1950-07-19-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
15ī>? ||W«iJ« oķtobrf ma», Aŗ fran(S ;ļxmitatējiiii It iievieiuap, tolet vle. " ka firsU it «2 10 ---Iļsnta :bQi lomi» ^;iMfl[ ?al4lbaf vfftnleko nacaidr^ianl ^.iu «utimtaiii ^im iltfritoni^ - «tttnie* sifgaidoļt^ a ^ «tevi I*!«pirnuh lur mizu, tikko ierttUet kādai ameri« , MaU. K«pi-ki^ amerik|ni6« ai: mjtetniekš^ attikāt, iaiēdtes tie* to noskOpftIi ilnml HB Lapiaiiāl iUtl no Parīzei. 8ft« uzņēmumus par ddvi viņi paredz as muzejam. ivScUaf vecumā I tinis dienās udzSbai le« ka viiu* ogW kļuMimās un ne« Si UfU urtoa >adw^ifr» iraktuvii.%^ .locetmam BundiptW mju ptukvti^ JSTitt^lropis aiļļt tautas pārstāv^ tivaldiDa unajam ,fran6u a Renē Pleva-iāl § sapulce Iz-pret 185 balļJim. pabeidza galīgi ftaiiču minis- ^ beigām. PiJ; „ laikā Jaunajā sociālisti. Lidz-jtrz Robērs Sfl- [nistrs Keijs pa-u Aizsardzība* izticēta sociālls-bet sociālistu J A Oijs Mole Eirbpiais pado- „„.„ļstŗģ. Bliužais pda valdībā neļauno franku IdlJa priekša Oriolam, bet pialai sapulcei, ifilfi sapulce iz- ^ " uzticību 8X Li'" i i LATVUA Ļaivian Newsp^per PubUsbed under EUCbM Clvii Attair» DMBion Authorisatlon ^HP^JfL.^^P Publisher and Edltor: Valdemārs Lam-bergs, Schwablsch Gmtind. Dp CampArtillerie-Kaseme, Phohe gchw. Gmtind 2159. Prlnter: Remsdruckerel Sigg, Hārtel & Co, 8chwabisdi Gmtind. Pa-radiesstr. 12. PubUshed twlce weekly. Clrculation U.OOO. LATVIAN NEWSPAPER 51 (S9Q Treidieii, 1950. f. 19. JflUff Dniāk Mdieolit un Mstdlanls. ladevājs: UtvteluOe&trtlāKio-mltala. Gaivmis radaklociK V, Lambtfgs; galvenā redaktora vietnieks U. CiOltls. BedaktoH) A. Boliteins, J. Jlkibsons. B« t. Balsten. U švarcs. Jas redakcijas vad. A. amits (Lawley House, Canber-n. A.aTn AortnUa). Bedak-djas adrese: am 8ehwālil8cli OmOnd. DP Camp Artin«1e- Keseme, tsir. Schvr. Gatbid Sl» Prezidents Trūmens prasīs speciālas pilnvaras M Henrijs Volless pagriezis Maskavai muguru ! ^ * V ° J ! i " " ' ^ " ' " ' s ' ^ «P^Jn*» VaSliigtonJ baMa. kk : S c S i r T ^ amerikāņu rtipniecni.iS^^ M&^^i ^ freridenta^ prasības pirmkārt attieksies uz m r f f i Hpnlecibas izejvielu kontroU - degvielām, gumiju, dzelirtSu^un^ « l e ^ em. Ja ā| Informācija izrādītos patltSTSa^endSK v » ^ ; i^^Mimv^ neviens nešaubās), tad tas ni^i^ļSil^tSiū^ i^Vltt2iJ«Jl^ svarīgāko izejvielu mobUkolz»āigdrJeusTa mT wat |aauojut,i kaTp^sori- S&i^S^^^Jj^^^ Fraņdjai visu iespējamo psHdUbu. Towta vlņl>[. «nizia «i-imiabrikām pārtraukt Ikdienas patēvļņa produkdju un DS-uz bruņofianos . Vēlāk šo prezidenta iikojumu akceptēja ari Tlenoto vaJlos tupē pco tzaicmU asse kĀofjrai kPāe. ri Harbora, FlUpyS«n«»aes uunn ssvvaarniggākaā™s S»aa- ' Prezidenta Trūmena eventuālais : pieprasījums kongresam jo nozimī-iiksklust tāpēc, ka ari lielās amerikāņu arodbiedrību apvienībās AFL , (Assbciaticm of Labor) priekšsēdis VttJems Grltos tikai dažas stundas vēlāk presei sniegtajā intervijā deklarēja, ka vin^ pieprasīs visa Savienoto valstu &rba spēku mobilizāciju. »Es nedomāju, ka stāvoklis pašreiz būtu tik' draudīgs," teica Grīns, ^bet mums Jāsagatavojas katram gadījumam." Sniedzot šo informāciju, BBC politiskais redaktors piebilst, ka prezidenta Tfūmeha un Sa-irlettoto valstu lielākās arodbiedrības apvienības priekšsēža deklarācija ir loti nozīmīga. Karus nekad nav iz- . karojuši cilvēki. Laimējis vientnēr • tas, aiz kura stāv lielākā saimniecis- ' kā un financiāl% vara. Pasaulei paš- ; reiz nav jāšaubās, kam ir labākās f labrilf;as; kvalUļčētākais darba spēks ; t<n labākie Ieroči C Satli^lMJā 1^^^ ir vēl.ičāds zīmīgs nbtikim^ kas liek dom|t, ka cilvēkiem Jāsagatavojas - uz v^a^^iSI^ m^smM Trūmens un Viljems Grins nebija ' publicējis šāvu deklarāciju, amerikāņu progresīvās partijas priekšsēdis Henrijs Volless paziņoja, ka viņš kā amerikānis „katrā laikā nostāsies savas tēvijas un Apvienoto nāciju pusē," ja izcelsies karš .ar Padomju kuras priekšsēdis ir agrākais Savienoto valstu prezidenta vietnieks Henrijs Volless, ir ļoti tuvu rada komunistiem. Kingsberijam Smisam savā laikā sniegtajā intervijā Staļins bija apzīmējis VoUesu par vienīgo cilvēku, ar ko Savienotajās valstis varētu runāt. Ja tagad ari šis korifejs atgriezis Kremlim muguru. Ziņo par jaunām tas nozīmē, ka vilšanās bijusi pārāk liela ari „visuzticamāko rindās". miga izbēdzēja", raksta The Sun. apmēra deportācijām Kl^lbēra (Six). — „MilzIga apmēra masu deportācijas pēdējās nedēļās vērojamas Padomju savienības okupētajās, militāri svarigajās Baltijas valstīs — Latvijā, Lietuvā un Ipu-nijā," ziņo Sidnejas lielais laikraksts The Sun, sākot garu aprataitu par šīsdienas posta ainām Baliiljā. Pēc The Sun speciālās informācijas, k<^ pēdējās ziemas aizvesti 600.000 lietuviešu, 250.000 latviešu un 200.0Q igauņu, pavisam ap miljons baltiešu. Daudzi no tiem nodarbināti Kolimā, S^brilā, bet no nedeportētajiem baltiešiem liels skaits iesaistits vergu dart>os militāro nocietinājumu būvēs turpat Baltijā, sevišķi Igaunijā. Sākušās ari lielas tīrīšanas Baltijas valstu le}]u valdībās. Tieši pēdējā laikā pastiprinājusies baltiešu partizānu dart)Iba, sniedzoties pat līdz Stetinei. Pret partizāniem cīnās speciālas čekistu vienības. „BoIševild Baltijas valstis pilnīgi noslēguši no rietumu pasaules. Ziņas par šo Baltijas cletoksnltādēļ iespējams iegūt tikai no kāda dros- Paredz dibiiāt begln bankn DP delegācijas apspriede ASV augsta komisāra staba Maotsetimga iin Stapna slepenais fgiuns PADOMJU S A V I E N Ī B A I T I E S Ī B A S IERIKOT JpMA A T B A L S TA P U N K T U S — 10 B H U . I^DlIIESU D O S I E S S P A I D U D A R B O S U Z K B I E V U U Ņujorka (E). — Amerikāņu organizācija, ko sauc jjar «Sabiedrību ķiriiešu. politikas pētīšanai", šinīs dienās pubUcēJusl slepenā Ugum^ tekstu, kcii S. t sākumi Maotsetungs pcuŗākstija Krenill ar Staļinu. vēlāfa Kr«imlt nosI5<toa Padomju s a v *^ neuzbrukšanas līgumu. Slep^ }^UtņxAļmm VSsSm žurOft-līstam, riskējot ar savu dzīvību, izdevies izvest no Ķīnas un tas Ņujorkā publicēts sestdien; Pēc šis vienošanās Maotsetungs garantējis Padomju savienībai tiesības ieiikot Ķīnas territorijā sauszemes karaspēka, flotes un aviācijas atbalsta piii^us. Līguma tālākie panti r\o-saka, ka Pnas tautas republika apsolās sagādāt krieviem 10 milj. strād-savienibu." VoUesa paziņojums, kā I nieku. Vissvarīgākais tomēr ir vienošanās pēdējais pants. Tas noziņo BBC un amerikāņu prese, radījis satraukumu ari viņa paša partijā. Daudzi «progresīvie amerikāņi" paziņojuši, ka viņi izstāsies no partijas. Ja Volless savu deklarāciju neatsauks. Pats Volless uz to esot atbildējis: «Tad aiziešu es, un Jūs varēsit, mekl» citu priekšsēdi." Der atcerēties, ka i s. progresīvā partija, saka, ka Maotsetungs palīdzēs Padomju savienībai nodibināt tautas republiku Iekšējā MongoUjā, Sinkiangā un Tibetā. Līguma teksts saīsinājumā skan sekojoši, «Ķīniešu tautas republikas valdības ceiitrfilā komiteja un padomju savienības augstākā padome, ievērojot abu nāciju draudzīgās attieksmes, nolēmušas parakstit 11- Jauni incidenti pie Jugoslavijas Bulgārijas robežas Belgrade (J). —Jugoslavu iestādes gusi bulgārti vēstniecībai Belgradē sestdien no Jauna paziņoja, ka bulgāru karavīri atkal izprovocējuši trīs Jaunus robežincidentus pēdējo ^ stundu laikā. Pēc Belgrades radio^ fona informācijas Jugoslavu robežsargi nonāvējuši vienu bulgāru karavīru, kas iegIJis Jugoslavijas territorijā. Maršala Tito valdība iesnie- Maršals Tito sēk atkāpties Belgrade (E). — Jugoslavu komunistu partijas centrālkomitejas loceklis un maršala Tito tuvākais līdzstrādnieks Milovans DJilašs pirmdien publicēja oficiālu uzaicinājumu Padomju savienībai izbeigt konfliktu un vienoties «par turpmāko sadarbību un draucbsigu sadzīvošanu". Sis aicinājums vienla^Igi adresēts ari visām Maskavas satelītvalstīm, «Mūsu domstarpības nav tik lielas, lai mēs tās nevarētu pārvarēt," saka DjUašs. «Jugoslavijas valdības vārdā es tāpēc aicinu Padomju savienību aizmirst visu kas noticis un parakstīt līgumu." Londonas un Vašingtonas politiskajās aprindās § 0 Milovana Djilaša apellāciju komentē ar lielu ievērību. Daudzi amerikāņu un britu militārie lifetpratēji domā, ka Padomju savienības nervu karu un sevišķi karaspēku koncentrāciju pie jugoslavu robežām ari Tito stiprie nervi nav varējuši izturēt. Ar sava tuvākā līdzstrādnieka muti viņš tagad mēģi na atrast kādu ia^dzinājumu. formālu protesta notu, uzaicinot Bulgāriju nekavējoties spert nepieciešamos so}us, lai izbeigtu provokācijas abu zemju pierobežā. Sofija savukārt iepriekšējā dienā bija apvainojusi Tito karavīrus Jaunu robežincldentu radīšanā. Atbildot uz šiem apvainojumiem, Jugoslavu oficiālās aprindas apzīmējušas tos par «izdbmātiem un fantastiskiem". Belgrades radiofons tālāk norādīja, ka Jugoddavijas robežu pārgājuši vai mēģinājuši pāriet apm. 65 bulgāru karavīri. Incidents, kurā nogalināts viens minētais bulgāru karavīrs, norisinājies kalnu ciema Klisuras tuvumā 38 Jūdzes austrumos no Sofijas. Jugoslavu ģenerālštābs pagaidām tomtēr pārliecināts, ka robežin-cidenti vēl nenozīmē plašāka apmēra ofensīvas sākumu pret Jugosla-viju, bet ir tikai tālāks solis ilgstošajā nenni karā starp padomju satelītvalstīm un maršala Tito refimu. Situācija Balkānos, — domā amerikāņu novērotāji Belgradē, — katrā ziņā tomēr arvien vairāk tuvojas «augstspriegumam". Gluži citādu uzskatu par stāvokli Jugoslavijā, Bulgārijā un Rumānijā pauž ceļotāji, kas pēdējās dienās ieradušies no šīm zemēm Triestā. Pēc viņu informācijas preses ziņojumi par karaspēka koncentrācijām Jugoslavu pierobežā esot stipri pārspDēti. Bulgārijas, Rumānijas un Ungārijas rietumu robežu tuvumā pašlaik gan tiešām notiekot manevri, kuros piedaloties ari mazākas padomju vienības. MMiev-ru motīvs visās šais zemēs skanot vienādi: «Aizstāvēšanās pret ienaidnieku, kas nāk no rietumiem." gumu, kas regulēs abu valstu turpmākās attieksmes. Sl vienošanās paredz, ka abas nācijas pieliks visus spēkus, lai stiprinātu pasaulē mieru, apkarotu Japāņu imperiālismu un nodibinātu Jaunu kārtību Āzijā. Savas valdības vārdā līgumu paraksta ķīniešu ārlietu mi-nistirs Cuenlajs, bet no Padomju savienības puses ārlietu mlnistirs Andrejs Gromiko." Līgumam ir pavisam 17 pantu. Pirmais pants paredz, ka ķinieši atļauj Padomju savienībai nodibināt savā territorijā sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes atbalsta punktus, lai stiprinātu pasaules mieru un apkarotu imperiālistu agresīvās tieksmes. Vienošanās tālākie punkti sīkāk precizē pirmajā pantā Kremlim piešķirtās tiesības. Trešajā punktā minēts, ka ķīniešu tautas armiju apmāca padomju virsnieki un instruktori un kara gadījumā tā ir pakļauta krievu virspa- (Turpinājums 8. Ipp.) Staļins vēlas runāt Jauttdeilii (D). — Pagājušās nedēļas beigās Indijas ministru prezidents Pandits Nēru ar sava vēstnieka starpniecību iesniedza Staļinam personīgu notu, kurā bija lūgts da-rit visu, lai izbeigtu konfliktu Korejā. Uz šo notu Staļins atbildēja svētdien. Pirmdien indieSu laikraksti publicēja atbildes tekstu, kurā norādīts, Ica «Padomju savienība ir ar mieru uz^Eikt sarunas par konflikta likvidēšanu Korejā Apvienotajās nācijās". Kremlis vienīgi vēlas, lai Drošības padomē nesēdētu maršala Cangkaišeka, bet Maotsetunga pārstāvis. Sniedzot šo informāciju, BBC politiskais komentātors piebilst, ka konfliktu Tālajos austrumos varbūt ^^1 izdosies pēdējā bridi nokārtot sarunu ceļā. Ļoti iespējams, ka Padomju savienība i^ildls ari Dina Eēesona prasību, lai komunisti atvelk savu karaspēku aiz 38. platuma grāda. Politiskās aprindas Vašingtonā tomēr domā, ka Staļina Jaunā nota ir tāds pats Šacha vilciens kā savā laikā bija INS Eiropas redaktoram Smisam sniegtā intervija. DF nonm vttfMli n fpMttlo lietu padondevlls iBMrflKiņi Mf- • l i kottiiirs ntbi Svops »w«p) ar savkm amani vwOWm 7. Jft- UJI iteikfariē vktļĒmtk pie 110 akraditsto DP laatlim pārstivju 4 viru deleiicUu. kufi bUi ail L€K priekiaēdia & Kliiitt. Vairik tte-tt a gIVBdai Ogā apspriedi augitl komlAt IttiNi darMaiiM ar DP piniivjv delegidju plmiiiija gan-dria visus Jautājunras. kat ir deii iakirā ar DP pairdaUo dsivi un oikotiil Viens no galvenajiem tematiem Nākamo karu uzvarēs aviadla CIridie (Is). — Šveices laikraksts Die Weltwo€ihe publicējis interviju ar bijušo vācu galsaspēku' ģenerālštāba priekšnieku H. Stumpfu. Ģenerālis uzsvērto, ka katram vācietim Jaunā Eiropas kara adījumā pamatotas tiesības cerēt uz okupācijas karaspēka aizsardzību. • Nākamo ka-fu* pēc Stumpfa domām, izšķirs gaisa spēki Pirmajā gājienā krievi gan viegli aizsniegs Atlantijas piekrasti, bet tad rietiunu armiju nepārprotamais gaisa spficU pārākums nodrošinās gaHso uzvaru. Komunisti ndcidā gadījumi nepaliks Rietumeiropā, un eiropieši Jau kara pirmajā tazi būs izjutuši komunisma īsto seju. Lai Eiropa saglabātu savu neaizkaramlbu, par vi- Oin Uetlin M Jfikipina mlUtirie šļpficūs, kas itiv vligiam pfvttak f l * <£q Rietumeiropas saslēgšanai vienā kopībā ir noteikti vairāk nekā sauklis vieni BiJ. vācu armijas tanku ģorieri-lis Haso von Manteuf^ls kādā AP intervijā pasvītroja, ka Rietumvā-dja Jāiekļauj Eiropas aizsardzības ūnijā. Vācijas apbruņošana nevar apdraudēt nevienu rietumu valsti. Pēc vācu kara rūpniecības iznicināšanas lidmašīnas, tankus, liel^- balus un muhldju t i var saņemt tikai no Amerikas. Rietumvādjas iekļaušana Rietumein^ aizsar-dribas frontē ir neattlekama prasība. Tikai viengabalaina aizsardzības sistēma «no Gibraltāra līdz Ubekai'' var glābt mieru. 40.000 beigu protestē pret kar&^a Leopolda atgriešanos apspriedē bija par Vfidji palidi» Jiem, l»s, IRO funkdjim ierobežojoties, arvienu vairāk saskaras tieši ar augstā komisāra iestādta. Raut ari pašreiz vicu valdība sagatavo DP likumu, kas principi nokirtoi Vācijas palicēju tiesības un pi«ii«» kūmus, i^fiķinoties ar bij. DP kā ar vicu salmnieclbi un lieli mēri ari Juridikdji idcļautiem, tomēr visas pirvletotis perscmas tik ilgi paliks amerikiņu augsti komisira ati»il« dibi, kamēr būs spēki UdsUnēJaU okupidjas statūts. No t i se^- nims, ka visos gadījumos, kad vi* cu salmnieclbi un pārvaldē nodolto DP uzskata sevi par diskriminētiem vai netiek ievērotas viņu tiesības, Jāgriežas,pie augsti kpmiara attiecīgu zemju pirstivjiem (Land ommissloner). Tas hsdarims, skatoties pēc lietas svarigišna, vai nu ar LCK apgabalu pirstivju vai savas- nometnes komitejas starpniee!- bu. Gan Jiievēro, ka vicu salmnieclbi nodotis nometnes ir doml-tas tikai k i pagaidu mītnes, tidē| nometinu komitejim būs Jficirto vairāk vietēja rakstura lietas, tur» preti LCK pirstivji kirtos savā apgabala Jautājumus visumi. Vicu valdības DP likums pašreiz ir bddzamaji tsiiianas stadlJi, ua sagaidims, ka Rietumvidjās parla« ments to apspriedis vistuvikaji laik i ; Ud ari konkrēti varēs spriest par varbūtēju pozitīvu vai nc^^vu novērtējumu. T|utibu pārstāvji, sa-a^ pMlums 1 Ipp.) Brisde (ej). — lilbnsas apgabali Beļģijā pēc sodilistisko arodbiedri-bu aidnijuma apm. 40.000 raktuvju un metālrūpniecības stridnieku streikoja 48 stundas, lai protestētu pret nodomāto karaļa Leopolda atgriešanos uz troņa. TēraudrOpnie-clbi streiks izdevis simtprocentīgi, un darbs visis ils nozares fabrikās divas dienas ilgi bija pilnīgi apstājies. Ari tramvaju satUcsme Monsas apgabalā bija pārtraukta, kamēr gāza, elektrības un ūdens piegāde turpinājās ar samazinātu darbinieku skaitu. Turpretim ogļ-raktuvju darbību streiks skāra tikai 50 proc. apmērā. Jo visi DP strādnieki, kam līgums aizliedz streikot, turpināja strādāt BsaaMMnftA sialASfaASMiiii - ravesis pNtŖeinis spedfli audienci tOtliiVliri Ŗwm (vl). — Sinis dienās LCK KmiM \m LNP pilnsapulces sekio» Jinis Niedira LCK uzdevumi apmeklēja Vatikinu, lai latviešu bēgļu virdi izteiktu pateicību Svētajam Tēvam Pijam 11 un Vatiki* na iestidēm par ^rigo, moiilo un materiilo atbalstu, ko latviešu b%- ļl līdz šim saņēmuši no Vatikina tfilk katoļu baznīcas. 8. Jūliji Svētiii Tēvs pl^ēma LCK pirstivi Nledm spedili audiencē Sv. Pētera bazilikā, kur tam bija sirsnīga saruna par latviešu tautas dēšanām un tagactt- Jo stāvokU. 8. Jūlijā LCK pirstivii apmeklēja Vatikina valsts sekretilh-riitu, kur par latviešu bēgļu liktetd sniedza ziņojumu Sv. Tēva ref^ rentam arķiblskapam G. BUsuraka un monslnjoram L. PodžL Uzturoties Romā L C K pirstivii apmeklēja Lajtvljas pirstiM pie Vatikina monslnjoru J. Camani un Latvijas sūtni Romi prot A. Spekki, bet atceļi 2eņevi apauklēja latviešu pirstivi pie IRO galve-nis mītnes A. Skrēberu. Kanclera Adenauera atbIMe LNP prieki-s& Hm 1 Cefmani Apstiprinot LNP prezidija 17. Jūnija deklaridjas saņemšanu, kufi aticirtoti prasīta Latvijas dcupid- Jas izbeigšana un valsts suverenitātes atjaunošana, Vidjas kanders K Adenauers atbildes raksti LNP prezidija priekšsēdim J. Celmam pasvītro, ka ar 17. Jūnija deklari-dju Latviešu Nadonālfi padome ir atgādinājusi brivās pasaules valstsvīriem nodarijumu, kas ir tumšākais traips Jaunāko laiku vēstiirē. Mekortūrs saņem UN zilibalto karogu ToUo (ej). ^ Pagājušajā piektdienā uz Apvienoto nādju bruņoto spēku virspavēlnieka galvenās mītnes Jumta notika svinīga ceremonija, kurā ģenerālis Mekartūrs saņēma UN karogu līdz ar Trigves LI vēstijumu, kas aidna viņu uzglabāt šo karogu, Jkamk pasaulē atgriezīsies mlm". Zilibalto karogu ģen. BSdcartūram pasniedza Savienoto vsdstu armijas štāba priekfaieks ģen. Kolinss, kas bija atvedis to no Amerikas. Pasniegšanas ceremonijā asistēja vairāki augsti amerikāņu, britu un dtu rietumvalstu militārie un dvflie darbinieki. Sa- Jemdams Apvienoto nādJu karogu, en. Blekartūrs manāmi aizkustināts tetea: «Es saņemu šo karogu ar dziļu godbijību. Jo tas simbolizē dlvēcēs vislielāko ^bu un pūliņus pasaules atbrivošanai" I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 19, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-07-19 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500719 |
Description
Title | 1950-07-19-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
15ī>?
||W«iJ« oķtobrf
ma», Aŗ fran(S
;ļxmitatējiiii
It iievieiuap,
tolet vle.
" ka firsU
it «2 10
---Iļsnta
:bQi
lomi»
^;iMfl[ ?al4lbaf
vfftnleko
nacaidr^ianl
^.iu «utimtaiii
^im iltfritoni^
- «tttnie*
sifgaidoļt^ a ^
«tevi
I*!«pirnuh
lur mizu,
tikko ierttUet
kādai ameri«
, MaU. K«pi-ki^
amerik|ni6«
ai: mjtetniekš^ attikāt,
iaiēdtes tie*
to noskOpftIi
ilnml HB Lapiaiiāl
iUtl no Parīzei. 8ft«
uzņēmumus par
ddvi viņi paredz
as muzejam.
ivScUaf vecumā
I tinis dienās
udzSbai le«
ka viiu* ogW
kļuMimās un ne«
Si UfU urtoa
>adw^ifr»
iraktuvii.%^
.locetmam
BundiptW
mju ptukvti^
JSTitt^lropis aiļļt
tautas pārstāv^
tivaldiDa
unajam ,fran6u
a Renē Pleva-iāl
§ sapulce Iz-pret
185 balļJim.
pabeidza galīgi
ftaiiču minis-
^ beigām. PiJ;
„ laikā Jaunajā
sociālisti. Lidz-jtrz
Robērs Sfl-
[nistrs Keijs pa-u
Aizsardzība*
izticēta sociālls-bet
sociālistu
J A Oijs Mole
Eirbpiais pado-
„„.„ļstŗģ. Bliužais
pda valdībā neļauno
franku
IdlJa priekša
Oriolam, bet
pialai sapulcei,
ifilfi sapulce iz-
^ " uzticību 8X
Li'"
i i
LATVUA
Ļaivian Newsp^per
PubUsbed under EUCbM Clvii
Attair» DMBion Authorisatlon
^HP^JfL.^^P Publisher
and Edltor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwablsch Gmtind. Dp
CampArtillerie-Kaseme, Phohe
gchw. Gmtind 2159. Prlnter:
Remsdruckerel Sigg, Hārtel &
Co, 8chwabisdi Gmtind. Pa-radiesstr.
12. PubUshed twlce
weekly. Clrculation U.OOO.
LATVIAN NEWSPAPER
51 (S9Q
Treidieii, 1950. f. 19. JflUff
Dniāk Mdieolit un Mstdlanls.
ladevājs: UtvteluOe&trtlāKio-mltala.
Gaivmis radaklociK V,
Lambtfgs; galvenā redaktora
vietnieks U. CiOltls. BedaktoH)
A. Boliteins, J. Jlkibsons. B«
t. Balsten. U švarcs.
Jas redakcijas vad. A.
amits (Lawley House, Canber-n.
A.aTn AortnUa). Bedak-djas
adrese: am 8ehwālil8cli
OmOnd. DP Camp Artin«1e-
Keseme, tsir. Schvr. Gatbid Sl»
Prezidents Trūmens prasīs
speciālas pilnvaras
M Henrijs Volless pagriezis Maskavai
muguru
! ^ * V ° J ! i " " ' ^ " ' " ' s ' ^ «P^Jn*» VaSliigtonJ baMa. kk
: S c S i r T ^ amerikāņu rtipniecni.iS^^
M&^^i ^ freridenta^ prasības pirmkārt attieksies uz m r f f i
Hpnlecibas izejvielu kontroU - degvielām, gumiju, dzelirtSu^un^
« l e ^ em. Ja ā| Informācija izrādītos patltSTSa^endSK v » ^
; i^^Mimv^ neviens nešaubās), tad tas ni^i^ļSil^tSiū^
i^Vltt2iJ«Jl^ svarīgāko izejvielu mobUkolz»āigdrJeusTa mT wat |aauojut,i kaTp^sori- S&i^S^^^Jj^^^ Fraņdjai visu iespējamo psHdUbu. Towta vlņl>[.
«nizia «i-imiabrikām pārtraukt Ikdienas patēvļņa produkdju un DS-uz
bruņofianos . Vēlāk šo prezidenta iikojumu akceptēja ari
Tlenoto vaJlos tupē pco tzaicmU asse kĀofjrai kPāe. ri Harbora, FlUpyS«n«»aes uunn ssvvaarniggākaā™s S»aa-
' Prezidenta Trūmena eventuālais
: pieprasījums kongresam jo nozimī-iiksklust
tāpēc, ka ari lielās amerikāņu
arodbiedrību apvienībās AFL
, (Assbciaticm of Labor) priekšsēdis
VttJems Grltos tikai dažas stundas
vēlāk presei sniegtajā intervijā deklarēja,
ka vin^ pieprasīs visa Savienoto
valstu &rba spēku mobilizāciju.
»Es nedomāju, ka stāvoklis pašreiz
būtu tik' draudīgs," teica Grīns,
^bet mums Jāsagatavojas katram
gadījumam." Sniedzot šo informāciju,
BBC politiskais redaktors piebilst,
ka prezidenta Tfūmeha un Sa-irlettoto
valstu lielākās arodbiedrības
apvienības priekšsēža deklarācija ir
loti nozīmīga. Karus nekad nav iz-
. karojuši cilvēki. Laimējis vientnēr
• tas, aiz kura stāv lielākā saimniecis-
' kā un financiāl% vara. Pasaulei paš-
; reiz nav jāšaubās, kam ir labākās
f labrilf;as; kvalUļčētākais darba spēks
; t |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-07-19-01