Bavarijas Latviesu vestnesis, June 29, 1949

              Trešdien, 1849. g. 28. jtto^ | | »
III
P1
Jūnija kauju
30 gadu atcerei
Latvietim nav piedzīvojumu un
dēku tīkotāja gara un viņS nepie­der
pde tiem, kas meklējas pasaulē
pēc vietām» kur šķēpi šķind, lai tur
piepildītu karotāja slavas kāri
Arkls un izkapts viņā ieaudzinā­juši
dtādu Iedabu un viņš jQtas
visvairāk apmierināts, ja var brīvi
m netraucēti dzīvot un strādāt uz
savas senču soliem izstaigātās ze­mes.
Viņš ir tvēris ieroci rokā ti­kai
tad, kad sveši }audis apdraudē­juši
viņa brīvo ddvi, centušies pu­tināt
viņa mājas pavardu un sadzī­ves
pamatus. Tad viņš ir gājis aiz­stāvēt
un sargāt visu to, kas no­slāņojies
gadu simteņu ilgajā tau­tas
dzīvē.
Jau 3 gadu desmiti mūs šķir no
tām varonības apgarotām dienām,
kadt kfi dzejnieks J. Ezeriņš rakstī-
% nPi6 C(8lm, Ieriķiem, pie Lie­pas
un pie Raunas kāds nezvērs
aizvēra uz mūžiem melnās žaunas."
^as bija Ziemeļlatvijas dēlu ^ilg-tlkais
ciņu posms. It kā kādas iek-iējas
balss mudināti un dzīves in­stinkta
uzvandīti tie cēlās visās
malās, lai kopīgiem spēkiem aiz-fļprostotu
ceļu vācu ģenerā}a fon
tfer Oolea avantūrai un neļautu
leodllai vBcu muiiniecibai savlt
jaunus valgus latviešu tautas ver­dzināšanai.
Jorģa Zemltlna vadītās Ziemeļ­latvijas
brigādes Valmieras pulks
}au slfionā bija guvis slavas lau-jus,
Vidzemes Malienā cīnoties pret
tt^dinieklen^ Jūnija dienās tos sa­vukārt
plūca Cēsu pulks, kura sa-
Itfivā atradās ari no Cēsu un Val­mieras
vidusskolu audzēkņiem sa-formātā
skolnieku rota. Spilgtākais
dnu cēliens sākās 19. jūnijā, kad
vIcleSi uzsāka uzbrukumu ar nolū­ku
Ielenkt latviešu un viņu ieroču
brāļu igauņu daļas, kas stāvēja ie-ļtoetlm
Cēsīm. Bet šajā apiešanas
kiistibfi vācu dzelzs divīzija tālāk
1^ Straupi netika. To atsita igau­ņu
puIkL Izšķīrējās cīņas norisi-
Sil^lS 21. un 22. jūnijā Cēsu un
Bauiias apkārtnē. 21. jūnijā vācu
laļulesvlrs pārrāva* Cēsu pulka
fronti un, dodamies uz Valmieras,
pusi, ieņēma Skangalus un Startu
muižu. Citas landesvēra daļas cen­tās
ieņemt Lodes staciju, lai sa- g)mtu igauņu bruņotos vilcienus un
lenktu Cēsu pulku no ziemeļiem.
Nākamajā dienā latvieši un igau­ņi
frontes pārrāvumu rajonā uz­bruka
vāciešiem no trijām pusēm.
Visniknākās cīņas notika pie Skan­galiem.
Tur vācieši dabūja tādu
jiemenu, ka tiem atlika vienīgi at-
' kāpties Rīgas virzienā. Cēsīs ie­nāca
uzvarētāji — latvieši un igau­ni,
un ari tālākajās cīņās pretinie­ka
daļas vairs nepaguva „atvilkt
alpu^ Sabiedroto pārstāvji piespie­da
noslēgt Strazdu ,muižā pamie­ru.
Vācu kara pulki apņēmās līdz
9. jūlijam atstāt Rīgu. Izņemot bal*
tlosu iandesvēru, tiem vajadzēja arī
vlsĀIzākā laikā atstāt visu Lat­viju.
Kad vāciešu karaspēks bija .no
Rīgas aizvācies, pilsētā 6. jūUjā ie­nāca
H^enieļnieki" ar J. Zemitānu
priekšgalā. Iedzīvotāji scfvus brī-vSbas
cīnītājus sagaidīja ar zie­diem
un ovācijām.
Tagad mēs uz šīm cīņu un uz­varu
dienām raugāmies jau no
krietna laika atstatuma. Starplaikā
ir atkal gaudojuši dvēseļu puteņi,
bet cauri tiem mēs arvien vēl sa­dzirdam
to ieroču dunēšanu, kas
satrieca mums naidīgo pretspēlcu
1019. gada jūnija kaujās un sa-laņza
mums naidīgo politisko spē-
Im dzelžainās lamatas. Gods un sla­va
tā laika zobenu cilātājiem!
di \/)avuii
(Turpinājums no 1. Ipp.)
simta vidus tiem piekrita izšķirīga
loma mūsu nacionālās pašapziņas
modināšanā. „Vii5u brīvo latviešu
„Visu brīvo latviešu skati vāršas
skati vēršas uz jums" — viņš sa­vukārt
teica dziedātājiem. Sūtnis
pauda dziļu atzinību diriģentiem un
koristiem, kas neimši dažādus sma­gumus
un nav taupījuši pūles» lai
šie svētki izdotos labi. Kamēr dzim­tenē
dziesmu kamola šķetināšana
vfiupmāclgi pārtraukta, mēs dziedam
svišumā, kamēr augšā celsies Gais­mas
pils.
Pirmo svētku koncerta daļu aiz­pildīja
vīru koris. Pirmā dziesma
— vecu vecā Straumes Jāņa Pie
Baltijas jūras, tad A. Kalniņa
Karš un E. Dārziņa Mūžam zili. Sis
trīs dziesmas viens pēc otra vadīja
trīs vir^iriģenti D. Vītols, V. Baš-tiks
un A.Jērums. Ievads sagādāja
svinīgu pacilājumu. Vēl pirmajā
daļā izceļama J. Graubiņa Padzie­dami
nu, bāliņi V. Baštika vadībā.
Otro daļu, ko veica pāri par 300
cilvēku jauktie kod, ievadīja atse­višķs
igauņu vīru koris diriģenta
Manualda Loltes vadībā. Igauņu
kāzu dziesma — Tuljaks mums
kļuvusi jau tikpat mīļa kā pašiem
savējā. Varenu iespaidu un saviļ­ņojumu
klausītājos radīja A. Jēru-ma
komponētā un diriģētā Ej, sau­līte,
drīz pie Dieva ar Lidiju Mar-
Salku un Almu Skudru kā solistēm.
Neaizmirstama ir vieta dziedājumā
par melno čūsku, kad uz drūmā
teksta fona izceļas soprānu spalgais
locījums. Mūsu tautas likteņa dzies­ma
atradusi cienīgu interpretāciju.
Un tā domāja arī tie daudzie simti
klausītāju, kas ar savām ovācijām
lika šo dziesmu atkārtot vēlreiz.
Nākamā ir Jau par tradīciju kļu­vušā
A, Jurjāņa kantāte Tēvijai.
Sl tomēr laikam bija pirmā reize,
kad to ar ērģelēm atskaņoja laicīgā
koncertā. Soliste Gaida Trēziņa, pie
ērģelēm E. Senfelds, diriģents A.
Jērums. Cik gan daudziem valgas
kļuva acis, kad māksliniece, rokas
salikusi, skandināja vārdus: Ar sa­vu
viss^go roku, Novērsi tēvijai
ļaunu! Cik daudz mēs katrs spējam
no savas puses ielikt šais vārdos
saturu!
Trešo daļu izpildīja gan vīru kori,
gan jauktie. Jo īpaši te būtu atzī­mējama
paša autora Baštika vadītā
Latvijai pēc Andreja Eglīša teksta.
Tā komponēta Beļģijas gūstā un
pirmatskaņojumu piedzīvojus i no
Sārstetes karavīru kora mutēmu
Dziļš pārdzīvojums dveš no tās —
zaudētā, bet vēl neuzdotā cīņa.
Koncertu noslēdza Jēruma vadītā
Vītola Dies irae, bet pašās beigās
kā izskaņa — Tev mūžam dzīvot
Latvija, ko.veica visi kori kopā.
Dziedātājus un klausītājus perso­nīgi
sveica LNP un LCK vārdā
J. Niedra, kas izteica savu ganda­rījumu
pat Anglijas latviešu panā­kumiem.
Dziesma aizvien izmocītai
tautai devusi spirdzinājumu. Arī
šoreiz tas ir tā. Ar savu dziesmu
un stāju varbūt mums izdosies pie­klauvēt
pie mazliet iesnaudušās pa­saules
sirdsapziņas. Vēl ar sveicie­niem
nāca lietuvju biedrības pār-*
Stāvis Varkalis. Apsveikuma rakstu
piesūtījusi Franku novada dziesmu
svētku rīcības koniiteja ar J. Poru-ku
priekšgalā, bij. ministru prezi­dents
A. Bļodnieks, prof. A. Ābele
un vēl daudzi citi, starp tiem III
dziesmu svētku dalībnieks Apsitis,
kas dzīvo kādā Anglijas ģimeņu
hostelī, bet nav juties pietiekami
spēcīgs, lai ierastos personīgi.
K A R L 5 RISTIKIVI
Stokholroas laikraksta Af-tonbladet
un Sandrey filmu
sabiedrības sarīkotajā filmu
nov^u sacensībā no 800 iesū­tītiem
darbiem ŽOriJa pirmo
godalgu plcSķlra tgaimu rakst-niekam
Karlam RisiUcivi par
noveU Mans draugs Dāvids.
Svētku kartīte, kuras izplatīja
AnglUS.
donu. Satiku vecus draugus, un ari
sirds mīkstāka palika" — saka 61
gadus vecais M.
nUn nākamgad ari es v a r ^ dzie­dāt
korī pie lielām tautu meitām,"
nemaldīgi pārliecināta 5 gadus vecB
V. jaunkundze.
Un ar šo tad ari būtu jābeidz lls
apraksts, ja vien nebūtu vēl jāat­zīmē
Sūlmaņa kundzes vadītās
Bradfordas teātra trupas izrāde
Bīstamais vecmns \m noslēguma
balle.
Ikvleiiam dziedātājam, viesim un
vispār latvietim varbūt būs patika-mi
dzirdēt, ka kārtības ziņā Lon­donas
dziesmu dienu dalībnieki bi­juši
priekšzīmīgi un ka nav atstā­juši
ne mazāko ēnu.
Bet galvenais pāri par visu —
katrs savā sirdi paņēma līdz kaut
ko no šiem svētkiem. Tas tik fitrl
nezudīs! V.Sk.
Uz ASV izceļojis
2081 luterāņu DP
JAUNS APMĀCĪBU KURSS
ALTERFRADG
Britu Joslas DP lauksaimniecības.
Izglītošanas centrā Alterfradē jauns,
. saīsināts, 3 mēnešu apmācību kurss
Jākaš 1. jūlijā. Par šo skolu, ko
vada agr. i^d.£glītls, dzirdēts daudz
cUdinātāju atsauksmju. Sakarā ar
Jaunā kursa sākimiu, apkārtrakstā
nometnēm britu kontrolkomisijas
Ierēdnis S. T. Mc Gabe starp citu
raksta: „Alterfrade izveidojusies
latviešu ierosmē un arī vēl šodien
ir tīri latviska. Vispārējā lauk­saimniecības
izglītībā ietelp ne­vien
sakņu ražošana tirgum un
putnkopība, bet arī kažokzvēru au-dzēSana
un biškopība. Ja es ne­būtu
kontrolkomisijas virsnieks, bet
gtfn DP, es bez apdomāšanās izvē­lētos
šo skolu. Tā man dotu iespēju
derīgi pavadīt l^lku, tāpat iemācī­ties
amatu, kas nodrošina iespēju
izceļot." ^
Alt-Erfrfides lauksimnlecības sko­las
priekšnieks agr.Ad. Eglītls In­formē,
ka lauksaimniecības-trakto-rlstu
kurss britu joslas preses dar­biniekiem
sāķslēs 1. jūlijā. Tā kā
pieteikušos kursantu skaits ir par
mazu mācību izvēršanai vairākās
' grupās, tad pārējās atkrīt, un tiem,
kas bija pieteikušies uz citām, jā­pieslēdzas
1. Jūlija grupai, paziņojot
par to saviem DPACSlem un Alt-
Erfrādes lauksaimniecības skolas
priekšniekamu
«Brīnišķīgi 1 Nekad nebiju domā-^
jis, ka tas jums būs iespējams!''
saka parlamenta deputāts Bosoms.
„Ta8 Ir tik varens pasākums, uz
kuru jūs tiešām varat būt leptii.
Kādus upurus gan jūs neesat ne­suši
l" piebilst LCK loc J. Niedra.
„Rīcības komiteja ar. gandarīju­mu
atzīmē visu koristu un diriģen­tu
veikto darbu. Ja vispār kaut kas
Izdevās, tad pateicoties ikvienam
tautietim, kas Ielicis šai kopējā lie­tā
savu sirdi" pavēsti mūžam
nevaļīgais administrators Roderiks
Pavasars.
„Lai gan Izdevu visu naudu, to­mēr
nenožēloju braukšanu uz Lon-
Luterāņu pasaules apvienības ofi-ciozs
News Bulletin (15.6.) ziņo, ka
līdz maija beigām ASV uzņēmušas
2031 luterāņu konfesijas DP. Vairāk
ka puse no luterāņu ieceļotājiem
atradusi mājvietu Ņudžersijas, Ņu-jorjtas,
Kalifornljas un Mlnnesotas
Statā.
Luterāņu pasaules apvienības iz­pildkomitejas
gadskārtējā sesija no­tiks
Oksfordā no 16.—20. jūlijam.
Darba kārtībā paredzēts apspriest
arī bēgļu jautājumu.
Sniedzam zviedru presē pubU-cētā
ŠI godalgotā darba lat­visko
tulkojumu.
Mans vārds ir Alda Svensone.
Mani vecāki bija mazliet roman­tiski
un mazdrusciņ smieklīgi cil­vēki.
Tātad tā nav mana vaina, ja
arī es Izliekos smieklīga. Bet es ne­gribu
būt smieklīga, vispirms jau
Rolanda acis nē. Vislielākās bažas
man sagādā tas, ko par mani do­mās
Rolands, kad viņš visu uzzinās.
Rolands nav mans līgavainis,
kaut gan ea biju tā, kas viņu at­rada.
Viņi ieradās no provinces un
sākumā viņam nebija Stokholmā
neviena pazīstamā. Ņēmu to savā
aizgādībā un Iepazīstināju viņu ar
Dēdju. Dēzija ir mana draudzene.
Viņa ir skaista, gaišmataina un
dzīva rakstura. Kādreiz esmu bijusi
nikna uz viņu, bet man tomōr jā­atzīst,
ka Dēzija ir labsirdīga mei­tene.
Ari Rolands ir ļoti Jatiks zēns,
bet viņš ir Dēzljas līgavainis, bijis
tāds gandrīz kopi paša sākuma.
Mani viņi itii atstūma. Tā ka ne^
esmu laba rakstura cilvēks, biju
ļoti sarūgtināta.
Bet savu sarūgtinājumu neesmu
izrādījusi. Rolands nezina, ka viņu
mīlu. Dēzijal bijulas zināmas lau-bas
» bet man izdevies viņu piemā­nīt
Ss izdomāju kādu Dāvidu. Visu
laiku, kopi esam bijuši kopā, Dā­vids
bijis mans līgavainis.
Dabīgi, Dāvida nema^ nav. Es
viņu izgudroju, kad man klājās ļoti
grūti. Biju viena. Ir skumji būt
vienai lielā pilsētā. Es taCu neva­rēju
nemitīgi būt kopā ar Rolandu
un Dēzlju. SajutUi ka traucēju. Dē­zijal
bija zināmas aizdomas, un bez
tam es tiešām biju iemīlējusies
Rolandā. Bet negribēja to Inādlt,
baidījos padarīt sevi smieklīgu viņa
acis. Ne^bu ari, lai viņi domā, ka
klīstu apkārt kā suns bez saim­nieka.
Bet kādu citu, Rolandam
līdzvērtīgu, nevarēju atrast. Mana
āriene nav pārāk pievilcīga un bez
tam es baidos no vīriešiem. Tādēļ
Izdomāju Dāvidu.
Es biju Izgājusi ar Dāvidu, kad
sēdēju viena pati kino Izrādē, ka-fejnīcāfVai
klaiņoju apkārt jaukajās
svētdienās. Dēzija vēlējās Dāvidu re­dzēt,
bet tas, protams, nebija iespē­jams.
Viņā radās atkal aizdomas.
Tad atradu kādu uzņēmumu, kādu
jauku blondu jaunekli karavīra
tērpā. Tas bija Dāvids karadienesta
laikā. Formas tērpā viņš man pa­tika
vislabāk, tādēļ biju izvēlēju­sies
tieši šo uzņēmumu.
Tad Dāvids aizbrauca, bet viņš
man'' rakstīja garas, jaukas vēstu­les.
Mācījos pārveidot savu rok­rakstu.
Nemaz nezināju, cik likte­nīga
šī prasme man izvērtīsies.
Strādāju pastā un varēju ItkSn^
tā. ka viņa vēstules pienāca
Geteborgas vai Mainies DaiH?.
bija turīgs, salīdzinot ar S
Dažkārt, kad biju aizrSvusleiT
melojos pārāk daudz. Bet tur
nevar darīt, esmu mazliet
tlska.
Citādi dzīvoju taupīgi. DēzlJa m
Rolands bija vieglprātīgi, ^vlS
RolMids. Ievēroju, ka viņS a-S
nebēdāja par naudu. Kfidreii
dzeju viņam ar nelielām eunu^
Darīju to labprāt. Algas dleafi^
naudu, protams, saņēmu atnSf
Un mēs bijām labi draugi, tīfi
patiesībā tas nebija nekai
Tad tas notika. Patiesībā t u ^
bija Rolands, kas sāka r u n l t ^^
Uetu. Bef viņš bija tik sagSiS
Nelikos mierā iekams bijaHiMZ
Jis, ka nokļuvis grūtībās un k|S
nepieciešama nauda, daudi muS
Ap septiņi - astoņi simUhS
Stāstīja, ka esot spēlējis un IBSL
Jis.
„Varbūt, ka Dāvids vaili
dzēt," sacīju viņam. Man pahitl
daudz nebija, bet man biji £
ideja. Dāvidam bija ItotgrļC
vismaz tāpēc lai palīdzētu 1^
dam. Biju Iemācījusies mtioTS
nosarklanas, biju mloljuilis icS
savu rokrakstu. Tagad varUuT
lietot līs prasmes trdlalam ^
- tā bija zādzība. ~
Zagu naudu, ko iedevu
damu «Tas ir joU jauki no oB
sacīja viņš. Dēzija to ntui
tādēļ nezinu, vai II rldba
Kdd$ amerikāņu un latviešu preses salīdzinājums
„Sarkanle atjauno terroru Balti­jas
valstīs" — tā saucas apm. 200
rliidas garais Džona Fišera raksts,
ko (18. 6.) ievietojis ASV laikraksts
The Woonsocket Call. Ieviadā norā­dījis
uz lielajām grūtībām, kādas
pastāv informācijas iegūšanā no
Baltijas valstīm, autors atzīmē, ka
krievi pēdējā laikā neļauj pat ko­munistiskās
rietumvalstu preses
pārstāvjiem iebraukt hermētiski no­slēgtajā
Baltijas telpā, tā ka viss
vaflrums ziņu par turienes dzīvi jā­ņem
no atlaistajiem vācu gūstek­ņiem
un nedaudzajām necenzētajām
vēstulēm, kurām pa dažādiem ap­linku
ceļiem izdevies sasniegt brīvo
i^ietumu pasauli. Tā nesen atgrie­zušies
gūstekņi stāstījuši par Smo-l^
nskas tuvumā redzēto vilcienu ar
25 lopu vagoniem, kas bijuši pilni
ar deportējamiem latviešiem, kuŗl
atteikušies Iestāties kolhozos. Cits
izsūtāmo transports redzēts Brest-ļltovskā,
kur 7 vagonos atradušās
sievietes, bērni un daži veci ļaudis.
Kāds vācu virsnieks pastāstījis
tuvāk par deportēto latviešu dzīvi
pie Turas upes Sibīrijā. Tur vh;^
grūti būt par protestantu
„The Chrlstlan Science Monltor"
rakstā ar šādii virsrakstu norāda,
ka ASV kongress gan pašlaik gata­vojas
liberalizēt DP Ieceļošanas U-j
kumu, bet esot ^zināmas problēmas,
kas ar kongresi likumdošanu vien
nav atrisināmas. Neatkarīgi no l i ­kuma
burta, DP ieceļošanas kārtība
esot vislielākā mērā atkarīga no
atsevišķu ASV iedzīvotāju grupu
gatavības uzņemt savējos. Nesen
Church World Service esot aizrā­dījusi,
ka ir „grūts liktenis būt par
protestantu ticības DP". Iemesls
esot ta5, ka žīdu un katoļu grupas
Sav. valstīs bijušas ļoti vēlīgas ap­gādājot
nepledeSamos galvojumus
savas ticības DP iebraukšanai, ka­mēr
protestanti izrādījuši daudz
mazāk intereses savējo ielaišanai
ASV.
Laikraksts norāda, ka tomēr no
apm. 1 miljona DP, kas joprojām
^trodas Eiropā, apmēram viena
trešdaļa esot protestanti. Tagad ari.
protestantiskās grupas sākot kļūt
aktīvākas, tā kā esot zināmas cerl-lias,
ka DP nebūs jājūtas divkārt
pazudušiem tā iemesla dēļ, ka viņi
ir protestanti.
sastapis galvenokārt vecākus ļau­dis,
kuru bērni bija miruši bada
nāvē transporta laikā. Izsūtītie val­kājuši
paštaisītas koka tupeles, lai
gan temperatūra bijusi stipri zem
nulles. ;
Tālāk autors analizē deportāciju
politiskos un saimnieciskos iemes­lus,
kā arī apraksta Baltijas zemēs
nometināto mongoļu izrīcības, ter-rorlzējot
vietējos iedzīvotā us. Ci­tēti
izvilkumi no kāda lietuvieša
vēstules, kurā lieku reizi apliecināti
mums labi pazīstamie komunistu
briesmu darbi. Raksta nobeigumā
uzsvērts, ka Iedzīvotāju morāle Bal­tijas
valstīs tomēr nav salauzta. To
netieši apliecina arī biežie padomju
radiofona raidījumi, kuros baltieši
aicināti „alzmir8t absurdos sapņus
par savas neatkarības atgūšanu/*
Ja varam tikai priecāties par šā­du
un līdzīgu objektīvu rakstu ar­vien
biežāko parādīšanos amerikā­ņu
dienas presē, tad gluži citādas
jūtas m pārdomas rodas, paņemot
rokā nejauši šurp atklīduSo nedēļas
laikrakstu „Amerikas latvietis", kas
taču būtu it kā mūsu pašu tautiešu
izdevums, bet kurā atrodam tikai
parastās lētās kom^lstu frāzes par
«darba ļaužu izsūkšanu", par „DP
streiklaužiem" utt., — kas pie tam
pasniegtas pavisam archaiskā „lat-vlešu"
valodā. Sīs lapeles 4. jūnija
numurā starp citu sniegts pārskats
par tās ienākumiem un Izdevu­miem
š. g. pirmajos trīs mēnešos,
no kura redzams, ka avīze īstenībā
spēj noturēties virs ūdens vienīgi
pateicoties «ziedojumiem", kas Ir
galvenais ienākumu postenis. Šķiet,
nevar būt šaubu par to, no kurie­nes
šie «ziedojumi" nāk, tāpat kā
nevar būt runas par to, ka avīzes
paustajiem uzskatiem izdosies kaut
kādā veidā ietekmēt vai grozīt lat­viešu
emigrantu kopības nostāju.
8ī
li*5ir
aizdomas palielinātu vai DUS
nātu.
Bet tagad man Dāvida iMOi
viņam vajadzēja pazust Man K
bija jātēlo pamestā līgava, vti(i
viņu aiztriekt pati. Bija kaut S
tāds, kas man pie Dāvida
kaut, piemēram, tas, ka viņširlp
gfits. Bet tas nebija Dāvidi d i l l i
staigāju apkārt sarauditfimiM
Mana mazā blēdība ar naudu
atklāta, bet sākumā nevimm
bija aizdomu uz mani Biju
sies, sākumā pat laillmu.
un Rolands — izturējās pr^ aif
ļoti jauki; Nezinu, vai viņi tS
nedomāja, ka esmu mazliet raS
līga. ii
Tomēr nevainojiet Rolandu» f
nebija viņa vieglprātība, kai i t i|
dās manas nelaimes pamati A i
ņemto naudu viņš nebija tM^^
Kādā vakarā, kad viņi gaidīji
ziju un sēdēja pie inanl^
^aizvirzījās uz naudu. Viņi «
ka viņam ir māsa, kas grūti
musi un kuŗal bijusi nepiidlilK
operācija. Viņš nebija iedroU^
to pateikt, baidīdamies kļOt vm
līgs un sentimentāls. Otra vertļ
bija vīrišķīgāka. Biju tik ļoti m
cīga, ka būtu varējusi viņu Mr
skūpstīt, bet to es, protams, oi»
darīju.
Biju ļoti priecīga, kad niklfli
dienā izgāju no mājām. Us (Ml
negāju, neuzdrošinājos iet, CMi
uz mežu. Klaiņoju Vairākas ituoii
un pārdomāju, ko darīt ar Dsvldl
Kad pārnācu, Dēzija sagiidUl 0*
ni priekštelpā un sacīja: JMŠ
Dāvids. Viņš gaida tavā lltlbL''
Tūliņ zināju kas mani g i l^
Aizgāju pie viņa un visu iuMU^
Viņš bija svešs cUvēks, tādil
kautrējos pateikt viņam visu piUi»
sību.
«Jā, tad aiziesim uz krlminUp#
dju," viņš sacīja. Dzirdēju, kl Dj
zija piezvanīja Rolandam. Difli
Ieradies, tas bija Uelisks jaumial
Viņš bija svešs cilvēks,
varēju izrunāties atklāti VaW
pat izlūgties viņam kaut ko
smieklīgu. Viņš pārdomāja.
uzskatīja mani par prātā juk»
Viņš aplūkojsi Dāvida foto uiņiaj
mu un pasmaidīja. Viņam bijaļi|
nama Udzība ar šo, attēlu.
tad brīnums, ka Dēzija
„Mē8 izbrauksim uz kādu l i »
teicu Dēzijal. «Mēs brauksim \m
Dēzija bija jau tā satrauMi P
Dāvida apciemojumu, ka BI m
viņu pat vairs nepārsteidza. UM»
Helā steigā Ieradās Rolands, mir
jot Dēzljas telefona sarunai
Viņi mūs pavadīja uz rtadjītoj
kumā mēs nebijām ar to rtķlM^
šies, bet nu bija jāsamierinās. ^
pavadonis (nevaru taftu to
par Dāvidu) nopirka divas ^
ceļa biļetes uz Sedertfili -
cienā. Kad iekāpām vildenāiW
ar Rolandu stāvēja uz peroōS
māja. MhēM Sedertalē izkāpām un ar mgj;
vilcienu braucām atpakaļ uz » ^
holmu. Vli^š noīrēja ^ ^ ^ ^^
braucienam uz ^^^f^^^
Bija tiešām ļoti laipns. Un ^
manam stāstam beigas -
pagaidām. ^ \
Zinu, ka Sls piedzīvojums
ļoti muļķīgs. Ta^ad tas ir l)ew»^
un sajūta par to dod ziošmuj;
vleglojumu. Nekad laikam nw»«r
šos ar Rolandu, es to
šaubu, ka viņš visu uzzinās.
viņš jau to ^^^^fl.'^a^
žēl, - nema2; nav viegli šķiru«
sava ilgu sapņojuma.
li
Ivoti iundaroent
jikUeru vletl m
uJTii, ka iie Jaunil
^ļ&lltl tcitri Jau M
ittleoi8 vifvaink
jjtt plri Olgu ^
miOulbergu.
\ & Ubt no agraaaji
nit kldu no «lem ^
ilanlii Jt. ti taa n
ud. Ja talaati
wL m mm^ it lavi
ih^m^i ai"tfit ned*
«V-pliOar i jaunUM,
iMliu, tai i^lja •
[gia ix laimīgi i%v
ggll.ai« (Uilem Bngi
ļļiJKuilUem vai uaDu<
m (om^r paiet gaŗ^
I M ivalgo naciona
luUgumu. 1
Tai Vili mUsu
ua mīļu pasauli.
mvd, prot Ki
lauku ainavai
ipplaudēja ^'
^ droll: Jaunajā 1
«UN k& reZlk i
Jl|}lim. Reiljas pir
m v^tlaa datu att
, ,jiOtrtjialna, taftu taal
irutKU darbs Ir valk
%n^^ J&nls UJlnl]
]ļļm rlmU zamnlecl
IpiiBltu m l Kmta
JMiltc&gelel Antilnea
R!S^^^«8ll, Uču
I ļ f l * ^ ! wi panākuai
(a««|ilU (Luiig) - pi
ļjlfŗiuļrakitūrs. melsd
I Jļ *n Ance Rome (Ubj
Sfi^nvlm Ublkajlm loi
*\U(sli cfii«na ,1
turpat neplrspe]
rta kltrevlca B!
ItfSZ J?S^ Sauipur
i^.'^i^^M. Skal(
Ir ou pij