Bavarijas Latviesu vestnesis, July 19, 1950

              LATVIJA
1950. $, 19. iluUJfi
IHUUāMoā Bummkilpuui uzglabā im
itttft «%^aln4 Tltnlgl» ja tiem pKtviinota āņmamĒ m «titonm adresēta apiok-
BcaakcM» patur tieUbai mamiukrip.
t » vaJadObai iMIlumi Ittolt Air autora
pankita V i l inicUOiem pai»kitit4[>s nk-floi
iatdktif domai nav featri liņfl ail
lidakcilas domas.
ķomūnistiskiis
IRO ir organizācija, kuras ipfiērķi
« i 4«rb!bā balstāt uz palīdzības
tonninitālei principiem, Siintiļim
tOkrtoto biglu visus ios īpadua kopš
lattrtiikd re&nu sabrukuma iir P&*
taidgilIRO un tās priekšgājējai
inimM par pajumti, uztunii un
paBdadtm Jaunu mājvietu atr^iianā.
^(Hiiimi arf IRO personāla H- ru*
t4Ji^ par Apvienoto nāci|)i ļ;>ilso*
ņim darbl^^ lielākā vai iļfiazā-l
i miri bijusi DP labvēlīga, l To-mir
novfen organizācijas sākuma
bet ari vēl tagad ir daļa
>inielni| kas savā nostāji pret
ir nepāijurotami naidīgi, cenzda-mfMi
lo naidu ia^cUt kur un kā
varēdami u£i daudzkārt ne«
iavtaodamimazāko Hdzjiitlbu un
dlvp<^
StO>Ai^^ apgabala pār-vald^
Ma dart» da]as vadītāja dur­vīm
plnni^ vidrfk nekā 6 nedējām
nondiar)^ P*r Blaumanis.. Kaut
• i ^ .S^^ifek^ notikumli saNnbu
iliMStļJr pajŖ^t^ leniesls pieņemt,
k» idņa nāvi vainojama čmB, da- Kvadltija Dāvida Kaufmana ri($*
nlvet api^tākļtt noskaidrošana
Udx Um vēl nav notikusi, uiļi vis-om
j t latvii^ pārst&vnie<m>a, jD^
atUiUba nekā nezina par kādas iz*
nielcl^na$ rezultātiem. Latviešu
ptativis mO iilvenajā initiiiē 2e*
nlviA. Skrēbers jūnija vidO ie-
JAīilķto^^^ tenerāldircActora viet-nieķito
Idgumu noskai&dt Ķ iiār
viM gadījumu, bet mums HČĶ šim
vil nav informācijas, ka SIq:Sbers
bO^ saņēmis kādu atbildi. Tātad,
adm rediot, Vesela mēneša laikā iz^
meklēšana nav notikusi.
Vēl vairāk, — Kauimana rīcība
p|ll fit nffitettas. Kā infoītnācija
l i ^ a i VpagfijuSajā. numurā vēstai,
vtļi savu^ šķietami
ikl^#rob€^^ un ^ nav Ipaijp*!^
rinftjil ndldi^ 'W
ģimene'^i^^ $avu
i^ielb^ Katatmans motivējis ai^ drp*
ilbai ^psvēri^ Bez tam starp*
toOA IRO a^ iz*
teicies, ka. kapi Blaumanis miris
ais priekiem par pleņem$ahu IRO
darbi, Agrik dabOt darbu 6, nee*-
jot variŅis ttpēc, ka bijis Daiiicigas
k(ttnandants (tik apsurdu apbalvo­jumu
didrdam pirmo reizil)
JiJauA kādu drošība^ iemeslu
dil varētu nepielaist nenozitinigā
kandejai darbā bij. latviešu kara­vīru
un kādi drošības iemesli bi|uSi
Blaumaņa Ugajal tirdtSanai līdz brī­dim,
kamēr .%u pārsteidza nSve.
JMJauti, kt dn^Ibas iemeslu dē}
Kaufmani var noraidīt cilvSaaii,
cīnījušies pret J t M n ^ ^ pr^t lsw-ru
paSrela atklātai cīņai sacēlusies
visa brfvi pa#a^ikr.
Jumi vispirma. neķūtu J9p$rt^au|d{i
paša Kautmana uzticamība, Jo tir
savu rīcību minētajos gadUumS
yixfi sdUdartzēJiei ar mOsu mt^
ar viiaa pasaules ienaidniekiem. \}n
Jājautā, cik IRO darbinieki, kas nav
DP, vispār noraidīti vai atlaisti
drošības iemeslu dē] un kā no dr^>
. fibaa.^edoķķ pārbauda IRO, di<^-
l^iļ^ttfoi vāciešus; kas
dēji laiki organizācijas dai^ ieņem
•rvitti ētbildlgākua amatus.
Mēs nosaucim Ifida IRO darbl-niika^
Kauimana nclbu par nicilv^h
dgu, un atkārtoti prasām, kā iespll-
Jams, ka šāds cilvēks vēl arvien
atrādi starptautiskā palīdzības oi^-
ganiziciji?
Sarai» im (tarba viOTbu 2
SiJI miBInes! pl^ divi gadi, kopš
ang|u joslā radis pirmās latviešu
dvUās sardžu un darba.vienības pie
angļu okupācijas spēkiem Vācijas
ziemeļrietumos.
Pirmais militāro iestāžu aicinā­juma
an|^ Joslas latviešiem iestā­ties
vienībās radīja dzīvu atsaucību.
Sevišķi sardžu, bet ari darba vienl-
AfMtta un viņu au*
itudentl un viri sirmām
JOSLAS
i Roii^AS^l^^
stākpm. Protama» pinr vWte kulifJ^ Visa p i i i i a aasīnrindzi^ seko
liķi dmitā ataaueia bljiilie kaŗa^ļ^fiio un laikrakstu zfa^ām par noti-vM.
kūmiem Korejā,. Visās zemēs, ari
Pinnēs dienas, kad izA^nlJa ai-|ļ^cij§^ Korejas notikumus izmanto
clnājums, angļu joslas tauti^ »o-ļ politiskai propagandai TO Hambur-metnes
bija pilnas trauksmaina sa-|gg vietējie komunisti ar plakātiem
viļņojuma. Valnima gāja JPeinļtļ^eiiioitgMjft ASV littniecibaa priek-maizi,
jo pēc tikko notikušās naudas ļ§a, prasot amerikāņu spēku atvilk-reformas
nometnēs bija iestājies I gaou.no Korejas. Ari libekas ielāsuz
visgriltākais posma ari emļgrē^ sētām wi«tnim var^a l a ^ lieliem
šana noritēja gausi, — bet daļai bija I j ^ em burtiem uztriei^ uzraksim
ari dtas domas.1 ^XJSA — Hande weg von Korea!"
Nometnes ^uk-i h^^^m šie uzraksti īsti dcmiiti? Ame-
Sojās m vlrie^ rijcgņu §aji biJ. HMzas pilsēti nav,
šim ^ ^ ^ o s 2 ^ par tiem smejas, bet paši vā-gados.
Kā vie* LjieSi ir daHtās domās,
niem, ta otriemļ ^
?Symmf ^ WkS lAekfi risin^ušies
tUr^i^ā^ ^iT^ I notikumi, kas ļauj spnest par vie-
^ S a ^ t o » 5- vādeSu noskaņojumu. Sākās tas
^ l W S d S s h^*^ kad vācu jaunieši atgriezās no
kazarmiu kuL- ««^^^ pievakares
S^eiTs^^pSLh^ ^^^^ priekšpilsētā SblSTmSuK- K*^^^^ ^^^^"^ pārnācējus pār-mējās,
turpretī ^^l^^ ^ ^J'^
vairākiem vēlā- P<>^<^M virsnieks izteicās, šie nakta
kiem iesākumiem
tās prasīja kriet* r'^^^^ godīgus iedzīvotājus. Tieši
nu piepūli. 8.15'nakti Jauniešu ^ gājiens ar
Atskatoties uz|^^^^^^°^ karogiem un intema-pagājušajlem
di- i tonālas skaiņtim virzījās garām Mē-viem
gadiem an-|^^^^^^ nometnei. No DP mutēm
gļu armijas diene-1 ^^^^^^^^ ^^ai rets sauciens, bet no
galtrim uii dau4i' dtu profesiju i stā, jāuzsver, ka šis laiks tomēr ne- atvērtajiem vācu iedzīvotāju logiem
ļaudis,' jo dzīve nometnēs ar savuļpaliks bez savas pozitīvās nozīmēsi?™ ^® Par miera traucē-v
i ^ i ^ i l ^ bija visiem apnikusi: latvju trimdinieku gaitās Vācijā. **^^» ari spēcīgāki izteicieni,
ikvienam bija vēlēšanās pēc jaunas, Pirmkārt tas tūkstošiem bijis at-|^* ^ 8 s šāviens jauniešu tūkstoS-straujākas
ikdienas un citādiem ap-1 balsts smagajā eksistencē; otrkārt, I ^^^^^^ai rindai pārlidoja sauciens
latviešu viri, ar Uelāko atbildības etwadier Citi sauca:
sajūtu diendienā pildīdami svarigu h»!^^?^ 1^ tūUt nepalikāt tur pārl?*S
dienestu un būdami vienmēr tiešā "Vai jūs ari esat vācieši?" utt. Rita
saskarē ar angļu karavīru Eiropas ļ j p ^ f i » kad jaunieši, policijas spē-sargposteni,
ieguvuši latvju tautai ļ Wamti, stacijas laukumā gaidīja
^ -daudz jaunu, sirsnīgu draugu un pvus vilcienus, tos lādēja pēdējā
UfP loceklii.^ LC? sekretārs un Lck I mūsu liktensizpratējut treškārt; a^ dalībnieki, bet invalidi grasījās
kahcieji» prieKSniēks Pet^jrtt OreizU iz-1 sūtnim Zariņam, veicot - Latvijas IP^™^^" saviem kruķiem.. ^
AV^itSUJS? b H ^ ^ 5SS3u glu valdības, ir pamats atsaukties okupācijas dienu,
pārvietos uz Svfibu Oraindi. | uz šo vienību esamību. ļMēļenes nometnē plivinājās trīs
baistiesigb vnetajii. jautttTakoKMteja lēli maz tādu, ķas izšķīrušies līdz tSvu-1 ° ^ " ° I ° J ^ 3 > vācieši vairāk saprata
] ! S S ' l S ; ! I i ^ ' ^ . . * v ^ ' & ' l i ^ ' ^ b r ī v ī b a s stundai; palikt Ei-I*>altte«ws nekā savu Jaunatni. _Viņi
Trešdien, 1950. g. 19. juUjt
Invalidi dodas
ūz Holandi
Eversburgas invalidu nometis kat
vēl visuitšo gadu paliks IRO aprūpē,
turpina paplašināties, un pašreiz pār«
skološanas centra 29 darbnīcās mā*
cas vairāk nekii 400 invalidu. Lai*
viešu skaits jau pārsniedz 300. Art
sabiedriskā dzīvē nejūt ne mazāU
paguruma. Jāņos atsāka savu darbl«
)u dramatiskā kopa, izrādot frag«
mentus no R. Blaumaņa Skroēerdie-nas
Silmaēos, un tajā pašā laikā at«
klija jaunbūvēto skatuvi. NomiM
par ārstu no l. jūlija strādā profesors
)r: med. N. Vētra. JūHja beigās* ui
Holandi izbrauks 23 invalidi ar sa«
viem picderigiem, kur viņi pieņēmu»
ši darbu savās specialitātēs, ko ap«
(uvuši pārskdošanās centrā.
LSK BEĻĢIJA TURPINA
Sardžu vtm telpSm ioiai Jābāt spodrIm nn paliem ar
aevalnojamu stāju, Jo kā vtenat, tā otm apskatīt biHI
pārbauda rotas komandieris un angļu augstākt
virsnieki.
Nometņu
iMOstiesigo veietajii
vēlēja K. Ev^riu, i
1ektē ierīkot kooperāUvus Aiiag^ēmmnui, mākais un disciplinētSkais latvju Memesliem un kopā ar baltiešiem
SiJf*nSS5.Sf'}S^«f^!Si*SS^^ feurus spimoS ««^agi nopūtās. Kad sākās otrs de- ISriSJ^a^TS^"^^^ 8if<Js un kuros būs 4sUp. I monstrācijas gājiens - latviešu ce-uzņēmuma
ražojumiem, Set ar IRO unlŗākā ticlbct l*atvijas nākotnei.
Ipadi LWF pall«lbu art to cer nokārtot
labvēlīgi. Nometnes darbinieku ātats ta­gad
sastāv no 9 personām i vāciešiem
Vūt»y mm\memi ^SamAfU* vadliā|a> ^
Alberts Eglltls
i^a.
kapor apbedīts 88 g
V. dārmleks Jānis Rumlevict. Nelalr
ķis 80 gadus vadījis savu plalo dānmie*
dbu Grobiņā, par saviem ražojumiem
vairākkārt izpelnīdamies «odalgis, un
LWF APTAUJA PRAKSE
LWF darbinieki, kas nesen ar Ipa-
Sml»Si.f d.'iSmliiJeSiņ,. ^saSv^iT m^Ontt^ nJef, l»'£li?l.*n;.AhUJ{.iUIusYzd^ epvautlmabuan nioembreatnuēcsa apVtladuļjiā DnPo,
kalkam vēl nav galvojumu vai kam
veirtig» hJimoŗa! ^ar MVU stāju viņJ grūtības izceļošanā vi«ar, lai tad
& ? t i ; S ? U S d f : ^ C T v i « K r i k ā ar,4tējo d^dži palīdzi-
JuU kopā, viņu vlemnēr ateeiēsies arļbu mēģinātu viņiem sagādāt darba
**SVABu "GMINDBS YMCA.YWCA un ^ pajumtes devējus. Aptaujajr sīka
miiftsen^t ywcA aa. lūujā pi. vt Sv.ļun pamatīga, veltot katrai ģimenei
Omlndes latvieSu nometnē rīko labdari-ļ apmēram Stundu laika.
L, Frtdenbeŗgs. AtUkums pared«ts bij.ļmāc. Hovels Grisvolds (Oriswold),
karavīru un vientuļo nespējnieku aprū-[katru iztatijfijamo apmeklējot perso-
P*i- fnigi mājās; lai MZ vietas iemītos ar
, dzīves apstākļiem un ģimenes locek-
ARĒJAI INFORMĀCIJAI VAC ļļiem. Personu lījvēlē vadSi no da-
ZIEDOJUHfUS Bia(^^Jl^ tiem, kādi iegūti iepHekSējā aptaujā.
Afdnijumail'd^^ interesējas pa^ attiedgl^
Jās^tolofmācUajlond^ate^ veselības s^okU vOH no^
bfifiSylSl^JSi?^^^ sevišķu vērnm vem mO
īpasšm Arējās, informieuas fonda vadi-[izdotajām aroda apliecībām unpiei^*
V. m^S^ĶJ^^S^^"^ SSl**^?; dlJtimienī, ka strādāta ar! trimdā, mu saralbtfem. Vaudā, kti savākta a r ļ - i L„nMi i»m».f«,sio sledojumu saraketiem, kā ari atsevlSķl Tā tiek ievMrtl dati par eventuāla-ziedojttig
Bosatamt pilnvarotam I jiem radiniekiem vai paziņām ASV
BeilUā^; irkenim Eue de Fieurus,ļun katram noprasīts, kādu darbu
Chatelet, Belglque). | ^ ^ ^ ^ 5 ^^^^^^
, , viriešuii iztaujā ari par viņu ka-licistu,
kas ar administrācijās'iždo-ļŗaviru gaitām. Beidzot katram jautā,
tu legālu ieejas atļauju grūti slimu vai viņš kārtīgi apmeklē baznīcu,
pacientu apmeklēšanai sanatorijā [vispār amerikāņu mācītājs itteids
ielaida Latvijas redakcijas pēr^ļ izbrīnu, ka nometnē, kur ap 600 pie­kāvi.
I augušu latviešu, baznīcā svētdienās
Lai Izmeklēšanas rezultāti kā vie-ļ ierodas tikai kādr simts dievlūdzēju,
iiā, tā otrā, tā ari dažos agrākos ci- [ļJo viņa draudzes 400 locekļiem bāz­tos
gadījumos būtu kādi būdami, [ņicā uz dievkalpojumiem regulāri
mna. ^-.t. «. ^ «. ^ ^ Jtnini-1 ierodoties vismaz 370.
mf Iksam dziļi sašutuši nevien malās tiesības tos uzzināt; parasti Māc. Grlsvolds Aujmstdorfā nirmo
a ^ ' l i i ^ L ' i i t ^ ^ ^'^^ P^^^ objekti,^ku-reiTre^?jrDP^^
iSiC'Sron^%'Z ^ ^^^^ Pēc patikas.]viņš bija Ueigts, ka cilvēki va-nātorijā,
DP tautību apspriedē Bad
Kisingenā 10. maijā vienojās iecellt
Īpašu komisiju minēto notikumu izr
meUēšanai un vienojās līdz šis ko­mitejas
atzinumiem turpmākas pu-bUkādjas
neizdarīt Latvija šo lē^
mumu ari respektējusi, taču tagad
nejūtas vairs saistīta to pildīt, jo
esam saņēmuši ticamu informādjm,
ka „komisija" vispār nav darboju­sies
un Heilbronas materiāli ,jio-likti
pie aktīm".
J[a ari pieņemtu, ka Heilbronais
konfliktā vainojami, pacienti, tad
tomēr IRO pienākums bija izteikt
savu Itoumu pēc vispusīgas izme­klēšanas,
]o par tādu nevar uzska^
tīt nepilnīgos paskaidrojumus pre^
aes konferencē. Bez tam šo noti<*
kurnu nodēpumainlbu mums aplie^
dna ari tikai nesen uzzinātais fakts,
ka slimnīcas vadība pēc ^Latvila«
pārstāvja apmeklējuma, nekavēja-ties
atlaidusi no darba latviešu po*
BEĻĢIJĀ
PALJĪDDZZIĪBBAASS DARBU
Latvijas sarkanais krusts Beļģijā ļU»
ā nosūtfjls us Vādjn 2S kastes ar Boa»
ā», māc, Grtkmaņa siedotot tils miiiig Sutraima un vieno kasU lietota d.^*^
ā ari apavos un rotaiHetļuu Raiii
tiu ari AkadēaUiko asāe^as
dilbu fonda on Veco .Urain i ^
da dāvano sajņi. B^tUa» j d e v^
nālā padome ap^ttjofl tsipl^n s ^ ^^
etinā rakstu par UtEB^alelņoiaMM.
a darbība ar st««o}«#?fe fi**^
drkņa Uberālo sie^Ho ftd^jJMiDa
ņojusl, ka spriedis, kādā v ^ ^ r | n _
Ķ varēto jiaildat baltieši HavlHia
trimdā* -f. *''ijL
Uetpto drēbjo ^SFV^^'^S^^
cUas Ietvaros atsevišķas apiaMer;ig>
bojas 1 aledojumo vieēju ott t v ā ^
kM jau nodevuši prāvo skaita lavāM
manto. Latvieša mijai fondā gdi I.
Ujam saziedots t.3tt franki, bet kafavba
kapu fondā uikrātt im fr. ^ ^ -
sl BelUJā dUvoiofie taotiell pieitttDidl
L8KB valdei priekšsēdei E. Valterei rak*
itu, kurā issaka gandarijomo, ka n;
LSRB tfsllgtl darba traoeētfiJIt »Lat
mēs LSRB biedri neeian bliolĻ ai^
ilmpatijaa vUoi šos g^oi j^iedMlļi
JOio vadītajai organiiāctial. Par pom
mis negribam neko diirdēt, on earam
ari turpmāk redat L8KB kā bomanltāro
organlsācljtt* BIJ. kara invaUdim o n ^
sUnmlekiem sanatoriJās«osatme pārtOms
salnifil un medUomentl noilmē dMds
vairāk nekā dalo cUvēko lka|āl frāaei
on ķengo raksti avliēi.^
• • • • • • • i
£•4
visi UIES_
RBDAKCUAI
}ojums cauri LIbekas ielām uz baz­nīcu
sēru dievkalpojumam, vācies
jūtās vairāk aizkustināti.
mēMš aākušir-a^d^vu^^propagandUi
Pie darba pārvaldes visiem bezdari)a
pabalsta saņēmējiem izdala lapiņa
ar uzaicinājumiem uz mītiņiem,
jaunatnes soļojumiem ar sarkaniem
standartiem orķestra pavadībā pa
apvidiem,^ kur Mvo visvairāk bez*
darbniektt un bēgļu uti Viņu pū­les
tomēr paliek veltīgas, jo tieši
vācu austrumu bēgļi ir lielākie ko­munisma
nīdēji. Dažam gan sirds
iepukstas straujāk, dzirdot militāro
mūziku un slņļoi kopsoli, bet savu
saukļu un solījurhu apstulboto jau­natni
viņi nesaprot. Viņi toties sa-prpt:
uņ zina, kas gaidāms no Aus-trumvācijas
gara. Zg.
ASV ĢiNEBUJi:0NStL8 ATBILD
Atbildot uz Minsterē dzīvojošo 77
latviešu 17. jūņijāļsūtltajām vēstu­lēm
prezidentam Trūmenam, viņa
uzdevumā ASV ģenerālkonsuls Brē-menē
Moriss Altofers.piesūtījis bij,
46. DPACSa komandierim rakstu,
kuŗē nožēlo, ka prezidents nav spē­jīgs
atbildēt katram rakstītājam
personl^ Ģenerālkonsuls prezidenta
uzdevumā lūdz informēt vēstuļu
rakstītājus, ka ASV vaimba labi iz­prot
mūsu tautiešu stāvokli dzimte-nēvTālāk
atbildes rakstā norādīts, ka
ASV nekad nav atzinusi Latvijas
aneksiju un ka tā izmantos katru iz­devību,
lai taisnība rf iz uzvarētu.
Ja ari pirms gadiem, kad ^tarp-[rot tā dzīvot, sevišķi, ka vairākām
tautiskais stāvoklis un attiecības ģimenēm jādzīvo vienā istabā vai
bija kras citādākas nekā šodien, 3-4 cilvēkiem kopā. Kad pastāstīja,
IRO noteikumi varbūt atļāva sa- ka istabās kādreiz bijušas divu un
viem darbiniekiem plašu ricibas
brivibu, tad tagad tas tā vairs ne­drīkst
būt, kaut ari tādēļ vēl pašā
pēdējā brīdi būtu jāpārveido orga­nizācijas
statūti un jāatbrivojas no
ļaudīm, kas savam uzdevumam nav
piemēroti. Ja tas nenotiks, tad var
gadīties, ka Dāvids Kaufmans dro­šības
pasveramu dēļ nepieņem dar­bā
un izskrinē vēl daudzus, kuļru
drošības dēļ bīstamie draugi uņ
brāļi jau tagad brīvprātīgi! pietei­kušies
dņai pret pasaules negantā­ko
ienaidnieku tālajā Korejā. Un
varbūt to būs spiests darit ari iz-sMnētais
un atiaistais Pružinskis,
lai pierādītu nevien Kaufmanam,
bet ari daudziem citiem IRd darbi­niekiem
un skrinētājiem, kād! ir tie
drošības apsvērumi, kuru dēļ vi­ņam
Hdz š ^ bijis jādei.-
trīsstāvu gultas, viņš saķēra galvu
un labu bridi klusēja . , .
Sarunā ar mūsu līdzstrādnieku
māc. Grisvolds izteicās: „Esmu tikai
savas organizācijas sūtnis, kas šeit
sagatavo materiālus lielajai galvoju­mu
sagādes akcijai. Aptaujās ievāk­tās
ziņas un ģimeņu aprakstus LWF
sadalīs ASV luterāņu draudzēm, kat­rai
draudzei 3-4 ģ&nenes, lai tad tās
tālāk rūpētos par galvojumu sagādi.
Pirmā pieredze rāda, ka nometnēs
palicis vairs tikai DP atiikums — ve­cie
ļaudis, ģimenes ar vairākiem ma­ziem
bērniem, slimie un smaga darba
nespējīgie. Lielākā daļa no tiem vai
nu nemaz vai pavisam vāji prot an­gliski,
kas galvojumu sagādi apgrū­tinās
no šfs puses. Bet LWP daris
visu, kas tās spēkos, lai palīdzētu."
Ri
TAtmSSU IEVĒRĪBAI, KAS
BRAUC tZ AUSTRĀLIJU,
KANĀDU VAI ASV
Nonākot Jaonajā dilves un darba
vietā aiz okeāna — Austrālijā, Kana-
Sā vai ASV, Untlell llskāpj krastā bez
centa vai Ulina kabatā. Tad sākas
pirmais, grOtākais Jaunās dzīves
posm8«
Padomājiet ari JOs par to, kā vis­labāk
tikt 81m pirmajam laikam pāri,
U Jau paSā pirmajā laikā sev nodro­šināt
kādo mazomo lldiek{u Jaunaji
tēmē. Praktiskus padomos sniedz
LatvieSu centrālās komitejas Informā-
:IJaS noiare, (I4a) Sdiorābisdi Gmttnd,
%rtluerie^Kasenie. LUdsam pievienot
pastmarkas atbildei.
IRO UDZ 6IM IZVIETOJUSI
870.000 DP
IRO galvenā mītne Zenēvā uvā pēdējā
sloojttmā starp dtu norāda, ka organlzā
elja Jlinija beigās pavisam nodevusi
ll$,NO DP Rietumeiropas un Tuvo aus­trumu
valstu valdību pārslņā. Vācijā
IRO aprflpe pārtraukta a.4U personām
iS,m britu Joslā, 17,7M amerikāņu on
zm franeo Joslā. Austrijā lokālo Iestāto
'pārriņā nodoti if,2M DP. Pēc IRO galve­nās
mītnes aplēsēm visā organizārijas
darbības laikā Ods i . f. L JfilIJam eml-grēJuSo
resp. repatriēto DP skaits sasnie­dzu
87l,Nt.
TmSANāS AR SARTVAĪDZITI
Izlasot B. TOtera Latvijas is, aprīļa no*
morā ierietoto rakstu, gribu vēl teikt dl*
iai piezīmes. Ari eiai»tāvo osskaf
Silvija i? visobjektllnūli on vērtij
trimdai bOkraksti, Bet vai bOi
tam sekot Pēterburgas aviiu? pIdlīT ^
uzdevums bija sagatavot latrieioi JaoMķ
laikmetam un patsUvIgal domāšanai* M
mOstt laikā vairs nevar bOt runa par »
gatavoianos, vienīgi par aktīvo cIņo« Vē^
tlbu ir pārvērtēUs Jao pirms krietna lil*
ka. Ideoloģisko preteāUbo pieatinātajl
pi^uiā ittfral ā f o u ^ igi^'^eiMm ~'
relam veeās un
nno Mdi»r«^ I ā « d ^ 1 ^^
pUnvSrUgftkam lauunetam cUviceL <Mi
msi esam Jao gateri bes Uekai teVadlia^
nas. Uekas tāpēe vliai noUmiku pu pa^
gātni. Jo tās noved viettigi pie (qp<ka,
skaldBanas, bet tagad tie Jākopo.
Ikkatrs, kas lekoiU notikomo attistibts
galtaii atcerēsies feBtērisko kUedsle&o «
Lai top naidsl Tai tika izkliegts Skaudi*
nāvijai f Jordoi on vareni atbalsojās pret
Bavārijai Alpiem. Atbalii vēl sepaivij*^
apskriet kontlnehtoi, kad lāka gāstlei
pār Irstoio trimdas citadeU Us pa8ai rie-meliemei
Iesarkanie naida viļņi. Atriebi-gie
kalno tro}}l tik tikko neaprija paloi
izsaocējus. Pat „tēvs un skolotājs** Ir bri»
dlnājli vēstures ratu atpakaļ vairi ae*
atgrierislt! TieSām, iU rats grleiai tikai
uz priekšu, tādēļ tādā virrienā ari ir
mums tas Jāpalīdz griezt, lai pats „tēvs**
dabūtu iepazīties ar tā zobiem, kas lei
pāri viņa IS. gi. sociāUstu mācibto on
ideoloģijā sastindzinātai on atpakalrāpo-
Ugai impērijai, kurā atdilrināU senāi Ro«
mai vergo on koiiģo UkomL.
Runājot par organizāeijo nonletafilaao,
Jāatristas, ka tas notiek. Ari es vēl ne­esmu
par biedro nesen piedzimušajā lat­viešu
biedrlM, kaut citādi to itbaistn.
Tā ir ticības lieta. Pagaidām esmu pārāk
aizņemts politiskā cīņā un bieti saejo
matos ar „tētlņa" audžu bēni«a« |U«
sārtvaidzis gatavojās mani nosUlNi^
na Ilguma ķēdēm. Biju spiest» W
sam neparastus ceļus. LaM, ka ptl-gadījās
MWe accuse.. Usdāvioājo^
valdzitim, piebUstot: „Kungl, Ja r
ties tādas paSportreJas, tad JQsu
kūms ir mani atbalstitt'* Tas Udsēja,
metodi Ieteicu ikvienam.
A. Logins, Briibēnl, AoitriW
PIEZmES PIE IKSBlfA RA&STA PAB
HBUlAia
Saņemu vēstules, kOTii va#0 Stritttfeld
protestē pret Iksena apgalvojiuno ralBtā
par Helmanl, ka pēd^ai» nav dianijls
strēlnieku pulkos on ka ari S a ^ ^ . nav
varējis Iesaistīties tanīs, Jo ^krievo ģene­rāli
nelaida projām ticUos Utrietos**,
Strēlnieki dibināti alsrāda, - vai tad
Briedis, Gopers uc bOto bijuši mazāk li-ciU
UtvieSi nekā Helmanls ar KalpakuT
Turu par vajadrigo paskaidrot» ka itrB-nieku
laikā man bieti nācāi Izdaift Ie­sniegumus
krievu rienibo vadībām. Ui
tās atļaoto pārnākt m latrielo nouden
rienam vai otram taotietlm. Bes laobāov
daodzu no tām aiiblldlnājāi, ka nevēlai
aizlaist projām labus karavīrus un Ittdza
prasību ņemt atpakaļ. Tai radīja Uekāi
MrakstlSanās, un datā gadījumā pārrie-tošanu
neizdevās Izkārtot Bet vai tādēļ
strēlnieku pulkos būtu trileli Izctto kara­vīru
Jebkurā dienesta MkāpST Tteo, ka
Ikieni a ari nav domijii, tikai pāipra-tums
radies izteiksmes neprecizliātes dēļ.
J, Goldmanli, Bveinfortē
NEAIZMIRSĪSIM VBCOS ĻAUDI0I
VMCAs-VlvcAi i^mācmo centrā pie
Kimzē nesen notika Jaonatņes sanāksme,
kuras dalībnieki Ugo vakarā organizēti
apciemoja Prinai veco ļaoto mītni. Ie­priecinot
lentftniekos ar driesmām on ci­tiem
priekšnesumiem. Pārrunās noskaid­rojās,
ka riņl ar dzīves apstākļiem ap­mierināti,
tikai stipri izjāt vientnilbo un
pamesmiu.
Mēs bieti lasām par datādn organlztd-
Jtt, skautu on galdu ceļojumiem ozKlmsē
vai Berchtetgadeno, bet dklem ao vlaiem
tenādi prātā legriestiei veco ļaoto mītnē,
ļal apciemoto savus tautlešusrJlrmls mā­tes
un tēvi, no kuriem daudzi pazaudē^
Jull vUu, ar asarām acis tagaida katro
latriešu ceļinieku.
Z.lldens, Mlnebenā