Bavarijas Latviesu vestnesis, July 12, 1950

              M M
tu
M
;0r I- $
s I
- i
f4 li
III
L A T V I J A Trešdien, 1950. g. 12. JūUJl
(ii
Hr. 92 (386) 1950. g. IZ mi MMtftetotot manutkrlptus tagUabā M
$ūtā atpakaļ vlenfgl. Ja tiem plevimm
«paMktita im «ttlojram adresētu ai^k-fot.
iMakcija patur tietibai manusicrlp*
tttf niadtfbai gadījumā Mndt Ar autora
parakātu vai Jnidaļlcan parakstītos rak>
•toi Iztelktls domas nav katHi «iņā art
ledakcUM «lomas.
I pūlās bērnu dabūt
visskaudrākajā pārkrievošanas lai­kā,
lOrlIJānis Valdemārs, kam mēģir
sāti piedēvēt slavofili centieni, tei­cis,
kā to piemin viņa laika biedrs
Velmē, timigus vārdus:
„Ja es gribētu un man tas būtu
iespējams novilkt latirieSiem viņu
taumm kfi svfirkuiĻ tad es tiem ne-kādi^
ziņā neuzvilktu krievu bet an­gļu
svārkus".
Se atiodam vissteno m^^^ pou-t
l s k i l ^ H i B ^^
Xr. Valdtoin» kura dedaigais pa-titottiiiii
pMp^»
fOja, ka vfi^^il^ apd-nlglem
latvieiie^ b^t j ^ tad mums
inekHllami kur^^ vai, ja mēs
svdhiipotu vidū gribam Justies la­bi,
tad i r f a ^ ^ tā būs' krievu, bet
vlfdilzair^ a ^ Tā tad, jau
pirms viļrikām paaudzēm, bez jeb­kāda
oportūnismd, latvieši nenosē­das
&• pie vācu, nedz krievu galda,
bet klija pali savu galdu, uzsvi^-
mli ka tie paši i^oteiks savus ^ ^ ^ j ^
biednii* Vēlākā mūsu tautas vlstu-risU
attīstība tādlja Hs domai dzi­ļumu
un latviešu no^as singro
konsekvenci. Kfi strSnieku ^dņu
laikā, tā neaizmirstamajā neatk^r!^
bas, un b:n[vlbas ciņu sāk0tnējā pos­mā,
mēs cīnījāmies kopfi air angļiem
un to sabiedrotiem. Ar saistījās
nevien mūsu politiskā, b^t ari kul-tCļras
orientācija. Runājot par lat­viešu
politiski ideoloģisko orientāci­ju,
nekad nedrīkst piemirst^ ka
mums tis tieši 8at)ltl8t^kopā. Mūsu
orieiiUidJa Ir rietumu orientācija.
Vn tādēļ tiem, kas pēdējos gados
grtt>f Jultt mums sviest ar akmeni un
teikuši, kit mēs esam slikti darijuši,
H HktdiiIgaJoB 1940.--1945. «ados
neesam c&UŠi goda vārtus itremļa
varanajlem» varam atbildēt Kr. Val­demāra
virdiem, ka krievu svārki
mūsu augumam nepiestāv. Tādēļ
mēs it kā esam zaudējuši visu^
Un tomēr nē. Tā daridami, mēs
un īaAmm m^^iMv^cmm^^
diem, mēs saglitsibn/sevti^demokr»^'yļ
tijai. Jo Eiropas politiskā un sabied" gfgy
s mm^ jcms Jcoiitrol-i>
ēg}u dilāi, ar aOii Jūniju
likvidēta ari tās apstiprinātā Baltijas
ceMrSIa padome, ko nodibināja \M.
g.J^Jā kā kopīgu baltiešu padom­devēju
orgānu pie kontrolkomisijas
b ^ u lisftžfflcēm tm reizž ar!^^
glu joslas UNRRAs, vēlāk IRO cen­trālām
uii apgabala iestādēm. Reizē
BCH mm^m M LCK
foniMi^ ^opoients uz Iriini britu
joslā, ftaktiskā darbā BCPi i^nkci-jas
izdevās paplašināt uņ> pārnest
vairāk bēgļu int^ttrdht pārstāvības
plāksnē, kam bija jūtama nozīme
bēgļu problēmu kārtošanā.
Oethi gadu ddibibas lail^ BCP
H<k ar tās reģionālām pārstāvībām
apgabalos centusies reaģēt uz visām
nopietiiākSm bēgļu likstām, stingri
iestājoties par tautiešu interesēm kā
dramatisku komplikāciju gadījumos,
tā ari Icārtojot sarež^umus apgādes,
novietošanās» izglītibas, darba» juri-diito
un daudzjcitoSfJautājunuMs. Ja
ari inten^^ndjM ne vienmēr bijušas
sekaāgfiāt tad tamēr, pat negatīvos
Īgumos, daudz ko, bijis iespējams
mīkstināt yai vismaz aptuirēt turp-n^
Usoapstfikļii pasliktināšanos.
Par savu galveno uzdevumu BCP
uzskatīja principiālu problēmu ie-rosināšaiiu
pie-kontrolkomisijas un
ĪŖO instancēm un neatlaidīgu iesais­tīšanos
smagākos, plašas latviešu
bē^u aprindas skarošos Jautājumos.
Jo sekmīga bijusi ari sadarbība ar
koillesionālfim organizācijām emig­rācijas
veicināšanā uz ASV,
' Pēdējā BGP sēdē kontrolkomisijas
pārstāvis plkv. Stekpūls sirsnīgi pa­teicās
par veikto darbu un sniegtiem
vēriigiem aizrādījumiem, kas lielā
mērā palIdjEēJuši izprast un kārtot
baltiešu bēgļu problēmas. BCP vār­da
atbildēja latviešu pārstāvis A.
Trapāns, kas, uzsverot kontrolkomi­sijas
vienmēr izrādīto uzmanību bal­tiešu
pārstāvjiem, Stekpūlam iesnie­dza
vācu tiesā apstiprinātos LCK sta­tūtus
un lūdza rūpēties, lai pēc 1. Jū-
^ ^iraudatās
ofk^illmn p ā r s d i ^ ^ in­stancēs,
kas darbosies tālāk. l i d n^
veida priekSL^unuT iesniegts IHO
•Josbs vadībai, kas apsoIĪJtisi tUrpM
māk sadarboties ar LCK britu joslas
pārstāvjiem. > ^ •
A. Trapāns tagad atstāj Vāciju un
izceļo uz ASV.
Latviešu teātris
brauc!
STARP VIENĀDAM IZCEĻOTĀJU
NOMETNPM?
|ar Vildflēkeiias caurbraucēju no­melni
lau esam n ^ J u š L I i d z ^ ^
te pulcējās izceļotāji uz Austrāliju,
bet tuffoiA to paredaSto izmantot
ari kā transitnometni (ieļam uz ASV.
fTāpēc gribu-^o to piemetināt no sa­vas
Pagājušā sestdienā $v. Ģmindē
policijas dežuranta pacēla viirtu bar­jeru
mērbekieSu „drednautam'' —
par spīti visiem pesimistiem un pa­reģiem
ikviens varēja i^rlieoināties,
ka teātris dzīvs un pat visai možs.
Izdevies ne tikai noturēt ansambli,
bet ar papildu spēkiem pat iestudēt
grūtu un pavisam Jaunu, Vācijā vēl
neredzētu lugu, kuras pirmizrāde
notikusi nupat Augustdorfā^ Ir
Mārtiņa ZIverta viencēliena drāma
Tvans. Teātra cienītājiem — uh tā­du
Gmindē bija ap 500, kas līdz pē­dējai
vietai aizņēma zāli — bija
atkal izdevība redzēt Maigu Dam^
rozi un Helgu Gobzini, Pēteri Dum­pi
un Oļģ. Parņicki, kā ari jauno de­bitantu
Kārli Ķuzuli, bet ddcorāciju
darinājumā atkal Jautām E. Dajev-ska
vingro roka Par režiju bija
rūpējies K D z d ^ '
Pēc labi nospēlētas izrādes te­ātris
< ^ tāllk ] | 1 | ^^
Augstsiurgu un Esīmgenu. Izi^^^^
uzņēmumus un rtcen^ sītfegsim
mūsu laikraksta nākamā numurā.
na pietaupīt naudu, jo nometnē nav
iespējams uzturēt un saglabāt veselī­bu
un svaru bez papildu uztura.
Daudz ko atliek vēlēties ari pārējās
aprūpes ziņā, bet par to jau bija
rakstīts kādā no iepriekšējiem Jūsu
laikiiksta numurient
Cilvēki meklē lētāko
PKZIMES PAE VEnCALIEM, CENĀM UN DP VIRTUVĒM
riskā sadzīve, taru sakņojas. Ņav
iM>aimes- tam^ ka lielākā >mļj^^^^|^
tas daļa palika uz yietas:uxi
smakt jļistrumu despotijļiļs i^āt^a
nav tik
kaut k
^ gaisā. Tie domāja, domā'uii
Udii^gi mums, Jo mechahiska mūMi
tautas sadalīšana neiespēj heko ģrb-zlt
tautas mentalitātē un painudžu
paaudžu koptajos centienos.
Tāpat kā Kurzemes cietoksnt Un
dtur^ kur satikāmies ar austrumu
uzbrucēju, mēs cīnījāmies zobus sa­koduši
ar ieroci rokā, neprastdamji
vai tas gudri vai negudri, visi mūsu
tatita cinas Šodien zobus sakodusi Sret šo ienaidnieku ^kā mācēdama.
I ir reizē politiska^ un kultūras cī­ņā.
Mēs cīnāmies pret boļševisthu
nevien tādēļ, ka tas laupīja mūsu
v^sts neatkarību Un nojauca mūsu
viensētās, bet ne par matu ihazāk
tādēļ^ kā tas izstiepis, savas ķetnas
ari pēc mūsu kultūras, kristīgas
ves un ģimenēs. Zem bpļSevisrna
mēs vārām vienīgi smakt uti
, nosmakt, tādēļ nekāda repatriādf
Jas Jeb fop^s kūmiņa politikā hē^
ko nespēja panākt. Tīšu prātu ne­viens
lamatās nelīda. Lielākā trim^
dinieku daļa Jau atradusi patvēru­mu
anglosakšu zemēs: Anglijā, Sa­vienotās
valstis, Kanādā^ AUStrāHJā
^ un Jaunzēlandē.
Tā, vēstures attīstības gājiens no^
spraudis stigas tam, kas atradi? at­taisnojumu
tautas domātnē un |pri-bā.
Mēs neesam pesimisti, lai sāk*
tu baiļoties par latviešu uzticību Sa<>
vai. tēvijai. Tik viegU latvietis sa­vus
svārkus nenovilks, kā to viens
otrs gribētu.
Sl mūsu orientācija nav apdvesta
no romantikas, un paldies Dievam,
ka tas tā ir. Tautas, kas aizrāvušās
no romantikas politiskajā drivē, pie­dzīvojušas
bieži smagas pārmācības.
Tā taš, piem.. bija ar čechiem, kas
aizraudsānies no panslavisma ide­jām,
viegli ieslīdēja Maskavas ap-kampieno
». No aklās romantikas
nebija pasargāti pat čechu valstsvīri.
Mūsu orientācijai, Ico varētu vul­gāri
aprimēt par anglofīlu, ir solī­dāks
pamats. Lai gan ari tā no pa­ša
sākuma nav bijusi reālpolītiska,
vismaz politiskā nozīmē, tad tā no­sprauž
dabiskas robežas tai videi,
kurā mēs garigi iederamies, un tai
likteņkoplbal, kuras sastāvdaļa esam.
Mēs piederam ziemeļu un riletumu
kultūras joslai, tikai rietumu demo­krātijās
mēs redzam savus pārbau­dītos
draugus un šo tautu n^^piekā-pigā
dņā pret austrumu, uzinācību
mēs jautam
šsmās ritu,
Ceļojot pa. Vāciju uh iegriežoties
kantinē?, .jīākas novērot
' icfe.saistāsMšr
tin^ nomt^e»
i
yat ksifrā Vietā, tom6r«
' m i l l i p ē j a ma
lea firizMiič^^ un
pre^ ;(piuaņai t ptoi.r starp Eslin-genu
di^vidos , un Delmetihprsta
ziemeļos, kā tafļ ma HM laikos^
Bez ceņiļ ā^ķiŗibām zināma; slar-*
pība ipstāv a|I^^^ priekšme^
tu sortimentāi sevišķi, J§ attālumi
stipri lidi: Pati tird^eplba, cik
var vērot, ļoti atkarīga no tā, vai
nometnē strādātāju, kas saņem cie­tas
algas, vairāk vai mazāk. Ne­strādātāji
tagad pie lidfika patēriņa
tiek vienīgi tad, Ja var saņemt kā-*
du atbalstu no ārzemēm vai kaut
ko Aopemit no gadījuma uz gadl^
Jumu.
Raksturiļ^ ir stāvoklis a)r Dia^
mottd cigaretēm, ko parakti izsniedz
strādātājiem reizi mēnesī. Eslih^
iifi, pārdodot kahttnei, var saņemt
1-1,20 DM turziņā, bet pērkot, Jā­maksā
1,20—1,40, tātad ar dabisko
tirgoņa uzviju. Augustdorfā vai
Bversburgā tās pašās cigaretes
maksā l,S0-^l,7ā. Amerikāņu ciga­retes
kotējas Eslingenā un i^vābu
Gmindē 2-2,20 DM turziņā, bet
riemēļu nometnēs — 2,30—2,50, Ja
vien ir dabūjamas. Sviesta^ cenas
visur liekas vienādas, tāpat nav Jū­tamas
starpības augļu un salocu ce­nās,
Ipafl importētai mantai.
Citādi ar baiidvielām. Lētākais
degvīns, laikam, britu Joslā, kur ari
gad sakuplojis tādā daudzpusībā
ka nezinātājām grūti , orientēs.
Ķā*i$ir^zitlit8r^i&
i/tm'šm' kās Hi^wtei^^i mm
Exstra Mokku. Nes^ātājis tc^mēr
nb pie <lzērieniem, ne cigaretēm ne­tiek,
jo nosmēķējot dienā 2 vai 3
markas nav Joks pat tam» kas pelna
pāri 200 DM mēnesi. Tāpēc noniet*
nēs blakus ; labākajām cigarešu
markām cieņā arvien vēl «tutenis'*
un bieži vien ari pašaudzētā» ko ta-'
gad no vācu zemniekiem var dabūt
par ļoti lētu maksu. Diemžēl,, to
n,evar teikt par augļiem vai pienu,
ko neviens zemnieks nedos lētāk
par tirgus cenu.
Ar laikiem mainījušies arī gau­me.
Kamēr DP ar maz naudu» bet
lielām slāpēm joprojām tur cieņā
ziemeļos ļergu, bet dienvidos „cvec-ginu",
turīgākie par tā^lām ^ lietām
vairs nemaz neJKrib dzirdēt Bet
I Ar labb un bagāto uzturu, ērtajām
dzīvojamām teķām un priekšzīmīgo
kārtību Vildi^aiftiv*^ \m^»t paT
atpūtas namu, kur izceļotājs bezrū­pīgi
pavada sĶvas pēdējās dttehas
Vācijā. Ja[ kas traucē labsajūtu, tad
tā var būl vienīgi pašu em|grantu
nedļse^lil^tlba un ^kārtības sajūtas
trūkums. Pateicībā par šo paraug-nometni
pienākas tās direktrisei ang-lietei
ffronertei, kas Hitlera laikā
pati dsiudz cietus^: un par šo centru
mēd^ sadt: „Vil<niekena man ir viss,
tā ir^ mana māja, mana ģimene."
Caurbraucēju dzīvošanai te iekār­toti
24 blold ar SOOp gultām. Parasti
novieto istabās pa 4--6 cilvēkus, bet
vieniniekus lielākās telpās. Katru
dienu daxbojaa> (lušas un vannas, un
bērnu mazgāšanai izsniedz vannītes
dzīvokļos. Priekšzīmīga kārtība arī
medicīniskā palīdzība, tikai to bieži
ignorē paši emigranti. Vlļsbiežāk slēpj
bērnu sņ^limSanu, un nesen 13 poli­cistiem"
vajadzēja krietni pūlēties
līdz tie kādu ar skarlatlnu saslimušu
bērnu variSja iedabūt slimnīcā. Gadās
ari, ka vecāki ar slimu bērnu, pirms
ierodas ambulanajs vāģis, pazūd vai­rāk
nekā 100 celtņu lielajā nometnē
vai māte slimā bērna vietā uzrāda
citu,, kas ir vesels.
Parasti mātes jtnēdz . stipri paļāt
slimnīcas, bet par šejieni jāsaka, ka
š. g. 6 mēnešos bijuši tikai 4 bērnu
nāves gadījumi, lai gan nometnei
cauri i z l a ^ 6600 izceļotāju. Tie paši
notikuši vācu slinmicās ān>usē.
Ipātiba šeit ir, kā izceļotājiem šū­šanas,
kurpnieku uc darbnīcu, kā ari
frizētavas pakalppjUmi par brivu. Ie­nākumus
nfolcmd, deju vakariem un
kantihēs Izlieto s^višļ^em pabalstiem
sūmajiem» apbedīšanas gadījumos,
rēķinu segšanai ^ācu amatniekiem,
augļu iepirķšānāt bēr^^
Ir daudzi, kam šeit jāuzkavējas mē­nesi
Vai Ugāk» b ^ darba iespēju no-
;^nrtnSifli»Vi Algotii^rteātļaujspier.
ļjiemt^ \ļļ«»lfiļ ylrh»i5 kurtf^aft^.
stāiŗ^ķg un pagfi#m^ļ^tt?^ft?Kr.6w-ž
pmāiĻ^Toties, ja;:1fcv vajadzīgie, doku-^
menti, var tuipināt saņemt bezdarba
pabalstu. Nauda par uzturu nav Jāiz*^
dod, taēu tā noder citām vajadzībām,
īpaši smēķētājiem.. P.
VES1 UlBS
REDAKCIJAI
LATVUAI ZUDUŠAS VERTIBAS
Daādiu vērtn>as gSJnSas sudumi kaŗt
laiki. Tis Ir neaprēķinSmas — ne Jau ti*
dēl, ka viņas nevaritu aplSst, bet paireh
sējos apstiklos pie dlvim okupidjta
daudil to DpaSnlekl pasadoil^ Imfdam,
fijnfil boji deportito nometnēs « t t Bar»
protams, ari dokumenti» inventira^smk»
sti un ardilvl Ueliko tiesu bfls Imlclaitl.
Tas skar ne tikai atsevUķus Ipainieko»
bet ari uiņemumus» sabiedrības un valsti
iestādes,
1M4. f. rudeni, vieleilem atkipjotlei ne
Latvijas un komunistiem ienikot» frontei'
Josli viss, ko nevarēja paņemt Udii» tika
iznicināts, sadedzinits, usspridsinits, bel
ko varēja paņemt, to iiveda us Vioiju*
No dandiim isvestim vērtibim, iķiet» vie*
na no lielākajām būs kuģi. Visu» k u peW
dēja 01 ddens, savica karavinis un vicu
karakuģa apsardzībi noveda ut Vicijui
peldoSos celtņus, to vidfl Latviju lielāko
(ise t); visus bagafus un bagarprimjusi
ledlauzi Liēplēsi; visus Jflru un ostu vel­koņus;
Rīgas un eitu pilsētu utiksmes
kuģfSus; liellaivas, primjus un pontonvi,
Dandzus no tiem ottis Vllik sabumbo*
Ja, un, karam betdioties, laipns dielii
prieklkara no visas lielīs iekiējo ādeni
flotes palikušas piri tikai daiu vienībai.
Tis laika tecējumi bojitas» isUupItta vai
vienkirSi puzudulas. Jijauti» kas ir al>
bildigs par io Latvijas vērtību boJi ejut
KSpēo neviens nav pacēlis savu balsiT Xo
darījusi LCK k i niāsu augstiki trimdu
instance?
Pēc nesenSm tiņim no Ķlles» abi nogila
muSie kuģi K un Jelgava isceltt» plrīiestt
us kidu vicu kuģu bflvētavu na ittigi
sagriezti gabalos, lai tos nodotu pirkaa»
sēSanai. Vai art 141 Ueti mumi nekas
nebija sakāms un kijpēc?
V. Oli» UbeU
Tā.bija aina par Vildflekenu. Aus­tiņās'bititicējiērti^^^
no­metne
iekārtota Delmenhorstfi un
par tur pavadīto mēnesi tautietis
i t zrmiiiM raksti' '
^ Dzīve šeit tiešām ir gandriz kā el­les
priekštelpā un izsūc cilvēka pēdē­jos
fiziskos un morālos spēkus. Ēša­na
man atgādina laikus, kad 1944. g.
oktobri ^ biju Drēzdenes caurlaides
nomftn4 tikai •niatgartos un ievāri-
Jumrtmr SijalribikŠs kvalitātes. Pus-di^
ās imŗastais ē c ļ i ^ ir kāds sapi-parots
liivSbp^um^ Imm' nav iespē-
Tā kā šeit izceļotājiem nākas pa­likt
vismaz veselu.mēnesi, gaidot uz
jūras transportu, tad tautieši jābridi-vācu
zemnieks pateicl|ļ;s par moštu,.
kas maftsā 20 fen. kausā, un fūiief
ļaino ķiršu šņabi, kas ir lētākais u i f ' j ^ i ^ i i i ^ ^ i ļ ^
stiprākais no vācu degvīniem Svā-bijā.
Svābs dabū „tv8dku''» izdodot
DM 1,50 (8X20 par inoStu un
2X40 par glfiritēm „ķirSa'0, kamēr
„nabaga ārzemniekam" tam pašām
nolūkam nepieciešams 3—5 DM, jo
viņš „švāba surogātus" nevar ciest
Vai tā viegli neaizlaižam ģruti pel*
nito naudu? Un vai šādās reizēs
vairāk nevajadzētu atcerēties tos,
kas nekā nepelna un nespēj pat no­pirkt
lieku augli vai litru piena
bērniem?
Aptauja nometņu kantinēs rāda,
vairāk marku. Kamēr vācu Stein- ka vislielākie apgrozījumi precēm»
hēgeru vai Asbacha konjaku pazīst kas vislētākās: siļķē^Ļ biesgļdēiiam,
Visuf^ vietējo šņabi, piem., Mlnste- margarīnam, viras kauliem vai lo-rē
var dabūt par 5,50 pudelē, ka- pu iekšām» kausē^em liellopu tau^
mēr tāds pats kvantums citas mār­kiem
uti Tos pērk visi, bieži ari
Aizsaules cejā
kas, bet līdzīgas kvalitātes, IPraun- pelnītāji, kad vieglāk palaista sa-
Steinā maksā 6,70, Vispār dzērienu ņemtā alga.
tirgus, tāpat kā tabakas, Vācijā ta- Kur ņem Hdzekļus papUdu uztu­ram
nepelnītāji? Visbiežāk reali­zē
kaut ko no savas trūcīgās mantī-i>
as, ķeŗ gadījuma darbus, veic vis­dažādākos
pakalpojumus: iet strā-
Neistates slimnīcā miris mag. rer. dātāju vietā nometaļ^u norīkojumos,
nat. Teodors Barkovskls, dz. 1909. g. piegādā malku vai sanaglo kādu
18. oktobri Rīgā. B. 1944. g. beidzis kasti, mazgā veļu, šo to pielāpa utt
LU dabaszinātņu fakultāti, pēc kam Mantu realizācija maz dod. To jau
strādājis par asistentu Universitātes rādījuši apraksti par transitnomet-ģeoloģijas
institūtā, bet trimdā Balti- nēm. Bet ja iegūtās 5 markas par
faš universitātē Pinebergl ļapavu pāri vai mēteli labi sadala.
Kopš 1945. g. B. sirga ar plaušu ^ ' ^ ^ P"® sviesta vai vēl labāk
tuberkulozi, tomēr čakli strādāja, līdz ^ margarīna, kilo biezpiena, 20
1948. g. viņu vajadzēja ievietot Hei- ^n kāds pikucis kausētu
ligenhafenas tbc sanatorijā. No še-jienes
viņu nesen pārveda uz Nelštati, Lai paskatāmies vien šodien DP
kur izdarija smagāku operāciju. Tās virtuvēs, ko gatavo vairums saim-sekas
slimības novājinātais ķermeni? ^eču! Vai nebūs tie paši ceptie
vairs nepārcieta. Aizsaules ceļā B 'artupeļi, kartupeļi ar gaļas mērci
ret austrmnu. uanacību izvadīja Ķflē 2. jūlijā, piedaloties artupeļi ar siļķi vai biezpienu, V.C
savas tautas augšāmcel- māc. V. Uventālam, darba biedriem Ja vira vai biezputra?
Nometņu
• ' • . »'• dzīve
Ad« Silde lun paziņām. J.V« l A. Aparjods
ŠVABŪ OMINDES nometnes komitejā
ievēlēts plkV. Un. R. Jēkabsons, plkv. Itn.-
inž. R. Balodis, ģimnāzijas cUrektrise mag.
math. M. Brante, mag. oec. A. Āboliņš,
kaira invalids A. Isaks, kara Invalids J.
Uepkalns, tautskolas pārzinis M. Lam*
bertsr revīzijas komlsijS V, Burvikovs, V.
Upenieks, A. Kalniņš, No komitejas, kas
pretojis Izdartt Jatmas vēlēSanas un at­kāpis,
nav ievēlēts neviens kandidāts. Vē"
iešanās no 580 balsstiesīgiem nometnes ie­dzīvotājiem
piedalījās 74 proc.
NEISTATES nometnes tautiete Svediei-mere
pēc pārieSanas vāc^ saimnieclDā
nokļuvusi neapskaužamā stāvokli. Darba
pārvaldes ārsts atzinif 8. par darba ne­spējīgu,
un kā t^da viņa nevar saņemt
bezdarbnieku sociālo pabalstu, bet vācu
vietējā aizgādības valde atteikusies mak­sāt
pabalstu ari no savas puses, jo prasī­tāja
i r Jaunāka par 55 g. Kamēr birokrā­tiskas
iestādes izkārtos formalitātes, var
paiet ttgflks laiks, bet slimajai bēglei līdz
tam vai nu Jābadojas, vai jālūdz tautiešu
palīdzība.
DV NEAIZSKARAMAJĀ FONDA
JAU 18X)00 DM
Danaavas Vanaga neaisfkaramajam fon
am fOniji ziedoJoSi: DV Neiborgas nod
DM 28, EkSteins «, TJM. darba rota 112,27,
Memingenas latv. kom. 3S0, DV Dilinge
nas nod. 50, DV Sv. Gmindes nod. is,9e,
Bad Kisingenas latvieSl 96, DV Meminge-nas
nod. U,5S, K. Egmanis 11,25 un A.
Rndzāts 2, vai kopā DM 697,52.
DV neaizskaramajā fondi oi 1. JfiUJn
pavisam Ir DM 17,556,84. Daugavas Vanagn
amerikiņn joslas valde izsaka slrsnlgiko
pateicību visiem atsaudgajiem ziedoti*
jiem.
PIECD KUĢU UKTENia
Varbflt a ir Mjanilbs» ka utteka veoi
Jfiras vilku - tilbrtncēju kapteini KiiV-Rozeafeldu,
kas tikai nesen asciUei asi
slimības gultas nn siidis JOniJa sanlē. Lat»
viji Rosenfeldam bija nsticits RI|u |īi
sētas pasaiieŗn knģia K» kas Vieiji iM
pbjits kafSf^Misportte» «a kapiti^ilķUt^K
S^ PdHi fVēkiett iIttimntMs, ^ lōi
gadns kujķis atradies brankianas kirtibi
S» wSJu8o rudeni, kad likvidēti;
Frldridisortas DP nometne ĶHē, tos pa­mests
savam lUtenim, ttpat ki Jelgavt.
Abi paniestiie kii£[«i vēUk tik tila Boir-dlti,
ka ieg^muU ādenf. «
Llbekai osa stāv kidrelsējais bigsn
Rīga. TO vadījis nn tSpat Ugikn laiko ap­sargājis
kapt. Poga, kas tagad Eitini.
PaSreiz bagars vēl ir samēri labi iti-vokll
un remontēts vēl varēta kalpot sa­viem
tieSiem uzdevumiem.
Līdzīgi stāvokli Kapelni pie Slētvtgas
atrodas Latvijas valsts kuiu pirvaldes ze­mes
sūcējs Kurzeme. An ti vaditliam
un vēlākam apsargitijam kapt. J. Orifelm
pēc šejienes latvleia noaaetnes likvidāci­jas
bijis kuģis jipamet nn jMrcelas os
NeiStoti. Hamburgas osti vēl stlv treiali
Rīgas pUsētas pasaSiern kuģis L» ko va^
dlja igaunis kapt £rs.
Par pieminēto kuģu sUvokli on radušos
situācija, kad tos atsacijnšis pieņemt tik­lab
vācu kā ang}n iestādes, norādot, ka
ti ir Latvijas valsto manta, domas "ar
bfit dažādas, bet reis stāvoklis bfitv jā­noskaidro.
J. S n d r i b l ņ š t t f t l t ti
LCK PASKAIDROJUMS KU9U UR&
LCK tOlin pēc nodibināšanās, im, I. li
oktobri publiski aicināja visas apgabill
un nometņu komitejas, iestāžu nn nznē-jnumn
bij. vadītājus nn visus toutietoi
trimdi palīdzēt atrast nn apzinit Latviju
valstij, pašvaldībām, kopdarbības sabit^^.
ribām, sabiedriskim organizicijim nn aa
ņēmumiem piederošo mantn, kai atrodsi
Viciji. Daudzi tautieši axf oasiņoja LCK
uz Vicijn atvestu MbiedrislOs mantu
atraSanis vietas, nn LCK darlļofl Itspl»
jamo, lai mantn pasargitn no iTnldniii^
nas, nesaimnieeisku BoUatoSanu vai &o-bēdzinišanas.
Dandsu vērtību nn doku­mentus
ir paņēmis glabiltai LCK bēglv
dzīves ar<Avs; daudzos gadījumos UJ.
valsts un sabiedrislci ounto ir apsinita
un LCK, juridisku dabu vai citu šķēršļa
dē] nevarēdama to pirņemt lavi piml>
dlšani, eenšu Isiekot iU mantās Ukta*
niffl, lai vajadzību gadijami varēti prs*
sit par to norēķinus, vai cinltn noridlt
vietu, knr il manto meklējama, valper-sonas,
k u stbUdIgu par tis saglabitona.
Dažos gadijnmos LCK ar bij. iestiZn oa
nzņēmmnn amatpersonim un darbinie­kiem
par Latvijas vaUto nn sabiedriskie
mantu pirvaidHann un apsalranlekoSaai
ir bijušas un putiv lielas domstarpībai,
LCK nz noteiktiko pieprasa lai gidlja*
mos, kad valsto vai sabiedriski manto
tiek ekspluatēto, gfitos ieņēmumus nels-lietotn
tikai pēc bij. nsņēmumn darbinie­ku
ieskatiem, bet lai pu to Iziietoians
lemtu Udzi aif trimdu vadība, paniket
ieņēmumu izlietošana atbilstoši V.iai
trimdu kopību Iniereiēm.
Art augstāk minētoe IntģasLCK avlal*
dgi apdnijnsi nn aticārtbti mēģln||ii
tos pārņemt savi pirvaldCHani. BaglfS
Rīga sargiem LCK pat vairikns
maksija atUdtno par knģa āpisrgHiai*
Kad noskaidrojis, ka LCK k i trimdu ef*
ganizicija JnrIdUku dabu šķēršļa 4
kuģu pSrvaldOann nevar pirņemt, ti aj-kavējoties
griezis ar rakstn jj^e tfl^nlftf:
bu Londonā, lai ti, ki Latviju viļrtp
1
pUnvaru torētāja, vai nn pilnvaro LČKi
vai art leeel kidn eltn pilnvarnieka, W
rOpētof par knģn nsrandsibn on sagliw-šantt
« Udz fim LCK šidn pUnvarojatt*
nav saņēmusi, bet tis pēdēji latti fttkĶ
toti Intervencija kuģn Ueti vien <fl ^
tās iestidēs, par noMln, paUknsi bei n-zniatient
L a t v i e š n c e n t r ā li
komiteja, Angsbofli
Latvi*
II
2»
tdct: JiM
nudijtt lai
mirsiei...**
Maiji K
latvieSu
dē par
dru TtaM
ninu I p ļ
kasieri
. ' -••cm
<Htvl
«Mi
Jistvedls
^ ^ ^ ^
8AI NAI«