Bavarijas Latviesu vestnesis, April 7, 1950

              i i :
ķ
Plaudis
ftHibt
fftlav
m
Vilni.
Ita
Itt»
Mlii aHi
KaM
&m
lumt
9m
lUslU
»9
Olfl
to
kidi
latvi)
nav ii
i r lai
imlkfl
ņam
kuļu
toli(
iumfi
liaii
angļu
tas tuil
nav
hbf
Mi
U
H
Bam»
vara
Piektdien, 1950. g. 7. aprīli
Nr. 27 (371) 1950. g. 7. aprfl!
Ar toloni ptrttttti vai tntcti}tem M
IlkftftAiot raliftoi Ifttlktit domas M V
katri cioi rcdalidjat domaa
Palfdzēsim aklos
darīt redzīgus
Ir pagājuši deviņi baigi gadi. Uz
SibtTiJu aizripojusi daudzi simti eša-lonu
ar mazSi latvieSu tautas locek­ļiem^
r tai pasteidzinātu virszemes
ellei iekārtošanu, sarkanā sātana
kalpi dzen cilvēkus tūkstošiem kilo­metru
kājām. Ir daudzi miljoni cie­tēju,
kas iet lai upurgājienā, ir tōk-itoli,
kas apzinās, cik smags ir citu
krusts un rūgti viņu vaidi, bet tikai
simti, kas ar drošu krūti nostājas
Cīņā par detējiem un mocekļiem.
Bet visās pasaules malās gan ne­trūkst
tādu, kas^savā aklumā nostā­jis
sātani pusē. Tiesa, ir ari, kas
raud, tikai maz, kas to dara aiz lldz-ei^
tfbis, bet gan no acis iekļuvušām
ziepēm, kas radās, mazgājot savus
kauna traipus. Lai nu kā, bet pa-iiule
ir šodien par aklu, lai pati ie­raudzītu
to, kas tai jāredz.
Tad, kad latviešu tautai cēla eša­fotu,
pasaule brīvprātīgi aizvēra acis,
Iii,neredzētu. Veltīgi ir šobrid tikai
lūgt, jo par vārdu lūdzu, latviskām
dziesr^m un skaisti darinātiem šķīv­jiem
vien tās netaps atdarītas, bet
tid, kad komunistu durklis tās atvē-vērs,
no latvju tautas nekas nebūs
palicis pāri. Tāpēc, latvju trimdi-niek,
tev šodien jāk]ūst tam, kas ak-li.'
iem dod gaismu!
Nav kontinenta, laikam arī nevie­nas
nozimfgākas valsts, kur nebūtu
kāds latviešu trimdinieks. Un ta­gad,
kad tuvojas pēc kār^s desmi­tais
asiņainais 14. jūnijs, stāstīsim
visi un visiem, kas tā ir par dienu
un kas un kāds ir tas, kas šo dienu
darījis zīmīgu, brīdinādami tautas,
ka ar! ^ņām draud tas pats. Cik zi­nāms,
mūsu trimdas orgāni tam jau
gatavojas. Gatavosimies a^I katrs
Individuāli. Vislabākais līdzeklis
tam ir prese, tāpēc lai katrs, kam
Ir iespēja, vienalga, vai tas būtu lie­las
miljonu pilsētas vai ar! provinces
pilsētiņas laikrakstā sāk par to gā­dāt
Retam būs pieelama Melnā
grāmata, Dr iur. H. Vītola Staļina
impērija patiesības gaismā u. !ml.,
bet labi derēs .ari tie fakti, kas ir
pašfbdzēti, pārdžWoti vai arltie.
kas top iespiesti laikrakstā Latvija
no Rīgas radiofona vai Cīņas. Katrs,
kas to veiks^ būs padarījis svētīgu
darbu. Sevišķs aicinājums tas ir
vēsturniekiem, žurnālistiem un
rakstniekiem, bet pienākums ju­ristiem.
Kad lielākā latviešu tautas
da)a ir izklīdināta un iznīcināta, kad
tai pašā laikā Latvijā skaitās trīs
miljoni iedzivotāiu (sic!) un Latvijai
draud bojā e.^a, lai no 300 latviešu
trimdas juristiem nebūtu neviena,
kas paliktu tiesiskās cīņas ārpusē,
k}ūtu par amatnieku vai juristu pro
domo!
Tiesa, būs grūtības un visas ne­varēs
pārvarēt, bet daud7as ir jā­pārvar.
Sai nolūkā var stāties sa­karos
ar mūsu sūtniecībām, trimdas
orgāniem un baznīcu pārstāvjiem,
kis neliegs savu atbalstu un var rast
ari citus līdzekļus, piem., meklēt
sakarus ar dažādām organizācijām,
kam dažkārt lielāka nozīme nekā
dažam labam valstsvīram Trimdas
vadības orgāni varētu izdot arī past­markas,
kas nekalpotu nekādiem ci­tiem
labdarības nolūkiem, maksātu
tikai dažtts feniņus, t. i . pašizmaksas
cenu, būtu pieejamas katram un v i ­sur,
uti Ja būs daudz cīnītāju
daudz būs ari līdzekļu. Bet viens,
kas Jāiegaumē: ja aerāk kSds vēl t i ­cēja
valstsvīru deklarācijām, ka
laiks nāk mams par labu, tas tagad
lai zina, ka katra stunda prasa ne­skaitāmas
Latvijas dēlu un meitu
dzīvības. Cīņu ne gļēvu žēlastības
gaidīšanu!
Sal cīņas periodā lai apvienojas
visi latvieši, aizmirst sava personīgā
es, partijas vai organizācijas inte­reses,
paturot prātā vienīgo domu —
Latvijas atbrīvošanu. Lai pārslēdzas
vienreiz ari tie, kas, pa pasauli
braukādami sludina, cik ļauns bijis
Ulmaņa režīms. Vēsture nekad ne­atkārtojas.
Arī Ulmaņa laiki ne­kad
nenāks, un veltīgi ir strīdi par
tiem. Ja mēs katrs uzupurēsimies
Latvijas labā kā Ulmanis u7Aipurē-jās,
un katrs veiksim mazliet no tā,
ko .vdca Ulmanis, tad Latvija būs
brīva.
Mag. iur. A. Rubulis
MES GRIBAM TIESU
Paskaidrojums sakarā ar LCK Icmumu
Fisbachas lieta
Atbildot uz rakstu Viņus nodos
tiesai Latvijas 11. janv. numurā, pa­skaidrojam
sekojošo. LCK pieņē­musi
savu nosodošo lēmumu, inkri­minējot
Fisbachas nomemes pārstā­vības
personām sabiedriskas mantas
un līdzekļu izsaimniekošanu tikai uz
izmeklēšanas komisijas atzinuma
pamata, jo, ievērojot novēloto pazi­ņojumu,
nebija iespējams ierasties
LCK sēdē, lai aizstāvētos.
Fisbachas nometnes komitejas da­rījumi
un naudas izmaksas notiku­šas
ar nometnes padomes — iedzīvo­tāju
suverēnās gribas nesējas — ziņu
un akceptu. Gluži tādas pašas gra­tifikācijas
maksājušas ari citas Fis­bachas
nometnes komitejas, kuru
sastāvā bija sūdzības iesniedzēji, un
pat pēc pēdējo priekšlikumiem, ko
ar dokumentiem varam pierādīt. Ja
Fisbachas nometnes padome atzinusi
par pareizu izdarīt šādas izmaksas,
tad tam bijis savs iemesls, ko LCK,
acīm redzot, nav zinājusi. Iemesls
bija tas, ka Fisbachas nometnes
400.000 ^ve^fautie'o
iefiltrēti I atvijā
Par mūsu tautas traģēdiju padom­ju
okupācijā zināmu liecību nodod
skaitļi, kas minēti sakarā ar notiku­šajām
augstākās padomes vēlēša­nām.
Rīgas radiofons ziņoja, ka
1946. g, vēlēšanās no Latvijas PSR
bija jāpiedalās 1.248.411 personām,
bet šogad — 1.359.051. Starpība tā­tad
110.640, kam it kā vajadzētu no­zīmēt
Iedzīvotāju skaita pieaugumu
četros gados. Bet brīvajā Latvijā
dabīgais pieaugums bija tikai ap
4000 gadā, kas 4 gados dotu 16.000
līdz 20.000.
Lielo balstiesīgo vēlētāju pieaugu­mu
varam izskaidrot vienīgi ar jau­nu
nelatvisku iedzīvotāju ieplūdu­mu
Latvijā no Padomju savienības.
Ja vēl atskaita tos desmittūkstošus
latviešu, kas pa šiem 4 gadiem būs
deportēti uz Sibīriju, un ievēro, ka
katrai ienācēju ģimenei būs arī savs
pulciņš bērnu, aptuveni varam lēst,
ka Latvijas iedzīvotāju skaits papil­dināts
vismaz ar 300—400.000 sveš­tautiešiem.
M. G,
Pasaules YMCA|YWCA cels
MInchene namu
Pasaules YMCAs/YWCAs izpildu
sekretāru konferencē joslas konsul­tants
Puzinauskas informēja par no­domu
celt Minchenē YMCAs/YWCAs
namu, lai nodrošinātu sapulcēšanās
un dažādu nodarbību iespējas DP
un bēgļiem: konferenču un kursu sa­rīkošanai,
bibliotēkas - lasītavas,
sporta un atpūtas telpu, tūristu mīt­nes,
kā ari dažu darbnīcu iekārto­šanai.
Paredzēts, ka nama celšanā bez
Y/y organizācijām piedalīsies vācu
Jaunekļu kristīgā savienība un, ie­spējams,
ari dažas Vācijā esošās
starptautiskās organizācijas, bet na­ma
pārvaldīšana būs Y/Y kompe­tencē.
Būves izmaksa aprēķināta uz
DM 400.000, ko vajadzēs savākt zie­dojumu
veidā, tādēļ šai darbā aktīvi
Jāpiedalās arī visām DP nacionāla­jām
savienībām un katrai Y/Y no­daļai,
lai savāktu vismaz DM 25.000.
Nama fondam savāktie līdzekli no­sūtāmi
ar pasta pārvedumu: Worlds
YMCA/YWCA, Mūnchen-Pasing 20,
Am Stadtpark, ar piezimi „Fur
YMCA Haus'. Par latviešu nodaļu
iemak«:nm jāinformē ari joslas sek­retariāts.
Prinas apmācību centrā no 12.—16.
aprīlim notiks latviešu VMCAs/
YWCAs amerik^ņu-franifu un angļu
joslu apvienotā konference. Tajā
bez turpmākās darbības ap'^priešanas
paredzēti nri vairāki vērtīgi referāti,
diskusijas un izbraukumi. '
ORGANfZF! VECO CILVĒKU
MĪTNI B E T ^ ' T l .
Beļģu katoļu labdarības organizā­cija
Caritas patlaban orga:iizē mītni
vecajiem ļaudīm. Caritas jau daudz
darījusi, uzņemot atpūtā beļģu ģi­menēs
latviešu bērnus. Tagad orga­nizācija
griezusies pie LCK piegādāt
viņai filmas uc. propagandas mate­riālus
bel^u sabiedrības ieinteresē­šanai
tālākā palīdzība DP un bēg­ļiem.
Jau nosūtīta filma Kas mēs
esam, kā arī citi materiāli, lai šo ak­ciju
sekmētu.
Izceļošanas komisijas Dānija
mO Dfinijfi informējusi, ka vis­pirms
ieradīsies Kanādas un Jaun­zēlandes
komisijas, lai bēgļiem dotu
iespēju izbraukt uz šīm zemēm, un
tļim beidzot vasarā sekos Austrālijas
komisija, kas pieņems tos, kas ie­priekšējās
akcijas nebūs varējuši
iekļauties. Uz Austrāliju visa dri-zumS
tomēr vatēs izceļot mdividuāh
tie, ka© ņo turienes būs pienālaišas
garantijas, kuras jau agrāk aizbrau­kušie
var izsniegt saviem piederīga­jiem,
ieskaitot arī brāļus un māsas.
Uz Kanādu jau izceļojuši 60 Dāni­jas
latvieši. Neliels skaits ģimeņu
pieņemta cukurbiešu darbos Albertā
un patlaban ap 40 ģimenes meklē
cukurbiešu darbiem Manitobas šta­tā.
Katrai ģimenei var braukt līdzi
1—2 nestrādājoši locekļi.
amata personas un darbinieki bija
nesamērīgi vāji atalgoti samērā ar
viņu.darbu un atalgojumu citās no­metnēs.
Pēc būtības minētās izmak­sas
ir tikai daļēja kompensācija par
veikto darbu. LCP noteikusi nomet­nes
komitejas algas maksimumu uz
DM 200 mēnesī. Fisbachas nom.
kom. priekšsēža A. Gulbja alga bija
DM 135 un pēdējos mēnešos-pat DM
125. Vai te ir vieta pārmetumiem
par savtību? Uz komitejas locekļu
un citu koHL algoto darbinieku zemo
algu rēķina Fisbachas A. Gulbja val­dītās
komitejas laikā varēja dot lie­las
piemaksas skolu uzturēšanai un
sociālās palīdzības darbam. Sociālo
pabalstu ziņā Fišbacha šis komitejas
laikā, droši vien. ir vienā no pirma­jām
vietām citu nometņu vidū, par
ko savā laikā izmeklēšanas komite­jas
loceklis. LCK pārstāvis A. Stein-hards
izteica atzinību.
Nav nekā nemorāliska, nenmājot
nemaz par nelikumību, arī gratifikā­ciju
izmaksa personām, kas bez jeb­kādas
atlīdzības darījušas ļoti daudz
nometnes labā, vai arī saimniecisko
uzņēmumu darbiniekiem par viņu
pūlēm uzņēmunu uzplaukumā, kas
savā laikā devuši materiālas un ga­rīgas
vērtības ne vien FiŠbachal, bet
visai trimdas sabiedrībai. Fisbachas
nometnes vēlētā pārstāvība pārdeva
tādu inventāru, kas, vēl nometnei
pastāvot, nenesa nekādus materiālus
labumus, bet atstāja un nodeva Di-lingenas
komitejai visus tos uzņēmu­mus,
kam bijp saimnieciska vai kul­turāla
nozīme. Izmeklēšanas komi­sija
nekur nepiemin par šīm nodo­tām
vērtībām, kas naudā un mantās
kopsummā ir par DM 27.857,25.
Ja Fisbachas nom. komitejai būtu
bijis nodoms nometni izsaimniekot,
tad kādēļ gan tās pārstāvji daudzos
memorandos un audiencēs pie IRO
un augstākiem ierēdņiem centās pa­nākt
nometnes iedzīvotāju pārvieto­šanu
vienkopus, nometni likvidējot,
lai nozīmīgie saimnieciskie un kultu­rālie
pasākumi varētu arī uz priekšu
darboties Vācijā palikušo bij. fišba-chiešu
uc. trimdinieku labā. Par šo
aktivitāti LCK pārstāvis Bavārijā A.
Steinhards vēl nesen izteica atzinību.
Un ja Fisbachas nometnes vēl ne-emigrējušos
iedzīvotājus izdevās no­vietot
vienkopus, tas tie bija šo pūļu
augļi, ko kādā audiencē atzina arī
kāda augstāka IRO ierēdne.
Mums pārmet, ka esam i^rsnie-guSl
ķudžetft paredzēto reprezentāci­jas
summu. Ilgu laiku komiteja un
tās priekšsēdis A. Gulbis sedza re­prezentācijas
izdevumus no saviem
personīgajiem līdzekļiem, līdz pado­me
atzina, ka tas ir nepareizi. Katrs
fišbachietis zina, ka tā satiktie repre­zentācijas
izdevumi bija nometnes
iedzīvotāju interesēs. Nometnes pa­dome
sapratusi šo izdevļimu svarī­gumu
Fisbachas tautiešu labā, tos
atzinusi un akceptējusi.
Mēs varam atspēkot jebkufu mums
uzvelto apvainojumu objektīvas ie­stādes
vai tiesas priekšā. Un tiesas
solītājiem mēs varam atbildēt, ka
mēs nevis baidāmies, bet gan gribam
tiesu.
Bij. Fisbachas nom. komitejas
vārdā māc. A, Gulbis
ometņu
zīve
EITINA UC. Ziemeļvācijas DP no­metnēs
patlaban izceļotājus reģistrē
Jaunzēlandes komisija. Tā paskaid­rojusi,
ka bij. karavīriem ieceļošana
Jaunzēlandē liegta. Labāk lai vel­tīgi
negaidot, bet iesaistoties Kanā­das
vai Austrālijas akcijās.
NEISTATES baltiešu ģimnāzija,
kurā bija apvienotas visas Slēzvigas-
Holšteinas DP ģimnāzijas, ar 1. ap­rīli
izbeidz darbību. Skolu paredzēts
pakļaut vācu skolu sistēmai, ar kuru
skolotājus iepazīstinās īsos kursos
nāk. māc. gada sākumā. Vācu sko­lotāju
komisija kas pārbaudījusi
ģimnāzijas līmeni, atzinusi, ka bēgļu
jaunatnes zināšanas pārākas par vā­cu
skolēnu vispārējām zināšanām
līdzīgās klasēs. Šogad ģimn^slju
beidza šadl audzēkņi: Gunārs Andrl-tis,
Agita Abena, Pēteris Argals,
Magnuss Aume, Longins Bundža,
Vija Bangerska Lita Bergmane,
Velta Bilkina, Tamāra Elstlņa, Ilona
Engcl.^-Heidenfelda, Oļģerts Enze-liņš,
Ilgonis Fclšs, Irmgarde Freima-ne,
Edvīns Gredzen.'?, Juris Ivarien-ko.
Gunārs Jākobsons. Edg. Kārk-liņš,
Skaidrīte Klezberga, Gustavs
Knē>?-Knrzinskis, EI^,, Kalēia, Dzid­ra
Lazdiņa. Rasma Liepiņa. Biruta
Mikus. Gunārs Noriņš. Adrians Ni-kitin?.
Dzidra Otvare. Pēteris Pīlāgs.
Uldi.s Plate, Silvija Plesnera, Dzidra
Pele. Maija Prauliŗia, Tamāra Prese-
Reisberga. Iveta Priede, Lija Rozen-felde.
Gaida Ruņģe. Ārija Ruņģe.
Rasma Rudzīte, Svens Skrēbers
Modra Sproģe Jāzeps Sti.pāns. Olita
Trence. Emīlija Urnika, Teodors
Zieriņš un Aina Vītola,
Kārto palicēju tiesību un aprūpes
jautājumus
IESTMU PLĀNI UN PASU PŪLES DP DZĪVES TURPMĀKAM
POSMAM BRITU JOSLA.
LCK britu joslas delegācija un
BCP pēdējā laikā izdarījusi daudzus
iesniegumus attiecīgajās iestādēs sa­karā
ar tiesiskā un aprūpes stāvokļa
noskaidrošanu DP, kas p^Uks Vācijā.
Iesniegumi galvenos vilcienosļ^ ap­tver
jautājumus par Latvijas pa­valstniecību,
nacionālām pārstāvī­bām,
jaunatnes izglītību un skolām
utt Notikušas sarunas kā ar vācu,
tā ar britu augstā komisāra iestāžu
pārstāvjiem un par šim akcijām in­formēts
ari mūsu sūtnis Londonā.
Kaut galīgie lēmumi bēgļu tiurpmā-kajā
aprūpē pēc IRO darbības iz­beigšanās
vēl nav pieņemti, vēro­jams,
ka britu Joslā iekļaušana vācu
saimniecībā norit intensīvāk nekā
citur.
Pašreiz straujās izceļošanas dēļ
palicēju kopskaits nav nosakāms, bet
patlaban tautiešu skaitu joslā aptu­veni
var vērtēt uz 15.000. Pakāpe*
niski notiek nometņu likvidēšana un
apvienošana. Pēdējais iestāžu plāns
paredz Slēzvigas Holšteinas apgaba­lu
no DP atbrīvot pilnīgi. Lejassak-sijā
paliktu mītnes vecajiem ļaudīm,
bet darba spēcīgos koncentrētu Zie-meļrelnas
Vestfāles apgabalā. Līdz­šinējā
prakse gan rāda, ka plāni
bieži mainās. Reizē notiek veco cil­vēku
aptauja, pie kam reģistrētos
nekavējoties pārvieto uz Farelu vai
Bodenteichu. Pēc 1. aprīļa Vestfālē
DP nometnes paliek vienīgi Hekste-rā,
kur vairākumā ir poļi, un Au-gustdorfā,
kur tautiešu skaits jau
sniedzas pāri 800.
Pārkārto arī transporta un sardžu
vienības. Paredzams, ka ar aprīli
tanīs atkal sāks uzņemt Jaunus dar­ba
un sardžu vīrus.
Kā Jau ziņots, LCK savā pagaidu
noliktavā no likvidējamām nomet­nēm
savāc pārpalikušo sabiedrisko
mantu un līdzekļus. Nometnes aicinā­jumam
seko, tS kā tuvfikĀ laikā LCK
grib savākšanas centram nodrošināt
zināmu patstāvību, lai pati organi­zācija
varētu disponēt par nodota­jām
vērtībām un sadalīt tās pēc liet­derības
arī pēc IRO aprūpes izbeig­šanās.
Jau tagad ienāk tautiešu
pieprasījumi pēc piešķīrumiem, bet
tos pagaidām nevar apmierināt, ka-
Nometnu pārstāvju
ierosiDajami
Lai apspriestu jautājumu par Vā­cijā
palicēju tautiešu pārstāvību or­ganizēšanu
pēc nometņu komiteju
likvidēšanās, Valkas nometnē Ulmā
bija pulcējušies Traunšteinas, Svābu
Gmindes, Memingenas, Karlsrūēs,
Dlllngenas un Eslingenas nomeU;iu
delegāti, kas runāja ap 6000 latvie­šu
vārdā, kā arī centrālo iestāžu
pārstāvji.
LCK pārstāvis Virtembergā-Bade-nē
V. Skaistlauks informēja par so­ļiem,
ko LCK veikusi šī jautājuma
kārtošanā, im LWF pārstāvis K.
Kalniņš ziņoja par Luterāņu fede­rācijas
plašajiem nodomiem Vācijā
paliekošo baltiešu labā LWF pēc
IRO aprūpes izbeigšanās amerikāņu
Joslā pārņems baltiešu palicēju da­ļēju
aprūpi un aizstāvību. Veco ļau­žu
mītnes piekritīs Pasaules baznīcu
apvienības (WCA) gādībai. Līdzšinē­jais
projekts pārbūvēt kazarmas pa­licēju
vajadzībām atmests kā pārāk
dārgs, un tā vietā izstrādās Jaunu,
t. s. koloniju (Siedlungen) celšana^
projektu. Mūsu centrālajām iestā-^
dēm būtu jārūpējas, lai šādas kolo­nijas
nenovietotu apvidos, kur
trūkst darba iespēju.
BSP priekšsēde T. Erdmane-En-dziņa
iepazīstināja ar Palīdzības ak­cijas
panākumiem, bet Ulmas no­metnes
vadītāji Informēja, ka viņu
nometnē palicēji sākuši paši organi­zēties,
izraugot savus pārstāvjus un
uzaicinot to darīt arī citās nomet­nēs.
Komiteja deklarējusi, ka, tās
darbībai izbeidzoties, visus līdzekļus
un inventāru nodos palicēju pār­stāvjiem.
Pārrunās atzina, ka nepieciešams
nodibināt labas attieksmes ar vietē­jām
vācu iestādēm, it īpaši baznī­cām
un draudžu mācītājiem, kas
var ietekmēt arī augstākās iestādes
pieņemt labvēlīgus lēmumus. Atzi­na,
ka. apzinot nalicējus, nepiecie­šams
veidot palicēju darbinieku,
skolotāju un darbnīcu vadītāju ko­pas,
kas pamazām iesaistāmas no­metņu
dzīvē; nometņu padomēiļ vai
komitejām jāizrauga pēcnācēji, kas
ar centrālo iestāžu akceptu līdz
turpmākam pārstāvētu Vācijā pali­cējus,
veicot līdzšinējo komiteju
pienākumus, un jaunajās dzīves vie­tās
noorganizētu jaunu komiteju vē-lē.
šanas Nometņu pārstāvji lūdza
V. Skaistlauku sēdē izteiktos atzinu­mus
ziņot LCK. E. Gr.
Latvijas SK biroji EiUnfeiUĻ ŪUsda
leia 7. Jānis Mons. Jflnls Rumba. Alma
Rumba. Milda Veilande, Teme Vlsmane,
Andrejs Rozentllls. Uit Rozentftls, An­tons
Pastars var laņont Latvijas Irzem-
]y pasēti
mēr nav noskaidrojušies paliekošie
bēgļu centri, jo mašīnas un lielākie
darba rīku komplekti domāti plašā­kām
sabiedriskām vajadzībām un ra-žošanas
pasākumiem. Izņēmums va­rētu
būt vienīgi. dzīvokļu mēbeles,
kuras varēs sākt piešķirt izskrīnēto
uc. trūcīgām ģimenēm.
Daudzām nometnēm likvidējoties,
dažādās bankās paliek nometņu blo­ķēto
līdzekļu daļa, kas palikusi
pāri no valūtas reformas laika (Fest-konto).
Būtu ieteicams šajos gadī­jumos
dot rīkojumu šos līdzekļus
pārvest uz LCK kontu 555 Rheinisch-
Westfālische Bank, Filiāle Detmold
nododot dispozīcijas tiesības LCK.
Jauna mītne DV valdei
Sakarā ar Vircburgas centrālās
nometnes likvidēšanu DV amerikā-ņu
joslas valdes sēdeklis pārcelts uz
Ziemeļu nometni. Aprūpes, lietas
kārtos V. Pauzers, bet sekretariātu
pārzinās A. Bērziņš Valdei domā­tie
raksti turpmāk jāadresē: (13a)
Wurzburg 7, Nord Kaserne, DP
Camp Zell.
No jauna reģistrētas Dānijas un
ASV DV nodaļas. DV pilnvarotā
ASV A. Līdača adrese: 126 Jeffer-son
Ave, Mineola, L. I. N. Y. USA.
DV pagaidu valdes funkcijas Aust­rālijā
veiks Melburnas nodaļa, piln­varnieks
V. Runiks, 85 Highetstr,
West Richmond, Melboume, Vieto-ria,
Australia.
DV grāmatnīcas vad. J. Ruks izce­ļojis
un viņa vietā stājies V. Mežu-
11s. Uz 20. martu DV invalidu ne­aizkaramajā
fondā iemaksāts 14.178
DM.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiītfifif
¥ES1 tfllļ
REDAKCIJA!
PASKAIDROJUIMtS ADREŠU
LIETA
Atbildot J. Henkuzenam uz viņa
vēstuli Latvijas 22. 3. numurā, pa­skaidrojam
sekošo: 1949. g. 12. dec,
DV nodaļa Uimā saņēma no j . Hcn- -
kuzena vēstuli ar paziņojumu, ka '
Venecuēlas tautiešu savāktā nauda
nodota firmai Georg Tlllich Kara-kasā,
lai nosūtītu sainīšus nodaļas
invalidiem. Pirmie 3 sainīši pienāca
8. g. februāra sākumā, bet vēl viens
mēnesi vēlāk Joprojām nav saņem­ta
vēstulē minētā marmelāde un
kviešu milti. Laipni lūdzam H. pa­interesēties,
kāpēc firma kavējas ar
minēto mantu nosūtīšanu. Ar to ari
Izskaidrojama mūsu atbildes .nosebo-šanās,
tā kā saņemto sainīšu kvitē-jumu
un invalidu sarakstus varējām
nosūtīt tikai 21. martā.
Valkas DV Ulmā izteic sirsnīgu
un mīļu paldies ziedotājiem VenC"^
cuēlā par vērtīgajām veltēm un no­vēl
viņiem priecīgas Lieldienas
DV Valkas nodaļas valde
Ulmā
KAS BCS AR MŪSU SKOLĀM?
Mūsu trimdas skolās mācibas
gads jau nobeidzies un būtu jāsāk
domāt par turpmāko. Vai pie vācu
un okupācijas iestādēm esam darī­juši
visu iespējamo, lai nacionālā
latviešu skola nometnēs pastāvētu
tālāk iespējami ilgi?
Ir zināmi gadījumi, kur vācieši
brīnās ņUr mūsu pārāk lielo centību
bērnus novietot viņu skolās un atsa­kās
to darīt telpu trūkuma dēļ. Lai
ari IRO izbeidz skolotāju algošanu,
tomēr tas nedrīkst būt cēlonis sko­lu
darbības pārtraukšanai nometnēs.
Pa daļai skolotājus varētu algot
nometņu organizācijas, algotie dar­binieki
ar nodevām un bērnu vecāki
ar labprātīgiem ziedojumiem. Dau­dzi
skolotāji tāpat strādātu par brī­vu.
Pēc nobeigtā mācības gada nebūtu
vēlams gafš pārtraukums. Tūlīt pēc
Lieldienu brīvlaika skolās būtu jā­uzsāk
jaunais mācības gads, lai jū­nijā
Ietu vasaras brīvlaikā Skolu
vajadzētu apmeklēt arī tiem bēr­niem,
kam Izceļošana pie durvīm.
Neaizmirsīsim, ka katra diena, pa­vadīta
latviešu .skolā, Ir dārga un
neaizmirstama. Citās zemēs tā ne­būs.
A OzoliņS, Eitinā
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
PATEICĪBA.
Nespēdams personīgi visiem pateilctief,
izsalta ar laikraksta starpniecību mliu un
sirsnīgu paldies archlblskapa tēvam, vi­sām
organizācijām un privātpersonāmi
amatbrāllem un kollSgām, blju.<{ajieni ad-
)nnkttem/tin kandidātiem bijušajiem tm
tagadējiem audzēkņiem, tagadējiem
biJuSiem draudzes locekļiem, draugiem
nn kaimiņiem. Jaunatnei un Jaunatne*
audzinātājiem un visiem, kas dažadS vei­dā
no tuvienes un tālienes manā «•«
dzimšanas dienā un 30. gadu amata fvcŗ
koi mani pieminējumi un ieprieclnSJo*^
81 diena ar savu mīlestību un gaHufflO
man paliks atmiņā ndz moža galam^
Lai Dievs mijs visus Jēlfgl vada ari tā­lāk
un. Ja tas Ir Vlna prāts, W l*«
mums laimīgiem satikties brivajf, Jfj;
vMlI Prāvesta i, Ķttin"»»
Svin
federacU» \
notai netrūks»
lut bainlc«
likt VacUa, lai
nevarēs M®*» i
Dzimumdienas
viešu tautskolā
Eslingenas k o l o^
ganlzaciju pārstaļ
chlbiskapam plrnl
vlrsgsns ar amai
sava v l e U d^
ArdilMdci|if
8b« pitēMbM
Prāv. J . Ķullll
pušķotājs gil#
korāli Slavē
mana. Pkisi
ros pržv. J . Ķ
o^eku k i paraij
un tautai I p a li
viņi Latvijas f|
v & l ( ^ ziemeļu I
VScijfi, p r t v e s tj
darblnlekuļ
visu draudzes
dza archibl8iwļ
apsveica ^
^ pateicās par
to darbu mūsu I
^ ^ e s , garigaj
»es audzināSan?
8 «arigas vad
dzam visuvara
i t o s gaduļ
Jezu, foi'
visus Jaimi
«tbrfvotajl L a ti
.^^<> apsveici
^"«genas l a t vj
Pnekisedigl
Jff tņu draudzi
S^."^ vairāk m
^i^^kražņi^
«v. lut u r . 1