Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1950

              ijii negrib
m^.^ ir britu aizsard,iK
p'dansana, vai tas V P ,
ISfečiju vai ne. A P S >
luzzittājis, ka DžonsoL
Um Sinvelu publicē?
i atUecibā' uz L i e l b S l -
pīistru. New York Tim
iSakās .zinām, ka arī čč'
perikāņu militāristi
fes atkāpjas.
H^ t d l K i , 1950. g. 7. aprūi
13
iliS visus apvainojumu».
iMjas kara ministru
čālda. Kāds valdības n s ?
«Bl paskaidroja, ka S
tiitelefonlski lūgusi APt
i a v u informāciju netmv
, ^ m a v patiesa. S o 2 ' » , ;
|#«preses aģentūra C W
s ē j u s i . Atbildot uz mi •
fen.APpubiicē£5jfe:
M T O U , no kura izriet v! • /
r^amerikāņu ierēdne -
l i l i r i k ā ņu zumausti-bri,
iļtra;:komi)leksu un si,?! IttS
^nu:;metume4a7? P^:
Ijas locekli".
KOMCNISTS •
|; *--^BBC ziņo, ka pedēia
sadilušas arī to
^s, Pēc Vācijas ka,
ja bija vien^miljons
Tagad'viņu skaits
m^ooooo/kas lidzinā^
^^np^ visiem Francijas
^ - P a r t i j a s aktīvo k
itjā ^samazināšanās ap.
.i;v:komūmstu gadskārtēja
pa^ļtikko iDeidzies kādā
^--^-^-Silsētā. Vairāli-nekā
•ninā Moīiss hm
,|i]fe^saviena biediiem M • ļpŖtm paškritiku. \iu '
^ . nepietiekot m ar
Ļeņina rakstu paim,
'*ama ,jneierobežota
" t o " . KaS' šauboties
nav nekāds komū-teālists.
Runas turpi-pleprasīja
uzteikt
un Atlantika pakta
Austrumvācijas valdi-1
pt visas attieksmes ar'
^t^otsetunģu, aizliegt
teekavējoties atsaukt mm
padoķiiia&, •••
^AīSA • MANOT
V A C U A
^ ^ 1 , — šonedēļ Minche»
^ ā s amerikāņu avi-i
i f e i , kuros piedalās ap
mģix u n karaspēka tians-
Starp oitu paredzēts
. J i d o j u m s no Minchenes uz
^IpVGijā. Vēlāk, karaspēka ^
"i;,ļraašīnas pārvedīs ap ^
pārtikas Hdzekļu/' un ,^o-
:|»e Gībelštates 18. kā]-
fem/ Manevru turpina-tojas
apstākļos" transpoit'
V užņeijas ari karaspēku B
iu aizsardzībā nogādās ^
mm-psta
Gcringa
vanna
iB«y (F). - MinchHieiļ* p
tka'pag. nedēļu v a c a ^
feikāņu militārās P * ^ =
fe samši meklēt a ž i g i g . .
i^Veldenšteinā apgpĶ:;
ASV iestādes uzfli«)JS^S^.>
,gada janvārī Gēringsg pg;
W izbūvēt zem Pils » S P P '
slēptuves. Vācu la^ļīgp;:'-
• līdz šim atrasta Ge™ fe-i:
ielta sv'eeččtturŗi uunu ; v^afs.if ^v•
braba servīzes pi^^^^^S^a'^^
•pudeļu franču šampani^,;,,,
. un liķiepv ^ S ^ B -
Iji^gravēts, ka _tas ir
Galvenie proļekti vienotai
0 e e organizaciļai
pi:,
.; lv.; ,
lētas dāvana Gēringa
ļlrdzniecība nodaj'
zaudējumus par ^
|miljardu marku ||
furt0(F) . - A m e r i k S 2 ļ ^ ^ , .^
«iestādes ziņo, ka^^a j^;,^,
fa noorganizējusi un " ļ^„jai ;>|,,
blntirgotāju bandu, jsi-|
^ ir-sagraut Rie^Slte
:ibu. Visi šis bandasj 5, . ^
t: apbruņoti un jau r^o^^^. m
ļrākus vācu i " " ^ ^ j ^nfliu"" P-'
•āciiā slepeni i^^'fj^ļ^^
s n o Polijas, Cechosiov
b satelītvalstīm un V t ŗ*',
[ibas mēģina apma"»Me*ii?
Iraudrūpniecības r^zuj ŗjcija;-
fcskiem instrumentiem. -
ņu uzraudzības iestāžu ,
a laikā Rietumvaci as^gijāH
nodarīti zaudējumi ^
^IJarda marku apmer
Kā jau ziņojām Latvijas 11. mar­ta
numurā, kopš pagājušā rudens
visos ASV lielākajos centros notiek
pārrunas par vienotas latviešu or­ganizācijas
radīšanu Savienotajās
valstīs.
Pirmo statūtu projektu šādai
organizācijai izstrādāja jau pag. g.
beigās latviešu sabiedriskie darbi­nieki
Ņujorkā. Sai projektā par or­ganizācijas
mērķiem teikts: 1) Latvju
nācijas tiesību un interešu aizstā­vēšana
un saglabāšana. 2) Cīņa pret
komunismu un tā agresiju un sub-versiju.
Ciņa par Latvijas valsts at­brīvošanu
no svešu varu okupācijas
un komunistu diktatūras un brīvas
demokrātiskas Latvijas valsts iekār­tas
atjaimošanu. 3) Latvijas kultū­ras
vērtību saglabāšana un to jaun­rades
sekmēšana un atbalstīšana.
Projekts paredz, ka vienotā latvie­šu
organizācija, kas sauktos Latvie­šu
apvienotais fonds Amerikā, ir f i ­zisku
personu apvienība un tās da­lībnieki
ir Savienotajās valstīs dzī­vojošie
latvieši. Uzbūves formulē­jumā
paredzēta padome ar' 30 un
valde ar 9 locekļiem. Pēc šī pro­jekta
pilsētās un apgabalos domāts
dibināt organizācijas pārstāvniecī­bas,
bet valdes miteklis būtu Ņu­jorkā.
Kad Vašingtonas latviešu sabied­rībā
sāka debatēt par Ņujorka i z ­strādāto
projektu, vairākums tam
nepievienojās, un Vašingtonas lat­vieši
izstrādāja jaunu projektu, kas
mērenāks mērķu formulējumā un
stipri atšķirīgs uzbūvē. Vispirms
ierosināts cits nosaukums — Ameri­kas
latviešu centrālā apvienība. R u ­nājot
par mērķiem, projekts paredz:
1) Darbojoties demokrātiskā garā,
veicināt še iebraukušo latviešu ie­kļaušanos
šis zemes dzīvē, atbalstot
tās valdības centienus par tautu un
indivīdu tiesībām un brīvību. 2) No­drošināt
un izkopt latviešu pilsonis­kās,
saimnieciskās un reliģiskās tie­sības
visā pasaulē 3) Sniegt palī­dzību
trūkumā nonākušiem latvie­šiem.
4) Saglabāt un Izveidot lat­viešu
kultūras vērtības. 5) Atbal­stīt
latvju tautas centienus brīvas,
demokrātiskas un neatkarīgas Lat­vijas
republikas atjaunošanai 6) M i ­nēto
uzdevumu veikšanai apvienot
Savienotajās valstīs dzīvojošos lat­viešus.
^^is projekts paredz, ka organizā­cijā
par biedriem var būt tiklab f i ­ziskas,
kā arī juridiskas personas —
Savienotajās valstīs dzīvojošie lat­vieši
un to organizācijas, kā arī
personas, kas apņemas veicināt sta­tūtu
2. pantā minētos mērķus. Vie­notās
organizācilas augstākais pār­valdes
orgāns būtu delejrātu kong­ress,
kura locekļus ievēl Amerikas
latviešu centrālās apvienības biedri.
Ik 100 biedriem tiesības sūtīt vienu
delegātu. Nodalām un dalībniecēm
orrfnni^^ciiām tiesības uz vienu de-
..Pedeļie mohikāni^*
NEISTATFS NOMETNES KOK­GRIEZĒJI
V E L CTTIGI S T R A DA
Laikam gan pati pēdējā no plašā­kām
latviešu kokgriezēju darbnīcām
britu joslā vēl darbojas Neištates
nometnē. Vairāk nekā trīs gadus
šejienes kokgriezēji godam propa­gandējuši
mūsu lietisko mākslu. A r
UNRRAs darbinieka Krēmera at­balstu
priekšzīmīgi iekārtotās darb­nīcas
kapacitāti gan samazinājusi
tautiešu izceļošana, taču vēl tagad
tai ir trīs veikali ārpus Neištates —
Ķīlē, Sarboičā un LIbekā. Vissek­mīgāk
neištatieši strādājuši bij.
Liepājas operas dekoratora palīga
Sedola vadībā. Pēc viņa došanās uz
Austrāliju darbnīcas vadība uzticē­ta
latvietim Reieram.
«Normālā tempā strādājot, dienā
var izpelnīt 4—5 DM", stāsta kok­griezēji.
„Vienīgi varētu vēl vēlēties
plašāku tirgu. Agrāk ražojumus
bagātīgi noņēma iedzīvojušies U N -
RRAs ierēdņi, kas neskopojās ar
naudu. Tagad kā latviešu, tā ari
angļu, amerikāņu uc. tautu latviešu
dailamatnieku darbu cienītāju sai­me
diendienā kļūst mazāka, bet vā­cu
tirgū ne vienmēr ir cerētie panā­kumi,
sevišķi še Slēzvigas-Holštei-nag
apgabalā. Te vairāk cieņā ar
krāsu uz koka uzkrāsota puķīte, ne­kā
mākslinieciski gatavots šķīvis,
alus kausiņš vai pūra lādīte. Vai­rums
vāciešu dailamatnieku izstrā­dājumus
vēl neizprot. Protams, mēs
varētu ari .,pērvēt'\ bet ar to būtu
degradējuši latviešu daiļamatniecī­bu,
un to lūk mēs negribam un
nekad nedarīsim"
Plašu darba buku darbnīcā atra­duši
mūsu kara invalidi. Nopelnī­tais
viņiem ir liels atbalsts trūcīgā
vācu iestāžu maksātā pabalsta pa­pildināšanai
„Darbu pārtraukt nedomājam,"
apliecina daiļamatnieki, „bet pūlē­simies
arvien vairāk iespiesties vācu
tirgū un propagandēt vāciešiem mū­su
mākslu."
Ēriks MIernieks
legātu ari tad, ja to biedru skaits ir
mazāks par 100, bet ne mazāks
par 25.
Par vienotu orgianizāciju un tās
uzdevumiem kādā šim mērķim sa­sauktā
sanāksmē debatējusi plašā
Filadelfijas latviešu kolonija. Pie­ņemta
rezolūcija, kas nosaka, ka
ASV latviešiem vajadzīga apvieno­tajā
organizācija un ka tās mērķiem
jābūt kulturāliem un nacionāli poli­tiskiem.
Bez tam kāda cita rezolū­cija
paredz, ka jaunprojektētajai or­ganizācijai
jāveidojas no jau pastā­vošajām
organizācijām.
Par ASV centrālo organizāciju
runā ari citos ASV štatos. Bieži at­skan
balsis, ka centrālās organizāci­jas
dibināšana būtu vēl pāragra.
VisDirms pabeidzama latviešu orga­nizēšana
uz vietām. Tā latviešu
biedrības priekšnieks no Minesotas
raksta: „Pēc bēdīgajiem trimdas
piedzīvojumiem latviešos nav uzti­cības
nevienai organizāciiai, un lai
šo uzticību iegūtu, ir jārīkojas lēni,
jādomā reāli un godīgi, un statūtiem
^ābūt npnarorotRmiem un tādiem,
kas pārliecina un attaisno š^^^as or­ganizācijas
radīšanas vajadzību."
Kad sūtņa J . Feldmaņa sasaukta­jā
anspriedē 15 aprīlī Vašingtonā
pulcēsies latviešu pārstāvji no v i ­siem
ASV štatiem, tad arī izšķirsies
jaunās organizācilas raksturs. Viens
gan liekas skaidrs iau tagad — vie­nota
latvišu organiz?5cl^a ASV būs,
un tās mērk^'<? — strādāt Latvijai un
latviešu tautai.
Ēv. Freivalds
Kur daudzi latvieši
atrod pirmo patvērumu
VĒSTULE REDAKCIJAI NO A^V.
Daudziem latviešu iebraucējiem
Bostonā pirmais ceļš ved uz sarkanī­gu
četrstāvu namu Tremontas un
Dortmundas ielas sturl. Kā viens no
pirmajiem tautiešiem pag g. rudenī
tur apmetās dubultkvarteta Tēvija
priekšnieks Rich. Skujiņš. Viņam se­koja
citi dziedoņi. Tagad jau apm.
puse šīs mājas iemītnieku ir latvieši.
Mājas īpašnieks advokāts Kīfs runā
mazliet arī vāciski un no.^Jkaņots pret
latviešiem labvēlīgi. Jaunajiem ie­braucējiem
viņš palīdz sameklēt
darbu un dod rekomendācijas. Dažas
tautietes pusi īres naudas te nopelna,
tīrot nama kāpnes. Seit var dabūt
mēbelētas istabas par 10 dol. nedēļā,
ieskaitot radio lietošanu, gāzi un
elektrību. Lēti jau tas nav, bet arī
citur, kamēr pilsēta vēl sv^^ša, neko
labāku atrast nevar. Vēlāk, protams,
Praktisks palīgs Vācija
palicējiem
Lai atvieglotu Vācijā paliekoša­jiem
DP orientēšanos dažādos tie­siskas
un praktiskas dabas jautāju­mos,
IRO tuvāko nedēļu laikā izdos
speciālu brošūru, ko iespiež Zenēvā.
Grāmatas materiālu sagatavošanu
vada IRO amerikāņu joslas izglītī­bas
lietu padomnieks Holidejs (Ho-liday),
piedaloties daudziem atbildī­gajiem
organizācijas darbiniekiem.
Brošūra būs vācu valodā, bet iespē­jams,
ka vēlāk to izdos arī izplatī­tāko
DP tautību valodās.
Vienkāršā, viegli saprotamā jautā­jumu
un atbilžu formā brošūra
sniegs paskaidrojumus par daudzām
aktuālām problēmām, kas skar Vā­cijā
palicēju dzīvi. Svarigākie punkti
paredzēti šādi: DP un bēgļu tiesis­kais
stāvoklis; attieksmes ar IRO,
augstajiem komisāriem ui ,vācu
iestādēm; vācu iestāžu administratī­vā
uzbūve, it īpaši aplūkojot to ie­stāžu
un publisko pakalpojumu dar­bību,
kas var interesēt bēgļus (ārst­niecība,
izglītība, sociālā nodrošinā­šana,
tiesas, baznīcas, arodbiedrības,
satiksme). Brošūras beigās pare­dzēts
ievietot iestāžu un aģentūru
adreses, kur DP var dabūt palīdzī­bu,
kārtoiot daž'^das konkrētas i k ­dienas
dzīves problēmas.
Ieceļotāji Savienota­jās
valstis cīnās pret
komunismu
Čikāga (ek). — Nacionāli noska­ņoto
Amerikas lietuviešu vidū atro­das
arī Maskavas algotņi, kas pūlas
sēt komunismu Savienotajās valstis.
Šim nolūkam viņi izdod divi laik­rakstus
un rīko mītiņus, slavinot
padomju paradīzi. Kāds viņu re­daktors
par pretvalstisku darbību
tomēr nesen apcietināts un iespē­jams,
ka viņu nosūtīs uz slavināto
zemi. Enerģiski pret komunismu
algotņiem ASV uzstājas jaunie iece­ļotāji.
Čikāgā komunistu sarīkotajā
protesta mītiņā grupa jauno lietu­viešu
imigrantu, kurus ievēlēja mī­tiņa
vadībā, klausītājiem paskaid­roja
komunisma būtību. Vēlāk bal­sojot,
pieņēma nosodītāju rezolūciju,
ko iesniedza tiesu iestādēm. A r i
Ņujorkā, Baltimorā uc. jaunie iece­ļotāji
ar runām un plakātiem izjau­kuši
vairākus komunistu mītiņus,
iegūstot pie tam daudzu amerikāņu
simpātijas.
3ažkārt ir tikai jāpasmīn
V Ē S T U L E L A T V U A I P A R J A U N Z E L A N D I E S U M E N T Ā U T Ā H .
,jaow do you like New-Z€aland?"
— tas atkal bija pirmais jautājums,
ko, ierodoties Kraistčērčas latviešu
baznīcas padomes rīkotajā tējas v a ­karā,
smaidot uzprasīja turienes r a ­diofona
pārstāve. Protams, jaukas at­bildes
nāca no visām pusēm, jo šis
jautājums katram DP prasīts vismaz
vairākus simtus reižu, un atbilde ne­sagādā
vairs nekādas valodas grūtī­bas.
To mums jautāja jau Velingto-nas
ostā, kad nebijām vēl spēruši kā­ju
uz Jaunzēlandes zemes, un, pro­tams,
mēs atbildējām to pašu, ko šo­dien.
Šoreiz Kraistčērčas radiofona pār­stāve
izrādīja dzīvu interesi par mū­su
iekārtošanos un darba apstākļiem
DubuUkvartefii T Č V M R S viri kopā ar
māc. 0. Blūmītl (2. no la»>^s) pie
„latviešu nama' Bostonā.
O. Akmentiņa uzņ.
gandrīz visi sameklē nemēbelētu dzī­vokli,
kas iznāk daudz lētāk un izde­vīgāk.
Bet pirmie soļi, kā jau minēts,
daudziem ved Švrp.
Nama 598. kāpnēs dzīvo viens no
vecākajiem latviešu trimdas redak­toriem
— Jānis Porietis. Viņš vēl ar­vien
Ir diezgan kļūmīgā situācijā:
braucot ar kuģi pāri okeānam, vētras
laikā viņam labā roka ievērta kabī­nes
durvīs, laužot visu delnu. Uz k u ­ģa
gan jau izdarīta steidzama operā­cija,
taču darba spējas nav atgriezu­šās
vēl tagad. Nelielu atbalstu Po-rietim
sniedz galvotājs — kāds igau­ņu
mācītājs. Porieša istabas biedrs ir
skatuves meistars E. Ūdris, kas paš­laik
strādā par trauku mazgātāju
kādā slimnīcā. Vienu stāvu zemāk
dzīvo dziedonis un žurnālists Rūd.
Valdmanis, bet mana istaba atrodas
aiz nākošās sienas.
Sajā namā drīzumā sāks iznākt
Bostonas Ziņas, lai. turpina«a tālāk
sirmā latviešu patriota Sieberga tēva
uzsāktās Amerikas Vēstneša tradīci­jas.
Laikraksts Amerikas Vēstnesis
bija tas, kas 25 gadus Sav valstīs
pauda latvisko garu, rakstīja daudz
par Latvijas valsts nodibināšanos un
latviešu tautas brīvības cīnām.
Katru svētdienu pie sarkanīgā na­ma
piestāj arī Amerikas latviešu tau­tiskās
savienības prezidenta Osv.
Blūmīša paša vadītā sešvietīgā auto­mašīna,
lai aizve<?tu Tēviias dziedo­ņus
un kādu runātāiu U 7 WIDA K v i n -
sijas radio raidītāiu. Tur līdz šim
iau 8 svētdienas atskanējusi apspiesto
latviešu balss
Bostonā, martā
Osvalds Akmentiņš.
Latviešu darbinieces Kraistčērčas
kartonāžas fabrika Jaunzēlandē. No
kreisās: E . Kalniņa, V . Puķīte un
Steinberga.
V. Auziņa uzņ.
jaunajā zemē. Saņēmusi apmierinā­tājas
atbildes, viņa izteica izbrīnu
par latviešu vienotību un lika sa­prast,
ka jaunzēlandiešiem nav se­višķi
pa prātam kaut kādu nacionālu
grupu organizēšanās. Tie daudz lab­prātāk
redzētu mūs iekļaujamies v i ­ņu
sabiedrībā. Pavisam nepatīkami
pārsteigta jaunā dāma bija, kad uz
jautājumu, vai domājam atgriezties
dzimtenē, atbildējām ar „jā". — „Bet
jums taču jāsaprot, ka Jaunzēlandei
arī vajadzīgi cilvēki", — viņa nevil­cinādamās
piezīmēja. Tiesa, to mēs
zinām gluži labi, bet mēs zinām arī,
ka visvairāk gaidīti un vajadzīgi bū­sim
kādreiz dzimtenē. Latviešu sejās
pavīdē'a mazliet sāpīgs smaids, un
plašajā YMCAs zālē atskanēja Pūt,
vējiņi...
Un man nāk prātā kāds cits va­kars
jaunzēlandiešu sabiedrībā, kur
dziedājām šo pašu iemīļoto tautas
dziesmu. Kids samērā izglītots jaun-
NO RIOAS RADIOFONA;
adomju ļaudis plūst uz Latviju
Latvijas PSR kū^-vietu galvenais
ārsts Surochanovs stāsta, ka 1949. g.
Latvijā dziedinājušies 50.000 padom­ju
ļaužu, galvenokārt no Ļeņingra-das,
Maskavas uc lekškrievijas ap­gabaliem.
Speciāli Maskavas' auto
fabrikai Ķemeŗu parkā izbūvēšot
jaunu dziedinātavu. Savas ēkas cel­šot
arī Ļeņmgradai un tērauda rūp­niecības
strādniekiem. Bulduros^ sa­natorija
ierīkota Donbasa ogļračiem.
Kamēr buržujiskajā Latvijā Ķeme-ros
strādājuši tikai 4 ārsti, tagad to
skaits pieaudzis uz 32. Atklāti ,ari
jauni sēravoti, un uzceltas jaunas
dziedniecības ēkas, kas pilnīgi pār­veido
Ķemeru seju.
Latviešiem ārzemēs stāstīja par
padomju mūziku. Komponisti tagad
nostājušies uz sociālistiskā reālisma
ceļa un atbrīvojušies no traucētājām
pagātnes atliekām. Kamēr bēgļu
gaitās Vācijā Volfgangs Dārziņš un
Jānis Kalniņš nav radījuši nekā jau­na,
Padomju Latvijas komponisti, kā
uzsvēra Ivanovs, lielā Staļina ie­dvesmoti,
devuši darbus, kas uz­skatāmi
par lielākaiiem sasniegu­miem
padomju mūzikā.
Tā kā nobeigta kokmateriālu sa­gatavošanas
akcija, kolhozniekiem
līdz aršanas darbu sākumam jāiet
palīgā koku pludinātājiem, jo katra
sekunde dārga un jāpludina jebku­ros
laika apstākļos. Nedrīkstot ska­tīties
arī uz to, ka patērētāju savie­nība
laikā neesot angādājusi ciemus
pie pludināmām upēm ar gumijas
zābakiem un citām vajadzīgām man­tām.
— Skolniekiem savukārt neka­vējoties
jāiesaistās dabā atrodamo
mēslošanas līdzekļu savākšanā Jūr­malā
varot vākt malā izmestos jū­ras
mēslus, bet citur pf»lnus. Dau­gavpils
skolnieki sacensībā solījušies
savākt vairākus tūkstošus tonnu
pelnu.
15. martā Rīgas radiofons pārgā­jis
uz jaunu vilni - 521.7 m, kas
ļoti tuvu Štutgartei. Tāpēc spīkeri
sūdzas, ka pēdējā tos traucējot.
Starp parasto krieviski - latvisko
programmu Rīga raidīšot arī holan­diešu,
anclu. franču un somu valodā
propagandas materiālus strādnie­kiem
ārzemēs Vietējiem klausītā­jiem
esot ieteicams pāriet uz vilni
222,7 m. izmantojot kristalla detek­torus.
Salīdzinot ar spuldžu apa­rātiem,
to skaits iedzīvotāju rīcībā
esot vismaz 50 reizes lielāks. Vienīgi
dzirdamība esot sliktāka, kā tas jau
novērots Latvijā pirms kara.
Jauno kolhozu centru būvēm pa­domju
architektūras pārvalde izstrā­dājusi
50 ciematu projektus. Kol­hozu
celtniecībai šogad piešķirts
300.OOOkub m kokmateriālu, kas Jau
centros savesti Jelgavas, Limbažu,
Rūjienas uc. rajonos. Nekavējoties
kolhozniekiem jāķeras pie būvdar­biem.
Pateicībā partijai un valdībai
par jaunajām celtnēm un kombai­niem,
kurus solījusi Maskava, šo­vasar
jāpalielina raža. Pērn Jelgavas
rajona kolhozi caurmērā nokūluši 15
centneru no ha, bet šogad raža jāpa­lielina
vismaz par 20 proc.
Pārtaisa musu vēsturi
1949. g. pavasarī Tartū notika
Igaunijas PSR Zinātņu akadēmijas
sabiedrisko zinātņu sekcijas sesija,
kurā piedalījušies ari latviešu vēs­turnieki,
padomju Latvijas vēstures
un materiālās kultūras Institūta z i ­nātniskie
darbinieki: prof. J . Zutis,
institūta direkt. vietnieks M. Ste-permanis,
vec. līdzstrādnieks T.
Zeids un zinātniskais sekretārs A.
Drīzulis. T. Zeids referējis par Livo­nijas
feodālisma īpatnībām, J . Zutis
par baltvācu historiogrāfijas ^'ēstu-risko
mantolumu, no kura ietekmes
neesot bijuši brīvi arī Igaunijas un
Latvijas pilsoniskie vēsturnieki, M .
Stepermanis runājis par zemnieku
dumojiem Vidzemē 1779.—1784. g.,
bet A Drīzulis par Manaseina revī­ziju
kā vēstures avotu, pēc kam no­lemts
šos revīzijas materiālus publi­cēt
Igauņu zinātnieks A. Vacars ap­skatījis
feodālās sadrumstalotības
laikmetu no 11.—16. g. s.; debatēs
piedalījušies J Zutis, aizvēsturn':eks
H. Moora un doc. H. Mosbergs Vēl
referēts par kooperatīvu tirdzniecību
buržujiskaiā Igaunijā (B. Veimers),
par vagaru sociālo lomu un par pa­domju
leksiku igauņu valodā. —
Spriežot pēc pasausā sesi1?s itrofe-rējuma
žum. Voprosl istorii, tā no­ritējusi
„labā saskaņā un .sadarbā".
Nolemts nākošo sesiju sarīkot Lat­vijā.
E. 8.
zēlahdietis teica: „Vai zināt, kādēļ
arī mums šī dziesma patik? Tā mums
atgādina sentimentālos kalnu kovbo­jus.
• Var jau būt, skumji nodomāju,
— bet man gan tā atgādina pavisam
ko c i t u . ..
Pēdējā laikā šelienes presē.arvien
vairāk parādās ironijas pilni raksti
par pašu jaunzēlandiešu mākslas ne­izpratni,
kas Uk modemā zemē ne­kādā
ziņā neesot attaisnojama. Pār­runas
ierosinājušas vairākas slavenas
aizjūras teātpi trupas, kas jau kopS
kāda mēneša Jaunzēlandē pustukšās
zālēs izrāda patiesi labas lugas. I i -
ņemot šauru sabiedrības «izlasi" vai­rums
jaunzēlandiešu labprātāk aiziet
uz zirgu skriešanās sacīkstēm vai
kovboju filmām. Šejienes vienīgais
nacionālais simfoniskais orķestris pa­gājušo
sezonu nobeidza ar 200 mār­ciņu
deficītu.
Tomēr, spītēdams Sai nevērībai, blJ.
Nacionālās operas dejotāja A. Kal­niņa
atvērusi Kralstčērčā savu kla­siskā
baleta skolu. Kaut uri Seit vie­na
tāda jau pastāv un reklamējas ar
visādiem augstiem tituliem, mūsu
tautietes pasākumam rodas arvlea
vairāk cienītāju un šodien audzēkņu
skaits tuvojas jau pussimtam. Pelnī­damās
ar klavieru stundām un māj­kalpotājas
darbiem, uzņēmīgā laU
vlete sākumā piemaksājusi savai ba­leta
skolai klāt. Jo telpu īre un le«
kārtas Iegāde saistīta ar lieliem izde*
vumiem. Panākumi tagad Jau at­zīstami,
un Kenterberijas 100 gadu
jubilejas svinībām, kas būs viens no
ievērojamākajiem notikumiem Jaun­zēlandē
nāk. gadā, Kalniņa Iestudē»
plašu baletu, piedalīdamās ari pati.
Ar mākslu jaunzēlandietis nodar­bojas
tikai tad, ja ar to var taisīt la­bu
veikalu.' Priekš nedēļas Seit noti­ka
divu džesa pianistu sacensība Jau­na
pasaules „non stop" rekordista
godam Pilsētas centrā bija uzstādīti
skaļruņi, kas dienu un ndkti nepār­traukti
pārraidīja sacīkstes gaitu.
Ļaudis plūda straumēm, lai redzētu
abus līdz nāvei pārgurušos cilvēkuSi
kas, medikamentiem mākslīgi stimu­lēti,
vienmuļi dauzīja klavieru tausti­ņus.
Uzvarēja Džlms Monteclno, spē­lēdams
bez pārtraukuma 176 stundas
5 minūtes un pārspēdams savu agrā­ko
..rekordu" par 10 stundām. Spēlēt
beigās viņš tomēr bija Jānogādā bez­samaņā
slimnīcā Taču Jauns rekordi
bija sasniegts, un jaunzēlandieši jūs*
moja par savu «pasaules klases māk­slinieku".
..
Garāmejot dažkSrt gadās iegriez­ties
plašajos grāmatu veikalos, kur
priekšzīmīgi un pārskatāmi sakārtoti
visdažādākie izdevumi angļu valodā.
Grāmatu izvēle tiešām liela visās
nozarēs, un glītie izdevumi kairina
arī eiropieša acis. Bet arī šeit — vis­plašāk
reklamētā un redzamākā ir
nodaļa, kur raibās rindās salikti
,.Western Stories*' Izdevumi Tā ir
iecienītākā literatūra Jaunzēlandē,
im tā dominē arī žurnālos. Tāpat lie­kai
dīvaini, lasot laikrakstos sludi­nājumus,
ka katrs par lētu naudu
īsā laikā var kļūt par stāstu rakst­nieku
un iegūt bagātību Ērta un
viegla nodarbošanās!
Kraistčērčas tuvumā atrodas lau­kums,
kur divi reizes nedēļā neatka­rīgi
no laika apstākļiem saplūst tūk­stošiem
ļaužu, lai noskatītos moto­ciklistu
sacīkstes. It sevišķi par tām
jūsmo sievietes, lai gan retais sari-kojums
beidzas bez smagākiem ne­laimes
gadījumiem. Nesen sacīkstēs
nositās divi motociklisti, bet viņus
nožēloja tikai tiktāl, ka tie nu vairs
nevarēšot piedalīties nākošajās sa­cīkstēs.
Tas viss stipri atgādina asi­ņainās
Spānijas vēršu cīņas, — bet,
protams, mēs savu grūti pelnīto
naudu jau tur Izsviest nemēdzam.
Šejienes sabiedriskie tikumi nereti
stipri atšķiras no eiropiskajiem. Par
lielu nepieklājību, piem., atzīst, Ja
sievietes Ierodas dievnamā bez cepu­res,
un mums, jaunleceļotājiem, par
to nācies dzirdēt ne vienu vien pār­metumu.
Turpretim pati dievkalpo­juma
ceremonija ir bez mazākā svi­nīguma.
Parasta ir parādība, ka mā­cītājs
dievkalpojuma laikā iznāk baz­nīcas
vidū un aprunājas ar dievlū­dzējiem
par gluži ikdienišķām lie­tām,
pastāsta kādu joku, un visi ska­ļi
iesmejas. Kādu dienu, atrazdamies
anglikāņu baznīcā, pēkšņi negribēju
gandrīz ticēt savām ausim: draudze
sāka dziedāt Vācijas valsts himnu,
protams ar citu, garigu tekstu. Pēc
dievkalpojuma aprunājos par to ar
mācītāju. Tas bija ļoti pārsteigts, bet
nezināja pateikt, no kurienes melodi­ja
nākusi. Nekāds retums baznīcās
nav arī kjno izrādes.
Latvieši Jaunzēlandes sabiedrībā
vispār ļoti iecienīti, un mums nekādā
?adī1umq nebūtu lākautrē^as izcelt
savu tautību. Nožēlojams kuriozs no-
Hka nesen ar kādu latviešu ieceļotā­ju,
kas, meklēdams dzīvokli, uzdevās
par Kanādas francūzi, nerunāja ar
saviem tautiešiem latviski, bet tagad
cenšas uzņemties mūsu pārstāvja
niori?5kumUS . . .
K r a i s t č ē r č ā , marta beigās.
Vladimirs Anziņi