1950-07-12-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1950. g. i2;Kmja jo ōdmetnē nav un 8a^t>āt veseli* papildu uztura, pārējās par to jau bija [iepriekšējiem Jūsu PAfiClJAI pļM VfiRTiBAS pjītlaa zudumā kara 'l&ioai — ae Jau tā-i a^iest» Het paireN JĻI^vfiitini sarak^ tieiu bfii tsnldiiatt. ^«i Ijpaialekuf, iMtiimai vil valiti IB ItElktt^liroiitM' pa^mt iītfit, tika nstprltftinātf, bet imaa us Vādjņ, jBrtibam, I ķ i ^ kttgt» Viiu, kai pel« *W»vaiili uu vflcn iioveaa VB VācUut mfl tatrUas Uelāko <Ml baiarprSmjuf^ ^ftfat un oitv vel« ļ M i e t u lattkdmeB un pontonuf, iVlUk labumbo* MĻ ialput dzelka Iii Ifķlēlo fld«ņa ^ «iriNi» vienībai. iitettjj^t^i vat ,&iitl, kai Ir at-irlrtlbu bojā ejut Hflt lavu balli? Ķo anfitlkā tHmdat )iQ|M>abrn^ ^ i ^ i t t , piimiti l i ^ uņ iteigfi Mbdola pārkau* g i l l Btumi neka» . 7, Ola^ tibekā !ļ||ialteka veco M | a | ^ Kāru |Wlr Itie no ii}fbiya«l|ie.Lat* llttj^^lilM pil-lai* ii idi kārtībā Ukvldēta 16/ tas pa-kā lelfava. m tālu noār- ^ IJali bagara IHrāku laiku ap-tuad EitInS. i l r l labā «itā-vaŗātn kalpot saikni* N pie Sieivtgai Slrvaldei ze-vadltūam kapt. jr. drlķim ^etnoi llkvidāēi-tit| is ko va- Uzradušos l^leņemt tik- , norādot, ka I , domas "ar Ivoklis būtu Jā- «blņl^HUnā KViS»t UKTA I» INI* |. i. v lm apgabiau llestāitt un usņl- , visni tautielus , apilnāt LatvUas ^darbības sable^ 'Eāe)|āni iļinna ^.a« k i i aiKodaa _ u)a aoku^ vimti biglu idijumoi bU« ir aptittāta Viru» pra- %iiiltu norādīt " per-u « bl). lestāāu un un darbinle-un fabledrfikāi apsaimniekošanu domilarplbai. (raia lai iadUu* ^bioļililM manta neli- (U^darblnle-i t ^ e t o l a nu ākot visas i f ^ K savlal- ' ineģtoājuil lā^ Bagara ilŖi$ gadus ^ a p m ^ ^ " trimdas or-ķār^ ttt m «fit, tā ne-le ttttnlecl- —lUas vālits nmilekuikorl '>)āiitt saglabā* lilnvarojumtt .laikā atkāŗ-vācu un « • bez re* Treadien, 1950. g. 12. jūlijā L A T V I J A 4 mēnešus strādā cits pērk par jau māju velti, e par tautiešu dzīvi Dienviddakola Latviešu pulcii?! Dienviddakotā Jau krietni pieaudzis un pārsniedz 500. Izveidojušies trīs galvenie centri — ap Siuksfolzu (štata lielā-ļco pilsētu), Pjeru (galvaspilsētu) un Votertaunu. Pirmo soli tautiešu apvienošanā veicis māc. R. Krafts, IzSodot nelielo žurnālu Svešos ceļos, bez garīga un laicīga satura l i p t t ^ sniedz ari lasītāju vēstu-jei, • pārlasot iznākušos 4 numura todas iespaids, k a šajā štatā latvis klājas visai grūti Domāju t o c t ^ k a īstenībā tas tā nav, l a i ^ ari par sevišķi labu šo štatu nevārgtu saukt. Kāds tautietis par piectt ;mēnešu darbu saņēmis 20 doL,. un i r arī tādi, kas pirmos Cet-rus mSnešUs strādājuši gluži par veitl Citiem turpretim laimējies, tip, piem., kāda ģimene ar darba de-un citus speciāHstus. Daži latviešu ārsti drīzumā sāks strādāt savā profesijā Turpretim ziemā jūtams vispārējs bezdarbs. „ Sa^edriskajā ziņā rosīgākie ir Siuksfolzas tautieši, kas jau noor-ganizeji^ i vairākus dievkalpojumus un nodibinājuši pirmo latviešu b edrību Dienviddakotā. Iznācis pirmais informācijas biļetena nu-murs, kas piejMrasāms biedrības sekretāram Rugājam: VMCA, Sioux Fails, so. Dak. Biedrības valdē vēl f'^^^^^l ^1 KrastlņS, Dr. M. Rim-ša, V . K ^ t o n s un P. Kalniņi Lat-viešiem štatā i r visai labs vārds, ko apliecina ar! šejienes luterāņu organizācijas emigrācijas daļas vadītāja Gandilz puseuBiopas imiB PIEZIBIES PAR DĀNIJAS LATVDBSU EBOGRAaJU D t o i j ^ latjdešu skaits pēdējos {noteikumi Ir stingrāki Var sāgai-n^ eSos^nenaitīgi placis un pašlaik Ufit. ka pēc visu Dānijā vēl paliku-tlkai nedaudz pārsniedz 600. l e - So ģimenes locekļu un paziņu i a - m^is — nemitīgais spiediens no saukšanas uz Austrāliju un Jaun- XRO un dāņu iestiiu puses. Kād- zēlandl būs izceļojitfi 2S-30 proc relzējo musu tautiešu skaitu Dā- Dānijas latviešu. ffir:.J?5!^¥ '^^^^ '^av iespējams. Kopenhāgenā, jūlijā, bet šķiet, ka tas bija ap 2000. Dānijas latviešu palīdzības komitejas kartotēkā īsi pēc kapitulācijas bija apzināti 1850 tautiešu. Zināms skaits latviešu jau no paša sākuma paUka vācu nometnēs, jo brildīiās, ka viņus varētu izdot Padomju savienībai Bēgļu tieksme emigrēt prom no Dānijas visu laiku bijusi Uela, — ari neatkarīgi no minētā iestāžu spiediena. lemesU daudzkārt aprakstīti jau agrāk — darba un izpeļņas nedrošība uc. saimnieciskas dabas aplēses, antipātija pret ilgstošu dzī- A. Talka ^ n e d a u d z i e m , « . „ H « « , a «^i- Sn^t^ ^n^l latviešus'vi dāņu vidē un politiskās nedn)Sī- Dārzkopības izredzes Austrālijā VĒSTULE LATVUAI NO BIELEUBNA8 vietā. Pilsētās sāpīgākā problēma ir dzīvokļu apgāde. Darba ziņā l a bas iespējas vasarā i r būvniecībā, tāpat meklē arī labus mechanlķus mi ' " i i i l i i i i i i i i' kad biju mazs, tad aries runāju latviski INFORJMAaJA NO OHAIO STATA Ohaio štata galvasr'^sētā Kolum-busā (Columbus) 1948. gadā bija t i - kad trīs mūsu tautieši, bet ar laiku šis skaits ievērojami audzis. Jau pag. gada 18. novembra svinībās te bija ieradušies 15 latvieši, Ziemsvētku ;sar!kdjumā dalībnieku skaits sasniedz 45, bet h g. janvārī pilsētas un apkārtnes latviešu sanāksmē kopāj.air amerikāņu viesiem ieradās 100 personas. Ar patiesu gandarījumu pitemināmi vairāki mūsu labi l i , kds Kolumbusāi snieguši atbalstu rie vienai vien latviešu ģimenei: amerikāņu luterāņu baznīcas galvenās pārvaldes direktors Dr. Sū (Herlry F. Schuh), kura birojā strādā aW4ivas latvietes; tāpat presbite- "^^•^u draudzes mācītājs Sandberns ime) un Preds Kolmens (Co- ), kura pirmais jautājums satiekoties i r — vai kādam atkal nav v«jad»īģa palīdzība? Vienmēr at-lazdamies ļatvlfšū j i dū un t»alīdzē-dams tiem cik varēdams, viņš mēdz teikt: „Kad biju mazs, tad arī es runāju latviski. Tagad tikai piemirsies .. Maijā Kolumbusa tika nodibināta latviešu biedrība, Tās pagaidu valdē par priekšsēdi ievēlēja Aleksandru Raudzepu, par tā biedru — J a nīnu Vitāni, sekretāri Veltu Egli, kasieri Emīlu Gulbi un biedrzini Margaritu Ginterl Biedrība pieprasīs vienu no L N P sakomplektētajām bibliotēkām, lai ikvienam arī tālajā Amerikas krastā būtu iespējams gūt latviešu grāmatas veldzi. No šejienes izsūtīto galvojumu skaits ir paprāvs, tā ka paretkams, ka mūsu pulciņš vēl pieaugs. Kolumbusa, jūnijā. Vc. latviešu sāpju bērns. Ja atskaita Westward Ho akciju, tad līdz pag. g. vasarai Dānijā vēl nebija ieradusies neviena pati no tām daudzajām! ^IffT. ^T^^'f^ ^""i 1^,^ i r ' a r i T t v l S i dlWk ^^L^Tl^'' Austri as strtUjā. Taftu nav Jfiholalžrokas un DP nometnēs. Tādēļ a n pirmajos jāsaka - nevar. A r mūsu sīkstumu MOsu AuitrāUJas redakcija Kan* berā lamārā blcll saņem Vādjos un AngUJu tauUeiu vistulei, kurās Jautāts par latviešu dārzkopju izredzēm Auftrāmā. AtbUdot Hm vēstulēm, todien lespieāam dān* kopn)u speciāUsU P. Benēa rakstu. Pirmie soļi vienmēr grūti Tāp|t & o c ^ o . ^ ^ f "^^l"^^^^ I ^;^^^J«^Hun labo gribu daudz kas iespējamt. Dānijas latviešu skaits Izbrauca uz pgc maniem novērojumiem dzl-ilSi^^"^; , 1 * Pn>u var pelnīt labu naudu. Austrā- Ierobežotās iespējas izceļot uz ujā nav tādu dārzāju, kas «mētājas — i^SS^l'* un Franciju toiantoja sa- L a zemi" bez kādas vērtības. Gluži uzņēmumā no labās māc. Damtņi, Mr. " f ^ aizbraucēji par otrādi: dažās pilsētās mājasmātēm Fjeistads ar kundzi, misfRasmusene, māc. «0 zemju apstākļiem sniedza diez- tieši dārgās saknes sagādā vlslielfi-gan nelabas ziņas, un daļa no tiem kās galvas sāpes. Te gan nav lesDē-pat atgriezās atpakaļ Dānijā. Zi- jams jaunatbraucējam dažās nedils nams skaits iaeļoja i^ Zviedri- sākt audzēt dārzājus, Jo vispirms Jau ju. Tā kā dabūt oficiālu iebraukSa- Jātiek piešāvās zemes. Tai vajadzīga nas atļauju Zviedrijā, ja vien tur Uauda. Avīzēs gan katru diena Ir nav priekšā kāds piederīgais, i r ļott simtiem piedāvājumu zeim pircē-grūti, tad lielais vairums aizbrauca jiem. Pat Uelās Melburnas centrā tup nelegp, iegūstot ofid^^^ pWu zemes gabalus var rēSanās atļauju vēkik. Tikai retos pirkt par apmēram 150 mārdņām. Ar gadījumos šādus aizbraucējus atsū- šādu „pleWti*«^ Jau šo to var u u i k t « ja atpakaļ uz Dāniju. Uz Norvē- Pirmsākumā maza dārzniedbtņa var giju emigrācija no Dānijas izrādījās būt UeUsks blakus peļņas avota. Pa< praktiski neiespējama. Ieskaitot teicottes šejienes klimatam, lesplja niecīgo skaitu repatriantu, uz Eiro- mas 3 ražas gadā. pas valstīm np Dānijas Hdz šim pa-1 Pi«nlnētajfi zemes plattbā nebūs visam aizbraukuši ap 40 proc. lat- grūti leiKstīt 8000 tomātu stādu, viešu. Sagaidāms, ka šis skaits pie- Melburnā lētākie tomāti iogad bija augs vairs vienīgi par dažiem pro- U pensi mārciņā. Salldzinfilanai var centiem pateUct, ka laikraksts, piemēram, Emigrācija uz aizjūras zemēm maksā S pensus, bet pastmarka iekš-sākumā bija vēl grūtāka, jo pirmā- zemes vēstulei 2H pensi Ja katra to- D. Boksruds un māc. B. Krafu pēc diev kalpojuma Pierā. tā, jo tie ieceļojuši ar dažādu, organizāciju palīdzību. Miss Rasmusena norādījusi, ka mūsu tautiešiem nav vajadzīgs „par katru cenu" censties palikt pie saviem galvojuma devējiem, jo arī galvotāju atstāšana (protams, pamatota iemesla dēļ) turpmākajiem ieceļotājiem nekaitēšot. Nesen man bija izdevība pavadīt miss Rasmusenu 500 jūdžu garā izbarukumā pa Dienvaddakotu, kur viņa pārbaudīja grūtībās nonākušo ģimeņu drives apstākļus. Bija prieks vērot, ar kādām simpātijām un palīdzētgribu šl darbiniece mēģināja visur izkārtot dažādās problēmas. Viņa piedalījās ari latviešu dievkalpojumā Pjerā un aizvien Ievēlēta Beļģijas latvieSu nacionāla komiteja Sinis dienās BelģUas Utviell itliU pkĻumim* lai vteoUddgii, aiiklālfa un prapontaiilāa vIMSiaiiās lirasdil-l « aavn nadonito kMBlIeiiL No 518 balillealiiJiMn vēlēšanās pMalliāa S85 vai 6U proe^ no 4 sankatn U kandidāttftm fevēkil 15. k i tis Wa pMreMli ftatftioa* JannlevBiti ko-n l k l i aidi aanāka a ism lai teiiidillo preildDa OD pimiivl LNP. No p l r n ^ saraksta ievēlēti zvēr. adv. K. Gulbis, diplom tauts. A. Zno-tiņi, stud. J . Jerumanis, A. Vētra, stud. A. Caune, A. Bumburs un A. PUks, no otrā — J . HpiņI un E. Ķēniņi, no treiā — stud. K. Brids. K. OsaUņi un 2. Rūtenbadis un no ceturtā ~ R. Bētiņa. mag. iur. K. Lapsa un A. Bērziņi VisUelāko balsu skaitu ieguva zvēr. adv. K. Gulbis (198) un diplom. tauts. A. ZnoUņS 096). Beļģijas latvieši, kas bija saskaldījušies sīkās biedrībās, kuru vadītājas personas dažkārt savā starpā sīvi apkarojās, bija pirmie, kas apsveica LCP un L C K ārkārtējos lēmumus par centrālu nacionālu komiteju izraudzīšanu katrā zemē. Latviešu apvienošanās Beļģijā gan sākās Jau 948. g., kad nodibinājās Beļģijas latviešu orpnizādju padon^, bet tanī )ija pārstāvētas tikai or^mizādjas, kas neapvienoja visus latviešus. Tāpēc tautieši Beļģijā akceptēja ieteik-ās tiešās un vispārējās vēlēšanas, kas tagad noslēgušās un pUnā mērā sevi attaisnojušas. Četri saraksti, kas izgāja vēlēšanās, nebija sastādījušie pēc poUtiskām partiļjām, kādu Beļģijas latvieHem nav, bet galvenokārt pēc iecirkņiem, lai nacionālā komiteja pēc Iespējas reprez^tētu visus latviešus Beļģijā. mSdr flnmolrist mīla» ^t^^s^^M^^ «ija v^» BIUMUVO, J U i i u u m - zemes vescuiei m pensL «la Kairs w PierL S l n ē S v^f^T^^^^^ dotu tikS 4 māit?lņa| ra- S X l K i 4 a5'J^^^ ^'^'^ uz priyāt(^$ Ini-[žas,.tad ar to Jau pletieTlai>gūtu rudr^ dJaU^^^^^^^ pamata,>lai gan ceļa izdevu- savu kapitālu. Bez tomātu mērces steds ^^^^ "^^^ P^^^s** ^^^^^«s valsts. austrāUetis nespēj aiziet no galda Līdzekļu un sakaru trūkums šīs ie- gandrīz nevienā ēšanas reizē. Aus-spējas vēl stipri ierobežoja. Aizjū- trālljā i r tikai 5 dienu darba nedēla, ras emigrācijas veicināšanā un at- Sestdienas un svētdienas var veltīt balstīšanā neizdevās piesaistīt arī dārzkopībai ari tad. Ja Jāstrādā vēl lielāko Dānijas latviešu organizāciju Siuksfolzā, Jūnija beigās. A. K. brīdina Otavā jūnija otrajā pusē notika - , «i-i^.^ -«ii. plaša Baltiešu federācijas rīkota sa- mtaistriias «t^JJ^l^^^^^^^^^^ nāksme un baltiešu darbu izstāde.; stitejem tagad ptesū^^^ atbildes Ailstriliiia neatzīst Latiiias leKiaoSano fadoīRio savienli» Imigrantu rekordskaits Mūsu AUSTIIĀUJAS REDAKCIJAS INFDRBIACIJA NO KiliNBERAS Atceroties deijmito gada dienu, kad boļševiki ielaujļ^s mūsu zemē, vairāki Austrālijfiis latvieši nosūtīja vēstules Austiiālijas valstsvīriem, laikrakstu redakcijām utt, atgādinot sarkanā terrora nedlvēcības Latvijā. Ministru prezidents MenziJs viņam adresētās vēstules nosūtījis tālāk Austrālijas ārlietu ministrijai Kā r , * ministru prezidenta, tā ari ārlietu šķiršana uz Latvijas kvotes pamata vadību, lai gan šai virzienā bija jau izstrādāti konkrēti plāni. Ilgu laUcu par galveno Dānijas latviešu aizjūras emigrācijas mērķi uzskatīja K a nādu, bet par spīti visām pūlēm un iztērēto lielo papīra daudzumu, nebija iespējams pietiekamos apmēros iegūt Kanādas tautiešu palīdzību darba līgumu sagādē, kādēļ arī privātā ceļā no Dānijas uz Kanādu i z - braukušo latviešu skaits i r niecīgs. Daudz atsaucīgāki izrādījās tautieši Dienvidamerikā, ar kuru palīdzību, it sevišķi uz Argentinu. izbrauca diezgan liels Dānijas latviešu skaits. Tas būtu vēl divkāršojies, ja Ar^ g«itīnas val(£ba negaidot nebūtu gandriz pilnīgi pārtraukusi DP uzņemšanu. Savfenoto valstu DP l i kums uz Dānijā dzīvojošajiem bēgļiem neattiecas, bet A SV vīzas pie- Sanāksmes dalībniekus, kuru vidū bija 200 latviešu, igauņu un lletu- Arlietu ministra sekretārs atbildē apliecina, ka AustrāUJas valdība viešu un 650 k ^ a S , uzr^māja ^ V^'^l^r^ā^^^^^^ LRAHetvedis I. A n d r e j a , angļu i domlu savienM^ Atbildes beigās valote bridinādams daudzos kana- teikta: viesus no komunisma bries-l >M yfu «i»^ Latviešu resp. igauņu un Īle- corporation ot the Baltic^Stetes Into S u S S rmS^^ the Soviet Union hasnpt been re- P M o ^ e A KviLf K^^^ cognized by the AustraHan Gover- Ltmasl If'JZL: ^valitā!ST^^V^^^^^ ^^^^ ^f^u^l o^f the situa^tio ^n in these tries." Dānijā ilgst apm. 4 gadus; nedaudz ātrāk to var dabūt Krievijā dzimušie tautieši, kam izdodas pieprasīt vīzu uz krievu kvotes pamata. Kad IRO pārņēma ari Dānijas DP aprūpi, tiem beidzot pavērās plašākas izceļošanas iespējas. Ar IRO starpniecību Dānijā līdz šim ieradušās jau Kanādas, Jaunzēlandes un Austrālijas komisijas. Bēgļu skati galvenokārt vēršas uz abām pēdējām zemēm, jo Kanādas imigrācijas tiklab šo sanāksmi, kā ari sekojošo baltiešu darbu izstādi, kas liecinājusi par augstu kultūras līmeni, Sa-ima programmā ietilpa arī coun- ,,1950. g. pirmajā pusgadā Aust-cltā darbā, un 1000 tomātu dēstu maksā ne vairākkā35—40iiliņu.(Kā zināms. I šiliņš i r 12 pensu). Izdevi^ nodarboties ari ar puķkopību. Atmaksāsies pat visvIenkMā-kās puķes. Saiškltis Islandes magoņu Melburnas veikalos maksā 2 iUiņl Tādā saišļ^ i r ap 30 ziedu. J a dārzkopim šis saišķis Jāatdod par 1 šiliņu vai varbūt pat vēl lētāk, tad to-^ mēr palUu diezgan ari šo puķu audzētāja makam. Mazs zemes gabals, izmantots dārzkopībai, pat pavisam saudzīgi kalkulējot, dos vidēji atalgota strādnieka gada peļņa Vajadzīgas jau ari savas pūles, bet Ja ģimenē vairākas galvas, tad viss paveicams samērā viegli Ievērojot šejienes silto ziemu, daudzus dārzājus un puķes var audzēt visu gadu. OrO tāk Jau iesākt ar augļkoplbu. Tad nepieciešama lielāka zemes platība un ilgāks laiks, kamēr kodņi sāk dot ražu. Gribētos teikt, ka dārzkopības speciālistiem vai mīļotājiem nevailtu būt nekādu baiļu doties uz Austrāliju. Pēc obligātā daiiM līguma cU-vēks var darit, ko vien vēlas, un tad visplašākie oeji paveras ari dārzkopībā. Sl kontinenta dārzkopības centrs i r DlenvidaustrāUjas pavalsts ar tās jauko galvaspilsētu Adelaidi. Melburnā, maiji P. Bendi „Ienīsta" Ameril<as putnl(opiba K tautL der un mūzikas 4 reļisirets imigrantu rekord- Agr. Vilis CU^a (Latvijas 7. Jūn vēlēs tris kursa plāni, bet trešajā paieta, tautas deju un mūzikas va- ^^^^^ _ atbraukuši ap 91.500 iece- numurā) no Amerikas krasta ko- nozarē - divi Kursu dalības mak-kars, kurā starp citu piedalījās mūlotāju", radio runā šajās dienās tei-, mentē manu agrāko rakstu par ASV sa I. nozarē svārstās no 47.50 līdz su baleta soliste Erna Pllupe. SAI NAMA NEKAD NETRŪKST SIBSNlBAS ca Austrālijas imigrācijas ministrs puntkopību, un man jāaizstāvas no H. Hoļts. Tas i r apmēram par vgcijas krasta. Komentātors šau- 15.000 vairāk nekā 1949. g. pirmajos bās par plašo bēgšanu no Amerikas 6 mēnešos. Savas runas turpinājumā ministrs ' uzsvēra milzīgos veikumus, kādus imigranti parādījuši austrāliešu saimnieciskajā dzīvē. Turpinoties līdzšinējai rosīgajai ieceļošanas politikai, 1950. g. beigās katrs divdes-mītais Austrālijas iedzīvotājs būs pēckara imigrants! Vienā no lielākajām satiksmes lid-ma.^ inu katastrofām Austrālijas vēsturē, jūnija beigās nositās 28 cilvēki. Avārija notika Rletumaustrālijā, Pērtas tuvumā. Negadījumā bojā gāja arī trīs jaunaustrāliešl Jauniebrauki^o tautiešu pulciņš ciemos ļ . - pie vecā Kanādas latvieša Jāņa Džonesa. i Kanbera, 2S, jumja. putnkopju darba. Precīzu statistikas datu par «bēgļiem" no putnkopības man nav, bet es ari nevēlējos tik daudz izteikt pārmetumus bēdzējiem, kā dot padomu tiem, kas vēlas iegūt zināšanas putnkopībā. Sķlet, to ari esmu panācis, un komentātors man vēl laipni palīdz. Institūtā, ko pieminēju savā pirmajā rakstā, ir trīs nozares: 1) komerciālās puntkopības kursi ar 38 lekcijām, 2) kombinēti kursi putnkopības vadītājiem ar 62 lekcijām un 3) „sporta putnkopju" kursi, kas domāti tiem, kuri šo nodarbību piekopj v a ^ brižos kā izklaidēšanos Visi i m m | i piilatk dsivo apm. U latvielt Oaivanllsia Moatevldeo dārko- (as apviealka Brīvā Latvl^ ko vada V. Beŗnumls. Nlee^ latvieša skaita xm S* datiOa trainna.d^ saMedrlski roslka nav iivllķl mtt Isdevlis tomēr paaākt. ka iniivajts ttdlofons S-ē relMS nedēlā pinalda latrlešu mMku. He raidījumi laM sidilTdimI Arfenltnā m art Brail* Ujā, apmēram līda Oaa PiHo. Utvlela draudM Dumjā ilkoja kapa svētkus i . 1 ^ Bopenhāfenas VMtres kMētI pie idiriišailem tauUillaB eeia pieminekļa. Svētruna iilea prāv.A.Gros-backs. Dziedāja latvleiii virt dtlittlticvar-tets I. Uepaskalna vadībā, Pēe latviešu Ierosmes Anflljti nodibināts «re* pas brlvprātlfo strādale* ku furtetē ansamktts, kurā alelnāti piedaUtles biltleštt, ukrslnn, pola ue. tautiku mUnUalekl. Mēģlnājaml notiks Bred-fordā, un ansamkUs eer apmeklēt tmlfraatn strādniekus vIsāAnfllJā. iieteOramus pieņem un tuvāku Informāciju saletet V. Pttls, S, noķer Ave,- W9y$ ar. Leeds, Daufavas Vanatu Bredfordu aoialu «Bieemu un deju Irupa SaJU dienās ilko* Ja usvedamn, rādot seno Utvieēu j ^ s u l - nieku nakti Usvedums btla nosaukto par Ūsiņa vakaru, un tajā noAtIJās ari anff« tt viesi Dejas vadīja V. Untiņa, dziesmas - V. Otoliņi, bet reBsors bija P. Untlņi. Dalljr HaU JOalJa belfis siņola, ka pa ee|am no Antirerpenes us Austrāliju savā Sl pēdu iifajā motorjaeba Portomua le-radttUes is latvleSI, to vida pled s-ē g, v« bērni Par jauadlblnātās |f u-diersUas Utvielu biedrību (AIVI valdes pnekisēdl Ievēlēto mat. Iur. B. LtJIņS. Pāriijīi valdes loeekti Ir Gh. Karoto, K. DIkerts, P.Bao-pe. A. Blditers, B.Mea-dUbs un B. DeUe. B«vf-aIjM k o a U ^ Ievēlēti B. Pūriņi, A. Bāeento un I. Isaks. vadiersUā dslvojotte tautlea, kas nav vēl reātotrējuiaes, bet vēlas biedrībā lesttties, Iflftt rakstīt valdei us lādu ad-resli Mr. B. teliņi, m Asburr Ave, Aa-bnŗv Park, N. I. .Mm^omn^^emsmo, tas, VtekonslBU. Alovas un Dlen-vlddakotas latvieilem, zikot ar t jaiOn« dievkalpojumus latviešu valodi noraida WCAL raldimstocija Nonflldi ar vitņa iarumu TJt KG. idUJi paredsēU vēl divl raidījumi - II. un M. Ifll., bet pēe tam tautleil radio dievkalpojumus varēs klau- Sltlei kaira mēneša plrmaji un trešaji svētdieni. DIevvirdus teiks māe. P. Lan-fltts. dziedās aonesotas totviešu koris 2. lōdk ērīelu pavadījumā. WCAL raidām* staeUa pieder tv. lut baznīcai un Iekārtoti at Olafa koledii Norsffldi, kur par oddbu spēka darbojas pailstamato lat-vieitt labvētts Dr. S. Honss. Vlaļpesi i i j i i dienis notika šejienei Utvlefu drLAu kopu plrmi teitoa Izri-de, asvedot Blaumaņa Trtnes niķus. U - io svēOras VIttIpefas latvieia pulciņi svinēja, viesojoties pte aarik leee}oJa- Sls Pirmajā un otrajā nosare i r pēc i z - firelč, Jūnijā. 57.50; II. nozarē no 62,50-72.50 un III. nozarē 35,50-40.50 dol T i kā dzīvoju Vācijā, man pie dalības maksas (72,50 dol) bija jāpiemaksā vēl 27.50 dol Agr. V . Cikas |rfemi-nētie lauksaimniecības koUedžu kur-, si imr 12 dolāriem nekādā ziņā ne-, var līdzināties šiem kursiem. Protams, atsevišķus padomus punkopī-bā koUedžu speciālisti nereti dod ari par brīva Nebūtu norimes diskutēt par grādu un tiesībām. Man agronoma grāda nav. bet jau Latvijā pārspēju tris agronomus kādā putnkopītas konkursā. Domfijti, ka A. Leišes grāmata noder gan par vadoni putnkopības kursu lektoriem, bet ne tādiem, kas paši grib vēl mādties. ilem tautietēm. V. BIrasli 5 podoml oiionentiein 1 ffenateltt pārstavlust 1 Maksājiet tikli laikraksta iIttdinSttim rtrslivllettl I BMiokaviJlat mtbāinmuit iz- LaOniB paztņonet adresei mal ņu. minot art veco adresll Bakstiet tfutfdn salasēmlt Tbd itiš lalkfUcstu saņemsit bez traucējumiem. LCK apgāds LATVUA i 1 i i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 12, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-07-12 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500712 |
Description
Title | 1950-07-12-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1950. g. i2;Kmja
jo ōdmetnē nav
un 8a^t>āt veseli*
papildu uztura,
pārējās
par to jau bija
[iepriekšējiem Jūsu
PAfiClJAI
pļM VfiRTiBAS
pjītlaa zudumā kara
'l&ioai — ae Jau tā-i
a^iest» Het paireN
JĻI^vfiitini sarak^
tieiu bfii tsnldiiatt.
^«i Ijpaialekuf,
iMtiimai vil valiti
IB ItElktt^liroiitM'
pa^mt iītfit, tika
nstprltftinātf, bet
imaa us Vādjņ,
jBrtibam, I ķ i ^
kttgt» Viiu, kai pel«
*W»vaiili uu vflcn
iioveaa VB VācUut
mfl tatrUas Uelāko
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-07-12-03