1946-06-22-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
EWS
The policy of this Newspaper is to provide our Latvian people in exile with all avaiiable news of importance concerning the world's happenin^s. of politicai, economic. cultural or
social significance. And our special aim is tp present the humanitarian ideāls and achievements of the great Democracies - the United States of America an^ the Bri«sh
Empire. This aim. we ļaiow, will help maintain the spiritual and cultural unity of the Latvian people and — of all things - will yield hopes for a safer and happier future.
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) iznāk divi reizes nedēlā - Published tvvice a week
Nr. 48 (50)
mm
Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, sestdien, 1946.| g. ^ . Jūnijā
Kārlis Rabācs
Jāņugunis
Gausi, gausi nometnē ienālc vakara
miers. Paretam aizkrīt kādas durvis,
aizdip soļi, un vienīgi no izrīkojumu
telpas skaļrunī turpina skanēt kāda
sievišķa balss, kurai akomponē visizturīgāko
naktsputnu - kāršu spēlmaņu
dūdināšana. Beidzot sagaidīts
tas brīdis, kad pārvietotā persona
var ļauties ilūzijai, ka kādu brīdi
viņu neviens netraucēs, var , ļauties
domām, var apcerēt, kuri Jāņi sve-fiumā
šie mums jau būs. ļ
Un skaļrunis noklust; pavisam. Kā
no bezgalīga tāluma nākdama,, ausīs
sāk skanēt dziedāšana. Vai tas
būtu līgotāju pulks no tiem laikiem,
kad mūsu zemē Jāņuguņu gaismā
gavilēja brīvas tautas prieks, vai arī
tās ir to senču balsis, kas savā zemē
bija tikpat beztiesīgi k^ niēs tagad
svešos krastos izkaisīti? Vai tur
dzied Senlatvijas pilskalni vai bāra
bērni, vai tie ir Livonijas kungu vai
Zviedrijas ķēniņu ļaudis, vai nežēlīgo
austrumu pavalstnieki?
Jāņu dziesmās nav izšķirības. V i sos
laikos viņas bijušas tās, kas tās
patiesībā ir: visos laikos Jāņu nakts
. bijusi tautas vitālo spēku, tautas, gara,
tautas majestātes parādīšanās
Lai kādi kungi un ķēniņi valdijuš
mūsu zemē, Jāņu nkktīs tauta vienmēr
ir parādījusi, ka tā nav atteikusies
no saves suverenitātes un kro-
. nējusi pati sevi.
Tā ir šīs nakts mistērija, šo uguņu
nedzēšamā spīgošana, ka šajā nakt
visbiklākā dvēsele top. bajāŗīga
• visklusākā mute pilna līksmu ,dzies-mu
un zem vainagiem un ziedien
visi ir kā karaļi, kas bagāti un iz
iķērdīgi visai pasaulei izdāvā sava
prieka un reibuma zeltu. Jāņu nakts
vienādi ir pacēlusi mūsu i tautu
vispārdrošāko sapņu virsotnēs. Jāņugunis
ir bijušas tās, kas arvien
lededzinājuša's- krāšņas vī!zijas tautas
dvēselē, Jāņu mistērija tai devusi
nemierināmas alkas un pacēlusi to
tādā gaisotnē, ko nekādā vara pēc
tam nav spējusi iznīdēt. Un kamēr
vien mūsu tautas ozola lapofnē kā
bišu spiets dūks līgo dziesmu balsis
un atbalsis, kamēr, plecu piespieduši
pie viņa mūžvecā stumbra, vēl varēsim
saklausīt Šo dziesmu dūkšanu
un uz robainajām lapām I samanīt
Jāņuguņu atblāzmu, tikmēr dzīva
vēl būs ari tauta, tikmēr dzīvs būs
viņas gars, lai kādi karogi plīvotu
Latvijas zemē un lai kur m§'s paši
atrastos. i '
Jāņuguņu gaisma kā poētisks tilts
iet cauri gadu simtiem, iet cam
mūsu vēsturei. Jāņuguņu gaismā
mūsu dzīve ir savijusies ar teiksmām,
kļūdama par to spēku, kas
•raksturīgs mītam. Jāņuguņu gaisma
-:an tagad aicina, mūs kļūt stipriem
ar to> ka šobrīd, būdami' vislielākie
laicīgo mantu un tiesību nabagi, mēs
"tomēr tādi neesam savos sapņos un
.centienos. '
Sapņi ~ vai nepietiek ar atmiņām?
Bet atmiņas dzemdē vilšanos
'Un' vilšanās mums jau' bijis tik
daudz. Pār plecu atpakaļ skatīda-
^mies, neviens nekur nav aizgājis. No
pagātne dziļumiem nākdama, ar
-bākas spožumu Jāņuguņu gaisma
pāri šodienai spīd iekšā' arī nāka-
: ^mībā. Saldā līgo dziesma skan cauri
.pusnaktij līdz saules lēktam.
— Tomēr kaut kur vēl cilvēkil ne-
, guļ — laikam tikko pārnākluši no
kino un skaļi triec par redzēto. Pārvietotā
persona paceļ acis: t'ās pašas
"plānās dēļu sienas, trīs solus plata
telpa, guļamas lāviņas divos stāvos...
Bet— durvju priekšā ir Jāņu
•diena.
šu valstsvīri?
H.- Fl. — Par baltiešu valstsvīru
atraišanos vai likteni ir bijis iespējams
uzzināt tikai tālākminēto. Tau-tu
Savienības ziedu laikā šie valstsvīri
bija vieni no uzticīgākiem 2e-nevas
iestādījuma piekritējiem un
jo bieži uzturējās Šveicē.
Lietuvas pēdējais valsts prezidents
A. S m e to n a īsi pirms krievu pirmās
invāzijas devās uz ārzemēm un
savā zemē arī pēc krievu padzīšanas
1941. gadā vairs neatgriezās. Politiskā
dzīvē viņš vairs nemaz nepiedalījās
un 1944. g. janvāri mira Savienotās
Valstīs. Viņa pēdējais nli-nistru
prezidents nebija tik laimīgs.
M e r ķ i m bija. jādala baltiešu politiķu
lielākās daļļas liktenis: viņu deportēja
ur Krievijas iekšieni un
kopš tā laika par viņu nekas vairs
nav dzirdēts.
Sevišķa nelaime piemeklēja Latvijas
valsts prezidentu K ā r l i U1 -
m a n i . \Sākumā viņam bija nodoms
bēgt uz Vāciju, un viņš ari devās
uz rietumiem vienā no pēdējiem vilcieniem
(Nepareizi, — sk. redakcijas
piezīmi pēc šī raksta). Jau' Jelgavā
krievi, klusu ciezdami, atkabināja
viņa guļamvagonu un pārvietoja
to uz citām sliedēm. Kad Ulmanis
nākamā rītā pamodās, viņš
atradās nevis vācu, bet krievu terri-torijā.
Pēc- tam vairs nekas nav uzzināts,
uz kādu Krievijas apgabalu
boļševiki viņu deportējuši.
P a u l a m K a 1 n i ņ a m , latviešu
Saeimas agrākam prezidentam, kas
savu valsti vairākkārt pārstāvēja
Tautu Savienības sapulcēs Zenevā,
bēgšana izdevās. Federālā valdība
šim 75 g, V. cienītam un noteiktam
politiķim liedza patvērumu Šveicē.
Vecajam vīram bija liegta arī pagaidu
uzturēšanās. 1945 g. rudenī
viņš mira pie Šveices vārtiem
Lustenavā pie St. Margretenas. Šveice
bija „augstsirdīga", — tā atļāva
vismaz tā apbedīšanu St. Gailēnā.
Kalniņa atraitnei tūlīt pēc apbedī-šanas
mūsu zeme atkal bija jāatstāj.
Baltiešu tautu traģika sevišl^
krasi izpaudās igauņu valsts prezidenta
K 0 n s t a n t I n a P ē t s a liktenī.
Nelaimes stundās viņš savu
valsti neatstāja. Pēdējo reizi viņš
redzēts tanīs dienās, kad norisinājās
Igaunijas iekļaušana Padomju
Savienībā un kad fanatizētu valsts
nodevēju gājiens, nesdams komunistu
plakātus, devās uz valsts prezi^
denta mītni Katarinentāles pili
pie Tallinas. Aurodami tie pieprasīja
viņa atkāpšanos. Te bija ieradušies
ari daudzi nacionāli noskaņoti
vīrieši un sievietes, kas sirmajam
valsts dibinātājam izrādīja savu simpātiju.
Vecais vīrs mēģināja runāt.
Demonstranti viņam tomēr neļāva
izteikt neviena vārda. Nacionāli
noskaņotais simpatizētāju pulks tad
sāka dziedāt igauņu nacionālo himnu
un vairākkārt uzgavilēja „vecajam
Pētsam*'. Te pēkšņi piebrauca krievu
tanki un izkliedēja nacionāli domājošo!.
Pētsam atlika tikai ar asarām
acīs veltīt dažus atvadvārdus savai
tautai un brīdināt igauņus, lai tie
jebkuros apstākļos paliek mierīgi.
Tā viņu redzēja pēdējo reizi. Drīz
pēc tam viņu deportēja uz Krievijas
iekšieni. Pēc pēdējām ziņām; 1944.
g. sākumā viņš esot miris kādā
austrumu apgabalā.
Igauniias otram valstsvīram
slavenajam , ģenerālim Laidoneram
bija gandrīz vai neizprotama loma
Bez atspēkojuma palika pārmetums
ka viņš esot bijis uz vienu roku ar
krievu okupantiem. Šķiet, ka viņš
brīvprātīgi ir devies uz Padomju
Savienību. Nav izdevies gūt kādus
noteiktus pierādījumus baumair ka
viņš darbojoties, par skolotāju kādi
Padomijas militārā akadēmijā.
Igaunij as pēdēj ais likumīgais ministru
prezidents — Tērbatas universitātes
iecienītais jurists J
U l u o t s s , kas sevišķi pazīstams k
Iga«nija3 demokrātiskās satversmes
radītājs, aizbēga uz Zviedriju. Viņš
nesen tur mira.
Igauņu agrākais valsts prezident
un savas valsts pēdēj ais sūtnis Maskavā
A u g u s t s Rej s pašreiz ar
dzīvo Zviedrijā. Baltiešu tautu jaunajā
brīvības cīņā viņam, kā nesen
publicēto vairāku rakstu autoram,
r nozīmīga stāvoklis.
.,Die Tat", Zurich, Schweiz,
28. April, 1946
Latvijas valsts prezidentu Kārli
Ulmani mūsu nelaimes dienās, cik
zināms, toreizējais PSHS sūtnis Latvijā
pēc mūsu valsts likteņa neno-vēršamības
apzīmogošanas bija maldinājis
ar ieteikumiem tomēr atstāt
Latviju un doties uz Sveici. Tam
nolūkam bijušas sagādātas vajadzīgās
vīzas un līdzekļiv „Brauciena**
diena bija nolikta 20. jūlijā. Stundu
pirms „plānotā" brauciena sākšanās
pie valsts prezidenta pils piebraukušas
3 automašīnas ar krievu sargiem
civilos tērpos. Valsts prezidents
un tā sekretārs izvesti no pils un
automašīnās nogādāti uz Rīgas staciju.
Stacijā uz blakus sliedēm jau
bijis novietots salonvagons. Tanī
valsts prezidents bijis spiests atstāt
Rīgu, bet jau nākamā dienā šis salonvagons
tukšs atgriezies Rīgā.
Kāds angļu virsnieks, kas tobrīd bija
Rīgā, krievu deportējamam Latvijas
valsts prezidentam sekojis līdz pašai
Maskavai. Tur K. Ulmanis, pēc tam,
kad izkāpuši visi pārējie vilciena pasažieri,
.izvests no kāda vagona, bet
viņa sekretārs vairs nebijis redzams.
Anglis gribējis tuvoties krievu apsargātam
Latvijas valsts prezidentam
un ar viņu runāt, bot K. U l manis
devis zīmi, lai to nc .varot. Par
tālākām viņa gaitām auten'.isku ziņu:
trūkst. — Pauls Kaltiiņš, cik zināms,
kremēts St. Gailēnā. lUma ar viņa
pelniem vēl atrodas Bernē.
I Sūtnis A. Bīlmanis, kā mūs infor-mē,
līdz pat pēdējam laikam vairākkārt
lūdzis Savienoto Valstu ārlietu
ministrijas palīdzību K. Ulmaņa,
ģen. J. Baloža, ārlietu ministra V.
Muntera uh sūtņa Sējas likteņa noskaidrošanā,
bet visas viņa pūles
līdz šim palikušas bez sekmēm.
V.B.
Pateicība amerikāņu
arniijai
Latvijas^ ev.-lut. baznīcas archi-bīskaps
prof. Dŗ. theol. T. Gtlnbergs
un Esiingenas latviešu kolonijas vecākais
K. Kalniņš šinīs dienās apmeklēja
amerikāņu 3. arn^ijas štābu
Heidelbergā un štāba priekšniekam
ģenerālim Smitam itiodeva latviešu
tautas pateicību par aizsardzību un
aprūpību, ko saņemam svešumā.
Iesniegtajā memorandā latviešu delegācija
lūdza uzņemt nometnēs ari
tos tautiešus, kam vēl nav piešķirta
pārvietoto personu statūts, bet kam
uz to ir tiesības. Amlerikāņu okupācijas
joslā šādu latviešu i r apmēram
5.000. Delegācija tāpat ^ lūdza
paātrināt jautājuma izšķiršanu par
atbrīvoto bijušo karavīru uzņemšanu
nometnēs. > J. Ŗaitums
Mācītāju Itonference,
ko Latvijas ev.-lut. baznīcas archl-bīskaps
prof. Dr. theoLļ T. Grlnberga
10. un 11. jūlijā sasauc E s i i n g ē n
ā , piedalīsies arī Vispasaules baznīcu:
apvienības pārstā>^ji — Dr.
Freidenbergs no Zenevas, Dr. Dr.
S. C. Michelfelders no ASV ua prof,
Dr. Dr. K. Helms no Tībingenas.
konferencē apsolījuši piedalīties ari /
LGK priekšsēdis prof. Dr. K, Kun-dziņš,
prof. L. Bērziņš un doc. P.
Treus. Pārskatu par ev.-lut. drau^
dzes darbību sniegs prāvests E.Bergs
un prāvests J. Ķullītis.
„Latviešu Ziņas" Eslingenā
Uz Ameriku
No Stutgartas uz Brēmeni speciāl-vilciens
aizveda vairākus simtus
pārvietoto personu, kas ieceļo uz
Amerikas Savienotām ļ Valstīm, to
vidū 26 latviešus. No Brēmenes aizbraucēji
17. jūnijā devās tālāk pāri
okeānam. Aizbraucēju 4 latviešu vidū
atradās dzejnieks Ilmārs Krasts (J.
Bastjānis), . nodokļu departamenta
bij. direktors Fr. Ķempeļis un baptistu
draudžu mācītāji Ādolfs un Ar- ,
turs Blūmiši. i J.R.
4 ārlietu ministri vēlreiz pūlās rast izeju no strupceļa
Pēc viena mēneša pārtraukuma ārlietu
ministru konferencei 15. jūnijā
sākās plenārsesija Parīzes vēsturiskajā
Luksemburgas pilī, lai vēlreiz
un varbūt galīgi mēģinātu rast
izeju no, strupceļa, kas radies Krievijas
un rietumu lielvalstu sarunās,
un panāktu vienošanos par miera līgumiem
un Vācijas izkārtojumu nākotnē.
Ja šis mē^i'4nājums nesekmēsies;-^
daudzi diplomāti to uzskata
par pēdējo iespēju Padomju Savienības
un Rietumu sadarbības nodrošināšanai
ņiiera laikā, — tad loti iespējams,
ka ASV un Lielbritānija ies
'«avu ceļu un parakstīs separātus
miera līgumus ar Itāliju un ass
valstu sabiedrotiem.
Lai gan ASV ārlietu ministrs. Ber-ness
izteica cerības, ka jaunās sanāksmes
varētu dot kādu vienošanos,
konferencei sākoties, visās delegācijās
tomēr valdīja pesimistisks noskaņojums.
Svētdien, 10. j ūnij ā izredzes panākt
vienošanos svarīgākajos jautājumos
likās mazāk rožainas kā priekš
24 stundām, kad ārlietu ministrs Mo-lotovs
sesijas atklāšanas sēdē izrādīja
pārsteidzošu samierināšanās gribu.
Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem
būs Austrijas okupācija. Ber-ness
un Bevins vēlas, lai okupācijas
spēki tanī būtu vienādi lieli. Neraugoties
uz ziņām par okupācijas spēku
ievērojamu samazināšanu, krieviem
tur joprojām i r ap 100.000 vīru,
kamēr angļiem ir ap 25.000 un amerikāņiem
20.000. Ja Molotovs piekāptos
vēl vairāk un piekristu miera
līguma projektam ar Austriju, okupācijas
varas savu karaspēku izvāktu
vienlaicīgi.
Nākamās 4 vai 5 dienās ministriem
jāapspriež miera līgumi ar Itāliju un
tās sabiedrotiem. Ja varēs vienoties
Triestas, Itālijas koloniju un tās re-parāciju
jautājupiā, konference var
kļūt tikpat vēsturiska kā Staļina,
Gerčila un Rūzvelta sanāksmes. Pagaidām
konferencē paredzēta viena
oficiāla sēde ik pēcpusdienu, atstājot
priekšpusdienas brīvām inainistru
vietnieku un lietpratēju pārrunām
par 4 ministru diskusiju vielu.
The Stars and Stripes
Amerikāņu armijā nodarbināti 40.000 poļu sargu
Frankfurtā, 16. jūnijā (UP). — Pēc
karstiem strīdiem ASV senāta militāro
lietu komisijā par ārzemnieku
leģiona radīšanu okupācijas uzdevu^
miem Vācijā, armijas pārstāvji še
pirmo • reizi ziņo par jau pastāvošu
algotu poļu civilistu sardzes armiju.
Poliem sardžu posteņos" ir 40.000
amerikāņu šauteņu, ar ko viņi atbrī^
vo no šī pienākuma tikpat daudz
amerikāņu karavīru.
Komisijas Vašingtonas sēde, kurā
pagājušā nedēļā nepanāca vienošanos
par šo, jautājamu, senators Tomass
prasīja: ja amerikāņu armija
izveidotu ārzemnieku leģionu no vairākiem
simttūkstošicm apmācītu po-u,
l:as tagad apbruņoti atrodas Itālijā,
būtu iespējams pārvest mājās
no Vācijas lielāko daļu vai visus
amerikāņu kaļ'avīrus. '
Amerikāņu virsnieki, kas pārzina
poļu sardzes, paskaidro, ka šīs vienības
(160 grupu ar caurmērā 250 vīru
katrā) neskaita par /militārārii, bet
gan par civīrāra vienībām. Sargi
valkā amerikāņu armijas uniformas,
kas nokrāsotas ziilas, un lieto amerikāņu
armijas 'Piederumus. Sardzes
vienībās visvairāk ir apmācīto poļu
karavīru, kurus ' ASV armija kara
beigās atbrīvojusi. no kaŗagūstekņu
nometnēm. Viņus parasti vada tādi
pat poļu armijas virsnieki. Daļa sargu
Ir pārvietotās personas, kas salīg-tas
DP nometnēs.
Amerikāņu virsnieki, kas nosaka
par šo programmu, izteicās, ka militāro
apmācību un vingrinājumus neprasa
un sargus apmāca tik, cik tas
vajadzīgs sardzes pienākumu veikšanai.
Daudzos gadījumos poļu virsnieki
tomēr prasa disciplīnas programmu,
kas ir daudz stingrāka par amerikāņu
armijā • praktizējamo..
Pēc ASV armijas pārstāvju paskaidrojumiem,
sargi saņem atalgojumu
samērā ar parasto darbu no
vācu līdzekļiem, ko savukārt atskaita
vācu repaVāciju maksājumiem.
Viņu devām, kuras saņem no amerikāņu
armijas, pamats ir 2900 kaloriju
dienā. Tās ievērojami augstākas
par parasto DP 2200 kaloriju devu,
178 ASV pilsoņi dodas
mājās kopā ar DP
imigrantiem.
Brēmenē, 15. jūnijā KAP). — Ceturtais
kuģis ar Eiropas imigrantiem
pēc kara beigām šodien devās no
Brēmenes uz ASV. Ar to aizbrauca
616 imigrantu, visvairāk pārvietotās
personas, kas pārcietušas nacistu va-^
jāšanas un kam ir tuvi radinieki
Amerikā, un 178 ASV pilsoņi, kas
kara laikā bija, iestrēguši Vācijā.
The Stars and Stripes
Jauns UNRRA's šefs angļu
joslā
Arolsenā, 14. Jūnijā.ļ(AP).i— UN-ŖRA's
šefs ģenerālleitnants sērs
Frederiks Morgans šodien paziņoja,
ka UNRRA's direktors i ānglu joslā
Vācijā sērs Rafaels Silcnto (Gilento)
atteicies no ^mata. Viņa vietā stāsies
darbā līdzšinējais UNRRA's direktora
vietnieks ģenerālmajors Eve-līns
D. Famševs (Evelln D. Fa-mashawe).
The Stars and Stripes
bet zemākas par ASV armijas 3600
kaloriju devu.
Oficiāli no sargiem neprasa, lai tie
pieteiktos dienestam \xz kādu nenoteiktu
laiku, un tie vār i atteikties
pēc pašu ieskatiem. Nekad nav bijušas
grūtības vakanču aizpildīšanai^
un poļu DP sacenšas pēc brīvām vietām
šinīs vienībās, kas parasti nometinātas
kazarmās vai amerikāņu
armijas mitekļiem atbilstošās celtnēs.
Ja šo jautājumu drīkstētu izšķirt
paši poļi, sargu skaits biītu lielāks
par pašreizējo — 40 000. kn- domā-^
jams, ir ASV kaia i r . . , i.
teiktā robeža.
The Stars and' Stripes
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 22, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-06-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460622 |
Description
| Title | 1946-06-22-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | EWS The policy of this Newspaper is to provide our Latvian people in exile with all avaiiable news of importance concerning the world's happenin^s. of politicai, economic. cultural or social significance. And our special aim is tp present the humanitarian ideāls and achievements of the great Democracies - the United States of America an^ the Bri«sh Empire. This aim. we ļaiow, will help maintain the spiritual and cultural unity of the Latvian people and — of all things - will yield hopes for a safer and happier future. Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) iznāk divi reizes nedēlā - Published tvvice a week Nr. 48 (50) mm Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, sestdien, 1946.| g. ^ . Jūnijā Kārlis Rabācs Jāņugunis Gausi, gausi nometnē ienālc vakara miers. Paretam aizkrīt kādas durvis, aizdip soļi, un vienīgi no izrīkojumu telpas skaļrunī turpina skanēt kāda sievišķa balss, kurai akomponē visizturīgāko naktsputnu - kāršu spēlmaņu dūdināšana. Beidzot sagaidīts tas brīdis, kad pārvietotā persona var ļauties ilūzijai, ka kādu brīdi viņu neviens netraucēs, var , ļauties domām, var apcerēt, kuri Jāņi sve-fiumā šie mums jau būs. ļ Un skaļrunis noklust; pavisam. Kā no bezgalīga tāluma nākdama,, ausīs sāk skanēt dziedāšana. Vai tas būtu līgotāju pulks no tiem laikiem, kad mūsu zemē Jāņuguņu gaismā gavilēja brīvas tautas prieks, vai arī tās ir to senču balsis, kas savā zemē bija tikpat beztiesīgi k^ niēs tagad svešos krastos izkaisīti? Vai tur dzied Senlatvijas pilskalni vai bāra bērni, vai tie ir Livonijas kungu vai Zviedrijas ķēniņu ļaudis, vai nežēlīgo austrumu pavalstnieki? Jāņu dziesmās nav izšķirības. V i sos laikos viņas bijušas tās, kas tās patiesībā ir: visos laikos Jāņu nakts . bijusi tautas vitālo spēku, tautas, gara, tautas majestātes parādīšanās Lai kādi kungi un ķēniņi valdijuš mūsu zemē, Jāņu nkktīs tauta vienmēr ir parādījusi, ka tā nav atteikusies no saves suverenitātes un kro- . nējusi pati sevi. Tā ir šīs nakts mistērija, šo uguņu nedzēšamā spīgošana, ka šajā nakt visbiklākā dvēsele top. bajāŗīga • visklusākā mute pilna līksmu ,dzies-mu un zem vainagiem un ziedien visi ir kā karaļi, kas bagāti un iz iķērdīgi visai pasaulei izdāvā sava prieka un reibuma zeltu. Jāņu nakts vienādi ir pacēlusi mūsu i tautu vispārdrošāko sapņu virsotnēs. Jāņugunis ir bijušas tās, kas arvien lededzinājuša's- krāšņas vī!zijas tautas dvēselē, Jāņu mistērija tai devusi nemierināmas alkas un pacēlusi to tādā gaisotnē, ko nekādā vara pēc tam nav spējusi iznīdēt. Un kamēr vien mūsu tautas ozola lapofnē kā bišu spiets dūks līgo dziesmu balsis un atbalsis, kamēr, plecu piespieduši pie viņa mūžvecā stumbra, vēl varēsim saklausīt Šo dziesmu dūkšanu un uz robainajām lapām I samanīt Jāņuguņu atblāzmu, tikmēr dzīva vēl būs ari tauta, tikmēr dzīvs būs viņas gars, lai kādi karogi plīvotu Latvijas zemē un lai kur m§'s paši atrastos. i ' Jāņuguņu gaisma kā poētisks tilts iet cauri gadu simtiem, iet cam mūsu vēsturei. Jāņuguņu gaismā mūsu dzīve ir savijusies ar teiksmām, kļūdama par to spēku, kas •raksturīgs mītam. Jāņuguņu gaisma -:an tagad aicina, mūs kļūt stipriem ar to> ka šobrīd, būdami' vislielākie laicīgo mantu un tiesību nabagi, mēs "tomēr tādi neesam savos sapņos un .centienos. ' Sapņi ~ vai nepietiek ar atmiņām? Bet atmiņas dzemdē vilšanos 'Un' vilšanās mums jau' bijis tik daudz. Pār plecu atpakaļ skatīda- ^mies, neviens nekur nav aizgājis. No pagātne dziļumiem nākdama, ar -bākas spožumu Jāņuguņu gaisma pāri šodienai spīd iekšā' arī nāka- : ^mībā. Saldā līgo dziesma skan cauri .pusnaktij līdz saules lēktam. — Tomēr kaut kur vēl cilvēkil ne- , guļ — laikam tikko pārnākluši no kino un skaļi triec par redzēto. Pārvietotā persona paceļ acis: t'ās pašas "plānās dēļu sienas, trīs solus plata telpa, guļamas lāviņas divos stāvos... Bet— durvju priekšā ir Jāņu •diena. šu valstsvīri? H.- Fl. — Par baltiešu valstsvīru atraišanos vai likteni ir bijis iespējams uzzināt tikai tālākminēto. Tau-tu Savienības ziedu laikā šie valstsvīri bija vieni no uzticīgākiem 2e-nevas iestādījuma piekritējiem un jo bieži uzturējās Šveicē. Lietuvas pēdējais valsts prezidents A. S m e to n a īsi pirms krievu pirmās invāzijas devās uz ārzemēm un savā zemē arī pēc krievu padzīšanas 1941. gadā vairs neatgriezās. Politiskā dzīvē viņš vairs nemaz nepiedalījās un 1944. g. janvāri mira Savienotās Valstīs. Viņa pēdējais nli-nistru prezidents nebija tik laimīgs. M e r ķ i m bija. jādala baltiešu politiķu lielākās daļļas liktenis: viņu deportēja ur Krievijas iekšieni un kopš tā laika par viņu nekas vairs nav dzirdēts. Sevišķa nelaime piemeklēja Latvijas valsts prezidentu K ā r l i U1 - m a n i . \Sākumā viņam bija nodoms bēgt uz Vāciju, un viņš ari devās uz rietumiem vienā no pēdējiem vilcieniem (Nepareizi, — sk. redakcijas piezīmi pēc šī raksta). Jau' Jelgavā krievi, klusu ciezdami, atkabināja viņa guļamvagonu un pārvietoja to uz citām sliedēm. Kad Ulmanis nākamā rītā pamodās, viņš atradās nevis vācu, bet krievu terri-torijā. Pēc- tam vairs nekas nav uzzināts, uz kādu Krievijas apgabalu boļševiki viņu deportējuši. P a u l a m K a 1 n i ņ a m , latviešu Saeimas agrākam prezidentam, kas savu valsti vairākkārt pārstāvēja Tautu Savienības sapulcēs Zenevā, bēgšana izdevās. Federālā valdība šim 75 g, V. cienītam un noteiktam politiķim liedza patvērumu Šveicē. Vecajam vīram bija liegta arī pagaidu uzturēšanās. 1945 g. rudenī viņš mira pie Šveices vārtiem Lustenavā pie St. Margretenas. Šveice bija „augstsirdīga", — tā atļāva vismaz tā apbedīšanu St. Gailēnā. Kalniņa atraitnei tūlīt pēc apbedī-šanas mūsu zeme atkal bija jāatstāj. Baltiešu tautu traģika sevišl^ krasi izpaudās igauņu valsts prezidenta K 0 n s t a n t I n a P ē t s a liktenī. Nelaimes stundās viņš savu valsti neatstāja. Pēdējo reizi viņš redzēts tanīs dienās, kad norisinājās Igaunijas iekļaušana Padomju Savienībā un kad fanatizētu valsts nodevēju gājiens, nesdams komunistu plakātus, devās uz valsts prezi^ denta mītni Katarinentāles pili pie Tallinas. Aurodami tie pieprasīja viņa atkāpšanos. Te bija ieradušies ari daudzi nacionāli noskaņoti vīrieši un sievietes, kas sirmajam valsts dibinātājam izrādīja savu simpātiju. Vecais vīrs mēģināja runāt. Demonstranti viņam tomēr neļāva izteikt neviena vārda. Nacionāli noskaņotais simpatizētāju pulks tad sāka dziedāt igauņu nacionālo himnu un vairākkārt uzgavilēja „vecajam Pētsam*'. Te pēkšņi piebrauca krievu tanki un izkliedēja nacionāli domājošo!. Pētsam atlika tikai ar asarām acīs veltīt dažus atvadvārdus savai tautai un brīdināt igauņus, lai tie jebkuros apstākļos paliek mierīgi. Tā viņu redzēja pēdējo reizi. Drīz pēc tam viņu deportēja uz Krievijas iekšieni. Pēc pēdējām ziņām; 1944. g. sākumā viņš esot miris kādā austrumu apgabalā. Igauniias otram valstsvīram slavenajam , ģenerālim Laidoneram bija gandrīz vai neizprotama loma Bez atspēkojuma palika pārmetums ka viņš esot bijis uz vienu roku ar krievu okupantiem. Šķiet, ka viņš brīvprātīgi ir devies uz Padomju Savienību. Nav izdevies gūt kādus noteiktus pierādījumus baumair ka viņš darbojoties, par skolotāju kādi Padomijas militārā akadēmijā. Igaunij as pēdēj ais likumīgais ministru prezidents — Tērbatas universitātes iecienītais jurists J U l u o t s s , kas sevišķi pazīstams k Iga«nija3 demokrātiskās satversmes radītājs, aizbēga uz Zviedriju. Viņš nesen tur mira. Igauņu agrākais valsts prezident un savas valsts pēdēj ais sūtnis Maskavā A u g u s t s Rej s pašreiz ar dzīvo Zviedrijā. Baltiešu tautu jaunajā brīvības cīņā viņam, kā nesen publicēto vairāku rakstu autoram, r nozīmīga stāvoklis. .,Die Tat", Zurich, Schweiz, 28. April, 1946 Latvijas valsts prezidentu Kārli Ulmani mūsu nelaimes dienās, cik zināms, toreizējais PSHS sūtnis Latvijā pēc mūsu valsts likteņa neno-vēršamības apzīmogošanas bija maldinājis ar ieteikumiem tomēr atstāt Latviju un doties uz Sveici. Tam nolūkam bijušas sagādātas vajadzīgās vīzas un līdzekļiv „Brauciena** diena bija nolikta 20. jūlijā. Stundu pirms „plānotā" brauciena sākšanās pie valsts prezidenta pils piebraukušas 3 automašīnas ar krievu sargiem civilos tērpos. Valsts prezidents un tā sekretārs izvesti no pils un automašīnās nogādāti uz Rīgas staciju. Stacijā uz blakus sliedēm jau bijis novietots salonvagons. Tanī valsts prezidents bijis spiests atstāt Rīgu, bet jau nākamā dienā šis salonvagons tukšs atgriezies Rīgā. Kāds angļu virsnieks, kas tobrīd bija Rīgā, krievu deportējamam Latvijas valsts prezidentam sekojis līdz pašai Maskavai. Tur K. Ulmanis, pēc tam, kad izkāpuši visi pārējie vilciena pasažieri, .izvests no kāda vagona, bet viņa sekretārs vairs nebijis redzams. Anglis gribējis tuvoties krievu apsargātam Latvijas valsts prezidentam un ar viņu runāt, bot K. U l manis devis zīmi, lai to nc .varot. Par tālākām viņa gaitām auten'.isku ziņu: trūkst. — Pauls Kaltiiņš, cik zināms, kremēts St. Gailēnā. lUma ar viņa pelniem vēl atrodas Bernē. I Sūtnis A. Bīlmanis, kā mūs infor-mē, līdz pat pēdējam laikam vairākkārt lūdzis Savienoto Valstu ārlietu ministrijas palīdzību K. Ulmaņa, ģen. J. Baloža, ārlietu ministra V. Muntera uh sūtņa Sējas likteņa noskaidrošanā, bet visas viņa pūles līdz šim palikušas bez sekmēm. V.B. Pateicība amerikāņu arniijai Latvijas^ ev.-lut. baznīcas archi-bīskaps prof. Dŗ. theol. T. Gtlnbergs un Esiingenas latviešu kolonijas vecākais K. Kalniņš šinīs dienās apmeklēja amerikāņu 3. arn^ijas štābu Heidelbergā un štāba priekšniekam ģenerālim Smitam itiodeva latviešu tautas pateicību par aizsardzību un aprūpību, ko saņemam svešumā. Iesniegtajā memorandā latviešu delegācija lūdza uzņemt nometnēs ari tos tautiešus, kam vēl nav piešķirta pārvietoto personu statūts, bet kam uz to ir tiesības. Amlerikāņu okupācijas joslā šādu latviešu i r apmēram 5.000. Delegācija tāpat ^ lūdza paātrināt jautājuma izšķiršanu par atbrīvoto bijušo karavīru uzņemšanu nometnēs. > J. Ŗaitums Mācītāju Itonference, ko Latvijas ev.-lut. baznīcas archl-bīskaps prof. Dr. theoLļ T. Grlnberga 10. un 11. jūlijā sasauc E s i i n g ē n ā , piedalīsies arī Vispasaules baznīcu: apvienības pārstā>^ji — Dr. Freidenbergs no Zenevas, Dr. Dr. S. C. Michelfelders no ASV ua prof, Dr. Dr. K. Helms no Tībingenas. konferencē apsolījuši piedalīties ari / LGK priekšsēdis prof. Dr. K, Kun-dziņš, prof. L. Bērziņš un doc. P. Treus. Pārskatu par ev.-lut. drau^ dzes darbību sniegs prāvests E.Bergs un prāvests J. Ķullītis. „Latviešu Ziņas" Eslingenā Uz Ameriku No Stutgartas uz Brēmeni speciāl-vilciens aizveda vairākus simtus pārvietoto personu, kas ieceļo uz Amerikas Savienotām ļ Valstīm, to vidū 26 latviešus. No Brēmenes aizbraucēji 17. jūnijā devās tālāk pāri okeānam. Aizbraucēju 4 latviešu vidū atradās dzejnieks Ilmārs Krasts (J. Bastjānis), . nodokļu departamenta bij. direktors Fr. Ķempeļis un baptistu draudžu mācītāji Ādolfs un Ar- , turs Blūmiši. i J.R. 4 ārlietu ministri vēlreiz pūlās rast izeju no strupceļa Pēc viena mēneša pārtraukuma ārlietu ministru konferencei 15. jūnijā sākās plenārsesija Parīzes vēsturiskajā Luksemburgas pilī, lai vēlreiz un varbūt galīgi mēģinātu rast izeju no, strupceļa, kas radies Krievijas un rietumu lielvalstu sarunās, un panāktu vienošanos par miera līgumiem un Vācijas izkārtojumu nākotnē. Ja šis mē^i'4nājums nesekmēsies;-^ daudzi diplomāti to uzskata par pēdējo iespēju Padomju Savienības un Rietumu sadarbības nodrošināšanai ņiiera laikā, — tad loti iespējams, ka ASV un Lielbritānija ies '«avu ceļu un parakstīs separātus miera līgumus ar Itāliju un ass valstu sabiedrotiem. Lai gan ASV ārlietu ministrs. Ber-ness izteica cerības, ka jaunās sanāksmes varētu dot kādu vienošanos, konferencei sākoties, visās delegācijās tomēr valdīja pesimistisks noskaņojums. Svētdien, 10. j ūnij ā izredzes panākt vienošanos svarīgākajos jautājumos likās mazāk rožainas kā priekš 24 stundām, kad ārlietu ministrs Mo-lotovs sesijas atklāšanas sēdē izrādīja pārsteidzošu samierināšanās gribu. Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem būs Austrijas okupācija. Ber-ness un Bevins vēlas, lai okupācijas spēki tanī būtu vienādi lieli. Neraugoties uz ziņām par okupācijas spēku ievērojamu samazināšanu, krieviem tur joprojām i r ap 100.000 vīru, kamēr angļiem ir ap 25.000 un amerikāņiem 20.000. Ja Molotovs piekāptos vēl vairāk un piekristu miera līguma projektam ar Austriju, okupācijas varas savu karaspēku izvāktu vienlaicīgi. Nākamās 4 vai 5 dienās ministriem jāapspriež miera līgumi ar Itāliju un tās sabiedrotiem. Ja varēs vienoties Triestas, Itālijas koloniju un tās re-parāciju jautājupiā, konference var kļūt tikpat vēsturiska kā Staļina, Gerčila un Rūzvelta sanāksmes. Pagaidām konferencē paredzēta viena oficiāla sēde ik pēcpusdienu, atstājot priekšpusdienas brīvām inainistru vietnieku un lietpratēju pārrunām par 4 ministru diskusiju vielu. The Stars and Stripes Amerikāņu armijā nodarbināti 40.000 poļu sargu Frankfurtā, 16. jūnijā (UP). — Pēc karstiem strīdiem ASV senāta militāro lietu komisijā par ārzemnieku leģiona radīšanu okupācijas uzdevu^ miem Vācijā, armijas pārstāvji še pirmo • reizi ziņo par jau pastāvošu algotu poļu civilistu sardzes armiju. Poliem sardžu posteņos" ir 40.000 amerikāņu šauteņu, ar ko viņi atbrī^ vo no šī pienākuma tikpat daudz amerikāņu karavīru. Komisijas Vašingtonas sēde, kurā pagājušā nedēļā nepanāca vienošanos par šo, jautājamu, senators Tomass prasīja: ja amerikāņu armija izveidotu ārzemnieku leģionu no vairākiem simttūkstošicm apmācītu po-u, l:as tagad apbruņoti atrodas Itālijā, būtu iespējams pārvest mājās no Vācijas lielāko daļu vai visus amerikāņu kaļ'avīrus. ' Amerikāņu virsnieki, kas pārzina poļu sardzes, paskaidro, ka šīs vienības (160 grupu ar caurmērā 250 vīru katrā) neskaita par /militārārii, bet gan par civīrāra vienībām. Sargi valkā amerikāņu armijas uniformas, kas nokrāsotas ziilas, un lieto amerikāņu armijas 'Piederumus. Sardzes vienībās visvairāk ir apmācīto poļu karavīru, kurus ' ASV armija kara beigās atbrīvojusi. no kaŗagūstekņu nometnēm. Viņus parasti vada tādi pat poļu armijas virsnieki. Daļa sargu Ir pārvietotās personas, kas salīg-tas DP nometnēs. Amerikāņu virsnieki, kas nosaka par šo programmu, izteicās, ka militāro apmācību un vingrinājumus neprasa un sargus apmāca tik, cik tas vajadzīgs sardzes pienākumu veikšanai. Daudzos gadījumos poļu virsnieki tomēr prasa disciplīnas programmu, kas ir daudz stingrāka par amerikāņu armijā • praktizējamo.. Pēc ASV armijas pārstāvju paskaidrojumiem, sargi saņem atalgojumu samērā ar parasto darbu no vācu līdzekļiem, ko savukārt atskaita vācu repaVāciju maksājumiem. Viņu devām, kuras saņem no amerikāņu armijas, pamats ir 2900 kaloriju dienā. Tās ievērojami augstākas par parasto DP 2200 kaloriju devu, 178 ASV pilsoņi dodas mājās kopā ar DP imigrantiem. Brēmenē, 15. jūnijā KAP). — Ceturtais kuģis ar Eiropas imigrantiem pēc kara beigām šodien devās no Brēmenes uz ASV. Ar to aizbrauca 616 imigrantu, visvairāk pārvietotās personas, kas pārcietušas nacistu va-^ jāšanas un kam ir tuvi radinieki Amerikā, un 178 ASV pilsoņi, kas kara laikā bija, iestrēguši Vācijā. The Stars and Stripes Jauns UNRRA's šefs angļu joslā Arolsenā, 14. Jūnijā.ļ(AP).i— UN-ŖRA's šefs ģenerālleitnants sērs Frederiks Morgans šodien paziņoja, ka UNRRA's direktors i ānglu joslā Vācijā sērs Rafaels Silcnto (Gilento) atteicies no ^mata. Viņa vietā stāsies darbā līdzšinējais UNRRA's direktora vietnieks ģenerālmajors Eve-līns D. Famševs (Evelln D. Fa-mashawe). The Stars and Stripes bet zemākas par ASV armijas 3600 kaloriju devu. Oficiāli no sargiem neprasa, lai tie pieteiktos dienestam \xz kādu nenoteiktu laiku, un tie vār i atteikties pēc pašu ieskatiem. Nekad nav bijušas grūtības vakanču aizpildīšanai^ un poļu DP sacenšas pēc brīvām vietām šinīs vienībās, kas parasti nometinātas kazarmās vai amerikāņu armijas mitekļiem atbilstošās celtnēs. Ja šo jautājumu drīkstētu izšķirt paši poļi, sargu skaits biītu lielāks par pašreizējo — 40 000. kn- domā-^ jams, ir ASV kaia i r . . , i. teiktā robeža. The Stars and' Stripes |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-06-22-01
