Bavarijas Latviesu vestnesis, September 8, 1945

              m
III;
iii
f
mm
m.
•I: r apvi^ojot I mm biedro. 21. jāUJā pla-
U s v i k u PadomJ» Latvijas 6 gadu jur
bitejk Tai pnr godii prof. Kiirchenštems
Aktieris Jānis Osis radiofonā nolasījis
;g|^j:'i^Vilkwt'-:p#inu*^
I | | l to* Vicl^^ P> opagan#s
un aptžcija» kursus vadījis prof. Pelš«.
Boi^^iku pairtijas centrālkoniitejas &€-
kiieiars biedrs Kalnbēržinš atklāSanas
ruiii Ifiloj^^^ ka tr0kslol partijas allUl-visttt
un tādil JIrōpējoties par jauniem
kadneni. Uz Vāciju esot aižVesli 200.(000
Padon^ju Latvijas pilsoni. LZt)
MOiiu bēgti atdalīti no citiem un
gad novietoti 2 nelielās nometnils Grau-btn^
nas un Valisas kantonā. Vēl pāris
c^ļiāi viirtis ļmit atsevil^^^^^
metrtls ieviellotie gaida atbrivoiUinu un
dar^u! Mttsu oCiciāUe pārstāvji Šveicē
dara ^isu, kas viiiu spēkos, lai palidzē-tu
šiefn mōmu tautieliem.
• " - • • • ^ - • • • - •. \., - •' • ••" \ .
^ proh K. Sllrauberga vadībā nodibinā­ta
jaļina orpniiācija ~ „LatvieSu ap-vļef|
lba Zvilidrijā", ku^as mitne ātro-d^
fS liloķ^^^
bēgtu,darbu jau sameklējuši, bet dala
j^l^rojām dzi^o nometnēs. Jaunu laik-r^
ļittl .,Latvju Vārds" par atbildīgo re­daktoru
pi^a
Upsall tzvejidbjies viens no latviešu
lieliskiem eentrieni, kur pulcējušās mCi-
, ikitdēmiskās aprindas un ari daudz
•'t5tt*?|auti€^
nāk^i^ju telpas, ārsta un zobārsta ka-bliļieti.
Gotlandē darba iespējas un
apstākli latviešiem labāki par cietzemi.
Tā Mertebo kOdras fabrikā strādā 22
n^fl^ļiijt karavīri. Nodibināta īpaša Goiu
ianaes latviešu biedrība ar .sēdekli Vis-bljft.^
Biedrības valdē starp citiem L.
Vatdinahis un J. Kārklinš. Jaunā or-ganļzicija
VUsbijā un Slitē apkopj to
latvif^lu kapus, kas miruši cetā uz
l??i«sdfijU, -1-^^
Ves^anlandes muižā. Te ap 100 lat-viēfittļ
kas liiit jaunās, gaišas barakās.
Tilvēļjā zviedtru tautskolā sarunātas tel-pks,/
kur mācisies latviešu jaunā psi-audk.
Nometnes latviešu pārstāvis J.
Brōklis. — latviešu bēgti Zviedrijā ne-sen
saAemuli lielāku satijumu bērnii
drēbju un v<flas. To ziedojusi angļu sa-bi^
jdrlba un piesOtijis mQsu sūtnis Kār­lis
ZjiriAS. LZD
— Stokholmā iznākušas sCItiia K. Za-rij|
ļ( almitias par Ulvijas tapšanu.
Siņi numuram Ildzi iet literārs pieli­kums
nTrimdā * Arveda Svābes redak-cija,
,
s latviešu Vēstneša"
Bavārijas Latviešu Vēstnesis
(Pēc „The Stars and Stripes"
Ko cilvēcei maksājis Ms kafšf
Nel'iens vēl nezina, cik īsti .^is karš
izmaksājis. Cilvēka vērtība bijusi ārpus
jebkāda aplēsuma. Asmis lija Eiropā,
.Āfrikā, Āzijā un Okeānijā. Asinis uz
cietztfmes, asinis jūras līčos, asinis
džunklos. 1.070.0(K) amerikāņu asinis.
Tie krituši, ievainoti vai pazuduši bez
vēstsļ savos 45 kafa mēnešos. Angļu
zaudējumi visā impērijā 1.430.000 viru.
Tiem! jāpievieno 63.208 sievietes un
15.35b bērni no 146.760 upuHem, kurus
iznicināja vācu „zibensofensīva", ,,V-1"
un „V-2'*. Padomju Savienības maksa
21.000.000. Francijas dala 2.000.000. Pie­skaiti
3.000.000 ķīniešu. Pieskaiti
1.500.000 polu. Pieskaiti citu drosmīgo
Sabiedroto kritušos, ievainotos un bez
vēsts pazudušos. Vāciešu zaudējumi
sasniedz 13.000.000. Ķeizaram pakļau­tās
salas vairs neapdzīvos zaudētie
3.000,000 japāņu. Neskaitāmi civilied­zīvotāji
Eiropā un citur pasaulē gā­juši
^)ojā slimību, bada un citu — paša
cilvēka izsauktu nelaimju dēl. Šo upuru
gari ccl rokas, lai ari viņus skaita līdz.
I)art«im to: kopskiiiis sasniegs
55.000 000 ievainotu, pazudušu un mi-rušu.
ļ Statistika ar visu to nevar tikt
galā. Par daudz dzīvību izslīdējis mir-sligāļ
cilvēka skatam, aprēķinam un
vērtējumam. Neviens melafizikis nevar
sasksiitīl nedzimušos, neviens nezina,
cik raža.s būtu varēt.s ievākt no lau­kiem,
kas palika neapsēti. Nekad visā
vē.sture cilvēks nav apgājies tik ciet­sirdīgi
ar cilvēku. Nekad visā vēsturē
kaujaļ.s lauki nav bijuši tā apklāti cil­vēku
i līkiem, nekad tā piezīdušies asi­nīm,
kā šajā pēdējā un vissmagākajā
traģēdijā. — Materiālie zaudējumi ir
ārpus jebkāda aprēķina. Domā, ka tie­šie^
kafa izdevumi vi.sām valstīm kopā
pārsmeguši vienu triljonu (1.000.000.-
OOp.pOO) dolāru. Tātad vairāk nekā 500
(^ļolaŗu uz katru vīrieti, sievieti un bēr-
: :ļrvU||aJR ••pasaulē^^^ ••••^'^•'^••^•'^•••'-^
- - i ' Pirmais kafa noziednieku saraksts
29i ļaug.i publicēts Londonā, Vašingto­nā,
Parīzē un Maskavā. Tos tiesās
starļ)lautiskais kara tribunāls Nirnber-gā,
jķur septembrī paredzēto tiesāšanu
ticsj^s zāles griestu iebrukuma dēl bijis
jāatliek, līdz oktobfa vidum. Sarakstā
minēti 24 ievērojamākie nacionālsociā­listu;
Vācijas pārstāvji Heriņanis Gē-riņgpļ,
i Rūdolfs Hess, Joachims f. Riben-trops|
j,Robcrts Lejs. Alfrēds Rozenbergs,
Hanss >>ank8, Krusts Kaitenbrunners,
Vilhējlm.s Friks, Jūlijs Streichers, Vil-heļrii^
l keitels, Valters Funks, Hjalmars
1)^45. g. 8. septembri
Šachls, Gustavs Ki^i^ps f. Bolens un Hal-bachs,
Ēriks iR^er^, Kārlis Dēnics,
Baldurs; s f. Sirachi, Fricis Zaukels, Al­berts
Spers, Maļrtiiiš Bormanis, Francis
f. Papens, Alfrēda Jodls, Konstantīns f.
Neirats, Arturs Seiss-ļnkvarts un Hanss
Friče. Sarakstā! nēmihētjO nacion(ālsociā-listu
lietas vēLizmeklē. \,
— Gen. Eizenhkueiļa un feldmarlala
Montgōmerija ^k^vendijos štābos notiek
apspriedes par vairāk kā pusmiljonu
poliem ^ galveiiām kārtāni polu ka-faviriem
un noi polij^s deportētiem ci-
\iliedzīvotājienj, ^kas aizvien vēl atro­das
amerikāņu un angļu okupācijas z6-
nā. Britu milit^r^s valdības un Polijas
pagaidu valdības pārstāvji par polu
atgādāšanu dzimtenē ķpriež ari Berlīnē.
Atgriešanās dziii^tenē lattieksies tikai uz
tiem poliem, k^i vēlas darīt hnf-^
prātigi. Katram, poliiji angļu okupāci­jas
zonā angļu ^ virsnieka klātbūtē naa^
prasīs, vai viAš ^vel^s * atgriezties Polļļā.
Tiem, kas atbildēs noraidoši, vēlāk vēl­reiz
dos iiedevibu n;iāihīt savu l ^ u m u.
Tos, kas Polijā |iļevēlās atgrieztie^ pa­gaidām
aprūpēsi UNkRA un militārās
iestādes, bet v^lāk viAiem sagādās^ ie­spēju
atrast dāitbu ujji jaunu dzimtcfni
••citās'., zemēs.';:,' ^^^j • • ' : i : ; v ' v : : " - -
— Svētdien, 2.ļsept., gandrīz tieši ta­nī
pat dienā, kad pirifns 6 gadiem Hit­lers
raidīja .savas armijas Polijā, no­slēdzās
pasaules vēstures dārgākais un
asiņainākais kf^fšl Formālās beigas tam
20 minūšu laiķ^i norisinājās Tokijas
līci uz Savienoto Vaislu,3. kara flotes
45.000 to admirā^ķuga „Missouri", kur
Japānas ārlietii ministrs Šigemitsu'^ un
Japānas imper'jjas' ļpnērālštāba šefs
gen. Izmēzu p^iiak^tija beznoteikumu
kapitulācijas dokumentu, pēc kam to
ar saviem parakstiem apliecināja Sa­biedroto
spēku virspavēlnieks ģen. Mak-
Arturs un 9 citi Saliiedroto nāciju mi­litāri
pārstāvji/ Sajā dienā Staļins
radiorunā pazin(i|a, ka „Pa^. savienī­bai
ar Japānu jāņosl^dzolipi^ši rēķini".
Viņš piemetināja,; k^ Japānas bezno-teikumii
padošanā?|l nozīmējot to/ ka
Pad. Savienība dabū' Dienvidsachalinu
un Kurilu salas fin t^ iegūst brīvu piee­ju
Klusajam okpariam. ^
— Pirmo reizi; i^ē<? 7 gadiem Šogad
piešķirs Nobela! miera prēmiju. „yP"
ziho, kā drošākie^ kandidāti lai ir Rūz-velts
(lai ari nii,r,is),,, Vinstons Cerčiļs,
Savienoto Valstu bij. ārlietu ministrs
Kordels Halls un Zviedrijas grāfs Ber-nadots,
Informētas aprindās dbmā7 ka
nav izslēgta divkārša apbalvošana, pro­ti
Rūzveltam arjCer&ilu. Pirmā pasaļuļ-les
kafa beigās iimiera prēmiju šanēmā
Savienoto Valsliļ prezidents -^Vudrovs
Vilsons.
8 • . \
l
atŗvi^ki eksemplāri un izlikšanai latviešuļ^&teju- nūtnēs un latviešu bēgļu nometnēs dabūjami pŗif ziedo^j^^^^^^^
^rHAriTm
redakcijas
kūAu un
X'"1tJ^'':..^!:'lJ^i?^ik •^-.l*?/- Xm «? ^ « « i ? ņodroumu ir^Bamia, Utvie^aVēst.
ūu vadibat^^^
īāru skaitu tad paredzēs ari uz
iejaiļvm ģoj^^
larķaļn sākot Ziedojumu kop-
M^vvm it^speiu laiviesu oegnem uavaniq ļ an visā pārējā Vācijā un
apfaicii^u nesaAfmšmu vm abonementa pārtraukšanu, technisku iemMm^^^^
/Il­ga
i^iS^Sgjift#ggs«;Šf ^ Ji;; •m'mt
informācijas! ^^''oJs. — Redaktors: Viktors Baltkājis.