Bavarijas Latviesu vestnesis, February 5, 1949

              L <*^-'^<.-.'ijHH..,.iVt'--}...-
Iii
mi
liii
i
3
I
M1i
i
It « 1 *
mi-ucrtm
iJ^*^ ieveroša-
»Q$ Iespējams. Ztoatajl
4^i§V diplomātiskJo par-
..-iĶttleksmjti izpratne^.
1
1^
It,]'
Ī;<,U
1
,vāj&itadarab>emj
^ fesfcām «n ^^^^^ļj
I» i-
Staļins saiaucls
Smisus
ASV un Padomtu Savienības at­tieksmēs
v^l nav bijis briia, kad
viens partneris būtu atklāti otram
tā pa^ezls muguru kā šorel2 Ha-rils
Trumens Joslfam Staļinam. Ja
Udz dirn iemīļotais paņēmiens Mas­kava
bila runāt. vienu un dartt
otru/ tad tagad „blefo5anas'* laik­metam
pienācis nepārprotams gals.
Rietumu nostāja Staļina miera
ofensīvā ir tik ironiska un pašapzi­nīga,
ka politbirojam patiesi vaja­dzēs
vai nu radikāli mainīt kursu,
vai ari rēķināties ar to, ka rietumu
bloks turpmāk dzenās Padomju
Savienību pa pasaules politisko
skatuvi no viena kakta otrā.
Reālie iemesli ASV nostājai vien­kārši.
Jau kopš Berlīnes blokādes
sākuma Vašingtonas ,,tālā skata
polTtlka** attieksmēs pret Maskavu
noformulēta uh izlemta. Tā ir: ASV
nav nekādas valadzibas sākt ,,mie-ra
sarunas** ar Padomju Savienību,
kamēr nav konsolidēta lUetumelro-pa.
Tikai pēc Ziemelatlantika paktaļ
spēks stāšanās un Eiropas saimnie­ciskās
atdzīvināšanas var sākt sa­runas
ar Maskavu. IMōera ofensīva
pašreizēja bridi dotu lielu priekšro­cību
Staļinam. Miera sarunas pēc
gada vai pusgada, turpretim, nozī­mētu
pārsvaru ASV, Anglijas tm
Rietumeiropas pusē, Jo pa to laiku
bQtu realizēta laba daļa Eiropas
saimnieciskās un militārās nostip­rināšanas.
Ar' gandarījumu Jākonstatē pikil- g vienprātīgā amerikāņu, angļu un
anSu preses reakcija uz jaunāko
Maskavas aizmigloSanas triku* „Tir
laiki'paglJuSi," raksta „Daily MalliV
Jj;ad inteliģentus laudls varēHi muļ­ķot
tukšiem vārdiem. Lai Padom­ju
Savienība pievienojas mūsu pa­saules
miera plānam vai art lai liek
Rietumeiropu mierā. Mēs paši pra­tīsim
tur radīt kārtību".
Staļins, šķiet, aizmirsis vienkāršu
patiesību — ka vienu un to pašu
blefu nedrīkst atkārtot pārāk bieži.
It loaSi ne tik augstā sf^ēlē, kāda ir
ASV un Padomju Savienības sacen­sība
par globālu varu. Dina EČesona
nepārprotamo izteikumu, ka Savie­noto
valstu prezidents jau trīs rei­zes
kopš 1042. gada mērojla tālur
oeļus pāri okeāniem un kontinen­tiem,
lai satiktos ar Staļinu un ce­turto
reizi to nedomā darīt, franču
prese uztver ar sajūsmu, ko vis-tempeiramentlgāk
formulē „Pari8
Matin": „Pie velna! Ja Staļina ārsti
aizliedz viņam gaisa un jūras ceļo-'
jumu, tad varbūt Trumenam savu­kārt
paliek slikta dūSa no lokomo­tīves
dūmiem. Vai tāpēc jācieš pa­saules
mieram?"
Tāpat bez kāda panākuma izpu­tējis
Staļina nodoms ar telegrammu
INS korespondentam Maskavā ra­dīt
labvēli^ amerikāņu sabiedriskās
domas noskaņojumu un tādā kārtā
piespiest Trumenu tomēr atstāt Va-šin^
ohu, lai tiktos ar Kremļa pa­vēlnieku.
Uz to griezīgi zobgalīgā
tonī. reaģē „Liberation": «Staļins,
acīm redzot, sajaucis divus Smisus
— Savienoto Valstu vēstnieku Mas­kavā
Bedelu Smisu ar INS ziņu
aģentūras pārstāvi Redfordu Smisu.
Tas var dažreiz gadīties pri/ātiem
audim bet Josifam VisanotnbviCam
ā nedrīkstētu notikt. Lielākajam sle­peno
aģentu Kadram pasaulē vaja­dzētu
zināt starpību starp diviem
Smislem, kas abi dzīvo vienā pil­sētā
ar Beriju".
Masakavai, acīm redzot, svarW
Iemesli, ka tā šo neizdevušos blefu
vispār mēģinājusi. Pasaules sabie­driskās
domas noskaņojumā pēc
Berlīnes blokādes, Mincenti aresta
un NorvežSJas atbildes Ziemelat­lantika'
pakta Jautājumā, Staļina
..preses telegramma*^ Trumenam
šķiet izmisīgs solis. Vai tiešām Pa­domju
Savienības ārējais un iekšē­jais
stāvoklis tik nedrošs, ka tā ne­var
pieļaut pretējai pusei kaut vai
mazliet pieņemties spēkā un svarā?
Lidcas, ka tā Ir. Neizdevusies
blokāde, grūtumi satelltvalstls, cīna
ar augoSu dzīves dārdzību, atoali-kuSo
rūnnleclbu un anbnmojumu
spiež politbiroju izmēģināt visu, kas
varētu aizkavēt tālāku Rietumu pa­saules
atveseinSanofl. Bet tai krize
tagad T)āri. Var puslīdz pieņemt,
ka Stallns Jaunu miera konferenci
Maskavā, Prg»ā vai Jaltā vispār
nepiedzīvos. Kad rietumu oas^^ule
iutTsies atsoIrmMi, varbūt tā ieļūsjs
Staļinu — ne ar preses telf^^^ranimu
— uz sanāksmi Londonā, Vašin«rto-nā
vai Havalu salā<». Bez ?aisa vai
lūras celoluma Stalinam laikam šā­du
konferenci neredzēt
. BBC, PTT
Mi^'farsavienlba no
Gibraltāra līdz
Spicbergfnai
No Vašingtonas nāk ziņas, kas ne­pārprotami
liecina par ASV gr^bu
^ēc iespējas drīz realizēt Atflantika
^aktu. ārlietu ministrs Dīns Fēe-
^ons tuvākajās dienās uzsāks nirmSs
"^ospr^des ar Lielbritānijas, Franci-
*as, Kanādas un Beneluksa v^^Hu
vietniekiem Savienotaips ValsM'?
Tnformētafj anHndas^a<»aida, ka ASV
n^amo 48 stundu laikā izsūtīs uz-
^Idnajuŗnus ari Norv»*Uas, DānUas.
^rilas, Islandes un Portugāles val-l'bai
piedaloties S?<is apspriedēs.
No aucrSēlā valstu uzskaitījuma
t'ed7ams^ ka sarunas nav maldnSta
Zviedrija, kas Jau Skandināvijas
valstu konēJās aizJiardzTbas atsorie-dēs
deklarēla, ka tā t u r i e s pie sa­vas
tradicionālās neitralitātes. To­ties
tiks uzaicināta Portu^'ale. Ja
ti<^Sam visas §Is valstis 9a<»lē«sies ko-nē^
ā ahsardrTbas paktā, tad šī mili­tārā
al^.sard7^as sistēma sniegsies
no Glb'^altāra ITdz ~ Spicb'^r^enal,
Vient«^ais robs bAtu BlskaJas Jūras
licT, kur Franko Spānija paliktu for-rņ?
»1i Izolēta.
Norvēftias parlamentā pēc atbil­des
notas iesni'»<'Sanas MasVavai,
trešdien notika ārpolitiskās debates.
Visi partUu lidefi vienbalsīgi'atzina
ārli'^'tu ministra Halvarda Lanffe?
nolltiku par pieņemamu. Debates
bija īsas un noritēja vienprātības
un sanraSanās ^arā. Lan?re referēja
nar ffaidāmo Atlantika paktu, uz­svērdams,
ka nar savu. niedaFŠPU'Ss
aizsardzības sistēmā katrai valstij
iālzgķiŗas naSai tm ka no ASV ne­kāda
spiediena nav. Par pievieno­šanos
vai nenievienoSanos miizī?a-
Jarii mllitārpaktam snriedīs Norvē-
^Jas parlaments. IzšķirSanās fak­tiski
jau notikusi. ' P. T. T.
m
t nedz labas
sēdis lālientater^^^^^
pildīs arī, ka }i^ļ
cilvēkiem. H«P'S4^iH
iau uzkrāts, f-^.tt.gai'l,
ktiirl Vieta, JniiS^^^ilss #1 • .;
L. mēģinājumos. ,5J|.
askaņotu
0
ļi Atrisinaj'es noslē­pums
par Minchenes
operas baletmeistaru
Priekš trīs nedēļām no sava dzī­vokļa
izgāja Minchenes operas ba­letmeistars
Rūdolfs kēlinļ?s. Kopš
tā laika viņš bija bez pēdām pazu­dis.
Mākslinieku veltīgi izmeklējās
operas personāls un policija.
Tad trešdien Kēlings tik pat pēk­šņi
atkal pārradās. ,JDle Neue Zei-tung"
korespondentam viņš stāstīja
tik mīklainas -ietas, ka žurnālists
vispirms nolēma tās pārbaudīt kri­minālpolicijā,
kas baletmeistara vār­dus
tomēr apstiprināja. Kad Kēllngs
priekš trīs nedēļām atstājis savu
dzīvokli, lai dotos uz mēģinājumu
operā, viņam pienākuši klāt divi
amerikāņu ierēdņi un paziņojuši, ka
to gatavojoties nogalināt. Kāda Min­chenes
operas baletdejotājs, vārdā
Orllkovskis, apsolījis, diviem recidl-vistiem
4500 vācu marku, lai vīni
Kēlingu „dabū pie malas*** "Ameri-kāpi
aidnaluSi baletmeistaru pa­slēpties
kādā vasarnīcā Alpu apga­balā,
kur viņš arf uzturējies visas
SIs trīs nedēļas. \
Kriminālpolicija Ōrlikovski neka­vējoties
apcietināja. Plānotā slepka­vība
atklājusies tādējādi, ka recidī-visti
uzaicinājuši abus amerikāņus
piedalīties pasākumā, nezinādami, ka
vii?i ir CID ierēdņi. Orllkovskis pēc
Kēlinga nāves cerējis pats kļūt par
baletmeistaru. M, N 2
DAŽOS VļRDOS
Eletumu prelbiokāde Berlīnē stā­jās
spēkā nakti no trešdienas us ce­turtdienu.
Vācu policija koaatrolēs
catru auto, kas dodas virzienā uz
padomju sektoru un šķērso rJletumu
robežas. Kontroli pagaidām nois-dara
apakšzemes dzelzoelā. ,
Uzņemt Dlenvldkoreta Apviieiiota-
Jāa NādjSs lūgusi Seuias valdība.
Sagaida, ka pret to :aostāsiQ» Pa-omju
Savienība, izlietojot Dirošības
padomē savu veto.
Jaonads amerlkāņai bmmbvedls
B36 saoiledzls jaunu pasaules re­kordu.
Ta^ lidojumā no Kallfoml-jas
uz Teksasas poligonu pacēlis
42i t bumbu un pēc 4800 km lidoju­ma,
ar caurmēra ātrumu pāri ISOO km
stundā, tās nometis no 12 km aug­stuma.
Si ir lielākā krava, Jeb­kad
kāda lidmašīna spējusi pacelt
12.000 virieSa pagājušā ga<Sa trīs
mēnešos brīvprātīgi iestājušies ang-rīkos
izstādes
franču joslā
Latvijas daiļamalnieku ssivieniba
8« 6. februāri Rotveilā rīko pir­mo
plašāko daiļamcitnleclbas izstādi
l^ētt. j(»lā. Nedēļa vēlfik Izstāde
riotSka Badenbadenē m tad Fŗeibur-
,gā un Ravenfiburgl Franēu joalfl
turpat puse nd visiem latviešiem
Pieteikusies tzceloāimai uz Austrā­liju.
DaUamatnieku savienība šo­reiz
izstādes rīko, lai tautle^ ft-rļitu
iegādāties atmiņai latviskus
priekšmetus.
Mūsu dļilaroatnieki labas 'sekmes
«ūst ari Austrālljl Intarsists Se*
lēns no Sidnejas raksta, ka sestdie­nās
un svētdienās vi^^^ var nooelnlt
o(tru nedējas almi. Mūsu dailami^t-eku
darbi austrāliešiem esot ne-
SALONKOMŪ
ļu armijā. Iepriekšējā ceturksni l i ^ ^ j t s Jaunums un dažās vietās
skaits ss^niedza tikai 7500.
VSinskls, kas nesen uzturējās
Karlovl Varos, tagad pēkšņi no Prā­gas
aizbraucis uz Piesburgu,
Izbdnu par nepieaicināšanu Aus­trumeiropas
saimniecības imdomē
izteica Dienvidslāvijas ārlietu mi­nistrs
Kardelljs. l i l gan Bdgrade
Izslēgta no kominforma, tā tomēr
saimnieciski būtu ar mieru sadarbo­ties
fv Austrumeiropas valstlitn..
Lielu daudzumu kviešu eksportēt
nākamajos četros gados start»tautis-kajal
labības konferencei Ņujorkā
apsolījusi Padomju Savienība. Do­mā,
ka tā laidis tirgū ap 100 miljo­nu
biišeļu kviešu, kas Ir vienji pielrt-dala
no visa pasaules eksporta.
Prāva pret starptautisko speku­lantu
bandu, kas nelegālā ceļā iz-vedusi,
no Vācijas mantas 220 miljo-nti
dolāru vērtībā un ko atklāja ne­sen,
sāksies Minchenē nāllcamajā
tbšdienā. Tā kā šai afērā iejaukti
ari ASV pavalstnieki, kāds ameri­kāņu
virsnieks izbraucis liz Sveici,
lai turpinātu Izmeklēšanu.
Krupa tērandUetuves turpllna ce­ļot
no angļu joslas uz padomju Sa­vienību,
apgalvo ,JWewsweek**. Ese-nes-
Borbekas fabrikas esot gandrīz.
Pilnā kārtībā nokļuvušas krievu ro­kās.
,
Grupa b e l ^ pratestfbas fei^stibas
cīnītāju tuvākajā laikā dosies uz
Sveid. kur trimdā dzīvo karalis
Leopolds, lai viņu uzaicinātu, dk
ātri vleri iespējams, atgriezties troni.
Kā zino Romas laikraksti, pāvests
Pl^s 12. noraidīlis Leopolda lūmmu
atļaut šķirties no sievas grāfienes
Reti.
Lielākā bāka pasaulē gaisa satik­smes
vaJadzTbām uzcelta Natalā.
Brazilliā. T^ gaismas sl<mālu stip­rums
būs 20 millardu sveču gfalsmas.
Fi^anču rakstnieks Zils Eomēns
vienbalsīgi Ievēlēts par Parīzes Hu­mora
akadēmijas locekli,
47.000 vācu marku Vlrtembergas-
BSdenes futbola totalizatorā laimējis
kāds 6 g. V. vācu bēgļu zēns no Hei-delberffas,
kas tot zīm'tl IspildiJls
savas 7 galvu lielās ģimenejj uzde­vumā,
un kāda mašīnrakstītāja —
ari bē«le. Vl|^ vienīgie pardzi no­teikuši
visu sacensību iaīākmnus.
Soņai Henij bIJ. pasaules meistarei
daiīĢlidnSanā, pagāJuSā nedēļā vies­nīcā
Ņujorkā nozagti divi nerca
kažoki 28.000 dolāru vērtībā.
latviskā omamentādjā un ilmljuml
darinātās. dbinas. pūra lādītes un
sudrabā kaldinātās rotas {au kluvu-
?5as par ,.m'vļl". Int»^9t1 Austr^lli-
Jā nevar dabūt krāsainos finierus.
Esllnfrenas dailamatnieku kopas
priekšnieks un kokgriezēju dart>nT-cas
vadītais Ziedonis LaVst^^la v i ­s
i drīzumā izbrauka uz Kanādu. Z.
Tjflikstigalam darba Ummnu sa<?ād9lis
bijuštds dailamatnieku savi^tbas
priekšnieks H . Merrs, kas pats Jau
Pāris mēnešus strādā Ontario pro­vincē
kādā mēbetu fabrikā par kok­tēlnieku.
Z. Lak3tTf>alas «Izbrauk­šana
SsUnffenas ŗoslfŗajal dailamat­nieku
saimei būs JCitams zaudē­jums.
M
ASV runās tikai kopā ar rietumiem
(Turpinājums no 1. Ipp.)
aizkaršanas. ASV prezidents pēc
zvēresta, amatā ieejot, teica runu,
pasvītrodams, ka Savienotās Valstis
visiem līdzekļiem atbalstīs UN. Pre­zidents
Jau toreiz; svinīgi apsolīja te,
ko Staļins grib tikai darīt."
Tālāk sekoja Intei^^ijas o^
punkts, ka Padomju Savienn}a būtu
ar mieru vienoties par pakāpenisku
atbrunošanos. ' ^Apvienoto Nāciiu
loceklēm jau no pirmām apsnriedēm
par diartu vajadzēja respektēt pra­sību
pēc atbruņošanās. Otram pa­saules
karam beidzoties, ASV nevis
pakāpeniski atbruņojās, bet uzreiz
demobilizēja lielāko militāro varu.
kādu ^Jebkad vēsture pazinusi Bet
tas vēl nav viss — Savienotās Val­stis
gribēja dibināt ari UN starp­tautisku
karaspēku un pakļaut sa­vas
atombumbas .intemacionālai
ktntrold. Bet Pado.nJu Savienības
boikota dēļ atomu komisilal vaja­dzēja
paziņot Apvienotajām Nād-^
jām. ka' tās darbs bins veltTPs."
Tad Ečesons analizēja Staļina ga­tavību
satWes ar prezidentu Tru­menu.
Viņš teica: „Baltā nama
Pārstāvis Jau paskaidroja, ka prezi­dents
vairākkārtīgi Iztdds gatavību
apsveikt Staļinu VaSlngtoni Sa^^e-noto
Valstu valdība neuzsāks nekā­das
sarunas par trešo valsti, ja šais
sarunās nepiedalīsies minētās valsts
nārstāvM. Vakar mēs uzzinājām,
ka Staļhis neveselības dēļ pēk­šņi
nevar braukt ne ar kuģi, ne lid­mašīnu.
Tas nozīmē, ka Maskava
vēlas, lai Savienoto Valstu prezi­dents
ceturto reizi apceļo vai pusi
pasaules un uzsāk sarunas par tik
nenoteiktām lietām.*' •
Pēdīgi ASV ārpolitikas vadītājs
runāla par Berlīnes blokādi, ko Sta­ļins
būtu ar mieru atcelt, ja to at­celtu
ari rietumu sabiedrotie. „No
visiem Četriem Jautājumiem** pa­skaidroja
Ečesons, „tikai šis runā
par ASV un Padomju Savienības at­tieksmēm.
Par Berlīnes jautājumu
^au bija^ diskusijas Maskavā, vēlāk
tās pārcēla uz Berlīni. Bet rezultātd
nebija ne vienā, ne otrā vietā. Tad
par blokādi sprieda Apvicniotsi^ās
Nācl'lās. Deviņi no vlenpadsi^dt
Drošības padomes locekļiem Izteicās
pret to. Padomju Savienībai veto
dēl arī šīs apspriedes beidzās bez re­zultātiem.
Sākumā Maskava par blokādes Ie­ganstu
uzdeva satiksmes grūtumus,
vēlāk valūtas reformu. Beidzot Iz­rādījās,
ka īstais iemesls Ir Rletum-vābijas
valdība. Sis valdibajj tomēr
nebija tad, ^ kad sarunas sākās un
nav arī tagad, bet blokāde joprojām
turpinos. Rietumu sabiedrotie pa­cietīgi
mēģināja visus garos mēne­šus
atrisināt grūtumus, bet nekas ne­līdzēja
Ari vēl tagad visi ceļi ir
vaļā. Ja es nopietni gribētu runāt
ar kādu ārvalsti,** preses konferen­ces
beigās paskaidroja DīniB Eče­sons,
^es izvēlētos dtu ceļu un ne­vis
presi.** AB
APCOTTINSTS C E C H U OlSNEEJl-
I U S UN 4 ^ VmSNIEBlU ^
Prāgā turpinās virsuļleku apdetl-nāšanas.
Pēc Ilgākas meklēšanas
čediu polidjal izdevies celiurtdien
apdetināt armijas ģenerāli Kutelva-šeru,
kas 1945. gadā vadīja Prāgas
sacelšanos. Cedioslovāku iraldltāji
īsi žiņo, ka viņš bijis galva sazvēr­nieku
grupai, ko e.Pdetlnājtt pagā­jušā
gada februāri Kutelvašera
bijušajā la\iku īpašumā esot atrasti
lielāki ieroču un sprāgstvielu krāju­mi,
kas glabāti terrora aktim pret
komunistu valdību.
Līdz ar Kutelvašera apdetināšanu
sācies Jauns vajāšanu vilnis armijā.
Līdz piektdienai apdeiināti 400 virs­nieki
BBC
Ko Zvledrlļas sitošs,
mekli pie Bevioa? «
Londonas dli^lomātii^ā
ka pavisam IsA atzīmē, ka ceturt­dienas
vakarā pie ārlietu minjstra
Bevina ieradies Zviedrijas sūtnis
Hoglofs un uzkavējies vienu
stundu. Uzmantgi vērotāji ^ e ā ,
ka iespē^^mas divas varbūtības
vai nu .Hoglofs paziņojis galīgā
veidā Zvledriias aptiemSanos pa­likt
malā un tikai vērot Atlantika
pakta vddoSanos, vai ari sagata­vot
ar Bevina starpniecību pa-kaidurvtlbas
pie ASV, kas P6C
Jhsjukušās Skandināvijas drošības
konferences nav pat nosūtījušas
Zviedrijai ielūgumu uz Atl^tika
pakta sarunām. BBC
NBTI KRAV-ČENKO
PRĀVĀ
P a r ī z ē , S. februāri. Sto vmUĶm
Kravčankd prāvas pidljl disni
sūdzēta J L M Lettraa Prar--<<5eB«
atjaunoja savu pretofenstvu. 2,U
f i lepridcšējam cttaiam, i U
pret sensādonāliBs frāmataa autora
uzstājās tipiski salonkomOaisftĻ ua
kuriem iidlikie bija ASV pavalst­nieks
Alberts Kāns un pazllrtaoiais
angļu parlamenta loceklis COiakuas,
kas ievilka vērību IspelnIJia pagā­jušā
vasarā, viasodamias pie SlaliM
Krimā.
Alberts Kins, kaa kan l aM esot
bijis viens no ievērojamākiem „pre-testibas
kustības darbiniakiem pret
antisemītismu un hitlerismu ASV**,
gandriz visu savu stipri uztrauktā
toni ieturēto runu velt! Ja ildu Aasu
slepkavībām Vā^Jā un novirzUās
galīgi no temata. *nmieia starpjau-tfijtmii
noiAtaidroja, ka viņš «Bot ari
tuvs draugs Einšteinam, Tomasam
Mannam un amvikāņu rakstniecei
Dorotejai Tomps(meL Kāns redzami
apjuka, kad vi<^ prasīja, ki viņi
var saskanot savua uzskatus ar pa­zīstamo
rakstnied, Ja tā atklāti iztei­kusies^
ka Kravčenko aavā grāmatā
esot attēlojis patiesību. Tad Ued-nieks
izrāva no kabatas Amerikas
ukraiņu laikraki^ „Svoboda** un
kUedza, ka K esot antisemttiska, fa-
Si8tisl(a lapa, ko izdadot viens mil­jons
H^doraiņu fašistu** ASV. Taa
esot nodtgumfl prtt dlvēd. Kāds
tam sakars ak* Kravēinko grimata^
IMdtka nenoskaidrota. Beigās Ķflai
palika pie sava ieskata, ka Krāvi-ēehka
ar savu ntndu griButu** frt^
bSjy ,,taislt iaudu'S
Parlan^ta loc^dis Ciltakuss ia;-
rādljās mazliet atturīgāks. Viņa
galvenais arguments pret Kravčan-ko
bija, ka ari viņš esot bijis Pa-dmju
Savienībā un paztstbt turie­nes
apstākļus. (Kā Staļina fiesis.
Red.) Kravčenko esot nodevējs. iVt
tiemeia Jautājumu, tai Clllakuss
dond, ka viss Kravēenko grāmatā
ir meli, angļu lēborlsts atbildēja:
„Nē, to es needmu teids. Es domāju,
ka ari Padomju Savienībā nptlek
visādi pārpratumi'*. Tālāk sekoja
pagarš izklāstījums, ka visus ļslimu<^
mus pasaulē var novlcsl tikai prog­resīvais
kcmiūnismi.
Mincchti apzīstas
(Turpinājums no L Ipp.)
zējo Ungārijas valdību. Pēc pretru­nīgām
riņām^ kardinālis it kā esot
apliednāts, ka bijis roiālists. 1947.
gadā visi Eiropā gaidījuši karu. Tā­dā
gadījumā ari Ungārilā būtu no­tikusi
režīma maiņa. Tā kā savā
laikā* archlblskaps D^maskiiios
Grieķijā uz laiku uzņēmies valsts
pavaldonību, šāds postenis nebūtu
bijis iespējams ari Mincenti Ungā­rijā.
Sniedzot šo informādju, BBC
pasvītroja, ka saņemtās ziņas no
BudapeStas pagaidām nav pārbau­dāmas,
Jo nav zināms, vai t&i ne-
(^nzē. •
Kā otru tiesa pratināja Budapeš-tas^
universitātes kanonlsko tiesību
profesoru Baranaju. Ap^dzlbā mi­nētos
noziegumos viņš neatzinās, bet
paskaidroja, ka bijis rojāllstu vado­nis.
Divu stundu garajS pratināša­nā
profesors pateica, ka rojālistl kar.
dlnāllm Mncentl bija paredžēiuši
uzticēt Ungārijas pavaldonību. Kar­dināla
privātsekretārs Dr. Cadiars
stāstīja nar Mlnctotl satikšanos ar
kardināli Snellmanu, kas esot uzai­cinājis
rojālistis, lai tie būtu gatavi
katrā laikā pārņemt varu.
Prāvas otrā dienā tiesa pratināja
kopā ar Mincenti apdettnāto Ungā­rijas
prlnd Paulu Esterhazlļu. A r i
vU?š visos Pārkāpumos atzinās; Starp
dtu viņš llednāja, ika kopā ar Un­gārijas
katoļu galvu piedalījies mel­nā
tirgus darījumos ar nelegālām
dolāru operādjām.
Bēgļi no Budapeštas, kas šais dle-ās
Ieradušies Vīnē, izsakās, ka B ^ -
centi nav nekādu cerību uz attais­nošanu
vai vieglu sodu.
Prāvai visu laiku uzmanīgi seko
pāvests Pijs Xn, rūpīgi studēi^jns
katru Informādju no Budapeštas.
Vatikāna radk) sešās valodās pār­raida
informāciju par tiesas gaitu.
BBC dno, ka Ungārija noraidījusi
britu valdības lū^mu prāvā kā no­vērotājam
piedalīties tās pārstāvim.
Lai gan Lielbritānija nav katoļu ze­me,
interese par kardināla Mincenti
likteni ir mūžīga. 50 britu apakš­nama
deputāti ceturtdien apmeklēja
ārlietu ministru Bevinu im lūdza
viņu iesniegt Budapeštā protestu.
Maskava piektdienas raidījumos
uztraucās, ka Rietumu pasaule, It
sevišķi ASV, Veltot pārāk lielu uz­manību
Mincenti prāvaL Tas esot
izskaidrojams ar to, ka, acīm redzot
Mincenti spiegojis šo valstu labā.
Ņujorkas štata gubernators Djuijs
presei izteicies, kļS visa pasaule esot
sašutusi par atklāto bezkaunību un
mellbu, ar kādu Mincenti pieraksta
pilnīgi neiespējamus nodegumuiš.
BBQBB»AB
Ar to sēdi pārtrauca Udz pirmdie­nai
Viktora Kravčenko prāvai pa­redzētas
nākamo triju nedē|u pir­mās
puses. Spriedumu sagaida mar­ta
sākuiņā.
Noskaņojums Parizē par šo sensā­cijas
prāvu kļūst arvien sājāks. Pa­rīzieši
redzami garlaikojas. „Tur
Jau nekas interesants nenotiek. Lie­lo
tiesu lamājas divi padomju pil­soņi
— viens, kas joprojām atrodas
savas valdības varā un otrs, kas no
šis varas aizbēdzis. Viens otru viņi
sauc par nodevējiem un meļiem.
Kurš no abiem šādos gatlKJumoa ir
īstais melis, to mēs Jau zinām san;
Tādēļ Kiavčenkft prāva vispār ne­bija
vajada^**.
BG
3
S3
Laikrakstani „Chicago IMbu-ne**
kāds lasītājs lūdtzls viņam
piesūtīt pirms 30 gadiem publi­cētas
miklas atrisinājumu, jo
irlņš līdz pat šai dienai veltīgi
esot nopūlējies miklu pats atrisi­nāt.
^ Bet tas nav vlenreMJs
gadījums: ari politiķi gadu dea^
mītiem veltīgi pūlējuLšies sMsi-nāt
pasaules miklas, tikai viņiem
nav neviena, kam varētu papra­sīt
atrisinājumu.
Kādas latviešu DP nometnes
darbinieka meitas, rātnas j^mna-zistea,
pēc mājas kārtībā sarlko-t?
»q d'»*^anas, „tēvam, mātei ne-not**,
dejas priekus
ēl gribējušas turpi-lāt,
tādēļ ap puj3-
laktl devušās uz
starptautisko balli,
kurā pulcējās Šajā
pilsētā dzīvojošo DP
tautību ,4abākā sabiedrība**. Na-
*baga ģimnāzistes diemžēl bija
alzmirsdUis. kādus pienākumus
šajā vakarā velc viņu tēvs. Tik-
1 ko vērušās dejas zāles durvis,
ļ meitenes, sev ne par mazo pār-i
steigumu, sastapušās ar tēva
i — nometnes policista pārsteigto
g un bargo skatu: viņš bija norī-
§ kots dejas vakari kārtības uz-
3 turēšanai
i *
I * Puerto Allegrē, ItaUjā, noUka
1 neglītuma konkurss slevletēnL
i Pieteicās četras sacensones, kas
g godalgu izspriešanas laikā tomēr
I sagāja matos. Jo galu galā nevie-s
na negribēja būt neglītuma kara*
i liene. Beidzot, publikai neatlaidi-gi
prasot pēc uzvarētājas, 1. god-
_ algu piesiHieda kādai iūrijas
g loceklei
^Mmitiiiiiiiiiiiiiiiiiii'iiiPtM
lift^tSit^v^ii-i/-.-; :'L::',-yji'r:-i'::j:^•::\^\v'<>^>'^yUmmm