1946-04-06-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETIN Redakdja-Editorlal Office: HoteI Convikt Dillingen/Donau, Bayern (I3b) Iznāk divi reizea nedēli — PuHishedt^^ a week: Nr. 27 (29) Attthorized by Military Goverament fiod UNRRA Dillingenfi, sestdiea, 1946. jļ. 6. aprīlī Valters Lipmānts (Walter Lippmann) Padomju-amerikaņu militāras domas Vi^rošākā plāksne, k u f ām varētu meklēt domu saskaņošanu mūsu pašu un krievu vidū, pēc manām domām, ir militārās drošības stratēģija. Tā bija plāksne^ kufā veidojās sadarbība kara laikā un kurai subordinēja Ideoloģiskās atšķirības tik/ilgi, kamēr militārie apsvērumi bija visnoteicošā-kie. Pēc uzvaras mūsu polītiskās sa-ditrbības vienīgā īstā bāze, protii, objektīva militāra vajadzība ir pazaudēta. ( ' Kopš tā laika abās šajās valstīs un ari Lielbritānijā politiskie līderi ievadījuši bruņošanās sacensību, kurai, pēc briesmīgās loģikas, jānoved līdz vaspostošākajam konfliktam cilvēces vēsturē, ja šo sacensību izšķīrēji neap-stādina. Šādu bruņošanās sacensību nevar apstādināt ar polītiskām debatēm un likumu argumentiem. To var apstādināt vienīgi pamatīga rriilitāra sapraiianās, kas pamatojas uz ieroču, taktikas un modemā kara stratēģijas realitātēm» saprašanās šo triju valstu to vīru vidu, kas nacionālās drošības jautājumā ir galvenie uņ atbildīgie padomdevēji. i Un tomēr arvien skaidrāk parādās, ka militārā domāšana trijās galvaspil- Bētās kopš pamiera noslēgšanas ir vājinājusies, ka politiskie līdeH rīkojas ar paviršām novecojušām, otras šķiras un savā būtībā pretrunīgām militārām domām. Mums, protams* to visvieglāk sa-gkatīt krievu gadījumā, mazliet grūtāk saskatīt to angtu gadījumā un visgrūtāk 'saskatīt to mūsu pašu gadījumā. Mēs, piemēram, itin viegli saskatām, ka bufefvalstu sistēma krieviem ir laba aizsardzība pret atjaunotu vācu armiju, bet ir loti vāja aizsardzība tieši pret tām briesmām, no kurām krievi tagad sakās baidāmies, proti, no ielenkšanas, blokādes un no tā saucamo kapitālistisko valstu uzbrukuma. Mazās valstis, proti, nav buferis pret tādn tālsniedzamības jūras un gaisa spēku, kads pieder mums: Mes varētu doties tām pāri pēc mūsu patikas un pavisam īsā laikā. Vēl vairāk: jūras un gaļsa spēka pretestība Krievijai nekad nedotu brīvu pieeju pie jūras, kļis gūstama vienīgi ar vienošanos. Vii\a varētu paņemt Dardanelus, Dpdekānu salas, Triestu,Persijas jūras līča ieeju, tos visus nocietinot, un ari tad viņai nebūtu brīvas pieejas pie jūras, kas gūstama tikai, vienojoties ar mums. Jū-ias un gaisa spēks aizvien vēl var apturēt kuģu kustības. Krievija viena pati tāpēc nevar turēt vatā Vidusjūru Dardanelu galā un arī ne Suecas un Gibraltaras galā. Mfes aizvien vēl varētu efektīvi aizvērt Dardļanelus bez kā mums būtu kuģis vai bāze savu pusotra tīikstoša kilometru atstatumā. Bez mūsu sadarbības Dardanelus nevar turēt vaļā. Vienīgi vācieši varētu aizvērt šo jūra. šaurumu, nākdami pāri pa sauszemi. Angli un amerikāni vieni paši tos varētu aizvērt no jūras. Tāpēc krievu kuģu drošai izbraukšanai .cauri jūras šaurumam vienīgā iespēja ir militārais pakts, kāds krieviem jāslēdz ar mums, lai savaldī* tu vāciešus un lai krievi paliktu mūsu partnen un sabiedrotie Vienoto Nāciju ietvaros. * • • Tā mēs redzam, ka krievu militārā domāšana aplam alojas, uzska'tldama, ka Padomju Savienība var gūt pieeju pie juras bez mūsu piekrišanas uņ bez sadarbības ar mums. Bet arī mūsu pašu domāšanā mēs esam bijuši līdzīgi aplamu militāru domu upuri. Visskaidrāk tas redzams, kad mēs pārrunājam atombumbas jautājumu. MēSj-piemēram, esam loti uztraukusies pēc Kanādas valdības atklajuma •par to, ka Padomijas. val'dība saņēmusi slepenās ^inas. Tas, patiesi, ir uztraucoši, un apvainotie cilvēki, ja Jiidrādīsies vi6« vaina, būs zaudējuši (Beigas 3. lappusē) ir tiesības eksistēt? āādu virsrakstu 8 v e i c es laikraksts ,,Semeur Vaudois" liek sava S10kh01 mas korespondenta Hof-ma6a rakstam, kufā īpaši Iztirzāta Baltijas valstu problēma. PēcFiof^ mana domām, Baltijas tautas šajā ka-fā ir cietušas vairāk par visām. — Mums nav tiesības priecāties un baudīt miera augļus, viAš saka, iekams šīs tautas nav atguvušas brīvību un neatkarību. Teikt šādus vārdus, nozīmē atzīt vienu no tagadējās situācijas traģiskākajiem faktiem. Starp Vienoto Nāciju centieniem un īstenību ir plašs bezdibens. Atlantijas charta, uz ķufu pasaule lika tik liela? cerības, vairs nāv lietojama. Tā pauda vienīgi principus. Kā jauns cerības stars nāca prezidenta Trumēnah2 punkti, kas paredzēja brīvības atdošanu visām tām tautām, kufām tā nolaupīta ar varu. Tomēr principi, kurus deklarē, ir viena lieta, bet to realizēšana, saduroties ar lielu un spēcīgu valstu interesēm, otra lieta. Tālāk autors, pakavējies pie Baltijas tautu brīvības perioda un okupāciju gadiem, turpina: Angtu un amerikāņu rīcībā ir neapšaubāmi materiāli, kas pierāda, kādos apstākļos ir spiesti dzīvot Balti jas tautu uz Sibīriju deportētie piederīgie. Lai Šo nelaimīgo likteni aptvertu un saprastu, vajaga tikai minēt Buchenvaldes, Aušvicas vai Rāvensbrukas vārdus. Un ja pasauli tik dibināti saviļņo briesmu darbi, kas norisinājās Vācijā un par ko vācu tauta ir atbildīga, kādēļ gan neviens nepacel balsi par citām nometnēm, ko darba roku trūkuma dēl valsts pārvērtusi par vergu mītnēm? 1914. g., kad samina Beļģiju, pasauli pāršalca nepiedzīvots brīvo lautu sašutuma vilnis. Vai pasaules sirdsapziņa tagad tiešām neatmodīsies un neliks saprast Krievijai, ka, viņas īstā lieluma un morālā spēka labad, nevar turpināt to principu kājām mīdīšanu, uz kuru pamata tā solidarizējas ar Vienotām Nācijām? Pasaules miers zemes virsū neiestāsies bez Krievijai piedalīšanās, bet miers nevar būt arī taisnīgs un ilgstošs, ja visus neatzīst par līdzīgiem starptautisko tiesību ietvaros. Mēs neprasām Krievijai, lai tā būtu „augstsirdīga" pret Baltijas tautām. Mēs loti labi zinām, ko Šis pretīgais vārds nozīmē. Mēs pra^^ām tikai, lai vina rīkotos taisnīgi un ievērotu, ka Baltijas lautu lieta balstās uz daudz drošākiem un spēcIgākieUh faktiem vēsturē nekā šāda„aug8tsirdība'* vien. Lielām nācijām jāatsakās no spaidiem Anglijas ārlietu ministrs Ernests Bevins 31. martā Bristolā teiktajā runā netieši akceptēja Padomju Savienības interesi par Irānas naftas koncesijām, bet, ne reizi nesaucot Padomju Savienību vārdā, deklarēja, ka Anglija ir eentusies „panākt vienošanos naftas" un citu svarīgu izejvielu jautājumā, kas var būt par iemeslu lielvalstu konfliktiem." Vienoto Nāciju Drošības padomes disputu par Sarkanās annijas atrašanos Irānā Bevins nosauca par „rtiazo domstarpību, ko iztirzā Ņujorkā." Bevins uzskaitīja 3 principus, kurus viņš bija sagaidījis izlobāmies no Vienoto Nāciju sanāksmes: 1. lielvalstij neklājas p anākt v a im ēģ i n ā t pa nā k t konces i j as no mazas valsts, okupējot to ar saviem bruņotiem spēkiem; 2. mums vajadzētu atteikties no spaidu pielietošanas metodes jebkurās valstu sarunās: 3. jārada piemērots aparāts vitālo saimniecisko problēmu atrisināšanai visur tur, kur ir darīšana ar jēl-vielām, kas var klut par lielvalstu konfliktu Iemesliem, un jāatsakās no vecām metodēm. Komentējot nesaskaņas Drošībai padomē, bet aizvien vēl izvairoties no Padomju Savienības saukšanas vārdā, Bevins deklarēja, ka „arī nesaskaņas gadījumā nav jādomā, ka tūlīt jābūt karam* vai nopietnam strīdam." Bevins deklarēja, ka brīvības piedāvājums Indijai, Malajas uzbūves revīzija un palīdzība Indonēzijas miera sarunās pierādot, ka ,.angli iet līdzi laika garam un nāk pretim nacionālo domu pieaugošajam izpaudumam." — Vienoto Nāciju D r o š ī b a s p a d o m e 30. martā pieprasīja no.krievu un irā-niešu valdības līdz 3. aprīlim tiešu informāciju par vinu disputa stāvokli, pēc kam pārtrauca savas sanāksmes. Drošības padomē pārstāvēto 11 valdību vairums izšķīries par to, ka padomei turpmāk ik divi nedēļās būs viena atklāta sēde. Vašingtonā apsver atombumbas izmēģinājuma varbūtību eventuālā aizsardzībā pret sauszemes armijām. -—Kongresa Loceklis Dela-sijs izteicās, ka S a v i e n o t ā m V a 1- s t l m ir krājumā jau 1500 atombumbu, pie kam tās turpinot ražot. — G r i e k i j a s pirmajās nacionālajās vēlēšanās pēc 1936. g., pret kurām nedēļām ilgi nostājās kreisā, spārna partijas. 31. martā"sadursmē pie velēšanu urnām Rietummaķedonijā bruņotu komunistu banda nogalinājusi 2 perso-jļjjg _ 55 g, V. krofiprincis Vilhelms Hohencollerns Hechrngenā izteicies, ka viņš ir gatavs kalpot savai tēvzemei, ja Vācijai yajadzētu karaia. — A S V kara ministrs Roberts Patcr-sons izteicās, ka ASV ar Amerikā esošo vācu zinātnieku palīdzibu izveidojusi raķešu bumbas, kas ir efektīvākas par'tām, kuras vācieši pielietoja pret Angliju un Beļģiju. — ASV bij. prezidents Huvers savā Eiropas pārtikas stāvokļa; studiju ceļojumā Varšavā izteicās, ka Polijai, sa-saka Bevins Udzinājumā ar pirmskafa skaitļiem, palikuši tikai 45 proc. zirgu, 33 proc. liellopu, 36 proc. aitu un 17 proc. cūku. Polijā ir 1.100.000 bārei'iu un pusbārenu, bet 5 milj. bērnu tūlīt vajaga vairāk un piemērotāku pārtiku. — Leons Blūms, kas Savienotās Valstīs mēģina panākt aizdevumu Francijai, paziiiojis, ka F r a n c i j a s karā izpostītās saimniecības atjaunošana un modernizēšana izmaksāa ap 1.700.000.000 dolāru. The Stars and Stripes Armija satriec nacistu pagrīdi Frankfurtā, 31'. martā (AP). — Tūkstoši amerikāi^u un angļu karavīru Šorīt agri satrieca nacistu fanātiķu spē- Atcelts nakts satiksmes aizliegums Frankfurtā, 30. martā (UP). — Militārā valdība paziņoja, ka visā amerikāņu josla no Šodienas atcel nakts satiksmes aizliegumu vācu civīliedzī- Votājiem. Pārstāvji izteicās, ka pēc Berlīnes nakts satiksmes aizlieguma atcelšanas pagājušā decembrī noziegumi nav palielinājušies un ka vācu policiju, kas uzraudzīja nakts satiksmes aizlieguma ievērošanu, varēs daudz lietderīgāk lamantot citām vajadzībām. ' Tai pat laikā gen, Džozefs Maknar-nijs apturēja vācg policijas tiesības ieiet pārvietoto personu — žīdu nometnēs, kamēr nebūs noskaidroti vakardienas kautiņa iemesli Stutgartā, kur vācu policijas pēkšl^as kontroles laikā viena pārvietotā persona nogalināta un divi citas ievainotiis. Mak-narnijsi izteicās, ka DP nometnēs kratīšanas un aizturēšanas operācijas pašreiz veiks amerikāņu karavīri. The Stars and Stripes Vācu devas ārzemniekiem Frankfurtā, 28. martā ( D A N A ) . - Pārvietotām personām, kas nevēlas atgriezties savās mājās, izņemot zīdus un politiski vajātos, būs jāiekļaujas ivāeu saimnieciskā dzīvē. .,Vinām ir jāstrādā un jāsaņem vāciešiem noteiktās pārtikas devas," kādā preses kon-screncē paskaidrojis amerikāņu bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā i^en. Džozefs Maknarnijs. Schvvabische Landeszeitung Abonentiem, kam abonements izbeidzas a pr ī l ī , maksājumi par maiju-jūniju jānokārto līdz 15. ap rī 1 i m. Ar 30. aprīli visiem mūsu pārstāvjicm izbeigs 1 aikraksta piesūtīšanu pārdošanai pa atsevišķiem numuriem un turpmāk tiem piesūtīs tikai iepriekš pasūti-nātd un samaksāto laikraksta eksemplāru skaitu 2 un 6 mēnešu abonentienL Izdevējs cigu un labi financētu pagrīdes mēģinājumu atgūt varu okupētā Vācijā. Milzīgajās cilvēku medībās Vācijā un Austrijā viens tūkstotis šīs pagrīdes kustības barvežu ftorit jau atradās cietumos vai arī tos aizti.irēja kaujas karaspēka vienības. Pagrīdes kustība bija vērsta pret amerikānii, angļu un krievu bruņotiem spēkiem. „Kustības mugurkauls ir lauzts," pa-zii^ oja amerikāņu izlūkošanas dienesta šefs brigādes ģenerālis Edvins Siberts, vii'ia pretspiegošanas aģentiem aizturot vāciešus simtiem, bruņotām mašīnām ripojot pāri Vācijai un Austrijai un kratīšanām notiekot mājās un viesnīcās. Apcietināto vidū bija 200 augstāku nacistu, kas nāca "no „iekšē-jā loka,** kurā katrs locekli.s bija potenciāls kandidāts jauna vācu I,fīrera" postenim. Cietumā sēdēja ari Hitlera jaunatnes galva un visas pret Sabiedrotiem vērstās wizvērestības pagrīdes vadītājs Arturs Aksmanis. The stars and Stripes Pasta satiksme ar ārzemēm no 1. aprīļa Berlīnē, 28. martā (DANA). - Sabiedroto Kontroles padome savā 47. sēdē 26. martā izlēmusi,starptautiskās pasta satiksmes atjaunošanu no 1946. g. 1. aprīļa starp Vācijuj un ārzemēm pasaules pasta apvienī ba» ietvaros. Pasta satiksmi nedrīl^st atjaunot vienīgi ar Japānu un Spānijur U i ārzemēm tagad drīkst nosūtīt paraktās pastkartes un paradtiis vēstules līdz 20 g, bet skatu karfiu sūtīšana aizliegta. Vēstuļu satikame pagaidām ierobežota ar personliiko un ģimenes rakstura vēstuļu apmainu. Darījumu vēstules vēl nav atļautas. Visi sūtījumi pakļauti cenzūrai. Uz vēstuļu aploksnēm ārpus nosūtītāja un saņēmēja adresēm nedrīkst būt kādas citas atzīmes. Vācu no-sūtītājiem uz vēstuļu un pastkaršu mugurpuses jāraksta: 1. nosūtītāja vārds un uzvārds; 2. dzīves vieta; 3. iela un mājas numurs; 4. province (izņemot Berlīni); 5. pasta apgabala numurs; 6. okupācijas josla (iz]6,emot Berlīni); 7. „Deutschland". Vē^ijtulēm un pastkartēm no ārzemēm uz Vāciju tāpat jābūt ar šīm zinām, bet tiis var sūtīt arī bez pasta apgabala numura vai okupācijas joslas uzrādīšanas. Sūtījumi uz pieprasījumu pastā vēl nav atļauti. Pasta slēdzamo skapīšu numurus var.uzdot par adresi, bet tādos i^adījumos iūLitzīmē .^ada skapīša īpašnieka uzvārds. Vē.stuk\s un pastkartes no ārzemēm uz Vāciju var rakstīt jebkurā valodā. Vēstulēm un pastkartēm no Vācijas uz nrzemēm turpretim jābūt vācu, krievu, angļu vai franču valodā. Pasta likmes vēstulēm uņ pastkartēm no Vācijas uz ārzemēm Sabiedroto kontroles iestādes noteikuša*! 75 feniņus par vēstuli un 45 fen. par pastkarti. Die Nene Zeitung Teicama rosība Latviešu jaunekli, kas bija mobilizēti gaisa izpalīgu dienestam un atradās gūstā Beļģijā, atvaļināti līdz ar citiem un pārvesti un S t ā d e s nopietni pie Hamburgas. Gūsta laikā vini atradušies skolotāju' aprūpē un tiem bijis iespējams mācīties vispārizglītojošos un speciālos priekšmetos. Gik nometnes apstākļos vispār iespē-jamsv tur valdījusi teicama rosība un daudzi ieguvuši zināšanas^ kas ļviAiem noderēs turpmākajā dzīvļē. Domāts rast iespēju 5iem jaunekļiem turpināt izglītību skolotāju kursos un lauksaimniecības un mechanikas skolā Alterfrādē. i 1 Vairāk kā 100 invalidu no Beļģijas pārvesti uz nometni pie O s n a b r I -* k a s , kur tie labi uzņemti. Atvaļināšana un pārvešana, kā jau zirtots, notikusi pēc novietnēm un alfabētiskā kārtībā, kāpēc uz 200 atvaļinātiem H a n n o v e r a s nometnē ieradušies 57 BērziAi un no tiem 17 Jāni. Beļģijā vēl palikuši vairāk kā 2!)00 latviešu, ka« gaida uz pāryešanu. Vinu pārvešanas termiAš vēl nav zināms. Ā. M. Musu tautiešu stāvoklis Zviedrija Pēc tam, kad Zviedrijas valdība Padomju Savienībai izdeva Zviedrijā internētos latviešu karavīrus, Z v i e-r i j a 8 latviešu bēgļu vidū radās satraukums un baumas, it kā sagaidāmas represijas un eventuāla bēgļu izdošana krieviem. Zviedrijas latviešu laikraksta „L a t v j u Z i A a s" pārstāvis februāfa sākumā Zviedrijas valsts iestādēs par šo jautājumu ievācis -ziAas un tam paskaidrots, ka pieminētām baumām nav- pamata. Zviedru iestādēs tomēr pasvītrots, ka jo noteiktāk latvieši norobežošoties no pretdemokratiskas prcļpagandas, jo drošāks būšot viAu stāvoklis Zviedrijā. Pašu labā latvieMem jāsavaldot atsevišķi ekstrēmisti, kufu nenosvērtā rīcība kaitējot visilem talutiešiem un kurus zviedru iestādes nesaudzēšot. Mūsu tautiešu stāvokli Zviedrijā un nākotnes izredzes 19. februāra sēdē apspriedusi ari Latviefšu palīdzības komiteja un pievēmusi Br. Kalniņa iesniegto aztinumu, kufāļ starp citu, teikts: ^Pamatojoties uz ziiiām, kas iegūtas Zviedrijas valdības iestādēs, komiteja atzīst, ka latviešu bēgli Zviedrijā nav apdraudēti ūn ka baumām par viūu iespējamo izdošanu nav pamata. Komiteja atzīst; ka latviešu bēgļu materiālais stāvoklis, darba iespējas un kulturālā dzīve Zviedrijā Ir labāki kā latviešu bēgļiem citās valstis. Tādēļ komiteja uzskata, ka nav iemesla organizēt latviešu bē?glu m a s v e i d ī g u izceļošanu nO Zviedrijas. Turklāt nav arī nekādu reālu iespēju izceļot, jo neviena valsts nepieņem latviešu bēglti* lielākā ska'itā un Vienotās Nācijas, nav vēl šo jautājumu praktiski sākušas kārtot. Komiteja pasvītro, k i pastāvīgās runas par izceļošanu kaitē latviešu bēgļu stāvoklim Zviedrijā. Komļteja aicina latviešu bēgļus apsvērt ilgākas emigrācijas iespēju; tādēļ Ieteicama pasteidzināl zviedru valodas iemācīšanos un meklēt iespējas pārejai uf amatniecību un fabriku darbu." Vardu izmaina pat ,,slepeno paktu" ar Krieviju Pirms nacistu bijušais ārlietu ministrs .loachims von Ribentrops starptautiskā militārā tribunāla priekšā Nīrnbergā pats nostājās uz liecinieku sola, vina bijušā sekretāre Margareta Blanka mēģināja liecjnāt, ka vii'ia esot redzējusi slepenā līguma oriģinālu. So līgumu Krievija un Vācija 1939. g. it kā parakstījušas Polijas sadalīšanai un Baltijas valstu aprīšanai. - ^ Padomijas pārstāvju steidzīgie iebildumi pārtrauca viņas liecībļU, Bijušā sekretāre paguva vienīgi no-liecināt, ka šādu līgumu parakstījuši V. M. Molotovs un Ribentrops, kad Padomijas prokurors Romāns Rudenko cēk iebildumus. The Stars land Strip«a March 29, 1946
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 6, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-04-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460406 |
Description
Title | 1946-04-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | LATVIAN NEWS BULLETIN Redakdja-Editorlal Office: HoteI Convikt Dillingen/Donau, Bayern (I3b) Iznāk divi reizea nedēli — PuHishedt^^ a week: Nr. 27 (29) Attthorized by Military Goverament fiod UNRRA Dillingenfi, sestdiea, 1946. jļ. 6. aprīlī Valters Lipmānts (Walter Lippmann) Padomju-amerikaņu militāras domas Vi^rošākā plāksne, k u f ām varētu meklēt domu saskaņošanu mūsu pašu un krievu vidū, pēc manām domām, ir militārās drošības stratēģija. Tā bija plāksne^ kufā veidojās sadarbība kara laikā un kurai subordinēja Ideoloģiskās atšķirības tik/ilgi, kamēr militārie apsvērumi bija visnoteicošā-kie. Pēc uzvaras mūsu polītiskās sa-ditrbības vienīgā īstā bāze, protii, objektīva militāra vajadzība ir pazaudēta. ( ' Kopš tā laika abās šajās valstīs un ari Lielbritānijā politiskie līderi ievadījuši bruņošanās sacensību, kurai, pēc briesmīgās loģikas, jānoved līdz vaspostošākajam konfliktam cilvēces vēsturē, ja šo sacensību izšķīrēji neap-stādina. Šādu bruņošanās sacensību nevar apstādināt ar polītiskām debatēm un likumu argumentiem. To var apstādināt vienīgi pamatīga rriilitāra sapraiianās, kas pamatojas uz ieroču, taktikas un modemā kara stratēģijas realitātēm» saprašanās šo triju valstu to vīru vidu, kas nacionālās drošības jautājumā ir galvenie uņ atbildīgie padomdevēji. i Un tomēr arvien skaidrāk parādās, ka militārā domāšana trijās galvaspil- Bētās kopš pamiera noslēgšanas ir vājinājusies, ka politiskie līdeH rīkojas ar paviršām novecojušām, otras šķiras un savā būtībā pretrunīgām militārām domām. Mums, protams* to visvieglāk sa-gkatīt krievu gadījumā, mazliet grūtāk saskatīt to angtu gadījumā un visgrūtāk 'saskatīt to mūsu pašu gadījumā. Mēs, piemēram, itin viegli saskatām, ka bufefvalstu sistēma krieviem ir laba aizsardzība pret atjaunotu vācu armiju, bet ir loti vāja aizsardzība tieši pret tām briesmām, no kurām krievi tagad sakās baidāmies, proti, no ielenkšanas, blokādes un no tā saucamo kapitālistisko valstu uzbrukuma. Mazās valstis, proti, nav buferis pret tādn tālsniedzamības jūras un gaisa spēku, kads pieder mums: Mes varētu doties tām pāri pēc mūsu patikas un pavisam īsā laikā. Vēl vairāk: jūras un gaļsa spēka pretestība Krievijai nekad nedotu brīvu pieeju pie jūras, kļis gūstama vienīgi ar vienošanos. Vii\a varētu paņemt Dardanelus, Dpdekānu salas, Triestu,Persijas jūras līča ieeju, tos visus nocietinot, un ari tad viņai nebūtu brīvas pieejas pie jūras, kas gūstama tikai, vienojoties ar mums. Jū-ias un gaisa spēks aizvien vēl var apturēt kuģu kustības. Krievija viena pati tāpēc nevar turēt vatā Vidusjūru Dardanelu galā un arī ne Suecas un Gibraltaras galā. Mfes aizvien vēl varētu efektīvi aizvērt Dardļanelus bez kā mums būtu kuģis vai bāze savu pusotra tīikstoša kilometru atstatumā. Bez mūsu sadarbības Dardanelus nevar turēt vaļā. Vienīgi vācieši varētu aizvērt šo jūra. šaurumu, nākdami pāri pa sauszemi. Angli un amerikāni vieni paši tos varētu aizvērt no jūras. Tāpēc krievu kuģu drošai izbraukšanai .cauri jūras šaurumam vienīgā iespēja ir militārais pakts, kāds krieviem jāslēdz ar mums, lai savaldī* tu vāciešus un lai krievi paliktu mūsu partnen un sabiedrotie Vienoto Nāciju ietvaros. * • • Tā mēs redzam, ka krievu militārā domāšana aplam alojas, uzska'tldama, ka Padomju Savienība var gūt pieeju pie juras bez mūsu piekrišanas uņ bez sadarbības ar mums. Bet arī mūsu pašu domāšanā mēs esam bijuši līdzīgi aplamu militāru domu upuri. Visskaidrāk tas redzams, kad mēs pārrunājam atombumbas jautājumu. MēSj-piemēram, esam loti uztraukusies pēc Kanādas valdības atklajuma •par to, ka Padomijas. val'dība saņēmusi slepenās ^inas. Tas, patiesi, ir uztraucoši, un apvainotie cilvēki, ja Jiidrādīsies vi6« vaina, būs zaudējuši (Beigas 3. lappusē) ir tiesības eksistēt? āādu virsrakstu 8 v e i c es laikraksts ,,Semeur Vaudois" liek sava S10kh01 mas korespondenta Hof-ma6a rakstam, kufā īpaši Iztirzāta Baltijas valstu problēma. PēcFiof^ mana domām, Baltijas tautas šajā ka-fā ir cietušas vairāk par visām. — Mums nav tiesības priecāties un baudīt miera augļus, viAš saka, iekams šīs tautas nav atguvušas brīvību un neatkarību. Teikt šādus vārdus, nozīmē atzīt vienu no tagadējās situācijas traģiskākajiem faktiem. Starp Vienoto Nāciju centieniem un īstenību ir plašs bezdibens. Atlantijas charta, uz ķufu pasaule lika tik liela? cerības, vairs nāv lietojama. Tā pauda vienīgi principus. Kā jauns cerības stars nāca prezidenta Trumēnah2 punkti, kas paredzēja brīvības atdošanu visām tām tautām, kufām tā nolaupīta ar varu. Tomēr principi, kurus deklarē, ir viena lieta, bet to realizēšana, saduroties ar lielu un spēcīgu valstu interesēm, otra lieta. Tālāk autors, pakavējies pie Baltijas tautu brīvības perioda un okupāciju gadiem, turpina: Angtu un amerikāņu rīcībā ir neapšaubāmi materiāli, kas pierāda, kādos apstākļos ir spiesti dzīvot Balti jas tautu uz Sibīriju deportētie piederīgie. Lai Šo nelaimīgo likteni aptvertu un saprastu, vajaga tikai minēt Buchenvaldes, Aušvicas vai Rāvensbrukas vārdus. Un ja pasauli tik dibināti saviļņo briesmu darbi, kas norisinājās Vācijā un par ko vācu tauta ir atbildīga, kādēļ gan neviens nepacel balsi par citām nometnēm, ko darba roku trūkuma dēl valsts pārvērtusi par vergu mītnēm? 1914. g., kad samina Beļģiju, pasauli pāršalca nepiedzīvots brīvo lautu sašutuma vilnis. Vai pasaules sirdsapziņa tagad tiešām neatmodīsies un neliks saprast Krievijai, ka, viņas īstā lieluma un morālā spēka labad, nevar turpināt to principu kājām mīdīšanu, uz kuru pamata tā solidarizējas ar Vienotām Nācijām? Pasaules miers zemes virsū neiestāsies bez Krievijai piedalīšanās, bet miers nevar būt arī taisnīgs un ilgstošs, ja visus neatzīst par līdzīgiem starptautisko tiesību ietvaros. Mēs neprasām Krievijai, lai tā būtu „augstsirdīga" pret Baltijas tautām. Mēs loti labi zinām, ko Šis pretīgais vārds nozīmē. Mēs pra^^ām tikai, lai vina rīkotos taisnīgi un ievērotu, ka Baltijas lautu lieta balstās uz daudz drošākiem un spēcIgākieUh faktiem vēsturē nekā šāda„aug8tsirdība'* vien. Lielām nācijām jāatsakās no spaidiem Anglijas ārlietu ministrs Ernests Bevins 31. martā Bristolā teiktajā runā netieši akceptēja Padomju Savienības interesi par Irānas naftas koncesijām, bet, ne reizi nesaucot Padomju Savienību vārdā, deklarēja, ka Anglija ir eentusies „panākt vienošanos naftas" un citu svarīgu izejvielu jautājumā, kas var būt par iemeslu lielvalstu konfliktiem." Vienoto Nāciju Drošības padomes disputu par Sarkanās annijas atrašanos Irānā Bevins nosauca par „rtiazo domstarpību, ko iztirzā Ņujorkā." Bevins uzskaitīja 3 principus, kurus viņš bija sagaidījis izlobāmies no Vienoto Nāciju sanāksmes: 1. lielvalstij neklājas p anākt v a im ēģ i n ā t pa nā k t konces i j as no mazas valsts, okupējot to ar saviem bruņotiem spēkiem; 2. mums vajadzētu atteikties no spaidu pielietošanas metodes jebkurās valstu sarunās: 3. jārada piemērots aparāts vitālo saimniecisko problēmu atrisināšanai visur tur, kur ir darīšana ar jēl-vielām, kas var klut par lielvalstu konfliktu Iemesliem, un jāatsakās no vecām metodēm. Komentējot nesaskaņas Drošībai padomē, bet aizvien vēl izvairoties no Padomju Savienības saukšanas vārdā, Bevins deklarēja, ka „arī nesaskaņas gadījumā nav jādomā, ka tūlīt jābūt karam* vai nopietnam strīdam." Bevins deklarēja, ka brīvības piedāvājums Indijai, Malajas uzbūves revīzija un palīdzība Indonēzijas miera sarunās pierādot, ka ,.angli iet līdzi laika garam un nāk pretim nacionālo domu pieaugošajam izpaudumam." — Vienoto Nāciju D r o š ī b a s p a d o m e 30. martā pieprasīja no.krievu un irā-niešu valdības līdz 3. aprīlim tiešu informāciju par vinu disputa stāvokli, pēc kam pārtrauca savas sanāksmes. Drošības padomē pārstāvēto 11 valdību vairums izšķīries par to, ka padomei turpmāk ik divi nedēļās būs viena atklāta sēde. Vašingtonā apsver atombumbas izmēģinājuma varbūtību eventuālā aizsardzībā pret sauszemes armijām. -—Kongresa Loceklis Dela-sijs izteicās, ka S a v i e n o t ā m V a 1- s t l m ir krājumā jau 1500 atombumbu, pie kam tās turpinot ražot. — G r i e k i j a s pirmajās nacionālajās vēlēšanās pēc 1936. g., pret kurām nedēļām ilgi nostājās kreisā, spārna partijas. 31. martā"sadursmē pie velēšanu urnām Rietummaķedonijā bruņotu komunistu banda nogalinājusi 2 perso-jļjjg _ 55 g, V. krofiprincis Vilhelms Hohencollerns Hechrngenā izteicies, ka viņš ir gatavs kalpot savai tēvzemei, ja Vācijai yajadzētu karaia. — A S V kara ministrs Roberts Patcr-sons izteicās, ka ASV ar Amerikā esošo vācu zinātnieku palīdzibu izveidojusi raķešu bumbas, kas ir efektīvākas par'tām, kuras vācieši pielietoja pret Angliju un Beļģiju. — ASV bij. prezidents Huvers savā Eiropas pārtikas stāvokļa; studiju ceļojumā Varšavā izteicās, ka Polijai, sa-saka Bevins Udzinājumā ar pirmskafa skaitļiem, palikuši tikai 45 proc. zirgu, 33 proc. liellopu, 36 proc. aitu un 17 proc. cūku. Polijā ir 1.100.000 bārei'iu un pusbārenu, bet 5 milj. bērnu tūlīt vajaga vairāk un piemērotāku pārtiku. — Leons Blūms, kas Savienotās Valstīs mēģina panākt aizdevumu Francijai, paziiiojis, ka F r a n c i j a s karā izpostītās saimniecības atjaunošana un modernizēšana izmaksāa ap 1.700.000.000 dolāru. The Stars and Stripes Armija satriec nacistu pagrīdi Frankfurtā, 31'. martā (AP). — Tūkstoši amerikāi^u un angļu karavīru Šorīt agri satrieca nacistu fanātiķu spē- Atcelts nakts satiksmes aizliegums Frankfurtā, 30. martā (UP). — Militārā valdība paziņoja, ka visā amerikāņu josla no Šodienas atcel nakts satiksmes aizliegumu vācu civīliedzī- Votājiem. Pārstāvji izteicās, ka pēc Berlīnes nakts satiksmes aizlieguma atcelšanas pagājušā decembrī noziegumi nav palielinājušies un ka vācu policiju, kas uzraudzīja nakts satiksmes aizlieguma ievērošanu, varēs daudz lietderīgāk lamantot citām vajadzībām. ' Tai pat laikā gen, Džozefs Maknar-nijs apturēja vācg policijas tiesības ieiet pārvietoto personu — žīdu nometnēs, kamēr nebūs noskaidroti vakardienas kautiņa iemesli Stutgartā, kur vācu policijas pēkšl^as kontroles laikā viena pārvietotā persona nogalināta un divi citas ievainotiis. Mak-narnijsi izteicās, ka DP nometnēs kratīšanas un aizturēšanas operācijas pašreiz veiks amerikāņu karavīri. The Stars and Stripes Vācu devas ārzemniekiem Frankfurtā, 28. martā ( D A N A ) . - Pārvietotām personām, kas nevēlas atgriezties savās mājās, izņemot zīdus un politiski vajātos, būs jāiekļaujas ivāeu saimnieciskā dzīvē. .,Vinām ir jāstrādā un jāsaņem vāciešiem noteiktās pārtikas devas," kādā preses kon-screncē paskaidrojis amerikāņu bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā i^en. Džozefs Maknarnijs. Schvvabische Landeszeitung Abonentiem, kam abonements izbeidzas a pr ī l ī , maksājumi par maiju-jūniju jānokārto līdz 15. ap rī 1 i m. Ar 30. aprīli visiem mūsu pārstāvjicm izbeigs 1 aikraksta piesūtīšanu pārdošanai pa atsevišķiem numuriem un turpmāk tiem piesūtīs tikai iepriekš pasūti-nātd un samaksāto laikraksta eksemplāru skaitu 2 un 6 mēnešu abonentienL Izdevējs cigu un labi financētu pagrīdes mēģinājumu atgūt varu okupētā Vācijā. Milzīgajās cilvēku medībās Vācijā un Austrijā viens tūkstotis šīs pagrīdes kustības barvežu ftorit jau atradās cietumos vai arī tos aizti.irēja kaujas karaspēka vienības. Pagrīdes kustība bija vērsta pret amerikānii, angļu un krievu bruņotiem spēkiem. „Kustības mugurkauls ir lauzts," pa-zii^ oja amerikāņu izlūkošanas dienesta šefs brigādes ģenerālis Edvins Siberts, vii'ia pretspiegošanas aģentiem aizturot vāciešus simtiem, bruņotām mašīnām ripojot pāri Vācijai un Austrijai un kratīšanām notiekot mājās un viesnīcās. Apcietināto vidū bija 200 augstāku nacistu, kas nāca "no „iekšē-jā loka,** kurā katrs locekli.s bija potenciāls kandidāts jauna vācu I,fīrera" postenim. Cietumā sēdēja ari Hitlera jaunatnes galva un visas pret Sabiedrotiem vērstās wizvērestības pagrīdes vadītājs Arturs Aksmanis. The stars and Stripes Pasta satiksme ar ārzemēm no 1. aprīļa Berlīnē, 28. martā (DANA). - Sabiedroto Kontroles padome savā 47. sēdē 26. martā izlēmusi,starptautiskās pasta satiksmes atjaunošanu no 1946. g. 1. aprīļa starp Vācijuj un ārzemēm pasaules pasta apvienī ba» ietvaros. Pasta satiksmi nedrīl^st atjaunot vienīgi ar Japānu un Spānijur U i ārzemēm tagad drīkst nosūtīt paraktās pastkartes un paradtiis vēstules līdz 20 g, bet skatu karfiu sūtīšana aizliegta. Vēstuļu satikame pagaidām ierobežota ar personliiko un ģimenes rakstura vēstuļu apmainu. Darījumu vēstules vēl nav atļautas. Visi sūtījumi pakļauti cenzūrai. Uz vēstuļu aploksnēm ārpus nosūtītāja un saņēmēja adresēm nedrīkst būt kādas citas atzīmes. Vācu no-sūtītājiem uz vēstuļu un pastkaršu mugurpuses jāraksta: 1. nosūtītāja vārds un uzvārds; 2. dzīves vieta; 3. iela un mājas numurs; 4. province (izņemot Berlīni); 5. pasta apgabala numurs; 6. okupācijas josla (iz]6,emot Berlīni); 7. „Deutschland". Vē^ijtulēm un pastkartēm no ārzemēm uz Vāciju tāpat jābūt ar šīm zinām, bet tiis var sūtīt arī bez pasta apgabala numura vai okupācijas joslas uzrādīšanas. Sūtījumi uz pieprasījumu pastā vēl nav atļauti. Pasta slēdzamo skapīšu numurus var.uzdot par adresi, bet tādos i^adījumos iūLitzīmē .^ada skapīša īpašnieka uzvārds. Vē.stuk\s un pastkartes no ārzemēm uz Vāciju var rakstīt jebkurā valodā. Vēstulēm un pastkartēm no Vācijas uz nrzemēm turpretim jābūt vācu, krievu, angļu vai franču valodā. Pasta likmes vēstulēm uņ pastkartēm no Vācijas uz ārzemēm Sabiedroto kontroles iestādes noteikuša*! 75 feniņus par vēstuli un 45 fen. par pastkarti. Die Nene Zeitung Teicama rosība Latviešu jaunekli, kas bija mobilizēti gaisa izpalīgu dienestam un atradās gūstā Beļģijā, atvaļināti līdz ar citiem un pārvesti un S t ā d e s nopietni pie Hamburgas. Gūsta laikā vini atradušies skolotāju' aprūpē un tiem bijis iespējams mācīties vispārizglītojošos un speciālos priekšmetos. Gik nometnes apstākļos vispār iespē-jamsv tur valdījusi teicama rosība un daudzi ieguvuši zināšanas^ kas ļviAiem noderēs turpmākajā dzīvļē. Domāts rast iespēju 5iem jaunekļiem turpināt izglītību skolotāju kursos un lauksaimniecības un mechanikas skolā Alterfrādē. i 1 Vairāk kā 100 invalidu no Beļģijas pārvesti uz nometni pie O s n a b r I -* k a s , kur tie labi uzņemti. Atvaļināšana un pārvešana, kā jau zirtots, notikusi pēc novietnēm un alfabētiskā kārtībā, kāpēc uz 200 atvaļinātiem H a n n o v e r a s nometnē ieradušies 57 BērziAi un no tiem 17 Jāni. Beļģijā vēl palikuši vairāk kā 2!)00 latviešu, ka« gaida uz pāryešanu. Vinu pārvešanas termiAš vēl nav zināms. Ā. M. Musu tautiešu stāvoklis Zviedrija Pēc tam, kad Zviedrijas valdība Padomju Savienībai izdeva Zviedrijā internētos latviešu karavīrus, Z v i e-r i j a 8 latviešu bēgļu vidū radās satraukums un baumas, it kā sagaidāmas represijas un eventuāla bēgļu izdošana krieviem. Zviedrijas latviešu laikraksta „L a t v j u Z i A a s" pārstāvis februāfa sākumā Zviedrijas valsts iestādēs par šo jautājumu ievācis -ziAas un tam paskaidrots, ka pieminētām baumām nav- pamata. Zviedru iestādēs tomēr pasvītrots, ka jo noteiktāk latvieši norobežošoties no pretdemokratiskas prcļpagandas, jo drošāks būšot viAu stāvoklis Zviedrijā. Pašu labā latvieMem jāsavaldot atsevišķi ekstrēmisti, kufu nenosvērtā rīcība kaitējot visilem talutiešiem un kurus zviedru iestādes nesaudzēšot. Mūsu tautiešu stāvokli Zviedrijā un nākotnes izredzes 19. februāra sēdē apspriedusi ari Latviefšu palīdzības komiteja un pievēmusi Br. Kalniņa iesniegto aztinumu, kufāļ starp citu, teikts: ^Pamatojoties uz ziiiām, kas iegūtas Zviedrijas valdības iestādēs, komiteja atzīst, ka latviešu bēgli Zviedrijā nav apdraudēti ūn ka baumām par viūu iespējamo izdošanu nav pamata. Komiteja atzīst; ka latviešu bēgļu materiālais stāvoklis, darba iespējas un kulturālā dzīve Zviedrijā Ir labāki kā latviešu bēgļiem citās valstis. Tādēļ komiteja uzskata, ka nav iemesla organizēt latviešu bē?glu m a s v e i d ī g u izceļošanu nO Zviedrijas. Turklāt nav arī nekādu reālu iespēju izceļot, jo neviena valsts nepieņem latviešu bēglti* lielākā ska'itā un Vienotās Nācijas, nav vēl šo jautājumu praktiski sākušas kārtot. Komiteja pasvītro, k i pastāvīgās runas par izceļošanu kaitē latviešu bēgļu stāvoklim Zviedrijā. Komļteja aicina latviešu bēgļus apsvērt ilgākas emigrācijas iespēju; tādēļ Ieteicama pasteidzināl zviedru valodas iemācīšanos un meklēt iespējas pārejai uf amatniecību un fabriku darbu." Vardu izmaina pat ,,slepeno paktu" ar Krieviju Pirms nacistu bijušais ārlietu ministrs .loachims von Ribentrops starptautiskā militārā tribunāla priekšā Nīrnbergā pats nostājās uz liecinieku sola, vina bijušā sekretāre Margareta Blanka mēģināja liecjnāt, ka vii'ia esot redzējusi slepenā līguma oriģinālu. So līgumu Krievija un Vācija 1939. g. it kā parakstījušas Polijas sadalīšanai un Baltijas valstu aprīšanai. - ^ Padomijas pārstāvju steidzīgie iebildumi pārtrauca viņas liecībļU, Bijušā sekretāre paguva vienīgi no-liecināt, ka šādu līgumu parakstījuši V. M. Molotovs un Ribentrops, kad Padomijas prokurors Romāns Rudenko cēk iebildumus. The Stars land Strip«a March 29, 1946 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-04-06-01