1946-04-06-03 |
Previous | 3 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Padomju-ameriķaņu... (Turpinājums no 1. lappuses) Nafta - iemesls Irānas ūdeņu saduļķošanai Irānas delegāta Huseīna Alas pazi-rsaa- dv^ au«. 0' ' ^g o^dl ļa us. BDpe ite, ra~kId Aoa , ciutun tpaasr vjtē.o , pn a.i veL\1- ^alNjoA:o^K^jcu:i:m „, ;s;k ,a V ivKe Prn ioe^tv oi" j aN i•āz ct,i ejTiu k, u- sDi rovšēīVlbē a.š an^o s šy aub1u , k1 a pati kI ar' a l1a i•k) a-, un pac ar g- e- n^o,fd.i, bināt • r,a domij^a s-^I.r ān. as k^o^pl ^ē^ Ju" nera-1i a G/- rova (/Grr-o ves\)' 'un triju ang-Ln^a„t tasi- sa. biedrīb,u , app«s>t ipFr^i^nia^ ja» tL^ounuduou-liski runājošo Sabiedroto izlūkošanas V L ? ^ ' ' - T^"^"" Pārhecību, dienesta vislabākiem centieniem nJ^^^^^^^^^ pēc naftas, bijis iespējams saglabāt šo militāro ietekmējušas šis noslēpumu. Kādas^tacļ ir izredzes to J^^jj ^'^'^^ ^''^^ "^^^^^^ ^'^^^^ P^" saglabāt miera laikā, kad neatkarīgi p ! ' j , . , , • , . no vi•s ā-dji-e m k1 ongresa l1i.k1u mdto šVa nI as L Ijfa ndrīz visi ppvo. lilutiasjkviiec unuovvcērruoitdā ji veidiem zinātnieku un teehniku kont- f K "T'^l'^' role neizbēgami jāpavājina? ' ^'''^IT Z ^f^''^' , Savienoto Valstu attiecību pasliktina- Kanādas atklājumi ne tikai neap- šanos var izskaidrot arī ar citiem stiprina to. ka ģenerāla Grova domā- apsvērumiem, piemēram, ar atombum-šana būtu pareiza, bet rāda, ka vina bas noslēpuma neizpaušanu Padomju filozofija ir pavisam nepielietojama. Savienībai, Tā bija nepielietojama pat tad, kad Krievijas mazinošās naftas produk-viAam bija nesalīdzināmi vairāk va- cija un tai pat laikā anglu-amerikānu ras, nekā viiiš kādreiz var cerēt iegūt faktiskais monopols Vidējo austjumu no jauna. Mēs uzskatījām, ka generā- naftas laukos radījis, domājams, krie- Km Grovam šis noslēpums ir jāsargā, vu interesi par Ziemelirānu un izsau-un viņš to nav darījis. Tas ir tas, ko cis notikumu virkni, kuras kulminā-pierāda Kanādas gadījums. | cija bija Irānas apellējums pie Vienotām Nācijām. Tāpēc tas pierāda ari to, ka mumsļ Padomju Savienība, domājams, vē-nav nekādu cerību uz diošlbu, mēgi- Krievijai draudzīgu Irānas valdību not šo noslēpumu tnonopolizēt. Tad sagatavošanās soli tai līdz šim lieg-paliek tikai divas reālas alternatīvas. līdzdalības iegūšanai Vidējo Viena no tām ir atombumbas pielieto-1 austrumu naftas bagātībā, šana, nevis tikai tās glabāšana, un pie- Savienoto Valstu petrolejas lietpratēji » Harolds Alks (Ickes) pagājušā gadā brīdināja amerikāņu ārlietu ministriju: ,,Naf tas imperijaK kapitāls solo uz Vidējiem, austrumiem." Izteikti ierosinājumi, lai Vienotās Nācijas rada starptautisku petrolejas komisijUj kas pārņemtu un izmantotu naftas laukus, būdama vienīgā konce-sionāre, kas bezpartejiski izvērtē pieprasījumus un sadala piešķīrumus. Krievijas naftas produktivitātes samazināšanās ir salīdzināma ar tādu pat stāvokli Savienotās Valstis. Priekš kara Krievijas gada produkcija sasniedza 30.0(}0.000 to, bet naftas iegūf^anas daudzums turpina krist, kamēr Vidējos austrumos tas ceļas Krievijas iegūtās naftas daudzumu pagājušā gadā novērtē dz 25.000.000 to, saniazinā-šanās par 5.000.000 to. Šāds stāvoklis ir sevišķi nopietns tani zinā, ja ievēro, ka Krievija patērējusi pēdējo pilīti no savas priekš- .kara produkcijas un tagad tai steidzami nepiecie8ams uzturēt naftas nemitīgu pieplūdumu, lai apmierinātu sava milzīgā rūpniecības atjaunošanas jaunā piečgadu plāna vajadzības. Krievijas naftas bada draudi iz-skaidrojami ar tās gsJveno naftas avotu produkcijas krišanu Baku apgabalā un ar to, ka vācieši iznīcinājuši Mai-kopas un Groznijas iekārtas. Cilvēku un materiālu trūkums aizkavējuši jaunu naftas, lauku meklēšanu un urbumus. Krievijas ieguvumus no Polijas naftas laukiem un no Igaunijas degak-mena slānekļiem līdz ar reparācijāņi, kuras tā naftas veidā cer saņemt no Austrijas, Ungārijas un Rumānijas, novērtē uz 7.000.000 to. To uzskata par nepietiekamu Krievijas iekšzemes vajadzību apmierināšanai un sarkanās armijas uzturēšanai. Pēc Aika domiām, amerikāņu naftas laukus Sabiedroto kara pieprasījumi 1944. g. „izsūknējuši gandrīz sausus," un Savienotām Valstīm tagad paliek nafta vairs tikai 14 gadiem. Amerika tomēr ieguvusi drošas pozīcijas Vidē? jos austrumos. Tai pieder koncesijas, kas ASV nodrošina 100 proc. no visām naftas rezervēm Šaudi-Arābi jā un Bāreinā, 50 proc; no rezervēm Ru-vaitā un 25 proc. Irākā. The Stars and Stripes lietošana jau pirms tā brīža, kad to kā skaidrs, pēc militārās zinātnes, dabūs krievi. Otra - atombumbas ka, jo lielāka ir zeme, jo mazāk tā kontrole vienošanās ceļā. Izsakot toLavainojama „zibeiikafā.* Nekāda bi^tāli, bez izpušķošanas un patiesi- atomiska bombardēšana nevar iznī-gi, mums loti tuvā nākotnē vai nu Lināt sarkano'armiju; tā var iznīcināt jāizcīna preventīvs karš vai ari jāiz- tikai tās apgādes rūpnieciskos lidzek-ikifas par to, ka mēs sniegsimies pāri ļus. Krievu aizsardzība pret atomisko dzelzs priekškaram pēc militāras vie- uzbrukumu tāpēc ir nepārprotama: nošanās ar krieviem^ Ja mēs neiz- tas nozīmē to. ka tie pārvarēs konti-cīnām preventīvu ļcaru un j% mēs ne-Lentālo.Eiropu ar kājniekiem un iz-panākam vienošanos, tad galu galā Licinās mūs nomest atombumbas uz mums būs jāizcīi|a iznīcināšanas kafš, PoHju.Cechoslovakiju, Austriju, Šveici, kas būs tikpat neizšķirīgs, cik tas ir Franciju, Beļģiju, Holandi un Zvie-šausmīgs. driju. Jo vairāk mēs draudēsim izni- Tā kā cels,, pa kuru trīs valdības eināt krievu lielpilsētas, jo drošāk būs tagad klupdamas dodas uz priekšu, ir tas, ka krievu aizsardzība izies uz notas, kas beigās vedīs uz karu, tad tām oietināšanos Eiropas lielpilsētās^ kuras jāpārāomā šī kara raksturs, pirms tās mēs nevarētu iznīcināt bez simttūks-turpina klupt tālāk. Krieviem jāiz- tošu mūsu pašu draugu apslepkavo-prot, ka mēs varam bloķēt vi/ius un ^anas. ka nies no gaisa varam iznīcināt viiiu | ^^^> ^'"^ P^^^^^ Anglija? No visām lielvalstīnv pasaulē Anglija ir vis-ievainojanrākā pret, atombunibu: Tā ir ideāls mērķis. ^ ' Kur tas viss noved? Tas noved pie rūpnieciskās/ produkcijas galvenos centrus. Vini nevar-padarlt sevi neievainojamus pret tālsniedzamības bumbvežiem, kas | ved atombumbu. Nekādu aizsardzību tiem nedos itin viī.ss ss, k1o vi—ni var i•z darī-tX ITr ā- na-, Tmu rcija negrozīga atzi-n umia , \k.at o- biek^t^i viiz- . . . . . pētot mi itaras drošības problēmu, vai Mandžurijā. mēs neredzam citas reālas izejas kā No otras puses, ,ne mazāk svarīgi ļ tikai politisku vienošanos, ir aptvert mums pašiem, ka atombumba nevar garantēt uzvaru un ka tā pat nevar solīt luzvaru. Ir vairāk New York Herald Tribune,Eu-ropean Edition, Paris, Mareh 24, 1946 Pārbaudījuini skolās Jau Latvijas laikā normālos apstākļos vairākkārt apspriests jautājums, vai pārbaudījumi skolās nepieciešami resp. lietderīgi? Vai vērtības, ko dod pārbaudījumi, atsver nereti nopietnos veselības traucējumus un organisma piepūli, ko pārbaudījumi prasa no skolēniem? — Esmu strādājis gan par skolu ārstu, gan par higiēnas skolotāju un aptuveni pārzinu šo jautājumu kā no medicīniska, tā no paidagogiskā viedokļa. Latvijas laikā resp. n o r mai o s a p s t ā k 1 08 esmu bijis pārbaudījumu piekritēju pusē un argumentēju savu nostāju apmēram šādi: ja kāds grib dzīvē kaut ko sasniegt, tad viriam arī jābūt spējīgam izturēt, jāprot un jābūt spējīgam pastāvēt savā grūtā lietā. Tas, ka pārbaudījumi nepieciešami, lai skolēni atkārtotu mācības gadā iegūtās zināšanas un lai skolotāji iegūtu novērtējumu par šīm zināšanām, mani sevišķi nepārliecināja, jo tas, ko skolēni „iekal" uz pārbaudījumiem, parasti ātri aizmirstas. Ārstēdams dažu labu skolēnu savā nometnē- un vērodams cik lielas, dažkārt jau gluži ārkārtīgas grūtības em i g r a c i j a s a p s t ā k ļ o s jāpārvar jauniešiem, lai godam pastāvētu pārbaudījumos, nevaru atturēties no konstatējuma, ka šogad — nepielūdzamo izņēmuma apstākļu dēl — pārbaudījumiem nebūtu jānotiek. Tas nenozīmētu ne paviršību, ne mīkst-Čaulību vai izlaidību. Ja mēs,, pieaugušie, tagad tik bieži un dibināti sakām, ka to un to trimdas apstākļos nav iespējams izpildīt vai sasniegt, tad ta5u tādas pašas tiesības jāatzīst arī bērniem. Mēs labi ziiiām, ka* lielākā vinu dala visu ziemu ir pavadījusi nepietiekami kurinātās un tādēļ arī nepietiekami vēdinātās kopmītņu teipās, ka daudzi viiii veic savus uzdevumus trokšņainā vidē, nemaz nerunājot par' mācības līdzekļu trūkumu un vienpusīgo uzturu. Tāpat zinām, ka taisni tagad barībā sāk spilgti pat bīstamā formā izpausties īsto bioloģisko tiniku un vitamīnu trūkums. Zinām arī, ka pēdējais visjū-tamāk skar tieši nervu sistēmu, uz kuras gulstas viss pārbaudījumu smagums. Zinām arī, ka jau vistuvākais laiks mums var nest jaunu vēl smagāku krizi. Vai tad drīkstam apzinīgi tā darīt, lai mūsu bērniem cīna ar šo krizi būtu jāsāk novārgušiem un pār-pū lēti em, k ā du s tos p adarl s „ kal ^ an a" kopmītņu gaisā? Mazasinība neu-rastenija un bīstami samazināta pre-Čikāgas bīskaps Šels Mincnenē Amerikas Savienoto Valstu prezidents Truniens, sekodams notikumiem Eiropā, ^ uzaicinājis Čikāgas bīskapu Selu (Sheil) apmeklēt Vāciju un Poliju un iepazīties tur ar reliģiskās dzīves stāvokli, īpašu vērību veltot jaunatnei. Bīskaps Šels jau ieradies Eiropā un neseiv apmeklēja Minchemi Pašlaik virtš devies uz Romu ar ainojumu pie pāvesta. Bīskaps Scils par jaunatnes vadītā- , ju Amerikā darbojas jau 15 gadu* l Vina nodibinātā Amerikas jaunatnes savienība „Gatholic Youth Grganisa-tion" (GYO)' attīstījusi loti plašu un daudzpusīgu darbību, palīdzot jauniem cilvēkiem veidot un kopt savu dvēseles dztvi. Sim nolūkam kalpo gan draudzes! gan arī īpašas iestādes, bērnu dārzi, atpūtas nami, amatu mā- , ceklu un jaunu strādnieku mājas un skolas, kas dikfboj^s garīdznieku vadībā. Sajās audzināšanas iestādēs pielieto vismodernākos paidagogijas paņēmienus un jaunlaiku technikaa sasniegumus. Organizācijas vasarag , nometnēs, pien|ēram, iekārtotas lido- ' tāju apmācības ar saviem lidlaukiem un vajadzīgām lidmašīnu darbnīcām* Bīskapu Šelu uzskata par vienu no ievērojamākiem jaunatnes audzinātājiem Amerikai Laikrakstā „Chikago American" par vitiu izteiktas šāda» domas:„Musu pilsētā ir vīrs, kas nerimtīgi rūpējas par bezpajumtniekiem un trūkumcietējiem, un tas ir bīskaps «els. Viņš ir reizē cīnītājs Un cilvēks ar atsaucīgu sirdi, ar visu aptvērēju izpratni, žēlsirdīgs un labs. Tas ir vīrs. kas jaunekļus no samaitātības vada uz kārtīgu darbu un vīrišķīgu dzīvi." J. R. tošanās patalogiskiem insultiem jau tagad skolēnos izpaužas acīmredzamā un rokām taustāmā formā. „Kalšana'! šīs bīstamās parādības vēl padziļinās un gala rezultātā var novest pie tā, ka dažs skolēns krizē saļims ja\i pašā sākumā. Skolas darbu kārtība un skolas darbu disciplīna ir giļin pirmās nepieciešamības lietas, bet pašreizējos apstākļos skolēnu iveseiība jāsaudzē vairāk kā jebkād un^ man šķiet, jāstāda augstāk par visu pārējo. T^dēl cerēsim» ka LCK izglītības nozare vēl pārlems pārbaudījumu jautājumu un izņēmuma apstākļu dēl tos šogad atcels. Vis^ maz pārbaudījumi būtii reducējami un mīkstināmi vissajūtamākā veidā, — Dr. J. Knpstenbergs, DP Center, „Aufbauschule**ļ Amberg, Bay. (13a). ,,Publika sakustas, kad zālē ieved 7 vācu augstāko firsnieku formās tērptos apsūdzētos. I Pirmais iet Je-kelns., Drukns, plecos ievilktu galvu, stūrainu slepkavas seju; viņš zvēri-gām acīm caur pieri skatās zālē, it kā izjūtot naida elpu, kas dveš viņam pretim. Aiz viiia — Rīgas postītājs, ģenerālleitnants Rufs, neliela auguma, ar notvertajS peles izteiksmi sejā. Tad kalsnais Bekings, Igaunijas bende, „SA" augstākās vadības brūnajā formā, Daugavpils komandants Kipers ar saviebtu sadista seju, deģenerētais' barons ion Montenons — slepkava ar franču uzvārdu; sirmais, labsirdīgu tēvoci tēlojošais Verters un beidzot — ģenerālmajors Pāvels ar bezspēcīgā naidā sastingušu seju. Apsūdzētie ieņem vietas iežogojumā. Blakus tam ar uzspraustiem durkļiem nostājas sardze. Tribunāla priekšsēdis pēc kārtas izsauc apsūdzētos", tā „Cina'* 27. un 29. janvāra num u r ā apraksta vācu ģenerāhi tiesāšanu' Baltijas kaf'a apgabala kara tri: bunālā Rīgā. Prāva notikusi krievu uņ vācu valodā. Visiem apsūdzētiem, kā jau ziņots, piespiests nāves ^sods pakarot. Apsūdzības raksts Cīņā" aiziiem 6 lapas pu§es un sastādīts pēc „valsts ārkārtējas komisijas" datiem. Tajā, starp citu, teikts, ka apsūdzētie, pildldami-Hitlera un Himm- • Iera pavēles, gribējuši iznīcināt Baltijas tautas. Latvijas robežās vien vā-ou okupanti iznīcinājuši 600.000 mierīgu padomju pilsoriu un karagūstek- Au. Cilvēki masveidīgi iznīcināti Salaspils, Mežaparka, Strazdumuižas, Bišumuižas, Mllgŗāvja, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas koncentrācijas nometnēs, cietumos un geto. Masu a5)8aušanas notikušas Biķernieku, Rumbulas un Dreiljnu mežā, Pogu-fenkā, Daugavpils dzelzceļnieku dār-sā «. c. Latvijā vācieši sagrāvuši yO.O00 cetou, to, skaitā 5700 rūpnīcu ēku, 53 alektr. stacijas, 183 slimnīcas, poliklīnikas un ambulanču ēkas, 922 skolu ēkas, 41 bērnu namu, 15 muzeju, 182 baznīcas un lūgšanas namus. Bez fabriku iekārtām, aizvests vairāk hekā ' 800.000 liellopu, vairāk nekā 100.000 zirgu, ap miljonu aitu, cūku un I kazu un desmiti tūkstoši lauksaimniecības mašīnu. Iznīcināts ap pusmiljonu auglukoku. Sagrautas Rīgas, Liepājas, Daugavpils un Valmieras pilsētas. Pilnīgi iznīcināta Rēzekne un Jelgava. Visvairāk apvainojumi pret vācu okupācijas policijas ģenerāli Jekelnu. Uzskaitīti daži pazīstami Gestapo upuri: lietuviešu rakstnieks; Bifikis („Jaunaudzes" autors), latvieši — augstākās padomes deputāts Lieknis un Strupovii5s, māksi. Eižens, drāmatikis Lukss, aktieris Pe-rovs, žīdu vēsturnieks Dubnovs, inž. Hote u. c. Jekelns atzinies, ka metropolītu Sergeju noslepkavojuši „SD" un „Gestapo" darbinieki. Aiz politiskiem motīviem Latvi jā arestēti apmēram 20.000 cilvēku, koncentrācijas 'nometnēs ieslodzītie visādi mocīti un masveidīgi nonāvēti, pielietojot arī tā saucamos gāzu automobiļus. Rīgas rajonā atvērtas 58 masu kapenes, kur līķu daudzums.aplēsts uz 300.000. Latvijā iznīcināts ap 40.000 bērnu. Tāpat iznīcināts milzums kai^agūstek-nu. Jekelns arī atzinies, ka iznīcināti vairāk nekā 200.000 žīdu, kas Latvijā ievesti arī no Polijas, Austrijas un Čechoslovakijas. Tāpat iznīcināti čigāni un psīchiatrisko slimnīcu iemītnieki. Jekelna vadītā policija piedalījusies iedzīvotāju masveidu-aizdzīšanā uz Vāciju. Bēgdams no Rīgas, Jekelns vairākos automobiļos izvedis dažādas salaupītas vērtības. — Apsūdzētais Rufs bijis Rīgas un vēlāk Ventspils komandants ua vadījis strādnieku ķeršanu nocietinājumu darbiem. Bij.' sociālā departamenta dir. Lācis apliecinājis, ka pēc Rufa pavēles aizvesti zīdaini un bērni no Majoru un Rīgas bērnu namieai. Pēc Rufa rīkojuma evakuētas fabrikas un vācu sapiefi uzspridzinājuši dažādas ierīces un namusi — Montetons bijis Liepājas cietokšiia komandants. Viņš aizdzinis uz Vāciju 22.000 civiliedzīvotāju. Pēc-viifia pavēles apšauti cilvēki un sagatavoti uzspridzināšanai 28 Liepājas objekti, bet nepagūts to izdarīt. — Verters vadījis iedzīvotāju aizdzīšanu uz Vāciju no Ziemelvidze-mes, kur pēc vina pavēles uzspridzināti arī svarīgi objekti. Pēc vina pa^ vēl6s uz Vāciju aizdzīti arī Slokas iedzīvotāji, uzspridzināta Rīgas osta un nodedzināta Slokas papīrfabrika. — Pēc Pāvela rīkojumiem kafagū-steki^ i badā mērdēti un apšauti milzīgos apmēros. Kipers organizējis spri-dzinājumuiS Daugavpilī un Saldū un šausmīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. — Bekings darbojies Igaunijā un personīgi piedalījies Pečoru klo-stefa izlaupīšanā. — Tiesas sēdē, kurā piedalījušies ari daudz skatītāju, Jekelns. pēc „Clīks" atreferējuma, brīžiem negribot, brīžiem pārspīlēti tekoši -sniedzis paskaidrojumus. Sazvērnieku partijas loceklis vifiš bijis no 1929. gada. ,.Es biju bez darba, Hitlers solīja darbu un maizi, es vi-ikm noticēju." ViAš ir bagāta fabrikanta dēls, 100 ha lielas muižas īpašnieks. 1941. gadā ierodoties Rīgā par „SS" un policijas priekšnieku ,,Ost-landē", Himmlers tam devis norādījumus Igaunijā. Latvijā un Lietuvā, kā senās, vācu kolonizācijas zemēs, lielāko dalu iedzīvotāju iszūtīt un iznīcināt. Jekelns paskaidrojis, ka bijis nolūks tuvākā kikā šajās zemēs vācu valodu padarīt par valsts valodu. Viņš noskaitījis visas koncentrācijas nometnes Baltijas zemēs un apgalvo- Jis, ka, pēc vina domām. tās bijuŠas tikai ..filtrācijas vietas." — „Es domāju, ka katru dienumēs apcietinājām ne mazāk kā 20 latviešu, tikpat daudz lietuviešu un 10 igauņu." Cik cilvēku iznīcināts vina rīcības kikā,. to vifiš nezinot, esot piemirsis; Jautāts par čigānu tautībai padomju pikonu ia-nīcināšanas motīviem, vii^š atbildējis: ,,Tādēl, ka tie bija elements, kuru mēs nevarējām izmantot darbam un vispār tie bija par nastu." Par psī-chiski slimajiem: ,,Slimie bija lieka nasta Vācijas valstī." Jekelns atzinies, ka triju dienu laikā 3 reizes pats bijis klāt pie žīdu masveidīgas iznīcināšanas, lai rādītu personīgu piemēru saviem apakšniekiem. Himmlers viham ieteicis mēģinājumus ar „nā-ves niašīņām" — automobiļiem, ku-fos cilvēkus nosmiacē ar motora gāzēm. Salaspilī strādājušas 3 tādas mašīnās. Jekelns arī apliecinājis, ka Ro-zenbergam personīgi nosūtītas vēsturiskas vērtības, bagāti bibliotēku fondi un sudrablietas no Rīgas un Tartu. Vēlāk pēc šīm vērtībām kā^ rojis arī Himmlers. — Prāvas laikā Rīgas fabrikās notikuši mīti/ii, kuros apsūdzētiem pieprasīts nāves sods pakarot; SJapulces rīkotas arī pa pilsētas rajoniem. Arī rakstnieki Jānis Sudrabkalns' Anna! Sakse un citi ar rakstiem presē izteiku^ sabiedrisko domu. „Cīna" Rīgā Baltijas uiniversitātē Hamburgā visu fakultāšu studentiem ir obligāta fiziskā audzināšana. Tās vadītājs Jānis Dālinš par instruktori pieaicinājis vingrošanas meistari Klaudiju Sprūdi- JuchnēviČLi. Studentu vidū hr ari vairāki sportisti — izcilais bokseris Drei-fogels u. c. — Bīdingenā, apm. 20 km no Hiinavas, kur nesen nodibināta Jauna latviešu nometne, loti iz-devigi apstākli sporta nodarbēm. Sportistu rīcībā skaista zāk, kbs lau-kumfi un peldbaseinĻ Tautieši Bīdingenā jau noorganizējuši baēketbola vienību. No pazīstamākiem spēlētājiem še ir Bachmanis (Daugavieši) un Bensons (Amatieris). — Lībenburga, HarcaskalnoB marta vidū notika slēpošanas seicīkstes, kas latviešu sarīkojumā aizvadītajā «emā bija ptf* mās un reizē arī pēdējās. 3 km distancē uzvarēja Ķīles LJKS sportists Reinis Upe, veicot ceļu 17:30,0 min. — Lībekas basketbolisti sacentās soda metienu turnīrā. Uzvarēja Jānis Ze-bclinš, kas iļo 30 metieniem realizēja 22, bet 2. un 3. v. dalīja Alfonss Justs un Kārlis Sleicars (20) — Lau-ingetias latviešu nometnē pie Dona-vas viesojas Dillingenas lietuviešu basketbolisti, volejbolisti un galda tenniaisti. Visās sacensībās uzvarēja viesi, jo Lauingenā piedzīvojušu sportistu maz, bet jaunās paaudzes spēlētāji lietuviešiem līdzvērtīgi pretinieki būs tikai pēc ilgāka darba. — „Latvju Zinas" Stokholmā ,5i6o, ka mūsu sportistu galvenie sāncen^ Zviedrijā ir igauni. StokfaolnM» LJKS basketbolisti Gēteborgā ar 37:30 (13:20) uzvarēja igau/ius,. kuru sastāvā bija arī valsts vienības bij. spēlētāji Ārens/Jurups un Hermans. Mūsu izlases labā Smits guva 14 p.. Klaišis 8, GHnbergs 6, Caune 4, Re-n esi acis 3 un Ritums 2. Emigrācijai dzīvē Zviedrijā samērā labi iekārtojušies^ vairāki tepnisisti. Frna V i t ok strādā aptiekā, bet ļRutkis nodarbināts kādā fabriļcā apm. 120 km no Stokholmas. Vislabākie apstākli ir Igaunijas meistarei Nemmikai. Vina strādā Vienā no jĒielākajiem Stokholmas tennisa klubiem. — .,Latvju Vārds" Stokholmā ziho, ka Rīgas^ meistarsaclkstēsl ātrslidošanā 10. febr. bijis 21 dalībnieks. Sliktos laika uii, iedus apstājos uzvarējis Pēterfe Strods. V i i e g u v i s 1. vietu 3 slido-jumos un vienīgi 5000 m distancē vajadzējis aļMnieriiiāties ar 2. vietu. Stroda rezultāti: 500 ra - 46,9; L500 m - 2:29,9; 3000 m - 5:4^,4 un 5000 m - 10:K0 xošm. Sinioni klasē ne-pārep** 8 paiioB vecmeistars Alberta Rumba, kas ātriHdošanaa sacīkstē» piedalās jau 34. g ^ l i Rumba skrēja 500 m 5i5 sekundēs. B klasē I. i«c4nī)k )elga\ļiie^« Silķ«, bet jaunai nes uav^iis Bftreoovskis.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 6, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-04-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460406 |
Description
Title | 1946-04-06-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Padomju-ameriķaņu... (Turpinājums no 1. lappuses) Nafta - iemesls Irānas ūdeņu saduļķošanai Irānas delegāta Huseīna Alas pazi-rsaa- dv^ au«. 0' ' ^g o^dl ļa us. BDpe ite, ra~kId Aoa , ciutun tpaasr vjtē.o , pn a.i veL\1- ^alNjoA:o^K^jcu:i:m „, ;s;k ,a V ivKe Prn ioe^tv oi" j aN i•āz ct,i ejTiu k, u- sDi rovšēīVlbē a.š an^o s šy aub1u , k1 a pati kI ar' a l1a i•k) a-, un pac ar g- e- n^o,fd.i, bināt • r,a domij^a s-^I.r ān. as k^o^pl ^ē^ Ju" nera-1i a G/- rova (/Grr-o ves\)' 'un triju ang-Ln^a„t tasi- sa. biedrīb,u , app«s>t ipFr^i^nia^ ja» tL^ounuduou-liski runājošo Sabiedroto izlūkošanas V L ? ^ ' ' - T^"^"" Pārhecību, dienesta vislabākiem centieniem nJ^^^^^^^^^ pēc naftas, bijis iespējams saglabāt šo militāro ietekmējušas šis noslēpumu. Kādas^tacļ ir izredzes to J^^jj ^'^'^^ ^''^^ "^^^^^^ ^'^^^^ P^" saglabāt miera laikā, kad neatkarīgi p ! ' j , . , , • , . no vi•s ā-dji-e m k1 ongresa l1i.k1u mdto šVa nI as L Ijfa ndrīz visi ppvo. lilutiasjkviiec unuovvcērruoitdā ji veidiem zinātnieku un teehniku kont- f K "T'^l'^' role neizbēgami jāpavājina? ' ^'''^IT Z ^f^''^' , Savienoto Valstu attiecību pasliktina- Kanādas atklājumi ne tikai neap- šanos var izskaidrot arī ar citiem stiprina to. ka ģenerāla Grova domā- apsvērumiem, piemēram, ar atombum-šana būtu pareiza, bet rāda, ka vina bas noslēpuma neizpaušanu Padomju filozofija ir pavisam nepielietojama. Savienībai, Tā bija nepielietojama pat tad, kad Krievijas mazinošās naftas produk-viAam bija nesalīdzināmi vairāk va- cija un tai pat laikā anglu-amerikānu ras, nekā viiiš kādreiz var cerēt iegūt faktiskais monopols Vidējo austjumu no jauna. Mēs uzskatījām, ka generā- naftas laukos radījis, domājams, krie- Km Grovam šis noslēpums ir jāsargā, vu interesi par Ziemelirānu un izsau-un viņš to nav darījis. Tas ir tas, ko cis notikumu virkni, kuras kulminā-pierāda Kanādas gadījums. | cija bija Irānas apellējums pie Vienotām Nācijām. Tāpēc tas pierāda ari to, ka mumsļ Padomju Savienība, domājams, vē-nav nekādu cerību uz diošlbu, mēgi- Krievijai draudzīgu Irānas valdību not šo noslēpumu tnonopolizēt. Tad sagatavošanās soli tai līdz šim lieg-paliek tikai divas reālas alternatīvas. līdzdalības iegūšanai Vidējo Viena no tām ir atombumbas pielieto-1 austrumu naftas bagātībā, šana, nevis tikai tās glabāšana, un pie- Savienoto Valstu petrolejas lietpratēji » Harolds Alks (Ickes) pagājušā gadā brīdināja amerikāņu ārlietu ministriju: ,,Naf tas imperijaK kapitāls solo uz Vidējiem, austrumiem." Izteikti ierosinājumi, lai Vienotās Nācijas rada starptautisku petrolejas komisijUj kas pārņemtu un izmantotu naftas laukus, būdama vienīgā konce-sionāre, kas bezpartejiski izvērtē pieprasījumus un sadala piešķīrumus. Krievijas naftas produktivitātes samazināšanās ir salīdzināma ar tādu pat stāvokli Savienotās Valstis. Priekš kara Krievijas gada produkcija sasniedza 30.0(}0.000 to, bet naftas iegūf^anas daudzums turpina krist, kamēr Vidējos austrumos tas ceļas Krievijas iegūtās naftas daudzumu pagājušā gadā novērtē dz 25.000.000 to, saniazinā-šanās par 5.000.000 to. Šāds stāvoklis ir sevišķi nopietns tani zinā, ja ievēro, ka Krievija patērējusi pēdējo pilīti no savas priekš- .kara produkcijas un tagad tai steidzami nepiecie8ams uzturēt naftas nemitīgu pieplūdumu, lai apmierinātu sava milzīgā rūpniecības atjaunošanas jaunā piečgadu plāna vajadzības. Krievijas naftas bada draudi iz-skaidrojami ar tās gsJveno naftas avotu produkcijas krišanu Baku apgabalā un ar to, ka vācieši iznīcinājuši Mai-kopas un Groznijas iekārtas. Cilvēku un materiālu trūkums aizkavējuši jaunu naftas, lauku meklēšanu un urbumus. Krievijas ieguvumus no Polijas naftas laukiem un no Igaunijas degak-mena slānekļiem līdz ar reparācijāņi, kuras tā naftas veidā cer saņemt no Austrijas, Ungārijas un Rumānijas, novērtē uz 7.000.000 to. To uzskata par nepietiekamu Krievijas iekšzemes vajadzību apmierināšanai un sarkanās armijas uzturēšanai. Pēc Aika domiām, amerikāņu naftas laukus Sabiedroto kara pieprasījumi 1944. g. „izsūknējuši gandrīz sausus," un Savienotām Valstīm tagad paliek nafta vairs tikai 14 gadiem. Amerika tomēr ieguvusi drošas pozīcijas Vidē? jos austrumos. Tai pieder koncesijas, kas ASV nodrošina 100 proc. no visām naftas rezervēm Šaudi-Arābi jā un Bāreinā, 50 proc; no rezervēm Ru-vaitā un 25 proc. Irākā. The Stars and Stripes lietošana jau pirms tā brīža, kad to kā skaidrs, pēc militārās zinātnes, dabūs krievi. Otra - atombumbas ka, jo lielāka ir zeme, jo mazāk tā kontrole vienošanās ceļā. Izsakot toLavainojama „zibeiikafā.* Nekāda bi^tāli, bez izpušķošanas un patiesi- atomiska bombardēšana nevar iznī-gi, mums loti tuvā nākotnē vai nu Lināt sarkano'armiju; tā var iznīcināt jāizcīna preventīvs karš vai ari jāiz- tikai tās apgādes rūpnieciskos lidzek-ikifas par to, ka mēs sniegsimies pāri ļus. Krievu aizsardzība pret atomisko dzelzs priekškaram pēc militāras vie- uzbrukumu tāpēc ir nepārprotama: nošanās ar krieviem^ Ja mēs neiz- tas nozīmē to. ka tie pārvarēs konti-cīnām preventīvu ļcaru un j% mēs ne-Lentālo.Eiropu ar kājniekiem un iz-panākam vienošanos, tad galu galā Licinās mūs nomest atombumbas uz mums būs jāizcīi|a iznīcināšanas kafš, PoHju.Cechoslovakiju, Austriju, Šveici, kas būs tikpat neizšķirīgs, cik tas ir Franciju, Beļģiju, Holandi un Zvie-šausmīgs. driju. Jo vairāk mēs draudēsim izni- Tā kā cels,, pa kuru trīs valdības eināt krievu lielpilsētas, jo drošāk būs tagad klupdamas dodas uz priekšu, ir tas, ka krievu aizsardzība izies uz notas, kas beigās vedīs uz karu, tad tām oietināšanos Eiropas lielpilsētās^ kuras jāpārāomā šī kara raksturs, pirms tās mēs nevarētu iznīcināt bez simttūks-turpina klupt tālāk. Krieviem jāiz- tošu mūsu pašu draugu apslepkavo-prot, ka mēs varam bloķēt vi/ius un ^anas. ka nies no gaisa varam iznīcināt viiiu | ^^^> ^'"^ P^^^^^ Anglija? No visām lielvalstīnv pasaulē Anglija ir vis-ievainojanrākā pret, atombunibu: Tā ir ideāls mērķis. ^ ' Kur tas viss noved? Tas noved pie rūpnieciskās/ produkcijas galvenos centrus. Vini nevar-padarlt sevi neievainojamus pret tālsniedzamības bumbvežiem, kas | ved atombumbu. Nekādu aizsardzību tiem nedos itin viī.ss ss, k1o vi—ni var i•z darī-tX ITr ā- na-, Tmu rcija negrozīga atzi-n umia , \k.at o- biek^t^i viiz- . . . . . pētot mi itaras drošības problēmu, vai Mandžurijā. mēs neredzam citas reālas izejas kā No otras puses, ,ne mazāk svarīgi ļ tikai politisku vienošanos, ir aptvert mums pašiem, ka atombumba nevar garantēt uzvaru un ka tā pat nevar solīt luzvaru. Ir vairāk New York Herald Tribune,Eu-ropean Edition, Paris, Mareh 24, 1946 Pārbaudījuini skolās Jau Latvijas laikā normālos apstākļos vairākkārt apspriests jautājums, vai pārbaudījumi skolās nepieciešami resp. lietderīgi? Vai vērtības, ko dod pārbaudījumi, atsver nereti nopietnos veselības traucējumus un organisma piepūli, ko pārbaudījumi prasa no skolēniem? — Esmu strādājis gan par skolu ārstu, gan par higiēnas skolotāju un aptuveni pārzinu šo jautājumu kā no medicīniska, tā no paidagogiskā viedokļa. Latvijas laikā resp. n o r mai o s a p s t ā k 1 08 esmu bijis pārbaudījumu piekritēju pusē un argumentēju savu nostāju apmēram šādi: ja kāds grib dzīvē kaut ko sasniegt, tad viriam arī jābūt spējīgam izturēt, jāprot un jābūt spējīgam pastāvēt savā grūtā lietā. Tas, ka pārbaudījumi nepieciešami, lai skolēni atkārtotu mācības gadā iegūtās zināšanas un lai skolotāji iegūtu novērtējumu par šīm zināšanām, mani sevišķi nepārliecināja, jo tas, ko skolēni „iekal" uz pārbaudījumiem, parasti ātri aizmirstas. Ārstēdams dažu labu skolēnu savā nometnē- un vērodams cik lielas, dažkārt jau gluži ārkārtīgas grūtības em i g r a c i j a s a p s t ā k ļ o s jāpārvar jauniešiem, lai godam pastāvētu pārbaudījumos, nevaru atturēties no konstatējuma, ka šogad — nepielūdzamo izņēmuma apstākļu dēl — pārbaudījumiem nebūtu jānotiek. Tas nenozīmētu ne paviršību, ne mīkst-Čaulību vai izlaidību. Ja mēs,, pieaugušie, tagad tik bieži un dibināti sakām, ka to un to trimdas apstākļos nav iespējams izpildīt vai sasniegt, tad ta5u tādas pašas tiesības jāatzīst arī bērniem. Mēs labi ziiiām, ka* lielākā vinu dala visu ziemu ir pavadījusi nepietiekami kurinātās un tādēļ arī nepietiekami vēdinātās kopmītņu teipās, ka daudzi viiii veic savus uzdevumus trokšņainā vidē, nemaz nerunājot par' mācības līdzekļu trūkumu un vienpusīgo uzturu. Tāpat zinām, ka taisni tagad barībā sāk spilgti pat bīstamā formā izpausties īsto bioloģisko tiniku un vitamīnu trūkums. Zinām arī, ka pēdējais visjū-tamāk skar tieši nervu sistēmu, uz kuras gulstas viss pārbaudījumu smagums. Zinām arī, ka jau vistuvākais laiks mums var nest jaunu vēl smagāku krizi. Vai tad drīkstam apzinīgi tā darīt, lai mūsu bērniem cīna ar šo krizi būtu jāsāk novārgušiem un pār-pū lēti em, k ā du s tos p adarl s „ kal ^ an a" kopmītņu gaisā? Mazasinība neu-rastenija un bīstami samazināta pre-Čikāgas bīskaps Šels Mincnenē Amerikas Savienoto Valstu prezidents Truniens, sekodams notikumiem Eiropā, ^ uzaicinājis Čikāgas bīskapu Selu (Sheil) apmeklēt Vāciju un Poliju un iepazīties tur ar reliģiskās dzīves stāvokli, īpašu vērību veltot jaunatnei. Bīskaps Šels jau ieradies Eiropā un neseiv apmeklēja Minchemi Pašlaik virtš devies uz Romu ar ainojumu pie pāvesta. Bīskaps Scils par jaunatnes vadītā- , ju Amerikā darbojas jau 15 gadu* l Vina nodibinātā Amerikas jaunatnes savienība „Gatholic Youth Grganisa-tion" (GYO)' attīstījusi loti plašu un daudzpusīgu darbību, palīdzot jauniem cilvēkiem veidot un kopt savu dvēseles dztvi. Sim nolūkam kalpo gan draudzes! gan arī īpašas iestādes, bērnu dārzi, atpūtas nami, amatu mā- , ceklu un jaunu strādnieku mājas un skolas, kas dikfboj^s garīdznieku vadībā. Sajās audzināšanas iestādēs pielieto vismodernākos paidagogijas paņēmienus un jaunlaiku technikaa sasniegumus. Organizācijas vasarag , nometnēs, pien|ēram, iekārtotas lido- ' tāju apmācības ar saviem lidlaukiem un vajadzīgām lidmašīnu darbnīcām* Bīskapu Šelu uzskata par vienu no ievērojamākiem jaunatnes audzinātājiem Amerikai Laikrakstā „Chikago American" par vitiu izteiktas šāda» domas:„Musu pilsētā ir vīrs, kas nerimtīgi rūpējas par bezpajumtniekiem un trūkumcietējiem, un tas ir bīskaps «els. Viņš ir reizē cīnītājs Un cilvēks ar atsaucīgu sirdi, ar visu aptvērēju izpratni, žēlsirdīgs un labs. Tas ir vīrs. kas jaunekļus no samaitātības vada uz kārtīgu darbu un vīrišķīgu dzīvi." J. R. tošanās patalogiskiem insultiem jau tagad skolēnos izpaužas acīmredzamā un rokām taustāmā formā. „Kalšana'! šīs bīstamās parādības vēl padziļinās un gala rezultātā var novest pie tā, ka dažs skolēns krizē saļims ja\i pašā sākumā. Skolas darbu kārtība un skolas darbu disciplīna ir giļin pirmās nepieciešamības lietas, bet pašreizējos apstākļos skolēnu iveseiība jāsaudzē vairāk kā jebkād un^ man šķiet, jāstāda augstāk par visu pārējo. T^dēl cerēsim» ka LCK izglītības nozare vēl pārlems pārbaudījumu jautājumu un izņēmuma apstākļu dēl tos šogad atcels. Vis^ maz pārbaudījumi būtii reducējami un mīkstināmi vissajūtamākā veidā, — Dr. J. Knpstenbergs, DP Center, „Aufbauschule**ļ Amberg, Bay. (13a). ,,Publika sakustas, kad zālē ieved 7 vācu augstāko firsnieku formās tērptos apsūdzētos. I Pirmais iet Je-kelns., Drukns, plecos ievilktu galvu, stūrainu slepkavas seju; viņš zvēri-gām acīm caur pieri skatās zālē, it kā izjūtot naida elpu, kas dveš viņam pretim. Aiz viiia — Rīgas postītājs, ģenerālleitnants Rufs, neliela auguma, ar notvertajS peles izteiksmi sejā. Tad kalsnais Bekings, Igaunijas bende, „SA" augstākās vadības brūnajā formā, Daugavpils komandants Kipers ar saviebtu sadista seju, deģenerētais' barons ion Montenons — slepkava ar franču uzvārdu; sirmais, labsirdīgu tēvoci tēlojošais Verters un beidzot — ģenerālmajors Pāvels ar bezspēcīgā naidā sastingušu seju. Apsūdzētie ieņem vietas iežogojumā. Blakus tam ar uzspraustiem durkļiem nostājas sardze. Tribunāla priekšsēdis pēc kārtas izsauc apsūdzētos", tā „Cina'* 27. un 29. janvāra num u r ā apraksta vācu ģenerāhi tiesāšanu' Baltijas kaf'a apgabala kara tri: bunālā Rīgā. Prāva notikusi krievu uņ vācu valodā. Visiem apsūdzētiem, kā jau ziņots, piespiests nāves ^sods pakarot. Apsūdzības raksts Cīņā" aiziiem 6 lapas pu§es un sastādīts pēc „valsts ārkārtējas komisijas" datiem. Tajā, starp citu, teikts, ka apsūdzētie, pildldami-Hitlera un Himm- • Iera pavēles, gribējuši iznīcināt Baltijas tautas. Latvijas robežās vien vā-ou okupanti iznīcinājuši 600.000 mierīgu padomju pilsoriu un karagūstek- Au. Cilvēki masveidīgi iznīcināti Salaspils, Mežaparka, Strazdumuižas, Bišumuižas, Mllgŗāvja, Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas koncentrācijas nometnēs, cietumos un geto. Masu a5)8aušanas notikušas Biķernieku, Rumbulas un Dreiljnu mežā, Pogu-fenkā, Daugavpils dzelzceļnieku dār-sā «. c. Latvijā vācieši sagrāvuši yO.O00 cetou, to, skaitā 5700 rūpnīcu ēku, 53 alektr. stacijas, 183 slimnīcas, poliklīnikas un ambulanču ēkas, 922 skolu ēkas, 41 bērnu namu, 15 muzeju, 182 baznīcas un lūgšanas namus. Bez fabriku iekārtām, aizvests vairāk hekā ' 800.000 liellopu, vairāk nekā 100.000 zirgu, ap miljonu aitu, cūku un I kazu un desmiti tūkstoši lauksaimniecības mašīnu. Iznīcināts ap pusmiljonu auglukoku. Sagrautas Rīgas, Liepājas, Daugavpils un Valmieras pilsētas. Pilnīgi iznīcināta Rēzekne un Jelgava. Visvairāk apvainojumi pret vācu okupācijas policijas ģenerāli Jekelnu. Uzskaitīti daži pazīstami Gestapo upuri: lietuviešu rakstnieks; Bifikis („Jaunaudzes" autors), latvieši — augstākās padomes deputāts Lieknis un Strupovii5s, māksi. Eižens, drāmatikis Lukss, aktieris Pe-rovs, žīdu vēsturnieks Dubnovs, inž. Hote u. c. Jekelns atzinies, ka metropolītu Sergeju noslepkavojuši „SD" un „Gestapo" darbinieki. Aiz politiskiem motīviem Latvi jā arestēti apmēram 20.000 cilvēku, koncentrācijas 'nometnēs ieslodzītie visādi mocīti un masveidīgi nonāvēti, pielietojot arī tā saucamos gāzu automobiļus. Rīgas rajonā atvērtas 58 masu kapenes, kur līķu daudzums.aplēsts uz 300.000. Latvijā iznīcināts ap 40.000 bērnu. Tāpat iznīcināts milzums kai^agūstek-nu. Jekelns arī atzinies, ka iznīcināti vairāk nekā 200.000 žīdu, kas Latvijā ievesti arī no Polijas, Austrijas un Čechoslovakijas. Tāpat iznīcināti čigāni un psīchiatrisko slimnīcu iemītnieki. Jekelna vadītā policija piedalījusies iedzīvotāju masveidu-aizdzīšanā uz Vāciju. Bēgdams no Rīgas, Jekelns vairākos automobiļos izvedis dažādas salaupītas vērtības. — Apsūdzētais Rufs bijis Rīgas un vēlāk Ventspils komandants ua vadījis strādnieku ķeršanu nocietinājumu darbiem. Bij.' sociālā departamenta dir. Lācis apliecinājis, ka pēc Rufa pavēles aizvesti zīdaini un bērni no Majoru un Rīgas bērnu namieai. Pēc Rufa rīkojuma evakuētas fabrikas un vācu sapiefi uzspridzinājuši dažādas ierīces un namusi — Montetons bijis Liepājas cietokšiia komandants. Viņš aizdzinis uz Vāciju 22.000 civiliedzīvotāju. Pēc-viifia pavēles apšauti cilvēki un sagatavoti uzspridzināšanai 28 Liepājas objekti, bet nepagūts to izdarīt. — Verters vadījis iedzīvotāju aizdzīšanu uz Vāciju no Ziemelvidze-mes, kur pēc vina pavēles uzspridzināti arī svarīgi objekti. Pēc vina pa^ vēl6s uz Vāciju aizdzīti arī Slokas iedzīvotāji, uzspridzināta Rīgas osta un nodedzināta Slokas papīrfabrika. — Pēc Pāvela rīkojumiem kafagū-steki^ i badā mērdēti un apšauti milzīgos apmēros. Kipers organizējis spri-dzinājumuiS Daugavpilī un Saldū un šausmīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. — Bekings darbojies Igaunijā un personīgi piedalījies Pečoru klo-stefa izlaupīšanā. — Tiesas sēdē, kurā piedalījušies ari daudz skatītāju, Jekelns. pēc „Clīks" atreferējuma, brīžiem negribot, brīžiem pārspīlēti tekoši -sniedzis paskaidrojumus. Sazvērnieku partijas loceklis vifiš bijis no 1929. gada. ,.Es biju bez darba, Hitlers solīja darbu un maizi, es vi-ikm noticēju." ViAš ir bagāta fabrikanta dēls, 100 ha lielas muižas īpašnieks. 1941. gadā ierodoties Rīgā par „SS" un policijas priekšnieku ,,Ost-landē", Himmlers tam devis norādījumus Igaunijā. Latvijā un Lietuvā, kā senās, vācu kolonizācijas zemēs, lielāko dalu iedzīvotāju iszūtīt un iznīcināt. Jekelns paskaidrojis, ka bijis nolūks tuvākā kikā šajās zemēs vācu valodu padarīt par valsts valodu. Viņš noskaitījis visas koncentrācijas nometnes Baltijas zemēs un apgalvo- Jis, ka, pēc vina domām. tās bijuŠas tikai ..filtrācijas vietas." — „Es domāju, ka katru dienumēs apcietinājām ne mazāk kā 20 latviešu, tikpat daudz lietuviešu un 10 igauņu." Cik cilvēku iznīcināts vina rīcības kikā,. to vifiš nezinot, esot piemirsis; Jautāts par čigānu tautībai padomju pikonu ia-nīcināšanas motīviem, vii^š atbildējis: ,,Tādēl, ka tie bija elements, kuru mēs nevarējām izmantot darbam un vispār tie bija par nastu." Par psī-chiski slimajiem: ,,Slimie bija lieka nasta Vācijas valstī." Jekelns atzinies, ka triju dienu laikā 3 reizes pats bijis klāt pie žīdu masveidīgas iznīcināšanas, lai rādītu personīgu piemēru saviem apakšniekiem. Himmlers viham ieteicis mēģinājumus ar „nā-ves niašīņām" — automobiļiem, ku-fos cilvēkus nosmiacē ar motora gāzēm. Salaspilī strādājušas 3 tādas mašīnās. Jekelns arī apliecinājis, ka Ro-zenbergam personīgi nosūtītas vēsturiskas vērtības, bagāti bibliotēku fondi un sudrablietas no Rīgas un Tartu. Vēlāk pēc šīm vērtībām kā^ rojis arī Himmlers. — Prāvas laikā Rīgas fabrikās notikuši mīti/ii, kuros apsūdzētiem pieprasīts nāves sods pakarot; SJapulces rīkotas arī pa pilsētas rajoniem. Arī rakstnieki Jānis Sudrabkalns' Anna! Sakse un citi ar rakstiem presē izteiku^ sabiedrisko domu. „Cīna" Rīgā Baltijas uiniversitātē Hamburgā visu fakultāšu studentiem ir obligāta fiziskā audzināšana. Tās vadītājs Jānis Dālinš par instruktori pieaicinājis vingrošanas meistari Klaudiju Sprūdi- JuchnēviČLi. Studentu vidū hr ari vairāki sportisti — izcilais bokseris Drei-fogels u. c. — Bīdingenā, apm. 20 km no Hiinavas, kur nesen nodibināta Jauna latviešu nometne, loti iz-devigi apstākli sporta nodarbēm. Sportistu rīcībā skaista zāk, kbs lau-kumfi un peldbaseinĻ Tautieši Bīdingenā jau noorganizējuši baēketbola vienību. No pazīstamākiem spēlētājiem še ir Bachmanis (Daugavieši) un Bensons (Amatieris). — Lībenburga, HarcaskalnoB marta vidū notika slēpošanas seicīkstes, kas latviešu sarīkojumā aizvadītajā «emā bija ptf* mās un reizē arī pēdējās. 3 km distancē uzvarēja Ķīles LJKS sportists Reinis Upe, veicot ceļu 17:30,0 min. — Lībekas basketbolisti sacentās soda metienu turnīrā. Uzvarēja Jānis Ze-bclinš, kas iļo 30 metieniem realizēja 22, bet 2. un 3. v. dalīja Alfonss Justs un Kārlis Sleicars (20) — Lau-ingetias latviešu nometnē pie Dona-vas viesojas Dillingenas lietuviešu basketbolisti, volejbolisti un galda tenniaisti. Visās sacensībās uzvarēja viesi, jo Lauingenā piedzīvojušu sportistu maz, bet jaunās paaudzes spēlētāji lietuviešiem līdzvērtīgi pretinieki būs tikai pēc ilgāka darba. — „Latvju Zinas" Stokholmā ,5i6o, ka mūsu sportistu galvenie sāncen^ Zviedrijā ir igauni. StokfaolnM» LJKS basketbolisti Gēteborgā ar 37:30 (13:20) uzvarēja igau/ius,. kuru sastāvā bija arī valsts vienības bij. spēlētāji Ārens/Jurups un Hermans. Mūsu izlases labā Smits guva 14 p.. Klaišis 8, GHnbergs 6, Caune 4, Re-n esi acis 3 un Ritums 2. Emigrācijai dzīvē Zviedrijā samērā labi iekārtojušies^ vairāki tepnisisti. Frna V i t ok strādā aptiekā, bet ļRutkis nodarbināts kādā fabriļcā apm. 120 km no Stokholmas. Vislabākie apstākli ir Igaunijas meistarei Nemmikai. Vina strādā Vienā no jĒielākajiem Stokholmas tennisa klubiem. — .,Latvju Vārds" Stokholmā ziho, ka Rīgas^ meistarsaclkstēsl ātrslidošanā 10. febr. bijis 21 dalībnieks. Sliktos laika uii, iedus apstājos uzvarējis Pēterfe Strods. V i i e g u v i s 1. vietu 3 slido-jumos un vienīgi 5000 m distancē vajadzējis aļMnieriiiāties ar 2. vietu. Stroda rezultāti: 500 ra - 46,9; L500 m - 2:29,9; 3000 m - 5:4^,4 un 5000 m - 10:K0 xošm. Sinioni klasē ne-pārep** 8 paiioB vecmeistars Alberta Rumba, kas ātriHdošanaa sacīkstē» piedalās jau 34. g ^ l i Rumba skrēja 500 m 5i5 sekundēs. B klasē I. i«c4nī)k )elga\ļiie^« Silķ«, bet jaunai nes uav^iis Bftreoovskis. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-04-06-03