Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1949

              •r.
LATVIJA Trešdien, 1949. g. 29. iOnOi
KĀDA LIECĪBA 7
«'1
«li
Ņr. 69 (293) 1949. g. 29. jūnijā.
Ar autora parakstu vai Iniciāļiem pa-ralcsUtaJos
rakātos Izteiktfis domas nav
katrā ziņa redakcijas domas.
TĀLAS GAITAS
. • • • •
II
Nedomāju, ka latviešu nacionālās
eksistences saglabāšanas jautājums
botu kāds monopoljautājums, gan
Jānožēlo, ka par to lidz šim tikpat
kā nekas nav dzirdēts. Nedomāju
ar!» ka šis avīžnieka piezīmes va­rētu
noderēt par /recepti jautājuma
atrisinMānal. Bet varbūt tās var
noderēt par ierosmi.
Mūsu līdzšinējā nometņu dzīve
Vācijā, atrodoties lielākos kompak­tos
kodolos, samērā nelielā territo-rijā
ir devusi pietiekamas iespējas
nevien latviskās substances pasar­gāšanai,
bet izveidojusi ar! ieskatu,
ka trimdas sabiedriskās organizāci­jas
struktūrai jābūt centralizētai.
JfiSaubas tomēr,' vai nonākot terri-torifiI{
daudz plašākās zemēs, izpul-verizētiem
svešā sabiedrībā, bez sa­vām
nacionālajām skolām, bez sa­viem
latviskās gara dzīves iestādī­jumiem
un saimnieciski stāvot vie­nīgi
uz savās darbā rastās eksisten­ces
bāzes — tāda centralizēta orga­nizācijas
struktūra nacionālās ek­sistences
nosargāšanas organizēša­nai
būs vispiemērotākā. Citādi tas
Ir ar politiskās cīņas vadību, kur
centralizācija vairāk kā nepiecie­šama
un — paldies Dievam — arī
Jau radusies.
Grūti iedomāties, ka kāda lat­viešu
centrāle vai padome, vienal­ga
kur tā atrastos, varētu ko palī­dzēt
vakarskolas organizēšanai lat­viešu
bērniem Misisipi, Steita, To-ronto
vai Sidnejā. Grūti iedomāties,
ka II centrāle varētu ko palīdzēt
Bxl latviešu turienes sabiedriskās
dzīves sākumiem, vai palīdzēt iz­prast
un izmantot savā labā tās
tiesības un likumus, ko attiecīgas
zBRies saviem iedzīvotājiem garan­tē.
Drīzāk jāpieņem, ka latviskās
eksistences cīņa emigii'ācijas zemēs
būs Jāsāk un jāveido nevien pavi­sam
no gala, bet arī pēc citiem
principiem un no daudz, daudi pie­ticīgākiem
iesākumiem, nekā tas
bija Vācijā. Tomēr, ja šai cīņai
dosim visu savu sirdsdedzi, tā ne­būs
bez {zredzēm.
Ļoti liela loma šajā cīņā par na­cionālo
eksistenci eļfnigracijas ze­mēs
būs mūsu baznīcai. Baznīcas
iestādījumi, tā var domāt, varētu
būt organizācijas sākumu devēji,
Jb tieši baznīcai priekšnoteikumi
fiajfi ziņā visizdevīgākie. Baznīcas
darbipieku gatavība uzņemties un
vislein spēkiem veicināt nevien tīri
konfesionālo aprūpi, bet ari, ja tā
var teikt, veidot nacionālās lekš-misljas
darbu, var kļūt Izšķīrēja
daudzos virzienos. Ļoti svarīgi ne­vien
reliģiskā, bet nacionālā ziņā
Jau būs tas, ja kaut dažas reizes
gadā svešumā izkaisītie latvieši
varēs klausīties dievvārdus tēvu
valodā, tur, kur latvieši atradīsies
Kompaktāki, tūdaļ varēs domāt arī
par svētdienas skolām. '
Līdz Šim dzīvodami kompaktos
naciomfilos kodolos, esam smīnējuši
par savām daudzajām biedrībām, jo
to vajadzība un darbība praksē pa­rasti
neattaisnojās. Citādi tas būs
pārvietojoties un izklīstot. Gribētos
saukt; latvieši, kur ar! jūs aizjūrā
atrastos, Ja iespējams kaut reizi
mēnesi sanākt kopā kādfīm pāris
desmit dvēselēm — d i b i n i et
savas b i e d r ī b a s ! Nevis nam-salnmleku
biedrības, kaut arī jūs
tfidi esiet bijuši, nevis agronomu
kopas vai tautkoplbas pulciņus, bet
gluži vienkāršas latviešu saviesīgās
biedrības! Neprasiet no tām neko
daudz. Ja biedrība reizi mēnesī var
noīrēt kādu t^lpu, kur. sasniedzamā
apkārtnē esošiem latviešiem sanākt
kopā un patērzēt, bet jauniešiem
padejot, tad biedrība sevi būs jau
attaisnojusi. Vecākā paaudze būs
atpūtusies ar saviešiem, jauniešiem ^
aiztaupītas pūles pašiem spiesties
iekšā svešā sabiedrībā. Tur nekā
nevar darīt, ka cilvēks, īpaši jauns
cilvēks, bez sabiedrības nevar dzī­vot.
Ja tāda saviesīgā biedrība spēs
pie sevis izveidot ar! latviešu spor­ta
nodarbības, būs vēl labāk, ja ra­dīsies
iespēja rīkot kādus priekšla­sījumus—
pavisam labi, bet ja iz­dosies
noorganizēt vasaras skolas
bērniem un turklāt vēl ar! kori
loti labi. Vēlāk, kad biedrība ie­sakņosies,
varēs domāt par plašāku
latviskās kultūras iestādījumu vei-dnfiianu.
Otrkārt — kādā zemē mēs ar! ne­nonāktu,
visiem iespējamiem 11-
dzc^U^m jāmēģina tikt laukā no
nekvalificētu strādnieku stāvokļa.
Par cik būsim sainmieciski neatka-rl|^
un spēcīgāki, par tik būsim
fadfjtlšl ari bruņas savai nacionā-l
tojil ^sistencei. Nesen lasīju ļoti
pamāč(^u vēstuli no Anglijas: rak­stītājs
bija aprēķinājis, ja kopš W.
H. akcijas sākuma, katrs Anglijā
nonākušais latvietis būtu katru mē­nesi
īpašā fondā iemaksājis tikai
DP komisija Frankfurte saņem 2000
galvojumu nedēlā
,;Mums vajadzīgas vēl apmēr^ .
40.000 darba un dzīvokļu sagādes
garantijas, lai varēta nodrošināt
visu likumi paredzēto 205.000 DP
Izceļošanu uz ASV," teica ASV DP
komisijas darbības koordinators El- i
ropā A. Skvadriii preses konferen­cē
Frankfurtē. Kopā ar amerikāņu
žurnālistiem, kas kā IRO viesi paš­laik
apmeklē nometnes Vācijas rie-tumjcslās,
šajā konferencē piedalī­jās
arī ārzemju laikrakstu pastā­vīgie
korespondenti Vācijā.
Plašākā ziņojumā, raksturodams
DP komisijas darbību, A. Skvadril^
uzsvēra, ka DP izceļošanas temps
uz Sav. valstīm pašlaik.tuvojas kul­minācijai,
lai gan paredzēta vēl vi­zu
izsniegšanas ātruma kāpināša­na.
Pašlaik katru dienu caurmērā
izsniedz vizas ap 800 DP, kas jau
pārbaudīti IRO un DP komisijas ie­stādēs.
Ir nodoms šo skaitu div­kāršot,
un tas ari izdosies, ja gadī­jumā
nepietrūks garantiju no ASV.
Lai gan pēdējā laikā manāma zi­nāma
apsīkuma tendence garan­tiju
plūdumā, tomēr visumā šis ap­stāklis
bažas nerada, jo arvien vēl
DP komisija Frankfurtē saņem
caurmērā ap 2.000 galvojumu ne­dēļā.
Ja tas tā turpināsies, tad jau
pēc apmēram 4 mēnešiem būs no­drošināta
visu pieminēto 205.000 DP
pārvietošana uz ASV.
Atbildot žurnālistu jautājumam,
kas notiks, ja likumu grozot ielai­žamo
DP skaitu palielinātu uz 30p
tūkst., DP komisijas .darbības koor-omctņu
zīve
FRANKU novada latviešu no­metņu
apvienības kārtējā 85. sēde
notiks' 29. jūnijā Valkas nometne.
Darba kārtībā LCK vicepriekšsēža
V. Lamberga referāts (Eiropas un
Baltijas savienotās valstis), V. Vi-tanda
ziņojums par Franku'novadā
kapu komitejas darbības izbeigšanu,
mac. J, Turka Ziņojums par LSK
Franku novada darbību u. c. jautā­jumi.
NEISTATES (Holšteinā)" lat\^iešu
ģinmazijas dir. māc. A. Briedis sā-
„kot ar jauno mācibas gadu attei­cies
no vadības. Direktora aizieša­nai
tuvs sakars ar 5 skolotāju at­laišanu,
kas no pienākumiem atbrī­voti,
iepriekš neinformējot direkto-'
ru un apgabala latviešu skolu in­spektoru.
Neištates latv. nometnē agr. J. Da-ģa
vadībā darbību atjaunojusi
skautu vienība. Skauti rosīgi gata­vojas
apgabala nometnei, kas pa­redzēta
augusta sākumā Slczvig-
Holšteinas skaistākajā vietā pie
Piēnas. Sajā apkārtnē ir uzņemta
ari pazīstamā filma Immensee,
LCK saimniecības nozares vadī­tājs
J. Niedra izbraucis uz Beļģiju
uņ Angliju. Beļģijā J. Niedra ap­meklēs
vasaras atpūtā izvietotos
latviešu bērnus un Londonā ar sūtni
K. Zariņu apsp;'iedls jau ievadīto
valsts un-sabiedriskās mantas ap­saimniekošanu
un pārvaldīšanu. Pa­redzēti
ari Anglijā dzīvojošo toutie-šu
apmeklējumi.
ZENEVA, IRO galvenā mītnē, pz
ASV aizbraukušā sūtņa J. Feldmaņa
vielā sūtnis K. Zariņš iecēlis A;
Skrēberu. Kamēr A, Skrēbers iera­dīsies
2enēvā, latviešu lietas pie
IRO pārstāvēs Londonas sūtniecī­bas
darbinieks P. Prieditis, kas caur
Parīzi jau ieradies Šveicē.
līdzekļiem varētu iegūt īpašumā
vairākas farmas. Ka šis ceļš nav
gluži uz smiltīm dibināts, liecina
Marisa Vētras panākumi ar Latvie­šu
palīdzības fondu Kanādā. Iespē­jas
šajā virzienā ir plašas un da­žādas,
gan individuālās uzņēniības,
gan kopdarbības ceļus izvēloties.
\ Tikai vienam jābūt skaidram: lat­viešu
saimniecisko neatkarību ne­drīkst
celt uz pašu latviešu rēķina,
maksājot šajos pasākumos nodar­binātajiem
tautiešiem zemākas al­gas
un aizbildinot to, ka tas taču
„pašu" pasākums.
Jāpiemin arī arodbiedrības, kuru
rokās tiklab Rietumeiropā, kā - ASV,
Kanādā un Austrālijā ir liels spēks.
Un ja nu mēs atrodamies šajās ze­mēs
un esam strādnieki, tad par
arodbiedrībām nav jādusmojas, liet,
cik vien iespējams, jāmēģina tajās
ietikt par biedriem. Ja jaiī turie­nes
strādnieki, savas zemes apstāk­ļus
un sociālos likumus pazīdami,
atraduši, ka viņiem izdevīgi būt
organizētiem arodbiedrībās, kāpēc
arī mums necensties nodrošināt seV
šis pašas priekšrocības. i
Diskutējot šos jautājumus jo sva­rīgi
būtu dzirdēt Zviedrijas un
Anglijas latviešu domas un dzirdēt
viņu novērojumus un pieredzi: šajā:
ziņā viņiem aiz muguras ir dzīves
skola, mums, Vācijas latviešiem,
dinātors norādīja, ka negrib nodar­boties
ar zīlējumiem, bet ir jāpie­ņem,
ka tad attiecīgi pagarinās ari
DI^ uzņemšanas laiku.
Tālāk A. Skvadrili norādīja, ka
līdz šim ^jau galīgā veidā pārbau­dīti
un sagatavoti izceļošanai uz ASV
apna. 45.000 DP, bet ar tām garan­tijām,
kas jau ir komisijas rīcībā,
būs 1 iespējams pārvietot uz Ameri­ku
kopskaitā ap 140,000 personu.
Citiem vārdiem — vēl būtu vaja­dzīgs
ap 40.000 galvojumu, lai iz­vietotu
visus tos, ko var izvietot
saskaņā ar tagad spēkā esošo l i ­kumu.
To DP skaits, kas saņēmuši gal­vojumus,
bet dažādu iemeslu dēļ
tomēr uz ASV tikt nevar, pēc in­formācijas
šajā preses konferencē,
nav liels: līdz šim diskvalificēti
15po un noraidīti 300 galvojumu sa­ņēmēji.
Par diskvalificētiem A.
Skvadrili apzīmēja tādus, kas kādu
juridiski formālu iemeslu dēl neie­tilpst
tajā DP kategorijā, kuru uz­ņemšanu
paredz DP ieceļošanas l i ­kums.
Vairumā tie ir tādi, kas ie­rausies
Vācijā pirms vai pēc paš­reizējā
likumā paredzētajiem ter­miņiem.
Noraidīti ir 300 galvoju­mu
saņēmēji, kas kopā ar viņu ģi­menes
locekļu iloraidlšanu nozīmē
600 personu neielaišanu ASV. Sva­rīgākie
noraidīšanas iemesli: ASV
drošības intereses, nevēlamas rak­stura
īpašības un lipīgas slimības.
Atbildot žurnālistu konkrētiem
Jautājumiem, A. Skvadrili paskai­droja,
ka drošības interešu dēļ vis­vairāk
noraida tādus, kam pierādī­ta
piederība vai nu pie naci vai arī
komunistu organizācijām. Par ne­vēlamiem
raksturiem vispirms at­zīst
personas, kas sodītas par no­pietniem
krimināliem pārkāpumiem.
Slimību dēļ noraidītajiem parasti
atļauj izceļošanai kandidēt vēl otr­reiz
ārsta noteiktā laikā, bet ievē­rojot
ātro izceļošanas gaitu un drīzo
kvotas izmantošanas iespēju, dau­dzos
gadījumos šī iespēja esot jāat­zīst
par visai teorētisku.
' Domājams, ka vizu izsniegšanu
pieminētajiem 205.000 DP paveiks
ievērojami ātrāk par 1950. g. jūniju.
Vēl gan nav skaidrs, kā iztulkot
likuma noteikumu par DP ielaiša­nu
līdz šim termiņam — vai līdz
1950. g. h jūlijam izsniedzamas vi^
zas, vai ari līdz šim-laikaļfn attiecī­gam,
ieceļotājam jau jāierodas,^SV
territorijā, taču šī problēma rūpes
vairs nesagādā, tāpēc ka turpmāk
iespējama vēl īsāku pārvešanas ter­miņu
piemērošana.
Amerikāņu žurnālistus īpaši inte­resēja
apstāklis, vai ir bijuši ari ga­dījumi,
kad kāds DP, kas ASV ie­ceļojis,
no turienes būtu atkal iz­raidīts.
A. Skvadrili atbildēja, ka
pagaidām tādu gadījumu nav un,
domājanls, tādu arī nebūs, it se­višķi
tamdēļ, ka pēc IRO un DP ko­misijas
pārbaudēm, visus izceļotā­jus
uz ASV vēlreiz pārbauda spe­ciāla
immigrācijas komisijas dele­gācija
Gronā. Vienīgās, grūtības
līdz šim radījuši gadījumi, kad ie­ceļotāji
D? atteikušies strādāt dar­bus,^
kādus no viņiem prasa galvo­jumu
devēji, taču ari šo slarpgadi-jumu
sKaits ir ļoti mazs.
No A. Skvadrili turpmākiem pa­skaidrojumiem
vēl izrietēja, ka 65
proc. no visiem galvojumiem iz­manto
amerikāņu joslas DP izvie­tošanai.
Angļu joslā pašlaik ap­strādā
30.000 galvojumus. Tagad
ASV vairs nav neviena štata, kas
nebūtu uzņēmis kaut vai dažus
DP, pie tam DP izvietoti arī Aļas­kā
un Havajā,
Viens no DP uzņemšanas likuma
noteikumiem, ko nevarēs ievērot,
ir pants par 3.000 bāreņu uzņem­šanu,
jo noskaidrojies, ka gluži
vienkārši nav tik daudz bāreņu,
kas atbilstu attiecīgiem noteiku­miem
par vecumu, ierašanos rie­tumu
joslās utt. Bez tam vēl ir
noteikums, ka bāreņus no tām val­stīm,
kuru valdības ASV atzīst,
var izvietot tikai ar šo valdību at-auju.
Savā laikā jau atzīmējām Latvi­jas
P£N-kluba aicinājumu civilizē­tajai
pasaulei palīdzēt latviešu
rakstniekiem un citiem intellektuā-
1iem darbiniekiem atrast nodarbo­šanos
un mājvietai, ko ievietojis lie­lais
amerikāņu laikraksts New York
Herald Tribune. Sis raksts bija iz­saucis
kāda Dr. J. Litvina, Londo­nā,
vēstuli redakcijai, kurā āis
kungs, kas dēvējas par žīdu rakst­nieku
un žurnālistu, nepamatoti uz­vēla
visai latviešu tautai atbildību
par Latvijas žīdu iznīcināšanu un
apgalvoja, ka ,,90 vai pat visu 95
proc. pieaugušo latviešu DP rokas
aptraipītas viņu židui līdzpilsoņu
asinīm."
Uz Šo Dr. J. Litvina iesūtījumu
tagad atsaucies kāds aculiecinieks,
kura liecība iespiesta NYHT 22. jū­nija
numurā un burtiski skan šidl:
Jūsu 4. jūnija numurā Dr. J. Lit-vins
apvainojis latViešu DP Latvijas
žīdu iedzīvotāju slepkavošanā pēc
sarkanās armijas un padomju ad­ministrācijas
aizbēgšanas 1941. ga­da
vasarā. Se būs mana, bij. krie­vu
komunista un sarkanās armijas
majora, liecība: .
1941. g, 3. jūlijā kritu v|cleSu
TRIMDAS KOPĪBAS KARTES
ARI DANUA
Dānijā dzīvojošo latviešu delegā­tu
septītā kopsanāksme notika ļL
un 12. jūnijā Jonstrupes nomletnē.
Sanāksmi ar svētrunu ievadīja
prāv. A. Grosbachs. Par latviešu
aprūpes darbu Dānijā pārskatu
sniedza V. Briedis. Dānijā vēl tur­pinājās
skriningi, bet izskrinētl ti­kai
nedaudzi, starp tiem arī daži
karavīri. Privāti dzīvojošie jūtas
samērā labi, bet nometnēs latviešu
pārstāvjiem jāizcīna smagas cīņas,
jo nometņu vadītāji — dāņi bieži
bēgļu pārstāvjus ignorē.
Emigrācija līdz šim sekmējusies
vāji, taču ari latvieši Dānijā domā
izceļot tālāk. Latviešu aprūpi Dā­nijā
pārdēvēja par Latviešu apvie­nību
Dānijā un centīsies pie IRO
panākt tās legalizēšanu. Atzina par
vēlamu Ievest trimdas kopības da­lībnieku
kartes arī Dānijā un dibi­nāt
sabiedrisko tiesu. Latviešu ap­vienības
valdē ievēlēja V. Briedi, P.
Bili un L Reitmani. Nolēma Iesniegt
IRO' misijas vadītājam protestu pret
kādu dāņu nometnes komandantu,
kas nekorrekti izturējies pret no­metnes
vēlētiem bēgļu pārstāvjiem.
J. V,
NEDRĪKST GLAB;(T AUZEl^tfJU
VALtJTU!
Bavārijas militārais gubernators
van Vēgoners šinīs dienās atkārtoti
brīdinājis vāciešus un pārvietotās
personas neglabāt pie sevis ārzemju
naudu un citus maksāšanas līdzek­ļus,
uzsverot, ka aizlieguma pārkā­pējus
stingri sodīs. Militārais gu­bernators
paskaidrojis, ka nesen
izdotie jaunie devīžu noteikumi
ārzemju tūristiem Vācijā nekādā
ziņā neattiecas uz vāciešiem un DP,
kuriem joprojām ārzemju valūtu
turēt aizliegts.
gūstā, kas mani ievietoja gūstelmu
nometnē latviešu pilsētas JeW4.
tuvumā. Nedēļu vēlāk blakus hā
rakās sākās daudzu žīdu. lev^
sieviešu, bērnu un vecu ļaužu levS
tošana. Naktīs varējām ar tiem ^
runāties un tā uzzinājām, ka tūS
pēc tam, kad varu latviešu p l l ^
bija pārņēmusi Gestapo un SS ^1
kušies žīdu masu aresti. Vācu i»,
gulārā arrnija tanī laikā turpini,
ātri virzīties uz austrumiem.
Mums arī stāstīja, ka vairāki vie.
tējie komunisti un NKVD loc^
aizturēti un nolinčoti no ļaudīm, to
nav varējuši aizmirst vai piedot vj!
ņiem drausmīgos noziegumus, b
pret latviešu tautu pastrādijia
mūsu padomju administrācija nie
tam, kad mēs 1940. gadā b l j ā m i j^
pējuši Baltijas valstis. Tādi It p|.
tiešie fakt i . . . Sergejs Sorokla^ %
gas aizsardzības komitejas b(J,
ba priekšnieks. *
iiiiiiiiiiiiiaiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii^
vBsrutti
REDAKClM
MAZilK SENSiUUlll I
Pirms dažām dienām man 1 ^
demjā kāds latvieUs - h
baznīcas valdes loceklis
tlnāts stāstīja, ka jaudai
ASV biešl reklamējot aviiii
sevi, rakstīdami, plemēram,r]QI
da un tāda persona sagādājusi
vojūmus 80 tautiešiem, l i | '
īstenībā galvojumu sagādStlJa
jusi baznka. Es dzīvoju Jaiu
lu gadu šajā Pensilvānijas
kur atrodas 60 proc, no visām
luterāņu baznīcām, un man jUiki^
ka luterāņu baznīca tiešām dara |M
daudz, lai palīdzētu DP un it
vi$ķl latviešiem tikt Surp, bet bl|>
nicas nopelni šajā ziņā preses tii^
stos bieži aizēnoti.
Gribu no savas puses ^^oijģ
dažus vārdus ari daudz dlskutlti^
jautājumā: uz kurieni izceļot? Q^
māju, ka būtu labi, ja it Ipsll|l*
dos vecākie tautieši jau Vfidjl %
formētos pie ārstiem par izvIMtti
zemes piemērotību viņu ves^AA
ArlASV ir Stati, kur cilvēkiem «
vājāku sirdi ilgs mūžs nav gaUlliMt
Zinu jau vairākus latviešus, kiiļl^
pēc pāris gadu nodzivešanas slift»'
juši ar sirdskaiti viņsaulē, bet, pii
likuši pierastajā Eiropas kUmUĻ
viņi droS'l Vien vēl 4)iyi»,,dif»l,
koks neļaii^as pārstfidltlf^ļ'*: . , ^H
Presē manuprāt nevajadzētu ļNT
vietot rakstus, kuros lokālā miMfi
stāstīts par atbraucēju peļņas ' f i
darba apstākļiem tādā vai cttitt,
pilsētā, jo šādus rakstus
bieži mēdz vispārināt, tā rodot II»
pareizu iespaidu par peļņai iifļlt
jām ASV vispār. Skaidra Ir viiai
lieta: nevienam te nav vērts lllt
tirdzniecību, ja nav plašāka ķaļ^tt»
la, ar ko konkurēt pret lleluiļļi
mūmiem. A. Lauris, LankasterL
lllIlIllIlllIllIlIllllliliiiilillIllllllllllllH
Tas jāzina angļu josla nodarbinātajiem DP
tikai teorētiski pielaidumi un ife-pa
šiliņam, tad tagad par šī fonda cerēs. Kārlis Rabācs
UETUVIESU IZREDZES UZ
IZCEĻOŠANU
Lietuvieu laikraksti nesen ziņoja,
ka Kanādas valdība atļaušot turie­nes
lietuviešu padomes ieteiktām
emigrantu grupām ieceļot Kanādā,
neprasot darba un dzīvokļa garan­tijas.
Arī Argentīnas lietuviešu im­migrācijas
komiteja, kā Mūsu Ke-lias
(45) ziņo, cerot vēl šo mēnesi
saņemt no valdības atļauju 15.000
lietuviešu ieceļošanai Argentīnā.
Starp tiem varēšot būt ari kāds
skaits personu, kuru vecums pār­sniedz
45 g. Slem solījumiem reali­zējoties,
izceļošanas iespēja pavēr­tos
gandrīz visiem lietuviešu trim­diniekiem,
kas to vēlēsies izmantot.
DZI^ITENE MIRIS
17. maijā Rīgā miris ilggadīgais
Latvijas universitātes ķīmijas fa­kultātes
profesors Eduards Svir-lovskis.
Angļu joslas DPACCS saņēmuši
CCK noteikumus par DP nodarbi­nāšanu
civilās okupācijas iestādēs.
Noteikumi regulē pārvietoto «perso­nu
iesaistīšanu darbā, atlaišanu, at­vaļinājumus
u.t.t. Okupācijas ie­stādēs
nodarbināto DP algu apmē­rus
katrā atsevišķā gadījumā no­saka
vācu iestādes, saskaņā ar pa­stāvošajiem
vācu tarifiem: A tarifu
darbiniekiem mēnešalgas, bet B un
rūpniecības tarifu darbiniekiem
stundu algas ^ veidā.
Kad DP pieņemts darbā, darba
devējan) ar CLEO starpniecību' jā­iesūta
vācu darba pārvaldei 3 ek­semplāros
izpildīta personālā ap­tauja,
norādot, kādus pienākumus
DP darbā izpildīs. Pēc tam algu no­teikšanas
komisija nosaka algu, bet
ja darbinieks ar to nav apmieri­nāts,
viņš var iesniegt darba pār­valdei
pārsūdzību. Ja kāda darbi^
nieka pienākumi darbu gaitā pie­auguši,
tad var prasīt algas paaug­stinājumu,
iesniedzot CLEO 8 eks.
lūgumu par Iecelšanu augstākā al­gas
kategorijā.
Pēc 6 mēnešu nepārtraukta darba
DP tiesība uz atvaļinājumu, pie kam
atvaļinājuma gads Vācijā skaitās
no 1. aprīļa līdz 3L martam. Atva­ļinājuma
ilgumu nosaka vācu A, B
un rūpniecības tarifi, kas uzzināmi,
darba vietās. Pārcelšana no vienas
okupācijas iestādes uz otru nenozī­mē
darba pārtraukumu. Darbinie­kam,
kas vēlas Iet atvaļinājumā, zi­ņojums
par Izraudzīto atvaļinājuma
laiku jāiesūta CLEO 2 eks. vismaz
4 nedēļas pirms došanās atvaļināju­mā.
Darba vietas vadītājs nodarbi­nātajam
DP pēc vīna lūguma var
piešķirt ari bezalgas atvaļinājumu,
atzīmējot to algu sarakstos.
Visos darba izbeigšanas gadīju­mos,
izņemot, ja darbinieku atlaiž
disciplināru pārkāpumu dēļ, jāievē­ro
vācu noteikumos paredzētais uz­teikuma
laiks. Darbiniekiem, ar mē­neša
algu, kas strādājuši mazāk par
4 mēnešiem, uzteikums Jfijzdara j
nedēļas pirms mēneša beigām; kal
strādājuM 4 mēn. līdz 1 gadam,tl«8
vajadzig» X mēn. iepriekšējs UlMt*
kums, bet kas strādājuši 1^
dus — (I nedēļas pirms kaleatflH
gada ceturkšņa beigām. PSdJJO W;
teikumu daudzos gadījumos nrifVr
ro. tādē], DP tiesīgi celt praslbjl
Nodarbinātie ar dienas algu tlettp
uz iepri'Bkšēju uzteikumu, ja ttj
strādājuill vismaz 2 nedēļai; m
gadījumā noteikts 2 nedēļu ļepri*
Sējs uzbsikums pirms mēneša M*
gām, ja darbs ildzls no 2 ned^MI
līdz 1 gadam, bet 4 nedēļu Ultfr
kums pirms mēneša beigāna,J»
darbs ildzls ilgāk par gadu. TJļ
paši uzteikšanas termiņi jāievēro m
nodarbinātajiem, kas paSl mm
darbu. .
Darba ilgums mēneša algo» ^
blniekiem ir 28 darba dienas ts^
nesi, kai;ra ar 8 stundām. Mflj8«n^
niecībā nodarbinātiem darba dlej»
ilgums noteikts uz 10 stundām.^Jļļ'
feriem jāstrādā 72 stundas neOW
skaitot 6 darba dienas nedēļā. K»-
ram nodarbinātam tiesība saņtaj
vienu pilnu brīvdienu nedēļā vai»
brīvas pusdienas. Virsstundas ic«P^
.jamlb^s robežās kompensējam»
darbā, par nostrādāto virslalkuOtf*
biniekam piešķirot brīvlaiku. ^Jj^
kas nodarbināti DP divīzijas lei»'
dēs, ar maz Izņēmumiem, tiejīg»^
ņemt kopkatla pusdienas darba v»-
tā par 25 feniņiem dienā. ^
Izziņas darba tiesību JautijUt^
DP var pieprasīt ar sava darba o^
vēja starpniecību no CLEO,
principiālus jautājumus visas
joslas apjomā izšķirs Mr.F.FI^
Lemgo; Lejassaksiji Mr. J ^ t » ^
Hanoverā; Ziemeļreinā-Vestjaļē
J.Jenkins, Minsterē; SlezvlgM^i
šteinā Mr. D. Gollins
Clarke GCG štābā Hamburga.
tam DP darba tiesību JautSjufl^
var lūgt juridisku palīdzību ani^
sava IRO novada DP tieslietu
domnieka, Adv. K
n cllvēl
iHiiniiiiii
jlqbot rakstu
lUlii valitls pai
itt fttt agr&k t
|<iii^n Hubei.
iUļu avliē DJ
iDMetojls pl
IMu kustību :
UļMuvt SMk
l i l M a g pi
priekšai
[ihlli pazīstai
*Wrtdes ku,
Wm mSģina
5*0 «tlpnimu
5^1, gan Ji
2* «n attur)
y Mvo partli
JjļjJMO ua
W^ Utvleli
J w ari gra
1^ ^«lietai
S^^egul,