1946-08-07-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUe7 of thls New8p6|>er is to provide our Latvian people hi enle wiUi aU available new8 of Importanee conceming the world's happeninss. of |[»olitieal. eeonomle, enltara! or
social signlficance. And onr special aim ia to present the homanitarian ideāls and achievements of the freat Democracies - the United States of America and the British
Emplre. Thls aim, we know, will help maintain the spiritnal and cnltural nnity of the Utvian people and - of all thlngs - ^iU yield hopes foir a safer and happier futnre.
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedēļā - Published twice a week ^
Nr. 61 (63) Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, trešdien, 1946. g, 7. angnsta
, Mazliet statistikas
Kādu dienu es dzirdēju divi runas
— vienu īsu, otru garu. ļ
Pirmo, īsāko teica Jānīša tēvs, un
tas notika launaga laikā^ Vienu roku
aplicis, sievai ap pleciem, ar otru
viņš enerģiskā mājienā noklusināja
tnazās istabas viesu čalu: ļ
„Mīļie draugi, jūs, kas šodien esat
•Bapulcējušies mūsu dēla kristībās!,
Neņemiet ļaunā, bet knan gribas
ļums pateikt, ka ari mēs abi ar sievu
esam. bēgļu bērni. Mēs abi divi
pasauli ieraudzījām Krievijā pirmā
bēgļu laikā. Un ja arī mūsu Jānitis
Ir tāds pat svešumā dzimis bēglēns,
tad mēs par to nemaz neskumstam.
Te jau gan visādi smejas, bet apļa-*
mi vien; aplami vien. Jānitis vis nebūs
pēdējais latvietis! Gr,ūtos gadus
pāreietusij mūsu tauta atkal vairojies.
Jānītis neceps arī bebru astes
Kanādā ūn netrenkās ķengurēnus
Austrālijā. Lai ir to velnu diezcik
daudz, paies tikai tāds laiciņš mn
puika sitīs bumbu' / pats savā
2emē..." '
Mēs aplaudējām tēva runai, apsveicām
māti, vēlējām laimes pālam
brēkulim un vispār darījām vij
u , kas tādās reizēs jādara. Tāp^c
arī šķiršanās bija patīlCama - un
sirsnīga.
Ar otru runu, turpretim, bija
mazliet citādi. Būtiski ņemot, tā nemaz
nebija runa, bet gan viens no
daudzajiem referātiem,^kas tik raks-turigi
musu nometņu vakaru sa-tiSksmēm.
Temats — mūsu nāktftnci
tātad pietiekami miglaina lieta. Lekt
o r s— pārāk didak'^tisks, lai būtu
interesants, ar kupli sazēlušām rūgtuma
rieviņām ap muti. Krietnu
Btundu mūs izvadājis pa visādām
drūmām izredzēm, cienījamais runātājs
beidzot nozvanīja galu pašai
latviešu tautai, sacīdams: „Aleksandram
Grīnam, romānus rakstot, gan
viss beidzās jauki, bet 'tiem, kas tur
vēl atlikuši, tiem vairs nav atdzim-
8anas spēka. Gan citu iemeslu dēļ,
bet tas pats ir arī ar mums, kas
dzīvojam še. Mēs izmirstam, tas ir
Skaidrs kā divreiz divi." '
, Varbūt, ka tas patiešān> ir- skaidrs
un ka tur vairs nekā nevar līdzēt.
Bet lektora balsij bija tāda
"nepatīkama pārākuma, apziņas pie-akaņa,
ka likās, i viņš tūdaļ teiks:
"ijKo nu jūs, latvieši, vairs vispār varat.
Tāpēc nemaz nemēģiniet ķepuroties,
bet laizāties vi^en tāpat di-l)
enā."
Priekš nedaudz stundām iJānīša
mājā piedzīvotais man nedeva miera.
„Tā," es pats sev teicu, „ t ā nu
viņš tur stāv un runā. Ne viņš pats
ko dara, ne arī atzīst citui nopelnus"
(te es domāju Jānīša t^vu).
g,Ja vien man būtu pie rokas pāris
Bkaitļu, es varētu celties kājās un
viņam pateikt, ka gluži tā n^v, ka
gluži tik vienkārši tautas neizmirst,
ka ir diezgan nepiedodami! svaidīties
ar apgalvojumiem, kas vēl nebūt
nav pierādīti." ' * ,
Sī doma man vairs nelika miera
un, kaut arī naktī es nebūt nemocījos
ar bezmiegu, otrā rīta tomēr
bija nobriedis kāds plāns. Gluži kā
jaunības gados, es nosmailēju savus
. abus zīmuļa galus un devos I — jā,
kā tad šo vietu īsti sauc? Tā bija
paliela, ļaužu pilna istaba. Vienā
; Stūrī uz īstas veikala letes divi jauni
cilvēki pārdeva kurpju ziedi un
zobu pastu, Viņi bija lieli sava aroda
speciālisti, jo pircēji veltīgi pū-
• lējās atšķirt šīs svaidāmās zāles vienu
no otras. Istabas pretējai pusē
cilvēki drūzmējās ap kalendāriem un
valodu pašmācības grāmatām. Gar
pārējām sienām sēdēja / mašīnrakstītājas
un cītīgi, gatavoja visu
komitej u aktivitātes redzamāka izpaudumu
—- garus sarakstus. Pašā
nomaļākā stūrī pie maza galdiņa
sēdēja pusmūža vīrs — viens no
ietriem mūsu draudžu mālcītājiem,
(Beigas 3. lappusē)
iņa informācija tautiešiem
Sūtnis K. Z a r i ņ š Londonā lūdz
informēt tautiešus par sekojošo:
„Vēstules, ko es saņemu, arvien
konkrētāk sāk runāt par nākotnes
problēmām. Piemēram, kāds tautietis
prasa par sēra Artura Saltera
izteikto jautājumu angļu parlamentā.
Jāsaka, ka, pēc angļu parlamentārām
tradīcijām, katrā sesijas dienā
deputāti ministriem iesniedz jautājumus
un ministri uz tiem atbild, bet
no šiem jautājumiem un atbildēm'
nevar secināt nekādus vispārējus
atzinumus. Sērs A.Salters savā jautājumā
ieteic ārlietu ministrijai
atjaunot^ to kārtību, ka UNRRA's
administrācijā pieņemtu DP. Uz to
ārlietu viceministrs Maknils atbildēja,
ka, pēc viņa domām, būtu ne-morāliski
atstumt tos DP, kas UNR-RA'i
vēlētos palīdzēt, bet ja tas tā
notiekot, tā neesot viņa vaina. Viņš
cerot, ka nodibināšot kādu starptautisku
organizāciju, kas. turpmāk kārtošot
DP problēmu, bet angļu valdība
jau rēķinoties ar varbūtību, ka
tai vajadzēšot aizpildīt robu starplaikā
starp UNRRA's un jaunās organizācijas
darbību.
Kā no šīs atbildes redzams, tā
bēgļu jautājumā nedod nekādu skaidrību.
Jautājums ir ^audz dziļāks
un ar starptautisku raksturu, jo nav
runa tikai par Baltijas DP vien, bet
par visiem DP, k u r u kopskaitu vērtē
tt^r^a miljoniem. Daudz dziļāk un
nopietnāk problēmu apskatīja UN
kādā februāra sēdē. UN ekonomisko
un. sociālo lietu padome pieņēma arī
zināmus principus, kurus varētu saņemt
kopā un izteikt šādi: a. bēgļu
un pārvietoto personu problēma ir
starptautiska pēc apjoma un dabas,
b. nevienu bēgli vai DP nespiedīs
atgriezties savā dzimtenē, ja, pēc
vispusīgas informācijas saņemšanas
par apstākļiem viņu tēvzemē, tie
izteiks dibinātus iemeslus pret atgriešanos;
c. DP jāpamudina Un jāpalīdz
tiem atgriezties dzimtenē pēc
iespējas drīz, eventuāli ar bilaterā-
1iem līgumiem, d. iepriekš sacītais
nav attiecināms uz kafanoziedznie-kiem,
nodevējiem, „kvislingicm" un
vāciešiem.
Tāds ir stāvoklis, no starptautiskā
viedokļa raugoties, bet, pieejot no
praktiskās puses, mūsu ieskati vienmēr
ir bijuši un paliek arī vēl tagad,
ka mēs nevaram steigties pa galvu
un kaklu prom no Eiropas, jo vēl
nezinām, kā izšķirsies mūsu dzimtenes
liktenis, un aizjūras zemes vēl
nav gatavas mūs uzņemt. Pirms nedēļas
man bija saruna ar informētu
personu, kas pasvītroja; ka aizbraukšana
nevarēs notikt §trāk kā pirms
IV2 vai 2 gadiem (šī sūtņa Zariņa
vēstule rakstīta jūnija vidū; — red.).
No vēstulēm, ko esmu saņēmis no
tautiešiem, spriežu, ka daudzi domā,
ka mēs aizbrauksim uz jaunu zemi
un tur uzreiz viss būs labi. Neviļiet
sevi! Piens un medus nekur netek.
Tās zemes^ piem., dominijas, ir gan
brīvas un demokrātiskas valstis, bet
jāstrādā būs grūti un daudz. Jāiegaumē
arī, ka vismaz i^brīd t^.s visas
ir ļoti skeptiskas pret iebraucējiem,
kas nāktu vienotā nacionālā blokā.
Tās, turprctim, vēlas mūs izklīdināt,
jo baidās no valsts valstī. Ir
iespējams, ka pa tiem IV2 vai 2 gadiem
izdodas uzņēmējas zemes pārliecināt,
ka ar mūsu vienkopus novietošanu
tās nevis zaudēs, bet iegūs.
Pagaidām visi šie jautājumi ir pētīšanas
stadijā. Te jāpiebilst arī, ka
mūsu tautieši ir bez līdzekļiem un
tie nevarēs n^o iesākt bez palīdzības
no uzņēmēju puses. Arī šajā
ziņā vēl nekas nav noorganizēts.
Dzirdu, ka daži desmiti esot iebraukuši
ASV uz kvotes rēķina. Es šīs
metodes nevaru apsveDct.
Neteikt patieso stāvokli būtu ne-
U\'.sn\. Tanī pašā laikā C:J nopietni
lūdzu visus tautiešus nepadoties pesimismam
un nepagurt, jo nnūsu nākotne
vēl nav izšķirta un daudz kas
vēl var grozīties. Mēs nezinām, cik
gaļ'š ciešanu laiks vēl mums priekšā.
Paturēsim skaidru prātu, nezaudēsim
ticību dzimtenei un p:i; Vvibu uz
Visuvareno."
10. jiinijā sūtnis K. Zariņš iesniedzis
attiecīgām iestādēm memorandu,
kurā norāda, ka viņa tauliesi ļoti
norūpējušies par negaidīto pārmaiņu
angļu okupācijas iestā^.u nostā-ļfā,
sevišķi LIbekas apgabalā, kur
slēgtas visas latviešu organizācijas^
Sie soļi aizkavē un pārtrauc sekmīgi
iesākto pašpalīdzības darbu, kas īpaši
nepieciešams trūkumā nonākušiem
tautiešiem un atlaistiem kaŗagūs-tekņiem.
Pēdējos bieži vien neuzņem
arī nometnēs un tie paliek atšķirti
no savām ģimenēm. Bēdīfis ir tautiešu
stāvoklis angļu joslā Austrijā.
Sie tautieši gribētu pārvieloties pie
pārējiem uz Vāciju, bet viņiem to
neatļauj. Sūtnis lūdz iestāda gādību
palīdzēt atrisināt šo slāvoI;a. 3. jūlijā
sūtnis līdzīgu memoran ,ui iesniedzis
Anglijas ārlietu ministrijai.
„LCK IB" Detmoldā
Atbalstiet m neradiet
šķēršļus!
ILatviešu studentu kongresam
sanākot !
nāves nacistiem
Nimberga, 30. jūUjā (AP). — Krievu
prokurors ģenerālleitnants Romāns
tludenko pieprasij is Starptautiskajam
kara noziegumu tribunālam
sodīt 22 apsūdzētos nacistus ar
nāvi. Viņš deklarēja, ka„šādu spriedumu
ar gandarījumu apsveiks visa
progresīvā cilvēce." Nobeigdams
apsūdzību pret Gēringu un pret viņa
21 līdzapsūdzēto ^biedru, Rudenko teica:
„Runādams 1 Padomju Savienības
vārdā, es uzskatu visus apvainojumus
pret apsūdzētajiem par pilnīgi
pierādītiem. Es prasu no tribunāla,
Jai tas soda visus apsūdzētos bez
izi;iēmuma ar augstāko sodu." Ru-deriko
kopvērtējumā atzina apsūdzētos
par „vlriem bez goda un sirdsapziņas,
kas ierāva pasauU posta un
ciešanu bezdibeni un sagādāja milzu
nelaimi pašu tautai."
-Līdz ar to beigusies kara noziegumu
prāvas liecinieku uzklāusīšiana,
pēc kam prokuratūra turpinās apsūdzību
pret 7 galvenam nacistu orgar
nizācijām, kam jāatbild par vajāšanām
un kara. vadību. Sis organi-zācijas
ir: Vācijas valdība, nacionāla
sociālistu partijas vadība: „SS", „SA",
„SD" un „Ges.tapo", vācu bruņoto
spēku ģenerālštābs un virspavēlniecība.
5 vīru komisija, kas sijājusi
90.000 eventuālo liecinieku izteicienus
par šīm apsūdzētām organizācijām,
savu darbu nupat beigusi.
Ģenerālleitnants Rudenko savā
nobeiguma runā teica: „Cilvēce prasa
no noziedzniekiem norēķinu.
Mieru un brīvību mīlošu valstu tribunāls
sēž tiesnešu vietās, pārstāvot
gribUj kas nevēlas posta atgriešanos
un negrib atļaut noziedznieku bandai
padarīt nācijas par vergiem un
iznīcināt tautas." Apsūdzētie sēdēja
satraukti un bāli, kamēr viņu niknākā
ienaidnieka pārstāvis vērsās
pret tiem ar visstingrāko valodu,
kādu apsūdzētāji līdz šim lietojuši.
Rudenko runa bija pieblīvēta tādiem
izteicieniem, kā „fašistu virsspiegs"
un „drausmīga bestlālitāte". Rudenko
pievērsās katram apsūdzētam
pēc kārtas un izsmeļoši aprakstīja
viņa līdzdalību „konspirācijā". Viņš
apsūdzēja karavīrus Rēderu, Dēnicu,
Keitelu un Jodlu par to, ka tie mēģinot
izlikties par „dievbijīgiem vientiešiem",
un jautāja: „Kopš kura
laika karavīra uzdevums un virsnieka
gods bijis savienojams ar nošaušanu
bez tiesas un gūstekņu apzīmogošanu,
ar sieviešu, bērnu un
vecu ļaužu iznīcināšanu?" Rudenko
teica, ka Gērings bruģējis ceļu fašismam
un Hess „izpildījis fašistisko
rīkļu rāvēju bestiālo pļolltiku." Viņš
izteicās, ka ir pilnīgi pierādīts, ka
apsūdzētie sazvērējušies iesākt agresīvu
kapu, kārojuši, neievērojot kara
darbības -likumus, un noziegušies
pret cilvēcīgumu.
Arī franču prokurora vietnieks
Dibo (Du Bost) pieprasīja apsūdzētajiem
nāves sodu. Galvenais amerikāņu
prokurors Džeksons savii speciālā
lidmašīnā devies uz ASV. Viņš, paredzams,
atgriezīsies Nīmbergā-uz
sprieduma pasludināšanu, kas sagaidāma
septembra vidū vai beigās.
The Stars and Stripes
Anglija piekrīt, Krievija nē
Vašingtonā, 29. jūlijā (AP). - ASV
ārlietu ministrija šodien paziņoja,
ka Anglija „principā" akceptējusii
ASV priekšlikumu apvienot okupā^
cijas joslas Vācijā.
Berlīnē, 30.- jūlijā (UP). — Krievu
pārstāvis Sabiedroto Kontrolpadomē
maršals Vasiļijs Sokolovskis paskai*-
drojis saviem amerikāņu, franču un
angļu koUēgām, ka Padomi; ja uzskata
angļu un amerikāņu plānu Vācijas
sainmieciskai apvienošanai par aplamu
rīcību, kas nevis vienotu, bet
skaldītu Vāciju.
The Stars and Stripes
No. 7 līdz 8. augustam romantikas
ievītā senajā universitātes pilsētā
Heidelbergā notiks otrs Vācijā studējošo
latviešu kongress. Pēc nepilnīgiem
datiem, Vācijas universitātēm
pašlaik studē ap 800 latviešu studentu.
Sajā sakarā godam pieminam
šinī akadēmiskaiā semestrī mirušo
Latvijas universitātes proifesoru Dr.
theol. Edvardu Z I G ^ U . Pateicībā
atceramies viņa pūles — panākt baltu
tautām studējošo koeficienta palielināšanu
Vācijas universitātēs.
„Mēs visu esam zaudējuši, esam sve-šumiā.
Mums cita spēka nav, kā zi-nāšimas
un izglītība^" ir sirmā profesora
vārdi, ko viņš teica noteicējam
IJNRRA's virsniekamj un tosilat-viešu
studējošā jaunatne dziļā pateicībā
neaizmirsīs. Izglītības turpināšana
un papildināšana nav mūsu
personīgā lieta vien. Jo augstāks izglītības
līmenis būs mūsu vidū,\ jo
lielāks svars un gods visai latviešu
emigrantu kopai. Jo vairāk* studētu
mūsu vidū, jo labāk sagatavoti un
bruņoti nākotnes dzīvei un likteņa
nejaušībām ne persoīļilļgi mēs vien,
bet visa latviešu trimdinieku saime.
Latviešu students tautu neatstās, jo
latviešu students vienļiiēr ir gājis
kopā ar tautu, dziļi Izjutis tautas
tumšos brīžus un cīnījies par tautas
mērķiem. Arī šī$ paaudzes studējošie
centīsies sekot tautiskās atmodas
un brīvības cīņu akadēmiskās
jaunatnes piemēram. Mūsu lūgums
latviešu nometņu vadībai: atbalstiet,
un neradiet šķēršļus savu nometņu
studējošiem. Ar prieku jāatzīmē, ka
visumā līdz šim tā tas arī ir bijis.
Jānožēlo vienīgi, ka Ir bijuši daži
gadījumi, kad vadītāji dalrbinleki latviešu
nometnēs egoistiski un nenovēlīgi
zobojās: „Ak, jūs, tie lielie studenti,"
un lika kāju priekšā tur,i kur
va jadzējaledot spieķi^ ceļa kuli un svētību,
kā to darīja senās latviešu mātes,
izvadot dēlus svešas zemes skolās.
Jānis Krastiņš
Ārzemnieku drauds
mas i pirmā kārtā ir Ķīnas patrioti
Ķ ī n a s komunistu līderis Li-Min-
Je intervijā izteicis cerību, ka krievi
atjaunos M . a n d ž u r i j as fabrikas,
kuras aizvedusi sarkanā armija. Li
sacīja: „Daži domā, ka ķīniešu komunistu
partija atbalstīs Padomju
Savienību visos tās pasākumos, bet
es gribu jums pateikt, ka ķīniešu komunists
pirmā kārtā ir ķīniešu patriots
un noteikti pretosies katram,
kas iejauksies Ķīnas tiesībās." Viņš
piebildis, ka palaižas \Xz to, ka repa-rāciju
komisija ierosinās pieņemamus
noteikumus un ka komunisti
būtu apmierināti vai nu ar fabriku
iekārtu atpakaļatvešanu, kas novērtētas
uz 2.000.000.000 dolāru, vai
ari ar attiecīgu vērtību saņemšanu
no krievu reparācijām. — Ķīniešu
uzbrukumā amerikāņu transporta
konvojam Jangcunas tuvumā nogalināti
II un ievainoti 19 ASV flotes
Vācu l a i k r a k s t s „ S ū d k u r i e r ",
kas iznāk franču okupācij^as joslā, 19.
jūlijā rakstot par DP jautājumu
Vācijā, atrod, ka dažādo tautu nacionālās
pretestības dalībnieki neesot
vilcinājušies atgriezties māļjās. Citi
tomēr esot palikuši, citi pienākuši
arī klāt. „Neue Zūrpherl Zeitung",
ko „Sūdkurier" citē, rakstot, ka klat-pienākušie
ārzemnieki, ļkuŗu pagāt^ne
esot tīta tumsā, uzdodoties par nacionālsociālisma
upuriem, lai tā
iekļūtu UNRRA's apgādē. Grūti repatriējamie
ārzemnieki apdraudot
okupācijas karaspēku un iedzīvotājus.
Tie nepaliekot vis ļmierigi at-pū.
stles nometnēs, bet meklējot iespējas
nodarboties melnajai tirgū.
Esot atklāts noslēpums, ka UNRRA's
izdotās mantas DP pārdodot tālāk.
Aizdomīga esot arī noziegumu! vairošanās.
Sie apstākļi neesot īsti
izdevīgi tam, lai sapr^itigos vāciešos
rosinātu gatavību izprast citus.
Tālāk ,,Sūdkurier" atrod, ka angļu
joslā apstākļi esot tādi pat, jo tur
dots rīkojums ka principā DP jādzīvo
nometnēs un privāti dzīvojošiem
ār7.emnic!kiem vairs nav DP tibsību.
Esot žēl, ka zināmi krimināli elementi
ārzemnieku vidū ar savu n-i-razitisko
• izturē.šanos panākumi 'v:'^u
iedzīvotāju noskaņas maiņu, kas K I -
gad vēršas vispār pret ārzemniek:cm.
Būtu vēlams, lai pasu DP nndrls ši
karavīru. Konvoja konvandieris gan
nevarējis identificēt uzbrucējus par
komunistiem, bet izteicies, ka redzējis
uz ceļa 2 kritušus ķīniešus zilganzaļās
uniformās, kādas valkā ķīniešu
komunisti. -—Krievu Militārā
valdība Berlīnē atteikusies piešķirt
ceļošanas atļaujas no Berlīnes uz
padomju vai amerikāņu un angļu ^^^^'^^ ^^^^^ kompromitetaju c
joslu Vācijā 1395 vāciešiem, kuru lu-
(Beigas 4. lappusē)
mentu iznīdēšanas; --nobeidz v L c \i
laikraksts. L Rūtenfelds
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 7, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-08-07 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460807 |
Description
| Title | 1946-08-07-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | LATVIAN NEWS BULLETIN The poUe7 of thls New8p6|>er is to provide our Latvian people hi enle wiUi aU available new8 of Importanee conceming the world's happeninss. of |[»olitieal. eeonomle, enltara! or social signlficance. And onr special aim ia to present the homanitarian ideāls and achievements of the freat Democracies - the United States of America and the British Emplre. Thls aim, we know, will help maintain the spiritnal and cnltural nnity of the Utvian people and - of all thlngs - ^iU yield hopes foir a safer and happier futnre. Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayem (13b) iznāk divi reizes nedēļā - Published twice a week ^ Nr. 61 (63) Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, trešdien, 1946. g, 7. angnsta , Mazliet statistikas Kādu dienu es dzirdēju divi runas — vienu īsu, otru garu. ļ Pirmo, īsāko teica Jānīša tēvs, un tas notika launaga laikā^ Vienu roku aplicis, sievai ap pleciem, ar otru viņš enerģiskā mājienā noklusināja tnazās istabas viesu čalu: ļ „Mīļie draugi, jūs, kas šodien esat •Bapulcējušies mūsu dēla kristībās!, Neņemiet ļaunā, bet knan gribas ļums pateikt, ka ari mēs abi ar sievu esam. bēgļu bērni. Mēs abi divi pasauli ieraudzījām Krievijā pirmā bēgļu laikā. Un ja arī mūsu Jānitis Ir tāds pat svešumā dzimis bēglēns, tad mēs par to nemaz neskumstam. Te jau gan visādi smejas, bet apļa-* mi vien; aplami vien. Jānitis vis nebūs pēdējais latvietis! Gr,ūtos gadus pāreietusij mūsu tauta atkal vairojies. Jānītis neceps arī bebru astes Kanādā ūn netrenkās ķengurēnus Austrālijā. Lai ir to velnu diezcik daudz, paies tikai tāds laiciņš mn puika sitīs bumbu' / pats savā 2emē..." ' Mēs aplaudējām tēva runai, apsveicām māti, vēlējām laimes pālam brēkulim un vispār darījām vij u , kas tādās reizēs jādara. Tāp^c arī šķiršanās bija patīlCama - un sirsnīga. Ar otru runu, turpretim, bija mazliet citādi. Būtiski ņemot, tā nemaz nebija runa, bet gan viens no daudzajiem referātiem,^kas tik raks-turigi musu nometņu vakaru sa-tiSksmēm. Temats — mūsu nāktftnci tātad pietiekami miglaina lieta. Lekt o r s— pārāk didak'^tisks, lai būtu interesants, ar kupli sazēlušām rūgtuma rieviņām ap muti. Krietnu Btundu mūs izvadājis pa visādām drūmām izredzēm, cienījamais runātājs beidzot nozvanīja galu pašai latviešu tautai, sacīdams: „Aleksandram Grīnam, romānus rakstot, gan viss beidzās jauki, bet 'tiem, kas tur vēl atlikuši, tiem vairs nav atdzim- 8anas spēka. Gan citu iemeslu dēļ, bet tas pats ir arī ar mums, kas dzīvojam še. Mēs izmirstam, tas ir Skaidrs kā divreiz divi." ' , Varbūt, ka tas patiešān> ir- skaidrs un ka tur vairs nekā nevar līdzēt. Bet lektora balsij bija tāda "nepatīkama pārākuma, apziņas pie-akaņa, ka likās, i viņš tūdaļ teiks: "ijKo nu jūs, latvieši, vairs vispār varat. Tāpēc nemaz nemēģiniet ķepuroties, bet laizāties vi^en tāpat di-l) enā." Priekš nedaudz stundām iJānīša mājā piedzīvotais man nedeva miera. „Tā," es pats sev teicu, „ t ā nu viņš tur stāv un runā. Ne viņš pats ko dara, ne arī atzīst citui nopelnus" (te es domāju Jānīša t^vu). g,Ja vien man būtu pie rokas pāris Bkaitļu, es varētu celties kājās un viņam pateikt, ka gluži tā n^v, ka gluži tik vienkārši tautas neizmirst, ka ir diezgan nepiedodami! svaidīties ar apgalvojumiem, kas vēl nebūt nav pierādīti." ' * , Sī doma man vairs nelika miera un, kaut arī naktī es nebūt nemocījos ar bezmiegu, otrā rīta tomēr bija nobriedis kāds plāns. Gluži kā jaunības gados, es nosmailēju savus . abus zīmuļa galus un devos I — jā, kā tad šo vietu īsti sauc? Tā bija paliela, ļaužu pilna istaba. Vienā ; Stūrī uz īstas veikala letes divi jauni cilvēki pārdeva kurpju ziedi un zobu pastu, Viņi bija lieli sava aroda speciālisti, jo pircēji veltīgi pū- • lējās atšķirt šīs svaidāmās zāles vienu no otras. Istabas pretējai pusē cilvēki drūzmējās ap kalendāriem un valodu pašmācības grāmatām. Gar pārējām sienām sēdēja / mašīnrakstītājas un cītīgi, gatavoja visu komitej u aktivitātes redzamāka izpaudumu —- garus sarakstus. Pašā nomaļākā stūrī pie maza galdiņa sēdēja pusmūža vīrs — viens no ietriem mūsu draudžu mālcītājiem, (Beigas 3. lappusē) iņa informācija tautiešiem Sūtnis K. Z a r i ņ š Londonā lūdz informēt tautiešus par sekojošo: „Vēstules, ko es saņemu, arvien konkrētāk sāk runāt par nākotnes problēmām. Piemēram, kāds tautietis prasa par sēra Artura Saltera izteikto jautājumu angļu parlamentā. Jāsaka, ka, pēc angļu parlamentārām tradīcijām, katrā sesijas dienā deputāti ministriem iesniedz jautājumus un ministri uz tiem atbild, bet no šiem jautājumiem un atbildēm' nevar secināt nekādus vispārējus atzinumus. Sērs A.Salters savā jautājumā ieteic ārlietu ministrijai atjaunot^ to kārtību, ka UNRRA's administrācijā pieņemtu DP. Uz to ārlietu viceministrs Maknils atbildēja, ka, pēc viņa domām, būtu ne-morāliski atstumt tos DP, kas UNR-RA'i vēlētos palīdzēt, bet ja tas tā notiekot, tā neesot viņa vaina. Viņš cerot, ka nodibināšot kādu starptautisku organizāciju, kas. turpmāk kārtošot DP problēmu, bet angļu valdība jau rēķinoties ar varbūtību, ka tai vajadzēšot aizpildīt robu starplaikā starp UNRRA's un jaunās organizācijas darbību. Kā no šīs atbildes redzams, tā bēgļu jautājumā nedod nekādu skaidrību. Jautājums ir ^audz dziļāks un ar starptautisku raksturu, jo nav runa tikai par Baltijas DP vien, bet par visiem DP, k u r u kopskaitu vērtē tt^r^a miljoniem. Daudz dziļāk un nopietnāk problēmu apskatīja UN kādā februāra sēdē. UN ekonomisko un. sociālo lietu padome pieņēma arī zināmus principus, kurus varētu saņemt kopā un izteikt šādi: a. bēgļu un pārvietoto personu problēma ir starptautiska pēc apjoma un dabas, b. nevienu bēgli vai DP nespiedīs atgriezties savā dzimtenē, ja, pēc vispusīgas informācijas saņemšanas par apstākļiem viņu tēvzemē, tie izteiks dibinātus iemeslus pret atgriešanos; c. DP jāpamudina Un jāpalīdz tiem atgriezties dzimtenē pēc iespējas drīz, eventuāli ar bilaterā- 1iem līgumiem, d. iepriekš sacītais nav attiecināms uz kafanoziedznie-kiem, nodevējiem, „kvislingicm" un vāciešiem. Tāds ir stāvoklis, no starptautiskā viedokļa raugoties, bet, pieejot no praktiskās puses, mūsu ieskati vienmēr ir bijuši un paliek arī vēl tagad, ka mēs nevaram steigties pa galvu un kaklu prom no Eiropas, jo vēl nezinām, kā izšķirsies mūsu dzimtenes liktenis, un aizjūras zemes vēl nav gatavas mūs uzņemt. Pirms nedēļas man bija saruna ar informētu personu, kas pasvītroja; ka aizbraukšana nevarēs notikt §trāk kā pirms IV2 vai 2 gadiem (šī sūtņa Zariņa vēstule rakstīta jūnija vidū; — red.). No vēstulēm, ko esmu saņēmis no tautiešiem, spriežu, ka daudzi domā, ka mēs aizbrauksim uz jaunu zemi un tur uzreiz viss būs labi. Neviļiet sevi! Piens un medus nekur netek. Tās zemes^ piem., dominijas, ir gan brīvas un demokrātiskas valstis, bet jāstrādā būs grūti un daudz. Jāiegaumē arī, ka vismaz i^brīd t^.s visas ir ļoti skeptiskas pret iebraucējiem, kas nāktu vienotā nacionālā blokā. Tās, turprctim, vēlas mūs izklīdināt, jo baidās no valsts valstī. Ir iespējams, ka pa tiem IV2 vai 2 gadiem izdodas uzņēmējas zemes pārliecināt, ka ar mūsu vienkopus novietošanu tās nevis zaudēs, bet iegūs. Pagaidām visi šie jautājumi ir pētīšanas stadijā. Te jāpiebilst arī, ka mūsu tautieši ir bez līdzekļiem un tie nevarēs n^o iesākt bez palīdzības no uzņēmēju puses. Arī šajā ziņā vēl nekas nav noorganizēts. Dzirdu, ka daži desmiti esot iebraukuši ASV uz kvotes rēķina. Es šīs metodes nevaru apsveDct. Neteikt patieso stāvokli būtu ne- U\'.sn\. Tanī pašā laikā C:J nopietni lūdzu visus tautiešus nepadoties pesimismam un nepagurt, jo nnūsu nākotne vēl nav izšķirta un daudz kas vēl var grozīties. Mēs nezinām, cik gaļ'š ciešanu laiks vēl mums priekšā. Paturēsim skaidru prātu, nezaudēsim ticību dzimtenei un p:i; Vvibu uz Visuvareno." 10. jiinijā sūtnis K. Zariņš iesniedzis attiecīgām iestādēm memorandu, kurā norāda, ka viņa tauliesi ļoti norūpējušies par negaidīto pārmaiņu angļu okupācijas iestā^.u nostā-ļfā, sevišķi LIbekas apgabalā, kur slēgtas visas latviešu organizācijas^ Sie soļi aizkavē un pārtrauc sekmīgi iesākto pašpalīdzības darbu, kas īpaši nepieciešams trūkumā nonākušiem tautiešiem un atlaistiem kaŗagūs-tekņiem. Pēdējos bieži vien neuzņem arī nometnēs un tie paliek atšķirti no savām ģimenēm. Bēdīfis ir tautiešu stāvoklis angļu joslā Austrijā. Sie tautieši gribētu pārvieloties pie pārējiem uz Vāciju, bet viņiem to neatļauj. Sūtnis lūdz iestāda gādību palīdzēt atrisināt šo slāvoI;a. 3. jūlijā sūtnis līdzīgu memoran ,ui iesniedzis Anglijas ārlietu ministrijai. „LCK IB" Detmoldā Atbalstiet m neradiet šķēršļus! ILatviešu studentu kongresam sanākot ! nāves nacistiem Nimberga, 30. jūUjā (AP). — Krievu prokurors ģenerālleitnants Romāns tludenko pieprasij is Starptautiskajam kara noziegumu tribunālam sodīt 22 apsūdzētos nacistus ar nāvi. Viņš deklarēja, ka„šādu spriedumu ar gandarījumu apsveiks visa progresīvā cilvēce." Nobeigdams apsūdzību pret Gēringu un pret viņa 21 līdzapsūdzēto ^biedru, Rudenko teica: „Runādams 1 Padomju Savienības vārdā, es uzskatu visus apvainojumus pret apsūdzētajiem par pilnīgi pierādītiem. Es prasu no tribunāla, Jai tas soda visus apsūdzētos bez izi;iēmuma ar augstāko sodu." Ru-deriko kopvērtējumā atzina apsūdzētos par „vlriem bez goda un sirdsapziņas, kas ierāva pasauU posta un ciešanu bezdibeni un sagādāja milzu nelaimi pašu tautai." -Līdz ar to beigusies kara noziegumu prāvas liecinieku uzklāusīšiana, pēc kam prokuratūra turpinās apsūdzību pret 7 galvenam nacistu orgar nizācijām, kam jāatbild par vajāšanām un kara. vadību. Sis organi-zācijas ir: Vācijas valdība, nacionāla sociālistu partijas vadība: „SS", „SA", „SD" un „Ges.tapo", vācu bruņoto spēku ģenerālštābs un virspavēlniecība. 5 vīru komisija, kas sijājusi 90.000 eventuālo liecinieku izteicienus par šīm apsūdzētām organizācijām, savu darbu nupat beigusi. Ģenerālleitnants Rudenko savā nobeiguma runā teica: „Cilvēce prasa no noziedzniekiem norēķinu. Mieru un brīvību mīlošu valstu tribunāls sēž tiesnešu vietās, pārstāvot gribUj kas nevēlas posta atgriešanos un negrib atļaut noziedznieku bandai padarīt nācijas par vergiem un iznīcināt tautas." Apsūdzētie sēdēja satraukti un bāli, kamēr viņu niknākā ienaidnieka pārstāvis vērsās pret tiem ar visstingrāko valodu, kādu apsūdzētāji līdz šim lietojuši. Rudenko runa bija pieblīvēta tādiem izteicieniem, kā „fašistu virsspiegs" un „drausmīga bestlālitāte". Rudenko pievērsās katram apsūdzētam pēc kārtas un izsmeļoši aprakstīja viņa līdzdalību „konspirācijā". Viņš apsūdzēja karavīrus Rēderu, Dēnicu, Keitelu un Jodlu par to, ka tie mēģinot izlikties par „dievbijīgiem vientiešiem", un jautāja: „Kopš kura laika karavīra uzdevums un virsnieka gods bijis savienojams ar nošaušanu bez tiesas un gūstekņu apzīmogošanu, ar sieviešu, bērnu un vecu ļaužu iznīcināšanu?" Rudenko teica, ka Gērings bruģējis ceļu fašismam un Hess „izpildījis fašistisko rīkļu rāvēju bestiālo pļolltiku." Viņš izteicās, ka ir pilnīgi pierādīts, ka apsūdzētie sazvērējušies iesākt agresīvu kapu, kārojuši, neievērojot kara darbības -likumus, un noziegušies pret cilvēcīgumu. Arī franču prokurora vietnieks Dibo (Du Bost) pieprasīja apsūdzētajiem nāves sodu. Galvenais amerikāņu prokurors Džeksons savii speciālā lidmašīnā devies uz ASV. Viņš, paredzams, atgriezīsies Nīmbergā-uz sprieduma pasludināšanu, kas sagaidāma septembra vidū vai beigās. The Stars and Stripes Anglija piekrīt, Krievija nē Vašingtonā, 29. jūlijā (AP). - ASV ārlietu ministrija šodien paziņoja, ka Anglija „principā" akceptējusii ASV priekšlikumu apvienot okupā^ cijas joslas Vācijā. Berlīnē, 30.- jūlijā (UP). — Krievu pārstāvis Sabiedroto Kontrolpadomē maršals Vasiļijs Sokolovskis paskai*- drojis saviem amerikāņu, franču un angļu koUēgām, ka Padomi; ja uzskata angļu un amerikāņu plānu Vācijas sainmieciskai apvienošanai par aplamu rīcību, kas nevis vienotu, bet skaldītu Vāciju. The Stars and Stripes No. 7 līdz 8. augustam romantikas ievītā senajā universitātes pilsētā Heidelbergā notiks otrs Vācijā studējošo latviešu kongress. Pēc nepilnīgiem datiem, Vācijas universitātēm pašlaik studē ap 800 latviešu studentu. Sajā sakarā godam pieminam šinī akadēmiskaiā semestrī mirušo Latvijas universitātes proifesoru Dr. theol. Edvardu Z I G ^ U . Pateicībā atceramies viņa pūles — panākt baltu tautām studējošo koeficienta palielināšanu Vācijas universitātēs. „Mēs visu esam zaudējuši, esam sve-šumiā. Mums cita spēka nav, kā zi-nāšimas un izglītība^" ir sirmā profesora vārdi, ko viņš teica noteicējam IJNRRA's virsniekamj un tosilat-viešu studējošā jaunatne dziļā pateicībā neaizmirsīs. Izglītības turpināšana un papildināšana nav mūsu personīgā lieta vien. Jo augstāks izglītības līmenis būs mūsu vidū,\ jo lielāks svars un gods visai latviešu emigrantu kopai. Jo vairāk* studētu mūsu vidū, jo labāk sagatavoti un bruņoti nākotnes dzīvei un likteņa nejaušībām ne persoīļilļgi mēs vien, bet visa latviešu trimdinieku saime. Latviešu students tautu neatstās, jo latviešu students vienļiiēr ir gājis kopā ar tautu, dziļi Izjutis tautas tumšos brīžus un cīnījies par tautas mērķiem. Arī šī$ paaudzes studējošie centīsies sekot tautiskās atmodas un brīvības cīņu akadēmiskās jaunatnes piemēram. Mūsu lūgums latviešu nometņu vadībai: atbalstiet, un neradiet šķēršļus savu nometņu studējošiem. Ar prieku jāatzīmē, ka visumā līdz šim tā tas arī ir bijis. Jānožēlo vienīgi, ka Ir bijuši daži gadījumi, kad vadītāji dalrbinleki latviešu nometnēs egoistiski un nenovēlīgi zobojās: „Ak, jūs, tie lielie studenti," un lika kāju priekšā tur,i kur va jadzējaledot spieķi^ ceļa kuli un svētību, kā to darīja senās latviešu mātes, izvadot dēlus svešas zemes skolās. Jānis Krastiņš Ārzemnieku drauds mas i pirmā kārtā ir Ķīnas patrioti Ķ ī n a s komunistu līderis Li-Min- Je intervijā izteicis cerību, ka krievi atjaunos M . a n d ž u r i j as fabrikas, kuras aizvedusi sarkanā armija. Li sacīja: „Daži domā, ka ķīniešu komunistu partija atbalstīs Padomju Savienību visos tās pasākumos, bet es gribu jums pateikt, ka ķīniešu komunists pirmā kārtā ir ķīniešu patriots un noteikti pretosies katram, kas iejauksies Ķīnas tiesībās." Viņš piebildis, ka palaižas \Xz to, ka repa-rāciju komisija ierosinās pieņemamus noteikumus un ka komunisti būtu apmierināti vai nu ar fabriku iekārtu atpakaļatvešanu, kas novērtētas uz 2.000.000.000 dolāru, vai ari ar attiecīgu vērtību saņemšanu no krievu reparācijām. — Ķīniešu uzbrukumā amerikāņu transporta konvojam Jangcunas tuvumā nogalināti II un ievainoti 19 ASV flotes Vācu l a i k r a k s t s „ S ū d k u r i e r ", kas iznāk franču okupācij^as joslā, 19. jūlijā rakstot par DP jautājumu Vācijā, atrod, ka dažādo tautu nacionālās pretestības dalībnieki neesot vilcinājušies atgriezties māļjās. Citi tomēr esot palikuši, citi pienākuši arī klāt. „Neue Zūrpherl Zeitung", ko „Sūdkurier" citē, rakstot, ka klat-pienākušie ārzemnieki, ļkuŗu pagāt^ne esot tīta tumsā, uzdodoties par nacionālsociālisma upuriem, lai tā iekļūtu UNRRA's apgādē. Grūti repatriējamie ārzemnieki apdraudot okupācijas karaspēku un iedzīvotājus. Tie nepaliekot vis ļmierigi at-pū. stles nometnēs, bet meklējot iespējas nodarboties melnajai tirgū. Esot atklāts noslēpums, ka UNRRA's izdotās mantas DP pārdodot tālāk. Aizdomīga esot arī noziegumu! vairošanās. Sie apstākļi neesot īsti izdevīgi tam, lai sapr^itigos vāciešos rosinātu gatavību izprast citus. Tālāk ,,Sūdkurier" atrod, ka angļu joslā apstākļi esot tādi pat, jo tur dots rīkojums ka principā DP jādzīvo nometnēs un privāti dzīvojošiem ār7.emnic!kiem vairs nav DP tibsību. Esot žēl, ka zināmi krimināli elementi ārzemnieku vidū ar savu n-i-razitisko • izturē.šanos panākumi 'v:'^u iedzīvotāju noskaņas maiņu, kas K I - gad vēršas vispār pret ārzemniek:cm. Būtu vēlams, lai pasu DP nndrls ši karavīru. Konvoja konvandieris gan nevarējis identificēt uzbrucējus par komunistiem, bet izteicies, ka redzējis uz ceļa 2 kritušus ķīniešus zilganzaļās uniformās, kādas valkā ķīniešu komunisti. -—Krievu Militārā valdība Berlīnē atteikusies piešķirt ceļošanas atļaujas no Berlīnes uz padomju vai amerikāņu un angļu ^^^^'^^ ^^^^^ kompromitetaju c joslu Vācijā 1395 vāciešiem, kuru lu- (Beigas 4. lappusē) mentu iznīdēšanas; --nobeidz v L c \i laikraksts. L Rūtenfelds |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-08-07-01
