Bavarijas Latviesu vestnesis, January 7, 1950

              ii m
Latvian Newspaper
Publlsbed uDdes CUCOM avU
AffaliB Divisiob AuthorlsatiOD
Number DNDP t86. PubllBber
idd Bditor: ^al(}emfiri Lam-bergs.
E01ingeti/N.. Breite Str.
$-« Prtnter: Ungeheuer &
tnmer. LudwigBbur5, K5nie>
itr. 18. Published twice weekly.
ClrculatlbD U.OOO.
LATVIAN NEW5PAPER
PiOcIdiai, 1950. g. 7. Janv.
Gmlk Mdlents on teitcuenii.
Itdev«]t: Utvielu Centrill Ko.
mtteli. OalvoMte radtktort: V
'Ltmbergs; galveni redaktora
vietnieks: M CuHtU. Redak*
tori: A Boliteins. Fr. Igali.
J. JikabMini. a (fadsa^ &
Uladtfibttgs. 1. Baitters. i *.
Svarca. Redakdjaa adreM:
llssUn^n/N.. Breite Str*
telefons 17339.
Prezidents Trūmens sola palidzlbu | Biskaps Sloskōns stāsta
par koncentrācijas no­metnēm
Pad. savienībā
pret komunismu ari turpmāk
t f ^ u a ^ ^ paredzēts Savienoto valstu satversmē. Pr^HH^itrf ^
J^^^.^'.r.^^'^^^i^ tautag pārstāvju nama un kongresa
0 Jaungada
» jjiri ^ _.v. ^ satversmē. Prezidenta runu
radio un televīzijas stacijas, kā ari AmeS
feļl^^ pasaules valodās. Jau īsi pirms pL 1 ^>ēc VfiSSas
v l s w ^ un preses tribīnes bija ci^ētoi S ^ f f ^
jtd^nt^ radīja lielu atbalsi pasaulē.^ paSi k S S l o ^
-^pāŗtouj^ s k a pm aplausiem, parādot savas sin)ļ)atijas Savienoto vaU
Btu^ pilsonim.
J ^ d e n t a v^ lielāko daļu
ill^jfena ASV d a im stāvokļa
flOtsturpjums. Trūmens norādīja, ka
jaii pirms gada varēja ziņot par
iitoika?u dzīves standarta celša-^
l i o i Tagad lieku reiri viņš to no
l4)lieeina, Atlantika pakts,
ba Eiropai un ASV bruņotie
I p ķ i ; f d^ ; saglabāt brīvību
jga^^aiidžām tautām Vecajā kontl-tm.
Vidusjūras telpā.' ,Jfl[ēs
liegājuSt 20. gadsimteņa otrā
|«^||^ :tetea tālāk prezidents Trū-s.
,J>innā puse bija smaga un
Vōjurau pflna. Divi pasaules
uņ pēdējie zinātnes sasniegumi
la, ka dlvēce atrodas izšķīrējā
pļi^^ vienoties par Iz-ničļbias
lero6u kontroli, tad var ga-ļfities
» ka tie Iznicinās visu mūsu
prezidents deklarēja, ka
Bāvtenotās valstis ari turpmāk pali-lijbrtvajām
tautām, lai pasargātu
no tirannijas.» Tāpat kā gad-teņa
pirmajā pusē mēs cīnījā-pret
imperiālismu, tā mēs ta-g^^^
ari komunismu," iz-
V 11^^ Trūmena, klausītājiem sirsnl-
JE^ vapļ&udējc^t Prezidents apsolīja
l l l l p l t Mar^ apbruņot
"""" tia paldia si^atārvalstis un
līdzekļiem atbalstīt Apvieno-i
i e i j a s . Ja paKdiubu Eiropai
t vai samazinātu, teica
.eņs, a d var zaudēt visu to, kas
i||§il|its divi g a ^ ko ienaid-liesi
gpiļd^ VēstJjuma beigās
ll^iļ^lidiil^iL nekavējoties
kaii f ^ ē t u ražojumu ap­tin^
piefiķirt līdzekļus amerl-
I l U k s a M e ^ '
ari daudzas problēmas vēl
, lielākās briesmas ta-novērstas.
Es ceru, ka vien-
Apvienotajām nācijām tomēr
IčAMlies vienoties par atomkontroli
tM^iBtm pašām būs savs karaspēks.
1^ līdz tam laikam ASV bna^otiem
Ipiķiem Jābūt stipriem un saimnie-
1 ^ stabilai Mūsu pienākumi
^mm. ārkārtīgi Ueli, no perifērijas
saņei
,1'
motorus
- ASV kara mi-i
i t r i j a šis nedēļas sākumā devusi
iatļlniju pārdot Jugoslavijai aviāci-motorus
un lidmašīnu vadiepces.
^ to pirmo reizi Tito dota iespēja
tegkdāt kara materiālu, ko Jugosla-
Vijā pagaidām nav iespējams ražot.
Herald Tribune gan u^eŗ, ka at­ļauja
dota tikai civilās aviācijas
igbotoriem un lidmašīnu vadiericēm,
bet speciālisti atzīst, k a grūti no-viftt
robežu, kuri motori lietojami
kara, kuri transporta lidmašīnām.
Kā zināms, pirms dažām nedēļām
ASV un Jugoslavija parakstīja tā
saucamo gaisa paktu, ar kuru abas
valdības vienojās viena otru at­balstīt
gaisa satiksmes līniju iekār-toSļBinā
un civilās akācijas attīstī­šanā
starp abām zemēm. Līdzīgus
līgumus Belgrade parakstīs arī ar
Angliju un Franciju. Bez tam sa­gaida,
ka Tito aizliegs visām pa-domju
satelīt^alstu gaisa satiksmes
* Knijām turpmāk skart Jugoslavijas
territoriju, jo unģāru-krievu sabied­rība,
piemēram, savu gaisa satiks­mes
līniju uz Albāniju izlietojot t i ­kai
grieķu partizānu evakuācijai.
Vuņ slavē Anglijas
palidzibu
Belgrade (A). — Tito oficiozs Bor-ba
Jaungada izdevumā slavē Liel­britānijas
palīdzību Jugoslavijai pa­gājušajā
gadā, „Ar Anglijas paU-dzlbu,"
raksta Borba, „mums izde­vies
pilnīgi pārvarēt kritisko stāvo-kli^
kāds iestājās, Padomju savienī­bai
laužot saimnieciskos līgumus.
Lielbritānija pagājušajā gadā mums
piegādājusi pre<;es par vairāk nekā
40 miljoniem mārciņu un turpmākos
4 gados piegādās rūpniecības ražo- iumus un ražošanas iekārtas par
100 'miljoniem mārc.**
ASV iekļuvušās degpunktā, un to
mēs nedrīkstam aizmirst," vēstījumu
beidzot, teica prezidents Trūmens.
Politiskie novērotāji gaidīja, ka
prezidents pieskarsies arī Tālo aus­trumu
un Ķīnas problēmai. Bet par
to Trūmens neteica neviena vārda,
tikai garāmejot pieminot, ka kong­resam
jāpiešķir līdzekļi atpaUkuša-
Jām zemēm, jo „ apstākļi prasa rī­koties
ātri un izšķirējL"
AMERIKĀŅI GAIDA
lAUNU STAĻINA
MIERA OFENSĪVU
Maskava (C), — Staļina dzimšanas
dienas svinību laikā gan runās, gan
padomju presē atkal atkārtoti Krem­ļa
diktatora vārdi, ka komunisms
un kapitālisms varētu mierīgi sa­dzīvot
blakus viens otram. Tagad
amerikāņu presē, kā ari pašos krie­vu
komentāros parādījušās analīzes,
kas mazliet dziļāk apgaismo pašrei­zējo
politisko stāvokli pasaulē. Se­višķi
interesants šai ziņā jaunās po­litbiroja
zvaigznes Maļenkova raksts
Pravdā, ka, neraugoties uz saspīlē­jumu
un rietumnidni bruņošanos,
pasauli no Jauna kara katastrofas
glābs Padomju savienības un tās
sabiedroto dziļā miera griba.
World Alfairs redaktors Filips
mēģina izlobīt patiesību Maļ^ova
takstā. Viņš norāda, k a paša Sta-ina
runas un ar! Maļenkova raksts
r diezgan mīklains im neizprotams,
bet ka atrisinājums mekl^ams kādā
runā, ko viņš politbiroja locekļiem
teicis pagājušā gada novembri, ga­tavojoties
Staļina dzimšanas dienas
viesu uzņemšanai. Pēc informā­cijas,
kas,\aclm redzot, nāk no ame­rikāņu
vēstniedbas Maskavā, Ma-ļenkovs
teicis: „Nekad Krievijas
vēsturē mūsu mīļotajai dzimtenei
nav bijušas tik taisnīgas un stratē­ģiski
pareizas robežas kā pašreiz.
Nekad visā mūsu vēsturē Padomju
savienībai nav bijuši miermīlīgāki
un draudzīgāki kaimiņi kā tagad."
Filips pārliecināts, ka Maļenkovs
tiešām teicis, ko domājis, Jo, reāli
skatoties. Padomju savienība nekad
nav varējusi justies drošāk kā paš­reiz.
Bez tam politbirojā Joprojām
valdot pārliecība, ka ASV agri vai
vēlu sākšoties saimnieciska krize.
„Ja tas tā," secina Filips, „tad pa­tiesi
pasaule var cerēt, ka kara vēl
ilgi nebūs, jo Padomju savienībai
nav ne mazākā iemesla provocēt uz
bīstamu ciņu rietumu pasauli. Līdz
ar to varam sagatavoties uz vēl ne­bijušu
Staļina miera ofensīvu 1950
gadā."
Brisele (F). — Bīskaps Boļeslavs
Sloskāns, kas strādā par profesoru
kādā Beļģijas teoloģijas universitā­tē,
Briseles Patrias zālē nolasīja
priekšlasījumu par reliģijas vajā­šanām
im koncentrācijas nometnēm
Padomju savienībā. Daudzo klausī­tāju
vidū bija ari pāvesta nuncijs
monsiņjors Cento un ievērojami beļ­ģu
sabiedriski darbinieki Bīskaps
Sloskāns beļģu auditorijas priekšā
neuzstājas pirmoreiz. Kopš viņa no­lasītā
referāta šovasar Marsa un
Merkura kluba rīkotajā pieņemšanā,
interese par latviešu garīdznieka
pārdzjvojumiem Sibīrijā Beļģijā nav
mainījušies. Toreiz bīskapa Sloskā-na
stāstu noklausījās lielāks skaits
diplomātiskā korpusa locekļu. Vēlāk
plaši atreferējumi parādījās dau­dzos
lielākajos beļģu laikrakstos.
Dabīgi, ka rietumu pasaules tofor-mādja
par spaidu darbiem Padom­ju
savienībā ]oti nepatīk Maskavai.
Pravda coitas nomelnot bīskapu
Sloskānu. uz ko ļoti asi reaģēja La
libre Belgique.
Bīskapa vārds pazīstams ari flā^
mu presē. Limburgas provinces pla­šākais
laikraksts Het Belang van
Limburg sešos turpinājumos publi­cēja
bīskapa Sloskāna atmž^as par
spaidu darbu nometnēm Sibīrijā.
Latvijas neatkarības pēdējos gados
pēc mūsu valdības atkārtotiem lū­gumiem
bīskapu S l o ^ n u Padomju
savienība apmainīja pret komunistu
aģentiem, ko bija apcietinājusi po­litiskā
pārvalde. Kopā ar viņu toreiz
atgriezās ari vairāki Uetuvlešu ga­rīdznieki,
to starpā bīskaps Matu-ļonis.
Sarkanarmijal otrreiz okupē­jot
Lietuvu, viņš nepaguva paglāb­ties.
ASV tagad^ saņemta Informā­cija,
ka bīskaps Matuļonte nosl^p^
kavote*
Apvienotu latviešu fondu
dibina tautieši ari ASV
Fondu izveidos par visus latviešus
vienojošu organizāciju ar vēlētiem
pārvaldes orgāniem !
Vajadadbu mobilizēt visus latviešu sp^ms, lai tos ienliata elļi
Latvijas brivibai aljaimoianii, ddvispēk» saglabSiaiiii «n Iniltfiias dar^
ba uzturēšanu trimc^^ par aktuāla atelnaSi ari touti^ ASV. Bā$k ?ir^
sdeni Jau sperti vaIrSld svariķi 8o|i, sasaupot ieroiUiiltiJtt saiiilHwiiti% IMN
sprauiot fonda organizēšanas principus un isrtufot īpašu pagfM» IMH
mitēju orgaliiipltoristii darba veikšanai ŅuJorkS t. ā^^ailM
plašāka ierosinitlia sanUume, knŗS viIrSkuma istdoles par foiiia
ganizidjas isveidc^u peo biedra apvienības principa, neslnri^ Hmm^
stSvoSās vecas organizācijas viņa aisdevamos, bet sadiuiKdonsš ar WtBĻ
Fonda pārvaldes orgāni ievIStod tiešās, vienlldriftās vai alddātās v W «
Sanās. Tādā kārtā fo^ds ozbfivēsies pēo LNF ptŗauga Zviedrljl» p(te UU
da io pattaban organizē ari tantieši Anglijā.
Pirmajā ierosinātāju sanāksmē iz­raudzīta
pagaidu organizācijas ko­miteja,
kurā ieiet A. Dikmanis, V.
Ignats, A. Kalme, H. Lielnors, A.
Krievu zinātnieki pu­blicē
atompētijumus
Vašingtona (C). — Amerikāņu
atompētnieku aprindās I&tu sensā­ciju
radījis pēdējais padomju liriķu
publicētais pētījumu materiāls par
atomt sabrukšanas procesiem, ASV
nacionālais štsoīdartu birojs, kas r d -
zē i r iirl viena no lielākajām pētnie­cības
cei^ālēm, konstatē, ka pa­domju
zinātnisko žurnālu publikā^
cijas 1949. gada decembri satur ve­selu
rindu informāciju, ko ASV Jo­projām
uzskata par Helākajiem
valsts noslēpumiem. Life at^mē,
ka padomju zinātni^ publikācijas
Jau 1940. gadā devušas detaļētus no­rādījumus
un teorētiskus apr^nus,
uz kuriem pamatojas modimāp
; atombumbas*
ona un
nobažijusies par Somijas likteni
PIEPRASĪTO „KA9A NOZIEDZNIEKV'' VIDŪ l E A E l LATVIEŠI, LIE­TUVIEŠI
UN IGAUŅI.
Helsinki (D). — Pēc Padomju savienības notas Somijai, kurā pie­prasīts
izdot 300 kara noziedznieku, poUtis^kfis aprindas Helsinkos r ^ -
nās ar turpmākiem Maskavas draudiem. Kremļa pra£^ kas t^oja
piecus gadus pēc otrā pasaules kara, radījusi izbr&u un bažas visās rie­tumu
demokrātijās. Vašingtonā un Londonā izsakās, ka Maskavas nota
ir neapšaubāms drauds mazajai Somijai. Amerikāņu žumāUsti paredz,
ka ļoti iespējami arī tālāki apvainojumi Helsinkiem, lai stiprinātu somu
komunistu partiju vai pat sarīkotu valsts apvērsumu. Pesimistiskie
valstsvīri izsaka domas, ka Somiju varētu jdem^ēt Cedioslovakijas
liktenis.
Padomju savienības notā starp c i ­tu
norādīts, ka Somija ,Jauzasl"
miera līgumu ar Padiunju savienī­bu".
Sis i r smagākais apvakiojiuns,
ko Maskava met acīs Helsinkiem.
Ļoti iespējams, ka nepamatotais ap­vainojums
tiks izlietots par ieganstu,
lai arī Somijā nodibinātu komunistu
diktatūru. Die Neue Zeitung norā­da,
ka Padomju savienības piepra­sītie
kara noziedsaiiekl ir latviešļ,
1950. gadā saimnieciska krize
nav gaidāma
Ņujorka (A). — Vai 1950. gadā
turpināsies lielā saimnieciskā rosī­ba,
labās algas un augoša produk­cija?
Vai bezdarbs joprojām mazi­nāsies,
cenas slīdēs un dzīves stan­darts
turpinās augt? Uz šiem jau­tājumiem
vecgada pēdējā nedēļā at­bildējuši
45 redzamākie amerikāņu
tautsaimnieki, statistiķi un rūpnieki.
Viņu spriedumus savelkot, sagai­dāms,
ka vispārējās saimnieciskās
rosības līmenis 1950, gadā joprojām
būs augsts, bet nedaudz zemāks ne­kā
1949. gadā. Preču cenas visuma
turpinās lēni slīdēt. Ievērojama l ^ -
lētlnāšanās sagaidāma tikai lauk­saimniecības
ražojumiem. Augsta
konjunktūra joprojām turpināsies
būvniecībā un auto rūpmecibā, mz
ar to visas šīm divām nozarēm pie­saistītajās
palīgrūpniecibās^ ari sa­gaidāma
laba peļņa un pietiekams
darba piedāvājums. Neraugoties uz
lielo pretestību plašās tautas masās,
Trūmena administrācija turpinās
sociālās programmas un ieguldīs u -
dzekļus ilggadīgos būvjv •^projektos,
paplašinot ASV elektrifikaciju, sko­las,
slimnīcas un ceļus.
Neviens speciālists negaida i m
gadā saimniecisku krizi. No 45 iz­taujātajiem
34 norādījuši, ka šādu
krizi aizkavē valdības būvprogram-mas,
naudas apgrozības regulācijas
iespējas, līdzšinējā nodokļu politika
un lielie bruņošanās izdevumi. 21
tautsaimnieks norādījis, ka jopro­jām
pastāvošais dzīvokļu trūkums
ASV rūpniecībai nākošajā gadā no­drošina
tādu pašu aktivitātes līmeni
kā 1949. gadā. 1950. gadā ASV rūp­niecībai
sagaidāmi mazāki traucē­jumi
nekā pagājušajā, jo pēc liela­jiem
1949. g. ogļu un tērauda strei­kiem
ar arodbiedrībām panākta
vienošanās un no strādnieku organi­zācijām
izstumti gandrīz visi vadī­tāji
komunisti.
ĒĢIPTES VELĒŠANAS UZVA­RĒJUSI
NACIONĀLISTI
Kairo (v). — Ēģiptes parlamenta
vēlēšanās, kas notika otrdien, izšķī­rēju
uzvaru guvusi galējo nacionā­listu
Vafd partija. Kaut gan vēlē­šanu
gala rezultāti vēl nav zināmi,
tornēr pēc vienas trešdaļas balsu
pārbaudīšanas kļuvis pilnīgi skaidrs,
ka Vafd partija iegūs parlamentā
pārliecinošu vairākumu,
lietuvieši un igauņi, kas paglābu­šies
Somijā no boļševiku terrora.
Maskava jau 1947. un 1948. gadā pie­prasīja
izdot 14 ingermanlandiešus.
Toreizējais iekšlietu ministrs komū-,
nists Irjo Leino šo prasību ari izpil-
(Kja. Bet tad valdība izdarīja pār­kārtojumus
iekšlietu ministrijā un
likvidēja slepeno policiju, kas bija
piMgā komCmlstu ietekmē, atceļot
ari pašu Leino. Somijai pašreiz gan­drīz
neiespējami pārbaudīt apvaino-
Rekis» R. Siilers. V. Stotii J Vla-<
ters un J. Zaloņanis. ŠI komiteja isi»
raudājusi refeirentus V. Ignatu,
Liekioru un A. Reinu vispārftjo iOm
ganizātorlsko principu izstrādfil^snil
un sakaru uzņemšanai ar latvieša
organizācijām ASļV.
Pēc paveiktajiem priekšd^lmi
Ņujorkā 2. decembri notikusi otru
plašāka ierosinātāju sanāksme^ kujfl
pledaUJušles 53 pārstāvji Sanāk«
smes vairākums pieņēznis referentu
ieteiktos priekšlikumus par orgāni^
zādjas uzbūves veidu uņ mēa^emi
plekritot biedru apvienības veidan^
iesalstot fondā latviešus bez Jebkādil
politisko vai reliģi^o uzifcattt
Sķlrlbas, un pārvaldes orgānu le«
vēlēšanai tiešās vēlēšanās. Runāli
ari par oz^ganizāciju apvienlbUtkuri
tad atsevišķas organizācijas lavul
pārstāvjus deleģē^, bet šis p r i n e l^
noraidīts tdz Iebildumiem, ka viA
latvieši ASV pastāvbšajās orgiinizi^
ciJM neietilpst un ka nevienai ojpf
tām statūtos nav p e z ^ t i ^ ^ m
tonda orgafii
nevienu no Jau eMMfin ^li^dNdM
Jām, bet gan <^ešl sadaib^ei i t
tāairi, M ar laiku ASV
visu pastāvošo lat^dešu orgid^lzficijti
apvienība. Tāpat uzsvēris, ka leroU
sinātāji izteic kā pastāvošām drga<»
nizādjām, tā draudzēm visUelāko
atzinību un deņu par veikto darbu
im apsola tām savu pilnīgāko a ^
balstu.
Sanāksme uzdevusi .pagaidu ko<i
mltejai ^oragnizātorisko darbu tui^»
t pināt un pēc tā paveikšanas sasaukt
fonda dibinātāju sapulci. Tā pas«h>
dzama visā drīzumā. Sakarā ar to
komitejas sekretārs R. Sillers, H
Libert Street, New York 6, V.%
V9K aidna visus lat\dski domājos
šos tralMis ASV t ) i e t ^ ^ VUJ^
dalībai un līdzdarbībai, lemiedzcjt
reizē ari savas atsauksmes un iero«
sinājumus fonda izveidošanai m ļ i
turpmākajam darbam.
Organizācijas nosaukums būs Lai*
viešu apvienotais fonds Amerik%
im tā pārvaldes orgānu mājoklis
atradīsies Ņujorkas Štetā. Citos apr
vidos un pilsētās paredzēts dUsiinSt
LAFA pārstāvības. Fonds sadarb04
sies ar Latvijas/ un ASV pārstāv^*
jumus, ko Kreiplis vērš pret 300 pie­prasītajām
personām.
Padomju notā bez tem norādīts,
ka somi, pretēji miera līgumam. Ie­veduši
turbo iznicinātāju motorus.
So apgalvojumu Maskava pamato uz
somu komunistu sniegto Informāci­ju.
Somijas tieslietu ministrija pa­skaidro,
ka nav Ievests neviens tur­bo
motors. Somija iepirkusi vienīgi
nedaudzus motorus, ko iebūvēs ma­zās
lidmašīnās.
Ko īsti vēlas Maskava no Somi­jas?
Mazā ziemeļu zeme ir vienīgā
territorija, kas atrodas aiz dzelzs
priekškara un tomēr tur nevalda ko­munistu
diktatūra. Jau šī iemesla
dēļ vien Padomju savienībai Somija
ir kā dadzis acīs. Otrkārt, pēc da­žām
dienām somi vēlēs elektorus,
kas ted izraudzīs valsts prezidentu.
79 gadus vecais Pāsikivl jau apso­lījis
no Jauna kandidēt šajā sva­rīgajā
postenī. Varētu pieņemt, ka
Maskava vēlas ietekmēt Somijas vē­lēšanas.
Treškārt, Padomju savienī­bai
,4r ļoti neērts" pašreizējais mi­nistru
prezidents Fagerhohns. Jau
divi reizes viņš x)ārvilka svītru ko­munistu
nodomiem, drosmīgi litad-dējot
streiku un nodibinot valstīļw-tību.
Maskavai bez tem visai net>a-tīkama
i r arī kāda cita lieto. Pa­domju
savienība redz, ka somu ko­munistu
partijas ietekme aizvien
(!ruE|sināJums la ipp.)«
Jiem un iestādēm un dažādām kul*
tūnas un pretkomūnistu organizfih
cijām ASV.
ASV slēdz ungāru
konsulātus
Vašingtona (D). — Savienoto val­stu
ārlietu ministrija ar sava sūtņa
sterpniecību iesniegusi Budapestā
notu, kurā ungāru valdība uzaicl"*
nāta slēgt konsulātu Ņujoricā un
Kllvlendā. Siem abiem konsulātiem
jāizbeidz darbība līdz 15. Janvārim.
Iemesls ASV ārlietu ministrijas
drastiskajai rīcībai ir ungāru poli­cijas
izturēšanās pret amerikāņu
pavalstniekiem Notā norādīts, ka
ungāri apcietinājuši divus ASV pil­soņus
— Fogleru un Jākobsonu un
bez tiesas sprieduma ieslodzījuSi v i ­ņus
cietumā, tādā kārtā nerespektē­jot
pat minimālās cilvēku tiesībai.
BBC ziņo, ka šinfe dienās no Ce­choslovakijas
izbēdzis Bogumils
Laušmans, kas Beneša koalīcijas
valdībā bija rūpniecības ministrs.
Kopā ar viņu Cechoslovākiju atstā­jis
ari peldētājs Mareks un Meteka,
Bēgļi pašreiz atrodoties Frankfurtē.
Patvēruma tiesības Lielbritānijā lū­guši
vairāki Cechu Londonas konsu-lāte
darbinieki, ko šinīs dienās i ^
sauca uz Prāgu.