Bavarijas Latviesu vestnesis, September 21, 1949

              tdten. 19-49. g. 17
asanas
ara
raukti konfertja ar
, pārstāvjiem par
m sastāvu. Soci§ii.t?*^™as
ārpusē, sarunu Si''* ^'
- mdaudz v a f i f t ' ^
,^ SV8, ko noteic koaiiMf''®*"
. cik daudz svariSff M
noformulēšana
l-^dāldemokratu SoziS^^
Jktu opozfcijā tirā* Ja
^aldlbas stāviklirba«)«
«8. Sarunu mērķis * ''«^l
•Iedabūt SūmacS partf"^«l
Uoclālistl izSķlrtog ^J'^V'»
Ivu politiku ! ^ TOB?^, kon.
ķ opozīcija ne tortei"- fcaUta valdību tās vH^'
f^ofiana. SiJrležot pēc mm
sastāju Pagaidām vien L
noteikti zināms, ka
iS ministra jpostenī n4s
* Bavārijas ministru pj^f
?fi sociāli kS;
s Nav vel zināms finaS
^.km amatu pažreizēļos S
tīdOko par sevišķi ĻJt
1 kandidātus toaudSS
^Sākotnēji paredzēto 9 £
ietā jau runā par 13 vai nat
dstrijām, lai pienācīgi reo^ft^
j visus politiskos novirziena
Dr. Heisa ievēlēšanas Z
"itu, sarunas par valdības
tomēr Izdosies nokārtot bez
•a asumiem.
pēc Ievēlēšanas amatā pre-
Dr. T. Heiss Godesberga ri-i
V U pirmo pieņemšanu. Parla-prezidija
klātiehē Dr. Heiss
ipieņērņa 3 rietumvalstu
komisārus. Savā, savu abii
Ņn visu 3 rietumu lielvalstu
•vārdā prezidentu apsveica
is pārstāvis A. Fransuā-Pon-
'ņs solīja atbalstīt prezidenta
lal^Vācija vieglāk atrastu
ļdarblbai ar demokrātiskajām
a.' Prezidents savukārt ap-k
vācu tautas gribu godīgi
mmņB un satversmes doto
imu robežās veicināt Eiropas
liānas ideju.
ļam prezidents pieņēma apo-vizltfitora
bīskapa Mincha
'^alsttŗdifrtomltiskc^ un kon-
Irstāvju laimes vēlējumus.
II Rietumvficijas valstu
l apsveikumi, kurus nomal-tu
un ārzemju preses delegS-ļPrezidents
Heiss kopš agrās
darbojies žurnālistikā, tam-
.sarunai ar preses ļaudīm
'ISķl sirsnīgs raksturs.
iJu prese savos komentāros
sa ievēlēšanu par Vācijas
itu uzskata par laimīgu at-
\ Šveicē visu 3 valodu
I atzīmējuši, ka Heisa sa-ar
Adenaueru sola noteiktu
Iru kursu Rietumvācijas po-
Pozitlvas' ir arī Londonas
eses atsauksmes, kas savā
ifilajā liberālismā ieteic
i d vāciešiem lielāku brīvību
ļdzīves veidošanā. Angļi ap­li
ka labā spārna partijām
zināmā mērā «neitralizēt"
lOkratu Sūmacheru, kura
lOndonai dažos gadījumos
ļsies pārāk asa.
kā parasti, uz attīstību
augās drusku citādām acīm.
ieiktas bažas, vai ļaunajam
iam būs tik daudz autorita-lavaldītu
koalīcijas un opo-ideŗus.
Ja sociālisti nostā-opozlcijā
pret labo spārnu,
3ļOzicija vērstos ari pret
iS varām. Varbūt Pauls
lēr būtu bijis vairāk pie-
*ezidenta amatam. Prāgā
,,tautas demokrātijās" Heisa
1 novērtē, kā tas citādi ari
igaidāms, kā reakcijas uz­ar
Vācijas progresīvajiem
ui. Prāgas radio pat apgal-aunais
prezidents nekā cita
ka mēģināšot atkārtot
'ga un Hitlera politiku.
īgi aitīstibā Vācijā tomēr
letumvalstu augstie korm-
LUŠi atstāt vācu preses un
lietas arī turpmāk sava
dzibā. Tie vienojušies iz-
[ pre$es likumu, kurā no-ttiecināmi
uz visām
valstīm. Pēc obligātas
iS atcelšanas bija radies
..•a vācieši tagad P"^^^
s izdot laikraRstus,
satraukumu Anglija
flzrādijās. ka pirmie ,.bri-preses
orgāni sāka sm­akas
loti atgādināja
letu Savu zemju sabieo-las
ietekmēti, rietumvsi-cie
pārstāvji Vācijā am-
Sies savu sākotnēji
m par pilnīgu vācu
lanu no kontroles atKS'
tATVIIA
latvian Ncwspaper
Dlvlsion AutborisatlOD
UNDP 131 Publisher
iRf^jton Valdemārs Lam-
^ Efillngen/^^M Brelte Str.
ffr^Rrfnter: ttogeheuer &
LudwlgBburg, KCmer-
^ 1 8 piibUshed tveice weekly.
Circulatlon 11.000.
Nr. 93 (317)
Trešd., 1949. g. 21. sepi
Iznāk trešdienās txn Bestdlenāa,
Izdevējs: Latviešu Centrālā K c
mlteJa. Galvenais redaittora: V
Lambergs; galv. red, vietnieki:
M, CuUUs un A, Kiāvsonfl. Re-daktorli
Bdfltelns. Fr. Igtla.
J. Jēkabsons, B. ĶlseUfl, H,
Mlndenbergs. A 0«5la. R
Raisters. L. Svarcs. RcdakclJaa
adrese: EflUngen/N.. Brelte
StraBe 6-6. teietons 17339.
Mārciņa vienu
ANGLIJAS PIEMĒRAM
I^ondona (IJ. — Anglijas finanču ministrs sērs Stefords Kripss
jvitdicnas vakara paziņoja, ka An glija devalvējusi savu mārciņu par
gjj/i proc. Attiecīgi grozīta arī zel ta cena. Devalvāciju jau akceptējis
giarptautiskals valūtas fonds, un Anglijas piemēram dažu sundu laikā
peNošas Jau 10 valstis, tāpat devalvējot savu valūtu. Sakarā ar mārci­ņas
ko^a grozitau Anglijā paaugstināsies maizes cena par 25 proc
00 paredz, ka vispārējā dzīves dārdzība jau tuvākajā laikā pieaugs,
pimidicn gandrīz visā Rietumeiropā bija slēgtas visas bankas un biržali.
Lavīna, kas sāka velties pāri vi-
^ pasaulei svētdieinas naktī, tur-
«jjiiļa satraukt ļaudiu prātus arī
Sdien un otrdien. Pl. 8 vakarā
Sgo dņoja, ka savas valūtas jau
devalvejušas^l3 valstis, pL 10 va-jiarā
šis skaits bija pieaudzis uz 14,
l)€t otrdien pl. 6 no rīta dolāra pa­zemināšanu
par 10 proc. paziņoja
ari Kanāda. Līdzīgs lēmums pie­ņemts
Parīzē — frainks kjuvis par
10 proa lētāks. Vienīgā britu im-r0ija&
sastāvdaļa, kas savu valijtu
nav devalvējusi un laikam ari ne-jevalvēs,
ir Pakistāna. Pie agrākā
naudas kursa bez tam vēl paliek
Beģija» Šveice, BrazUlija, Turcija,
Sfrlja un libanona.
Jau pirmdienas vakarā Ņujorkas
l)|riS bija ārkārtīgi dzīvs angļu mār­ciņas
pieprasījums. Par to maksāja
ļ^t džus centus vairāk nekā oli-cifiajā
kursā noteikts. Amerikāņi
(ntensivi iepirka arī —Skotijas vis­kija
Visai nepatīkami! situācijā no-nica
tie britu tūristi, kas atradās
tomes. Daudzās vietās pēc mār­ciņas
kursa pazemināšanas viņi
vairs nevarēja samaksāt viesnīcu
lēses. Britu konsulāti tāpēc bija
spiesti viņiem piešķirt aizdevumus.
„Sis solis ir pats nopietnākais, ko
Anglija pašreizējos apstākļos varē­ja
spert," teica sērs Strefords, ko­mentējot
radiorunā jauno situāciju.
„Ar devalvāciju britu tautas cīņa aiļ
kapa radītajām grūtībām iegājusi
jaunā posmā. Mums bija jāizšķiras
par šo ceļu, jo neredzējām citas iz­ejas
mūsu dolāra krizes novēršanai.
Smago lēmumu mēs pieņēmām paši,
tikai vēlāk i)ar to informējot pārējo
valstu valdības. Mums tagad ir iz­redzes
palielināt eksportu uz zemēm,
no kurām mēs saņemam maksāju­mus
dolāros, kā mums pēdējā laikā
sāka trūkt, neraugoties uz Maršala
plāna palīdzību. Jaunais kurss ir
tāds, ka to droši vien varēsim no­turēt,
vajadzības gadījumā varbūt
pat atkal paaugstināt. Pašā Anglijā
mārciņas pirktspēja nemainīsies, iz­ņemot
importpreču izmaksu. Tā kā
Izstrādāta sūtņa K. Zariņa
viesošanās programma
ari vācu
kursa - V pazemināšana
Lidz šim vēl visai neskaidrs ir
vicu markas stāvoklis. Apvienotās
joslas saimniecības padome Frank­furte
dementē informāciju, ka paze-minSs
wi marku, Daudzās apsprie­st
kaš svētdien un pirmdien ho-
Boņnā, Frankfmiē un Go-
^ turpretim liecina, ka arī
vScu markas kursu vajadzēs i>aze-mlnit..
Preses konferencē Ļondanā
plnndienas vakai'ā sērs istefords
Kripss, atbildot uz kāda žurnālista
Jautājumu, paskaidroja, ka tā ir
paSu vāciešu iekšējā lieta. Informē­tas
aprindas jau tagad izsakās, ka
5 aizsardzibas apga«
bali rietumu pasaulei
Vašingtona (E), - Sestdien Va-
Stogtonā noitika pUrmā Atlantijas
pakta signatārvalstu apspriede, kurā
Ievēlēja līgumā paredzēto padomi.
Atskaitot triju, ko piirstāvēja vēst­nieks
Vašingtonā Toris, pārējās val­stis
reprezentēja ārlietu ministri.
Par pirmo padomes priekšsēdi uz
vienu gadu vienbalsīgi ievēlēja Dinu
Ķesonu, Turpmākajās apspriedēs
signatārvalstis izraudzīja m īpašu
aizsardzības komisiju, kurā ieies
aizsardzības vai ka^i ministri. Sīs
komisijas pirmā sēde notiks VaMng-tona
5. oktobri. Aizsardzības komi­sija
bez tam izraudzīs speciālu
apakškomisiju. Lemšanas tiesības
taja būs visu signatārvalstu ģenerāl­štābu
šefiem. Vašingtonas apsprie­dēs
ārlietu ministri sadalīja pa«mli
5 aizsardzības apgabalos. Pirmajā,
saucas par Ziemeļeiropu, ieiet
i^anija, Norvēģija un Lielbritānija.
Ja būs nepieciešami, tad darbosies
lidri arī ASV. Rietumeiropas aiz­sardzības
joslā ietilpst Lielbritānija,
"ancija, Beļģija, Holande un Luk-a^
mburga. Dienvideiropas josla ie­tver
Vidusjūru. Tās aizsardzība uz­ecēta
Francijai, Itālijai un Lielbri­tānijai.
Ceturtajā joslā ir Kanāda
^ ASV, bet piektajā Atlantijas
okeāna ziemeļu daļa, ko arī aizstā­ves
ASV ar Kanādu.
markas devalvācija būs pirmais
jautājums, ar ko vajadzēs nodarbo­ties
jaunajai Rietumvācijas valdī­bai.
Pavisam skaidru valodu runā
Stuttgarter Nachrichten, kas pāri
trim slejām likusi virsrakstu D-marku
pielīdzinās mārciņai. „Nav
nekādu šaubu," raksta Stuttgarter
Nachrichten, „ka markas kurss jā­pielīdzina
dolāram, lai vācu eks­ports
un imports spētu pielāgoties
stāvoklim pārējā pasaulē." Sajā sa­karībā
tad ari notikušas ministru
prezidenta Dr. Adenauera, prof. Er­harda
un vairāku vācu financistu
apspriedes Bonnā. Kā zināms, vācu
marka pašreiz maksā 30 centu.
Frankfurtē runā, ka markas jaunais
kurss varētu būt 25 centi. Vācu
•zemju banka pirmdienas vakarā
publicēja oficiālu paskaidrojumu, ka
par markas devalvāciju tik ilgi ne­varēs
runāt, iekām nebūs pilnīgi
skaidrs stāvoklis pārējā pasaulē.
Prof. Erhards un Hesenes finanču
ministrs Dr. Hilperts paskaidro, ka
markas kursis, ko noteica, mainot
valūtu, jau pašā sākumā bijis „par
daudz augsts". Tāpēc esot iespē­jams,
ka marka būs jāpazemina uz'
21 centu.
Mārciņas devalvācija un citu va­lūtu
kiu'sa pazemināšana dabiskā
kārtā radījusi lielu saviļņojumu arī
Rietumvācijā. Jau pirmdien veika­los
kija vēl nepieredzēti liels cil­vēku
pieplūdums, kas centās nodro­šināties
ar visādām vajadzīgām un
nevajadzīgām precēm. Sī iemesla
dēļ daudzi veikalu īpašnieki paaug­stināja
cena;s. Vācu saimnieciskās
aprindas brīdina pircējus nepār­steigties,
jo cenu stabilizācija pēc
īslaicīga konjunktūras laika esot
noteikti sagaidāma.
mēs ārzemēs iepērkam daudz labī­bas,
tad maizes un miltu cenas tuvā­kā
laikā varēs celties līdz 25 proc^,
bet vispārējā dzīves dārdzība laikam
gan I nepieaugs vairāk nekā par vie­nu
proc."
Tālāk Kripss uzsvēra, ka šī Jaunā
finanču polīlika patiesībā esot tikai
līdzšinējās turpinājums. ASV un
Kanādas palīdzība nevarot turpinā­ties
mūžīgi, kādēļ Anglijai tagad jā­taupa
pašai. Anglijas draugi Ame­rikā
un Kanādā solījušies atbalstīt
angļu sainmiecibu arī vēl citiem
līdzekļiem. Samazinot savus mui-las
tarifus, ASV pavērusi durvis arī
tādiem angļu ražojumiem, kam
Amerikas tirgus līdz šim bijis slēgts.
„Anglijas izšķiršanās ir ierosinā­jums
pārējām brīvajām demokrāti­jām
rīkoties tikpat radikāli," savu
komentāru nobeidza Kripss. „Mēs
darām tikai to, ko prasa no mums
jauno laiku gars."
Slnī sakarībā jāatceras, ka aiz­braucot
no finanču konferences Va­šingtonā,
Kripss bija Izteicies visai
atzinīgi par tajā gūtajiem panāku­miem.
Viņš atzina, ka dolāru krizes
kārtošanā panākta agrāk neiedomā­jama
ASV im Kanādas pretinmāk-šana,
bet ne vārda nemiiiēja par
mārciņas devalvēšanu. Par to nebija
nekas teikts ari kopējā komunikē,
un vēl pagājušo ceturtdienu Londo­nas
oficiālās finanču aprindas no-,
raidīja domu, ka Kripss kādreiz va­rētu
izšķirties par tik radikālu rī­cību.
Vairākos komentāros pat pa­vīdēja
uzskats, ka mārciņas liktenis
Izšķirsies tikai pēc nl^ošajām angļu
parlamenta vēlēšanām. /
felmptomatlsks turpretim bija jau
visu pagājušo nedēļu noskaņojums
Starptautiskā valūtas fonda konfe­rencē,
kurā nepārprotami dominēja
uzskats, ka vienīgā iespējamā izeja
no krizes ir tieši mārdņas devalvā­cija.
Tuvāk neinformētās aprindās
mM ^eniģi siprleda, ka Vialstrlti
• un Londonas siti jā apstākļus novērtē
citādāk nekā Vašingtonā \m Londo­nas
ministru kabinetos. Tagad nu
izrādās, ka arī valdības nav redzē-ijušas
cita ceļa, un viņu klusēšana
tik svarīgā lietā izskaidrojama vie­nīgi
ar to, lai novērstu nevēlamu
spekulāciju, un ka diplomāti savos
izteicienos bijuši uzmanīgāki un at­turīgāki
par baņķieriem. Pēc Krip-sa
runas Anglijā tūliņ slēgtas visas
bankas, un pagaidām nedarbojas arī
ļbiržas.
Jaunais angļu mārciņas kurss no­teikts
uz 2,8 dolāriem par vienu
mārciņu agrāko 4,03 dolāru vietā.
Tik strauju kursa maiņu neviens
nebija gaidījis. Visaugstākais rēķi­nājās
ar 20 procentu vērtības sama­zinājumu.
Tiklīdz kļuva zināma
angļu izrīcība, to pašu vakaru
savu valūtu devalvēja arī valstis,
kas savos tirdzniecības darījumos un
finanču lietās vairāk vai mazāk sai­stītas
ar Angliju. Tās piemēram
tūliņ sekoja Norvēģija, Dānija, So­mija,
Ēģipte, Izraēla, Īrija, Austrā­lija,
Dienvidāfrika, Jaunzēlande un
Indija.
Jaunā situācija visumā atgādina
1931. gadu, kad Anglija tāpat deval­vēja
savu mārciņu, kam sekoja au-tarķijas
ziedu laiki Eiropā ar valū­tas
komisijām un klīringa kamerām
visās valstīs. Šoreiz devalvācija no­tikusi
itin kā tieši ārējās tirdzniecī­bas
veicināšanas nolūkā, bet atliek
uzgaidīt, kā tā iedarbosies praksē un
vai izpildīsies rožainās cerības, ko
uz to liek mārciņai piesaistītās nā­cijas.
LGK protestē pret
iekļauj vācu
LCK amerikāņu Joslas delegācijas
sēdi Valkas nometnē 16. septembrī
vadīja priekšsēdis H. Klarks, pieda­loties
vicepriekšsēžlem: V. Lamber-gam,
L. Rozentālam un J. Lavenie-kam,
Dr. K. Vētrām, J. Dobulim, V.
Skaistlaukam, P. Greizim, A. Stein-hardam,
Daugavas Vanagu pārstā­vim
E. Stīpniekam un LCK infor­mācijas
nozares biroja vadītājam G.
Galiņam.
LCK apsprieda sūtņa K. Zariņa
paredzamā apmeklējuma program­mu
Vācijā. LCK jau agrāk griezu­sies
pie sūtņa K. Zariņa ar lūgumu
apmeklēt amerikāņu Joslas latvieSu
nometnes Vācijā un, izlietojot i\o
gadījumu, apspriesties ari ar mūsu
trimdas dzīves vadītājām organizā­cijām
un personām. Sūtnis aicinā­jumu
pieņēmis, im Jau šī mēneša
Biskaps Jo Rancāns
apmeklē Meklojn
Saeimas priekšsēža vietnieks bīs­kaps
J. Rancāns 16. septembrī ap­meklēja
Amerikas savienoto valstu
augsto komisāru Vācijā Mekloju
(Mac Cloy) viņa galvenajā mītnē
Frankfurtē. Biskaps J. Rancāns ap­sveica
Mekloju ar viņa iecelšanu
augstajā amatā. Apspriedē pārrunāti
daži politiskas dabas jautājumi, kā
arī akūtas bēgļu problēmas, par
kurām augstais komisārs izrādīja
dzīvu interesi. Viņš apliecināja, ka
tiem bēgļiem, kam būtu lemts pa­likt
Vācijā un iekļauties tās saim­niecībā,
saskaņā ar okupācijns sta­tūtu
okupācijas varas protektorāts
psdiek nodrošināts arī uz priekSUt
un ka viņu pavalstniecība nav ap­draudēta.
Apspriede ilga 40 minū­tes.
V
veidu, kā latviešus
saimniecibā
beigās vai oktobra sākuma Ieradī­sies
Vācijā. Sūtnis būs ASV ārlie­tu
ministrijas un armijas oficiāls
viesis. Viņš ar lidmašīnu ieradīsies
Frankfurtē, kur to sagaidīs LCK
priekšsēdis H. Klarks, viceprlekš-sēdls
V. Lambergs, J. Nledra un
P. Grelzls. LCK pieņēma nometņu
sarakstus un laika sadalījumu, kur
un kad sūtnis Ieradīsies.
Priekšsēdis H. Klarks ziņoja par
iesniegumu un sarunu rezultātiem
IRO galvenā štābā Bad Klslngenā
padomdošanas lietā. Viņš vispirms
cēlis Iebildumus par tautiešu izvie­tošanu
vācu sainmiecibā tādā veidā*
kā to paredz IRO. Ja DP nodod vā-^
cu bēgļu komisāram, tad šāda rīcī­ba
nekādā ziņā nav apzīmējama
pair izvietošanu vācu saimniecībā.
Turpretim, ja IRO tiešām uzņem­tos
rūpes par Vācijā paliekošiem
tautiešiem, tad būtu nepieciešams
viņiem palīdzēt atrast dzīvokli, ap­mešanās
atļauju, saziņā ar vācu
attiecīgām iestādēm novietot darbā^
un mazas izpeļņas gadījumā sniegt
arī pabalstu.
Pārrunājot aptaujas gaitu dažā­dās
nometnēs, IRO galvenais štlbs
atzinis, ka izceļošanas akcija .Uz
ASV vēl nav beigusies, bet par reā­liem
uzskatāmi tļkal tie gadījumi,
Ja par DP jau tagad rūpējas kāds
draugs vai tuvinieks. Daži aptaujas
darbinieki viņiem dotās Instrukcijas
pārpratuši. Tomēr visumā aptaujaa
gaitā Jūtamus pārgrozījumus panākt
nav izdevies. Mūsu pārstāvis Zenē-vā
A. Skrēbers Iesniedzis IRO gal­venā
mītnē rakstveida protestu par
notiekošām aptaujām amerikāņu un
angļu Joslas latviešu DP nometnēs,
uz ko saņēmis visai izvairīgu atbUdl
ār norādījumu, ka Sīs lietas kārto­jamas
atlecīgos IRO apgabalos. ^
(Turpinājums 4. lappusē).
Izceļotāju bērnu tra
^Austrālijā nenormāli plašos apmēros mirst Iebraukušo DP bērni**
— šī ziņa pēdējās nedēļās pēkšņi radījusi lielu satraukumu tālā konti­nenta
sabiedrībā, presē un radiofonā. Par šo traģisko parādību, kuras
cēloņi vēl nav pilnīgi noskaidroti, šinīs dienās īsumā ziņoja arī Lon­donas
BBC raidītājs. Uz mūsu redakcijas galda guļ tikko saņemtā Aust­rālijas
avīžu izgriezumu kaudze, kas rāda, ka ari austrāliešu valdības
iestādes veltī šim nopietnajam jautājumam visu Iespējamo izmanību.
Viens pats laikraksts — Melburnas The Herald triju dienu laikā (3., 5.
un 6.9.) sniedz vairāku lappušu garus aprakstus par nenormāli augsto
ieceļotāju bērnu mirstību. Visu šo ziņu kopsavilkumā pagaidām Izlo­bāms
šāds faktiskais stāvoklis.
Manevri arii angļu
ioslā
I^ndona (DM). — Pēc plašajiem
«ianevriem amerikāņu joslā, kas
^upat nobeigušies, līdzīgas „kaŗa
spēles" gatavojas arī angļu okupāci-joslā.
No 9. līdz 14. oktobrim
i'aderbornas apkārtnē Anglijas kara
J^istra Sinvela klātbūtnē angļu,
^anču, beļģu, norvēģu un arherikā-apvienotās
vienības atrisinās vai-
.^^kus komplicētus .stratēģiskus uz­devumus.
Liela loma manevros pare-
^eta angļu aviācijai gaisa maršala
Vlljamsa vadībā.
IRO ģenerāldirektora aiciDajums
e •
2enēva (Jj). — IRO ģenerāldirek­tors
Donalds Kingslejs šinīs dienās
bridinājis, ka lielai daļai DP nak.
gada jūnijā būs jāpaliek Vācijas un
Austrijas iestāžu aprūpē, ja imigrā­cijas
zemju valdības nepalielinās
ielaižamo ieceļotāju skaitu. Kings­lejs
izteicies, ka pēdējā laikā Eiropu
gan atstāj caurmērā 1000 DP die­nā.
Tomēr vēl arvien nav atrisināts
it īpaši grūti izvietojamo DP grupas
liktenis, kurā ietilpst apm. 170.000
personu. ,Jr skaidrs," norādījis
IRO ģenerāldirektors, „ka gadījuma,
ja emigrācijas valstis • nemīkstinās
stingro mērauklu ieceļotāju izlase.
Išiem grūti iz^/ietojamicm DP būs
jānonāk vācu un austriešu žēla­stībā."
, -^.^
Kā ziņo New York Herald Tnbune
imigraciļas zemēm
(17. 9.), ģenerāldirektors Kingslejs
dienu iepriekš sniedzis preses inter­viju
Romā, starp citu atzīmēdams,
ka komunistiskās Austrumeiropas
zemes pēdējā laikā ievērojami pa­stiprinājušas
savu robežu apsardzī­bu,
lidz ar ko bēgļu straume uz rie­tumiem
kļuvusi mazāka. Tomēr pē­dējās
nedēļās Rietumeiropu sasnie­guši
apm. 100.000 bēgļu, kam visiem
pēc Kingsleja izteicieniem ir tiesī­bas
uz IRO aprūpi.
„rRO līdz nākamā gada jūnijam
droši vien nebūs vēl savu uzdevumu
paveikusi," piebildis ģenerāldirek­tors
Kingslejs. „Mēs domājam, ka
UN pilnsapulce piekritīs dot mums
vēl dažus papildu mēnešus laika, lai
IRO varētu izvest savu mlMgo dar­bu
līdz galam."
Desmit nedēļu laikā līdz septemb­ra
pirmajām dienām Austrālijas
imigrantu nometnēs resp. slimnīcās
miruši pavisam 19 ieceļotāju maz­bērni:
Bonegillā 12, Betherstā 5,
Grētā 1 un Urankvlntijā 1. Bone-glllas
slimnīcā vēl atrodas 25, bet
Alberijas shmnīcā 10 ļoti smagi sli­mi
Imigrantu zīdaiņi, kuru dzīvība
pēc ārstu atzinuma ir briesmās.
Spriežot pēc publicētā mirušo bēr­nu
vārdiskā saraksta, latviešu to
vidū nav.
Pagaidām nav bijis Iespējams ar
simtprocentīgu drošību noteikt ie­ceļotāju
bērnu nāves cēloņus. Vai­rums
.rfvrm.āciju lierria, ka mir­šanas
gadījumi notikuši sliktās un
nepietiekamās zīdaiņu baribas re­zultātā,
kādu tie saņēmuši uz da­žiem
transporta kuģiem braucienā
no Eiropas uz Austrāliju. Uz šo fak­tu
norādījis arī Imlļgrācijas ministrs
Kalvels savā ziņojumā parlamen­tam.
Kalvels kopīgi ar veselības
ministru Mekennu pats ievadījis
stingru izmeklēšanu katrā mazbēr­nu
nāves gadījumā. Veselības mi­nistrijas
ārsti pēc pirmo satraucēju
ziņu saņemšanas tūliņ devušies in­spekcijas
braucienā pa visām iece­ļotāju
nometnēm, lai ikvienā no
tām uz vietas noskaidrotu medicī­niskās
palīdzības stāvokli. Bez tam
kā zīdaiņu nāves cēloni atsevišķos
gadījumos min arī smadzeņu iekai­sumu,
plaušu karsoni, šarlaku un
pat tādas parasti vieglas slimības
kā masalas, kas paviršas ārstēšanas
dēļ tomēr sagādājušas negaidīti tra­ģiskas
sekas. Betherstas ieceļotāju
nometnes slimnīcā 11 dienās ar da­žādām
slimībām ievietoti pavisam
332 imigrantu bērni, pie kam slim­nīcas
rīcībā esot tikai puse no ab­solūti
nepieciešamā penicilīna dau­dzuma,
lai spētu ar šiem slimību
gadījumiem sekmīgi cīnīties.
Alberijas apgabala slimnīcas va­dība
savā ziņojumā valdības Ie­stādēm
par bērnu nāves gadījumiem
starp citu raksta: „Stāvoklis Ir ār­kārtīgi
nopietns un prasa steidzamu
rīcību. Kopš 18. jūlija slimnīcā ie­vietoti
jau 17 uz nāvi slimi zīdaiņi,
kas saslimuši nepietiekamās un ne­piemērotās
barības!dēļ. Neraugoties
uz slimnīcas medickļskā personāla
pašaizliedzīgajām pūlēm, 8 no tiem
miruši. Ziņojuma rakstīšanas laikā
vēl arvien turpina ioiasties jauni,
gandrīz neglābjami slimi bērni. Pēc
visām zīmēm spriežams, ka, uzkāp­jot
Eiropā uz kuģa, šo bērnu vese­lības
stāvoklis bijis normāls. Dažos
kuģos medicīniskā palīdzība un
pārtika ir laba, turpretim citos stā­voklis
šajā ziņā bēdīgs, un dažkārt
zīdaiņjQm visu ceļojuma laiku prak­tiski
'dots tikai vārīts ūdens."
Bonegillas slimnīcā ar smagi sli­majiem
zidaiŗiiem pilna vesela no­dala.
Pierādījies, ka slimnīca šā­dam
kritiskam stāvoklim nav' he'
mazākā merā ramavota, jo trūkst
tiklab nepiGcicšamo Tirstniecības iī-dzekļu,
kā arī piemērotu merlicīnis-ko
darbinioku. Bez tam smagas si­tuācijas
rodas ari tādēļ, ka satrauk­tie
un izmisušie vccnki grib nepār­traukti
būt savu slimo bērnu tu­vumā
un neklausa personāla norā­dījumus
ievērot pastāvo.^os slimnī­cas
noteikumus. Daudzos gadījumoH
satracinātie tēvi un mātes buriiaki
saplēsuši slimnīcas logu aizsarg-stjklus
un ar varu ielauzusies ista­bās
pie saviem mirsto.^ajiem mīlu­ļiem.
Divas mātes ar savu nepārdo­māto
rīcību īstenībā sagādājušas
(Turpinājums 1 Ipp.)
; 11*1 '
j i 1 .* c
1 . ,
, 1 . 1 .
' V'.
li i
ļ iKii
111
i
3
' ' - - i u ^
•
»
• ļ I
ii '
i- e
! • li
,< i -
»f 5 . ļ
\
4
i .
,1- » 1 .
f I-.
k