Bavarijas Latviesu vestnesis, November 24, 1951

              •a
10 L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 24. nōveml/r!
" • ••••• • • : . .
^.j.i;^^.,;.... • : ---ļ J . " ^ ^ >"V-":"- '^r-^'^l n
vacn
Kanberas valdība uzaicinājusi Rie-
• tumvādjas valdību nosūtīt uz Aus-
- trāiiju -delegāciļju, lad apspriestu vā-
' ciešu ieceļošanu, Austrālijā. Kā pre­ses
konferencē izteicies Austrālajas
imigrācijas mmistrs Holts^ Rielum-
Vācijai piedāvāšot imigrācijas no-līguimiu,
līdzīgu tiem, kādi jau pā­rstāv
ar Itāliju un Holandi. Tas no-
' zlmēr ka transporta izdevumus līdzī­gas
daļās segtu Austrālijas valdība,
iRietirnvācijas valdība un pasi izceļo­t
a i - ' ,
Siiils dienās no Bremehes uz ASV
devās pirmais lielākais (120 personu}
traīisports ar „tautas vāciešiem" no
Austruflfielropas. Kā ziņo vācu prese,
, tagatd atcelti ari ieceļošanas ierobežo-jumi
agrākajiem ieroču SS piederī­giem
'līdz „hauptštu'nwflrera*' pakāpei
ieskaitot. Miinchener Merkur izsaka
-iaubis, iraii līdz nākošā gada jūlijam
; izdošoties piepildīt Sav. valstu paš-
• reizē jā DP ieceļošanas likumā pate-dzēsto
Vrtautas vāciešu" kv.oti —
54.000 personif, kaut arī tikko papla-liiiāta
visu šo vāciešu izceļošarias
nonietne Karlsfeldā, Bavārijā. '
NEDEļAS POLITIKA ĪSUMA
Latvijas valsts.
: < (Turpinājums no 1. Ipp.)
jm, kais nākošajā dienā sanāoa nacio­nālajā
kongresā. '
/ V a š i n g t o n ā 18. novembri sūt­nis
J . Feldm»anis rīkoja pieņemšaniu
ASV valdības, diipļomātu un latviešu
sabied'rlbas pārstāvj iein; ierazd/amiies
- at! Valangtonas latviešu svinīgajā sā-
, liāksraē, kuT teica svētku ruimi.Ņ'U-
: jorkas latviešu svinīgiajā laktā 17. no-
' V^mbrf rumāja Amerikass latviešu ap­vienības
vioepdekšsēdis Ev. Frei-
VMds, bet sekojošā koiicertā piedalī­jās
K. Brante, V; Ziedonis, LŅāruihš
un.V. Meļķis, kā ar! Ņujorkas latvie­šu
ev. luīt. draoidizes Jaukts un Dau-
^ ga'vas Vanagu vīru koris B. Skutltes
' vadtba. ,
T 0 r 0 n 10 latviešiem pēc kopēja
dl'ēvkalpojumia Sv. Andieja baznīcā
akts, ko at-
N. Braisons,
turpat notika arī svētku
klāja ģenerālkons»uils R.
b6t svētku runu teica latviešu nacio-
' nālās apvienības Kaniadā^l^
Breņķis. Runāja arī jauniecelotāju
draugs Dr. B, K. Sendvels. Sekojošā
ķoļdoertā piedailjās solisti un Dainas
k^iris. Montrealas^ latviešu i\^tģajā
kkil runāja konsuls V. Tomisoris, bet
; koncerta daļā piedalījās L. Ķarlsone,
ļsj iVaktovska, A. Vērendeks uc. nlāk-sUindekl.
Padomju delegdcija
Pag. trešdienu no AitorijāsviesnI
cas Minchenē, trīs balti lakotu ameri-kāiju
miilitārās policijas automobiīu
"^skortēts, ceļā devās S^dlindrlgs
tiorch llm/uzins, Tajā sēdēja trīs sa­niknoti
padomju amatvīri: padomju
koritrolkoihisijas Berlīnē rep|triācijas
nodaļas vadītājs plkv.Veršiņins, pa­domju
ģenerālkonsuls Berlīnē Naļi
vaiko un plkv. Jakubovs. Tā bija pa
domju speciālā misija, kais piedalījās
amerikāņu i tiesas sēdē Minchenē, kur
tapa spriests par vairāku IRO gādībā
esošu bērnu tālāko likteni. Pēc krae
vu apgaivojumai dažu bērnu vecāk
esot padomju pavalstnieki, kādē
bēi-ni būtu repatriējaim. Vēstules
kiiŗas bērniem bija rakstījHišasnoPad
šavientbas it kā viņu mātes, tomēr
^likās apšaubāmas.
Tiesas sēdē otrdien padomju pār
stāvji atteicās ievērot amerikāņu ties
neša norādījumus par tiešas procesā
, kārtību uji izpildīt dažas formalitātes
- un deli&gācija protestējot atstāja sēdi
Nākošajā dienā krievi mēģināja iegu
atļauju apmeklēt bērnus IRO mītnē
Fēldafingā, bet augstā komisāra pār
fstāvis norādīja, ka bērnus varēs sa
stapt un brīvi runāt nākošajā tiesas
: sēdē ceturtdien. Tad padomju dele
gācij a pro testēdama atstāj a Mncheni
P A D O M J U MIERA PIBDAVAJUMI
lotc(flaa loTeleiska
dtied savu sirēnas
dziesmu.
%
W^8tf&ļi8čh6 Nechr. ļ
Minsterē
Sarunas starp Rietumvācijas val­dību
un rietumu sabiedrotajiem par
līgumu, kam jāaizstā'j līdzšinējais oku­pācijas
statūts, pagājušajā nedēļā
Bonnā pagaidām pāTtraukbas; šīs ne­dēļas
vidū tās turpinājās Parīzē aug­stākā
instancē starp bundeskancle-u
uji 3 rietumvalstu ārlietu resoru
vadītājiem. — Bonnas politiskajās
aprindās valda pārliecība, ka Parīzē
zdosies vismaz principā panākt vie­nošanos
par jauno llgiwnu \m nepie^
ciešamajiem blakus no/līgumiem. Sai
sakanbā īpašas cerības liktas U7
AdenaBeira-Ečesona personīgās satik-šainās
rezultātiem, kas notika dienu
)irms kopējo četrvalstu sarunu sāku­ma.
Aptuvena jā konferences darba
cārtibā: vSl neatrisina tie j aiitā j umi
aUBajā līgumā, Eiropas aizsardzības
coplibais; veidošanas gadtaj apstākļi
austruanjoslā sakarā ar iespē
vēlešanāin visas Vācijas mērogā, kā
arī iespējas Eiropas 'politiskai koordi­nācijai,
papildus Šumiana plānam
saimnieciskajā un Plevēna — militā­rajā
plāksne. —>Kā paskaidTojis
Rietumvācijas delegācijas vadītājs Pie­vēma
plāma valstu Parīzes sarunās
Teodors Blanks, Eiropas aizsardzības
copība sodas izveidoties Bonnai pie­ņemamā
garā, bez jebkādas diskrimi­nācijas
iepretim Rietumvācijai. Eiro­pas
lairmijai nebūs savas virspavēlnie­cības,
, bet gan aizsardzības pārvalde
ar komisāru poekšģalā, ku|a postenam
par nopietmāko kandidātu uzskata
j»as bijušo ministru prezideritu,
iS padomes konsultatīvās sapul­ces
priekšsēdi Spāku. Arī, Rietum-^
Vācijas bruņotaijiem spēkiem tādēļ ne­būs
s«iiV'a virspavēlnieka, bet ganīpešs
ministrs Eiropas aizsaTdzīfeas jautā ju­miem.
Rietumvācij ai, tāpat kā citām
Ptevēna plāna valstīm, būs tiesība uz-trīs
diažāda veida diivīzij<is —
tanku, kājnieku un jauktās, kā ari pa­šai
savus taktiskos gaisia spēkus.
Riet'umivalstīs vislielāko ievērību iz­saucis
fakte, ka Bonnas valdība-bei­dzot
nolēmusi iesniegt nule dibinā­tajā
Satversmes tiesā sūdizību pret
abam radikālaijām partijām, kas ap-o
vācu demokrātiju — ko-optimistu
cerēto pagriezienu padomju
UN delegācijas nostājā. Višinskis no
jauiua kategoriski noraidīja rietum­valstu
atbruņošanās priekšlikumu,
kaut arī vairāki rietumu vailstsvirl ar
ASV ārlietu ministru Ečesonu priekš­galā
bija viņu uzaicinājuši tos vēl-reizējas,
rūpigtas pārbaudes rezultāitā
pieņem/t. Tā kā UN kopsapulces darbs
pašlaik notiek dažādās komisijās, rie-tumvailstai
atbruņošanās priekšlikumus
kopā ar padomju „miera plānu" tagad
apspriedīs attiecīgā komdsij a, lai vē­lāk
nāktu ar savu ieteikumu plēnu­mam!.
Nesatricināms o^tinīists attiecī­bā
uz miera izredzēm joprojām pa-licas
ASV prezadenits Trumens, kas
pašlaik pavada aitvaļinājumu ameri­kāņu
flotes atibailsta pUmktā Kijvestā,
Floridā. To Isladcigi pārtraucis, lai
demokrātu partijas vāfdā ievadītu
1952. g. prezidenta vēlēšanu cīņu,
Trumienis no jiauna izteica pārliecību,
ka ASV izidosies aizkavēt trešo pa-saōDles
karu. — Plevēna vadītās Fran­cijas
vail«dlbas liktenis nedēļas vidū
karājās miata galā. Tikai ar 247 pret
229 bailsīm tai beidzot izdevās ie­gūt
uzticības votumu. Nacionālajā
saipuilcē pirms nobalsošanas izcēlās
lielāks tracis, kad kāds labā spārna
deputāts aiciriāja valdību dairīt galu
nCiniskā konditora" nievām par cī­ņām
Indoķīnā domāits bija komu­nistu
vadoniim^ķld, Tas stiprināja
valdības pozicijas.
ITĀLIJA:
Negaisa un plūdu posts ItaMjS pa­gājušajā
nedēļā gājis plašumā un kļu^
vis par vienu no lielākajām šl gad­simta
dabas katastrofām visā Eirppā.
Po upei pārpilūstot, ūdens masas 16 km
platumā virzījās uz Adrijas jum, ieslē­dzot
trešo daļu no 32.000 lielās Adri­jas
pilsētas iiedzivotājiem. Viņu eva­kuācijas
mēģinājumi beidzās nesek­mīgi.
Līdz šim prkana un plūdu re­zultātā
galu daibūjuši 200, bet bez
pajumtes palikuši ap 200.000 iedzīvo*
tāju. Pēc ''pagaidu vērtēj'umiem Po
līdzenumā nod/arifcie zaudējumi/
sniedz 200.000 miiljardu liru resp. 1,4
miiljārda vācu marku.:Pāvests Pijs XII
radiōrunā uzaicināja katoļus visā pa-mūnistu
partiju un — SRP Rēmera
valdītājiem neonacistiem. Vaildibasavā
sūdzībā, balstoties uz satversmes 21.
paragrāfu, prasa abas partijas kā pret-likumilgas
slēgt. Iekšlietu ministrs
Lērs, paziņojot kabineta lēm'umu, de­klarēja,
ka nākotnē vaMIba darīs
visu iespējamo demokrātiskās iekār­tas
pasargāšanai, izmantojot visas
satversmē deklarētās •tiesības un pie­nākumu
®.
F R A N C I J A ; '
Malntais kaķis, .kas iepriekšējā ne­dēļā
pēkšņi parādījās Saijo pils sēžu
zāilē un ko Francija uzskata par se­višķi
labu zlmii, tomēr nav atnesis
saulē palīdzēt plūdu katastrofās cietni-šajiem.
Kā norada lietpratēji, paies
vismaz vairāki gadi, līdz Itailijas ap­gādē
ar pārtiku visai nozīmīgais Po
līdzenums sasniegs savu agrāko aug­lību.
ĒĢIPTE:
Pēc ,,niadfonilas cīņas dienas" de-nionstrācijām
Aleksandrijā, Imaildjā,
Kaiiiro un citās Eg^ptes pilsētās noti­kuši
divi ja^i sttarpgadājumii, kas
britu-ēģdpti^u konfliktuv ievērojami
paasinājuši. Ielu cīņās Izmaalijā kāds
britu civliists un trīs ēģiptieši ievai­noti,
kāds britu virsnieks dabūjis g^a-lu,
bet Aleksandrijas tuvumā ēģip­tiešu
policija piespiedusi nolaisties
kādai britu kara lidmašīnai. Ēģiptes
valdība atteikusies apstiprināt divu
Eiropas diplomātu akreditēšanos, jo
tie attiecīgajā rakstā nav uzrunājuši
Faruku kā Ēģiptes un Sudāmas karali.
Toties starpdadkā Kairo atzinusi Bon­nas
.valdību un pacriņojusi, ka tu­vākajā
liaikā izniainis ar to dipilomā-tiskos
pārstāvjus-, Padzē joprojām tur­pinās
mēģinājumi pierunāt Ēģipti ko­pā
ar citām arāfbu valstīm pieslēgties
kopējā aizsardzības sistēma Tuvējiem
austrumiem, Ipaš^u aktivitāti izrādījis
jaunais britu ārlietu ministrs Idens.
KOREJA:
U N ēel^ācijļa, lai lauztu pašreizējo
burvju loku pamiera sarunās Korejā,
nākusi klajā ar priekšlikumu izbeigt
18 mēnešu ilgo fcaŗu šajos Ziemsvēt­kos.
Sabiedroto delegācija ar mieru
piekrist demarkācijas līnijai, kas at­bilstu
pašreizējam frontes stāvoklim,
ja komunisti siavukārt būtu ar mieru
panakstiit vienošanos par kara, dar­bības
izbeigšanu 30 dienu laikā. Kāds
U N sarunvedējs deklarēja, ka pa­miers
Korejā šodiiein šķiet tuvāks ne­kā
j ebkiad. Ziiāmeļkorejias ārlietu mi­nistrs
krizes atrisināšanad griezies pie
U N spēkiem ar 4 prasībām — neka­vējoties
pārtraukt kaujas darbību, ab­pusīgi
atvelkot kipaspēka vienības 2
km aiz frontes, raddt demilitadzēto
joslu, atvilkt no Korejas visu āi^mju
karaspēku un sodīt „kaŗa noziedznie­kus",
kā ari pret civiliedzīvotājiem
no55iegušos. ^ G. G.
Kā ziņo Stokholmas Newsletter
from behind the; Iron Curtain, no di­viem
dažādiem avotiem saņemtas sa­skanīgas
informācijas, ka kominfoi-mam
Bukarestā esot iekārtota īpaša
laboratorija visādu veidu banknošu
un dokumentu viltošanai. Tā novie­tota
spiestuves uzņēmuma Scynteia
atsevišķā ēkā. Šī spiestuve ir viena
no lielākajām Eiropā un ražo lielāko
daļu no visām komunistu propagan­das
publikācijām, ko izplata šaipus
priekškara. Viltojumu labo-a
rūpīgi apsargāta, un. tai pašā
ēkā iekārtoti pat dzīvokļi techniskiem
darbiniekiem, kas bez apsardzības ne-,
drīkst atstāt novietojumu. Ķā ziņo,
laboratorija nevilto dolārus un angļu
mārciņas, bet franču un beļģu fran­kus,
spāņu pesetas, itāļu liras uc,
dibinoties uz apsvērumu, ka viltotu
naudu vieglāk izplatīt inflācijas ze­mēs,
kur katru naudas zīmi saņēmējs
tik rūpīgi neapskata. Banknotes no­viltotas
tik labi, ka tās var atšķirt
vienīgi lietpratējs. Tās.izsūta uz ār­zemēm
prāvos saiņos, kopā ar propa­gandas
literatūru. Lieta nākusi zinā­ma
Scynteia strādniekiem, kad labo­ratorijas
ēkā izcēlies ugunsgrēks un,
glābjot iekārtu, pagalmā uz laiļcu pa­rādījušies
ārzemju banknošu un jau­nu
ārzemju pašu saiņi. Tikai pēc tam
policija strādniekus padzinuši 6o der
gošās ēkas.
Savos memuāros par otro pasaules
karu Vinstons Cerči>ls, atsaucoties uz
savu sarunu ar Cechoslovakijas re­publikas
prezidentu Benešu 1944. jan-vāiī,
Mar.akešā, pastāeta par šī valsts­vīra
lomu Pad. savienības maršala
Tu-hačļBvska sazvērestības atklāšanā.
1935. g. Hitlers licis saprast Bene-šam,
ka Vācija neaizkārs Cechoslo-vakiju,
ja Benešs garantētu, ka vācu-franču
koflikta gadījumā Cechoslova-kija
paliks neitrāla. Uz to Benešs •at­bildējis
izvairīgi, atsaucoties uz Ce-choslovakijas-
Franoijas savienības lī­gumu.
1936. g. rudenī augstākās vācu
militārās aprindas informējušas Bene­šu,
ka tam jāpasteidzas ar Hitlerā
priekšlikuma pieņemšanu, lai sagla­bātu
Cechosilovakijās neatkarību, jo
Pad. savienībā briestot notikumi, kas
Cechoslovakijas neitralitāti Vācijai
padarītu lieku. Sl ziņa padarījusi Be­nešu
nemierīgu. Viņš sācis ievākt in­formāciju
uņ noskaidrojis, ka ar pa­domju
sūtniecības Prāgā starpniecību
notiek slepenas sarunas starp iespai­dīgām
antistaļiniskās opozīcijas ap­rindām
Maskavā un Vācijas valdību.
Vecie komunisti ar Zinovjevu, Rade-ku
un Buhārinu priekšgalā noorgani-zējuši
sazvērestību ķdķā ar sarkanar-mijas
ģenerāļiem, lai gāztu Staļinu un
nodibinātu Krievijā jaunu režīmu ar
vāciem draudzīgu orientāciju.
Visu par šo sazvērestību ievākto
informāciju Benešs nekavējoties no­devis
Staļinam. Pēc paša Benesa ap­galvojuma,
viņa ziņojuma rezultātā
sākušies veco boļševiku tiesāšanas
procesi un sarkanarmijas augstākās
vadības „likvidēšana", sākot ar sa­zvērestības
dvēseli — maršalu Tuha-čevski.
Tā vācieši ar veiklu provokāciju
sagrāva sarkanarmi jas vadību, iegū­dami
sev izdevīgāku stāvokli tālāka­jās
slepenajās sarunās ar Staļinu, kas
beidzot vainagojās ar Pad. savienības-
Vācijas draudzības līgumu. Bet Be­nešs
nenosargāja Cechoslovakijas ne­atkarību
ne Hitlera, ne Staļina varas
priekšā un nomira kā vilšanās sa^
triekts gūsteknis savā čekistu ap­sargātajā
pilī.
LIboratoriļas 20^^^s^
zem zemes
Rietumiberiīnes laikraksts Montag-
Edio sniedz kāda bij. vācu kaŗa-gūstekņa
stāstu par pieredzējumiem
slepenajā padomju "atomrūpnieclbas
centrā Atomgradā, kur viņš bijis ver­gu
darb^sta-ādnieks līdz 1948. g. bei­gām.
Tikko pēc kara augusi saspīlē­jumi
ASV un Pad. savienības starpā,
no Sibīrijas koncentrācijas nometnēm
uz Atomgradu nosūtīti miljoni ieslo
dzīto, lai šo pētniecības un brūnoša
nās centru padarītu drošu pret atom­bumbu
uzibrukumiem.
Pēc minētā gūstekņa ziņām, Atom
grādu tās milzīgo apmēru dēļ dēvē­jot
par .Gigantsku. Trīs galvenās
Atorngradas sastāvdaļas 'atrodas Tan-nutuvas
republikā, tuvu Mongoli jas
„tāutas republikas" robežai. Atom
grāda Nr. 1 .atrodas dienvidos no Si-birijas
Kuzņeckas baseina, Alta ja
kalnu pakājē, Atomgrada Nr. 2 ap
1000 km tālāk austrumos •— ziemeļ­rietumos
no Irkutskas, Baikala ezera
tuvumā, bet Atomgrada Nr. 3 starp
abām iepriekšējām.
Visas padomju atomla'boratorijas
š 1948. g. vada pasaules atklātī­bai
nepazīstamais vīrs Vladimirs Mo-chorkovs,
kam palīdz* liels skaits
vācu zinātnieku. Atombumbu ražo
šana notiek Atomgradās Nr. 2 un
Nr, 3, bet Atomgradu Nr. 1 gūsteknis
savā stāstā apzīmē par visas Pad.
savienības nervu centru atomkara
gadījumā. Tur esot iekāriotas pla
šas laboratorijas pat līdz 20 stāvu
dziļi zem zemes. Tur kara briesmu
gadījumā paredzēts pārcelt no Mas­kavas
svarīgākās ministrijas un mi­litāros
štābus. Stāsta, ka ari Staļinam
Kremlī esot personīgs pret atombum­bām
drošs bunkurs. Atomgrada, kā
tālāk stāsta vācu gūsteknis, apjozta
nocietinājumiem, kazarmām, lidlau­kiem
un sarkanarmi jas triecienvienl-bām,
kam šis atomkara centrs jāaiz­sargā
kara gadījumā. Pret spiegiem
un sabotieŗiem territoriju sarga vai­rāk
desmit kilometru dziļumā sadalī­tas
NKVD karaspēka vienības,
Iesūdzēt KremU UN par depcļrtāeljāfii UlvlU,
izmantojot kā apsūdzības pierādījumu aij.
vesto sarakstus, ASV valdību \ 18. nov. uz-aicināja
Latvijas sūtnis ASV Jūlijs Feldmanit
— ziņo lielā amerikāņu preses aģenlūrt UP, /
sniedzot informāciju par 30.000 latviešu de­portāciju
1941. g. sensacionālā ietērpi ļ un
piemetinot, ka ASV oficiāli atzīst mūsu sūt­niecību
Vašingtonā. ; I 1 :
Vācijas remlUlārizāciJu neapspriedis At-lantika
padomes konferencē, kas sākās 24.
novembrī Romā. ļ i
Par ASV vēstnlelHr Maskavā Bl^a Keika
vietā prez. TrUmens nodomājis d|Izumā iecelt
pazīstamo padomju jautājumu -^^eciāl
Džbrdžu Kennanu. ļ
pārmaiņas Frankovalflbā sagaidāma» drī­zumā.
To rezultātā ārlietu resoru no Ar-tajo
pārņems pašreizējais vēstnieks ASV
Lekveriko.' . • • :/";ļ
„Tikai ar Auslnunelropu iespējams radīt vie­notu
un pilnīgu Eiropu", kādā parlamentārie­šu
sanāksmē Strasburgā deklarējis vfiču so­ciāldemokrātu
pārstāvis Eiropis padomē Kar-
Ip Smids. • ; : ' • . ' : ] ' -
Jūsmīgi apsveikls Kairo Irānas ministru
prezidents Musadeks, kas atceļā no: Vašing­tonas
už Teheranu Ēģiptē uzturējās 4! dienas.
Lielu sašutumu amerikāņos izsaukiisi ziņa,
k!a 6000 no 11.000 Korejas frbntē hci vēsts
pazudušajiem ASV karavīriem Ziemeļkoŗejā
noslepkavoti. /ļ-l.
Virs Jugosiavijas pazudusi ASV traņiport-lidmašīna.
'V'} -i',-,:,
starptautiskā glāl)šana8 komiteja, iļfi sau*
cas kāda amerikāņu labdarības orgeļniiicljai
nolēmusi savākt 2 milj. dolāru U pollUsko
bēgļu nometņu ierīkošanai ^n uzturēšanai
dzelzs aizkara tuvumā Rietumvficijfi, ļ ;
„Austrumvācijas Virslīgas futboliiUem nav
nekā kopēja ar amatierismu," paziņoja kāds
Rietumberllnē iebēdzis Leipcigas sporta ko­mitejas
loceklis. Lielākā daļa Pīka valsts
labāko „amatieru" saņemot algu salādas
iestādēs, kur tie nedarot nekā, un bei tam
v ē l 5 0 marku par katru spēli.
Civilistu deportēšanu no pierobeias jdilāsi;
saskaņā ar jaunu dekrētu, var izdarīt Polijas
armijas virspavēlnieks maršals Rokospvskii,
tāpat noteikt jaunas aizliegtās joslas, ļ tādai
Polijā jau ,pastāv piekrastē, padomju kara­spēka,
novietojuma rajonos un jauno urāna
raktuvju apgabalā Lejassilēzijfi.
Tikai 30 PdUjas Žīdiem šovawrizde^ ii-ceļot
uz Izraēlu. Tie pa lielākai daļai Ir
invalidi utt., jo pārējiem ieceļo­tājiem;
valdība liek šķēršļus, īpaši, Ja tie '
bijuši kādā nozīmīgākā posteni. Ģimenei
līdzi ņemt neļauj. i > . ļ
Pārtraukt l)ekona eksportu un pārkārtoties
vienīgi uz gaļas konservu ražošanu padomju
armijai drīz vajadzēs poļu bekona fabrikām.
Bekona eksports uz Angliju caur Gdiņu jau
visu laiku mazinājies. ?
līidzu, neaizmirstiet tos, kas vēl palikt
viņā pusē," teicis apsveicējiem miljbnals Ei­ropas
DP, čechs Ranecajs, izkāpjot Amerikas
krastā. ViņŠ ir ari pēc skaita 280.571. DP,
kas izvietots Sav. valstis IRO programmai
ietvaros. ; /'
380 zemūdeņu ir Pad. savienības Hotē,
pēc britu br\iiņoto spēku gada grāmatas Bras-sey's
AnnuaJ vērtējuma, bez tam^liO-viem'-
ūdeņu atrodas būvē. Patlaban Kremlim esot
zem ieročiem ap 2,8 milj. viru, bet -kara v
gadījumā 2 mēnešos varētu mobilizēt. 300 psļ» f
domju divīziju. \ ^ ^ ^ - - . I ^ " •
Hitlera mītnes atliekas-.Oberzaicbeigā,
Berchtesgadenā sāka noārdīt pag. nedēļā,; iē-priekš;
brīdinot . policiju novērst eventuālu
fanātisku nacistu iejaukšanos,
„Mātes-varones" titulu un ļpallu ordeni
turpmāk saņems rumānietes ar vismas 10
bēr.niem..
100 kg smagu torti un 116.000 dot. pensijas
fondu savā "21. dzimumdienā saņēma lldj Šim'
vienīgais no Korejas kara amerikāņu Invali­diem*
ķanr amputētas abas rokas un kājas
~ dižkareivis^ Smiss.
Ziemas sporta sezona Bavārijā atklāta Cug-Špicē.
Bavārija šo sezonu sagaida 150.000
viesu. . I .
Pēc Ziemsvētkiem Iznākšanu pārlrauki ar
amerikāņu valdībais līdzekļiem izdotais, ftlprl .
izplatītais vācu ilustrētais žurnāls Heute.
Drenas laikraksts Die Neue Zeitung unmēueš*
raksts Der .Monat, ko tāpat izdod par ameri­kāņu
valdības līdzekļiem, iznākšanu turpinās.
Vācu un citii tautību lidotājus, kā^ziņo Ho­landes
preses birojs ANP, meklē Indonēzijai
gaisa satiksmes sabiedrība. Lidotājus pa­redzēts
apmācīt Holandē.
Eslingenas pilsēta uzvarējusi prāvo pret 6
pikantu vācu ..magazīnu" apgādiem, kas ie­sūdzēja
Esi ingenu par aizliegumu uz pilsētas
zemes celto kiosku īpašniekiem tirgoties ar • .[
šiem izdevumiem. Eslingenas piemēram tagad
sekojušas vairākas citas Virtembergas Bade-nes
pilsētas, aizliedzot uz pilsētas zemei
pārdot jaunatnei kaitīgus izdevumus. : ^
^ Pastiprinātu kafijas kontrabandu no BraiiU-J
jas caurGdiņas un Dancigas ostu un Vācijas "
padomju jpslu komunisti iepludina Rietum-berlihē,
kiir pārdod par 50 proc. zem oficiā­lajām
cenārh, lai iegūtu vērtīgās rietumvācu
markas, • -.'ļ
Istabas ar spoguļiem grīdas, sienu un grie-stu
vietā Cechoslovakijas cietumos izmanto-jot
par psichiskas spīdzināšanas līdzekli no­pratināšanās,
— liecināja čechu advokāts Dr.
Polaks Ņujorkā, kas 8 gadus pavadījis komu­nistu
cietumos. : ; - :
Vājas seljmes ir Varšavas valdības mudina-jumiem
poļu zemniekiem pārcelties uz ieti
apdzīvoto Aūstrumprūsiju un Pomerāniju,
piesolot poļiem privātīpašumā bijušās vācu
• saimniecības. -
Snorchela tipa padomju zemūdenes ieradu­šās
Rostokas ostā un nodotas Austrumvācijas
tautas policļja.s rīcībā.
„Cecho8lovakija. līdzinās pārkarsētam tvai­ka
katlam, kas kuru katru brīdi vair eksplo­dēt,"
raksturodams stāvokli, izteicās kāds
nule Bavārijā ieradies politisks bēglis.
SarkanarmJJas pieminekli Hindenbtŗgā (AugS-silēzijā)
mēģināja uzspridzināt poļu( partizāni.
Piemineklis stipri bojāts. NKVD apcietinā­jusi
ap 150 personu. . •
Pad. savienības bruņošanās rūpniecības
Jaunākais ^Šlāgeris" ir raķete V 7, — ziņo
vairāki vācu laikraksti. Tā esot daudz spē*
cīgaka par vācu V 2, jo apgādāta ar trīs- .
pakāpju dzinējagregātu. V 7 maksimālais li­dojuma
tālums esot 4000 km. Masu produk­cija
sākšoties 1—2 gadu laikā.
Par „riebIgo rietumn kapitālistu bezkaunī­giem
meliem'
domju māk
operas prīma
reāte Galina
viņa lietojot
ķes un triko
kas izdomāti, lai kaitētu pa-linieku
reputācijai, Maskavas
ālerlna un Staļina prēmijas lau-
Uljanova nosaukusi ziņu, ka
amerikāņu ražotas nailona ze-veļļi.
Vairākos Pad. savienības
laikrakstos- ievietots viņas zvērests", ka
vienīgi Maskavas Sarkanās austuves" ražo­jumi
atrodami viņas pūrā".
ii i / - w