Bavarijas Latviesu vestnesis, July 12, 1950

              r
•i
1
1 i
^
' li
A
1^ ,
'i
C
k
.1
i '
1
' i
•'I
Iii
1
Mi. ii
Ulii
r,i!i
i
ii li
I
'iii
''I I 'II
11
I
li
li
li
i
i'i
H lmi m-
I
I V.-'
S i : ;
I
m
•i
I'l
i
ii
•'itļ R
6 : •
un
arzmcis
Vēstule no ASV
Paostāmo llatvieiu mākslinieku ko nostoē,koncerts uz Jdras'*. Vieni*
pāri VoUganguļim Annu Dārziņus no ļgi Bušēvics aiztounpēja kāju aiz
VaiHngtonas itHla latviešu galvenās Istaba un, protams, bija pats ,3tabllā-masas,
lielākaj<i)s centros SieUā un kais" no mums visiem."
Reizi jau spēlēts Spokēnas radio,
a t a r nepitaramOOO^^^^ _ atskaņojot Mediņu un Sopē-
H / ' ? * ^ ! ? ^ ; ^ ® ^ Tur pianists tOliņar! i e p a z i i^
ļ«kāmQw;W^ NCot
ziņu trimdas gaitu nākamo etapu. Sopēna noktimi apm. 20 sek. vēlāk
Kad īsi pirms pusnakts izdodas par noteikto laiku, izskanot vēl pēdē-svešā
pilsētā safļoieklēt mākslinieku jiem akordiem jau atskanējis pama-pāŗa
apmetni — glītu 3 istabu sav- tlgs govs māviens un samtaina balss
tdpnājiņu, kurami sazlmēšanu ]oti at- aicinājusi cienījamos klausītājus
ViegUtia pa apgaļimotien^ logiem re- dzert vienīgi vislabāko un veselīgāko
Voldemārs KārkliņS, kas jau tur*
pat gadu nodzīvojis Salen^, Orego»
nas štatā, un saviem tuvākiem kai«
miņiem šinīs dienās bez Aldas Nied-ras
un Zinaīdas Lazdas piepulcinā­jis
ar! AnSlavu Eglīti ar Vercmiku
Janelsiņu, visu laiku dUgi sti^dājis
un tikpat Icā jau pabeidzis jaui^u
romānu \lentullbas kalns. Tā vie­la
ņemta no romantiskās un dēkai*
nās zeltraču dzīves, un darbība r i*
I
(No noye}u krājuma Ekselences piezīmes)
d turptnljums)
„Jū8. .!** koma^idants pielēca ki-m
Ate^Kp^ idknuma viņ»
sāka raustīties, un, rokām ap ma*
sīvo ķerfnčk trakā ekstāzē ņeatāif*
Bet vajadzēja taihi, al. kfi vajatU*
ja kaut ko padadt, un pie tam tOHt,
uz karstām pētUb», uz vietas!
PlMI Iztukšotā Henes! pudefo
izjuka pret sioiu «- net* no kādian
rējanos figūras veidojot, naida sa* ^^miz bija piepeldējis šis
^^6blttt mut^ viņš gārdza, dsoja,' p i ^ i s !?
st^ēja,|tol)ia: »>>. J O i . . . JOi.*.^ Ksotdnis smaitf uzsvērts ar dko*
i«^(bd^ MdiaU^ dsdios!'^^ 112 galda un legrCkk seju lo»
fātani... nodevēji.*/ kis.
i.^*"! padsl^ās ^gl^af» ;»Dairy Gold" firmas pienu. Tāpatļtaja. Bez tam top an otrs ^ n t o -
.JiSōfflE, l»ptdn!*« lāstu ««^ļ IzlttkttS uz TukiSut? KrudOkst
« . . « « v u u * . . « u « u « . u « « . . - . I * * » ^ Hōts jros naināt j w , n , ^ ^ Uelidd! Tu.
šinās austrumu C^onas kalnos, ^«^^^^^^^ kliu viņi pirms kāda mēneša
kur autors pavadījis pirmo laiku
Amerikā. Viena no romima perso* /^'^^^J**^^^ Patru|u m turioO» tt kā noskiidral
nām ir latviešu meitene - ieceļo- jūsu atļau- j^pnotļui. ApattOam..) - koraw
izrādās, ka pats namatēvs aizskrējis iepazīšanās ar Spokēnas ievērojamā-uz
be2^1a šacIksU, lai ķūin klāt pie ko koncertu menedžeri un mūzikāliju
"^kēņas „indiāņli^* spēkošanās ar veikala īpašnieku Roju Godmani,
Vankuvēra? ,4āčiĢm". Bet tad pēc ļ kam tēvs esot dzimis Sasmaka ,JRi-brlža
durvju spraugā parādās ad
kupWkā jau parasti mazliet paju-košā
Itnu kodeļa, m ^ n l g a apsvei-dnfišanās
sākas no gala.
. ,4H patīk Anierikā?" „VecIši, sākot
np pa&i Bdstdnas l l d z R o ^ pa
vagoņsi 1 ( ^ nekur ib^ saskatīt
vietUi kur bfitu vēlēļianās apmesties,''
Stalta kbmponists, kamēr iņājasmāt^
jau 6akli rikojas pa virtuvi. «Spokē-na
visa c^ojuma leilkā i r pirmā uņ
pagaidām, ari pēdēji, ko ieraudzījis
iesaucos: šeit man patikt Ik uz 8o}a
yie4 pi)eti pārticība, cilvēki ir laipni
un dzīves priedgi/ Man patiesi ir
smaidījusi necerēta laime," turpina
IĶMņš. tā teikt, savu jauiio
iOvi varu sākt tOliņ ar kaprā}a pa­kāpi,
jo strādāju vairāk vai mazāk
tAvU^ specialitātē. Draudzē, kuras
priekšgalā i r g^diiz vai neiedomā-ļrtml
^dUļgais un sirmlgais māc B l - , ,
^ •'•|u kori, sagatavoju ar so- Bddiot «avs kaktiņi, īsvi itiirttu semet P ^ J O punktu.
idanta mula savflUs kv&W j ^ i i ^^
Midega. kura fragnmitus jau kāil-L^^^^^,,^^ DaMgl. ka tagad t^
reiz lasījām mēnešrakstā Laiks, k ā t ā l ā k . . . eeru. Jūs sapra- ļ,^ ^ ^ ^ j^ig^g iet Bdil -
ari Amerikan iespaidu tēlojumi tfitmanV kapteiņa kungs! ^ un kāpēc gan vigi ndes, viņu ma/i
Rakstnieks strādā kādā Salemas Komandants vai mp9L no dus-* bUtei visur — tad visa ir IMI
slinmlcā un i r pusHdz apmierinoši ^^1* ^^^^ ^ tikpat kā kārtībā. Par pārējo gtti
iekārtojies, atstājot ^spaidu un r a i - L i i I x A k l l i A ^ ^ ^ i . i i i l i A A ^ i P^^ Hā — labil Ka*
žu" periodu aiz muguras. Protams,r^ " k«« tril vai 6Sus i» savējie (ii-ari
tagad vēl rakstniecībai laika at-1 Aleksandrs Caka
liek maz, jo jāstrādā vairāk nekā 12
stundas dienā. Vikims, kas aizved
uz dzimteni
(No krājuma Mana Paradīze)
Jānis Jaunsudrabiņš, vacUdains
silto vasaru sava Mēnesnīcā, Vāci­jas
angļu josla, pagaidām visas rū­pes
par rakstniecību nolicis pie ma­las,
novēlēdams savu mūžam spri­gano
garu saules un ūdens baudīša­nai,
bet cer atkal ņemt spalvu rokā,] AL dahnteiiet tea nevar, nevar MII»
tikKO vasara būs parL Iespējams, ka tavi b M inan vail^
ka Za)as grāmatas pinnai da}ai, drl-| nenīka!
zi sekos ari otra, kam pa priekšv Sirds iavii Whrpa pieiklrlenB Jil»
lasītāju rokās jau nonākusi Baltā i un ivanlt sik no Ukamea ausli
grāmata. Bet autors vēl arvien gla­bā
galda atvilktnē reiz pasolīto ro­mānu
Citi ciemi, citas meitas un
nelabprāt atklāj, kad pieliks darbam
liK dd^inas lih vai ik svētdienas
klaviefti koncertu ēr-pavadljumfi.
Istsis maizes darbs
īiSskliffl^
( t t b i n i l^
mtkslinleku pSris savai triilstaba
mītnei priekis.
vēnas.
Ko slēpt ^ vēl reii caur savlein
iMttatiemlaU
man taVna tdaņiia un sm&Hi gribaa»
Pēe tam U ataneni ar mleni iittt
es kUļ d!ķl«» uļH variu dMU
Ilona Leimane Parīzē ļoti intai-sīvi
nododamās netikai rakstiUecI-ermāclSanaUas
Jēlā lO'S ir tikpat nopietni vērtē- ^ r n T i i o n L f ^ r * ^ ' ^ sSVe^ W faktora kā nejauši dzirdēta A^A^ plaiii aadtlp lllrgal*» kraaia. 'nT^L^^ amerikāņu kaimiņu bērnu saruna miniatūro dzejoju PMMU, *>iyi^ ņmmm nMiii-_
ari savus ™ ^ ™ a ņ « , Ka ™Si Mkrājumiņu Uguns putns ar lietu- Sf-^S^jSSĪ.^
iiieofteiātos" I n o d o ^ ieraudzijuai nākam komptmistu, L J ^ Z S to
meklēs tos Udākoa jibakusi) viņi
galu galā var ar^ noadedot To H
Ueta ir vērts.
Sķervaņecu varenais bti fisisUI
tīksmē ierēcās un, kā savu izšķir^
šanos apzīmogojot, deva ar dūri
galdam tādu triedaiu, ka tas no­krakšķēja
un noļodzijās visos stū­ros.
nTas būs jums ari par ti^n otriem
diviem vērpējiem,*' viņi, velniSkU
viebdamies, šļupstēja, ,jHur tām 1^
dēm... Kā septiņu nedilu sitid
Jūs Jau rītvakar būsit uz ienna!.*
Kas mums atļauts, par to Jūs pil
denas..« Nu tu redzēH sianti, ne­kauņa!"
4.
Ierastu Uusumu un pUim sitia*
nas naglas plīvuru pa prlAiti s i n -
dams, Unām sagb kllt rnt Ošm,
kā par brīnumu pat moMtos gal^
ļtts ieskaitot, gulēja d s g j ī i i i ; b«t
apUbrtē jais md» pamittn oiĶ
mosties.
Kalnā, pie c^a, višpiriliis kMUt»»
ddmi?' dolāru mēnesi.
mātai :|ļa«IW
filharmonijas orķestŗaļ pavadībā. Bet
lai tam pienācīgi sagstavptos, esmu
nolSnois katru dienu vingrināties vis­maz
6 stundas."
Ka šiem projektiem ir nopietns pa­mats,
liecina Jau 8 notikušie ,;iepazl-lanfis"
koncerti, no kuriem viens
spēlēts Ziemetrietumu Padf ikā māk­slas
ligā (kuras pilntiesīgi locdcļi jau
kļuvuši āri abi latvieti), bet otrs -
tā paša apgabala izstādes atklāšanā,
kur blakus amerikāņii gleznotājiem
piedalās ari Anna Dāriļdņa.
Sal sk^tā nav ietili^ātas V. Dār-ztņa
uzstāšanās kuģa koncertos, šķēr­sojot
okeānu. .„Nav joks taisīt mūzi­ku
lOv balles stiprā vStrā," atceras
mfličslkiieks, ;,kad klavieres un krēsls
pietauvoti, un tautiņi reizēm atrodas
viešu autora darbs izdots Francijā, viņu ķers trldca. Sātans un •^-ļousft. H doma lattvis nrftt
ņas stenderes! Viņam uzkliegt?
tikai ^^vlenu» mans rnlUds,** I
r - v » . C i k atguvies, šņāca. V-^^
roW raujeantne^u ravēšanas tomēr M blakus Ikdienas Pienākumiem U^jogu rt^bu^m tonJL BSTrunā- ļ^^^
paspējusi Jau ratft dažas jaunas, v i - atiicinājusi pietiekami laika, lai uz- U^t ar vecāko, Jums lūiksieaatbil-12^
ņas žanrā ieietas galvas. Lai vieg- rakstitu romānu Ieslēgtie, kam Atbildei! » gan!- F ^ ' ^ •^^'^ ^
lāk aizpildītu bīstamo robu saimnie- trūkst vaira tikai dažu nodaļu. Dar- JCungl lūdzu klusumu!" Valgall. r ' ^ S S ? ' . ^
košanas budžetā, ko nepārprotami ba viela ņemta no Kurzemes Pēdē- bri^u^ļ^ļ^ pla
rada jauna un pilnīgi negaidīta V6«-Jfini dienām, un tā fragmentu savā Lfig g j i i f t o^
ganga vājība - ūdens melone, viņa laikā jau publicējām Latvijā. Autor Pon Korbs aps^Sdās. I J ^ ^
uzsākusi sanmās i r ikādu Helu mo- rūp ari dzeja un ar savu polē- UiJana tiodi^lnāja māju. t t t i d vien. laidis lita
des preču namu i a r aludiiiājumu ri- «nisko rakstu par naida Jdeju cīņā j^aidri plūda tmrftlja biSS^ konoartu vaļā^
mētājas vietu. Tdties Volft^angam sa- PWt komunismu viņa iegājusi ari ^ _ Tcimir nekas tamlīdzīgs nenotika»
vukārt, staigājot pa „oti:ās rokas" ļ latviešu pubUcistu saimē. U ^ ; ; ' n ^ S i S L ^ I ^ sašutusi par agix> traif
veikaliem izdevies atklāt, ka tur var ļ EgUg Kalme, kura rakstniekā vārds skaru
1?5 X* ^\^^^^ pazīstams Latvijā vācu oku-, « . . . « . « ^
tīri ciešamus ^glesmu logatus, kas picijas laikā, sarakstījis romānu De- l l d pie Ketneriem. Līdz ar to i^ēg- Svētā Mariļa! Gandrīz vienā un
mazliet uzposti rada vismaz 25-kār- vītais vilnis, kurā attēlota divu jau- tas mūiS arinijat Ws to^ P* acuttlirkn katrs postenis
tigu ietaupījumu. nieSu mflestiba uz jūras un zvejnie- nijā un id^i^Uštrumos no lOgas. dažu^ metru attālumā ieraudzīja gan
Spriežot par ASV mākslas dzīvi, ku dadves krāsainā fona. Būdams Rietumu frimte. Sīmago amarikiņu tos pāris stilvus, kurli kā no zemes
Dārziņš stāsta: „Rēgulāru teātra izrā- gleznotājs, Kalme darinājis ari ro- trledenaļ bumb^dUu, tanku un a r ^ l ^ ^ i ^ nillzu kaķi. bas trokšņa
žu un koncertu šeit pagaidām nav. māna vāku. tilerijas iātbalstā puftsten septiņos netās tam virsū. gan^aiS ipotaiiņob
Visa mākslas dzl- pavils Gruzna, kas izšķiries pa- vakarā pārrauta..." HS*^ ^ ^^^gģ^ ^ ^ T "'
ve pw^iski . vēl ukt Vācijā un savas dienas vada Fa- Te vilni iejaucās traucētājs, un nKteu laug|y-||
koncenteēta baz- hŗ^ias veco ļaužu mītnē pie Olden- uztvērēji iesfl» neganti ēerkstēt un Jti^ svli*stot, drtt p l
nicās. Bet Spokē-Ujuŗgas jūras tuvumā, cer līdz rude- svilpt IW!
?^^f P^^^^SJ^»^ l|8ts. Dzirdi Uzbrukums! Trauksme!
tāpat kā visa ASV U3 apjoma romānu Mamona gait- sasprindzinājis, tas centās v ^ kaut Dalu rokās vēl izmisīgi
rietumu piekraste Ujeiji^ ļjuj^ lllota Latv^ naudas ko saprast — velti. letatkšķēties ieroči, bet pārsteigumi
^emot, protan^, iestāžu atmosfaira u^ to d a r b t a l ^ ^Uec mieru," nobālis teica Rūts, bija par pttJņu. Sargi. sabruka»
Kaiiiomijas uelā-Uji^a^ Rakstniekam krājumā ari ».galveno mēs dzirdējām..." iekām viņu ausis aizsniedza dlm^
f ^ ^^'^ST®^ P ^ - vesels stāstu kopojums, kas vēl gal-l Tai vakarā viņi vairs nerunāja. doSā, mežonīgā trledent klaiga, ar
iBiR mestas^ no- U a izdevēju. Gan pārkāpis Jau 72 Toties komandants, stāvu zemāk, kupi vesels pūUs ķēaflgu stivu no
» 5 4* va
Odfns mttoae cirt diitis robas mljtarniāt budžeti.
turpat virs galvas, bet brižiem atl^al
pie kājām. Vēl grūtāk klājās baletē-zei
Ancānei, kas dejoja visur, tikai
ne tur, kur gribēja. Tāpat vijolnieki
ļpumpis un Oziās pietiekami izjuta,
ASV MIRIS AKTIERIS UN
RE2IS0RS 2. OZOUŅS
Saņemta skumja vēsts, ka 31. mai­jā,
savu darba pienākumu lauksaim-nledbfi
Mičiganas štatā izpildot, ar
sirds trieku miris bij. Liei^as teāt­ra
aktieris Žanis Ozoliņš, kas trimdā
VIteijā darbojās par aktieri un reži­soru
Fišbachas teātri. Ozoliņš dzimis
RIgl, un viņa mūžs nepārsniedza 45
gadus. Tagad sv^umā apgādnieku
aa!ļHlējusi sieva,» aidrise Marija Vid-nere.
un divi mazgadīgi dēli.
^tf i ^ f autors jūtas modrs un
m f i ! ^ « P ^ - kā senajās bursa- iSj^nt,,Ti«f h« ^clna gaisu dziesmās,
giu^rmns^. P^illsiētfāf Irlniata Farelas kopa aktīvs dalib-savs
filharmonijas ^ , ,
orķestris, kas ^^^^ku rakstnieks Jānis Sirmanls,
šķiet mazliet vā- nodzīvojis apmēram gadu,
jaks par mūsu P*^^!^ pasaku krājumu Vakara
blj. Radiofona or- hf^«*^ no kurām pubUcētas tikai da-ķestri.
Tā mūziķa r®^ Mākslinieks Ernests Ābele
vairums ir slevie- P*"^*^ sagatavojis ari ilustirficljas
tes, pie tam visas I ^
violončeUistes. Ļoti daudzi šeit labi Tulkotāja Maja Bergmane, kas
pārzina Eiropas mūziku, bet pavi- Mzlvo Frankfurtē, sakopojusi latvle-sam
vāji tās literatūru. *u autoru miniatūru krājumu, W
„VispēcIgākā Amerikā, protams, ir p^««ot tajā Brlgaderes. Skalbes, R i -
filma. Eiropas psicholoģiski sakom- tas Liepas, Knuta Leslņa, Sudrab-plicētās
filmas ir nenoliedzami māk-1 kalna un Klana darbus, un cer at-slinieciski
augstvērtīgākas, bet citādi i^st tam vācu izdevēju.
^Sne^^JisSSlffi k^^lffjau'^SS^^^^
saudzīgi, nevēlamas parādības. - EISSL ««teriālu at-
CUvēki šeit ļoti atsaucīgi (ari māk- " ^
slai) un izpalīdzīgi, tādēļ mums Spo- Aij|ļijā kopš kāda laika nodlblnā-kēnā
var pavērties plašs darba U^^s apgāds Rīts, kas spraudis par
lauks." [m^ķl Izdot lētas grāmatas, lesple-
Uz to Ikviena latvieša labākie no- H»^ tās rotatora te<iipikā. Apgādu
vēlējumi ļvada L Balodis Anglijā un J . Su-
^ n n i r s n s 4fliHfi 51^^^^* Tā p i m ^ grāmata IT Spokena, jūUjā, &ika Raistera dzejoļu krējmns
m C i k a iMans laiks.
viens pats glāzi pēc glāzes tukšo­dams,
ngi dārdēja kā neiztirita
bazūne.
Ieraudzījis zem savas saliecamās
gultas putekļu svītru, viņš sabrēca
ziņnesi un, steidzīgi k(»nandas klieg­dams,
izvārtija to pa garā gaiteņa
sargājamā
grīdu pēc visiem apmācību laukuma
likumiem Udz putām. Izlamāja de­žūrējošo
instruktoru un iecirta |>liki
sardzes vīram, kas pēc nomaiņas b i ­ja
alzmlritls notirit zābakus, skrēja
iekšā un firā, kliedza, pavēlēja un
lamājās, pa starpām konjaku kā
ūdeni kampdams, taču viss tas ne­līdzēja
ne nieka.
Nerimās ne sirds ne prāts. Jo
vairāk viņš dzēra, jo noteiktik šķi­ta,
ka citkārt asais šķidrums tafful
pārvērties kādā dīvainā bezgaršas
koncentrātā, kas nu Ieplūst tieši sir­di
- tā pildījās, mutuļoja un kūsā­ja
kā vārities sācis putiras pods, ku­ru
nomierināt nespēj vairs ne tra­košana,
dūru sišana pret galdu, ne
ari bezgalīgās lāstu straumes, par
kurām nosarkt nebūtu kaunējies pat
visbezdievīgākais vlrsseržants.
Fon Korbs varēja vai sasprāgt aiz
dusmām — bija jāatzīst, ka ndco
lielu viņš šiem nelūgtajiem ciemi­ņiem
sariebt nespēj. SUņot uz Var­šavu.
Tas nav nekas. Uz BerBnl
Sudraba tatu^i? Tādi ziņojumi ta­gad
ceļo n^ešlem. Vdna nAtti
visām pūsto gāzās V
d^nā.
Soda diena bija Uāi Pfe pOeaa
kUeddena burvja mājiens i t ^
pussakritušo bū<lsļu durvis, un u»»
brucēji vU nebija sasnieguH gal­veno
i ^ kad mītnēs, kur gn^Jt
lon Korba vM, Jau lidc^ rokās
granātai — gan atsevišķas, gan sali-ķiem.
Maz acumlridos kluiā ideja
pērvērtāi raganu katiā. Guttāi
pārsteigtie kareivji, bāli un dr^bolL
eēla rokai viens pēc otra. un. IM
uzlēca saule, no četirām ka^vlru
aizņmtām mājām turējās vain
vienīgi komandantūra.
..T^ nu tev ir gaŗlaidgais kakts."
palodzes aizsegā tupēdama. Būts pa^
vērsās pret draugu, kas ar karnou
rokās tikko bija nonācis no jumta
telpām. „Tā tik tagad skaties, ka
paspēj vēl testamentu uzmest..." '
iJ^av vajadzigsļ Mana dievībai
UniJa ir gara diezgan!** Valgais at*
saucās^un pfinMJa pie nākošā lo­ga.
«Bet zļepes Jau nu ir ndz au-ilm.
Jo tie briŌi gūstekņus neņems
rt* visniknākajās atvaires kaujW
ļMitam^^^^^ parastais lerodi
ffif ^ * ^ kamera, ar ko tsi
2S «azāk aizrauti», M
tagad ari vlņi/plddio» lo­ga
stūrim ar automātu pie pfcau
Ctari^ums sskoi)