbiri^šas akmeiiu kāpnes,
slīpa saule gar sienām. Nezināmais
blakus mātes vēl pēdējo reizi apkopta­jam
dēla kapam. Sienas un celi ro-miskā
varenībā, caur vara saktām
tāpat rāmi lija ūdens. Bezgalīga vien-
Kas ir latvieši?
(Pagātne OJD i^gūdm)
Atbildējis etoioli^is P. Edoardss
3.
700 verdzības gadu. Dzīves augstais
līmenis, kā pierādji archaiologlskie
atradumi un ticami chronteti, pastā­vēja
līdz IZ gadsimtenim, kad lat­viešu
civilizācijas maerīgo evolilciju
pēkšņi pārtrauca vāicu bnitiinieku in*
vāzi ja. To bargft kundzība turpinā­j
a pāri par 700 gadu. So traucējumu
papildināja slavu sāncensi, kas 8. gad­simtenī,
šķērsojuši Bugas, Pripetas un
Dnepras upi, tagad jutās it netraucēti
territorijās, kuhis līdz tam apdzīvoja
un kultivēja latviešu un igauAu cilts­brāli.
Daudzās slavu ciltis ar baltu
un somu tautu palīdzību, kā to ap­stiprina
krievu chronikas, 9. gadsim­tenī
lika pamatu slavu v d s t i j , ko vē­lāk
sauca par Krieviju. S i s / ^ ds
krievu mēlē „Rus'* aizgūts no baltu
ciite nīsiem, kā aizvien vēl sauc
Nemanas upes grīvu. Līdzīgā kārtā
vāciešu brundniiski, iebruķuSi Vitlan-des
(aistu zemes) senajā Prūsijā, uzur­pēja
vārdu „Prū8iji", kas ari i r lat­viešu
nosaukums, atvasināts no vār­diem
„pie rusiem," t. 1 pie ļaudīm,
kas dzīvoja Rūsas upes krastos. Bez
tam, kā to liecina a i l krievu profesors
Spicins, slavu kolonisti, būdami na­bagi,
līdz 10. gadsimtenim jaetoja lat­viešu
gatavotos daitrba riku8« ieročus
un ornamentus. Sākot ar 13. gadsam-teni,
miers te ilga tikai īsus brīžus,
strīdiem un savstarpējām sadursmēm
aizpildot gandrīz viļu laiku par ļaunu
patiesajam kultšaras progresam. C U m
galvenais iemeBls Hja divi vareno
rašu —ģermāņu un slavu sacensība,
trešās rases — baliru territorijai kal­pojot
par ar. Tik miermīlīgiem
ļaudīm, kādi k balti, tā bija traģikas
pilna situāciļa. lekafotājiem nebija
ne mazākās vēlēšanās veicināt zemes
labklājību un progresu. Gadsimteni
paiet, neatstādami nevienu ievēroja­māku
vietēju pieminekļa, kas būtu
īpašas atzīmēšanas vērts, kaut arī
amatniecība un folklora, kalpojot vie­nīgi
mājas vajadzībām un ģimenes
dzīvei, cenšas turpināt vecSs tradīci­jas.
Pie izdevības latvaešr izrāda sa­vus
centienus pēc brīvas demokrātis­kas
valsts. Pirmajā pasaules karā, kad
latvieši nodibināja īpašos strēlnieku
pulkus, kas ar ievērojamiem panāku­miem
cīnījās pret vāciešiem sabiedro­to
pusē līdz pat pēdējam, jaunā
krievu valdība nodeva savus sa­biedrotos,
noslēdzot ar Vāciju 1918. g.
separātu mierlīgumu Brest-Litovskā.
Krievu satversmes sapulces 1918. g.
5. janvāra sēdē Petrogradā latviešu
deputāts J . Goldmanis vārdu pēc vār­da
deklarēja sekojošo (pēc steno­grammas)
: „Latviešu tauta ilgojas pēc
miera ne mazāk kā citas tautas, un
tomēr mēs, latvieši, uzskatām separā­ta
miera noslēgšanu ar Vāciju Brest-
Litovskā par zemisku rīcību, jo ai to
mūsu sabiedrotie — Amerika, Angli­ja
un Francija pamesti un atstāti
vieni paŠi kaujas laukā, lai cīnītos
pret Vāciju. Mēs sagaidām tādu mie­ru,
kas nesīs taisnību katrai tautai,
ieskaitot arī mūsu zemi, un tas būs
iespējams ar Amerikas, Anglijas un
Francijas uzvaru."
Latvijas proklamēšana. Krievu re­volūcija
1917./18. g. beidzot nesa i l ­goto
izdevību. Brīvas demokrātiskas
Latvijas dibināšanu proklamēja 1918.
g. 18. novembrī, bet 1921. g. 26. jan­vāri
jaunās valsts suverenitāti de jurc
atzina^ gandrīz visa.s pasaules valstis.
Par savu augšāmcelšanos Latvija pa­teicību
parādā visvairāk Liebritāni-jas,
A S V un Francijas demokrātiska­jam
un humānajam garam līdz ar to
loti nozīmīgo palīdzību.
(Turpinājums sekos)
Who Ar© Latvians?^
(Pasi m d Present)
Aos^med by P. £dwaid8, E t h n d o gM
m Yeare 01 SefVitude. I l i e bigli
Standard of life as proved by arehaeo-logical
finds and trustful chronists
lasted up to 12th eentuij when tbe
peaceable evolution of Latvian civiU-zation
was 8uddenly intcrrupted by
the invasion of German knights v^bose
stera mastery was to last over 700
years. This disturbance vvas augmen-ted
by Slavie rivaļry who aftcr having
crossed the rivers Bugj Pripet, and
Dnieper in the 8 ^ century felt n o^
at ease in the territories thus far
inhabited and cultivated by Latvian
and Estonian kinsmen. The many
Slavie tribes Avith theļ atd of Baltie
and Finnish people, as confirmed by
Russian Annals, in the 9th century,
laid the foundation to the Slavie state
called afterwards Russia, a name
borrowed fronķ a Baltie tribe „Russ'',
as is stili called the mouth of the
rivcr Nieman (or Memel). Likevise,
th« German knights having invaded
the tfhcient Prussia at Whitland (Hrnd
of Aests) usurpcd the name y,Prussia''
which i s a Latvian name derivated
from Pa-Russ, i . e. people living on
the banks of the rivcr Russ. ! n a d -
dition, as stated by the Russian prb-fessor
Spirin, the^ Slavie settlers, being
poor, would use tools, veapons, and
ornaments of Latvian making until
the lOth century. Up from the 13th
century, thcre wcre but short inter­vāls
of peace while quarrels and mu^
tual engagements claimed most time
to the detriment of real cultural
progress. The niain point of ths-wrangle
being the competition of
two mighty races, German and Sla«
vic, while the b r r i t o r y of the tfaird,
the Baltie served as area. The most
tragic situation for a peaceable po^v
pulation sucH ^s the Balts! The i n -
vaders had no interest in promotmg
the welfare and ' progress of the
country. Centuries go by vithout
Icļaving any notable specimen of local
nionument worth mentioning of,
though handicraf t and folklore being
limited to domestic needs and family
life strive to continue the old tra-ditions.
Occasionally, Latvians would
demonstrate thēir aspirations for a
free democratic state. Such was the
case during the first world war wl: n
Latvians formed speclal regiments of
Tirailleurs which ļfought against Ger^
mans, with notable success, at the
side of AUies, to the end, while the
new Russian government betrayed
their associates having made separate
peace with Germany at Brest-Litovsk,
1918. A t the session of the Russian
Constitutionaļ Assembly in Petro*
gra(|, January the 5th, 1918, the Lat-tian
Deputy J. Goldmanis declared
literally (by the stenograrh): „Latvian
nation is longing for the peace not
less than any other, for all of that
we Latvians deeml a base action to
conclude a separate peace with Ger-many
at Brest-Litovsk by deserting
our Allies — America, England, and
France and by leaving them on the
battle-field alone to 'fight with Ger-many.
We arCļ looķing forward8 to
such a peace as w i l l do justice to
every nation includingourļ country,
and this wlll be inade possible by the
victory pf America, Engiand, and
France."
Prociamation of Latvia, At last,
the Russian revoiution, 1917/18, pre-sented
the longed for opportunity,
and the establisnipent of free de-mocratic
Latvia was proclaimed on
November 18th. 1918, and on the 26th
^of January, 1921, Ithe sovereignty of
the new state was recognized de jure
by most sijate? of the world. Latvia
thanks her resurrection mainly to the
democratic and human spirit as well
as to the very šubstantial aid of the
great democratic states, Great Britain/
USA and France.
(To Be Continued)
Mirušoa redzot, atskārst, cik dzīve
ir liela. Ne \jniem mūs vairs vajaga,
— mums vajaga viņus, lai rastu to
dzīves pārliecību, likteņa nenovērša-mlbu,
kas tiem lika saņemt Jožu kārtu
krūtīs vai necelties vairs no šķembu
dūcieniera. Mēs bijām kā putni savā
valstī, k a i izcīnījuši savu dzimto zaru,
jautri un rosīgi vija ligzdas. Bet
tajā kapu laikā bija jājūt, ka mums
aiz muguras ir garu mūžu augšanas
laiks, Tauta, kas dzīvo uņ mirst no
Urāliem līdz Alpiem. Tauta, kas
dumpīga grib mājās, apbedīt savus
kritelosuiiaud«(K daudz dēlu.
Attgttsia LakoDS
Dienvidslāvus - sargus A S V josla izforme
A S V bruņoto spēku virspavēlniecī­bas
„ G — 3 " dala Eiropā 13. febr.
Frankfurti pie Mainas paziņoja, ka
sākta amerikāņu armijas vāciešu kafa-gustekiiu
apsargāšanai izmantoto
dienvidslāvu sargu 7 rotu izformē­šana.
777 dienvidslāvu pavalstnieki,
kas ietilpa šinīs irotās, tiesību zi6ā
atkal kļūst par pārvietotām personām,
kā tas bija līdz šim. Pazil^ojumā uz­svērts,
ka nesen pieņemtais Dienvids­lāvijas
likums neatļauj atgriezties
mājās visiem Dienvidslāvijas pavalst-niekieni,
kas tagad, kā pārvietotās
personas, uzturas A S V joslā Vācijā.
Ja Dienvidslāvijas likumi to atļaus un
atsevišķas personas to vēlēsies, vifias
varēs arī repatriēt.
A S V joslā aizvien vēl nodarbina
244 polu vienības, kurās kopā ietilpst
34.144 p o l i Viiiu lielākā dala apsargā
vāciešus — kafagūsteknus, bet citi
nodarbināti vispārējos darbos un re­monta
darbnīcās. A r i Šīs vienības
izformēs, kad pēc tām izbeigsies va­jadzība.
To locekļus sūtīs atpak^ug
DP pulcināšanas centriem repatriaf
cijai. The Stars asd Stripes