Bavarijas Latviesu vestnesis, July 12, 1950

              1950. g. i2;Kmja
jo ōdmetnē nav
un 8a^t>āt veseli*
papildu uztura,
pārējās
par to jau bija
[iepriekšējiem Jūsu
PAfiClJAI
pļM VfiRTiBAS
pjītlaa zudumā kara
'l&ioai — ae Jau tā-i
a^iest» Het paireN
JĻI^vfiitini sarak^
tieiu bfii tsnldiiatt.
^«i Ijpaialekuf,
iMtiimai vil valiti
IB ItElktt^liroiitM'
pa^mt iītfit, tika
nstprltftinātf, bet
imaa us Vādjņ,
jBrtibam, I ķ i ^
kttgt» Viiu, kai pel«
*W»vaiili uu vflcn
iioveaa VB VācUut
mfl tatrUas Uelāko
<Ml baiarprSmjuf^
^ftfat un oitv vel«
ļ M i e t u lattkdmeB
un pontonuf,
iVlUk labumbo*
MĻ ialput dzelka
Iii Ifķlēlo fld«ņa
^ «iriNi» vienībai.
iitettjj^t^i vat
,&iitl, kai Ir at-irlrtlbu
bojā ejut
Hflt lavu balli? Ķo
anfitlkā tHmdat
)iQ|M>abrn^
^ i ^ i t t , piimiti
l i ^ uņ iteigfi
Mbdola pārkau*
g i l l Btumi neka»
. 7, Ola^ tibekā
!ļ||ialteka veco
M | a | ^ Kāru
|Wlr Itie no
ii}fbiya«l|ie.Lat*
llttj^^lilM pil-lai*
ii idi
kārtībā
Ukvldēta
16/ tas pa-kā
lelfava.
m tālu noār-
^ IJali bagara
IHrāku laiku ap-tuad
EitInS.
i l r l labā «itā-vaŗātn
kalpot sa­ikni*
N
pie Sieivtgai Slrvaldei ze-vadltūam
kapt. jr. drlķim
^etnoi llkvidāēi-tit|
is ko va-
Uzradušos
l^leņemt tik-
, norādot, ka
I , domas "ar
Ivoklis būtu Jā-
«blņl^HUnā
KViS»t UKTA
I» INI* |. i.
v lm apgabiau
llestāitt un usņl-
, visni tautielus
, apilnāt LatvUas
^darbības sable^
'Eāe)|āni iļinna
^.a« k i i aiKodaa
_ u)a aoku^
vimti biglu
idijumoi bU«
ir aptittāta
Viru» pra-
%iiiltu norādīt
" per-u
«
bl). lestāāu un
un darbinle-un
fabledrfikāi
apsaimniekošanu
domilarplbai.
(raia lai iadUu*
^bioļililM manta
neli-
(U^darblnle-i
t ^ e t o l a nu
ākot
visas
i f ^ K savlal-
' ineģtoājuil
lā^ Bagara
ilŖi$ gadus
^ a p m ^ ^
" trimdas or-ķār^
ttt m
«fit, tā ne-le
ttttnlecl-
—lUas vālits
nmilekuikorl
'>)āiitt saglabā*
lilnvarojumtt
.laikā atkāŗ-vācu
un « •
bez re*
Treadien, 1950. g. 12. jūlijā
L A T V I J A
4 mēnešus strādā
cits pērk
par
jau māju
velti,
e par tautiešu dzīvi Dienviddakola
Latviešu pulcii?! Dienviddakotā
Jau krietni pieaudzis un pārsniedz
500. Izveidojušies trīs galvenie
centri — ap Siuksfolzu (štata lielā-ļco
pilsētu), Pjeru (galvaspilsētu) un
Votertaunu. Pirmo soli tautiešu
apvienošanā veicis māc. R. Krafts,
IzSodot nelielo žurnālu Svešos ceļos,
bez garīga un laicīga satura
l i p t t ^ sniedz ari lasītāju vēstu-jei,
• pārlasot iznākušos 4 numu­ra
todas iespaids, k a šajā štatā lat­vis
klājas visai grūti Domāju
t o c t ^ k a īstenībā tas tā nav, l a i
^ ari par sevišķi labu šo štatu
nevārgtu saukt. Kāds tautietis par
piectt ;mēnešu darbu saņēmis 20
doL,. un i r arī tādi, kas pirmos Cet-rus
mSnešUs strādājuši gluži par
veitl Citiem turpretim laimējies,
tip, piem., kāda ģimene ar darba de-un
citus speciāHstus. Daži latviešu
ārsti drīzumā sāks strādāt savā
profesijā Turpretim ziemā jūtams
vispārējs bezdarbs.
„ Sa^edriskajā ziņā rosīgākie ir
Siuksfolzas tautieši, kas jau noor-ganizeji^
i vairākus dievkalpojumus
un nodibinājuši pirmo latviešu
b edrību Dienviddakotā. Iznācis
pirmais informācijas biļetena nu-murs,
kas piejMrasāms biedrības se­kretāram
Rugājam: VMCA, Sioux
Fails, so. Dak. Biedrības valdē vēl f'^^^^^l ^1 KrastlņS, Dr. M. Rim-ša,
V . K ^ t o n s un P. Kalniņi Lat-viešiem
štatā i r visai labs vārds, ko
apliecina ar! šejienes luterāņu orga­nizācijas
emigrācijas daļas vadītāja
Gandilz puseuBiopas imiB
PIEZIBIES PAR DĀNIJAS LATVDBSU EBOGRAaJU
D t o i j ^ latjdešu skaits pēdējos {noteikumi Ir stingrāki Var sāgai-n^
eSos^nenaitīgi placis un pašlaik Ufit. ka pēc visu Dānijā vēl paliku-tlkai
nedaudz pārsniedz 600. l e - So ģimenes locekļu un paziņu i a -
m^is — nemitīgais spiediens no saukšanas uz Austrāliju un Jaun-
XRO un dāņu iestiiu puses. Kād- zēlandl būs izceļojitfi 2S-30 proc
relzējo musu tautiešu skaitu Dā- Dānijas latviešu.
ffir:.J?5!^¥ '^^^^ '^av iespējams. Kopenhāgenā, jūlijā,
bet šķiet, ka tas bija ap 2000. Dā­nijas
latviešu palīdzības komitejas
kartotēkā īsi pēc kapitulācijas bija
apzināti 1850 tautiešu. Zināms
skaits latviešu jau no paša sākuma
paUka vācu nometnēs, jo brildīiās,
ka viņus varētu izdot Padomju sa­vienībai
Bēgļu tieksme emigrēt prom no
Dānijas visu laiku bijusi Uela, —
ari neatkarīgi no minētā iestāžu spie­diena.
lemesU daudzkārt aprakstī­ti
jau agrāk — darba un izpeļņas
nedrošība uc. saimnieciskas dabas
aplēses, antipātija pret ilgstošu dzī-
A. Talka
^ n e d a u d z i e m , « . „ H « « , a «^i-
Sn^t^ ^n^l latviešus'vi dāņu vidē un politiskās nedn)Sī-
Dārzkopības
izredzes
Austrālijā
VĒSTULE LATVUAI NO
BIELEUBNA8
vietā. Pilsētās sāpīgākā problēma
ir dzīvokļu apgāde. Darba ziņā l a ­bas
iespējas vasarā i r būvniecībā,
tāpat meklē arī labus mechanlķus
mi ' " i i i l i i i i i i i i'
kad biju mazs, tad
aries runāju latviski
INFORJMAaJA NO OHAIO STATA
Ohaio štata galvasr'^sētā Kolum-busā
(Columbus) 1948. gadā bija t i -
kad trīs mūsu tautieši, bet ar laiku
šis skaits ievērojami audzis. Jau
pag. gada 18. novembra svinībās te
bija ieradušies 15 latvieši, Ziem­svētku
;sar!kdjumā dalībnieku skaits
sasniedz 45, bet h g. janvārī pilsē­tas
un apkārtnes latviešu sanāksmē
kopāj.air amerikāņu viesiem ieradās
100 personas. Ar patiesu gandarī­jumu
pitemināmi vairāki mūsu lab­i
l i , kds Kolumbusāi snieguši at­balstu
rie vienai vien latviešu ģime­nei:
amerikāņu luterāņu baznīcas
galvenās pārvaldes direktors Dr. Sū
(Herlry F. Schuh), kura birojā strādā
aW4ivas latvietes; tāpat presbite-
"^^•^u draudzes mācītājs Sandberns
ime) un Preds Kolmens (Co-
), kura pirmais jautājums sa­tiekoties
i r — vai kādam atkal nav
v«jad»īģa palīdzība? Vienmēr at-lazdamies
ļatvlfšū j i dū un t»alīdzē-dams
tiem cik varēdams, viņš mēdz
teikt: „Kad biju mazs, tad arī es
runāju latviski. Tagad tikai pie­mirsies
..
Maijā Kolumbusa tika nodibināta
latviešu biedrība, Tās pagaidu val­dē
par priekšsēdi ievēlēja Aleksan­dru
Raudzepu, par tā biedru — J a ­nīnu
Vitāni, sekretāri Veltu Egli,
kasieri Emīlu Gulbi un biedrzini
Margaritu Ginterl Biedrība piepra­sīs
vienu no L N P sakomplektētajām
bibliotēkām, lai ikvienam arī tālajā
Amerikas krastā būtu iespējams gūt
latviešu grāmatas veldzi. No še­jienes
izsūtīto galvojumu skaits ir
paprāvs, tā ka paretkams, ka mūsu
pulciņš vēl pieaugs.
Kolumbusa, jūnijā. Vc.
latviešu sāpju bērns. Ja atskaita
Westward Ho akciju, tad līdz pag.
g. vasarai Dānijā vēl nebija ieradu­sies
neviena pati no tām daudzajām!
^IffT. ^T^^'f^ ^""i 1^,^ i r ' a r i T t v l S i dlWk ^^L^Tl^'' Austri as strtUjā. Taftu nav Jfiholalžrokas un
DP nometnēs. Tādēļ a n pirmajos jāsaka - nevar. A r mūsu sīkstumu
MOsu AuitrāUJas redakcija Kan*
berā lamārā blcll saņem Vādjos
un AngUJu tauUeiu vistulei, ku­rās
Jautāts par latviešu dārzkopju
izredzēm Auftrāmā. AtbUdot Hm
vēstulēm, todien lespieāam dān*
kopn)u speciāUsU P. Benēa rakstu.
Pirmie soļi vienmēr grūti Tāp|t
& o c ^ o . ^ ^ f "^^l"^^^^ I ^;^^^J«^Hun labo gribu daudz kas iespējamt.
Dānijas latviešu skaits Izbrauca uz pgc maniem novērojumiem dzl-ilSi^^"^;
, 1 * Pn>u var pelnīt labu naudu. Austrā-
Ierobežotās iespējas izceļot uz ujā nav tādu dārzāju, kas «mētājas
— i^SS^l'* un Franciju toiantoja sa- L a zemi" bez kādas vērtības. Gluži
uzņēmumā no labās māc. Damtņi, Mr. " f ^ aizbraucēji par otrādi: dažās pilsētās mājasmātēm
Fjeistads ar kundzi, misfRasmusene, māc. «0 zemju apstākļiem sniedza diez- tieši dārgās saknes sagādā vlslielfi-gan
nelabas ziņas, un daļa no tiem kās galvas sāpes. Te gan nav lesDē-pat
atgriezās atpakaļ Dānijā. Zi- jams jaunatbraucējam dažās nedils
nams skaits iaeļoja i^ Zviedri- sākt audzēt dārzājus, Jo vispirms Jau
ju. Tā kā dabūt oficiālu iebraukSa- Jātiek piešāvās zemes. Tai vajadzīga
nas atļauju Zviedrijā, ja vien tur Uauda. Avīzēs gan katru diena Ir
nav priekšā kāds piederīgais, i r ļott simtiem piedāvājumu zeim pircē-grūti,
tad lielais vairums aizbrauca jiem. Pat Uelās Melburnas centrā
tup nelegp, iegūstot ofid^^^ pWu zemes gabalus var
rēSanās atļauju vēkik. Tikai retos pirkt par apmēram 150 mārdņām. Ar
gadījumos šādus aizbraucējus atsū- šādu „pleWti*«^ Jau šo to var u u i k t
« ja atpakaļ uz Dāniju. Uz Norvē- Pirmsākumā maza dārzniedbtņa var
giju emigrācija no Dānijas izrādījās būt UeUsks blakus peļņas avota. Pa<
praktiski neiespējama. Ieskaitot teicottes šejienes klimatam, lesplja
niecīgo skaitu repatriantu, uz Eiro- mas 3 ražas gadā.
pas valstīm np Dānijas Hdz šim pa-1 Pi«nlnētajfi zemes plattbā nebūs
visam aizbraukuši ap 40 proc. lat- grūti leiKstīt 8000 tomātu stādu,
viešu. Sagaidāms, ka šis skaits pie- Melburnā lētākie tomāti iogad bija
augs vairs vienīgi par dažiem pro- U pensi mārciņā. Salldzinfilanai var
centiem pateUct, ka laikraksts, piemēram,
Emigrācija uz aizjūras zemēm maksā S pensus, bet pastmarka iekš-sākumā
bija vēl grūtāka, jo pirmā- zemes vēstulei 2H pensi Ja katra to-
D. Boksruds un māc. B. Krafu pēc diev
kalpojuma Pierā.
tā, jo tie ieceļojuši ar dažādu, organi­zāciju
palīdzību. Miss Rasmusena
norādījusi, ka mūsu tautiešiem nav
vajadzīgs „par katru cenu" censties
palikt pie saviem galvojuma devē­jiem,
jo arī galvotāju atstāšana
(protams, pamatota iemesla dēļ)
turpmākajiem ieceļotājiem nekaitē­šot.
Nesen man bija izdevība pava­dīt
miss Rasmusenu 500 jūdžu garā
izbarukumā pa Dienvaddakotu, kur
viņa pārbaudīja grūtībās nonākušo
ģimeņu drives apstākļus. Bija
prieks vērot, ar kādām simpātijām
un palīdzētgribu šl darbiniece mē­ģināja
visur izkārtot dažādās prob­lēmas.
Viņa piedalījās ari latviešu
dievkalpojumā Pjerā un aizvien
Ievēlēta Beļģijas
latvieSu nacionāla
komiteja
Sinis dienās BelģUas Utviell itliU
pkĻumim* lai vteoUddgii, aiiklālfa
un prapontaiilāa vIMSiaiiās lirasdil-l
« aavn nadonito kMBlIeiiL No 518
balillealiiJiMn vēlēšanās pMalliāa
S85 vai 6U proe^ no 4 sankatn U
kandidāttftm fevēkil 15. k i tis Wa
pMreMli ftatftioa* JannlevBiti ko-n
l k l i aidi aanāka a ism
lai teiiidillo preildDa OD pimiivl
LNP.
No p l r n ^ saraksta ievēlēti zvēr.
adv. K. Gulbis, diplom tauts. A. Zno-tiņi,
stud. J . Jerumanis, A. Vētra,
stud. A. Caune, A. Bumburs un A.
PUks, no otrā — J . HpiņI un E. Ķē­niņi,
no treiā — stud. K. Brids. K.
OsaUņi un 2. Rūtenbadis un no ce­turtā
~ R. Bētiņa. mag. iur. K. Lap­sa
un A. Bērziņi VisUelāko balsu
skaitu ieguva zvēr. adv. K. Gulbis
(198) un diplom. tauts. A. ZnoUņS
096).
Beļģijas latvieši, kas bija saskaldī­jušies
sīkās biedrībās, kuru vadītājas
personas dažkārt savā starpā sīvi ap­karojās,
bija pirmie, kas apsveica
LCP un L C K ārkārtējos lēmumus
par centrālu nacionālu komiteju iz­raudzīšanu
katrā zemē. Latviešu ap­vienošanās
Beļģijā gan sākās Jau
948. g., kad nodibinājās Beļģijas lat­viešu
orpnizādju padon^, bet tanī
)ija pārstāvētas tikai or^mizādjas,
kas neapvienoja visus latviešus. Tā­pēc
tautieši Beļģijā akceptēja ieteik-ās
tiešās un vispārējās vēlēšanas,
kas tagad noslēgušās un pUnā mērā
sevi attaisnojušas. Četri saraksti, kas
izgāja vēlēšanās, nebija sastādījušie
pēc poUtiskām partiļjām, kādu Beļģi­jas
latvieHem nav, bet galvenokārt
pēc iecirkņiem, lai nacionālā komite­ja
pēc Iespējas reprez^tētu visus
latviešus Beļģijā.
mSdr flnmolrist mīla» ^t^^s^^M^^ «ija v^» BIUMUVO, J U i i u u m - zemes vescuiei m pensL «la Kairs w
PierL S l n ē S v^f^T^^^^^ dotu tikS 4 māit?lņa| ra-
S X l K i 4 a5'J^^^ ^'^'^ uz priyāt(^$ Ini-[žas,.tad ar to Jau pletieTlai>gūtu
rudr^ dJaU^^^^^^^ pamata,>lai gan ceļa izdevu- savu kapitālu. Bez tomātu mērces
steds ^^^^ "^^^ P^^^s** ^^^^^«s valsts. austrāUetis nespēj aiziet no galda
Līdzekļu un sakaru trūkums šīs ie- gandrīz nevienā ēšanas reizē. Aus-spējas
vēl stipri ierobežoja. Aizjū- trālljā i r tikai 5 dienu darba nedēla,
ras emigrācijas veicināšanā un at- Sestdienas un svētdienas var veltīt
balstīšanā neizdevās piesaistīt arī dārzkopībai ari tad. Ja Jāstrādā vēl
lielāko Dānijas latviešu organizāciju
Siuksfolzā, Jūnija beigās.
A. K.
brīdina
Otavā jūnija otrajā pusē notika - , «i-i^.^ -«ii.
plaša Baltiešu federācijas rīkota sa- mtaistriias «t^JJ^l^^^^^^^^^^
nāksme un baltiešu darbu izstāde.; stitejem tagad ptesū^^^ atbildes
Ailstriliiia neatzīst Latiiias
leKiaoSano fadoīRio savienli»
Imigrantu rekordskaits
Mūsu AUSTIIĀUJAS REDAKCI­JAS
INFDRBIACIJA NO
KiliNBERAS
Atceroties deijmito gada dienu, kad
boļševiki ielaujļ^s mūsu zemē, vai­rāki
Austrālijfiis latvieši nosūtīja
vēstules Austiiālijas valstsvīriem,
laikrakstu redakcijām utt, atgādi­not
sarkanā terrora nedlvēcības
Latvijā.
Ministru prezidents MenziJs viņam
adresētās vēstules nosūtījis tālāk
Austrālijas ārlietu ministrijai Kā r , *
ministru prezidenta, tā ari ārlietu šķiršana uz Latvijas kvotes pamata
vadību, lai gan šai virzienā bija jau
izstrādāti konkrēti plāni. Ilgu laUcu
par galveno Dānijas latviešu aizjū­ras
emigrācijas mērķi uzskatīja K a ­nādu,
bet par spīti visām pūlēm un
iztērēto lielo papīra daudzumu, ne­bija
iespējams pietiekamos apmēros
iegūt Kanādas tautiešu palīdzību
darba līgumu sagādē, kādēļ arī pri­vātā
ceļā no Dānijas uz Kanādu i z -
braukušo latviešu skaits i r niecīgs.
Daudz atsaucīgāki izrādījās tautieši
Dienvidamerikā, ar kuru palīdzību,
it sevišķi uz Argentinu. izbrauca
diezgan liels Dānijas latviešu skaits.
Tas būtu vēl divkāršojies, ja Ar^
g«itīnas val(£ba negaidot nebūtu
gandriz pilnīgi pārtraukusi DP uz­ņemšanu.
Savfenoto valstu DP l i ­kums
uz Dānijā dzīvojošajiem bēg­ļiem
neattiecas, bet A SV vīzas pie-
Sanāksmes dalībniekus, kuru vidū
bija 200 latviešu, igauņu un lletu-
Arlietu ministra sekretārs atbildē
apliecina, ka AustrāUJas valdība
viešu un 650 k ^ a S , uzr^māja ^ V^'^l^r^ā^^^^^^ LRAHetvedis I. A n d r e j a , angļu i domlu savienM^ Atbildes beigās
valote bridinādams daudzos kana- teikta:
viesus no komunisma bries-l >M yfu «i»^
Latviešu resp. igauņu un Īle- corporation ot the Baltic^Stetes Into S u S S rmS^^ the Soviet Union hasnpt been re-
P M o ^ e A KviLf K^^^ cognized by the AustraHan Gover-
Ltmasl If'JZL: ^valitā!ST^^V^^^^^ ^^^^ ^f^u^l o^f the situa^tio ^n in these
tries."
Dānijā ilgst apm. 4 gadus; nedaudz
ātrāk to var dabūt Krievijā dzimu­šie
tautieši, kam izdodas pieprasīt
vīzu uz krievu kvotes pamata.
Kad IRO pārņēma ari Dānijas DP
aprūpi, tiem beidzot pavērās plašā­kas
izceļošanas iespējas. Ar IRO
starpniecību Dānijā līdz šim iera­dušās
jau Kanādas, Jaunzēlandes un
Austrālijas komisijas. Bēgļu skati
galvenokārt vēršas uz abām pēdē­jām
zemēm, jo Kanādas imigrācijas
tiklab šo sanāksmi, kā ari sekojošo
baltiešu darbu izstādi, kas liecinā­jusi
par augstu kultūras līmeni, Sa-ima
programmā ietilpa arī
coun-
,,1950. g. pirmajā pusgadā Aust-cltā
darbā, un 1000 tomātu dēstu
maksā ne vairākkā35—40iiliņu.(Kā
zināms. I šiliņš i r 12 pensu).
Izdevi^ nodarboties ari ar puķko­pību.
Atmaksāsies pat visvIenkMā-kās
puķes. Saiškltis Islandes magoņu
Melburnas veikalos maksā 2 iUiņl
Tādā saišļ^ i r ap 30 ziedu. J a dārz­kopim
šis saišķis Jāatdod par 1 šili­ņu
vai varbūt pat vēl lētāk, tad to-^
mēr palUu diezgan ari šo puķu au­dzētāja
makam. Mazs zemes gabals,
izmantots dārzkopībai, pat pavisam
saudzīgi kalkulējot, dos vidēji atal­gota
strādnieka gada peļņa Vajadzī­gas
jau ari savas pūles, bet Ja ģi­menē
vairākas galvas, tad viss pa­veicams
samērā viegli Ievērojot še­jienes
silto ziemu, daudzus dārzājus
un puķes var audzēt visu gadu. OrO
tāk Jau iesākt ar augļkoplbu. Tad
nepieciešama lielāka zemes platība
un ilgāks laiks, kamēr kodņi sāk dot
ražu.
Gribētos teikt, ka dārzkopības spe­ciālistiem
vai mīļotājiem nevailtu
būt nekādu baiļu doties uz Austrā­liju.
Pēc obligātā daiiM līguma cU-vēks
var darit, ko vien vēlas, un tad
visplašākie oeji paveras ari dārzko­pībā.
Sl kontinenta dārzkopības
centrs i r DlenvidaustrāUjas pavalsts
ar tās jauko galvaspilsētu Adelaidi.
Melburnā, maiji
P. Bendi
„Ienīsta" Ameril<as putnl(opiba
K tautL der un mūzikas 4 reļisirets imigrantu rekord- Agr. Vilis CU^a (Latvijas 7. Jūn vēlēs tris kursa plāni, bet trešajā
paieta, tautas deju un mūzikas va- ^^^^^ _ atbraukuši ap 91.500 iece- numurā) no Amerikas krasta ko- nozarē - divi Kursu dalības mak-kars,
kurā starp citu piedalījās mū­lotāju",
radio runā šajās dienās tei-, mentē manu agrāko rakstu par ASV sa I. nozarē svārstās no 47.50 līdz
su baleta soliste Erna Pllupe.
SAI NAMA NEKAD NETRŪKST
SIBSNlBAS
ca Austrālijas imigrācijas ministrs puntkopību, un man jāaizstāvas no
H. Hoļts. Tas i r apmēram par vgcijas krasta. Komentātors šau-
15.000 vairāk nekā 1949. g. pirmajos bās par plašo bēgšanu no Amerikas
6 mēnešos.
Savas runas turpinājumā ministrs
' uzsvēra milzīgos veikumus, kādus
imigranti parādījuši austrāliešu
saimnieciskajā dzīvē. Turpinoties
līdzšinējai rosīgajai ieceļošanas po­litikai,
1950. g. beigās katrs divdes-mītais
Austrālijas iedzīvotājs būs
pēckara imigrants!
Vienā no lielākajām satiksmes lid-ma.^
inu katastrofām Austrālijas vēs­turē,
jūnija beigās nositās 28 cilvēki.
Avārija notika Rletumaustrālijā,
Pērtas tuvumā. Negadījumā bojā
gāja arī trīs jaunaustrāliešl
Jauniebrauki^o tautiešu pulciņš ciemos ļ . -
pie vecā Kanādas latvieša Jāņa Džonesa. i Kanbera, 2S, jumja.
putnkopju darba. Precīzu statisti­kas
datu par «bēgļiem" no putn­kopības
man nav, bet es ari nevēlē­jos
tik daudz izteikt pārmetumus
bēdzējiem, kā dot padomu tiem, kas
vēlas iegūt zināšanas putnkopībā.
Sķlet, to ari esmu panācis, un ko­mentātors
man vēl laipni palīdz.
Institūtā, ko pieminēju savā pir­majā
rakstā, ir trīs nozares: 1)
komerciālās puntkopības kursi ar 38
lekcijām, 2) kombinēti kursi putn­kopības
vadītājiem ar 62 lekcijām un
3) „sporta putnkopju" kursi, kas do­māti
tiem, kuri šo nodarbību pie­kopj
v a ^ brižos kā izklaidēšanos
Visi i m m | i piilatk dsivo apm. U
latvielt Oaivanllsia Moatevldeo dārko-
(as apviealka Brīvā Latvl^ ko vada V.
Beŗnumls. Nlee^ latvieša skaita xm S*
datiOa trainna.d^ saMedrlski roslka
nav iivllķl mtt Isdevlis tomēr paaākt.
ka iniivajts ttdlofons S-ē relMS nedēlā
pinalda latrlešu mMku. He raidījumi
laM sidilTdimI Arfenltnā m art Brail*
Ujā, apmēram līda Oaa PiHo.
Utvlela draudM Dumjā ilkoja kapa
svētkus i . 1 ^ Bopenhāfenas VMtres
kMētI pie idiriišailem tauUillaB eeia
pieminekļa. Svētruna iilea prāv.A.Gros-backs.
Dziedāja latvleiii virt dtlittlticvar-tets
I. Uepaskalna vadībā,
Pēe latviešu Ierosmes
Anflljti nodibināts «re*
pas brlvprātlfo strādale*
ku furtetē ansamktts,
kurā alelnāti piedaUtles
biltleštt, ukrslnn, pola
ue. tautiku mUnUalekl.
Mēģlnājaml notiks Bred-fordā,
un ansamkUs eer
apmeklēt tmlfraatn
strādniekus vIsāAnfllJā.
iieteOramus pieņem un tuvāku Informā­ciju
saletet V. Pttls, S, noķer Ave,-
W9y$ ar. Leeds,
Daufavas Vanatu Bredfordu aoialu
«Bieemu un deju Irupa SaJU dienās ilko*
Ja usvedamn, rādot seno Utvieēu j ^ s u l -
nieku nakti Usvedums btla nosaukto par
Ūsiņa vakaru, un tajā noAtIJās ari anff«
tt viesi Dejas vadīja V. Untiņa, dziesmas
- V. Otoliņi, bet reBsors bija P. Untlņi.
Dalljr HaU JOalJa belfis siņola, ka pa
ee|am no Antirerpenes us Austrāliju savā
Sl pēdu iifajā motorjaeba Portomua le-radttUes
is latvleSI, to vida pled s-ē g,
v« bērni
Par jauadlblnātās |f u-diersUas
Utvielu bie­drību
(AIVI valdes
pnekisēdl Ievēlēto mat.
Iur. B. LtJIņS. Pāriijīi
valdes loeekti Ir Gh. Ka­roto,
K. DIkerts, P.Bao-pe.
A. Blditers, B.Mea-dUbs
un B. DeUe. B«vf-aIjM
k o a U ^ Ievēlēti B.
Pūriņi, A. Bāeento un I.
Isaks. vadiersUā dslvojotte tautlea, kas
nav vēl reātotrējuiaes, bet vēlas biedrībā
lesttties, Iflftt rakstīt valdei us lādu ad-resli
Mr. B. teliņi, m Asburr Ave, Aa-bnŗv
Park, N. I.
.Mm^omn^^emsmo, tas, VtekonslBU. Alovas un Dlen-vlddakotas
latvieilem, zikot ar t jaiOn«
dievkalpojumus latviešu valodi noraida
WCAL raldimstocija Nonflldi ar vitņa
iarumu TJt KG. idUJi paredsēU vēl divl
raidījumi - II. un M. Ifll., bet pēe tam
tautleil radio dievkalpojumus varēs klau-
Sltlei kaira mēneša plrmaji un trešaji
svētdieni. DIevvirdus teiks māe. P. Lan-fltts.
dziedās aonesotas totviešu koris 2.
lōdk ērīelu pavadījumā. WCAL raidām*
staeUa pieder tv. lut baznīcai un Iekār­toti
at Olafa koledii Norsffldi, kur par
oddbu spēka darbojas pailstamato lat-vieitt
labvētts Dr. S. Honss.
Vlaļpesi i i j i i dienis notika šejienei
Utvlefu drLAu kopu plrmi teitoa Izri-de,
asvedot Blaumaņa Trtnes niķus. U -
io svēOras VIttIpefas latvieia pulciņi
svinēja, viesojoties pte aarik leee}oJa-
Sls Pirmajā un otrajā nosare i r pēc i z - firelč, Jūnijā.
57.50; II. nozarē no 62,50-72.50 un
III. nozarē 35,50-40.50 dol T i kā
dzīvoju Vācijā, man pie dalības
maksas (72,50 dol) bija jāpiemaksā
vēl 27.50 dol Agr. V . Cikas |rfemi-nētie
lauksaimniecības koUedžu kur-,
si imr 12 dolāriem nekādā ziņā ne-,
var līdzināties šiem kursiem. Pro­tams,
atsevišķus padomus punkopī-bā
koUedžu speciālisti nereti dod
ari par brīva
Nebūtu norimes diskutēt par grā­du
un tiesībām. Man agronoma
grāda nav. bet jau Latvijā pārspēju
tris agronomus kādā putnkopītas
konkursā. Domfijti, ka A. Leišes
grāmata noder gan par vadoni putn­kopības
kursu lektoriem, bet ne tā­diem,
kas paši grib vēl mādties.
ilem tautietēm.
V. BIrasli
5 podoml oiionentiein
1 ffenateltt pārstavlust
1 Maksājiet tikli laikraksta
iIttdinSttim rtrslivllettl
I BMiokaviJlat mtbāinmuit
iz-
LaOniB paztņonet adresei mal
ņu. minot art veco adresll
Bakstiet tfutfdn salasēmlt Tbd
itiš lalkfUcstu saņemsit bez
traucējumiem.
LCK apgāds LATVUA
i
1
i i