1951-11-24-01 |
Previous | 1 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
I i i » h testorShtt ^oltH.'-bieži ļ i p » « , : :s gada ,?« «uto » i i i lel.'^bruņoSļBS» te esot Sl'S' NkSaau srib . 0 0 , 3 . t' Sl" I Vietas pMauie pat8i6jm{ . M ē j o t B r z i l i j a v e c S ' f f i brodukaja'tļirpinaaugi ' babalos VajSavas valdlbi^ ļ» ļj. Iļmtlem .partijai funkcioBamiB i lijas vienības. PartizfinM iii^ ; ļ ie zemnieki. > l^echoslova^jai kaja^„^ Ikmeņogļu un lOdas taktiivte. Ida ts. tecļmlsķl pallgdiejeju ļedz atalgojuma, la^dz ejtl «ņl i ķ i ŗ a s no cļvllajlem kalnralUea. min Īstais iemesls aav vii dir* ikums,, b^t fio karavīra nj^iiti* IrStōras cenifirtf AoļtnimlciļS nca: Valdības mDulu imiiķt brāņu'bija ASV pjīģ. gjdab^i-^ mp-reizi bija pSīsnlegta Snilļ, ; k par. 50.000 luterticīgo M ' ļosjpavaiiojuSi ASV iec#)ii Irt latvieSi^ igauņi un unglk ļrlnls9a atgrleSanai Vficijai ^ uyē par. .Bonnai' valdlbii ^ adomnieku", kaut ^ ari . nclera i un tagadSl&' ,biiiidti> ; iakie uzskati daudzoi jautlj^' ' im ^ samazinājies' koniMvo ' I l u apakšnamā, vēl nmih\i\ ļnslejā iegūstot sttfidnieU ' LiformSi vairākos prlvfitdilvok' | etumu sektoros Hitlera pKkii' I bri slepeni atzIm^loSl Kittari | benfi ' rīkotā puča lijauliJm ļ Udolf^Hitler*' pifidariflie Cfr I fsS.palikt uzticīgi, kautailnfr | brlaboratofljās SinklaSijS, Ķloi< | bēdzēju ziņām, strddfilot Mti j ļPonlekorvo, kas n^klaltti pj- | blkatastrotā pie MiacaaoM no- | ļ smagi'ievainotas itliipat, U i jotas daudzas * p8i»Qiws. Nj* b . pārmiju dē( pifaiiefj ļārt,ar strādniekiem, pilna f ; teču . vilcienam. ; ferehcē Zalcburgā, p«c ymvi f info^ācljas, iiesen šatlkusieJ j Urilti^u,' franču, iita|u. juSO' ; b .'Virsnieki, lai pāVrunfito bardzību uzbrukuma gadljof. I problēmu. . • Ļs rezervuārus, n o , » ; , , iegūst pilsētas 8 milj. * pmāk 24 stundas diēnS jw [āžu un atombumbu ^ Ipļšas bruņotas paliuļa».- loloģijas. profesors, I ipzadzējs bijis Kalifoi^ ^ vils Netlers. kuŗS UB : L^mlgu mīlestības L «z Helgolandl pa gab^ l un nozaguSi ^m^^ J rL ēj,4i0. Zjūadgžliu cīstīagria »da rb^ji« ^r« novērtēt^'uz 238.00^ L torohlto nesen,iejwl^<*2' , nepiedzīvotā student^^^^ ļ a aizkavēt JAp8M» «P"™* L s ministrs. iece«^^^^ ULņ šikkāodvrse izējā Stalm'af ^^^^^ I pMstjuSaUil^ji; [i, smagiikais kopš i»»'^ riedzlvotāji. pfirplfl'tot'P^. ļasairies., , Hftkla#* | , atzīstot sporta ŗŗ^^,^ b v ē un^i^orad^l' \Uu. l^»»' Fļim enpeair un«> ^re«liģkisk!a5jieem^» r i • J ' j T i * kfiduBbufflb* [.viScijas .aWv.tS ,, kad tā valraM'S 'ģakos noziegumus. ..^ ^j,) Ļ ..goda lieta . LATVIA Latvian Newspape7 Nr. 74 (518), Nov. 24, 1951 Publisher;,Vilis Janum':j, (21a) Au-gustdorf b. Detmold, Lager, Germa-nyj Phone Augustdorf 02. Editorlfll and Business Office: (13b) G»afenaschau, Obb., Regl©. rungslager, Germany. Pfinter: Weilheimer Druckerel G. m;b H., (13b) Wellheim, Obb., Germany. Published once weekly. Circula-tion 7500 Sponsor — International Refugee Organizatlon. — Mem-bership; Association of the Free Press. Wr. 74 (518) Sesldiea« 195t^g. 24/ nov t u l k i e m nedēli tvstdiekas Udevēj»: UtvieJu cenulļlā ko mittja Vācijā, Galv. tedaktort: Māksit Apgāda un {«dakc^as (llbV GrafenaKhaa. Obb;, runfltlaaer» G«miav An^Uja» ledakcijdi vAdltāj» V. SkaUāns, 3, Proīpect PUc«» Oiild'i HiU; london N. \V. 2, EngUnd; tālr. HAMpstead pttu. AutUālijai redakcijas V ^ t i tK A. Sait». 18, Undea Avenu^ VVes^ dourea. EaUarat Vic. At stratia DotlUa adtm: R«jie- , Vēl plašāk un iespaidīgāk kā iepriekšējos g^dos latviešu tTimdinieki vifā pasaulē atzīmēja savas valsts dibināšanias atceres dienu. Kā Vācijas nometnēs, veco ļaužu mītnēs, sanatorijās, sar^u un diarba vienībās, la art dlw Eiropas UTI aizjūras zemju lielēka/jos un miazākajos latviešu centros notika svinīgi dievkalpojumi, svēi&u akti, koncertd. vai citi s'arlko-jumi, kur blakus; latviešu trimdiniekiem Latviju godināja ari mūsu kaimiņtautu pārstāvji uc. tauitu viesi, liķ- (lanii plaši izskanēt • kā Latvij/as patstāvība gadu slavai, tā sekojošo sinagoļ pātbaju<jlijuimu laafca traģfēdij ai Latviešu centrālās padomes V ā - priekšsēdis mag. iur. Ad. Šilde svētku runu teica Memiinģenas latviešu nomietines svinīgajā aktā, kamēr Latviešu centrālās komitejas priekšsēdis plkv. V. Janums runāja Kaizerslautemaa latviešu darba rotu valsts svētku aktā 17. novembri. Sekojošā koncertā piedalījās mūsu iecienītie mākslinieka — dziedone Paula Brlvkalna un čellists Atis Teich-m'anis, kas ar saviem krietnajiem sniegumiem «izrāva svētku noskaņas pacilāiļo darba viru saimi. 18. novembri plkv. V. Janums bija viesis Aiugsburgas laļpešu nomietnes sariko- ;umS un apmeklēja arī Etlingenas latviešu sardžu rotu L 0 n d 0 n I mūsu sūtniecības rīkoto ivētōcu i^tu Vestminsteras katedrāles ai^ā ievadīja Lcmd^nas latviešu koris komp. A. Jēruma vadībā ar J. Vītola Gaismas piii. Sekoja tnūsu sūtņa K. Zariņa uzruna angļu v^alodā angļu viesiem un mūsu kaimiņtautu pārstāvjiem. Sūtnis uzsvēra mūsu piederību rietumu pasaulei. Ar gandarījumu latvieši tagad dzird atbildīgu valstsvīru vārdus, ka Eiropas brivite ir nedalāma. Saskaņā ar slepeno nolīgumu starp u un Vācijas padomju joslu par vācu strādnieku pārcelšanu uz Poliju, pirmais transports ar 4500 strādniekiem — galvenokārt bezdarbniekiem no Drezdenes, Leipcigas un Cvikavas rajona — jau jūlijā ieradās Lejassilē-zijas oģļraktuvju apgabalā ap Valdem- Strādņiekus sūtīšanai uz Po-komplektēja vācu darba pārvaldes. Jaunajās, darba vietās viņi nometināti pastāvīgai dzīvei, jo šim fy. l e f lifs pldāni pēc Viņa a taiiiaim »āJo. . T i » u l i » L - A Pētera II vēst. 3, 13. ^a sardzē Stāv baltie berzi. Apstaigājuši tēvu zemes sargu varo- Latvi|l bija kas neizsakāmi tuvs ņu atdusas vietas,: ieejam blakus, un skaists, kad Mirušo piemiņas Meža kapos, gan meklējot savu dienā — vai, kā manā (Jzimtā pu- mīļo kapus, gan apstājoties pie Bē, Burtniekos, teica: Aizgājušo mūsu valstsvīru un sabiedrisko draugu svētkos — _ ' r ' ' darbinieku atdusas neskaitāmii ļaužu / \ «t v*icn«. n/N-fiTic^ ^^etam, uzkāpdami paliki devās ug ka- ļjMāc, ElMARS ROZITIS^ arī kalniiņā pie mū-pu k-alniņiem, ne- " •"" ' , sū sāpju dzicsmi-sot vēlīnos rudens ziedu pušķus nieka Poruku Jāņa kapa, kur uz vai no zaļiem egļu zariem un bal- mums runā miers un sirdsšķīstl-tās ziemeļu sūnas darinātos vaina- ba... dziņuš, lai ar tiem rotātu savu Mums ir tik labi un sāpīgi reizē, mīļo atdusas vietas. Kāds miers jo mūsos atdzimusi pagātne, senās, uin skaistums' Teizē tad apņēma jaukās dienas, kad vēl dzīvojām dzīvos un mirušos, it īpaši krēslas savā zemē, kad mums vēl bija mā-stundās, kad uz kapiem plīvoja jas. Un mūs neviens netraucē, simtiem sveču liesmu, un pāri vi- nedz aizkar, jo tiem, kas šobrīd sam kapu kalnam kā mūžības plī- valda dzimtenē, Dievs nav devis vurs pacēlās viegls, gaišs sārtums, vasru pār dvēseli un garu, un arī No lauku tēvu un māmuļu mutēm mēs šodien dzimtenes cienios esam caur asarām un cerībām skanēja tikai garā. Tā domās mēs noliecam spēcīgi dziedāts korālis: „Kā. būs pateicības ziedus un zaļu egles mums tad, kad darbu mierā liksim, zariņu pie katra kapa, skumdami, kad grūtais karš ar pasauV gaļā ka tie pāraug ar zāli un aiz-būs? No svešuma mēs atkal mājā mirstību. t i k s i m . . . T a d ikvienu kapu vie- jģ; — še viss ir iznīcīgs, viss si pārņēma ^sajūta, ka zudušas ro- paiet! Tā mēs šodien staigājam bežas starp dzīvajiem uņ mirušiem, arī vācu zemes kapos, it kā ko zu-un cilvēku sirdis atvērās paļāvībā dušu atrast' meklēdami, un atkal Dievam un ticībā mūžīgai dzīvo- mēs skumstam un raudam savā šanai. dvēselē, jo arī še ir tik daudz pa- Gan šodien neviens no mums mestu un aizmirstu latviešu kapu. trimdiniekiem nesļiēj noiet dzim- Cik gan ātri atmiņā viss pagaist! tenē un nolikt egles zariņu uz Sī mūsu dienu strauja dzīve pašāva aizgājušā drauga dusas vie- ņem visu cilvēku, un jaunas zemes "tas, tomēr mēs ceļamies gara spār- nonākušie vairs neatceras sava nos unpāri lieliem tālumiem do- tēva, mātes, bērna vai draugu kapu damies 4 dzimtenes kluso lauku Vāczemē. Un ja tu uzmanīgi le-kapsētu, lai. ; staigājot daļēji aiz- Klausies rudens augušos ceļus, uzmeklētu mīļas sētas kokos un krustu rmda^tu sāāu vietas kur Dieva mierā dus liekas d^ tēvs, māmiņa, tuvinieki, draugi... pie pamesta, aizmusU un apaugu- Bet orūti mums viņus atrast, sa kapa.... Vai tie.am tik atri daud^ kas tur kļuvis citāds. Kur mēs spējam aizmir^ "^^ļ^^'";:, pavasarī Dievs vēl licis uz ne- gāja kopa ar mums, tos kas pie kopto kapu rindām lauku ziedam kusa un palika bēgļu:ceļa mala? plaukt un smilgai zaļot, tur tagad visu sedzis sniega auts. . . U n tad Savfi uzrunā latviešiem sūtnis aizrādīja, ka šai lielajā dienā atkal esam pulcējušies kopā lielā" vienprātībā. Svešās zemēs dzīvojot, šl vienprātība ir pat vairāk nepieciešama nekā dzimtenē, jo šeit novirzīšanās no kopējā ceļa var būt liktenīga. «Valsts svētku gadījumā," uzsvēra sūtnis, „esmu sa^ ņēmis apsveikmnus no latviešiem visās pasdules malās. Jo īpaši aizkustinošs bija kādas jauniešu grupas solījums: Pasaules tālēs augsim vienoti Latvijai! Sava sirdī visi dosim šādu solījumu. Mūsu uzdevums — neļaut izsīkt lai svētajai tēvijas mīlestības liesmai, kas mūsos deg. Rūpēsimies lai šo liesmu varētu pārnest māji un nolikt uz tēvijas altāra. Nav šaubu, ka mūsu tautā mīt liels ziedošanās prieks, kā ^arī uzupurēšanās gatavība. .,PaHksim uztdcīgi Latvijai un atmetīsim visu, kas varētu kavēt tās atbrīvošanu!" Pēc suņa runas koris ar svinīgā akta dalībniekiem nodziedāja Latvijas un Lielbritānijas himnas. Koncerta daļā dziedāļa|L Krūmaņš un G. Trē-ziņa, nobeidzol ar Beverīnas dziedoni kora izpildījumā. Z v i e d r i j ā svinību centrs bija Stokholma, kur svētku aktā runāja pārvietošanām nav pagaidu raksturs, lietvedis V. Kreicbergs, prof. A. Svā-bet tās IstcnībS ir deportācijas un ie-ļbe un prof. D. Nērmans. Koncertā Maskavas politikā. Izejvielu dziedāja Reitera koris un soliste M. Vintere pianistes G. Kurmes pavadījumā. Svētku sarīkojumi notika ari Gēteborgā, Lundā, Burošā uc. Zviedrijas latviešu centros. Dā n i j as latvieši valsts svētku aktam pulcējās Prāgas bulvāra nometnē, Kopenhāgenā, kā ar! Alborga un Tistedē. P a - TIzes latvieši svinīgo aktu bija rīkojuši 17. noven^ri».ujitajl runāja sūtnis Dŗ. 0. Grosvalds. Sarīkojums, ko ktpŪi^a priekšnesim^, bija pulcinājis ar! provinces tautiešu pārstāv- (Turpinājums 10. Ipp.) PEDEJA IRO SANĀKSME BRITU JOSLA trūkuma un ņemēkullgas saimniekošanas dēļ bezdarbnieku skaits padomju josl| sasniedzis 1,7 nulj.,uh^ redzams, ka ar Poliju parakstītais šāda veida līgums nepaliks vienīgais. ^* mēs dodamies pa Aizsaules ielu nai Jaunai debesis un Jaunu lemi, kur ^ fi^sju kapiem, kur^ŪŽIgā mie-i i i Sinis dienās HamburgS notika IRO britu joslas galvenās mītnes ua nacionālo komiteju pēdējā sanāksme, jo pēc Ženēvas instrukcijas IRO savu darbību izbeidz 31. decembrī. Pēdējos mēnešos IRO darbība daļēji Jau pārnesta^ uz brivpŗātļgļām labdarības organizācijām, kas pārņēmuēas individuālās izceļošanas lietas, kamēr bēgļu tiesisko un politisko aizsardzību jau uzņēmies bēgļu augstits komisārs..: l;:' Blankenzē transitnometni nodos vācu iestādēm. Ventorfa, domājams, vēl darbosies līdz gada b^iģlm un būs to bēgļu rlclbē, kam Jati it vīzas, Blgļii transporti ar kuģiem turpināsies līdz i . g. beigām, bet ja būs 1!^ dzekļi, tad ar! vēl nākošajā gadi. Tādā gadījumā IRO cer galīgi notrans-portēt bēgļus 1952. g, pirmos divi mēnešos. Ar nākošo g«du Ventorfas nometni pārņems vācieši, un tā būs sadalīta divj dalīs ---vieiMi^^^v ceļotāju vajadzībām, bet otra bēgļiem, kam ;jāu\būs vīzas. 26. nov, notiks plašāka apspriede par organizācijas diblnSianu, kuras uzdevums biitu atslogot Sielunvvāciļu no tās pārliecīgā iedzīvotāju sablīvē-i urna, radot Uem emigrācijas iespējas> Si orga^zācija tad pārņemtu āri ārzemju bēgļu izceļošanas lietas, Katri ziņā IRO centīsies p«nWU,lat ķl^ da organizlclļa ļ^belgUi eml-gr ādja^ . k f t r l i ^ i^ ceļojušo bēglti sk^^ l ^ i i ^ ^ mīl jonu. Oktobri no britu j o s l ^ i z ce lojuši 3048 bēgli. Vēl ir cerība it MOSU VALSTS SVĒTKI ĀRZEMJU RAIDĪTAJOS UN PRESfi Latviešu centrālo organizāciju vadītājiem Vācijā bija izdevies noorganizēt divus nozīmīgus radio raidījumus — Ziemeļrietumvācu m Dienvid- VACu raidītājos. Valstssvētku ievadījumā 17. novembrī Ķelnes radiofonā, kura programmu pānaidīja. arī Ham-burgas un Berlīnes raidītāji, pēc 18. nov. veltīta ievada vācu klaušītžjiem uzrunu tautiešiem trimda un dzimtenē teica Latviešu centrālās komitejas Vācijā priekšsēdis pulkv. V. Janums. Runātājs atgādināja prieka un gaviļu pilnās kara beigu dienas, kad — 11 ci^upāci>as gadus Hitlera V un Kremļa slepenā pakta režultātē, runātājs aicināja šo nežēlīgo latvju tautas iznfcināšanas procesu uzskatīt par brīdinājumu visai brīv^ajai pasau-lei. Ai^trumu vandālisma skavās ziedošā iatvju zeme un strādīgā tauta ar tāl pamatu — vidusšķiru — tagad iet pretī iznīcībai. Spēku pnsļpitf visam tam nezaudēt cerības Latvijas augšamcelšanās stundai dod vienīgi apziņa, ka Latvijai nodarītā pārestība nepaHks bez taisnīga soda. Runātājs izteica pateicību ASV un rietumsabiedroto karavīri pameta ie- R^etumvācijas valdībām, kas KremH ročus. lai stedgtps mājas pie savējiem, var akt^i Latvijā liav atzinušas un Viņi ticēja, ka turpmāk ieroči vairs j joprojām uzskata to par neatkarīgu, nebūs vajadzīgi un naivā ticībā klau-1 tikai pagaidām militāri okupētu vai-sijās kremļa vīru runās par brīvību st;, Līdzīgi LQ<V priekšsēdim iēpriek-un demokrātiju. Musu bēdas un vai^ sējā dienā, ari viņi brīdināja rietumu nācijas no padomju miera propa-ge ndas mcliem un aicināja tās sniegt atbalstu mūsu cīņai, lai aizkavētu latvju tā li tās iznicināšanu. M^ paši šai ciņa nerimsim, līdz nebūs likvidētas mums nodarītās netaisnības djās apvienojušās, pagaidām gan tikai ļ un atjaunota manas neviens lai laikā ncgri dzirdēt. Ejot sūrās darba gaitas ar rietumzemju strādnieku šais gados esam centušies atklāt boļševiku tiran-nijas nežēlību un: propagandas viltibu. Šodien tas ir saprasts, un brīvas nā-lai sevi «izstāvētu pret boļševiku uz-brukumu. Uzrunas noslēgumā pulkvedi s a i c i n a je br i vo. ri elu ra va Īstu vai - dibas, presi un sabiedrisko domu apzināties, ka Eiropas tautu likteņkopi-ba ir nedalāma, un n^amest mūs vienus mūsu baigākajā stundā. Diem ka riba. U zrunai sekoja vaHts himna. ASV nozīmīgākais bija WEVD raidītāja valstšsvē4,ku raidījums 17i novembrī, ko bija noorganizējis Amerikas latviešu laikraksts Laiks. Svētku uzrunai sekoja plašs koncerts^ kurā piedill|ds Elza Zebrānska, Marina ceļot ap 7000. ASV vfeas vi3. rams, saņems 4000 personu. v Ir cerība papildināt bēgļu bankas kapitālu vēl par rmilj. DM. Dalādās vācu baidās v^izsiēv ap ^ b ^ naudas konti To saraksts ir IRO nclbā, kur ieinteresētās: personas par to var informēties. Līdz šim, saņemot bēgļu bankas aizdevumu» IRO deva pSrtieksmi par aizdeviima prasītāja atrašimos zem IRO mandāta. Turp* iaaāk būs jāpierāda katrai ieinteresētai personai paš(H, uņ par pierādi-jumu, domājams, noderēs IRO izdoti kartīte. IRO aprOpes ticīgie, k«k šis karUtes vēl nav, to var saņemt IRO i«»tldēs, bet, slkot ar dectobri. tikai IRO m^tnē HamburgI, Tas ļjl* ievēro ari tiem; kas ātguvuii IRP stat\»u, jo IRO galveiiā mītnē jau izlemtas gandrīz visas iesniegtās apelācijas, lini mēnesi izšķirot ari atlikušās. Daļu dokumehiū, kas atro<fes IRO rīcībā, iznīcinās, bet dokianentus par bēglvm, I kas mv ļ^celojuii, nodos glabāšana bēgļu augstam kon^sļram Bonnā; Tāpat Bonnā izglabās oriģi-nļ^ dokun^ntūs, kaa noderi^ civilstāvokļa aktu pierādīšanai, bet aktu$ par dalītām ģimenēm, to, piem^ bērni iz<:»lojuM, bet vecāki pallkū^^^ leit, nodos starptautiski dkmiita (Int^mailonal Soclal Service) leitl-dēm. Izbeidzot savņdarbniiu, IRO^^^^^^^^^ bēģiiēm, sadalot tis gal* vēnokirl veoo ļaužu inltnis. IRO Idģt^ blglu ai^sto k o a ^ ^ nokārtot sekdjošiis svarīgus jautlju-rous; 1) ttpildnoleikutnu izdošanu pie likumā par bēgļu tle^!^ō5tāyoW^ ciji, jo be? šiem noteikuanitt tai-nēiā likuma iedzīvināšana pjraktlski nav domljamaj 2) icapai zatj|dējumu aUīdzības saņemšanu projokti mtM LastenausgJ^chgesctz ietvarosi 3)/fu kuma par īres tiesību aizssrdzibasjiie-mērošanu bēgļiem, kas novietoti rip-metņēs} 4) stāvokļa novēršanu, ka vācu iestādes kavē bēgļu izcelošaik pat samērā nenozīmīgu parādu dēli 5) brauk^nas atviegloši^u pa dzelzceļiem (tarifu pazeminājumi un brīv» biļetes)} 6) bezdarbā pabalstu izmaksas izkārtošanu, bēgļiem ātrodotiee transitnometnēsj 7) rentes izmaksu izkārtojumu bēģljem-iztelolājlemi 8) KZ lietu izkārtošanu, tūlītējās palīdzības likuma (Soforthilfegesetz) pie-mērošanu ārzemju bēgļiem un viņu tiesisku pielīdzināšanu vācu tatitības; bēgļiem.-.-:": - V V ' - : .:•.:'::;-:•• Sanāksmeg nobeigumā tās vadītājs Mr. Bartušs uzrunāja nacionālo komiteju pārstāvjus, izteikdams gandari-ļumu par 11^0 kōptgo veikumu. Bēgļu nacionālo komiteju vārdā viņam atbildēja ungāru pārstāvis ģen* Son-ttijs, pateicoties ļROvādošto personām par bēgļu labā veikto darbu. Sini nufinuri žēl, pēc uzrunas paredzētais Dievs, Karkiipa, Tonija Kalve, kā arī f^u svētr Latviju atskaņojums Reitera ko« ra izpildījumā izpalika it kā laika trūkun^i del. > jofkas ev, lut. draudzes koris Bruno Sk uUcs vadībā. īss raidi jums notika arī :Spānijā.7_. (Beigas 6. Ipp) EDāaiņaM^^ancholiskā valša ska- Paleicotics latviešu centrālo orgāni-ņas 18. nov. precīzi 12,55 ievadīja Lat--zaciju. kā ari atsevišķu personu ieviešu centi, padon^es Vāci jā prieki-; rosmei, dažādu valstu presei bija pie-sēža mag. iur. Ad. Slīdes vācu valodā j sūtīti konspektīvi raksti Latvijas neteikto runu Stutgartes raidītājā. AI-ļ atkarības proklamcianas atceres gs-tēlojis iaiinigajam nealkaribas ļa^^^^^ kas daudzviet bija arī plaši sekojošo latviešu tautas dēšanu ceļu [izmantoti. lASAK Afi SALMlhrU - wSk»«. nieka 9»īU» !^u|ofk& . . . 3 tpp 1 UlUBEtE GAfDA tATVtEiU JAU-NIBSVS — žurnāH i«wn4la«l m, p^Mulē: . X - , :..-: \; s/lpp. @ DI2GABA SVrrKOS ~ A. T«mt|. raktu par prof. p, Jurevjēu 6. Ipp. BtA^BATOtUASi® STĀVUS ZEM Z ^ E S —"' j»uoSi ^•doftļu at^/m* fftktka* / 10. tpp. ©MASKAVA PASnPtlNA MASU MTUtABIZAdJU tpvknoU» «fmv j«s, flotes un iviAcji*» p»l!^o/9««'zS'' dfis . . . V. \ - V • - 10. Ipp. KAS VĒL NAV PAGUVIS, LAI NEAIZMIRST visi šai akdjl z i ^ t l ē lldzdcļj ieplQdIs vienīgi Ar e j ā s i nf o rm ā c i j a s f o n d ā cīņai par Latvijas brīvību. Arējās tnloisidias fosds, <2S«| Auguiī/Jotf h. Otimold. Uigŗar, B1 0- i lllif^^-^:^-; %1 ^ >r - r 3„ „ J, / •• MIK ļHiii - . 5 1 5^ I K - 1 8 ' ' m I i'iSļhītii"^! ^ff i4iī iž ti"~ "n*! li iiiiiSiSi&iiliSl 1^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 24, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-11-24 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari511124 |
Description
Title | 1951-11-24-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
I i i »
h testorShtt
^oltH.'-bieži
ļ i p » « , : :s
gada
,?« «uto »
i i i
lel.'^bruņoSļBS»
te esot Sl'S'
NkSaau srib . 0 0 , 3 .
t' Sl"
I Vietas pMauie pat8i6jm{ .
M ē j o t B r z i l i j a v e c S ' f f i
brodukaja'tļirpinaaugi '
babalos VajSavas valdlbi^ ļ» ļj.
Iļmtlem .partijai funkcioBamiB i
lijas vienības. PartizfinM iii^ ;
ļ ie zemnieki. >
l^echoslova^jai kaja^„^
Ikmeņogļu un lOdas taktiivte.
Ida ts. tecļmlsķl pallgdiejeju
ļedz atalgojuma, la^dz ejtl «ņl
i ķ i ŗ a s no cļvllajlem kalnralUea.
min Īstais iemesls aav vii dir*
ikums,, b^t fio karavīra nj^iiti*
IrStōras cenifirtf AoļtnimlciļS
nca: Valdības mDulu imiiķt
brāņu'bija ASV pjīģ. gjdab^i-^
mp-reizi bija pSīsnlegta Snilļ, ;
k par. 50.000 luterticīgo M '
ļosjpavaiiojuSi ASV iec#)ii
Irt latvieSi^ igauņi un unglk
ļrlnls9a atgrleSanai Vficijai ^
uyē par. .Bonnai' valdlbii ^
adomnieku", kaut ^ ari .
nclera i un tagadSl&' ,biiiidti> ;
iakie uzskati daudzoi jautlj^' '
im ^ samazinājies' koniMvo ' I
l u apakšnamā, vēl nmih\i\
ļnslejā iegūstot sttfidnieU '
LiformSi vairākos prlvfitdilvok' |
etumu sektoros Hitlera pKkii' I
bri slepeni atzIm^loSl Kittari |
benfi ' rīkotā puča lijauliJm ļ
Udolf^Hitler*' pifidariflie Cfr I
fsS.palikt uzticīgi, kautailnfr |
brlaboratofljās SinklaSijS, Ķloi< |
bēdzēju ziņām, strddfilot Mti j
ļPonlekorvo, kas n^klaltti pj- |
blkatastrotā pie MiacaaoM no- |
ļ smagi'ievainotas itliipat, U i
jotas daudzas * p8i»Qiws. Nj*
b . pārmiju dē( pifaiiefj
ļārt,ar strādniekiem, pilna f ;
teču . vilcienam. ;
ferehcē Zalcburgā, p«c ymvi
f info^ācljas, iiesen šatlkusieJ j
Urilti^u,' franču, iita|u. juSO' ;
b .'Virsnieki, lai pāVrunfito
bardzību uzbrukuma gadljof.
I problēmu. . •
Ļs rezervuārus, n o , » ; ,
, iegūst pilsētas 8 milj. *
pmāk 24 stundas diēnS jw
[āžu un atombumbu ^
Ipļšas bruņotas paliuļa».-
loloģijas. profesors,
I ipzadzējs bijis Kalifoi^ ^
vils Netlers. kuŗS UB :
L^mlgu mīlestības
L «z Helgolandl pa gab^
l un nozaguSi ^m^^ J
rL ēj,4i0. Zjūadgžliu cīstīagria »da rb^ji« ^r«
novērtēt^'uz 238.00^
L torohlto nesen,iejwl^<*2'
, nepiedzīvotā student^^^^
ļ a aizkavēt JAp8M» «P"™*
L s ministrs. iece«^^^^
ULņ šikkāodvrse izējā Stalm'af ^^^^^
I pMstjuSaUil^ji;
[i, smagiikais kopš i»»'^
riedzlvotāji. pfirplfl'tot'P^.
ļasairies., , Hftkla#*
| , atzīstot sporta ŗŗ^^,^
b v ē un^i^orad^l' \Uu. l^»»'
Fļim enpeair un«> ^re«liģkisk!a5jieem^» r
i • J ' j T i * kfiduBbufflb*
[.viScijas .aWv.tS
,, kad tā valraM'S
'ģakos noziegumus. ..^ ^j,)
Ļ ..goda lieta .
LATVIA
Latvian Newspape7
Nr. 74 (518), Nov. 24, 1951
Publisher;,Vilis Janum':j, (21a) Au-gustdorf
b. Detmold, Lager, Germa-nyj
Phone Augustdorf 02.
Editorlfll and Business Office:
(13b) G»afenaschau, Obb., Regl©.
rungslager, Germany.
Pfinter: Weilheimer Druckerel
G. m;b H., (13b) Wellheim, Obb.,
Germany.
Published once weekly. Circula-tion
7500 Sponsor — International
Refugee Organizatlon. — Mem-bership;
Association of the Free
Press.
Wr. 74 (518)
Sesldiea« 195t^g. 24/ nov
t u l k i e m nedēli tvstdiekas
Udevēj»: UtvieJu cenulļlā ko
mittja Vācijā,
Galv. tedaktort: Māksit
Apgāda un {«dakc^as
(llbV GrafenaKhaa. Obb;,
runfltlaaer» G«miav
An^Uja» ledakcijdi vAdltāj»
V. SkaUāns, 3, Proīpect PUc«»
Oiild'i HiU; london N. \V. 2,
EngUnd; tālr. HAMpstead pttu.
AutUālijai redakcijas V ^ t i tK
A. Sait». 18, Undea Avenu^ VVes^
dourea. EaUarat Vic. At stratia
DotlUa
adtm:
R«jie-
, Vēl plašāk un iespaidīgāk kā iepriekšējos
g^dos latviešu tTimdinieki
vifā pasaulē atzīmēja savas valsts
dibināšanias atceres dienu. Kā Vācijas
nometnēs, veco ļaužu mītnēs, sanatorijās,
sar^u un diarba vienībās,
la art dlw Eiropas UTI aizjūras zemju
lielēka/jos un miazākajos latviešu centros
notika svinīgi dievkalpojumi,
svēi&u akti, koncertd. vai citi s'arlko-jumi,
kur blakus; latviešu trimdiniekiem
Latviju godināja ari mūsu kaimiņtautu
pārstāvji uc. tauitu viesi, liķ-
(lanii plaši izskanēt • kā Latvij/as patstāvība
gadu slavai, tā sekojošo
sinagoļ pātbaju |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-11-24-01