1946-02-02-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Authorized by Milllary Governriienl, DISCC QK. — 6870
Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Municti Tzināk reizi nedēlā — Publialied weekly
Nr. 5/24
Nometņu dzīves reālie u z d e v u mi
l ) P n o n i e t n e s , k u t a s daži j a u p a v a dījuši
7 mēnešus u n , c i k liekas^ pavadīsim
a r i v i s u ziemu ņn dalu n&ko-šūs
vasarais,. patiesībā i t t i k a i s t a r p p
o s m s s t a t p D P dzīvi kapitulļjušn Vācijā
un atgtiešanos dzimtenē. N o Sī
vi0do^{a būtu v i e n a l g a k a nometnēs
pavuda l a i k u , b e t v i s a vetība būtu jāveltī
v i M a p z i n a S a n h i , izklaidēto ģimeņu
l o p e k l u savākšanai v i e n k o p u s un
ttaņspbīta nootgamzēSanai m&jup.
Nenokāttotie p o l i t i s k i e apstūkli Ei-topā
vēliļitvien i t p a r i e m e s l u t a m , k a
šis s t a r p p o s m s Baltijas valstu D P i e i
l g u un mēs nezinām, k a d pienāks mūsu
atgrieSanūs l a i k s . B e t mēs zin&m,
k a tāds^ s t a r p p o s m s , n e v a r turpināties
bezgalīgi un k a u t kādam j a u n a m dzīv
e s cēlienam m u m s jāsteidz g a t a v o t i es
j a u t a g a d . Vai mūsu tagadējie g M -
n i e k i — angļu, amerik&nu un franču
oktļ^pāčijas iestādes un UNIUiA pēc
n o m e t A u ^atstāšanas ^atļaus iņums p a l
i k t Eiropā vai arī m u m s būs p a g a i -
d&m j & c e l o k a u t k u r tālāk, v i s ur
mūs gaidīs d a r b s . Tāpēc , pa
z i e m u nometnēs dzīvojot, jāsagatavoj
a s šim d a r p a m , pakāpeniski n o t. s.
inteliģentajām profesijām pfir^kaAoļO'
t i e s uz p r a k t i s k i e m a r o d i e m.
Pašā pirmajā vietā, b e z šaub&m, n&k
v a l o d u zināšana, j o arī laukstrMnļe-k
i t m noderēs ta s a i m n i e k a v a l o d a , k a s
būs vitia d a r b a devējs. D a r b a apgād
e s , sociālās aizgādības, a r o d a pārstāvības
l i e t a s un c i t i sociālu zinā svarīgi
iekširtojumi b e z v a l o d u prašanas būs
tikpat kā n e p i e e j a m i , n e m a z nerunājot
p a r materiāla un tiesiskā . t t a v o k l a u z -
laboštimi. ,Katrā zinā t^pēc k a t r a m jācenšas
pķsaviptities angļu vnl<^du, ko
runā visā pasaulē.
No p r a k t i s k t e m a r o d i e m priekšroka
v i s o s apst&klos ir a m a t n i e k i e m .
Tāpēc v i s u r , k u r v i e n iespējams, jānoorganizē
a m a t u k u r s i un tautieši jāieinteresē
t a j o s iesaistīties: K u r a m a t n
i e k u dāud^, tur' iespējams a m a t u māk
u piesavināties ļieši vīnu darbnīcas.
P a t s g a l v e n a i s taču i r , lai apmācība
bi{tu ātra, p r a k t i s k a un pamatīga. Būv-a
m a t n i e k i ) ^ l e k t r o t e c h n i k i , m e c h a n i k i,
g a l d n i e k i , met&lu apstrād&tāji, k u r p n
i e k i , drēbnieki, burliči, f r i z i e r i u . c.
a m a t n i e k i d a r b u atradīs v i s u r un v i -
k o n t i n e n t u l i e l a s i z r e d z e s v a r d o t vēl
p a v i s b m r e t i , asprātīgi izvēlēti a r o d i.
Tā tad bijuMjii^ni Latvijas ierēd-i
i i e m , kantĢr^stMrin^ j u r i s t i e m , skolotāj
i e m , t a u t s q t f i i n i e k i e m , mMtājiem,
varbūt p a t ūrstiēm, jāpārskohjas, i e -
1946. 2. 2. februāri MInchenē
ijumi Londonā
Baltijas valstu jautājums Ap vi ertcito Nāciju Organizācijas konferencē
neesot paredzēts.
Zinas no Apvienoto Nāciju Orgāni
zācijas konferences Londonā vēsti par
pirmajām grūtībām. Četrdesmit astoņas
stundas pēc tam, kad Irānas delegācija
konferencē bija ierosinājusi savu
provinču autonomijas centienu jautājumu,
Ukraina un Padomju Sgvienī-
•ba Pasaules drošības padoiņē ierbsi-nāja
jautājumu par angtu karaspēka
atrašanos Grieķijā un Indonēzijā. Stāvoklis
šajos jautājumos kļuvis sarež-
Baltijas taiļtu kultūras dienai
10. februāri Minchenē organizēšanas
darbi jau tiktāl pavirzījušies uz priekšu,
ka mākslas skatei vajadzīgie darbi
nodrošināti. Ievadītas arī sarunas ar
māksliniekiem — solistiem paredzētaj
am radio raidījumam un saņemta
mākslinieku principiāla piekrišana.
Ar gandarījumu * atzīmējama tiklab
tautiešu, latviešu komiteju un nometņu
vadītāju, kā arī mākslinieku atsau-ciba
sarīkojuma sekmēšanā.
gūstot kāda p r a k t i s k a a r o d a p r a s m i,
spējām, v e c u m a m , i n t e r e s e i v a i i e priekšējai
p i e r e d z e i k a u t c i k piemērot
u . I r j a u s k a i d r s , k a vis^i nevarēs
klāt a m a t n i e k i , t e c h n i k i , vai šoferi.
Vairumu gaidīs nekvalificēts darbs
lauksaimniecību un rūpniecībā. Te nu
vajadzēs daudz izmanās un uzņēmīb
a s , tai uzstrādātos par kvalificētu
spēku. Tāpēc l a i k u s jārādās f i z
i s k a m d a r b a m , k a m netrūkst
izdevībās arī nometnēs. Ja d a r b u labi
pazīst, tad gluži d a b i s k i t o arī iemīl.
Darīt d a r b u paša d a r b a dēl ir pilnīgi-^
k a i s k o cilvēks var s a s n i e g t s a v i attīstībā.
Ja mēs n o tagadējās DP bezdarbības
nonāksim p i e šīs atzinās, n e k
a s mūs nespēs v a i r s s a t r i e k t.
D a r b s v i s a s nometņu ēnas p u s e s pārvērtīs
gaišaj&s. J&sameklē t i k a i iespēj
a s nodarbināt v i s u s nometņu iemītn
i e k u s . Lielajās nometnēs šajā zinā
n e k M u šķēršļu nebūs, bet matajdim
nometnēm talkā jāaicina n o v a d u un
apgabalu k o m i t e j a s . Ja k u r trūkst v a l
o d u skolotāju v a i i n s t r u k t o r u k u r s i e m,
tur komitejām j a n ^ k palīgā un n o v i e tām,
k u r šādu kvalificētu spēku pa p i l n
a m , t i e jāmēģina novirzīt arī uz ma-kš
vēl tādēt» ka lū^at pēc krievu
lesniegvimā no Grieķijas saņemtas zinas
par nopietnām monarehistu un komunistu
sadursmēm Die^tvidgriekijfi.
Pasaules prese nolikumu attīstībai
Londonā seko ar kāpinātu interesi. '
Savā laikā bija izteiktais domas, ka
ANO konfeience apspriedis ari Baltijas
valstu jautājumu. Pēc pēdējām z i nām
tas tomēr nenotikšot. Londonas
konferencē gan paredzēts pārrunāt uz.
Vāciju pārvietoto personu liktcļii un
lemt par to tautībtf galīgu novietošanu
kādās aizokeāna zemēs, kuf'u stāvoklis
ir jau skaidrs. Londonas informētās
aprindās ir norādīts, ka baltu tautu
piederīgie pagaidām vēl neeisot Sajā
grupā uzņemti un par tiem šādā sakarībā
arī nekādas paminas neesot paredzētas.
Baltijas valstu jautājums,
cik paredzams, galīgu atHsinājumu gti-šot
tikai miera konferencē. ASV sa-vu
līdzšinējo viedokli SJaJā jautājumā
neesot grozījušas, turpretim mazāk
skaidrs esot angļu viedokliit.
Amerikāņu laikraksti norilda, ka pie
vispārējo miera problēmu kārtoSaha&
pavasari Baltijas valstu ijautājums klii
šot loti aktuāls. Šķietot, kā jau Mas*
kāvas konferences laikā Molptovs iz-teicis
vēlēšanos, lai ASV i un Lielbritānija
atzīst Baltijas valstui iekļaušanu
Padomju Savienībā. Domā, ka ASY
uil Anglijas šādam ,vai tādam lēmumam
būtu jānāk ne ^ vēlāk par maiju
un ka starp angtu un amerikāņu viedokli
līdz šim pastāvot zināma atšķirība.
Angļu oficiālās aprindas visumā
būitu ar mieru Baltijas valstis atzīt par
atsevišķām padomju repubflikām, līdzīgi
Baltkrievijai un Ukrainai; kamēr
amerikāni problēmas atrisināšanai pieejot
ar vislielāko atturību. Vini apzinoties,
ka katrs ASV ārlietlu ministrijas
solis celtā uz Baltijas ŗiadomju republiku
atzīšanu varot radīt „^ksplo-sīvu"
reakciju.' '•
(Turpinājums 2. lapp.)
Rigas bīskaps J . Rancāns
kopā ar Liepājas bīskapu A. U r b S i ^ -
meklējuši Pāvesta 3. misiju, kas gādā
se?iški par Vācijā izkaisīto dažādu
tautību katoļu garīgo aprūpi., Vihus
garākā audiencē pieAēmiļ$ misijas vadītājs
H- archibīskaps C, Chiarlo, kam
iesniegts plašāks ziņojums par Latvijas
katoļu aprūpi u a vēlējumi. „IB"
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 2, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-02 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460202 |
Description
| Title | 1946-02-02-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Authorized by Milllary Governriienl, DISCC QK. — 6870 Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Municti Tzināk reizi nedēlā — Publialied weekly Nr. 5/24 Nometņu dzīves reālie u z d e v u mi l ) P n o n i e t n e s , k u t a s daži j a u p a v a dījuši 7 mēnešus u n , c i k liekas^ pavadīsim a r i v i s u ziemu ņn dalu n&ko-šūs vasarais,. patiesībā i t t i k a i s t a r p p o s m s s t a t p D P dzīvi kapitulļjušn Vācijā un atgtiešanos dzimtenē. N o Sī vi0do^{a būtu v i e n a l g a k a nometnēs pavuda l a i k u , b e t v i s a vetība būtu jāveltī v i M a p z i n a S a n h i , izklaidēto ģimeņu l o p e k l u savākšanai v i e n k o p u s un ttaņspbīta nootgamzēSanai m&jup. Nenokāttotie p o l i t i s k i e apstūkli Ei-topā vēliļitvien i t p a r i e m e s l u t a m , k a šis s t a r p p o s m s Baltijas valstu D P i e i l g u un mēs nezinām, k a d pienāks mūsu atgrieSanūs l a i k s . B e t mēs zin&m, k a tāds^ s t a r p p o s m s , n e v a r turpināties bezgalīgi un k a u t kādam j a u n a m dzīv e s cēlienam m u m s jāsteidz g a t a v o t i es j a u t a g a d . Vai mūsu tagadējie g M - n i e k i — angļu, amerik&nu un franču oktļ^pāčijas iestādes un UNIUiA pēc n o m e t A u ^atstāšanas ^atļaus iņums p a l i k t Eiropā vai arī m u m s būs p a g a i - d&m j & c e l o k a u t k u r tālāk, v i s ur mūs gaidīs d a r b s . Tāpēc , pa z i e m u nometnēs dzīvojot, jāsagatavoj a s šim d a r p a m , pakāpeniski n o t. s. inteliģentajām profesijām pfir^kaAoļO' t i e s uz p r a k t i s k i e m a r o d i e m. Pašā pirmajā vietā, b e z šaub&m, n&k v a l o d u zināšana, j o arī laukstrMnļe-k i t m noderēs ta s a i m n i e k a v a l o d a , k a s būs vitia d a r b a devējs. D a r b a apgād e s , sociālās aizgādības, a r o d a pārstāvības l i e t a s un c i t i sociālu zinā svarīgi iekširtojumi b e z v a l o d u prašanas būs tikpat kā n e p i e e j a m i , n e m a z nerunājot p a r materiāla un tiesiskā . t t a v o k l a u z - laboštimi. ,Katrā zinā t^pēc k a t r a m jācenšas pķsaviptities angļu vnl<^du, ko runā visā pasaulē. No p r a k t i s k t e m a r o d i e m priekšroka v i s o s apst&klos ir a m a t n i e k i e m . Tāpēc v i s u r , k u r v i e n iespējams, jānoorganizē a m a t u k u r s i un tautieši jāieinteresē t a j o s iesaistīties: K u r a m a t n i e k u dāud^, tur' iespējams a m a t u māk u piesavināties ļieši vīnu darbnīcas. P a t s g a l v e n a i s taču i r , lai apmācība bi{tu ātra, p r a k t i s k a un pamatīga. Būv-a m a t n i e k i ) ^ l e k t r o t e c h n i k i , m e c h a n i k i, g a l d n i e k i , met&lu apstrād&tāji, k u r p n i e k i , drēbnieki, burliči, f r i z i e r i u . c. a m a t n i e k i d a r b u atradīs v i s u r un v i - k o n t i n e n t u l i e l a s i z r e d z e s v a r d o t vēl p a v i s b m r e t i , asprātīgi izvēlēti a r o d i. Tā tad bijuMjii^ni Latvijas ierēd-i i i e m , kantĢr^stMrin^ j u r i s t i e m , skolotāj i e m , t a u t s q t f i i n i e k i e m , mMtājiem, varbūt p a t ūrstiēm, jāpārskohjas, i e - 1946. 2. 2. februāri MInchenē ijumi Londonā Baltijas valstu jautājums Ap vi ertcito Nāciju Organizācijas konferencē neesot paredzēts. Zinas no Apvienoto Nāciju Orgāni zācijas konferences Londonā vēsti par pirmajām grūtībām. Četrdesmit astoņas stundas pēc tam, kad Irānas delegācija konferencē bija ierosinājusi savu provinču autonomijas centienu jautājumu, Ukraina un Padomju Sgvienī- •ba Pasaules drošības padoiņē ierbsi-nāja jautājumu par angtu karaspēka atrašanos Grieķijā un Indonēzijā. Stāvoklis šajos jautājumos kļuvis sarež- Baltijas taiļtu kultūras dienai 10. februāri Minchenē organizēšanas darbi jau tiktāl pavirzījušies uz priekšu, ka mākslas skatei vajadzīgie darbi nodrošināti. Ievadītas arī sarunas ar māksliniekiem — solistiem paredzētaj am radio raidījumam un saņemta mākslinieku principiāla piekrišana. Ar gandarījumu * atzīmējama tiklab tautiešu, latviešu komiteju un nometņu vadītāju, kā arī mākslinieku atsau-ciba sarīkojuma sekmēšanā. gūstot kāda p r a k t i s k a a r o d a p r a s m i, spējām, v e c u m a m , i n t e r e s e i v a i i e priekšējai p i e r e d z e i k a u t c i k piemērot u . I r j a u s k a i d r s , k a vis^i nevarēs klāt a m a t n i e k i , t e c h n i k i , vai šoferi. Vairumu gaidīs nekvalificēts darbs lauksaimniecību un rūpniecībā. Te nu vajadzēs daudz izmanās un uzņēmīb a s , tai uzstrādātos par kvalificētu spēku. Tāpēc l a i k u s jārādās f i z i s k a m d a r b a m , k a m netrūkst izdevībās arī nometnēs. Ja d a r b u labi pazīst, tad gluži d a b i s k i t o arī iemīl. Darīt d a r b u paša d a r b a dēl ir pilnīgi-^ k a i s k o cilvēks var s a s n i e g t s a v i attīstībā. Ja mēs n o tagadējās DP bezdarbības nonāksim p i e šīs atzinās, n e k a s mūs nespēs v a i r s s a t r i e k t. D a r b s v i s a s nometņu ēnas p u s e s pārvērtīs gaišaj&s. J&sameklē t i k a i iespēj a s nodarbināt v i s u s nometņu iemītn i e k u s . Lielajās nometnēs šajā zinā n e k M u šķēršļu nebūs, bet matajdim nometnēm talkā jāaicina n o v a d u un apgabalu k o m i t e j a s . Ja k u r trūkst v a l o d u skolotāju v a i i n s t r u k t o r u k u r s i e m, tur komitejām j a n ^ k palīgā un n o v i e tām, k u r šādu kvalificētu spēku pa p i l n a m , t i e jāmēģina novirzīt arī uz ma-kš vēl tādēt» ka lū^at pēc krievu lesniegvimā no Grieķijas saņemtas zinas par nopietnām monarehistu un komunistu sadursmēm Die^tvidgriekijfi. Pasaules prese nolikumu attīstībai Londonā seko ar kāpinātu interesi. ' Savā laikā bija izteiktais domas, ka ANO konfeience apspriedis ari Baltijas valstu jautājumu. Pēc pēdējām z i nām tas tomēr nenotikšot. Londonas konferencē gan paredzēts pārrunāt uz. Vāciju pārvietoto personu liktcļii un lemt par to tautībtf galīgu novietošanu kādās aizokeāna zemēs, kuf'u stāvoklis ir jau skaidrs. Londonas informētās aprindās ir norādīts, ka baltu tautu piederīgie pagaidām vēl neeisot Sajā grupā uzņemti un par tiem šādā sakarībā arī nekādas paminas neesot paredzētas. Baltijas valstu jautājums, cik paredzams, galīgu atHsinājumu gti-šot tikai miera konferencē. ASV sa-vu līdzšinējo viedokli SJaJā jautājumā neesot grozījušas, turpretim mazāk skaidrs esot angļu viedokliit. Amerikāņu laikraksti norilda, ka pie vispārējo miera problēmu kārtoSaha& pavasari Baltijas valstu ijautājums klii šot loti aktuāls. Šķietot, kā jau Mas* kāvas konferences laikā Molptovs iz-teicis vēlēšanos, lai ASV i un Lielbritānija atzīst Baltijas valstui iekļaušanu Padomju Savienībā. Domā, ka ASY uil Anglijas šādam ,vai tādam lēmumam būtu jānāk ne ^ vēlāk par maiju un ka starp angtu un amerikāņu viedokli līdz šim pastāvot zināma atšķirība. Angļu oficiālās aprindas visumā būitu ar mieru Baltijas valstis atzīt par atsevišķām padomju repubflikām, līdzīgi Baltkrievijai un Ukrainai; kamēr amerikāni problēmas atrisināšanai pieejot ar vislielāko atturību. Vini apzinoties, ka katrs ASV ārlietlu ministrijas solis celtā uz Baltijas ŗiadomju republiku atzīšanu varot radīt „^ksplo-sīvu" reakciju.' '• (Turpinājums 2. lapp.) Rigas bīskaps J . Rancāns kopā ar Liepājas bīskapu A. U r b S i ^ - meklējuši Pāvesta 3. misiju, kas gādā se?iški par Vācijā izkaisīto dažādu tautību katoļu garīgo aprūpi., Vihus garākā audiencē pieAēmiļ$ misijas vadītājs H- archibīskaps C, Chiarlo, kam iesniegts plašāks ziņojums par Latvijas katoļu aprūpi u a vēlējumi. „IB" |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-02-01
