Bavarijas Latviesu vestnesis, August 4, 1951

              y , * *• > ,
8 LATVIJA Sestdd«i, IftSU ģ. 4. augusti
' . (Tuipināfurns no 1. lpp<ļ
Qiem attiecas uz autora tiesībimr
ie3|>Sju griesties pie tiesas, piiMIs
nepiecie§ainiba« priekšmetu racionē-iami*
pamatskolas/izglītību, sociālo Amerikāņu ziņu aģentūra UP jūlija
apjacb. aaiba aizsardzību jm «aā-L
bMdM^os apohtskas orgaaizadjās ^
^ . ^ ' « " l ^ - u " ' 1 S « ko>nitejas Slovākija* ^tbrlvoša-
Mk tobvēhgas, ka jebkuram ānem-L^ nemieros Jachimova jūlija sākuia
nt«kam - attiecmata nekustamu 1^^.^.^ ^ . ^ ^^.^^^
īpašifflHi ieguiaau, patstāvīgu uzņe^L^ ^ .^.^ . ^ ^ ^ ^ j . j ^ ^ . ^ ^ ...
. . . 1 I lielākajā urāna raktuvē aiz dzelzs
vajls' profesijas, dzi^oķlu P ^ ^ « a - priekškara izcēlušies, kad komtoistu
^K^"*t'' vadoņi pavēlējuši kāpināt produkciju
iispfeto. Sia kategoraja» Ueslb^ ^^^^ par 40. prU, pi«lraJot pretēji
par«tee^ tfķM^pec 3 gadu nodzīvo- j ^ ^ ^ ^ ^
itoa*• attiecīgajā valsti, ja to Pu^-K . ^ . ^ ^ ^^^^^^ ^^^^^ ^.
Sķhŗma «tkaTSjas no tecij^ocitates.L ^^j^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^
ti.,K ožta valstu pilMņi šāAļs ^es -j^ ^ nonāvējuši raktuvju šefu -
bas b4Uda taka. tiz savstarpēju «9^- Lrfevu mženieri Ircovu. Tad iejau-mttpa
»«ta. Beidzot va vaenapieh- ^^^^^
džiļiijansa veids - ne augstāk kā'
paīu zemes pilsoviem '— attiecināt^
i]2-nodok|fU un nodevu uzlikšanu.
Paredzēta ari dažādu dokumentu iz­sniegšana,
kldiuis ārzemnieki parasti
» B 9 ^ no savas valsts iestādēm, tiem
Iii|4ķir<im& ticamība, ja ttav pretēju
iziaidttl 2S.000 vadBŠo
Pēc Rietumberlm€« laikraksta Tele»
cŗraf informācijas, komunisti no Helā
kājām Saksijais pilsētām — Leipdgas,
Drezdenes, Baucenes un Gvlkavas
esot izraidījuši ap 25.0(K) ..nevēlamu
personu", liekot tām novietoties ap­kārtējos
ciemos vai priekšpilsētās
Izraidamii&m dzīvokli biļuši jāatstāj
līdz 4. augustam. Atsaucoties uz kādu
Saksij^s dzivokiu komitejas doku
mentu, Telegrai tālāk norādav ka vai
rums izrai-dito ir vai^nu agrākie na**
dsti, vai āri citas personas, kuras uz
skata •par^ naidīgām jiašreizēj
t'rumvācijafS režīmam. Izraidīto vietā
lielo ļ^ilsetu centra dzīvokļos no
vieto koiūiūnistu'aktīvistus.
12 tomfliiUtu Tfidoņii^pcietinttl A5V
taps tiesiti tuvāki laikā, viņu viilti
,,komūnisU Nr. l'V - vajem» Sntidttmin,. ^
Pic m«tttBVJWlM «uverliMil^ 1,^^
tagadējos ĀSV «ugsti komiilra lokil<5^Sl
ttivjos (reiideņt otficeis) idrosinitt plUv^
NoftērbuM' savas laibās drānas unļp« mthkm vicekonsuUem. Si^.t^^.
tērpušie vecās skrandās, ap 30.0001 m
Iru svētceļnieku — tirgotāji, lauk-sažnmieki,
intelijfenU uc -r- kailām
gadā, norādīts gatavoUes us paliklaaii kavš*
vietās nenoteikti Ugi. .
kājām pāri a ^ j i ^ akmeņiem svēt-
(Jien kāpa 600 m augstajā Īrijas Svē-
U« Bietositef IlBl pārbēgoši W ģ. v. itm^
Eiscutborna, kAs pag. gadi padomju i,;
laudilta par ..progresīvās vSeu sitvietei
ide<ipu", kurā visteicamlki veia ^
tajā kalnā, visu laiku teikdami lūg-kp^j^Ju Ubs isskats. darba ^ml^^
lanaš, veltītas komunisma vajātiem marksistiskas zinllan^s^ Traudel toab «sS
upuriem. Svētceļnieki sekoja sena- «1«iikusi besgaitgā nuiā^na sapulcfts^ ku
iai svētā Patrika ^adidjai, kurš. ^otb^^^^^^ -n^,
ūzkāpk šai kalnā un pavadījis tur 40 Ķaŗa gadījumi <ur M . saviolbi ASV;
dienu un nakšu; .gavējot un lūdzot ļ diesin vai spētu aid^avēt piaša koaibi^-
Dieva pajldzlbu « v i cīņā pret pa- ^ ^ ^ ^ ,^ZX^ ^
gānismu mjā. Modeņaie svetceļmeki, ^^^^^ Piibriks. kas s gadus teioju kow
kas šo grūto kāpienu veic ik gadu ļ nīstu parUjas biedru. f. ,
jūlija pēdējā svētdienā, šoreiz bija ai- is «tuadis un J minaies Umanias } ^
. i . *^ V ' ^u-. ļ no^ Anglijas ux Franciju pirpeldijt 54
cināti. savas lūgšanas veltīt tiesi ^o- T^^^, JJ^.^,,. Kanili prSēji vilii^^J^^^
mūnisma upuriem' adz dseizis prieks- iķsrsoja jau f^ag, gadā un ugad.it t^sm,
kaia. Ceremonijas kulmiifiāoiia bija peldētājs, kas So maržruiu veids >ab«ļ«:M
gdiaelvā.k alpojums nelielā kapel« k*»»4Se«-nil^^i^^^^^^^^^
POLITIKA ĪSUMA
gados' izdevies veikt grūtāko iiBaiftrUCņi%,_
sienā.ui Franciju. ' • *'F'k£^^
mir Kfakovsji arckiblsksps^ }ux^iļģ^Y
pieha. * Sis 84 g. v. erchiblska^
ja'is kardināls viņpus dzeļss jUskari
Ja Korejfi noslēgs pamienif Xitiadil\,
ņotos s^kus .drķik divkāršos n^āNi^Eu.^
zinis, lai novērstu otru Koreju, li^Clgf
Kanādas aissardslbas mii^strs. / 4 ^
Usle^iaaos Sģlptes UelbrltiBl|tt lmk(
' Isam ^novilkt ādu pār acīm". Maršals ļ rojamias parādības,, kaf vēl pirms ga- ^^^^ j^^j^^^^ gatavība atļaut
ib savā p^kaidrojumā starp citu iztei- da atradās aizliegumu.sarakstā. pi«I tvaikoņiem netraucētu kuitibu ravJļttm
p-ierādljumti. Ceļojumu pase ir tāda JUGOSLAVIJA:
pijļa^aimigaf kā līdzšinējā Lem Ar Vja(SesIava Moīotova nelienb
1946, g, 15 ^oktobra vienošanās pate- nmu Varšavā atkal interešu deg-ļcas ari, ka Sav. valstoi sabiedrotajiemļbinās kaiavlru organizāciju Rietum-.^-^ , . . .
dzētaas Travel document. . punktā izvirzījusies. Jugoslavija un Eirbpā līdz 1952. g. beigām būšot ak- Vācijas mēfogā. Itplētņu lēcēju ea- ^^^^^ piegādSs tieWiianUai HOISS
Vklielāikāfi debates noUka jautāju- Maskavas satelīti, ' Mototovs savā t!vā dienestā 2,5 milj. karavīru. 90 Udo jums Br'aunšveigā, Bij. vācu Afri-U(orvē|i^^^^ I
mā to bēfflu maldīšanās tiesībām J ninā daudz niknāk nolamāja ,,impe- dienu laikā pēc mobilizādjas šo skai- kas cīnītāju apvienība Izerlonā - Bestijas atslīga ptitks ASV-ti|nra||
mā.p^^ b^glu izraidīšanas tiesi i .| T^to un RietumvācijaJ tu varot divkāršot. tādi un'I^Igi virsraksti bi)a lasāmi ijjļ;- P^^Jg^P— Ij^^ģ^
pag. nedēļas vācu laikiaķ^tos, Bonnas j ^ ^ ; privātīpašums, kādsļ amerikāņu ^Im
valdība gan deklarējusi, ka šād\) kapa-1 nav tiesības disponēt par to. i
ViTU SatlfksmjU ear!kOŠan;K esot p0*| Valrikus aer«dr6raus GrēBtBBdl, k^ I»
lltiski' netalredziga, bet tā ir hetepēji- mantoti otrā pasaules kara laikā, am^iķlii.'
gac-mities mMA. veida'seikoju- « ^ ļ ^ - ^ ^ ^^
miem. Ari sabiedroto,.sevišķi angļu Vo UN jaunuzbūves orianizācija ļC^r^ii.'
sevljķi uz zema, IBUT tam dr«ud bries- riaidstu kalpus
Ms. Fag. gažā par šādu tiesību vis- politiķus nekā ASV. Neviena ļauna
vaifSk WtSji« IveideSi, par to bija Vārda viņš nepateica par angļiem ūnļ IRĀNA:
ari-angļi, bet vairums to noraidlj^. Ura««fm. Atbildot Molotovam, mai- psc atkārtota amerikāņu iet^kuma
Soreit pilnoipā gaņ pieņēma. • ka to sals Tīto aicin^ŗ Poliju, lidžī^^ ^^^^^ i^^jļ j
nWrlkst,(farIt, bet ai papUdinājumu. slavijai, atsķeUifes no PaA savienl-Lgj^^j '^^^^ nadonāli-
JM',,ŠI ņofeikuma plem6foknu toMr p>a«- >?o«<^^ • ,
nev^ Iffasit bēglis, k«ru ii pamatots «'«t«>i«69. Tito aidila- MolotOVu ..j^^a iai pSi parkJehta 8ē«, l^Si P^'"» sakarībā «ķito-p^ ņjvē a-J ijm^^^^^^^^^^^^
itftauzskatn par apdraudējumu Upciemot .Belgr^dt. , lai tas personl^ J j , ; ^ ^^^sons pieteica"" «*Jl««gu-vaeu m^tāns-li" »«n««.«e.t. Kmjd.].. k.. «t .rt irt
t^;ŽMje4 Mlbai; kurā tas atrodas, y«rētu pārliedoSties, kam tic jugo-h^f^^ zlmogglabātaja Stouka vadītās'"" «"^^^nšaiitt.
Y«J, kiiŗš^otiefSts i[un spriedums štā- Lngļu delegācijas iabranManu uz
jiesv spēkā) pĶ.seviSķj .smagU nozie-_. . TeheJir^u. Prezidenta TrumeņaspeT, . ..., . ,
ģui»u'uiivuwkattos, par apdraudēju-^^^^^ ciSlads vēstnieks Herimen« 2''ameri-r" «^^^^
W't*?'?ieiife sabiedrībai." Sk pa- Augstu w^\x virsnieku apcieinBa- kāņu lietpratēju pavAdlbi, atgriežo- P"^^*^^*™ komflnlstiskis jau- Ugr Eibu .t.rp MHbargu im TofB.»ti,,,tof
ppn?i}.m»,tr ,tāds,, ka uz tā pamata Ua uh apsūdzēšana valsts nodevībā ties n6 Londona» T^heranā, Aaid- S*^** ^Hf^^ sastapSanās Bf^i^f- ""»;S«f,.,„ ^ „ ^
iespējam? Izdot ari kuru katru, polī- uzskatāma par skaidru ai^ieclhljumu roja, ka izlīguma izredzes esot l a - P ? ^ " - P<*"*^'J* j».p«o«» vuiem AusttumvSdia «vm^M
tJskd-bSgH. ^m grūtībām, ar kādām Kremlim jā- bas; Gaiidrlz reizē ar Herimena iera-P™**^ gadljuamem. Tā rēķinās ueij.,' in.trukt<.iiem. stiijuiM teli«|;«|
kpnVenclja* izstrādāšanas agrākfc cīnās smelītu zemēs. Otrdien Varša- šanos plnīgi pārtrauca darbību P»* " komūmsliekās '"'^^^^^^^^^
stadija bija rujia art par kara diene- vS sākās prāva-pret 9 augstiem virs- Mikēi paiJauJes naftas lafinētevā r*^"** demonstrācijas gā'ienu no ^ ^ ^ ^ ^^^^^ viigtO«k4. urt«w4 '
stii, bel^gallgajā t«k^tā nekas par to niekiem, to vidū 4 ģenerāļiem; kurus Aba<tenā. Slavenās naftas ostas mo- f f * ^ " «e"»- „ ^ ^-^^^ i ^ , gUiirtņis»;
- ā „ i-)-s.* r....v»!«.' — J i v M i ^ i -.t.liA. V . - u!!. .!-wir..=:« Intel. Ari auBitarumiu sdttora no Sak-| ^,^5 krujt.'BH,u «B A^rtoprtUijrt fe»'
ģeaeraidiT«kt«ri. Viņi pttUban atviiii^
t«ju. Pte )Bier« )«ttfilaait,Kot«JI,-vli|;(i>
lldilbat ua JaiuubflvM .diibv p
Uela, galvas sāpes Rkua*erllņes | Xtli\..a.»M« u..1«.., «b«e|,B
no
konstatējamie» ka bēgļiem
tiesības katrā nākošā teketā
1^*
ā
jļpirļļjļj,lautai'
• 1
WJa konsultatīvas tiesības, runā aiz-[muši sakarus arī ar franču diplomā-ļ noskaņota visai optimistiski,
rldij^i'ka konv^cija^ prdjekts. esot hiem;'Gandrīz visi apsūdzētie virsnie­kā
jMienu,karte'lepnā restpiānā, ku- ki piederējuši arr slepenai pagrīdes ļ PAD. SAVIENĪBA:
Trešdienas- Pravdas niimnirā beidzot
onrtn^^*^** tT^*** r * * * * * ' ! * * - x * u * ! ! I ™*da. ..Rietumu valstsvīri to tina. lit^
8000 jauniešu. Ar speaaflu drošības ^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ tieks^iiilil
joslu un pastiprinātrem polidj'as sarg- tās aizsegā varētu slēgt netīrus dadjopi»,
Xl pamazām nosvllrols viens ēdiens ļ organizācijai HEL. posteņiem padomju sektors pilnīgi ļ tai nosauktu Sh rietumnieku noziedzīgās !||?
pēc .otra un y«liku.si tikad »upa, bet / . ļ puft>licēla Ai^Mjas ārlietu m«slra ļ V™^^^^
arl.t^piezīma. ka to ne katrā gadL BULGĀRIJA: H^^^'^^<>^ ^^^^^^^
juAā izsniedz./ Bet ja nav neviena, p^, gelgrades laikraksta Borba in- domāt, izmantota «paddigarpaitom u hj^^^^
k^ ar mieru maksāt lepno^^^^^^^ j,^^,,,^, apcietināti iekšpolitiskai pr6pagendar īSorisoīla ^^^^^^^^^ '^"^
ad tiešām.var but labāka šada vien-U ģenerāli, kas iestājušies par Jugo- dekkrācija pir sabiedroto 'miermlll>^^'^^'' apUecIbam.
f^^®' Jo, vaarak pn-kliavijas un Bulgārijas ,.brālību". Arī giem nolūkiem, par draudzību pret
vtļēgiju bēgjdem konvenaja butu pa- pgc Maskavas laikrakstti ziņām slā- krievu tautu un par padomju bruņoto
redzēts, jo mazāk valstu tai pievie- žoklis Bulgārijā e$ot loti nopietns, spēku-^.audīgiem apmēriem i>a atse-
. ' ļpravda, rakstot par niBniiēriem bul-ļvišķai rindkopai atspēkota ar rupjiem
Visasākie strīdi bija par to, vai gāru tautā, ko it kā izraisījusi grūtie padomju argumentiem,. kas labi pa
artd^lits m rietumu sektoriem. Kopš r;;-;,,;' «,asu cildeno dialektiku/'
šlbas īstā vārdā, mās esam tpiestt
atturību un mūsu cildeno dialektiku."
tālāk .rakstā, kas pārpilns brīvās l^isaolf»]
udim veltītu lan^u Vārdu>^ j
Ziesielkorelieiu delegācijas Cechotlov4ki||fj
Dibinās Latvijas...
(Turpinājums no U Ipp.)
konvenciju a-ttiiecināt už visas pasau- saimnieciskie apstākļi, piemin ,.odžu zlstami VN un dažādās citās starp- šu dzīvi un aMtākļiem dažādās Ei- P"^^°i« - r-r-o- j -r- :
Ies, vai tikai uz Eiropas bēgļiem, perēkļus, kas jāizkvēpina". Šķiet, tautiskas sanāksmēs un,koiiferencēs.topas zemēs. Plaš^^
apmeklēj\imā Prāgā- kāda siemelkorļsjiit*
stāsti ja, ka UN kataviti esot nosituSii tOM
stoiiem ziemeļiorejiešu \blrnu, bet pi ,
šos nogalinājuši ar šāvienu pakausi vai «ilļ
aplējusi jsr benzīnu un aizdedjzinājuii.
gāte runā čechu valodā ir^stlpru 8mj;«F|
kārtnes akcei^u. Klausītāji i^ārUedafiAf
tā bijusi ..mākslīga" korejiete
oleroči on ieroēi nav viens un tas p6tl/|
kāds SED propagandists Auitrtti|
Par visplašāko tii&sību piešķiršanu cēlis Idelus putekļus senātā. Vairāki atombtiitobaiS uz nevainīgiem
bēņliem iestājās vācieši un jugoslaviļ senatori neapmierināti ar aizšardzl-pēdējie
gan gribēj-a ni)liegt politisku bae ministra paskaidrojumu un no-P^*?^'^-^'
tizskatu ^ Lielbritānija, Beļģija, Eģip- pelītu zemēs. ļ un Pad savienības • draudzību. Pa- ļ rādīja, ka viiens no galvenajiem mū-1 iTņV>7znaņM'iaVraksu Kuire7wi^p/M
te uc. Nonāca pat līdz «avstarpe- . , domju tauta bijusi arvien drattdzigi su kopējiem uzdevumiem ir propa- P"*" « ]^iU8trumVWjii|
jiem apvainojumiem. Vistemperamen-|SAV. VALSTIS: • I noskaņota pret amerikāņu bautu. Nā-ļganda - gan iekšējā, , g ^ ārējā, ^j^^^^^^^
laV vienIbļiSiļ
_ _ jāsagla* ļ Rīciumvacijas laijLiafcStS OltdiUUļC^
lies ari jebkādām saistībām pret UNlgā^^^berg^ām^meSā^^ kās kūdol'uz karu prVt I b^s^^" Lat^^^^^^ Vad r Asv%sot giuft jauna )i
beglu augsto komisāru. Iki EiTopā sasniegs 400.000 vīru, sa-ļPad. savienību un aicinot nomest tā, ka par kaUu cenu jāizvairās no Uo būtu iespējams atvairli jebkuru pft4«»J«l
linīgiem bērniem. I riska? Nē— mums nevis jāmeklē r-^ ^^^^^
r(iirixnc)saalrk;!a vvmieftaa , lK>^et» /g,aan, š 4j3aUie*t tur, kur l Korejā neesot izmaSnatoptrao.t amu ie»m»!?
. - ro^s varam būt visnoderlgifciļ Arē- K^^^^
darbību un aģitāciju pret beglu izcel- rāda, ka kongresam esot ziņas tikai Bonnas valdības aprindās un pres€ Jžs propagandas uzdevumi ir likt rie- ^^«^^ Amerikas Baiis savā. Pad. savienl
šanās zemfi. Itaļi bijā gandrīz pret par 12 amerikāņu kaujas divīziju no- lielu satraukumu ra(Kja arodbiedilbu tautām saprast apstākļu^ Pad. fj*^^*. fvfkiSJSSi
|ebkā<k tiesību piešķiršanu? neesot vretoŠan\i Eiropā. Citi pat izteicās, centrālās savienības (IX5B) lēmums savienībā.. Nākamais mērķis ir mfti-Lnorikāņrkam^^^^^ irauX -
pašiem kiw likt savus bēgļus un gads- ka ministrs Maršals gribot kongre- atturēties no līdzdarbības valdības sagatavošanās. Jādomā par cen- ārlietu ministra palīgs Barrets.
kārtējo iedzīvotāju pieauguma. Aus- , ' saimnieciskās politikas grēmijos. Sa-pru» kas šādu sagatavošanos varētu J*'^*" restorāna iekārtoiaktt HiU«j« „
• IraKja, Kanāda un ASV norādīja L , ^.^ ^ ^ vienības vadība, daža^ Ženas pēc ŠI iedzīvināt un vadīt, lai notikumi mūs t SruIfšl^^bS
nepazīstot bēgļus,, bet gan imigrantus, ^abu sabiedroto augsta komisāra pie- lēmuma pieņemšanas paziņoja, ka at- nepāmfeigtu. TālSd uideviani ir kul- gojusi vairākus kalnu bunkurus HiUeia egii
ķuŗiem gandrīz līdzīgas tiesības kā knsana, bet vācu delegāti gan te:cās turēšanās no līdzdarbības nav atlle-hurāli sabiedr^kais darbs un pallctei-ļ k«ja mītnē Berchtesgadens, kā ai
pašu pilsoņiem? tiem ari tiesības uz panakt ne vien konvencijas paraksti- cināma uz Bonnas valdību vien, beth>'a« sektors. Tātad jaunajam iestādi ""-^ '
vēlāku pavalstniecību. Tāpēc ASV sanu, bet ari rateficēšanu. Nolīgums pUnā metā arī uz e^t^iedroto au^to p«ttam var saskatīt četrus pilnīgi pat
konventijai nepievienosies, iespējams,Uttiecas tikad uz tiem bēgļiem un bez- komisiju. Tagad,.pēc vairākkārtējāmU*āvigus noMirojumus.
ka to. nedarīs ari AustrāHja un Ka- pavalstniekiem, kas nevar vai negrib pārrunām un apspriedto, DGB un
nada. izmantot kādas valdības aizsardzību; Bonrias vaicHbas pār^āvjd noskaidro-
2enēvā pieņemtā konveiicija stā- Rietumvācijā šdjā kategorijā ietilpst j^gj svarīgākos strīdus jautāju-sies
spēkā.90 dienu pēc tam, kad to ap 300.000 bez dzimtenes palikušo, Uos iespējams panākt vienošanos, ja
bCUrātdficējušas vismaz 6 no parak-ļbet vācu bēgli no austrumiem te ne- h^rpmāk vairāk ievēros savienības
ītitājim'valstīm. Dala no tām kon-ļietilpst, jo tie var izmantbt Bonnas ļ viedokli,
vencijupsffakstija ar lielāku vai ma-1 vadības aizsardibu. Grūti : paredzēt
BALTIEŠIEM UZTUSESANAS AT-ĻAUJAS
N A V VAJADZĪGAS
uzraudzīt, lai, vācu gidi savos slistos ļtflil?
stiem negloriflcētu nacismu un tā vadoņļļis^
No koka un krāsota audekla esot bljt»tj
Bastijv dienas parādē rādītie franku Je^ļ
50 t tanki, — apgalvoja! degoliitu n«'**''
laikraksts U Basiemblement, par ko pr4
laikrakstu sūdzību ierosinājis aizsardzībai
nistrs ,Moks.
S mlBOSu Ugu Otisa radio nmo ik diei
no Prāgas ierosina pieļaut Amerikas Balss-par
zīmi, ka Cechbslovakijā notiesāuls eiB^|
Latviešu nadonālās padonūkes pre- rikāņu žurnālists joprojām vēl dzīvs. R«P«*
, , , , , , zidajs noskaidrojis, ka BaMjas vāktu 1^**''"
fāku rezervēšanos^ pret atsevišķiem cik ilgā laikā sanāks nepieciešamie 6 Kopš rietumu sabiedrotie atzinušiJ bēgļiem, kas dzīvo VāciiS un atrodas rf"* '^^"Jf' Tu '^^""If^Lv SSaid
imntiem, piemēram, Austrija vēlējās ratifikāciju paraksti, kādai līdzīgai ka aizsardzības frontē pret komūnis! žēi mo m a n d ā t l n a v vajSS^^ "'^"^ Cechosiovak.ja hav atlaid
pantu par bēgļu tiesībām uz algotu konvenajai pirms kara tas esot pra- mu iesaistāma ari Rietumvādja, uii uzturēšanās atļaujas (AufēnUiāltsaei «^«^ Vf^ sieviešu ^verdzību Wnaozā, 1
darbu uuskatlt tikad par ,.i^teicamu". sijis 4 gathis. ļkopš arvien biežāk sākts- skandināt I nehaaounol IrzMiu ki r i i iL P''"*^' ^adu simtiem ilgi. itkli^oad
Vāciešiem bēgļu lietās vēl esot jā-f Arnolds Skrebers n^iimgung) I r z ^ u ļ>asis k i citiem
vāciešu apbruņošanas jautājums, vē-' ārzemniekiiem. tācijas .maskas, nodibināta sevišķs
organizācje.
mm paifi
Pbt'-novērta.
7 W t |
tomēr