Bavarijas Latviesu vestnesis, March 29, 1949

              ^ tW a marti
Mf man pmtam m MdSūm PSTSIL-iesili
» nJM» HiHtifi» I m mr tM^
PĀRDOMAS
PAR
DIVI SESQAM
mm. kā pagā)usf IV. Latviešu
CmtrdUs Fadoenm idniii sesija,
kai, k i kvfioa dta. U i a teiHiekSē*
J3 dari>a novērtējum un vadlInUu
detDa tofunlkajam darlmin, kas
Teieasna māsu trimdas orgaaizici*
jflm. Un tomēr vf^ofi ziņi tfi bija
noBlmfgika i>ar citam, pat varētu
laftt. ^um ņosm ksfmētdja visi
LCP gaitā*
Kaut gmi tā vienam mērķim ra«
«ta, too^ līdz iim tur redzējām
AdUldus etlua a)am. fiijfim it kā no*
vlraOullea no galvenā ceļa un d<H
mājanM ejam litpo katra Iedami
lavtla Tādēļ atkal un atkal
jām meklējam aaīnralanci» bet
arvtemi Izklldām ladiltā, ka neesam
ta vēl aMhiH* Bet vai bijām to
jpatiesi mfiklējuiit OomāM ka nē.
H muma nebija Jāmeklē. Jo visi
bijām, esam un bOiim tikai vienās
Is un ar vienu mērķi — mOsu
:fOEA mJEMA T&MA FiUSAmEOJUMI
Latvis Ja .«sam kādu nesaīnrala»
nes izjutuši, tad tā ir bijusi maldi-ianās,
vai ad esam gribējuši citiem
savu peraonlfo, iiMUvkiuālo ārpus
vispārības Interesēm paliki;^ domu
uzapiost
Tā nu pēdēia fiesUā pirmo reizi
dcaidri parfidijusiea LCP patiesā
daii>1ba viipāribaa Interesēs. Ja
bija dažādas domas vai daiādi uz*
dcati, tad tie biM tedmi^ā izpUdl-*
juma varianti, bet pirmo reld saUe*
dētā vienprātībā LCP locdcU vērtē-
> un izlēma visus tos uzdevumus,
kas saisUtl ar visf^ārlbas iņte*
Inesēm*
Kāds Ir mūsu stāvoklis paSrelz?
Tas Ir loti mtim* Ikviens stāv gŗū^
tu nākotnes probl&otm priekšā, un
vēl jo iprOtāk ir lemt tiem, kuriem
jālemj par sam tautu un dzimteni
Ciel dzimtene, dēlam trimdinieki,
un Jo vairāk mums delanas radā
mūsu Izklldinfidanas jautājums. Cii-v
^ ir nospiesti MOsu laikmeta
tedmiskais varenimiis liek briitiem
pārvarēt iaubas par mOsu personīgo
ipl^u vājumu, bet savukārt redzam,
cik bieži 1 ^ labie nodomi un ap­ņemšanās
Ir zudušas, ļekām vēl
es«n sākuši tās reāUzēt MateriāU
vāji bOdamI, mis. latvieši, savu ciņu
izcīnām ar garīgiem leroCiem, bet
šobrīd mums ir Jāpalīdz, lai katram
no mums bdtu apika diezgan cinī­tim
pašam ar s e i l lai kopīgo cflņu
sekmīgi izcihitu līdz galam.
Braukt vai nebraukt m kurp
braukt? Tas a r v i ^ vairāk nodar­bina
mOsu prātus. Tas liekas
skaidrs esam, ka atsevišķam cilvē­kam,
pat atsevišķai j^menei tā ir
tikai loterija, seviŠĶi par Jautājumu
kurp braukt Bet braukt vai mn
brauktt Vz katru aizbraucēju Jā-r
^ ā s ar šaubām, vai viņš Jebkad
atgriezīsies.' Vai viņš spēs uzņem­ties
visus ce)a un materiālos grd-tumus
un savas dzīves atjaunoša­nas
darba smagumu vOMz pēc
tam, kad rupja vara to vairākkārt
Ir i3i|»ostljusl un neatlaidīgi ari tā­lāk
vajājusit Bet kurš vlņttoa pa­teiks
savu nē, -~ nebrauktt
Pasaulē vēl arvien nav Iestājies
mim, un kaut gan vH nav alzdū-kuai
pagājušā kara dimdoņa, Jau
redzam jaunus posta vēstnešus kā
n^lnus kraukļus lidojam. Vācija Ir
smagi Izpostīta, un valūtas refor­mas
atnestais saimniecības uzplau­kums
daļēji i r tikai šķietams. Vi»*
maz mOf tas nevar mierināt. Jo z i ­nām
Jau, ka te Ir atkal miljoniem
besdarbnl^ te pašas vācu tautas
bēgļu mlljimi raugās nožēlojamā
bezizredžu nākotnē, un ar! saimnie­ciskais
un politiskais stāvolclls
vispār nav vēl nostabilizējies un tā­dēļ
nevar visai daudz soUt
Tātad Vācija jāatstāj katram, kas
vien to spēj. Tā vienprātīgi izlēma
ari pēdējā LCP sesijl Un liktos, ka
palft^is tam ir labas Izredzes. Lēni
iekustējās izvietošanas akdjas, bet
nu tās beidzot sākušas ritēt Tik ne­jūtam
vēl skaidrības k u r p l a ti
doties, un steigas ari it kā nav.
Pie tā nu gribas teikt ka šajā
kardinālajā trimdinieku izšķiršanās
teidi vadītājām organizācijām Jā­palīdz
tautiešiem izšķirtie. Pirmo
vienprātīgo slēdzienu LCP ir devusi,
un tagad jāsagaida arī noteikts
LNP lēmums šai lieti
Cik izvēlīgi varam būt? Pasau­les
politiskā stāvokļa nedrošība Uek
Uelvalstim pastiprināt savus aizsar­dzības
spēkus, kas savukārt palie­lina
sacensību militārā laukā vispār
un bruņošanos. Bet gatavoties ne­var
bezgalīgi Tam sekca vai nu
kara vai traģiskas pārprodukcijas
un bezdarba krizes katastrofa. Put
civilā sektora pārprodukciju atse­višķās
nozarēs dzirdam jau kopš i l -
sŗāka laika, kā, piemēram, tekstil­rūpniecībā
Beļģijā. Vn ja nu zinām
arodbiedrību lido iespaidu Vakar-eiropā,
ASV, Austrālijā un oitur
l i j u š ā nedSā Bad Kl^bo^iā m
aps|Hrledēm ar IRO vadību Vādjā
bija ieradies ģenerāldirektors Taks.
JDie Heue Zeitimg*' sniedz sava lidz-stridnleka
sanmu ar IRO augstā­ko
vadītāju, ko galvenos punkt(^
atkārtojam arī mūsu lasītājiem.
..Izceļošanas Iespējas pēdējā laScfi
ievērojami uzIaboj\išās,** sacīja
Taks, „un ASV, sdcojot prezidenta
Trumena ierosinājumam, paredzē­jušas
llāz šim atļauto ieceļotāju
skaitu 005.000) pat dubultot un paš­reiz
izstrādā attiedgu likumprojek­tu.
Nupat ari Austrālijas vald&a
padņojud ka Ir gatava *jzņemt tik
daudz bēgļu, cik vien mo spēj sa-kon^
išektēt no tiem. kas atbilst in­dividuālajiem
noteicumiem. Pare­dzams,
ka martā uz ASV varēs Iz-oelot
6000 dlvScu un t u ^ f i nākot­ni
mo cer izceļotāju i&aitu palie­lināt
uz 10.000 mēnesi Tādā kārtā
mēi drīzi vien būsim IzsmSušI l i ­kumā
paredzēto Ieceļotāju
skaitu, un, ja v i ^ labvēlīgi rislnā-aies,
līdz lOSO. gada jūnijam DP
problēma būs atrisināta, dl^em vār
diem — IRO Ir pārliednāta, ka turp­māko
15 mēnešu laikā būs IzcelotusI
lidākā dala no Um, kas Ietilpst
attiecīgo Imigrācijas likumu kvaHfi«
kādjā. Neraugoties uz visām pū­lēm,
mums tomēr jādnās ar dažu
valstu Ierobežojumiem attiecībā uz
HdSkām ģimenēm, kurās nav arodu
speciālistu vai ari to locekli ir ve-d
vid alimi. Kanāda zināmā mērā
Maz rakstnieku^
maz publikas
Latviešu preses biedrības angļu
Joslas kopa 19. 20. martā bija
oaredzējusi rīkot LIbekā PāvUa
Oruznas m Jāna Vesela vakarus ar
0. Liepiņa, H. Krūmiņa, E Skujenle-ka,
£. Raistera, V. L ^ a , A, Plef^
nera pn J . Sudrabiņa piedalīšanos.
Diemžēl, no ti<mi publika redzēja un
dzirdēja tikai Gruznu, Liepiņu. Sku-lenieku
un Sudrabiņu, pirmajā va­karā
ari Plensneru. Pārējie pn
motivētu, gan nemotivētu iemeslu
dēl nebija Ieradušies, tādējādi sa­gādājot
nepatikšanas rīkotājiem un
vilšanci klausītājiem.
LlelSku ievēribu rakstnieku va­kars
bija radījis jaunajā Cerēila no»
metnē. uz kunt galvenokārt, i ^ i^
nākuši Flensburgas latvieši Nebū­dami
izlutināti ar līdzīgiem sarīko­jumiem,
tie bija pulcējušies pietie­kamā
skaitā, lai klausītos rakstnieku
dzīvo vārdu. Turpretim Mēzenes un
Valdenē nometnēs dzīvojošie par
rakstnieku vakaru bija interesēju­šies
maz: zālē varēja saskaitīt tikai
kādus 30-40 klausītājus. - No dzir­dētajiem
darbiem šoreiz Ievērību Iz­pelnījās
Emīls Skulenidcs ar saviem
dzejoUem, kas izcēlās ar oriģinālu
tematiku (MSda!) un gludu formu.
vai tad imzmācas bažas, ka kādu
dienu DP uzņēmēju zemju valdī-bim
blakus tapdējām, tendendo»
zajtoi dažu aīnlndu Ierunām pret
DP uzņemšanu nerodas jauni sva-rlgSki
tebildumIT Jau tagad dau­dzās
zemēs arodbledr^ c^išas Ie­robežot
iecelojulo DF tiesllms. kaut
pagaidām tikai tādi?! vien, lai DP
neietekmētu vietējo strādnieku
augsto dzīves standarta
Un gaidāmā IRO Ukvldādja? Ja
ari nav pilnīgi droši zināms, kad tā
notu», tad tomēr ar to Jārēķinās.
Vd, vUdnoties un ierobežojot iz­vēli,
iesim pareizo ceļu, par to
mums Jāizšķiras. Vsi mūsu skait­liski
mazā, bet daudz detusi un iz
kaisītā tauta ir spējltga nest vēl tā<
Ifikus riska upurus, paliekot kaujas
laukā? Mēs varam tilkal jautāt kurt
risks būs mazāks littvijai un tās
tautai?
Tādēļ pēc LCP tagad pienēkusl
kērta LNP teikt dr'c^ un atldātu
vārdu šajā Jautājumā, kas n^rfkst
palikt neizlemts. Vt\ ne vien Šajā,
bet visc^ mūsu tautas vispārības in^
t e r e ^ dtārējos jautājumc^ LNP ir
jādod noteikta un vienprātīga at-bflde.
No LNP, Icur pul<5^es mūsu bi
jušle un taijadējie vadītāji darbi­nieki,
vM tautieši sagaida Izšķīrē­jus
lēmumus. Bijušais mums parā­da
ceļu un palīdz a1:v&t durvis tur.
kur esam nodomājuši kāju snert
bet mums jātiek tālāk, mums Jātiek
slieksnim pāri, un te var līdzēt ti*
kai tagadējai*? un nikotnējais, kon­struktīvais,
'ram visam kopā Jābūt
kā vienam radošam un reprezentē­jošam
spēkam, aktfvas domas pau­dējam.
Tauta cie5. tautai ir smagi. Ticība
atbrīvo, tiaba aUieglo. Vispārības
intereSii levf^rr^Ana im vlcn't)rlt!ba
dos taiitai ticības spēku izšķirties
un ari izturit!
H K i a r ks
jau n^n^i pretim, atļaudama
uz turi^U ģimenes piederīgos, be^t
Austrālija nupat piešķīrusi tieslbaii
i ^ l o t 500 jauniešiem līdz 18 gadu
veeumami, \šm nav v^^ku vai dtu
pavadoņu. Sls •-ansports Jau IT.
martā atstāja Triestas ostu. Arī lie»-
liks ^ t s intelektuālo profesiju
darbinieku pēdējā laikā atradis iz­ceļošanas
iespējas uz ASV un Ausi»
trāliju. Protams, ikviena zeme vis^
pirms meklē arodu speciālistus. IRO
līdz šim paguvusi pārskolot dažādos
kursc^ H^lu skaitu bēgļu, un angļu
valodas k u ^ 150.(KMJ DP apguvuši
pietiekami daudz zināšanu, lai būtti
iespējams ^&t dzīvi Jaunajā
tenē.
Neraugoties uz visu, t<mife arvlai
vēl būs ļaudis, kas neatbildīs nevte
nas semes noteOcumim — fiziski
vājie, vecie un slhnie. kā ar! tnva**
lldl IRO tīffpinās rū|>ētie8 ar! par
viņiem. IRO vispār daudz pūlējušieai,
lai sociāli kaut dk nodrošinātu in
validus un slimos, tā{Mit tā visu sa­vu
pastāvēšanas laiku 21 mēnesi,
nepārtraukti, gādājusi par DP iz­vietošanu
citās zemēs vai par viņu
repatriāciju uz dzknteni.**
Sai ^arā gluži k l ļaunprātīgs iz
smiekls skan Maskavas radiofonā nu
imt dzirdētie bijušā Bambergas no
metnea iedzīvotāja Linarda Dam
brāna vārdi Viņš esot ieradies pa<iL
Latvijā pag. gada novembra sāku
mā tam, kad Vādjā nepār
traukti ar varu spiests izceļot uz
kādu no aizjūras zemēm. Viņam Iz­devies
tikt no šiem modernajiem ka­pitālistu
nvergu tirgotājiem"
tikai pateicoties tam ka visu laflcu
simulējis labās rokas tlzlumu. Dam-brāns
kaislīgi aicina neklausīt zi
ņām par dzīvi dzimtenē, Jo tur, kā
dzirdējām raidījuma tuipinājumli
patiesībā viss es^t daudz Jaukāks ne
kā no tālienes izjātās — Rīgā ra­žojot
penicilīnu un tas par seškār-tīgi
lētāku naudu ndcā agrāk esot
dabūjams pat jebkurā lauku aptie­kā.
Bez tam arī Jelgavas apriņļji:
tagad efot e l ^ i b a . bet vēl 1945. g
tur nav bijis nevienas vienīgas ^ek
triMcās I strāvas līnijas.
LCK prieklsēdis
Kiarks pie tautiešiem
Austrija
No n. līdz 24. martam Berchtes-gādenā
iiotika Lttterāņu pasaules fe
derādjas (LWF) rīkotie kursi luterSi^
ņu mācītājiem priv. J . Ķulllša vadī­bā.
Kursos piedalījās arī LCK
priekšsēdis Klaiks un kancelejas
imekSni^ J. Vennen. Referātus
nolasīja IRO pārbaudes daļas vadī­tājs
Virdburgas a p g i d ^ Dr. NIai
mācītājs Andersens un LWF amerti
kāņu joslas dir^ters Seaafts. Kursu
laficā H. Klarks un prāvests J . Ķul-
Utis apmeklēja ar! Insulas nometni
kur iedzīvotāju sanāksmē pārrunāja
migrāciji» un nackmālās stājas
Jautājmnus. LCK priekšsēdis 11
Klarksipēc tam devās uz Austriju,
kur OlSzei^aiiias l a t v i s nometnē
referēja par LCK darbību un svarl-gSs^
lCT aktuUfi^em Jautājumiem.
L C K i n l n .
MAUSi VSTEA UJfA
Kanādas l a t v i s si^Iedriskā dzll-vē
zfafiāmu saviļņojumu bija ienesu^d
priekšvēlēšanu kampaņa cīņā paz*
Kanādas latviešu nadonālās apviet-nības
prezidenta ^natu. VSlēšanSs
varēja piedalīties tikai ICanadas lat­viešu
k l \ ^ biecki, kādēļ vēlētāju
nebija daudz. No 57 nodotām baji-slm
Bl Vētra ieguva ^, K. DCH
beMs SL
IRO padomdolanas
birojs Ausbachā
IRO paziņo, ka 3. apgabala galvei-najā
mītnē Ansbachā iekārtots p ir
domdošanas birojs. Ansbachas, Din-kelsbīles.
Eichštet^, Ērlangenais,
Feicfatvangtmas. Forcheimas, Pirtaii,
Ouncenhauzenas, Hersbrukas. Hlll-polštelnas,
HēchStates, Lauf as, Neištai-tes,
Nlmbeirgas, Pegnlcas, Rotenbut^
gas. Selnfeldas. Svibachas, Ufenhell-mas
un Veisenburgas apriņķos ddvck
JoSie ārzemnieki ar DP tiesībām b i ­rojā
varēs gūt padomus saimniecis-k<^,
sociālos, izceļošanas uc. jautāju­mos.
I kas saistās ar DP attieksmēm
Vādjā. Uz mutvārdu un rakstveidu
Jautājumiem anglu un vācu valodā
atbildes sniedz IRO labklājības ie­rēdnis
Ansbachā. Adrese: Welfare
officer, Out-Sennce, IRO Area 3.
Sub-HQS, Ansbach, Hindenburgksi-
JAUNATNEI
VĀRDS
TautTinātniskā padme, ki» pastāv
1^ ILCK, piesd^lusl oonMitato ap­taujāts
l a i ^ ^ kuru palīda^u grib
noĀisidrot dažus jaunatnes dzīvē
svarīgus jautājumus. Aptauja īpašu
vērītiu pievērt Jaunatnes gsirfgajām
inter^&n un nadonālajai stājai,
starpi dtu cenšoties rast aftOdes uz
jautlijumiemi vid Jaunieši apmeklē
dtu tautu ^unatn^ sarīkojumus.
t9i iriņi botu ar mieru precēt arī
dtu tautu piedarlgM, kas interesē
vairlik — sports vai māksla, kādi ir
UUUtās Ifl^tlbas nodomi \m kur un
dk ūg, l a l ^ t dzīvotu ārzemēs
re^. vai at^eztoa Latvijā, kad tas
būtu iespējams. Sī interesantā ap-taujčĻ
kurā aidnāti piedalīties visi
latviešu jaunieši vecumā no 18—25
gadiimi. šādā veklā i ^ c k pirmo
reizi un katrā liņā dos nozīmīgu ie­skatu
latviešu jaunatnes garīgajās
vērtībās, no kurām lielā m M atka­rīga
mOstt tautas nākitoe. Tautzi
nātntekā padome lOdz pieiet šim
vienirdzlgajam uzdevumam ar pie-nācī|{
o nopietnību un issOtItās ap­taujas
lapas pēc iespējas drU iipil-dlt
tm imsfitlt atpakaĻ
KANĀDA G U B U Z Ņ E M T V S L
im M X J S A L P O T X JU
IRO 3. ai^i^Nda izvietošanas dala
ziņo, ka Kanāda esot ^tava uzņemt
vēl 1000 mājkalpotāju vleninieēu
darbam pilsētās tm vēl 500 darbam
lauksaimniecības. Tā kā sākotnējā
visa)» amerikāņu Joslas kvote nav
piepildījusies, IRO vēl turpina ver­vēt
šai mājkalpotāju-vlenlnieēu te-celoiianas
sdhēmai kandidātes, arī
tādas, kas dzīvo ārpus nmetnēm.
Solllia iespēja vēlāk pārvest u i K a ­nādu
arī piederīgos.
Ziņas par
izsūtītajiem
Archangeļskā
No kāda vācu Inŗa gOstekņi, kas
nesei atgriezies ņo Padmju Savit»
nlbas, izdevi» Iegūt ^kojošu Infor»
mādju: tieši blakus vācu gūstekņu
nometiid Molo^v^ā pie Arcban*
getdcas atrodas deportēto latviešu
(mm pērs.) un Igauņu (4000 pm,)
nometne. Starp tiem ir arī hkxA
un sievietes. Nometnes imīti^^
deportēti 1045. gadā ^dēl. ka sastrā^
dējušies ar vācu okuī>āciias iestādēm
un ieņēmuši rdedzamākus postītus»
I^em., pilsētu un pai^a^ vecākie m
ierēdņi Par iemesliem min aH la«
bfbas un d t u lauksaimniecības ra*
iojumu nodošanu vācu iestādēm. Pa
Uelfikat daļai depoHētie rekrūtēju
no turīgām aprindām, sprieiot pēc
uzvalkiem un kaēokif^ kuros viņi
strādātus! mdbi dari)08. Vācu k m *
viri uzianājuāi, ka nometnē atrodo»
^es tirgotāji. namīļ^dMdd un Inūt»
lijļ^ce no Rīgas. Jelgavas un VU-zen^.
Visi deportētie sodīti ar 10
līds 20 gadiem spaidu daitos fiipus
dzimtenes. Mirstība esot liela. tkl.
gadā izsūtītie dabūjuši atlauju sa­ņemt
no Latvijas pārtikas sūtījumus
un līdz ar to uzlabojies viņu vwii*
bas stāvoklis. Atsevišķu latvMu
vārdus atlaistais vācu gūsteknis nsir
paturējis atmiņā. LCK Inf. n.
NODEVU PAR KKasmV PAS&I
VAR SAMAKSĀT V B J lK
Latvijas āitemju pasu lietā Letvl*
ias Sarkanais Krmts lūdz aizrēAt»
ka, saskaņā ar Latvi las sūtniecībii
liondonā paziņojumu, ārzemlu pases
līdz turpmākam izsniedz pēc agrā­kiem
noteikumiem, i 1., pasu note»
vas maksu atliekot vēlākam laikam.
Ja liedz izbraukšanas atļauju, iespējai
lietas izmeklēšana no jauna
la
Oadījumi, kuros okui^djas iestā­des
izceļotājiem liedz izbraukšanas
atļaujas, k galvenc^ārt divēji: vai
nu pastāv dibinātas Šaubas par iz-celdlanas
kandidāta i^mērotību
(eUgibilitsr), vai arī ir kāds iemesls
attiedgo personu uzskatīt par tādu»
kas varētu apdraudēt drošību. Iz­braukšanas
atļauju devēja iestāde
(Combined Travel Board CTB) un
KstLzlūlR^anas dala (Countcr Intel-ence
Corp® CIC) vienojušās, ka
gadllumos, kur pieejama pietiekama Spildu informācija amerikāņu jos-
I piemērotības pārbaudes nodala
(Zone £ligibllity Division) centīsies
pirmā il^mesla dēl noraidīto personu
pienīiērotību pārbaudīt no Jauna, lai
konjrtatētu, vai tām tomēr nevar
dot izbraukšanas atļaujas. Iespē­jami
», k a ar! otrā veida gadījumos
turpmāk radīs kādas revīzijas iespē­jas.
Jauni galvojumi un
stipendijas ASV
ĪJiMm Relief Ņujorkā preddoits
adv. H. Uelnors paadņojis LCK, ka
Sai organizādjai radusies iespēja
sagādāt 500 latviešu ģimenēm darba
un dzīvokļa nodrošinājumus ASV,
un lūdz izdarīt attiecīgo reģistrādju.
ICBl savā n&oāā ko^Miēdē Estlinge-nā
i^ems. kādā kārtībā notiks ģi­meņu
teģlsb^dja, un llkmmm pazi­ņos
atsevišķām nometnikn.
' Bn tam Lletaiois darījis ar! zinā­mu,
ka LR var izgādāt 20 latviešu
studentiem stb)endijas ASV tmiver-sltāl^,
atskaitot medidnas fakultāti
Nometņu
dzīve
FIEIANKU NOVADA latviešu no­metņu
apvienība, kas pārstāv 22 no­metnes
ar 15.000 tautiešu, īpsAA sa­rīkojumā
atvadījās no pulkveža
Džēīnsa Vārda, mlUtārās pārvaldes
DP sdcdjas vadltl^a, kas atgriežas
AS^r. Svinības kt«>lināja muzikāli
priek&iesumi, bet pulkvedim pa­sniedza
tautiņas balvas.
VOLTERDING£NAS norne^ pa-red2;
ēts likvidēt un latvieši^ dots
rīkojums Bdz 1. ^>rllim i^Lrcdties
uz lOetdstoriu, kas atrodas nedaudz
kiloitnetru no austrumu Joslas robe­žas.
LIEIJASSAKSIJAS nometnes pa-redbtēts
ar laiku paplldmāt ar Slez-vigcis-
Holšteinas uii Vestfāles DP.
Lej£LSsaksijas militārā valdība pa­skaidrojusi,
ka IRO rīcībā turpmāk
būšot pietiekami tedmisko līdzekļu,
lai līdz 1950, g. vidum izceļotu visi,
kas to vēlas.
ZIEMEĻREINAS-VESTFALES rai-litāi^
ā valdība Minsterē pieprasījusi
ziņais par visiem DP. kam Ir univer­sitātes
diplomi, tānat par tiem, kuŗl
ir kvalificēU mākslas dailamatnleki.
SPITAL£S nometnē, Austrijā,
komitejā ievēlēta J. Zariņš, Br.
Kvēlums ur Fr. Zanders.
DARBS LAUKSAIMNIECĪBAS
SPEOiULISTIEM VXC0A
LCK saņēmusi ziņas no ASV mitt*
tarās valdības Vācijā, ka tā projek*
tējot paplašināt lauksaimniecībai
padomdošanas dienestu amerikāņu
Joslā, ar nolūku modernizēt lauk­saimniecības
metodes. Programmsi
izpildīšanu laikam uzsākšot ne ag-
Tik par vasaras vidii Ja starp Isl^
viešu pārvietotām personām bOto
agronomi vai dU mācīti laukssim»
niecības spedālisti, kas paredz psUkt
Vādjā vēl pietiekami ilgi. lai bOtu
nozīme saistīties M darbā, militārā
valdība atļauj šim personām reģii»
trēties un sola ai»vērt Jaut^lumu
par viņu imistlšanu ReģistrSdjtt
izdarīs nometņu latviešu komitsjss
sittkaņā ar LCK norādījumiem, pie
kam rezultātus LCK iesnlegi AiSV
militārai valdībai apriļa sākumā.
L C K i n . a
VĪSIUlEl
REDAKCIJAI
O m e g a , Omštedē
PAR TAunssu uzvEa>iBi;
AROCamNA
Sakarā ar .Jjītvijā" S. g. 3. febr.
numurā iespiesto rakstu ,.Trimdai
sārņi**, kur izteikti pārmetumi par ie-braiwēju
neglīto uzvešanc», man
raksta no Argentīnas:
,^Te Jāpiezīmē, ka galvenais neglī­tums
bija nācis no tās zemes, ko ku­ras
nāk visi pēdclo gadu ncc^litumi.
Kā ,,nelaimiga bēr?le" uz emigranta
kuģīša bija uzlavijusles komūtļi^i^
aģente, kāda Polijas žfdlete, ar uz­devumu
aizkavēt baltleSij tdal^anu
krastā un panākt viņu sūtīšanu st-pakal.
Starp dtu, viņa sOdzēļusi^
Iestādēm, ka dtl pasažieri iemetuši
jūrā viņai piederošu kasti ar zeltu
un platīnu. Ticamāk liktos, ja bOtu
otrādi izdarīts, paturot kasti u?. ku­ģa:
taču, lai dk aplama — .^1 «^Od/ti*
ba paildzinājusi formālit"§'.j kārto­šanu.
Nožēlojamākais ir ts^. ka
aģentei palīdzējis kāds m"' J tr:-
tletis viņš arī ir vlenigais I"'
kas dzēruma izj?ulē^enai v i'
reizes ievietots arc5ta tclp' '
Reflektantiem nepiedešama LOC
atsaukmne un t i r a Jāpiesakās ]L^CSi
LCK !nt n.
nSISIPI LATVirai NEAnOB-RINSTI
Pēdējās^ nedēļās pulkveža KoUkota
akdjas ietvaros uz Misisipi kokvū-nas
plantācijilbn izbrauca vairāld
simti latviešu. Aizbraucējiem jau
iepriekš tika paskaidrots, ka darbs
būs grūts. Mācītājs K. Purgailis ta»
gad ziņo, ka aid>raucēji viņam per»
sonīf^ sūdzējušies par grūtībām, un
privātā sarunā ari Kolikc^ a^ie«
dnājis sūdzību ienākšanu, piebilstot,
ka latvieši vispār esot loti krltisM
pret visu, ko Amerikā piedzīvojot. —
Ja nu tautieši, brīdinājumus vērā
ņemot, tom^ izceļojuši turp, vaja-
(bētu vīrišķīgi izturēt uzņemtās
grūtības.
LCK inf, n.
S K O Ņ T B A B A N ,
la
Zeltung".
ffi'SED, (*ntrSlblroJ5
IļSļsļdnlS, kas visu pKU
l i r t » l»ntrabai4w .^^
£jjļi,,,ļil.tjjrlenes
tsdt celS nepleete'
l l t ^ kčaOfiistu partijas
pie
• "H
#11 Wetiīmelrop&
šiUetu m i n^
rigtitsSforca parakstīja
llļMju muitas ūnijas 11-
SVtiMIs^paredz viena ga­li
lUt visas muitas f omdi-
|fti)filittt Jtarpā; bet, sešos
samanot arī sainmle*
UBļ franku ārlietu ministri-
IlMlilg pttk^ja, ka Fran-liUjai
muitas flnijiļi vēl^k
llšslldzlgu vienošanos i iBrlse^
kjiivdrtu starpā.
bel
šīnuļ
Tuvi
II
Nogīdnita i<